Kā iesaistīties būvniecības projektu sabiedriskajā apspriešanā?

Ikviens rīdzinieks ir aicināts izmantot likumos iestrādātās un praksē nodrošinātās iespējas iepazīties un izteikt viedokli par sev tuvumā plānotajiem būvniecības projektiem. Sabiedrības līdzdalība Rīgā nav formalitāte, tā atvieglo pilsētas plānotāju darbu, jo gala rezultātā top pilsēta, kas ir iedzīvotājiem draudzīga un radīta balstoties uz reālajām cilvēku vajadzībām un vēlmēm.

Saistībā ar būvniecību un pilsētas attīstību normatīvie akti nosaka pienākumu pašvaldībām nodrošināt sabiedrības līdzdalību daudzos darba procesos, tostarp: teritorijas plānošanas procesā, piemēram, izstrādājot teritorijas plānojumus, lokālplānojumus, detālplānojumus, tematiskos plānojumus; īstenojot būvniecības ieceru publiskās apspriešanas; koku ciršanas publiskās apspriešanas u.c. Taču ar to ne vienmēr ir pietiekami, lai veidotos dialogs ar sabiedrību, tādēļ Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (RD PAD) sabiedrības līdzdalību organizē gan normatīvajā regulējumā noteiktajā kārtībā, gan īsteno plašākus, departamenta speciālistu ierosinātus pasākumus.

Pilsētas plānošanas dokumentu izstrāde

Pilsētai nozīmīgu plānošanas dokumentu izstrādes laikā ir būtiski dažādas sabiedrības mērķa grupas iesaistīt dokumenta redakcijas sagatavošanas posmā, lai, to nododot publiskajai apspriešanai, risinājumi būtu maksimāli izdiskutēti. Lai saņemtu sabiedrības viedokli pirms dokumenta redakcijas nodošanas publiskajai apspriešanai, RD PAD īsteno dažāda formāta pasākumus: darba grupas, darbnīcas, publiskas diskusijas, individuālas tikšanās, teritoriju apsekošanu, informējošus un skaidrojošus vebinārus, rakstisku priekšlikumu iesniegšanu u.c. Pēc pasākumiem tiek sagatavoti sanāksmes protokoli un saņemtie priekšlikumi tiek iekļauti kopējā priekšlikumu apkopojumā un izvērtēti darba procesā.

Būvniecības ieceres

Attiecībā uz būvniecības iecerēm, regulāri tiek rīkotas publiskās apspriešanas, kuru mērķis ir saskaņot sabiedrības un būvniecības ierosinātāja intereses. Publiskās apspriešanas laikā, pamatojoties uz sabiedrības viedokli, var tikt identificēti nosacījumi šādas ieceres realizēšanai dabā, piemēram, papildu apstādījumi, celiņu savienojumi un u.c., ja iedzīvotāji ir tā vēlējušies. Tiek dokumentēti un ņemti vērā visi saņemtie viedokļi.

Kā notiek balsojums?

Apspriežot būvniecības ieceres, sabiedrības viedokļa izteikšanas veidi ir iesniegums brīvā formā vai aptaujas lapa. Apspriežot koku ciršanu, jāaizpilda rakstveida atsauksmes (aptaujas anketas) un jāiesniedz RD PAD vai Apkaimju iedzīvotāju centrā, vai arī elektroniski portālā eriga.lv.

Šajās anketās nepietiek ar “jā”  vai “nē”. RD PAD sagaida argumentētus viedokļus un priekšlikumus par konkrēto jautājumu, kas palīdz pieņemt sabiedrības interesēm atbilstošākus lēmumus. Būvniecības iecerēs ir jānorāda, kā un cik lielā mērā iecerētā būvniecība aizskar personas tiesības vai likumiskās intereses, kā arī jāsniedz priekšlikumi, ierosinājumi vai nosacījumi, lai, īstenojot būvniecības ieceri, netiktu aizskartas šīs personas tiesības vai likumiskās intereses.

