Rīgas parkos darbu sākušas strūklakas

Ātrāk nekā citus gadus šajā pavasarī darbu sākušas visas Rīgas pašvaldības strūklakas, kas ne vien sniedz estētisko baudījumu iedzīvotājiem un galvaspilsētas viesiem, bet arī veldzi karstajā laikā.

Pašvaldības pārraudzībā ir 13 strūklakas – desmit stacionārās un trīs peldošās, pie kurām vasarā rīdzinieki un pilsētas viesi labprāt uzturas vai satiekas ar draugiem. Ņemot vērā laika apstākļus, pagājušā gada rudenī strūklakas tika ieziemotas divas nedēļas ātrāk, nekā ierasts, savukārt šajā pavasarī tās sākušas darbu ātrāk. Līdz šim strūklakas sāka pakāpeniski darboties no maija līdz jūnijam.

“Klimata izmaiņu dēļ mums vasaras kļūst aizvien karstākas un veidojas arī ilgāki sausuma periodi, tāpēc mums strūklakas ir svarīgas ne vien kā estētiskais pilsētvides elements, bet arī praktiski – kā iespēja atveldzēties. Pēdējo gadu laikā esam ieguldījuši lielu darbu, atjaunojot darbību vairākām vēsturiskajām strūklakām Vērmanes dārzā, pie Kongresu nama un Esplanādē. Tāpat, domājot par iedzīvotāju iespējām atveldzēties, pērn izveidojām septiņus jaunus brīvkrānus un šovasar izvietosim vēl desmit jaunus dzeramā ūdens krānus dažādās apkaimēs,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne
  • Pilsētnieki, it īpaši ģimenes ar bērniem, iecienījuši Rīgas lielāko strūklaku – pie Kongresu nama un divas strūklakas ar baseiniem Esplanādē, kas pēc remonta atsāka darboties pagājušajā gadā. Šo strūklaku  arhitekts un projekta autors ir Kārlis Plūksne.
  • Vērmanes dārzā atrodas Rīgas lepnums –  vecākā strūklaka “Gadalaiki”. Tās skulptūra tika izgatavota Berlīnē un uzstādīta 1869. gadā un  bija  tolaik greznākais šāda tipa dekoratīvais tēlniecības darbs pilsētā.  Orģinālo skulptūru, kas bija cietusi  vandālisma rezultātā, 1972. gadā nācās demontēt. Tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja kopiju, ko  pašvaldība  uzstādīja 1978. gadā. Pērn tika pabeigti strūklakas atjaunošanas darbi un tā atkal iepriecina pilsētas iedzīvotājus un viesus.
  • Viena no slavenākajām Rīgas strūklakām – “Nimfa” – atrodas pie Latvijas Nacionālas  Operas. Šī tēlnieka Augusts Folca 1887. gadā veidotā strūklaka ir Valsts nozīmes mākslas piemineklis. Strūklakas skulptūru bronzas kopiju 1986. gadā izveidoja tēlniece Mirdza Lukaža, orģināls glabājas Rundāles pilī.
  • Arī dekoratīvais baseins Grīziņkalnā pie skulptūras “Lutausis” un  rekonstruētais  Ziedoņdārza baseins vasaras karstajās  dienās lieliski iepriecinās un atveldzēs lielus un mazus.  Ziedoņdārzā atrodas arī  atjaunotā strūklaka “Vardītes,” kas  būvēta vienlaikus ar parka ierīkošanu. Grīziņkalna baseinam šovasar plānots nomainīt hidroizolāciju.
  • Vecākajā  Rīgas parkā – Viesturdārzā atrodas 1973. gadā uzstādītais, bet vēlāk restaurētais un papildinātais Dziesmu svētku simtgadei veltītais piemineklis, kura ansambli veido arī baseins. Līdz šā gada Dziesmu un deju svētkiem paredzēts veikt baseina tīrīšanu.
  • Pie Pilsētas kanāla atrodas strūklaka “Bastejkalna kaskāde,” kuras vēsture aizsākās 1880. gadā, bet pašā kanālā novietotas trīs peldošās strūklakas.

No šī gada Rīgas pašvaldības strūklakas apsaimnieko uzņēmums “Rīgas meži”.

Plašāka informācija par strūklakām: https://mvd2021.riga.lv/nozares/apsaimniekosanas-parvalde/struklakas/

Rīga ietērpusies īpašā pilsētvides noformējumā

Gatavojoties Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, Rīga ietērpjas tradicionālajās valsts svētku krāsās – pilsētu rotā sarkanbaltsarkanie karogi pie ielu apgaismojuma stabiem, karogu konstrukcijas un pilsētvides plakāti, kā arī vairākās vietās ikviens aicināts apskatīt īpaši veidotus vides dizaina objektus.

Šogad svētku noformējuma galvenais vēstījums ir “Arī Tu esi no svara”. Lai akcentētu Latvijas cilvēku dažādību un nozīmi, pilsētas plakātos izvietoti starptautiski atzītās fotogrāfes Intas Rukas veidotie cilvēku portreti. Informatīvajos stendos, kas izvietoti Rīgas apkaimēs, var iepazīties ar 4. maija pasākumu programmu. 

