Rīgas pašvaldība 28. martā organizēja tikšanos ar jauniebraucējiem no ārvalstīm par apkaimju  un līdzdalības tematiku. Tā bija otrā tikšanās reize pasākumu cikla jauniebraucējiem ietvaros. Par pasākuma norises vietu bija izraudzīta Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB) kā nozīmīgs apkaimes socializācijas, informācijas sniegšanas, izglītības, kultūras un vietējās vēstures kopšanas centrs.

Pasākumā piedalījās apmēram piecpadsmit jauniebraucēji, divas trešdaļas dalībnieku bija Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri ieradušies Rīgā laikā no 2022. gada februāra līdz novembrim; pārējie dalībnieki bija jauniebraucēji no Indijas, Krievijas, Lielbritānijas un ASV, kuri Rīgā dzīvo dažus vai jau desmit gadus.

Ievaddaļā klātesošie tika iepazīstināti ar RCB darbu un pakalpojumiem, kas pieejami bez maksas pieaugušajiem un bērniem. Pasākuma dalībnieki uzzināja, kurās apkaimēs darbojas 26 bibliotēkas filiāles, par iespēju vasarā apmeklēt pludmales lasītavu Lucavsalā, kā arī to, ka, reģistrējoties vienā RCB bibliotēkas filiālē, iespējams apmeklēt visas.

Pasākumā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra (AIC) apkaimju koordinatoru vadībā tika veikta izpēte par Rīgas apkaimēm – to kā pašvaldība organizē darbu tās 58 apkaimēs. Jauniebraucēji meklēja un atzīmēja savu apkaimi īpaši sagatavotā Rīgas apkaimju kartē. Klātesošie uzzināja, tika iepazīstināti ar AIC galvenajām funkcijām: klientu apkalpošanas punktiem un pašvaldības informatīvo bezmaksas telefonu, dzīvesvietas deklarāciju, ielu tirdzniecības atļauju izsniegšanu, sabiedrības integrācijas un līdzdalības veicināšanu, kā arī Rīgā nonākušo Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstu.

Īpaši būtiska loma pašvaldības komunikācijā ar iedzīvotājiem  ir  septiņiem AIC koordinatoriem, no kuriem katrs sadarbojas ar 6-8 pilsētas apkaimju iedzīvotājiem, identificē iedzīvotāju vajadzības, kā arī virza un reklamē līdzdalības budžeta konkursu, iniciē projektu idejas, nepieciešamības gadījumā palīdz projektu gatavošanā un darbojas kā starpnieki, palīdzot problēmsituācijās un sniedzot aktuālo informāciju. Jauniebraucēji tika aicināti kontaktēties ar apkaimju koordinatoriem jautājumu gadījumā un pievienoties apkaimju grupām sociālajā tīklā Facebook.

Klātesošie tika iepazīstināti ar AIC tīmekļvietni www.apkaimes.lv, kurā  pieejama informācija par visām Rīgas apkaimēm un aktualitātēm tajās, pašvaldības integrācijas projektu konkursiem, latviešu valodas kursiem, Nevalstisko organizāciju (NVO) namu, kā arī apkaimju biedrību kontakti. Jauniebraucēji uzzināja par Rīgas apkaimju biedrībām un citām nevalstiskajām organizācijām, kā arī guva ieskatu līdzdalības aktivitātēs savās apkaimēs. Apkaimju koordinatori aicināja jauniebraucējus būt aktīviem un izmantot iespēju pievienoties apkaimju biedrībām, lai, līdzdarbojoties to aktivitātēs, varētu iepazīt savas apkaimes iedzīvotājus un labāk integrēties Rīgā.

Pasākumā ar saviem pieredzes stāstiem par iedzīvotāju iesaistīšanos un paveikto dalījās divas apkaimju biedrības: Juglas attīstības biedrība un Āgenskalna apkaimes biedrība. Jauniebraucēji tika aptaujāti par līdzīgu biedrību esamību viņu mītnes zemēs un noskaidrojās, ka tādas darbojas gan Ukrainā, gan Anglijā u.c. valstīs. Gan Juglas attīstības biedrība, kas pārstāv Rīgas iedzīvotājus, kuri dzīvo ap Juglas ezeru, gan Āgenskalna apkaimes biedrība iepazīstināja ar savu tapšanas vēsturi, kurā lielu lomu spēlējusi vēlme uzlabot apkaimes teritoriju, veicināt tās attīstību un dzīves apstākļus, kā arī aizstāvēt iedzīvotāju intereses. Šo apkaimju iedzīvotāji apvienojušies, lai uz izaicinājumiem paskatītos kā attīstības iespējām; lai iedzīvotāju balss, apvienota kopienā, izskanētu daudz spēcīgāk un izdotos panākt pozitīvas pārmaiņas. Klātesošie uzzināja par šo biedrību būtiskākajām aktivitātēm, ja paveiktajiem un vēl procesā esošajiem projektiem, kā arī aicināja jauniebraucējus kļūt par apkaimju biedrību biedriem.