RD PAD  pēc publiskas apspriešanas norises beigām sagatavo pārskatu, kurā iekļauj  pausto viedokļu apkopojumu un ekspertu vai institūciju atzinumus, kā arī publiski izteikto viedokļu izvērtējumu, atsauksmju, priekšlikumu vai ierosinājumu apkopojumu būvniecības ieceres pilnveidošanai vai īstenošanai. Pamatojoties uz šo pārskatu, RD PAD pieņem lēmumu par ieceri, izvirzot nosacījumus tās realizācijai. Šo lēmumu var apstrīdēt pie RD PAD direktora vietnieka administratīvajos jautājumos, pēc tam vērsties tiesā. Līdzīgi ir arī ar koku ciršanas publiskajām apspriešanām – komisijas lēmumu iespējams apstrīdēt RD priekšsēdētājam, pēc tam vērsties tiesā.

Publiskās apspriešanas skaitļos

Attiecībā uz pilsētas plānošanas dokumentu apspriešanu, šogad īstenotas 5 lokālplānojumu un 2 detālplānojumu apspriešanas. 2022. gadā notika 3 lokālplānojumu apspriešanas. Koku ciršanas publiskās apspriešanas ir vidēji divas nedēļā, šogad ir bijušas jau 20 un pērn 37. Apkopojot informāciju par būvniecības ieceru publiskajām apspriešanām, 2022.gadā notika 3, bet šogad notikušas 4.

Līdzdalības budžets – rīks kā nepazaudēt savus jauniešus

,

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par to, kā līdzdalības budžetu īstenošana var stiprināt jauniešu piederības sajūtu savai skolai, pilsētai un valstij, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments aicina uz informatīvo semināru “Līdzdalības budžets – rīks kā nepazaudēt savus jauniešus”, kas notiks trešdien, 6. septembrī no plkst. 15.00 līdz 16.30 ES mājā, Aspazijas bulvārī 28, Rīgā.

Piedalīties aicināti politikas veidotāji, lēmuma pieņēmēji un citi jaunatnes jomā iesaistītie no Rīgas un Latvijas.

🔹 Pieteikšanās semināram – ŠEIT

  • Vietu skaits klātienē ierobežots. Semināru būs iespējams vērot arī tiešsaistē Zoom platformā. Saite tiks nosūtīta reģistrētajiem dalībniekiem divas dienas pirms pasākuma.

🔎 Seminārs ir daļa no aktivitātēm, kuras tiek īstenotas starptautiska Erasmus+ projekta “YUPAD”* ietvaros par jauniešu iesaisti līdzdalības budžetu īstenošanā, un to vadīs “Eiropas kustība Latvijā” ģenerālsekretāre Liene Valdmane. Pasākuma laikā interesentiem būs iespēja iepazīties ar līdzdalības budžeta konceptu un pamatprincipiem, projektā jau sasniegtajiem rezultātiem, kā arī jauniešu līdzdalības izpausmēm un nozīmību.

🔎 Līdztekus tam, pirmo reizi plašākai sabiedrībai tiks prezentēti iepriekš minētās P. Jura aptaujas “Jauniešu pilsoniskā pašidentitāte” rezultāti par skolēnu pilsonisko attieksmi. Dati ievākti, aptaujājot vairāk kā divus tūkstošus Liepājas 9.-12.klašu skolēnu 2017., 2019. un 2023. gadā. Svarīgi ir apzināties, kas notiek ar pilsētu un valsti, kuras jaunieši nejūtas tai piederīgi. Kā liecina Liepājas Universitātes Izglītības zinātņu institūta pētnieka Pāvela Jura veiktās aptaujas dati, strauji kritušies tādi pilsoniskās piederības rādītāji kā lojalitāte, cieņa, patriotisms, lepnums par savu valsti u.c.

Lai popularizētu jauniešu iesaisti līdzdalības budžetu īstenošanā, augusta noslēgumā norisinājās meistardarbnīcas, kuru laikā četras jauniešu komandas (trīs skolu pašpārvaldes un viena NVO) izstrādāja iniciatīvas sev aktuālo izaicinājumu pārvarēšanai. Visu iesaistīto komandu projekti ir guvuši atbalstu, un to īstenošana tiks finansēta no Rīgas pašvaldības budžeta līdz 2500 EUR apmērā. Semināra laikā iesaistītie jaunieši īsumā dalīsies ar savām idejām un pieredzi meistardarbnīcās.

Projektu “Līdzdalības budžeti jaunatnes jomā, veicinot jauniešu iespējas ar lielo datu palīdzību (YUPAD)” Latvijā īsteno Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

* – “YUPAD: Youth Participatory Budgets Empowering Young People using Big Data”

Būvēs veloceļus uz Pinķiem, Ulbroku un Ķekavu

Rīgas pašvaldība ir parakstījusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta īstenošanu, kas paredz veloceļu projektēšanu un izbūvi no galvaspilsētas uz Pinķiem, Ulbroku un Ķekavu.

