Rīgas pašvaldība palielinās līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem

Rīgas dome trešdien, 18. janvārī nolēma palielināt līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem – 2023. gadā pašvaldība par katru bērnu no pusotra līdz četriem gadiem maksās līdzfinansējumu 328,54 eiro mēnesī, bet par bērniem obligātajā izglītības vecumā līdzfinansējums būs 242,48 eiro mēnesī. Tuvākajā laikā tiks palielināts arī pašvaldības līdzfinansējums sertificētam bērna uzraudzības pakalpojuma sniedzējam jeb auklēm vai mājdārziņiem.

“Šobrīd mēs piedzīvojam dzīves sadārdzinājumu, kas skar mūs visus un arī mūsu bērnu vajadzības, apmeklējot bērnudārzus. Šodien Rīgas domes sēdē pieņēmām lēmumu palielināt līdzfinansējumu privāto bērnudārzu pakalpojumu saņemšanai, tādējādi atbalstot ģimenes, īpaši bērnus, kuriem šis pakalpojums nepieciešams, lai tiktos ar saviem vienaudžiem un kopā iepazītu pasauli,” uzsver Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Līdz šim pašvaldība par katru bērnu no pusotra līdz četriem gadiem maksāja līdzfinansējumu 307,85 eiro mēnesī, bet par bērniem obligātajā izglītības vecumā līdzfinansējums bija 229.27 eiro mēnesī. Pašvaldības līdzfinansējums auklēm patlaban ir 181,09 eiro mēnesī.

Pašvaldības līdzfinansējuma apmērs mēnesī vienam bērnam aprēķināts, ievērojot Ministru kabineta noteikumos paredzēto metodiku.

Pašvaldības finansējums privāto izglītības iestāžu pirmsskolas izglītības programmu īstenošanai šogad paredzēts aptuveni 27 miljonu eiro apmērā.

Rīgas pašvaldība sniedz palīdzību mājokļa izdevumu segšanai

Ņemot vērā komunālo izdevumu straujo pieaugumu, Rīgas pašvaldība atgādina, ka ikvienam galvaspilsētā deklarētajam iedzīvotājam ir tiesības pretendēt uz mājokļa pabalstu īres, apsaimniekošanas un citu komunālo maksājumu segšanai, ja pēc šiem izdevumiem paliek mazāk nekā 327 eiro pirmajam vai vienīgajam cilvēkam ģimenē un 288 eiro katram nākamajam cilvēkam ģimenē.

Pieaugot komunālajiem izdevumiem, Rīgā pērn turpināja palielināties iedzīvotāju pieprasījums pēc pašvaldības palīdzības mājokļa izdevumu segšanai. Mājokļa pabalstam 2022. gadā izlietots par 106% jeb 5,95 miljoniem eiro vairāk nekā 2021. gadā, bet pabalsta saņēmēju skaits pieaudzis par 82% jeb 6813 personām. Mājokļa pabalstam 2022. gada decembrī izlietots par 0,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2021. gada decembrī, bet pabalsta saņēmēju skaits pieaudzis par 116% jeb 5684 personām.

Pabalsta piešķiršanai tiek vērtēti ģimenes izdevumi, uzkrājumi un piederošie īpašumi, savukārt izmaksājamā pabalsta apjoma aprēķinā tiek arī ņemti vērā normatīvi dažādiem komunālajiem maksājumiem – ne vienmēr mājokļa pabalsts sedz pilnu summu par mājokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem un daļa maksājuma var būt veicama mājsaimniecībai pašai.

Kādas personas vai ģimenes var pretendēt uz mājokļa pabalstu?

Tiesības saņemt pabalstu ir vientuļām personām vai ģimenēm, ja:

  • Deklarējušies un dzīvo Rīgā;
  • Kopējie uzkrājumi nepārsniedz 272 eiro;
  • Pieder ne vairāk kā viena automašīna (ja ģimenē ir bērni, tad ne vairāk kā divi transportlīdzekļi ar motoru);
  • Pieder ne vairāk kā pieci hektāri zemes un neliels skaits saimniecības ēku;
  • Pēc rēķinu apmaksas paliek mazāk nekā 327 eiro pirmajam vai vienīgajam cilvēkam ģimenē un 228 eiro katram nākamajam cilvēkam ģimenē;
  • Ja nepārkāpj citus likumā* noteiktos ierobežojumus;

*Viss, kas drīkst piederēt, lai būtu tiesības saņemt mājokļu pabalstu, ir noteikts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktā.