Pēc iepazīšanās ar apkaimju biedrībām un to īstenotajām aktivitātēm pasākuma dalībniekiem bija iespēja diskutēt ar apkaimju koordinatoriem un apkaimju biedrību pārstāvjiem, dalīties savās pārdomās un pieredzē, kā arī pārrunāt aktuālos jautājumus.  Diskusijas gaitā tika izteikti arī vairāki ierosinājumi, tostarp ierosinājums uzlabot Rīgas sabiedriskā transporta grafika saprotamību, kā arī ierosinājums rīkot vairāk iekļaujošu aktivitāšu.

Tikšanās noslēgumā interesentiem bija iespēja doties nelielā ekskursijā pa bibliotēku divās grupās, kā arī reģistrēties kā bibliotēkas lietotājiem.

Tikšanās tiek rīkotas pašvaldības īstenotā projekta “Migrantu integrācija ar lokāli veidotu pieredzi” (Migrant Integration Through Locally Designed Experience, MILE) ietvaros.

Projekta partneri ir pašvaldības, universitātes un nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv Beļģiju, Grieķiju, Spāniju, Nīderlandi, Lielbritāniju un Latviju. Kopā ar Rīgas pašvaldību kā Latvijas pārstāvji projektā iesaistīti sabiedriskās politikas centrs “Providus” un nodibinājums “Make Room Europe”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (Asylum, Migration and Integration Fund, AMIF) finansējumu.

Šī projekta mērķa grupa ir imigranti, pašvaldības darbinieki un integrācijas politikas veidotāji, projekta mērķis ir nodrošināt veiksmīgākas integrācijas politikas veidošanu un īstenošanu pašvaldību līmenī, iekļaujot dažādu sabiedrības grupu vajadzības un sekmējot iedzīvotāju iespējas aktīvi un atbildīgi iesaistīties pašvaldības, kopienas un savas dzīves veidošanā.

Foto no pasākuma

Rīgas nevalstiskās organizācijas (NVO) līdz 29. martam aicinātas pieteikt pārstāvjus vēlēšanām uz Pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda padomes locekļu vietām.

Lai veicinātu iedzīvotāju sadarbību ar Rīgas pašvaldību un nodrošinātu efektīvu NVO līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, kopš 2013. gada Rīgas pašvaldības teritorijā darbojošās NVO regulāri tiek aicinātas pievienoties atjaunotajam Pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandam (Sadarbības memorandam).

Sadarbības memorandā noteikto mērķu sasniegšanai 2021. gada janvārī tika izveidota Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padome (Memoranda padome). Padomes sastāvā darbojas Rīgas domes priekšsēdētājs, septiņi Rīgas domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji un deviņi Sadarbības Memorandu parakstījušo NVO pārstāvji, kuri tiek ievēlēti konkursa kārtībā uz diviem gadiem saskaņā ar nolikumu.

Memoranda padomes locekļiem kā deleģētajiem pārstāvjiem ir iespēja līdzdarboties dažādos pašvaldības politikas plānošanas un lēmumu pieņemšanas mehānismos: Rīgas valstspilsētas pašvaldības Stratēģijas ieviešanas padomē, Stratēģisko projektu uzraudzības komisijā, Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursa vērtēšanas komisijā.

2022. gadā Memoranda padomē iesaistīto organizāciju pārstāvjiem nepastarpināti un nereti kā pirmajiem bija iespēja uzzināt par dažādām ar Rīgas pašvaldību saistītām aktualitātēm, uzklausīt nozaru komiteju vadītāju komentārus, aktīvi diskutēt un izteikt savu viedokli. Aplūkoto jautājumu spektrs bija plašs, tostarp iekļaujot plānoto Rīgas budžetā, Rīgas pilsētas Līdzdalības budžeta pilnveidošanu un Līdzdalības budžeta ideju īstenošanas konkursu, pilotprojekta izveidi apkaimju kopienu centru attīstībai, Rīgas vasaras kultūras programmu, aktuālās norises saistībā ar projektu “Rail Baltica” un tā integrēšanu Rīgas pilsētvidē, kā arī sabiedrības līdzdalību šī projekta apspriešanas procesos.

Šobrīd Memoranda padomes sastāvā esošo NVO pārstāvju pilnvaru termiņš tuvojas noslēgumam, tāpēc organizācijas, kuras ir parakstījušas Sadarbības memorandu, aicinātas izvirzīt savus pārstāvjus darbībai Memoranda padomē.