Latvijas karogi

Rīgas ielas rotā sarkanbaltsarkanie karogi – apgaismojuma un kontakttīklu balstos, mastos un septiņās dizaina konstrukcijās.  Pie autoceļu robežzīmēm “Rīga” kopā ar valsts karogiem braucējus sagaida pilsētas karogi.

Vides objekti

Brīvības pieminekļa pakājē līdz 5. maijam ikviens aicināts turpināt tradīciju – ar ziediem piepildīt Latvijas kartes kontūru, kopīgi radot simbolisku dekoru “Ziedu Latvija”. Tas attēlo mūsu Latviju kā pļavu, ko ar ziediem piepilda tās iedzīvotāji, kopā radot krāšņu un ziedošu savas zemes tēlu.

Brīvības pieminekļa laukumā pie vides objekta “Latvija” var iemūžināt sevi, tuviniekus un draugus kā Latvijas sastāvdaļu Latvijas vārda fotoattēlā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas laukumā eksponēts “NOMAD architects” radītais koka dizaina objekts “Brīvības karogs”. Tā autori katru garāmgājēju aicina pietuvoties karoga simbolā iemiesotajam Latvijas tēlam, saklausīt gaisā virmojošo saspringumu, koka latu klakšķināšanai mijoties ar pilsētas trokšņiem, un doties dažus soļus caur šo karogu, kļūstot par daļu no tā, lai atcerētos, ka mēs katrs veidojam daļu no valsts un nesam tās brīvību.

Vecrīgā, Neatkarības laukumā izvietots mākslinieces Kristīnes Plaudes veidotais vairākus metrus augstais dizaina objekts “Liesma” Latvijas valsts karoga krāsās.

Svētku pasākumi galvaspilsētā

Svētku dienā pilsētā piedāvā ļoti daudzveidīgu svētku programmu vairākās Rīgas apkaimēs:

  • Brīvības laukumā pie Brīvības pieminekļa būs izvietots vides dizaina objekts “Ziedu Latvija”, notiks pūtēju orķestru defilē un svinīgā ziedu nolikšana.
  • Rātslaukumā norisināsies akcija “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai”, kurā ikviens aicināts ietērpties tautas tērpā un piedalīties tradicionālajā svētku gājienā, nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā arī pēc tam apmeklēt svētku koncertu Rātslaukumā. Koncertā uzstāsies grupa “Auļi”, Katrīna Dimanta, etnofolka grupa “TKP”.
  • Neatkarības laukumā norisināsies pasākums “Latvijas ziedi Ukrainas brīvībai”, kura laikā, solidarizējoties ar Ukrainas tautu cīņā par savas brīvības un neatkarības atjaunošanu, Valsts un pašvaldības amatpersonas ziedu piramīdā iestādīs pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” sarūpētus ziedus Ukrainas karoga krāsās. Pasākumā muzikālu sveicienu sniegs jauniešu koris “Balsis” diriģenta Inta Teterovska vadībā.
  • Esplanādē notiks vakara lielkoncerts “Es tevi ieraudzīju zeltā”, kurā uzstāsies vairāki Latvijā atpazīstami mūziķi: Alise Joste, Goran Gora, grupa “Zāle”, “Čipsis un dullais”, “Laika suns”, bet vakara koncertu noslēgs grupa “Turaidas Roze”. Pasākumu varēs vērot arī tiešraidē Rīgas domes Facebook kontā.
  • Nordeķu parkā un Latgales parkā apmeklētāji tiks aicināti piedalīties radošajā darbnīcā visai ģimenei “Radi zaļu Latviju!” un varēs baudīt jauniešu pūtēju orķestru koncertu.
  • Vērmanes dārzā notiks spēļu diena bērniem kopā ar Ziedoņa klasi, varēs piedalīties radošajās darbnīcās, dažādās aktivitātēs un orientēšanās spēlē “Ziedonis. Neatkarība. Rīga.”

Visas dienas garumā Rīgas kultūras centros varēs apmeklēt svētku koncertus,  izstādes, un 4. maija Latvijas filmu maratona ietvaros vērot bezmaksas spēlfilmas “Māsas” un animācijas filmas “Lielais Indriķis” seansus.

Svētku programma

Papildu informācija par 4.maija norisēm Rīgā:

Ar visiem Valsts svētku pasākumiem un to programmu Rīgā var iepazīties:

Rīgā plānots investēt 60 miljonus apgaismes modernizācijai

2024. gadā plānots izsludināt Publiskās un privātās partnerības (PPP) iepirkumu, kas paredz Rīgā vērienīgu ielu apgaismes sistēmas modernizāciju, atjaunojot 80 % apgaismes, paaugstinot energoefektivitāti un samazinot CO2 izmešu daudzumu. Par šo jautājumu trešdien, 26. aprīlī, Rīgas domes sēdē lems pašvaldības deputāti.

Iecerēts, ka projekta gaitā 40 000 nātrija gaismekļu būs nomainīti pret LED gaismekļiem, 20 000 veco koka, dzelzsbetona, metāla apgaismes balstus nomainīs pret jauniem metāla cinkotiem balstiem, uzlabos apgaismes vadības sistēmu. Apgaismes modernizācijas rezultātā paplašināsies arī tehniskās iespējas, piemēram, apgaismes dimēšana, gaismekļu darbības monitorēšana, kā rezultātā būs iespējama ātrāka bojājumu konstatēšana un arī novēršana.