Kādus izdevumus ņem vērā, aprēķinot mājokļa pabalstu?

Atbilstoši noteikumos** paredzētajam, ņem vērā šādus izdevumus (kas nepārsniedz normatīvos noteiktos) par:

  • īri;
  • apsaimniekošanu;
  • apkuri;
  • auksto un karsto ūdeni;
  • elektroenerģiju;
  • dabasgāzi;
  • kanalizāciju vai asenizāciju;
  • sadzīves atkritumiem;
  • telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu;
  • par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju.

**Normatīvi noteikti Rīgas domes saistošajos noteikumos “Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā”. Piemēram, uz vienu personu karstā ūdens patēriņš paredzēts līdz trīs kubikmetriem ūdens mēnesī un, ja patēriņš būs lielāks, to neieskaitīs attaisnotajos izdevumos.

Kāds ir mājokļa pabalsta apmērs?

Mājokļa pabalstu aprēķina, piemērojot valstī noteikto Garantētā minimālā ienākuma (GMI) apmēru.

Pēc mājokļa izdevumu apmaksas mājsaimniecības rīcībā ir jāpaliek valstī noteiktajam GMI, kura apmērs patlaban ir 327 eiro pirmajam vai vienīgajam cilvēkam ģimenē vai un 228 eiro katram nākamajam cilvēkam ģimenē.

Mājokļa pabalsts = 327 eiro pirmajam cilvēkam + 228 eiro katram nākamajam cilvēkam +  faktiskie izdevumi mājoklim (kas atbilst normatīviem)  –  mājsaimniecības kopējie ienākumi.

1.piemērs

Vientuļam pensionāram, kam pensija ir 400 eiro, komunālo maksājumu summa ir 200 eiro, no kuriem normatīviem atbilst 160 eiro.

Mājokļa pabalsts būs 327 + 160 – 400 = 87 eiro.

2. piemērs

Ģimenē ir divi pieaugušie un divi bērni, ģimenes kopējie ienākumi 1300 eiro, komunālie maksājumi 500 eiro, no kuriem normatīviem atbilst 450 eiro.

Mājokļa pabalsts būs 327 + 3*228 + 450 – 1300 = 161 eiro

3. piemērs (kad pabalsts nepienākas)

Vientuļam strādājošam cilvēkam alga ir 800 eiro, komunālie maksājumi 300 eiro, kas nepārsniedz normatīvos noteikto.

Aprēķins: 327 + 300 – 800 = -173 eiro. Rezultāts: pēc mājokļa izdevumu samaksas paliek ienākumi, kas lielāki par noteikto slieksni, tāpēc pabalsts nepienākas.

Tām mājsaimniecībām, kurām mājokļa pabalsts piešķirts pirms 1.oktobra un ir spēkā Iztikas līdzekļu deklarācija, mājokļa pabalsta aprēķinā jaunais GMI slieksnis tiks piemērots automātiski, bez jauna iesnieguma iesniegšanas.

Kā pieteikties mājokļa pabalstam?

Lai piešķirtu pabalstu, Rīgas Sociālajam dienestam jāizvērtē mājsaimniecības materiālā situācija. To var izdarīt, piesakoties gan elektroniski, gan klātienē.