Projekta mērķis ir attīstīt veloceļu infrastruktūras tīklu Rīgas administratīvajā teritorijā, veicinot starppilsētu savienojamību, nodrošinot sinerģiju ar jau izbūvēto un nākotnē plānoto veloceļu infrastruktūru, un integrējot veloceļu infrastruktūru vienotā satiksmes sistēmā ar maģistrālo veloceļu infrastruktūru. Tas paaugstinās iedzīvotāju mobilitāti un uzlabos vides kvalitāti. Lai sasniegtu mērķi, plānots izbūvēt velo infrastruktūru 16,6 km garumā trīs maģistrālajos velo maršrutos:

  • Rīga – Ulbroka 5,4 km;
  • Rīga – Ķekava 4,1 km;
  • Rīga – Babīte – Piņķi 7,1 km.

Veloceļu infrastruktūras attīstība ir nozīmīgs instruments motorizētās mobilitātes īpatsvara samazināšanai, veicinot “zaļās” mobilitātes pieejamību, kā videi draudzīgu pārvietošanās alternatīvu. Lai arī pastāv augsts pieprasījums pēc kvalitatīvas veloceļu infrastruktūras, kas ir viens no būtiskākajiem faktoriem, lai veicinātu Rīgas metropoles areāla savienojamību un radītu priekšnosacījumu vietēja līmeņa un apkaimju savienojumu attīstībai, šobrīd Rīgas metropoles areālā trūkst vienota velosatiksmes tīkla, veloinfrastruktūra ir attīstīta fragmentāri. Tāpēc ir nepieciešams veidot vienotu un nepārtrauktu maģistrālas nozīmes veloinfrastruktūru, kas mazinātu arī velo negadījumu skaitu.

📌 Īstenojot projektu, tiks nodrošināta maksimāli neatkarīga un droša mikro mobilitātes kustība, kuru neietekmē gājēju un privātā transporta plūsma pilsētā. Tādējādi iedzīvotājiem tiks radīta iespēja izmantot velo un citus mikro mobilitātes transporta rīkus, kas ir efektīvs pārvietošanās rīks “satiksmes maksimuma stundās”. Projektu plānots īstenot līdz 2026.gada maijam.

Veloceļu infrastruktūras attīstība ir viena no pasākumu kopuma īstenotajā Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformā, kurā kopumā plānots Rīgas pašvaldībā ieguldīt 131 miljonus eiro lielu Atveseļošanās fonda finansējumu. Reformas mērķis ir mazināt transporta radīto negatīvo ietekmi uz galvaspilsētas vides kvalitāti un veidot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus integrētus sabiedriskā transporta pakalpojumus. Sagaidāms, ka īstenotā reforma dos pozitīvu pienesumu Eiropas zaļo mērķu sasniegšanai.

📌 Ar Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepciju līdz 2030. gadam var iepazītie ŠEIT

● Kopējais projekta budžets ir 25 633 523 eiro. Lielāko daļu veido Atveseļošanās fonda finansējums – 21 184 730 eiro, bet pašvaldības finansējums, kas tiks segts ar aizņēmumu Valsts kasē, ir 4 448 793 eiro.

Projekts “Reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras izveide Rīgā un Pierīgā virzienos Rīga–Babīte–Piņķi, Rīga–Ulbroka, Rīga–Ķekava” tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna komponentes Nr. 1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” reformu un investīciju virziena 1.1. “Emisiju samazināšana transporta sektorā” reformas 1.1.1.r. “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” investīciju 1.1.1.3.i. “Pilnveidota veloceļu infrastruktūra”.

Rīdzinieki aicināti apskatīt ekspozīciju “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd”

Lai aktualizētu cigarešu izsmēķu piesārņojuma problemātiku, Rīgas pašvaldība aicina rīdziniekus līdz 16. septembrim, kampaņas “Save Our Sea” laikā, apskatīt rātsnamā izvietoto SIA “Zaļā josta” ceļojošo ekspozīciju “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” un platformā iesaisties.riga.lv pārbaudīt savas zināšanas par izsmēķu ietekmi uz vidi.

