Aicina piedalīties akcijā  “Saulespuķes Ukrainai: bez Tevis nav uzvaras”

Piektdien, 24. martā, sākas akcija “Saulespuķes Ukrainai: bez Tevis nav uzvaras”, kurā ikviens cilvēks, organizācija un darba kolektīvs aicināti sēt saulespuķes un lolot to stādiņus, lai turpinātu izrādīt atbalstu Ukrainai un Ukrainas cilvēkiem tās cīņā pret Krievijas agresiju.

“Pirms gada, kad aicinājām Latvijas sabiedrību sēt un lolot saulespuķes, lai paustu atbalstu Ukrainas tautai, mēs ticējām, ka karš pavisam drīz beigsies un saulespuķes uzziedēs brīvai un drošai Ukrainai. Taču tā nav – Krievijas nežēlībai nav gala un ukraiņiem, gan šeit, Latvijā, gan Ukrainā, joprojām nepieciešams visa veida atbalsts. Tāpēc arī šogad aicinām sēt saulespuķes, parādot, ka savās domās un darbos joprojām esam ar Ukrainu,” par akcijas mērķiem stāsta Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga, aicinot iesaistīties arī skolas, iestādes un uzņēmumus.

Saulespuķu lauki ir viens no Ukrainas simboliem, tāpēc saulespuķes cilvēkiem dažādās pasaules malās ir kļuvušas par vienu no Ukrainas brīvības un solidaritātes atbalsta zīmēm. Un ne velti –  saulespuķe ir dzīvības un gaismas simbols. Saulespuķes priecē ne tikai ar savu skaistumu, tās spēj arī attīrīt augsni, ūdeni un gaisu. Ukrainas vēsturē saulespuķes tikušas izmantotas kā miera simbols jau iepriekš, īpašu nozīmi iegūstot 1996. gadā, kad, Ukrainai atsakoties no kodolieročiem, saulespuķes tika iestādītas bijušajā raķešu bāzē.

Akcijas organizatori aicina dalībniekus dalīties ar savu saulespuķu sēšanas un audzēšanas pieredzi sociālajos tīklos, izmantojot tēmturus #SaulespuķesUkrainai un #BezTevisNavUzvaras. Ar padomiem, kā labāk saulespuķes sēt un audzēt, var iepazīties šeit.

Akciju rīko Latvijas Pilsoniskā alianse kopā ar domubiedriem.

Par Latvijas Pilsonisko aliansi

Latvijas Pilsoniskā alianse ir neatkarīga jumta nevalstiskā organizācija pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas stiprināšanas jomā, kuras misija ir pārstāvēt pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā biedrību un nodibinājumu kopējās intereses, kas balstītas uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām. Latvijas Pilsoniskā alianse apvieno vairāk kā 130 biedrus, kas kopumā aptver aptuveni 70 000 privātpersonas.

Rīgā jaunieši uzņems daudzsēriju TV raidījumu par senioriem aprūpes centros

Šogad Rīgas jauniešiem un senioriem no aprūpes centriem ir iespēja piedalīties sabiedrības integrācijas projektā “Radošu pasākumu cikls Rīgas senioriem ar filmas uzņemšanu”, kā rezultātā taps televīzijas raidījumu sērijas, kas tiks rādītas Latvijas Televīzijā.

Līdz 10. aprīlim jaunieši no 14 gadu vecuma tiek aicināti pieteikties projekta “Radošu pasākumu cikls Rīgas senioriem ar filmas uzņemšanu” īstenošanai, lai attīstītu organizatoriskas prasmes, komunicētu ar citiem jauniešiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, lietderīgi pavadītu laiku vasarā, kā arī apgūtu filmu veidošanas pamatus, iemaņas sociālajā darbā un uzņemtu televīzijas raidījumu. Dalība ir bezmaksas.

TV raidījuma veidošanas process notiks režisora, scenārista un producenta Staņislava Tokalova vadībā. Jauniešiem tiks sniegtas teorētiskas un praktiskas pamatzināšanas par raidījumu veidošanu.