Memoranda padomes vadītāja vietnieks un Rīgas Apkaimju alianses valdes priekšsēdētājs Māris Jansons, aicinot biedrības pieteikt kandidātus, uzsver: “Darbs Memoranda padomē ir iespēja reāli piedalīties pašvaldības darbā un ietekmēt sabiedrības līdzdalību Rīgas pilsētā. Padome šobrīd ir ietekmīgākā NVO platforma Rīgā. Jaunajiem padomes locekļiem būs ne tikai iespēja, bet arī uzdevums padomes darbu attīstīt un veidot. Tāpēc mudinu pieteikties NVO pārstāvjus, kuri būs gatavi aktīvi strādāt, lai padomes darbs kļūtu rezultatīvāks un pamanāmāks.”

Nevalstisko organizāciju pārstāvju kandidātu – fizisku personu dalībai padomē var pieteikt jebkura biedrība vai nodibinājums, kas ir parakstījusi Sadarbības memorandu. Pretendentam jābūt biedrības vai nodibinājuma valdes loceklim izvirzīšanas brīdī, kā arī ievēlēšanas gadījumā – visu padomes locekļa pilnvaru laiku.

Lai pieteiktu kandidātu, ir jāiesniedz šāda informācija par organizāciju un tās izvirzīto pārstāvi:

  • organizācijas nosaukums un darbības joma;
  • kandidāta vārds, uzvārds, darbības joma un pieredze;
  • informācija par kandidāta veikumu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas jomā Rīgā;
  • kandidāta redzējums par Sadarbības memoranda īstenošanas attīstību, motivācija darbam padomē un savas jomas pārstāvniecībai (piemēram, prezentācijas vai video veidā).

Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2023. gada  29. marts. Pieteikumu var iesniegt, to nosūtot uz elektroniskā pasta adresi integracija@riga.lv  ar organizācijas paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, .edoc formāta pakotnē, kuras izmērs nepārsniedz 20 MB.

Pirms pieteikuma iesniegšanas lūgums iepazīties ar padomes nolikumu un nevalstisko organizāciju pārstāvju ievēlēšanas kārtību padomē. Sīkāka informācija un dokumenti pieejama riga.lv.

Papildu informāciju par pretendentu atlasi un vēlēšanu kārtību Padomē var saņemt pie Ilzes Meilandes: ilze.meilande@riga.lv, tel. 67181657.

Šobrīd Sadarbības memoranda ietvaros pašvaldība sadarbojas ar 220 NVO. Šogad pirmo gadu tiks organizēts arī Rīgas pašvaldības un Sadarbības memoranda forums, kurā būs iespēja plašākām diskusijām par sabiedrības līdzdalību kā mūsdienīgas pilsētas attīstības rīku un to, kā to kvalitatīvāk un mērķtiecīgāk izmantot Rīgas attīstībai.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 27. martā atbalstīja projektu, kura ietvaros tiks izstrādāti priekšlikumi efektīva un mūsdienu galvaspilsētas iedzīvotāju un viesu vajadzībām atbilstoša galvaspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla attīstībai.

Mērķis ir pārplānot esošo maršrutu tīklu, lai padarītu Rīgas sabiedrisko transportu par konkurētspējīgu alternatīvu pārvietošanās veidu visām iedzīvotāju grupām, kā arī veicināt  sabiedriskā transporta integrāciju ar starppilsētu autobusu un dzelzceļa satiksmi, ņemot vērā, ka tuvāko 10 gadu laikā ir plānota vērienīga valsts piepilsētas dzelzceļa pārvadājumu modernizācija un paplašināšana. Ieguvēji būs gan esošie sabiedriskā transporta pasažieri, gan tie iedzīvotāji, kas pēc reformas varētu uzsāk pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Mazinoties privātajam autotransportam, uzlabosies gaisa kvalitāte Rīgā.

Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla izvērtēšana un pārskatīšana nav veikta kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Trīsdesmit gadu laikā Rīgā ir notikusi deindustrializācija un iedzīvotāju skaita samazināšanās, jaunu dzīvojamo kvartālu un darījumu centru izveide, ievērojami pieaugusi automobilizācija. Covid-19 pandēmijas ietekmē ir ievērojami samazinājies Rīgā pārvadāto pasažieru skaits, kas ierobežo pašvaldības iespējas atjaunot iepriekšējo sabiedriskā transporta kustības intensitāti.

Projekta ietvaros līdz 2024. gada jūlijam tiks izvērtēts Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīkls, izpētīta maršrutu tīkla veidošanas labā prakse citviet pasaulē, kā arī izstrādāti trīs attīstības scenāriji un viens references scenārijs galvaspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla reformai un veikta scenāriju savstarpēja salīdzināšana. Balstoties uz veikto pētījumu, secīgi plānots izstrādāt rīcības plānu reformas ieviešanai. Projekta “Esošās situācijas analīze un scenāriju izstrāde Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla reformas rīcības plānam” īstenošanai RD Pilsētas attīstības departamentam plānots atvēlēt Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda līdzekļus 170 000 apmērā.