Katru gadu 31. augustā Baltijas jūras piekrastes valstīs tiek atzīmēta Baltijas jūras diena, un 2023. gada Eiropas Zaļā galvaspilsēta Tallina kopā ar Helsinkiem un Pasaules talku “Let’s Do It World” aicina pievērst uzmanību Baltijas jūras vides problēmām un dot iespēju tās krastos dzīvojošajiem rīkoties pašiem un sakopt Baltijas piejūras zonas, pludmales un kāpas. Šogad Latvijas pašvaldības kopā ar Lielās talkas organizatoriem vienojušās sevišķu uzmanību pievērst izsmēķu radītajai ietekmei uz vidi, īpaši pludmalēs un peldvietās.

📌 Lai pievērstu rīdzinieku un arī pašvaldības pārstāvju uzmanību izsmēķu radītajam piesārņojumam, to ietekmei uz vidi un pareizai izsmēķu utilizēšanas nozīmei, Rīgas domes ēkā līdz 16. septembrim ir apskatāma SIA “Zaļā josta” ceļojošā ekspozīcija “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd”. Ekspozīcija izvietota rātsnama 5. stāvā.

  • Lai to apskatītu, iedzīvotājiem jādodas uz Apkaimju iedzīvotāju centru, kas atrodas 1.stāvā, un, uzrādot personas apliecinošu dokumentu, jāsaņem caurlaide.

📌 Savukārt, lai veicinātu rīdzinieku izpratni par cigarešu izsmēķu un atkritumu šķirošanas problēmu, pašvaldība aicina aizpildīt zināšanu pārbaudes testu ar 12 jautājumiem platformā iesaisties.riga.lv. Dalībnieki, kuri pareizi atbildēs uz visiem testa jautājumiem, piedalīsies trīs balvu grozu izlozē no Rīgas pašvaldības, SIA “Zaļā josta” un SIA “Getliņi EKO”. Pirms testa pildīšanas aicinām noskatīties “Zaļās jostas” izglītojošo īsfilmu “Izsmēķa ceļš”, kas apskatāma organizācijas Youtube kontā – ŠEIT

Cigarešu filtri, kas izgatavoti no plastmasas, ir viens no izplatītākajiem plastmasas piesārņojuma avotiem pasaulē. Kā noskaidrots SIA “Zaļā josta”, SIA “Rīgas ūdens” un Rīgas pašvaldības veiktajā eksperimentā 2022. gada vasarā, ik dienu Rīgas lietus ūdens kanalizācijā varētu nonākt aptuveni 104 000 cigarešu izsmēķu, kurus rīdzinieki un pilsētas apmeklētāji nomet zemē, neiedomājoties par to ietekmi uz vidi. Tie atstāj ilgstošu un būtisku ietekmi uz dabu, dzīvniekiem un arī cilvēkiem, jo bioloģiski nenoārdās. Tāpat izsmēķus nevar pilnībā izfiltrēt ūdens attīrīšanas sistēmās, jo tie sadalās sīkās plastmasas daļiņās un neizbēgami nonāk jūrā un citās ūdenstilpēs. No cigarešu izsmēķiem ir droši atbrīvoties tikai nešķiroto sadzīves atkritumu konteineros un tvertnēs.

Izsmēķu piesārņojuma apjoms lielā mērā ir atkarīgs no cilvēku kultūras un rīcības, tomēr smēķēšanu peldvietās Latvijā ierobežo arī normatīvie akti. Saskaņā ar Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumu peldvietās smēķēt ir aizliegts, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Šādas īpašas smēķēšanas zonas ar metāla urnām izsmēķiem līdz šim ierīkotas Vecāķu, Lucavsalas un Vakarbuļļu peldvietās. Vakarbuļļu peldvietā pašvaldība šogad izveidos vēl vienu īpas ierīkotu smēķēšanas zonu.

Kampaņā “Save Our Sea” iesaistījušās pilsētas un to iedzīvotāji Somijā, Ālandē, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Zviedrijā, Dānijā un Vācijā. No Latvijas kampaņā “Save Our Sea” dalību pieteikušas septiņas pašvaldības: Rīga, Jūrmala, Liepāja, Ventspils, Ādažu novads, Talsu novads un Valmieras novads.

Fotogalerija no izstādes “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” skatāma ŠEIT

Maina Rīgas domes Satiksmes departamenta nosaukumu

No šī gada 1. septembra Rīgas domes Satiksmes departaments tiek pārdēvēts par Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentu. Šādu lēmumu ceturtdien, 31. augustā pieņēma Rīgas dome.