Elektroniski:

  • iespējams iesniegt dokumentus, parakstot ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz e-pastu soc@riga.lv.
  • Aizpildot deklarāciju portālā latvija.lv izvietotajā e-pakalpojumā “Pieteikšanās iztikas līdzekļu deklarācijas iesniegšanai Rīgas Sociālajā dienestā”. Adrese: https://latvija.lv/lv/Epakalpojumi/EP219/Apraksts

Klātienē:

  • pa tālruni 67105048 jāpiesaka vizīte Rīgas Sociālā dienesta rajona nodaļas teritoriālajā centrā, lai pārrunātu sociālā atbalsta saņemšanas iespējas. Līdzi jāņem visi nepieciešamie dokumenti, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītus izdevumus, uzrāda mājokļa lietošanas apliecinošus dokumentus (piemēram, īres līgumu), ja šādu dokumentu nav sociālā dienesta rīcībā;
  • jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija, kurā personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, deklarē  savus ienākumus un materiālo stāvokli un uzrāda ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumu apliecinošos dokumentus.

Laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam iesniegtos iesniegumus par materiālās situācijas izvērtēšanu, sociālās palīdzības pabalstu un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanu izskata 40 darbdienu laikā pēc minētā iesnieguma un nepieciešamo dokumentu saņemšanas un pieņem lēmumu par mājokļa pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt šo pabalstu.

Mājokļa pabalstu mājsaimniecībai piešķir ar mēnesi, kad saņemts personas iesniegums.

Mājokļa pabalstu, kas piešķirts par laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam, pārrēķina pēc 2022./2023. gada apkures sezonas beigām, bet ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Uzmanību! Lemjot par mājokļa pabalsta piešķiršanu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tiek ņemti vērā dažādi nosacījumi, t.i., vai nav kāds šķērslis, kādēļ persona var nekvalificēties mājokļa pabalsta saņemšanai, piemēram, tiek vērtēti personas īpašumi un uzkrājumi. Ne vienmēr mājokļa pabalsts sedz pilnu summu par mājokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem un daļa maksājuma var būt veicama mājsaimniecībai pašai.

Neskaidrību gadījumā iedzīvotāji aicināti zvanīt pa bezmaksas informatīvo tālruni 80005055.

Tāpat pašvaldība atgādina, ka iedzīvotājiem ir tiesības pretendēt arī uz citiem sociālajiem pabalstiem un pakalpojumiem. Plašāka informācija par pabalstiem pieejama Labklājības departamenta mājaslapā ld.riga.lv

Rīgā notiks dažādi 1991. gada barikāžu atceres pasākumi

Janvāris ir barikāžu atceres mēnesis, tāpēc Rīgā notiks vairāki šiem trauksmainajiem notikumiem veltīti pasākumi, no kuriem vieni no lielākajiem būs ar pašvaldības atbalstu rīkotie koncerti Rīgas Domā un Mazajā ģildē. Tāpat ikviens aicināt apmeklēt arī piemiņas ugunskurus, ziedu nolikšanu, izstādes un režisora Viestura Kairiša jaunās filmas “Janvāris” seansus.

Tradicionāli jau 13 gadus barikāžu aizstāvju atcerei vienā no tā laika zīmīgākajām vietām –Rīgas Domā – notiek koncerts. Šogad Rīgas dome iedzīvotājus aicina uz koncertu “Laika liecība. Lūgšana”, kurā piedalīsies  Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” diriģenta Māra Sirmā vadībā, ērģelnieks Aigars Reinis, pianists Vestards Šimkus, baritons Rihards Mačanovskis, saksofonists Aigars Raumanis, sitaminstrumentālists Guntars Freibergs, čellisti Ēriks Kiršfelds un Māra Botmane, kontrabasists Viktors Veļičko, vokālais kvintets – Agate Grīnhofa, Maija Beatrise Punka, Jēkabs Bernāts, Matīss Pēteris Circenis un Patriks Kārlis Stepe, kā arī Jaunā Rīgas teātra aktieri Baiba Broka un Matīss Ozols.

Koncerta programmā būs Riharda Dubras, Pētera Vaska, Madaras Pētersones, Valentīna Silvestrova un Romualda Jermaka kompozīcijas. Koncerta režisors ir Gerds Lapoška, tekstu autors Kirils Ēcis, gaismu mākslinieks Niks Cipruss, māksliniece Dace Ignatova. Koncerts notiks 20. janvārī plkst. 19.00. To rīko Rīgas dome, Rīgas Doms un 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība, ieeja bez maksas.