Piektdien, 24. martā, norisinājās Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) biedru kopsapulce, kurā apstiprināts organizācijas 2022. gada pārskats un jaunais LPA Padomes sastāvs. 

“Aizvadītais gads mums kā cilvēkiem un pilsoniskajai sabiedrībai kopumā ir bijis pārbaudījumu pilns, nevienam nepaliekot vienaldzīgam pret Krievijas izvērsto nežēlīgo karu Ukrainā. Tas parādījis, ka Latvijas sabiedrībā ir milzu pilsoniskās līdzdalības un atbildības potenciāls, kas bijis līdz galam nenovērtēts un neīstenots,” atskatoties uz aizvadīto gadu secina Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga.

Šogad mandāta termiņš LPA padomē beidzās Lolitai Čigānei (Biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” viceprezidente, biedrības “Jesajas Berlina biedrība” padomes priekšsēdētāja vietniece, biedrības “Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām” padomes locekle). Viņas vietā LPA padomē biedru kopsapulce ievēlēja Uldi Dūmiņu, Zemgales NVO centra valdes priekšsēdētāju un ilggadēju NVO sektora aktīvistu. LPA Padomē turpmāko gadu darbu turpinās Inese Tauriņa (“Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore), Zelma Martinsone (nodibinājuma “Fonds digitālai izaugsmei TRĪS” valdes locekle), Mārcis Liors Skadmanis (uzņēmējs un filantrops, Starptautiskās NVO dienas aizsācējs un dibinātājs), Mārtiņš Šteins (jauniešu organizācijas “Nītaureņi” dibinātājs un valdes loceklis, Neatkarīgās izglītības biedrības biedrs, 13. Saeimas deputāts) un Viesturs Ķerus (Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs). LPA Padomes darbu turpinās vadīt Padomes priekšsēdētājs Georgs Rubenis (Fonds “PLECS” valdes loceklis).

“2023. gadā mēs turpināsim iesāktos darbus – ar jaunu jaudu, iedvesmu un ņemot vērā pēdējo gadu krīžu mācības. 2023. gadā kā viena no prioritārajām tēmām LPA darba tēmām ir izvirzīta noturībspēja, kā arī aktivitātes, ka veicina to, ka nevalstiskais sektors tiek atzīts par pilnvērtīgu sadarbības un sarunu partneri politikas plānošanas un ieviešanas jautājumos, kā arī krīžu pārvarēšanā,” uzsver Georgs Rubenis, LPA padomes priekšsēdētājs, aicinot LPA biedrus un citas Latvijas nevalstiskās organizācijas būt aktīvām, līdzdarboties lēmumu pieņemšanas procesos un veicināt pilsoniskā dialoga īstenošanu.

Padome ir LPA pārvaldes institūcija, un tās locekļi organizācijas attīstībā pilda stratēģiska padomdevēja un pārrauga funkciju. Padomi veido septiņi locekļi – fiziskas personas, kuras uz diviem gadiem ievēl biedru sapulce. Ikdienas darbu organizācijā vada tās valde direktores Kristīnes Zonbergas personā.

Ar LPA kopsapulcē apstiprināto organizācijas 2022. gada pārskatu var iepazīties šeit.

Par Latvijas Pilsonisko aliansi

Latvijas Pilsoniskā alianse ir neatkarīga jumta nevalstiskā organizācija pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas stiprināšanas jomā, kuras misija ir pārstāvēt pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā biedrību un nodibinājumu kopējās intereses, kas balstītas uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām. Latvijas Pilsoniskā alianse apvieno vairāk kā 130 biedrus, kas kopumā aptver aptuveni 70 000 privātpersonas.

Rīgā no 18. marta sākusies kafejnīcu pavasara un vasaras sezona. Šogad atvieglota kārtība, kāda uzņēmēji var saņemt atļaujas āra kafejnīcu darbībai, papildināts āra kafejnīcu tipveida risinājumu katalogs un mainījusies ielu tirdzniecības nodevas piemērošanas kārtība un tās piemērošanai noteiktās zonas.

Arī šogad ielu tirdzniecības atļauju iespējams saņemt atvieglotā kārtībā, bez projekta izstrādes un saskaņošanas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (PAD), ja:

  • iepretim kafejnīcai, uz ietves, tiks izvietoti tikai vieglas konstrukcijas galdi un krēsli, kas ir konkrētai pilsētvides zonai atbilstoši, puķu kastes un gāzes sildītāji;
  • āra kafejnīca tiks iekārtota atbilstoši tipveida risinājumiem.