Rīgas domes Satiksmes departamenta nosaukuma maiņa saistīta ar šī gada martā sākto pašvaldības iestāžu reorganizāciju. Tās rezultātā tiek izveidota jauna pašvaldības iestāde – Ārtelpas un mobilitātes departaments, kurā apvienos vairākas līdzšinējās pašvaldības iestādes.

Rīgas dome arī lēmusi, ka reorganizācija tiks veikta pakāpeniski:
🔹 Līdz 2024. gada 1. martam – jāveic pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisma” apvienošana ar Ārtelpas un mobilitātes departamentu.
🔹 Līdz 2025. gada 1. septembrim – departamentam jāpievieno Teritorijas labiekārtošanas pārvalde, Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde un Mājokļa un vides departamenta realizētās ārtelpas funkcijas.

Tāpat Rīgas pilsētas izpilddirektoram līdz 2025. gada 3. februārim uzdots veikt vairāku pašvaldības iestāžu funkciju auditu.

Izstrādās priekšlikumus dronu mobilitātei Rīgā

Eiropas Savienības līdzfinansēta projekta ietvaros Rīgā izstrādās gaisa mobilitātes vadlīnijas un regulējumu sīkpaku piegādei ar droniem.

“Interesi par dronu pārvadājumiem Rīgā jau ir izrādījušas vairākas lielās slimnīcas. Pasaulē ir ierasta prakse, ka droni pārvadā medikamentus. Varbūt tā vēl ir tāla nākotne Latvijā, bet regulējumam ir jābūt sakārtotam, lai kurjerdienestiem ir iespēja ieviest dronu lidojumus arī Latvijā un vēlāk nenovērojam tādu pašu haosu kā šobrīd ir ar skrejriteņiem,”

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone.

Normatīvais regulējums dronu izmantošanai nemitīgi tiek pilnveidots gan Eiropas Savienības, gan nacionālā līmenī. Ar katru gadu pasaulē pieaug uzņēmēju interese izmantot dronus, lai pārvadātu sīkpakas, medicīnas preces un citas kravas. Lai sagatavotos kravu pārvadātāju un komersantu pieprasījumam, kāds varētu rasties Latvijā, jau tagad ir sākts darbs pie normatīvā regulējuma pilnveidošanas. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir uzsācis projektu “Pilsētu sagatavošanās ilgtspējīgai mobilitātei pilsētas gaisa telpā (CITYAM)”, kurā izstrādās Rīgas gaisa mobilitātes stratēģiju.

Projektā plānots veikt pilsētas gaisa telpas pārvaldības jomas izpēti, lai izstrādātu vadlīnijas bezpilota lidaparātu integrēšanai pilsētas mobilitātes ekosistēmā, tostarp, izstrādāt priekšlikumus efektīvam tiesiskajam regulējumam un izstrādāt Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas rīku piemērotas fiziskās infrastruktūras izveidei. Tāpat plānots identificēt nosēšanās laukumu vietas, lai avārijas gadījumos ir izvēlēta droša vieta, pasargājot cilvēkus uz zemes. Tas ir būtiski, jo pastāv tādi maršruti, kuros redzamības zona neļauj pilotam redzēt lidojumu un tas tiek vadīts, balstoties uz sistēmas datiem.

Nacionālie projekta partneri ir Rīgas Tehniskā Universitāte, Civilās aviācijas aģentūra, Latvijas lielo pilsētu asociācija.

📌 Kopējais projekta budžets Rīgas pašvaldībai 197 992 eiro, no kura lielāko 80% veido ES “Interreg Baltic Sea Region” programmas projekta attiecināmās izmaksas.

Rīgas pašvaldības darbu regulēs jauns nolikums

Rīgas dome trešdien, 30. augustā, pieņēma jaunu nolikumu, kurā noteikta pašvaldības darba organizācija un precizēti iedzīvotāju iesaistes mehānismi.

Šogad stājās spēkā jauns Pašvaldību likums, tāpēc Rīgas domei bija jāizstrādā jauns nolikums, kas atbilstu šī likuma normām.

Jaunais nolikums precizē pašvaldības institucionālo sistēmu, darba organizāciju, kompetences un funkcijas. Atšķirībā no vecā nolikuma, jaunajā nolikumā paredzēts, ka domes priekšsēdētājam ir tikai divi vietnieki.