“Rīga var kļūt par līderi un celmlauzi publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanā. Pārdomāti, veiksmīgi ieviesti PPP projekti nākotnē kļūs par vienu no galvenajām veiksmes atslēgām, lai piesaistītu finansējumu vērienīgu Rīgas projektu īstenošanai. Tāpēc pirmais šāda veida projekts ir īpaši nozīmīgs, jo tas būs paraugs arī līdzīgiem ieguldījumiem turpmāk. Sadarbība ar privāto sektoru ļaus mums apgaismojuma nomaiņu veikt ātrāk, lētāk un kvalitatīvāk. Vēlamies, lai šajā un citos PPP konkursos nākotnē pieteiktos gan vietējie, gan starptautiskie uzņēmumi. Lai strādātu ilgtspējīgi un mūsdienu tendencēm atbilstoši, pilsētai nepieciešams moderns un energoefektīvs ielu apgaismojums. Šī būs būtiska investīcija nākotnē – samazinot enerģijas patēriņu, mēs samazināsim arī pašvaldības izmaksas un CO2 izmešu daudzumu!” 

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis

“No CFLA kā PPP kompetences centra skatpunkta lieliski redzam, ka Rīgai ir liels potenciāls PPP projektu īstenošanai: lielais iedzīvotāju skaits, plaša pilsētas teritorija un finanšu iespējas. Ļoti ceram, ka jau šī gada rudenī Rīgas pašvaldība iesniegs CFLA plānotā apgaismojuma projekta finanšu ekonomiskos aprēķinus, lai projekta rezultātā Rīga kļūtu gaišāka un drošāka. No savas puses nodrošināsim konsultācijas un atbalstu, lai palīdzētu pašvaldībai operatīvi un savlaicīgi sagatavoties projekta īstenošanai.”

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks Eiropas Savienības fondu sistēmas attīstības jautājumos Mārtiņš Brencis

Lielākā daļa (aptuveni 83%) no kopējā gaismekļu skaita Rīgā ir dažādu jaudu nātrija gaismekļi, šos nātrija gaismekļus nomainot pret LED gaismekļiem, elektroenerģijas patēriņa samazinājums būs 65% un vairāk, tas ļoti būtiski ietekmēs gan  pašvaldības budžetu. Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata plānā aprēķināts, ka visu veco gaismekļu nomaiņa pilsētā samazinās enerģijas patēriņu par 12 617 MWh/gadā, bet sasniegtais emisiju ietaupījums būs 1 409 tCO2 gadā.

Šobrīd ir pieņemts lēmums par Finanšu un ekonomisko aprēķinu (FEA) izstrādi. Tas ir PPP likumā noteikts dokuments, kurš obligāti jāizstrādā, lai noteiktu ekonomiski izdevīgāko projekta īstenošanas scenāriju un publiskās un privātās partnerības modeļa piemērošanas lietderību. Tāpat šogad turpināsies jau 2022. gadā sāktais energoaudits, kur 90 % no audita izmaksām sedz finanšu institūcijas “Altum” grantu programma “Energogrants”. Energoaudita rezultātā būs iegūts scenārijs ielu apgaismes sistēmas modernizācijai un energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī veikti nepieciešamo investīciju aprēķini. 2024. gadā norisināsies PPP procedūras sagatavošana, plānots, ka iepirkumu PPP projekta realizācijai varētu izsludināt 2024. gada beigās.

Provizoriskās projekta izmaksas varētu būt 60 miljoni eiro.

Projekts atbilst Rīgas attīstības plānā noteiktajām pilsētas attīstības prioritātēm un Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata plāna 2022.- 2030. gadam definētajām aktivitātēm.

Jaunu parkletu ierīkošanai Rīgā varēs saņemt līdzfinansējumu līdz 10 000 eiro

Lai Rīgā atbalstītu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus un veicinātu publiskās ārtelpas labiekārtošanu, Rīgas dome 26. aprīlī apstiprināja jaunu līdzfinansējuma programmu jaunu parkletu izveidei, šogad no pilsētas budžeta tai atvēlot kopā 100 000 eiro.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kuri vēlas veidot jaunus parkletus, varēs pieteikties līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no parkleta uzstādīšanas kopējām izmaksām. Uzņēmējiem jāizvēlas viens no trijiem pašvaldības piedāvātajiem parkletu tipveida risinājumiem. Ar parkletu tipveida risinājumiem var iepazīties riga.lv.

Līdzfinansējums ir paredzēts parkleta izgatavošanai, transportēšanai un uzstādīšanai. Līdzfinansējumu nepiešķir atsevišķi stāvošu labiekārtojuma elementu, piemēram, mēbeļu, sildītāju u. c. elementu izvietošanai, apzaļumošanai, parkleta uzturēšanai un demontāžai.