Pērn, pirmajā vasarā pēc pandēmijas, apmēram puse vasaras kafejnīcu, kas tika izvietotas Rīgā, bija vai nu pašvaldības piedāvātie tipveida risinājumi, vai atvieglotā kārtībā uzstādāmie galdi un krēsli, kam nav nepieciešams saskaņot projekta dokumentāciju.

Turpmāk pieteikums ielu tirdzniecības atļaujas saņemšanai, izvēloties izvietot tikai galdus un krēslus vai pašvaldības piedāvāto tipveida risinājumu, jāiesniedz tikai Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centram (AIC). Pirms tam nav jādodas saņemt citu iestāžu saskaņojumu.

No 2023. gada 10. marta stājušies spēkā grozījumi pašvaldības nodevas par tirdzniecību publiskās vietās likmes piemērošanas kārtībā un zonu sadalījumā. No 2023. gada Rīgas pilsēta ir sadalīta trīs zonās, kuru robežas atbilst pilsētas apkaimju robežām. Zonu sadalījums noteikts atbilstoši tam, cik daudz āra kafejnīcu saskaņots katrā apkaimē iepriekšējā vasaras sezonā.

Noteiktas arī jaunas nodevu likmes, kas atkarīgas gan no zonas, gan izvēlētā āra kafejnīcas risinājuma. Atvieglotā kārtībā uzstādīto krēslu un galdu nodevas dienas likme tagad ir konstanta neatkarīgi no aizņemamās platības atbilstoši tam, kurā zonā tie uzstādīti.

Lai atbalstītu uzņēmējus, šogad tiek ieviestas arī ielu tirdzniecības nodevu atlaides. Tiem uzņēmējiem, kuru āra kafejnīcas pagājušajā vasarā vismaz 30 dienas pēc kārtas nevarēja strādāt pašvaldības veiktu ielu remontdarbu dēļ, šajā sezonā iespējams saņemt 50% atlaidi no āra tirdzniecības nodevas maksas.

Šogad arī papildināts PAD izstrādātais tipveida risinājumu katalogs. Šobrīd notiek darbs arī pie atbalsta programmas izstrādes, kas paredzēs līdzfinansējumu jaunu parkletu uzstādīšanai, ja uzņēmējs izvēlas pašvaldības tipveida risinājumu.

Vairāk informācijas par vasaras kafejnīcu saskaņošanu, nodevu apmēriem un pašvaldības izstrādātajiem tipveida risinājumiem riga.lv.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludinājis konkursu biedrībām un nodibinājumiem par līdzfinansējumu bērnu un jauniešu nometņu organizēšanai šā gada vasaras brīvlaikā.

Konkursā tiks atbalstītas šādas Latvijas teritorijā plānotās un Rīgas pašvaldības bērniem un jauniešiem paredzētās nometnes:

  • plānotais ilgums ir vismaz četras dienas;
  • programmas ilgums ir vismaz sešas stundas dienā (izņemot iebraukšanas un izbraukšanas dienas (diennakts nometnēs), kurās programmas ilgums var būt īsāks par sešām stundām);
  • nometnē piedalās nemainīga dalībnieku grupa – vismaz 15 bērni un jaunieši;
  • nometnes dalībnieku vecums:  dienas nometnē – no 6 līdz 15 gadiem; diennakts nometnē – no 7 līdz 20 gadiem;
  • dalības maksa vienam dalībniekam nepārsniedz 45 eiro dienā.

Pieteikumi un pievienotie dokumenti (t.sk. nometnes programmas (dienas kārtības) projekts), kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, vienā EDOC formāta pakotnē līdz 14. aprīlim plkst. 15.00 jānosūta uz departamenta elektroniskā pasta adresi iksd@riga.lv vai oficiālo elektronisko adresi.

2023. gadā grozīts konkursa nolikums, tāpēc konkursa dalībnieki aicināti pievērst uzmanību veiktajām izmaiņām un izmantot aktuālās veidlapas.

Lai sniegtu papildu informāciju konkursa dalībniekiem un atbildētu uz jautājumiem, kas saistīti ar pieteikumu sagatavošanu, 3. aprīlī plkst. 15.00 tiešsaistē (MS Teams vidē) notiks informatīvs seminārs. Lai pieteiktos semināram un saņemtu piekļuves saiti, lūdzam līdz 3. aprīļa plkst. 9.00 nosūtīt pretendenta organizācijas nosaukumu, kontaktpersonas vārdu, uzvārdu un e-pasta adresi uz e-pastu: evita.pakalne@riga.lv .

Konsultācijas ir iespējams saņemt, vēršoties pie Jaunatnes nodaļas galvenās speciālistes Evitas Pakalnes (e-pasts: evita.pakalne@riga.lv , tālrunis 67181500).