Tāpat jaunajā nolikumā paredzētas nelielas izmaiņas domes komiteju skaitliskajā sastāvā. Finanšu un administrācijas lietu komitejā un Izglītības, kultūras un sporta komitejā darbosies par diviem deputātiem mazāk, bet Pilsētas attīstības komitejas sastāvs samazināsies par vienu deputātu. Par trijiem deputātiem palielināsies sastāvs Mājokļu un vides komitejā, bet par vienu deputātu palielināsies sastāvs Pilsētas īpašuma komitejā un Sociālo jautājumu komitejā.

Nolikums arī paplašina un precizē sabiedrības iesaistes pašvaldības darbā veicinošus mehānismus, piemēram, publiskās apspriešanas ierosināšana, kolektīvā iesnieguma virzība, iedzīvotāju līdzdalība domes un komiteju sēdēs. Tāpat kā līdz šim, iedzīvotāji, savācot 2000 parakstus, varēs pašvaldībā iesniegt kolektīvo iesniegumu, domes mājaslapā paust viedokli par sagatavoto saistošo noteikumu projektiem vai iesniegt individuālus iesniegumus.

Jaunums būs iespēja rosināt publisko apspriešanu. Iedzīvotāju skaita noteikšanai publiskās apspriešanas ierosināšanai izmantota analoģija ar pašvaldību referendumu ierosināšanu. Vietējo pašvaldību referendumu likumā noteikts, ka Rīgā pašvaldības referendumu var ierosināt (par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumiem; domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi jaunbūves – publiskas ēkas vai objekta, kuram saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” piemērojama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, – būvniecību) ne mazāk kā 10 % no to iedzīvotāju skaita, kuri pēdējās domes vēlēšanās vēlēšanu dienā bija iekļauti attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētāju sarakstos.

Jaunajā nolikumā paredzēts, ka publiskās apspriešanas ierosināšanai nepieciešams divreiz mazāks iedzīvotāju skaits nekā referenduma ierosināšanai. Šādu apspriešanu varēs ierosināt vismaz 20 000 pašvaldības iedzīvotāju, kuri sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu un kuru dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Latvijas Leļļu teātris izsludina T-STUNDU

Jaunajā mācību gadā, sveicot skolēnus 1. septembrī, Latvijas Leļļu teātris izsludina skolu programmu T-STUNDA, kam turpmāk būs nozīmīga vieta LLT repertuārā un aktivitātēs. T-STUNDA paredzēta, lai teātra mākslas izzināšanu bērniem un jauniešiem padarītu par aizraujošu un daudzveidīgu piedzīvojumu. Šī projekta ietvaros paredzēts visaptverošs darbs gan pie jaunu iestudējumu radīšanas skolēniem, gan pašu jauniešu iesaistes teātra radīšanas un producēšanas procesos, gan iespēja tikties ar šī mākslas veida profesiju pārstāvjiem.

Projekts tiks attīstīts vairākos etapos, no kuriem noslēdzošajā plānota teātra studijas izveide tiem, kuri skatuves mākslu gribēs izmēģināt arī praktiski. Pirmajā posmā kā paliekoša repertuāra sadaļa tiks izveidota dienas izrāžu programma, kas no oktobra būs pieejama skolu grupu apmeklējumam. Katra mēneša dienas izrādes, ko iespējams apmeklēt ar projekta “Latvijas skolas soma” finansējumu, tiks publicētas teātra mājaslapā, un tām iespējams pieteikties jau no 1. septembra. Pēc dienas izrādēm skolēniem būs iespēja tikties ar kādu radošās komandas pārstāvi un uzdot jautājumus par izrādes veidošanas procesu.

Projekta otrajā posmā, kas tiks realizēts pēc atgriešanās vēsturiskajā ēkā K. Barona ielā, uzsvars tiks likts uz individuālu jauniešu iesaistīšanos teātra radošajā dzīvē. Teātra dzimšanas dienas mēnesī – oktobrī – tiks atvērta reģistrācija T-KLUBAM, kura dalībniekiem tiks piedāvāta iespēja piedalīties speciāli organizētos pasākumos ar teātra aktieriem, izrāžu māksliniekiem, krāt punktus viktorīnās, apmeklēt izrāžu ģenerālmēģinājumus, diskutēt par redzēto un veidot pašiem savu saturu, kas tiks publicēts visiem T-STUNDAS interesentiem.