Parkleti ir nelielas publiskas zaļās zonas, kas parasti tiek iekārtotas autostāvvietās ielu malās un tiek dēvētas par zaļajām ielas oāzēm. Atsevišķu stāvvietu aizstāšana ar ietves paplašinājumiem ir plaši izplatīts veids, kā sabalansēt gājējiem un automašīnām paredzēto ielas telpu. Parklets ir parocīgs arī uzņēmējiem –, izvēloties pašvaldības piedāvātos tipveida risinājumus, tas ir ātri un vienkārši izveidojams. Tipveida risinājuma izvietošanai dokumenti jāiesniedz tikai Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC).

Lai saņemtu līdzfinansējumu:

  • jāsaņem ielu tirdzniecības atļauja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai;
  • jāuzbūvē parklets atbilstoši vienam no četriem līdzfinansēšanai paredzētajiem tipveida risinājumiem;
  • jāpaziņo Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centram par parkleta ierīkošanas pabeigšanu un jāiesniedz attiecināmo izmaksu tāme;
  • jānoslēdz līgums ar pašvaldību par līdzfinansējuma saņemšanu.

Uzņēmējiem jāņem vērā, parkleta izbūvē nedrīkst būt atkāpes no tipveida risinājuma un parklets jāizvieto uz laiku, kas ir ne īsāks par trīs gadiem. Pašvaldības līdzfinansējums nedrīkst pārsniegt de minimis iespējamo atbalsta limitu.

Lai pieteiktos atbalstam uzņēmējiem, līdz kārtējā gada 30. septembrim jāiesniedz pieteikums AIC, pievienojot tam parkleta izgatavošanas, transportēšanas un uzstādīšanas izmaksu tāmi un maksājuma dokumentus.

Vairāk informācijas par āra vasaras kafejnīcu saskaņošanas kārtību riga.lv.

Vairāk informācijas par parkletu atbalsta programmu var saņemt, rakstot uz e-pastu aic@riga.lv.

Rīgas iedzīvotājus aicina pieteikties bezmaksas naturalizācijas kursiem

Biedrība “Inovāciju atbalsta centrs” ir uzsākusi pieteikšanos bezmaksas naturalizācijas kursiem 2023. gadā.

Noteikumi uzņemšanai naturalizācijas kursos:

  • jābūt Rīgas iedzīvotājam;
  • jāiesniedz iesniegums (pēc mācību uzsākšanas) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē par Latvijas pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā.

Dalībnieku reģistrācija kursiem notiek tiešsaistes režīmā mājas lapā https://inovacijucentrs.lv/ridzinieki-naturalizejas.php, kā arī sadarbībā ar Pilsonības un  migrācijas lietu pārvaldes nodaļām.

Kopumā bezmaksas kursus šogad varēs apmeklēt 50 Rīgas iedzīvotāji (5 grupas), kas tiešām vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā. Kursos paredzēta latviešu valodas daļa, Latvijas Satversme, vēsture un kultūra, kopā 60 akadēmiskās stundas. Mācības notiks  Vecrīgā, Palasta ielā 10 (arī Zoom platformā, pēc nepieciešamības).

Plānotais pirmo divu grupu mācību uzsākšanas datums – 27.04.2023., dienas un vakara grupa  (plkst.15:00 un 18:00) divas reizes nedēļā – otrdiena/ceturtdiena.

Šāda veida bezmaksas naturalizācijas kursus biedrība organizē jau kopš 2015. gada. Šajā laikā ar biedrības palīdzību Latvijas pilsonību ieguvuši vairāk nekā 450 Rīgas iedzīvotāji.

Naturalizācijas kursus organizējam projektā “Rīdzinieki naturalizējas – 2023”, Nr. CAAIC-23-43-lī. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Informāciju sagatavoja:

Valdes priekšsēdētāja, projektu vadītāja I. Janiša, tālr. (+371) 26172018

TJN “Annas 2” notiks atklātais Latvijas skolēnu elektronikas konkurss “Rīga 2023”

Jau tradicionāli Tehniskās jaunrades nams “Annas 2” rīko atklāto elektronikas konkursu skolēniem. Konkursa mērķi ir attīstīt bērnu un jauniešu prasmi novērot, eksperimentēt un secināt, kā arī veidot un attīstīt bērnu un jauniešu izpratni par zināšanām un domāšanas paņēmieniem, kas nepieciešami mūsdienu zinātnes un tehnoloģiju jomā.

Šī gada 10.maijā Tehniskās jaunrades namā (TJN) “Annas 2” norisināsies Atklātais Latvijas skolēnu elektronikas konkurss “RĪGA 2023”. Piedalīties aicināti bērnu un jaunieši vecumā no 10 līdz 19 gadiem.

Programmā elektronikas darbu skate un izstāde, kā arī elektronikas konkursa teorētiskā daļa – zināšanu tests.

Dalībnieki, kas nebūs paspējuši izveidot savu prezentējamo elektronikas konstrukciju, varēs piedalīties pārējās konkursa aktivitātēs un pieredzes apmaiņas pasākumos.

Konkurss norisināsies trijās vecuma grupās:

I grupa: bērni līdz 12 gadiem ieskaitot;
II grupa: jaunieši no 13 līdz 15 gadiem ieskaitot;
III grupa: jaunieši no 16 līdz 19 gadiem ieskaitot.