Projekta mērķis ir radīt televīzijas raidījuma sērijas, kurās tiks atspoguļotas vecāka gadagājuma cilvēku atmiņas un sapņi, lai viņi varētu radoši un jēgpilni pavadīt savu laiku. Rādot “pēdas”, ko unikālas personības atstāj dzīvē un sabiedrībā, televīzijas raidījumā atspoguļos viņu emocionālos ceļojumus un dzīvesstāstus, palīdzot skatītājiem apzināties savu unikalitāti, izprast savu vērtību un iegūt pārliecību par sevi.

Jaunieši no Rīgas un citām Latvijas pilsētām runās un pierakstīs senioru stāstus. Labākie no tiem tiks iemūžināti kamerā, lai veidotu televīzijas raidījuma sērijas, kas tiks rādītas Latvijas Televīzijā.

Pieteikuma anketu var aizpildīt līdz 10. aprīlim šeit (https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdW_fYXemoS6ciwDq0YXftRJcoz-MOI68NYzAUXERpDtqfI0Q/viewform).

Informācijai un saziņai lūdzam izmantot e-pastu – taisamkino@gmail.com.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Projektu īsteno NVO “Pūks un draugi”.  

Plakāts

Rīgā sestdien norisināsies dažādi atceres pasākumi komunistiskā režīma politisko represiju un deportāciju upuru piemiņai

Pieminot 1949. gada 25. marta deportācijas un komunistiskā genocīda upurus, sestdien ikviens aicināts apmeklēt pašvaldības rīkotos koncertus Rīgas Domā un Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”, sekot tiešraidē deportēto piemiņas vārdu lasījumiem un piedalīties gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālam, kur notiks svinīgais atceres brīdis.

25. marts Latvijā ir sēru diena, kad tiek pieminēti 1949. gada deportācijas un komunistiskā genocīda upuri. Šajā dienā uz Sibīriju tika izvesti vairāk nekā 42 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Piemiņas pasākums “Aizvestie. Neaizmirstie”

Vienlaikus visos Latvijas novados un pilsētās, kā arī citviet pasaulē 25. martā no plkst. 11.00 pieminēs 74. gadadienu kopš 1949. gada 25. marta deportācijām. Piemiņas pasākumos pašvaldībās tiks nolasīti izsūtīto vārdi, to vecums un dzīvesvieta. Lasījumus plkst. 11.00 iesāks Valsts prezidents Egils Levits ar uzrunu Rīgas Domā, pasākumā piedalīsies arī galvaspilsētas pašvaldības deputāti.

Lasījumu tiešraidēm no 43 pašvaldībām varēs sekot līdz Latvijas sabiedrisko mediju portālā “Lsm.lv”, Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā “Lnb.lv”, kā arī īpaši piemiņas pasākumam izstrādātā digitālā kartē “deportetie.kartes.lv”.

Atceres brīdis pie Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla Strēlnieku laukumā

Pieminot un godinot 1949. gada komunistiskā režīma politisko represiju un deportāciju upurus, Vecrīgā notiks biedrības “Latvijas Politiski represēto apvienība” rīkots atceres pasākums. Tā laikā plānots gājiens no Brīvības pieminekļa uz Strēlnieku laukumu, kur pie Padomju komunistiskā režīma upuru piemiņas memoriāla plkst. 13.00 notiks svinīgā atceres ceremonija ar uzrunām un ziedu nolikšanu.

Gājiena dalībnieku pulcēšanās pie Brīvības pieminekļa paredzēta no plkst. 12.00, savukārt gājiena sākums – plkst. 12.20. Plānots, ka pasākumā piedalīsies valsts augstākās amatpersonas, Rīgas domes vadība, Nacionālo bruņoto spēku augstākā virsniecība un ārzemju diplomāti.

Rīgas Domā notiks koncerts “Klusuma dziesmas aizvestajiem”

25. martā plkst. 19.00 Rīgas Domā izskanēs Orķestra “Rīga” koncerts komunistiskā genocīda upuru piemiņai “Klusuma dziesmas aizvestajiem”.

Programma veidota kā lūgšanas par represijās cietušajiem, pieminot notikumus, kas skar ne tikai traģiskās lappuses Latvijas vēsturē, bet arī citu tautu piedzīvotās ciešanas un sāpes.