🔎 Kamēr projekta tīmekļvietne ir izstrādes stadijā, visu informāciju par T-STUNDAS notikumiem un dienas izrāžu repertuāru iespējams atrast LLT mājaslapā.

Jau šobrīd iespējams pieteikt klašu apmeklējumus dienas izrādēm oktobrī – “Smalkās kaites” (14+), “Vaļa dziesma” (12+), “Tuntuļu Jurītis” (7+), “Divi mazi mežonēni” (7+) un “Skeleta Juhana gaitas” (7+). Novembrī T-STUNDAS piedāvājumu papildinās Valtera Sīļa iestudējums “Sibīrijas haiku” (10+) un režisora Edgara Kaufelda detektīvs-ekskursija “Sivēnam pa pēdām”, savukārt decembrī Rūdolfa Gediņa režijā taps iestudējums “Riekstkodis” Klāva Meļļa oriģināldramaturģijā pēc E. T. A. Hofmaņa stāsta motīviem.

Rīdzinieki aicināti piedalīties interešu izglītības iestāžu Atvērto durvju dienās

Rīgas pašvaldības izglītības iestādes aicina bērnus un jauniešus vecumā no 2 līdz 25 gadiem iesaistīties un pilnveidot talantus vairāk nekā 500 interešu izglītības programmās dažādās jomās, aicinot iepazīties ar piedāvājumu Atvērto durvju dienu pasākumos “Nāc un piedalies!” no 1. līdz 22. septembrim.

“Aicinām apmeklēt Rīgas interešu izglītības centrus Atvērto durvju dienās, kur bērniem un jauniešiem būs iespēja gan iepazīt interešu izglītības daudzveidību dažādās meistarklasēs, paraugdemonstrējumos un priekšnesumos, gan arī pieteikties pulciņos, lai vēlāk paši šīs aizraujošajās prasmes varētu apgūtu padziļināti. Šī patiesi ir iespēja meklēt un atrast savu aizraušanos visai dzīvei, ne velti interešu izglītību dēvē par aktīvi radošā dzīvesveida izglītību visi mūža garumā. Attīstoties tehnoloģijām, arī interešu izglītības programmu apguvē ir būtiski nodrošināt mūsdienīgu vidi un aprīkojumu, lai bērni un jaunieši gūtu gandarījumu apgūstot ko jaunu, meklējot risinājumus, kļūdoties un eksperimentējot. Būtiski, ka, līdztekus prasmēm un iemaņām, interešu izglītības pulciņos bērni iemācās sadarboties, draudzēties un noticēt savām spējām.”

saka Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes priekšniece Dina Vīksna.

Līdz ar 1. septembri durvis ver Rīgas pašvaldības izglītības iestādes, tostarp interešu izglītības centri, piedāvājot iepazīt un izvēlēties sev noderīgas un saistošas nodarbības, aicinot uz Atvērto durvju dienu pasākumiem “Nāc un piedalies!”.

  • Šajā dienā no plkst. 11.00 līdz plkst. 15.00 bērnu un jauniešu centrā “Laimīte” (Sarkandaugavas ielā 24 un Baltāsbaznīcas ielā 14) norisināsies Atvērto durvju diena “Svētki mūsmājās”.
  • Savukārt Bolderājā no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.30 Rīgas Bolderājas Jaunās pamatskolas teritorijā (Miglas ielā 9) būs iespēja iepazīties ar interešu izglītības nodarbību piedāvājumu un pieteikties pulciņos un kolektīvos.

Kopumā atvērto durvju dienu ietvaros interešu izglītības centros notiks 20 pasākumi Rīgas apkaimēs (t.sk. Bolderājā, Sarkandaugavā un Ķengaragā).

🔎 Bērniem un jauniešiem tiek piedāvātas interešu izglītības programmas dažādās jomās:

  • kultūrizglītībā (mūzika, deja, vizuālā un vizuāli plastiskā māksla, teātris, folklora, radošās industrijas);
  • vides interešu izglītībā (dabaszinības, arheoloģija, ģeoloģija, astronomija, puķkopība, ķīmija, vides pētnieki/eksperimenti u.c.);
  • STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) un tehniskajā jaunradē (datorzinības, programmēšana, LEGO konstruēšana un tehniskā modelēšana, robotika, elektronika, 3D konstruēšana, avio un raķešu kosmiskais modelisms, automodelisms, kuģu un jahtu modelisms u.c.);
  • sporta interešu izglītībā (galda spēles, individuālie sporta veidi, sporta spēles, tehniskie sporta veidi);
  • citu izglītojošo programmu jomās (valodas, Estētikas skolas pirmsskolas vecuma bērniem, novadpētniecība u.c.).