KĀ PIETEIKTIES?

Līdz šī gada 30. aprīlim aizpildi pieteikuma anketu šeit: https://ej.uz/ns7u

Pirms pieteikuma aizpildīšanas, lūdzam, iepazīties ar konkursa nolikumu šeit: https://ej.uz/Nolikums_Riga_2023

Jau tradicionāli TJN “Annas 2” rīko atklāto elektronikas konkursu skolēniem. Konkursa mērķi ir attīstīt bērnu un jauniešu prasmi novērot, eksperimentēt un secināt, kā arī veidot un attīstīt bērnu un jauniešu izpratni par zināšanām un domāšanas paņēmieniem, kas nepieciešami mūsdienu zinātnes un tehnoloģiju jomā.

Ziemeļvalstu-Baltijas fizikas olimpiādē (NBPhO) skolēniem no Latvijas 1 sudraba un 5 bronzas medaļas

No 14. līdz 16. aprīlim Tallinā, Igaunijā, norisinājās Ziemeļvalstu-Baltijas fizikas olimpiāde (NBPhO), kurā Latviju pārstāvēja 18 skolēni. Augstāko apbalvojumu – sudraba medaļu – guva Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns Stanislavs Dubrovskis, savukārt bronzas godalgas izcīnija  Lukass Roberts Kellijs un Ilja Reutins (Ilya Reutin) no RTU Inženierzinātņu vidusskolas, Toms Ozoliņš un Fricis Miķelis Pastors no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, kā arī Olita Anastsasija Zadorožnaja no Starptautiskās vidusskolas “Ekziperī”.

Šogad NBPhO piedalījās dalībnieki no 9 valstīm – 4 oficiālās dalībvalstis (Somija, Igaunija, Zviedrija, Latvija) un viesi no Serbijas, Gruzijas, Vjetnamas, Saūda Arābijas un Lietuvas. 

“Olimpiādē uzdevumi bija ar plašu sarežģītības diapazonu. Bija vērojams arī mehānikas un kinemātikas uzdevumu pārsvars. Dalība šajā olimpiādē deva dalībniekiem iespējas veidot kontaktus gan ar citu valstu dalībniekiem, gan ciešākus kontaktus ar pārējiem komandas dalībniekiem. Dažiem dalībniekiem šī bija arī pirmā starptautiskas olimpiādes pieredze,”

pasākuma pieredzē dalās Latvijas skolēnu komandas vadītājs Jānis Cīmurs.

Īpašu Specbalvu par oriģinālāko eksperimentālās daļas risināšanas paņēmienu guva Iļja Niks Stoligvo.

“Pateicos par iespēju piedalīties, brīnišķīgs veids pārbaudīt sevi un savas zināšanas. Kaut arī sasniegums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tai skaitā gadījuma faktora un veiksmes, tā ir nenovērtējama pieredze, kas palīdz attīstīties gan garīgā, gan morālā aspektā. Piedaloties šajā olimpiādē, esmu sajutis manas dvēseles dziļākās tieksmes izzināt pasauli gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā līmenī un pārliecinājies vēlreiz par savu mīlestību – fiziku. Pēc olimpiādes rezultātiem esmu uzaicināts uz Eiropas Fizikas olimpiādi, šo iespēju augsti novērtēju.” 

Iļja Niks Stoligvo

“Es ļoti pateicos iespējai piedalīties starptautiskā līmeņa pasākumā, lai gan valsts olimpiādē dabūju tikai atzinības rakstu. Vairāk darbojoties citā disciplīnā, es dabūju iespēju attīstīties arī starpdisciplināri, rēķinot ļoti augstas grūtības līmeņa fizikas uzdevumus. Man pasākumā bija vislielākais prieks iepazīties ar citu valstu dalībniekiem, it īpaši atrast NBPhO dalībnieku starpā savus vecos paziņas no pasaules ķīmijas olimpiādes. Es uzskatu, ka izdarīju visu iespējamo, tāpēc priecājos par saviem sasniegumiem arī fizikas jomā,”

stāsta Daniils Kargins, olimpiādes dalībnieks, Rīgas 10. vidusskolas skolēns.

Olimpiāde tiek rīkota no 2003. gada kā sacensības starp Igaunijas un Somijas izlasēm, un Latvija tajā piedalās no 2014. gada. NBPhO Latvijas izlasei kalpo arī kā atlase uz Eiropas un Starptautisko fizikas olimpiādi.

Skolēnu dalību olimpiādēs organizē Valsts izglītības satura centrs, ESF projekta “Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai” ietvaros, projekta numurs 8.3.2.1/16/I/002. 

Tikšanās ar jauniebraucējiem par diskrimināciju, tās atpazīšanu un ziņošanas iespējām

Pasākumu cikla jauniebraucējiem no ārvalstīm ietvaros Rīgas pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Cilvēktiesību centru 13. aprīlī organizēja trešo tikšanos, kas bija veltīta tēmai “Diskriminācija – kā atpazīt un kur ziņot?”. Tikšanās mērķis bija palīdzēt jauniebraucējiem atpazīt dažādas diskriminācijas izpausmes un informēt viņus par to, kā rīkoties un kur vērsties diskriminācijas gadījumā.