Koncerta saturiskais vēstījums ir aicinājums izvēlēties piepildītu garīgo pasauli, dvēseli bez viltus un uzticībā balstītu kopību. “Koncerts kā Lūgšana par Latviju, Lūgšana par brīvību, Lūgšana par cilvēcību un Ukrainu. Tās ir mūsu cerības un ticība. Un tas ir atgādinājums mums pašiem – cik Latvija mums ir svarīga,” saka koncerta veidotāji.

Šajā pašā laikā piemiņas koncerts –  “Janvāra ugunskurs” notiks Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē. Tajā uzstāsies jauktais koris “Sonore” diriģenta Andra Pujāta vadībā, jauktais koris “Mezgli” diriģentes Elīnas Skujas vadībā, Latvijas Nacionālā teātra aktieris Mārcis Maņjakovs un komponists Valdis Zilveris.  Arī šajā koncertā ieeja bez maksas.

Kā katru gadu, janvārī ikviens Rīgā aicināts apmeklēt piemiņas ugunskurus, lai domās atcerētos Latvijai tik svarīgos notikumus 1991.gada ziemā.

  • 20. janvārī Vecrīgā tiks iedegti divi ugunskuri – no plkst. 10.00 Doma laukumā un no plkst. 16.00 pie Saeimas ēkas.

20. janvārī Doma laukumā plkst. 10.00 atklās izstādi “Barikādes Latvijā 1991 un barikādes Ukrainā 2014–2022”, kā arī līdz plkst. 19.00 ikviens aicināts piedalīties sveču liešanā Ukrainas karavīriem.

Kinoteātrī “Splendid Palace” plkst. 13 notiks režisora Viestura Kairiša spēlfilmas “Janvāris” īpašais seanss barikāžu dalībniekiem. Uzrādot barikāžu dalībnieka statusa apliecību, biļešu cena pieaugušajiem ir 5,00 eiro, senioriem – 4,50 eiro. Tās pašas dienas vakarā plkst. 19.30 notiks filmas “Janvāris” seanss kopā ar režisoru un filmas veidotāju.

Pieminot barikādes, notiks arī dažādi citi pasākumi – 1991. gada barikāžu muzejā  būs pasākums “20. janvāris Baku (1990) un Rīgā (1991)”.

20. janvārī no plkst. 13.50 līdz 14.30 būs svinīgā Goda sardze pie bojāgājušo piemiņas akmeņiem Bastejkalnā un pie bijušās Iekšlietu ministrijas ēkas Raiņa bulvārī 6, bet plkst. 14.00 tiks nolikti ziedi pie Brīvības pieminekļa un kritušo piemiņas vietās Bastejkalnā.

1991. gada barikāžu muzeja ekspozīcija  atvērta katru dienu no plkst. 10.00 līdz 17.00.

Rīga investēs pašvaldības informācijas tehnoloģiju risinājumu attīstībā

Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas digitālā aģentūra” (RDA) izsludinājusi atklātu konkursu “Pašvaldību vienotās IKT platformas attīstība un esošo informācijas sistēmu RDVIS un PKIP uzturēšana”. Tādējādi īstenojot jaunu pieeju publiskā sektora sistēmu attīstībā, organizējot programmatūras izstrādi ar vairākiem piegādātājiem un nodrošinot pasūtītāja koordinētu, kopēju izstrādes vidi.

Iepirkums organizēts divās daļās. Par pirmo daļu plānots noslēgt vispārīgo vienošanos ar vairākiem piegādātājiem, kuriem tiks pasūtīti neatkarīgu risinājumu attīstības darbi. Savukārt iepirkuma otrajā daļā tiks izvēlēts viens piegādātājs, ar kuru tiks noslēgts līgums par jau esošo risinājumu uzturēšanu un pilnveidojumiem. Līgumi par katru no iepirkuma daļām tiks slēgti uz četriem gadiem.