Rīgas pašvaldība arī šogad iesaistīsies globāli lielākajā Pasaules Dabas fonda rīkotajā akcijā “Zemes stunda.” Sestdien, 25. martā, no plkst. 20.30 uz vienu stundu simboliski tiks izslēgts Brīvības pieminekļa un laukuma dekoratīvais apgaismojums, kā arī apgaismojums vairākās pašvaldības iestāžu un uzņēmumu ēkās.

Zemes stundas galvenā būtība ir pievērst uzmanību globālajai klimata krīzei un parādīt, ka katrai rīcībai ir ietekme un sekas. Ar šo simbolisko un pasauli apvienojošo akciju mēs apliecinām savu apņēmību efektīvi un saudzīgi rīkoties ar dabas resursiem un, ka mums rūp daba un pasaule, kurā dzīvojam,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

Apgaismojumu izslēgs Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas ēkās – gan Rātsnamā, gan vairākās dzimtsarakstu nodaļās un Apkaimju iedzīvotāju centra telpās Dzirciema ielā 28, Ieriķu ielā 43a, Aglonas ielā 4b un E.Smiļģa ielā 46.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami” izslēgs fasādes apgaismojumu Melngalvju namam un kinoteātrim “Splendid Palace”. Apgaismojums tiks izslēgts arī Rīgas Dzemdību nama ārējā teritorijā, kurā gaismas trūkums neapdraud pacientu drošību.

Iniciatīva “Zemes stunda” jau kļuvusi par tradicionālu ikgadēju aktivitāti arī pašvaldības uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks”, kas aicina izslēgt apgaismojumu savos apsaimniekotajos namos. “Pat šāda vienreizēja akcija spēj dot rezultātu – pievērst mūsu visu uzmanību dabas aizsardzībai, atbildīgākai attieksmei pret resursu izmantošanu. Tomēr visbūtiskāk apzināties, ka zemes stunda jāievēro katru dienu – izslēgt apgaismojumu telpās, kur neatrodamies; pareizi vēdināt telpas; šķirot atkritumus; visbeidzot izšķirties par ēku renovāciju tieši energoefektivitātes virzienā,” norāda uzņēmumā.

AS “Rīgas siltums” samazinās apgaismojumu četrās siltumcentrālēs, automātiskajā gāzes katlumājā un administratīvajās ēkās, vēršot sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām un apliecinot uzņēmuma rīcību videi draudzīgai rīcībai ikdienā.  Piedaloties Zemes stundā, sagaidāmais elektroenerģijas patēriņš samazināsies aptuveni par vairāk nekā 30 kW. Viszaļākā, lētākā un neatkarīgākā enerģija ir tā, ko nepatērējām, tādēļ uzņēmums aicina siltināt ēkas un pārveidot siltumapgādes sistēmas, lai efektīvi regulētu siltumu mājās.

Piedaloties “Zemes stundā”, Rīga solidarizēsies ar daudzām pasaules galvaspilsētām, lai demonstrētu vienotību un ieinteresētību klimata krīzes risināšanā.

Zemes stundas dienā Pasaules Dabas Fonds aicina doties dabā gan organizētos pārgājienos, gan individuāli, lai iepazītu Latvijas dabas daudzveidību un vairotu izpratni par tās nozīmi. Ikviens ir aicināts iesaistīties, atslēgties no ierastās ikdienas un veltīt vienu stundu Zemei, neatkarīgi no tā, vai tā ir došanās pārgājienā, dabas procesu izzināšana, vakariņu gatavošana no ilgtspējīgi iegūtiem produktiem vai draugu pulcēšana uz Zemes stundas pasākumu. 

“Zemes stunda” aizsākās Sidnejā 2007.gadā, un šodien tā ir kļuvusi par pasaulē lielāko vides akciju, iedvesmojot indivīdus, kopienas, uzņēmumus un organizācijas vairāk nekā 190 valstīs un teritorijās īstenot nozīmīgus vides aizsardzības pasākumus.

Piektdien, 24. martā, sākas akcija “Saulespuķes Ukrainai: bez Tevis nav uzvaras”, kurā ikviens cilvēks, organizācija un darba kolektīvs aicināti sēt saulespuķes un lolot to stādiņus, lai turpinātu izrādīt atbalstu Ukrainai un Ukrainas cilvēkiem tās cīņā pret Krievijas agresiju.

“Pirms gada, kad aicinājām Latvijas sabiedrību sēt un lolot saulespuķes, lai paustu atbalstu Ukrainas tautai, mēs ticējām, ka karš pavisam drīz beigsies un saulespuķes uzziedēs brīvai un drošai Ukrainai. Taču tā nav – Krievijas nežēlībai nav gala un ukraiņiem, gan šeit, Latvijā, gan Ukrainā, joprojām nepieciešams visa veida atbalsts. Tāpēc arī šogad aicinām sēt saulespuķes, parādot, ka savās domās un darbos joprojām esam ar Ukrainu,” par akcijas mērķiem stāsta Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga, aicinot iesaistīties arī skolas, iestādes un uzņēmumus.