Interešu izglītības programmās/pulciņos ir iespēja iesaistīties gan 101 Rīgas vispārējās izglītības iestādē, gan astoņos Rīgas interešu izglītības centros un astoņās sporta skolās, kā arī deviņās mākslas un mūzikas skolās.

Ar visiem pašvaldības rīkotajiem rudens izglītības un kultūras notikumiem iespējams iepazīties Rīgas pašvaldības Facebook kontos “Rīgā mācās” un “Rīgā notiek”. Tāpat ar plašo interešu izglītības iestāžu piedāvāto programmu klāstu var iepazīties arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta tīmekļvietnes www.iksd.riga.lv katalogā.

Ar saukli “Atklāj savu vietu mākslā!” Mākslas muzeju Jauniešu klubs uzņem jaunus biedrus

Mākslas muzeju Jauniešu klubs (MMJK) ir dinamiska bezmaksas mākslas muzeju izglītības programma ar mērķi iepazīstināt skolas un studiju vecuma jauniešus (15+) ar kultūras un mākslas nozarēm, vienlaikus izceļot un attīstot katra dalībnieka individuālās prasmes un iemaņas.

Kluba biedri darbojas mākslas muzeju vidē un atklāj kultūras daudzveidību, tiekoties ar dažādu nozaru ekspertiem. Norišu laikā jaunieši gūst zināšanas par izglītības un radošās attīstības iespējām, ka arī par ilgtermiņa saikņu veidošanu muzeju un citās kultūras jomās Latvijā, apzinot savas profesionālās nākotnes perspektīvas.

“Mākslas muzeju Jauniešu klubs ļauj iepazīt Rīgu no pavisam cita skatpunkta un pietuvoties mākslas pasaulei. Šeit tā vairs nav nesasniedzama – tuvplānā redzi cilvēku stāstus un aizkadrus. Bezgala vērtīgi ikvienam, kas vēlas piedzīvot un izdzīvot mākslu!”

saka Elīza, MMJK 5. sezonas dalībniece.

“Es ļoti novērtēju Mākslas muzeju Jauniešu kluba sniegto iespēju satikt Latvijas kultūras personības un dzirdēt viņu pieredzi,”

papildina Jurate, arī MMJK 5. sezonas dalībniece.
5.sezonas dalībnieku kopbilde

🔎 Mākslas muzeju Jauniešu klubs 6. sezonā piedāvā viena gada programmu, kas noritēs no 2023. gada septembra līdz 2024. gada jūnijam. Tās ietvaros dalībnieki satiks dažādu radošo industriju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, viesosies reklāmas aģentūrā, strādās roku rokā ar māksliniekiem, diskutēs par kuratora darbu, kolekciju saglabāšanu, mākslas kritiku, kā arī ieskatīsies muzeja dzīves aizkulisēs, tādējādi daudzpusīgi iepazīstot Latvijas mākslas vidi. Jaunās sezonas laikā īpaši tiks akcentēta aktīva līdzdalība kultūras procesu organizēšanā un projektu vadībā – Mākslas muzeju Jaunieša kluba dalībnieki ar MMJK koordinatoru atbalstu veidos atvērtas un interaktīvas norises jauniešiem.

  • Lai pieteiktos Mākslas muzeju Jauniešu klubā, jāaizpilda anketa līdz 10.09.2023. plkst. 23.59.

Programmu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

🔎 Papildu informācija: Lilita Pudule, izglītības programmu kuratore / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. T: (+371) 67 324 461, E-pasts: Lilita.Pudule@lnmm.lv

ATTĒLI

  1. Aicinājums dalībai Mākslas muzeju Jauniešu kluba 6. sezonā. Grafiskais dizains: Rūta Vaivare. 2023.
  2. Mākslas muzeju Jauniešu kluba 5. sezonas dalībnieki 2022.–2023. gadā. Foto: Kristiāna Zelča