Publiskajā sektorā šī ir jauna pieeja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iepirkumiem, un Rīgas pašvaldība ir pirmā publiskā iestāde Latvijā, kas to plāno izmantot. Iepirkums paredz slēgt vispārīgo vienošanos ar līdz pieciem pretendentiem, kuri visi turpmāk varēs piedalīties konkursos par jaunu moduļu un sistēmu attīstību.

Šādā veidā Rīgas pašvaldība cer piesaistīt plašāku loku ar mūsdienīgiem un konkurētspējīgiem IT uzņēmumiem, kuriem ir pieredze darbā ar šādiem sistēmu attīstības projektiem.

Iepirkums paredz investīcijas 10 miljonu eiro apjomā jaunu Rīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu attīstībā turpmāko četru gadu laikā. Esošo sistēmu RDVIS un PKIP, kuras apvieno vairākus desmitus lietotņu, uzturēšanai un attīstībai uz četriem gadiem paredzēti 15 miljoni eiro. Šī ir pirmā reize, kad pašvaldība izsludina tik apjomīgu informācijas tehnoloģiju publisko iepirkumu. Iepriekš lielākie līgumi par sistēmu uzturēšanu un attīstību tika slēgti ierobežotas konkurences apstākļos.

Izsludinātais iepirkums ir daļa no plašākas RDA digitālās transformācijas stratēģijas – veidot modernus un lietotājiem ērtus digitālos produktus, kurus izmantos gan pašvaldības darbinieki, gan rīdzinieki.

Pārmaiņas pašvaldības pieejā tās pārraudzībā esošo IKT resursu attīstībai un uzturēšanai ievadīja 2022. gadā veiktā reorganizācija, kuras rezultāta tika izveidota Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas digitālā aģentūra”. Reorganizācijas mērķis ir attīstīt modernas IKT pārvaldības metodes Rīgas domē, tai skaitā izmantojot Agile pieeju jaunu sistēmu izstrādē.

Pieteikumus iepirkumam uzņēmumi var iesniegt līdz 23. janvārim plkst. 10.00 Elektronisko iepirkumu sistēmā. Vairāk informācijas par iepirkumu šeit: https://bit.ly/3Wa0ovU.

Rīgā aizliegts atrasties ūdenstilpņu ledus

Iedzīvotājiem no 17. janvāra aizliegts atrasties uz Rīgas administratīvajā teritorijā esošo ūdenstilpņu un jūras piekrastes ūdeņu ledus.

Ņemot vērā esošos laikapstākļus un meteoroloģiskās prognozes, iespējams, ka uz Rīgas administratīvajā teritorijā esošajām ūdenstilpēm varētu veidoties nepietiekami izturīga ledus kārta, un atrašanās uz tās varētu būt bīstama.

Paaugstinātas bīstamības periodu uz Rīgas ūdenstilpņu ledus ar rīkojumu nosaka Rīgas domes izpilddirektors. Šī rīkojuma izpildi kontrolē Pašvaldības policija.

Atbildība par atrašanos uz ledus ir noteikta Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Par likuma pārkāpumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 100 eiro.

Darbu sācis Rīgas pilsētas arhitekts Pēteris Ratas

Noslēdzoties konkursam, darbu sācis Rīgas Pilsētas arhitekta dienesta vadītājs, Pilsētas arhitekts Pēteris Ratas – pieredzes bagāts profesionālis, kurš vairāk nekā 20 gadus strādājis arhitektu birojos ASV un Ķīnā.

P.Ratas ir ieguvis bakalaura grādu arhitektūrā Rīgas Tehniskajā universitātē, bet maģistra grādu arhitektūrā – Ņūdžersijas Tehnoloģiju institūtā ASV. Strādājis starptautiskos arhitektu birojos Ņujorkā, turpinājis karjeru Ķīnā – Šeņdžeņā un Šanhajā. P.Ratas piedalījies daudzos realizētos projektos dažādās ASV un Ķīnas pilsētās.