Saulespuķu lauki ir viens no Ukrainas simboliem, tāpēc saulespuķes cilvēkiem dažādās pasaules malās ir kļuvušas par vienu no Ukrainas brīvības un solidaritātes atbalsta zīmēm. Un ne velti –  saulespuķe ir dzīvības un gaismas simbols. Saulespuķes priecē ne tikai ar savu skaistumu, tās spēj arī attīrīt augsni, ūdeni un gaisu. Ukrainas vēsturē saulespuķes tikušas izmantotas kā miera simbols jau iepriekš, īpašu nozīmi iegūstot 1996. gadā, kad, Ukrainai atsakoties no kodolieročiem, saulespuķes tika iestādītas bijušajā raķešu bāzē.

Akcijas organizatori aicina dalībniekus dalīties ar savu saulespuķu sēšanas un audzēšanas pieredzi sociālajos tīklos, izmantojot tēmturus #SaulespuķesUkrainai un #BezTevisNavUzvaras. Ar padomiem, kā labāk saulespuķes sēt un audzēt, var iepazīties šeit.

Akciju rīko Latvijas Pilsoniskā alianse kopā ar domubiedriem.

Par Latvijas Pilsonisko aliansi

Latvijas Pilsoniskā alianse ir neatkarīga jumta nevalstiskā organizācija pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas stiprināšanas jomā, kuras misija ir pārstāvēt pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā biedrību un nodibinājumu kopējās intereses, kas balstītas uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām. Latvijas Pilsoniskā alianse apvieno vairāk kā 130 biedrus, kas kopumā aptver aptuveni 70 000 privātpersonas.

Šogad Rīgas jauniešiem un senioriem no aprūpes centriem ir iespēja piedalīties sabiedrības integrācijas projektā “Radošu pasākumu cikls Rīgas senioriem ar filmas uzņemšanu”, kā rezultātā taps televīzijas raidījumu sērijas, kas tiks rādītas Latvijas Televīzijā.

Līdz 10. aprīlim jaunieši no 14 gadu vecuma tiek aicināti pieteikties projekta “Radošu pasākumu cikls Rīgas senioriem ar filmas uzņemšanu” īstenošanai, lai attīstītu organizatoriskas prasmes, komunicētu ar citiem jauniešiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, lietderīgi pavadītu laiku vasarā, kā arī apgūtu filmu veidošanas pamatus, iemaņas sociālajā darbā un uzņemtu televīzijas raidījumu. Dalība ir bezmaksas.

TV raidījuma veidošanas process notiks režisora, scenārista un producenta Staņislava Tokalova vadībā. Jauniešiem tiks sniegtas teorētiskas un praktiskas pamatzināšanas par raidījumu veidošanu.

Projekta mērķis ir radīt televīzijas raidījuma sērijas, kurās tiks atspoguļotas vecāka gadagājuma cilvēku atmiņas un sapņi, lai viņi varētu radoši un jēgpilni pavadīt savu laiku. Rādot “pēdas”, ko unikālas personības atstāj dzīvē un sabiedrībā, televīzijas raidījumā atspoguļos viņu emocionālos ceļojumus un dzīvesstāstus, palīdzot skatītājiem apzināties savu unikalitāti, izprast savu vērtību un iegūt pārliecību par sevi.

Jaunieši no Rīgas un citām Latvijas pilsētām runās un pierakstīs senioru stāstus. Labākie no tiem tiks iemūžināti kamerā, lai veidotu televīzijas raidījuma sērijas, kas tiks rādītas Latvijas Televīzijā.

Pieteikuma anketu var aizpildīt līdz 10. aprīlim šeit (https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdW_fYXemoS6ciwDq0YXftRJcoz-MOI68NYzAUXERpDtqfI0Q/viewform).

Informācijai un saziņai lūdzam izmantot e-pastu – taisamkino@gmail.com.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Projektu īsteno NVO “Pūks un draugi”.  

Plakāts

Pieminot 1949. gada 25. marta deportācijas un komunistiskā genocīda upurus, sestdien ikviens aicināts apmeklēt pašvaldības rīkotos koncertus Rīgas Domā un Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”, sekot tiešraidē deportēto piemiņas vārdu lasījumiem un piedalīties gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālam, kur notiks svinīgais atceres brīdis.