Pasākumā Latvijas Cilvēktiesību centra (LCC) pārstāvji informēja klātesošos par savu kā neatkarīgas nevalstiskas organizācijas darbību, kas jau 30 gadus strādā ar dažādiem cilvēktiesību jautājumiem, tostarp ar integrācijas un minoritāšu tiesībām, diskriminācijas un naida noziegumu/naida runas novēršanu, migrācijas un patvēruma, kā arī citiem pamattiesību jautājumiem. LCC sniedz bezmaksas konsultācijas un juridisko palīdzību savas darbības jomās, veic pētījumus, rīko dažādus seminārus un apmācības.

LCC pārstāvji uzvēra, ka ir ļoti svarīgi saprast, kas ir diskriminācija un kā to nošķirt no citiem tiesību pārkāpumu veidiem, jo tas palīdz efektīvāk aizstāvēt savas tiesības.

Tika sniegta informācija par pazīmēm (diskriminācijas pamatiem), kuru dēļ pret cilvēkiem nedrīkst izturēties atšķirīgi, jo tās piemīt ikvienam – dzimumu, vecumu, ādas krāsu/etnisko piederību, garīgajām un fiziskajām spējām, reliģisko piederību, seksuālo orientāciju u.tml. Klātesošie uzzināja par jomām, kurās var saskarties ar diskrimināciju. Latvijā diskriminācija visbiežāk ir izplatīta nodarbinātības jomā, kurā diskriminācijas aizliegums sāk darboties jau ar brīdi, kad darba devējs ievieto darba sludinājumu. Tāpat dalībnieki uzzināja par dažādiem diskriminācijas veidiem: tiešo un netiešo diskrimināciju,  diskrimināciju uz vairākiem pamatiem, diskrimināciju asociācijas dēļ, norādījumu diskriminēt, kā arī aizskaršanu. Katram diskriminācijas veidam tika minēts uzskatāms piemērs, un atsevišķi piemēri auditorijā izraisīja aktīvas diskusijas.

Pasākuma apmeklētājiem tika pastāstīts par Latvijas Republikas tiesību aktiem, kuros ir iekļauts diskriminācijas aizliegums – Latvijas Republikas Satversme, Darba likums, Patērētāju tiesību aizsardzības likums u.c.

Dalībnieki tika informēti par to, kā rīkoties dažādās situācijās, saskaroties ar diskrimināciju, kur ziņot vai meklēt palīdzību: Tiesībsarga birojā, valsts iestādēs, kas uzrauga attiecīgu jomu, piemēram, Valsts darba inspekcijā, Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, Izglītības kvalitātes valsts dienestā, Veselības inspekcijā, vai arī LCC, kas var sniegt juridisko palīdzību. Izskanēja aicinājums neklusēt un ziņot arī gadījumos, kad nav pārliecības, vai pārkāpums ir klasificējams kā diskriminācija. Papildus tika izteikts mudinājums savākt lietišķos pierādījumus – fotogrāfijas, ierakstus, video u.tml.

Tika aplūkoti arī īpaši diskriminācijas veidi – naida noziegumi un naida runa, kas pēc būtības ir kā vēstījums pret veselu cilvēku grupu, tās nepieņemšanu kādu konkrētu pazīmju dēļ. Naida noziegumu gadījumā cietušajiem pēc iespējas ātrāk ir jāvēršas policijā. LCC juristi var palīdzēt cietušajiem ar iesnieguma sagatavošanu un sniegt cita veida palīdzību.

Pēc informācijas izklāsta un tā izraisītām aktīvām diskusijām jauniebraucēji tika sadalīti nelielās grupās, un katra no tām analizēja kādu konkrētu diskriminācijas gadījumu. Pēc tam visi gadījumi tika kopīgi pārrunāti. LCC juristi sniedza atbildes uz klātesošo jautājumiem, un vairāki dalībnieki dalījās ar savu pieredzi.

Tikšanās noslēgumā dalībnieki tika aicināti būt aktīviem un neklusēt gadījumā, ja sanāk saskarties ar diskrimināciju personīgi vai arī novērot kādu diskriminācijas gadījumu. Laika trūkums nedrīkst būt šķērslis, jo gadījumā, ja kāda rīcība netiek laikus apturēta, diskriminējošā attieksme var skart citus. Ziņošana par diskrimināciju un naida noziegumiem palīdz arī pilnveidot Latvijas tiesisko sistēmu, lai tā varētu efektīvāk aizsargāt ikvienu.

Pasākums tika organizēts Rīgas pašvaldības, sabiedriskās politikas centra “Providus” un nodibinājuma “Make Room Europe” Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (Asylum, Migration and Integration Fund, AMIF) projekta  “Migrantu integrācija ar lokāli veidotu pieredzi” (Migrant Integration Through Locally Designed Experience, MILE) ietvaros sadarbībā ar Latvijas Cilvēktiesību centra projektu “Ceļā uz iecietīgāku sabiedrību: informēšana, izglītošana, atbalsts un sadarbība”, kuru finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

MILE projekta mērķa grupa ir imigranti, pašvaldības darbinieki un integrācijas politikas veidotāji, projekta mērķis ir nodrošināt veiksmīgākas integrācijas politikas veidošanu un īstenošanu pašvaldību līmenī, iekļaujot dažādu sabiedrības grupu vajadzības un sekmējot iedzīvotāju iespējas aktīvi un atbildīgi iesaistīties pašvaldības, kopienas un savas dzīves veidošanā.