“P.Ratas ir apjomīga starptautiskā pieredze arhitektūrā un liela mēroga projektu īstenošanā, kā arī plašs redzējums par pilsētu, tās tēlu, vērtībām un publisko telpu un ambīcijas radīt taustāmu rezonansi pilsētas attīstībā un būvniecībā. Ar pilnu pārliecību varu teikt, ka šobrīd Pilsētas arhitekta biroja kodolu veido augstas raudzes pieredzes bagāti profesionāļi – būtiskākais priekšnoteikums, lai veidotu kvalitatīvu, Rīgas iedzīvotājiem un viesiem pievilcīgu pilsētvidi,” atzīst Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone.

“Lai mēs radītu pozitīvas pārmaiņas pilsētvidē, ir jābūt skaidrai kopējai telpiskai vīzijai par to, kādu pilsētu gribam redzēt, par to, kā uzlabot apkaimes un publisko telpu, reģenerēt mazāk sakoptās vietas, risināt pilsētvides mobilitātes problēmas un uzlabot mezglu punktus. Svarīgs arī kopējs telpisks skatījums un prioritātes. Vīzijai ir jārodas dialogā ar tās iedzīvotājiem, apkaimēm, uzņēmumiem, attīstītajiem, investoriem, un arhitektiem. Mana vēlme ir radīt šo sinerģiju, kas mūs visus iesaistītu labākas pilsētvides veidošanā,” uzsver P.Ratas.

Pilsētas arhitekta dienests ir Pilsētas attīstības departamenta struktūrvienība, kuras uzdevums ir sniegt profesionālu atbalstu arhitektūras projektiem kvalitatīvas pilsētvides veidošanai Rīgā, veicināt arhitektūras procesā iesaistīto pušu sadarbību, iesaistīt sabiedrību un informēt par notiekošo arhitektūrā, popularizēt sasniegumus Rīgas arhitektūrā gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā.

Iedzīvotājiem dos iespēju izplānot topošā īres nama apkārtni

Rīgas pašvaldības īstenota projekta ietvaros sociāli mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem būs iespēja noteikt, kā pašvaldībai labiekārtot renovējamās īres dzīvokļu ēkas apkārtni Pārdaugavā, Ziepju ielā 11.

2024. gadā tiks sākta pašvaldībai piederoša piecu stāvu nama Ziepju ielā 11 atjaunošana, kur plānots izmitināt 150 ģimenes.

Šī ēka jau vēsturiski lietota kā dažādu sociālo grupu kopdzīvojamā māja. 2022. gadā Rīgas dome sāka projektu ēkas pārbūvei par pašvaldības īres dzīvokļu ēku, kur būs gan lielāki dzīvokļi daudzbērnu ģimenēm, gan arī divi dienas aprūpes centri.

Ēkas iedzīvotājiem projekta ”Sabiedrības virzītas aprites ekonomikas veicināšana (DESIRE)” ietvaros tiks dota iespēja kopā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta speciālistiem izplānot un izstrādāt ēkas apkārtnes zaļās renovācijas plānu. Tā ir unikāla iespēja iedzīvotājiem pašiem noteikt, kāds ēkas apkārtnes un zaļās zonas iekārtojums būs viņu vajadzībām vispiemērotākais, ļaujot viņu ģimenēm un bērniem labāk iekļauties apkārtējā sabiedrībā.

“Iedzīvotājiem no sociāli nelabvēlīgas vides reti tiek dota balss un iespēja lemt par apkārtējo vidi, taču tieši viņi zina vislabāk, kas viņu ģimenēm ir nepieciešams un kas viņiem palīdzētu izrauties no nelabvēlīgiem dzīves apstākļiem”, uzsver Rīgas Pilsētas arhitekta dienesta ainavu arhitekte Arnita Verza.

DESIRE projekts tika uzsākts 2022. gada jūlijā un tajā piedalās 24 partnerorganizācijas no 6 Eiropas Savienības valstīm. Projekta dalībnieki cita starpā arī izstrādās principus dabas teritoriju veiksmīgākai integrācijai pilsētvidē, materiālu apritei pilsētvidē un vietējo kopienu iekļaušanai pilsētvides attīstības procesos. Projektā kopumā plānots atjaunot sociālās mājas vairākās valstīs. Rīgas pašvaldības projektam atvēlēti 210 000 eiro no Eiropas Savienības pētniecības programmas “Apvārsnis Eiropa” fondiem.