25. marts Latvijā ir sēru diena, kad tiek pieminēti 1949. gada deportācijas un komunistiskā genocīda upuri. Šajā dienā uz Sibīriju tika izvesti vairāk nekā 42 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Piemiņas pasākums “Aizvestie. Neaizmirstie”

Vienlaikus visos Latvijas novados un pilsētās, kā arī citviet pasaulē 25. martā no plkst. 11.00 pieminēs 74. gadadienu kopš 1949. gada 25. marta deportācijām. Piemiņas pasākumos pašvaldībās tiks nolasīti izsūtīto vārdi, to vecums un dzīvesvieta. Lasījumus plkst. 11.00 iesāks Valsts prezidents Egils Levits ar uzrunu Rīgas Domā, pasākumā piedalīsies arī galvaspilsētas pašvaldības deputāti.

Lasījumu tiešraidēm no 43 pašvaldībām varēs sekot līdz Latvijas sabiedrisko mediju portālā “Lsm.lv”, Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā “Lnb.lv”, kā arī īpaši piemiņas pasākumam izstrādātā digitālā kartē “deportetie.kartes.lv”.

Atceres brīdis pie Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla Strēlnieku laukumā

Pieminot un godinot 1949. gada komunistiskā režīma politisko represiju un deportāciju upurus, Vecrīgā notiks biedrības “Latvijas Politiski represēto apvienība” rīkots atceres pasākums. Tā laikā plānots gājiens no Brīvības pieminekļa uz Strēlnieku laukumu, kur pie Padomju komunistiskā režīma upuru piemiņas memoriāla plkst. 13.00 notiks svinīgā atceres ceremonija ar uzrunām un ziedu nolikšanu.

Gājiena dalībnieku pulcēšanās pie Brīvības pieminekļa paredzēta no plkst. 12.00, savukārt gājiena sākums – plkst. 12.20. Plānots, ka pasākumā piedalīsies valsts augstākās amatpersonas, Rīgas domes vadība, Nacionālo bruņoto spēku augstākā virsniecība un ārzemju diplomāti.

Rīgas Domā notiks koncerts “Klusuma dziesmas aizvestajiem”

25. martā plkst. 19.00 Rīgas Domā izskanēs Orķestra “Rīga” koncerts komunistiskā genocīda upuru piemiņai “Klusuma dziesmas aizvestajiem”.

Programma veidota kā lūgšanas par represijās cietušajiem, pieminot notikumus, kas skar ne tikai traģiskās lappuses Latvijas vēsturē, bet arī citu tautu piedzīvotās ciešanas un sāpes.

Koncerta programmā ārzemju komponistu kompozīcijas kameransambļa un arī pūtēju orķestra sastāviem – Arvo Pērta “Fratres”, Džeimsa Bārnsa “Reverie” no 5. simfonijas “Phoenix”, Ralfa V. Viljamsa  simfonija “Dona nobis pacem” un Johana Sebastiana Baha “Čakonna”. Koncerta programmu papildinās divu latviešu komponistu kompozīcijas – Jāņa Mediņa dvēseliskā “Ārija” un Viļņa Šmīdberga “Sēru mūzika”. Koncerta mākslinieciskais vadītājs un diriģents Valdis Butāns.

Ieeja koncertā ir bez maksas, bet brīvbiļetes ir jāizņem “Biļešu paradīzes” kasēs vai www.bilesuparadize.lv.

“Mazajā ģildē” notiks koncerts “Es pārnākšu”

Balss, kokle un ģitāra – ar tik vienkāršu un vienlaikus emocionāli uzrunājošu kopskaņu 25. martā plkst. 17.00 Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” tiks pieminēta 1949. gada deportācija un Komunistiskā genocīda upuri. Koncertā “Es pārnākšu” muzicēs Anta Eņģele un Laima Jansone, radot īpašu atmosfēru un apliecinot mīlestību pret dzimteni.

Koncertā Laima Jansone atskaņos vairākus instrumentālos solo skaņdarbus uz dažādām koklēm – gan savas oriģinālkompozīcijas, kurās tradicionālās kokles skaņas apvienotas ar mūsdienīgām improvizācijām, gan latviešu tradicionālās mūzikas skaņdarbus. “Mums ir jābūt drosmīgiem. Mums reizēm ir jāieskatās tajās smagākajās vēstures lapaspusēs. Mans subjektīvais vēlējums būtu mums visiem kopā šo dienu apzināties kā spēku, nevis kā smagas atmiņas. To smagumu mazliet pārvērst un izvērst citādāk,” atzīst L. Jansone.

Duetā ar dziesminieci Antu Eņģeli tiks izpildītas Valda Atāla, Imanta Kalniņa un citu komponistu dziesmas jaunās aranžijās. Tiks atskaņotas arī latviešu tautas dziesmas, kuras varēs dziedāt visi kopā un vienoti dziesmās sajust savstarpējo saikni. Ieeja koncertā bez maksas. Koncertu ar Rīgas domes atbalstu organizē “Mazā ģilde”.