Foto no pasākuma norises

Atvērta pieteikšanās mācībām pieaugušajiem digitālo prasmju izglītības programmās

Līdz 18.aprīlim ir atvērta pieteikšanās Eiropas Savienības (ES) fondu pieaugušo izglītības projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, kuru īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Strādājošie vecumā no 25 gadiem 9. pieteikšanās kārtā var izvēlēties kādu no gandrīz 200 izglītības programmām, kas sniedz iespēju apgūt gan digitālās pamata prasmes, gan arī apgūt digitālās prasmes augstākā līmenī. Pieteikties mācībām līdz 18. aprīlim var mājaslapā www.macibaspieaugusajiem.lv.

Spēja patstāvīgi strādāt ar datoru un izmantot digitālos rīkus gan darba, gan personīgajām vajadzībām ir kļuvusi par neatņemamu mūsdienu dzīves sastāvdaļu. Vienlaikus, atbilstoši ziņojumam par Latviju “Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2022. gadā”, tikai 51% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir vismaz digitālās pamata prasmes, un tikai 24% ir digitālās prasmes virs pamatlīmeņa.

“Digitālo prasmju apgūšana pamata līmenī ir pirmais priekšnosacījums savu zināšanu un prasmju atbilstības nodrošināšanai mūsdienu darba tirgus prasībām. Prasme izmantot digitālās tehnoloģijas ir pieprasīta ikvienā tautsaimniecības nozarē, tāpēc plašajā piedāvāto izglītības programmu klāstā sev piemērotas mācību un digitālās kompetences attīstības iespējas atradīs gan iesācēji, gan pieredzējuši speciālisti”,

uzsver VIAA direktore Dita Traidās.

  • Video ar aicinājumu skatāms šeit.

Piedāvājumā 197 izglītības programmas

Devītajā pieteikšanās kārtā nodarbinātie var pieteikties kādai no 197 izglītības programmām un apgūt digitālās prasmes pamata, vidējā un augstākā līmenī. Izglītības programmas piedāvā 44 izglītības iestādes visā Latvijā un tās kopumā aptver 5 digitālās kompetences:

  • informācijas apstrāde/informācijas un datu pratība;
  • komunikācija un sadarbība;
  • digitālā satura veidošana;
  • drošība;
  • problēmu risināšana.

Ir būtiski pievērst uzmanību izglītības programmu īstenošanas vietai, jo mācības digitālo pamata prasmju apgūšanai galvenokārt tiks īstenotas klātienē. Nodarbinātie no mājsaimniecībām, kurām piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, varēs saņemt atbalstu transporta izdevumu segšanai, lai nokļūtu uz mācību norises vietu.

90% no mācību izmaksām sedz ES

Lai motivētu Latvijas strādājošos iedzīvotājus apgūt jaunas prasmes un zināšanas, lielāko daļu mācību izmaksu sedz ES fondi un valsts. Izvēloties mācīties profesionālās pilnveides izglītības programmās, studiju moduļos vai studiju kursos, strādājošā līdzmaksājums ir 10%. Nodarbinātām personām no trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām mācības ir bez maksas.

Līdzīgi kā iepriekšējās kārtās, arī šajā pieteikties mācībām var strādājoši un pašnodarbināti iedzīvotāji vecumā no 25 gadiem ar pabeigtu vai nepabeigtu izglītību, jaunie vecāki, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un ir saglabājuši darba attiecības, kā arī strādājošie pensionāri. Īpaši aicināti pieteikties sociālā riska grupu nodarbinātie ar zemu vai darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni.

Katrs strādājošais projekta laikā var mācīties divas reizes neatkarīgi no pieteikšanās kārtu skaita, taču jāņem vērā, ka vienlaicīgi iespējams mācīties tikai vienā izglītības programmā. Devītajā pieteikšanās kārtā katrs mācību dalībnieks var pieteikties tikai vienai izglītības programmai. Augsta pieteikumu skaita gadījumā nodarbinātie vecumā no 45 gadiem ar zemu vai darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni saņem priekšrocības uzņemšanā.

Mācību grupu komplektēšana plānota no 16. maija, un mācības notiks ne ilgāk kā līdz 31. oktobrim. Plašāka informācija par uzņemšanas nosacījumiem, mācību un atbalsta iespējām, kā arī izglītības programmu saraksts ir pieejams mājaslapā www.macibaspieaugusajiem.lv.

Par projektu:

ES fondu projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” jeb Mācību pieaugušajiem mērķis ir pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci, lai laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu. To finansē Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valsts, ieguldot vairāk nekā 45 miljonus eiro. Projektu no 2017. līdz 2023. gada beigām īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām, izglītības iestādēm un Nodarbinātības valsts aģentūru.