Precizēts, kur Rīgā drīkst atrasties uz ūdenstilpju ledus

No 11. janvāra precizēts to Rīgas administratīvajā teritorijā esošo ūdenstilpju saraksts, uz kuru ledus drīkst atrasties. Saglabājoties mainīgiem laikapstākļiem, atrasties uz ledus daudzviet ir bīstami, un iedzīvotāji paši aicināti rūpēties par savu drošību un izvērtēt nepieciešamību kāpt uz ūdenstilpju ledus.

Aizliegums atrasties uz ledus šobrīd neattiecas uz Bābelīti, Velnezeru, Gaiļezeru un Dambjapurva ezeru. Tāpat atļauts atrasties uz ūdenstilpēm Vladimira Kudojara parkā un Viesturdārzā. Var atrasties uz ledus arī Ķengaraga dīķī, taču aizliegums saglabājas uz zonu 70 m no Daugavas ietekas. Gaiļezerā drīkst atrasties uz ledus ne tālāk kā 70 m no krasta līnijas, tāpat Mazjumpravas muižas dīķī aizliegts atrasties uz ledus 50 m attālumā no Daugavas ietekas. Atļauts atrasties uz Ziemeļupes ledus pie SIA “Rīgas ūdens” bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva”, bet aizliegums ir spēkā 100 m attālumā no ietekas Buļļupē. Māras dīķī atļauts atrasties uz ledus, ievērojot, ka aizliegums ir spēkā 200 m attālumā no Mārupītes ietekas un 100 m attālumā no Friča Brīvzemnieka ielas un Ojāra Vācieša ielas krustojuma

Tāpat uz ledus drīkst atrasties atsevišķos ūdenstilpju posmos:

  • Ķīšezerā
    • posmā no Mīlgrāvja ielas 16 līdz Ezermalas ielai 12 – ne tālāk par 200 m no krasta līnijas;
    • posmā no Ezermalas ielas 10 B līdz Mailīšu ielai 47 – ne tālāk kā 200 m no krasta līnijas;
    • posmā no Jaunciema gatves 326 līdz Jaunciema gatvei 171A – ne tālāk kā 200 m no krasta līnijas;
    • posmā no Jaunciema gatves 240  līdz Jaunciema gatvei 135B – ne tālāk kā 200 m no krasta līnijas;
    • Beltes kaktā pie Jaunciema gatves 83A – ne tālāk kā 200 m no krasta līnijas
    • Sužu kaktā pie Jaunciema gatves 73 – ne tālāk kā 200 m no krasta līnijas;
    • Pils kaktā starp Makšķernieku ciematu un Igates ielu 1 – ne tuvāk par 200 m no Juglas upes ietekas Ķīšezerā;
  • Juglas ezerā
    • posmā no Ulža ielas 21 līdz Mākoņu ielai 1A (Lielloka līcis), bet ne tālāk kā 200 m no krasta līnijas;
    • posmā no Strazdumuižas ielas 16 līdz Smilškalnu ielai 5, bet ne tālāk kā 100 m no krasta līnijas.
  • Juglas kanālā pie Jaunciema ielas 4A, bet papildus aizliegts atrasties uz ledus 200 m attālumā no ietekas Juglas kanālā;
  • Sarkandaugavā posmā no Kundziņsalas 10. līnijas 10A līdz Kundziņsalas 2. līnijai 5 – ne tālāk kā 50 m attālumā no krasta;
  • Sarkandaugavas līcī no Uriekstes ielas 12B līdz Uriekstes ielai 12 – ne tālāk kā 50 m attālumā no krasta;
  • Strazdupītes posmu no Brīvības gatves 417A līdz Vidzemes alejai 1, bet papildus aizliegts atrasties tuvāk par 250 m no Dzelzceļa tilta;
  • Vecdaugavā
    • posmā no Mangaļsalas prospekta līdz Vēdzeļu ielai 4;
    • posmā no Skanstnieku ielas 5 līdz Mangaļsalas prospektam;
    • posmā no no Airu ielas 87 līdz Ipalas ielai 3;
  • Kojusalas grāvī
    • posmā no Austuves ielas 5A līdz Krasta ielai 89;
    • posmā no no Krasta iela 5 līdz Krasta ielai 47;
  • Hapaka grāvī posmā no Lielupes ielas 72 līdz Lielupes ielai 48;
  • Āgenskalna līča posmā no Raņķa dambja līdz Balasta dambim 3, bet papildus aizliegts atrasties uz ūdenstilpes ledus 70 m attālumā no Mārupītes ietekas un 70 m attālumā no Zunda kanāla iztekas.