Iespēja apgūt digitālās prasmes Mācību pieaugušajiem projekta 9. kārtas ietvaros notiek Eiropas Savienības prasmju gada (#EuropeanYearOfSkills) ietvaros.

Rīgā arī šovasar gaidāma plaša kultūras pasākumu programma

Turpinot pērn aizsākto “Rīgas drosmes un prieka vasaras” koncepciju, arī šogad galvaspilsētā no jūnija līdz septembrim centrā un dažādās apkaimēs gaidāma plaša kultūras pasākumu programma, kuras gaitā augustā atzīmēsim arī Rīgas dzimšanas dienu. Programmas mērķis ir iepazīstināt pilsētas iedzīvotājus un tūristus ar Rīgas kultūras daudzveidību un pilsētnieku radošumu.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē ceturtdien, 13. aprīlī, tika uzklausīts ziņojums par 2023. gada Rīgas vasaras kultūras programmas sagatavošanu un plānoto norisi. Kā informēja programmas veidotāji, šovasar galvaspilsētā plānoti vairāki desmiti pasākumu, kā arī krāšņs pilsētvides noformējums.

“Vasaras kultūras programmas moto atspoguļo pilsētas vēlmi pulcēt rīdziniekus, Latvijas iedzīvotājus un viesus daudzveidīgos un dzīvespriecīgos notikumos gan pilsētas centrā, gan apkaimēs visas vasaras garumā. Brīdī, kad satiekamies, mūsos dzimst drosme, jo viens otru atbalstām, un prieks, jo svinam iespēju būt kopā fiziski, izbaudīt pulcēšanās brīvību. Vēl pavisam nesen tas nebija tik pašsaprotami. Vēlos pateikt paldies visiem, kuri dienā un naktī veido Rīgu par dzīvu, košu, modernu un daudzveidīgu galvaspilsētu Ziemeļeiropā! Tiekamies Rīgas vasaras notikumos!”

aicina komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Visas vasaras garumā notiks laikmetīgās kultūras pasākumi:

  • kultūrtelpu “Stropi” programma – pasākumi notiks no 1. jūnija līdz 1. septembrim pie Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) Bolderājas filiālbibliotēkas, RCB Pludmales lasītavā Lucavsalā, Pļavnieku Zaļajā birzī, pie Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas, RCB Čiekurkalna filiālbibliotēkas dārzā, Pāvula Jurjāna mūzikas skolas brīvdabas estrādē un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja “Dauderi” parkā.
  • festivāli – laikmetīgās kultūras pasākumu rīkošanai tiks rīkots konkurss, kurā tiks  atbalstīti mākslinieciski augstvērtīgi, inovatīvi, mūsdienīgu formātu, iesaistoši kultūras pasākumi. Konkursam varēs tikt iesniegti dažādu žanru un formātu pasākumu pieteikumi, bet prioritāri tiks atbalstīti pasākumi, kuru norise ir plānota publiskajā ārtelpā.
  • pilsētvides izstāde sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju;
  • desmit apkaimju svētki – plānoti no jūlija otrās puses līdz augusta beigām desmit apkaimēs – Ķengaragā, Zolitūdē, Čiekurkalnā, Dreiliņkalnā, Ziepniekkalnā, Juglā, Torņakalnā, Daugavgrīvā, Brasā un Vecāķos;
  • kultūras pasākumu programma Vērmanes dārzā un Nordeķu parkā –
    • Nordeķu parkā jūlijā un augustā notiks sarunas un tikšanās ar apkaimes iedzīvotājiem, kurās tiks stāstīts par Dzirciema un Iļģuciema vēsturi un kultūras vērtībām, kā arī rīkoti četri muzikāli vakari;
    • Vērmanes dārzā paredzētas astoņas koncertprogrammas dažādām muzikālajām gaumēm – gan akadēmiskās, gan populārās mūzikas cienītājiem, lai iepriecinātu dažādu paaudžu rīdziniekus un pilsētas viesus.
  • lielāka mēroga pasākumi –
    • 10. jūnijā – Saldējuma festivāls Vērmanes dārzā;
    • 23. jūnijā – Jāņu svinības Dzegužkalnā, Grīziņkalnā un Mežaparka Zaļajā teātrī;
    • no 30. jūnija līdz 9. jūlijam – Vispārējie latviešu XXVII Dziesmu un XVII Deju svētki;
    • no 14. jūlija līdz 15. jūlijam – festivāls “Positivus” Lucavsalā;
    • 19. augustā – Rīgas dzimšanas dienas svinības Vecrīgā – plānota daudzveidīga un laikmetīga kultūras programma, jaunrade dažādām mērķauditorijām, laikmetīgi scenogrāfiskie risinājumi, piknika zonas un noslēgumā – muzikāla kulminācija Doma laukumā.

Visi pasākumi iedzīvotājiem būs pieejami bez maksas.

Rīgas drosmes un prieka vasaras devīze šogad ir “Drosme un prieks rodas, kad satiekamies”, īpašu akcentu liekot uz vēstījumu “Mēs aizstāvam citus viņu cīņās par brīvību, jo zinām, ka tā ir arī mūsējā”. Drosmes un prieka vasaras kuratori ir biedrība “Mākslas birojs”.