Precīzāka karte ar vietām, kur drīkst atrasties uz ledus, atrodama ŠEIT.

Atgādinām, ka ņemot vērā mainīgos laikapstākļus un iespējamību, ka ledus kārta nav pietiekami izturīga, joprojām ir aizliegts atrasties uz pārējo pilsētas teritorijā pieejamo publisko ūdenstilpju vai to daļu un Rīgai piegulošās jūras piekrastes publisko ūdeņu ledus.

Pašvaldība atgādina, ka ledus biezums dažādās vietās var būt atšķirīgs, simtprocentīgu drošību garantēt nav iespējams, tādēļ iedzīvotājiem jābūt uzmanīgiem un pašiem jāizvērtē sava drošība, kāpjot un atrodoties uz ledus.

Ar pilsētas izpilddirektora rīkojumu uz Rīgas ūdenstilpēm ir noteikts paaugstinātas bīstamības periods, kura laikā, ja netiek piemēroti atsevišķi izņēmumi, iedzīvotājiem atrasties uz ledus ir aizliegts.

Atbildība par atrašanos uz ledus vietās, kur tas nav atļauts, ir noteikta Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Par likuma pārkāpumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 100 eiro.

Bezmaksas latviešu valodas kursu grupas pirmajam pusgadam nokomplektētas

Rīgas pašvaldība informē, ka visas latviešu valodas bezmaksas kursu grupas pirmajam pusgadam ir nokomplektētas. Šobrīd iedzīvotāji vēl var pieteikties uz vietām kursu grupās, kas mācības uzsāks rudenī.

Līdz novembrim apmācības šajos kursos plānots nodrošināt vismaz 600 iedzīvotājiem.

Pašvaldība kopš 2010. gada īsteno projektu konkursu, kurā piešķir finansējumu izglītības iestādēm latviešu valodas apguves nodrošināšanai pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem. Kopš 2010. gada kursus kopā pabeiguši vairāk nekā 14 000 rīdzinieku. Šogad konkursā atbalstīti 4 projekti par kopējo summu 98 605,44 eiro.

Rīgā Ziemassvētku eglītes izvedīs bez maksas

Atkritumu apsaimniekotāji Rīgā šogad Ziemassvētku eglītes izvedīs bez maksas. Iedzīvotāji aicināti pievērst uzmanību, ka katrā atkritumu apsaimniekošanas zonā noteikts dažāds termiņš eglīšu izvešanai.

  • “CleanR” apsaimniekotajā 1.un 2. zonā eglītes bez maksas izvedīs līdz 31. janvārim;
  • “Lautus Vide” apsaimniekotajā 3. zonā – līdz 29. janvārim;
  • “Eco Baltia vide” apsaimniekotajā 4. zonā eglītes bez maksas tiks izvestas līdz 10. janvārim.

Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji aicināti pareizi atbrīvoties no Ziemassvētku eglītes – novietojot to atkritumu konteineru laukumā vai pie atkritumu konteinera. Eglītes sadzīves atkritumu konteinerā ievietot aizliegts. Eglītēm jābūt atbrīvotām no svētku rotājumiem.

Eglītes var noderēt kā kurināmais vai komposta saturs tiem, kuriem ir izveidota speciāla vieta komposta veidošanai. Tāpat, ja eglīte pēc svētkiem vēl ir zaļa, to var nodot arī briežu audzētavās, iepriekš ar tām sazinoties.