Koncerta programmā ārzemju komponistu kompozīcijas kameransambļa un arī pūtēju orķestra sastāviem – Arvo Pērta “Fratres”, Džeimsa Bārnsa “Reverie” no 5. simfonijas “Phoenix”, Ralfa V. Viljamsa  simfonija “Dona nobis pacem” un Johana Sebastiana Baha “Čakonna”. Koncerta programmu papildinās divu latviešu komponistu kompozīcijas – Jāņa Mediņa dvēseliskā “Ārija” un Viļņa Šmīdberga “Sēru mūzika”. Koncerta mākslinieciskais vadītājs un diriģents Valdis Butāns.

Ieeja koncertā ir bez maksas, bet brīvbiļetes ir jāizņem “Biļešu paradīzes” kasēs vai www.bilesuparadize.lv.

“Mazajā ģildē” notiks koncerts “Es pārnākšu”

Balss, kokle un ģitāra – ar tik vienkāršu un vienlaikus emocionāli uzrunājošu kopskaņu 25. martā plkst. 17.00 Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” tiks pieminēta 1949. gada deportācija un Komunistiskā genocīda upuri. Koncertā “Es pārnākšu” muzicēs Anta Eņģele un Laima Jansone, radot īpašu atmosfēru un apliecinot mīlestību pret dzimteni.

Koncertā Laima Jansone atskaņos vairākus instrumentālos solo skaņdarbus uz dažādām koklēm – gan savas oriģinālkompozīcijas, kurās tradicionālās kokles skaņas apvienotas ar mūsdienīgām improvizācijām, gan latviešu tradicionālās mūzikas skaņdarbus. “Mums ir jābūt drosmīgiem. Mums reizēm ir jāieskatās tajās smagākajās vēstures lapaspusēs. Mans subjektīvais vēlējums būtu mums visiem kopā šo dienu apzināties kā spēku, nevis kā smagas atmiņas. To smagumu mazliet pārvērst un izvērst citādāk,” atzīst L. Jansone.

Duetā ar dziesminieci Antu Eņģeli tiks izpildītas Valda Atāla, Imanta Kalniņa un citu komponistu dziesmas jaunās aranžijās. Tiks atskaņotas arī latviešu tautas dziesmas, kuras varēs dziedāt visi kopā un vienoti dziesmās sajust savstarpējo saikni. Ieeja koncertā bez maksas. Koncertu ar Rīgas domes atbalstu organizē “Mazā ģilde”.

Rīgas ielu remontdarbu plānošanā talkā nāk mākslīgais intelekts

Lai precīzi plānotu ielu un ceļu remontus, atjaunošanu un uzturēšanu, Rīgā, kā pirmajā no Latvijas pilsētām, izmantota Skandināvijā radīta un plaši izmantota jaunākās paaudzes tehnoloģija – “Vaisala’s RoadAI” programma – kas ar mākslīgā intelekta palīdzību skenē ielas, lai noteiktu kuras ir labā vai apmierinošā stāvoklī, kuras nodilušas līdz sliktai vai kritiskai situācijai.  

2022. gadā Satiksmes departaments, izmantojot “Vaisala’s RoadAI”tehnoloģiju, kura Rīgā tika izmantota pirmo reiz, veica ielu skenēšanu. Iegūtie rezultāti liecina, ka aptuveni 200 kilometri asfaltēto ielu ir kritiskā stāvoklī. Rīgas asfaltēto ielu kopgarums ir ap 1000 kilometriem.

Rīgas domes vicemērs Vilnis Ķirsis atgādina, ka asfalta segumam, tāpat kā jebkurai lietai, ir savs kalpošanas ilgums: “Lai Rīgas ielu saimniecība būtu uzturēta labā stāvoklī un neveidotos bedres, vidēji reizi desmit gados asfalta segums būtu jānomaina. Kopš 2021. gada esam pastāvīgi palielinājuši finansējumu Rīgas ielu un ceļu infrastruktūrai, kas pirms tam uzturēta ar gaužām niecīgiem resursiem, tāpēc arī realitāte pilsētā ir tik skaudra. Mūsu pienākums ir sākt Rīgas ielu kapitālo remontu, tāpēc jau šogad pilsētas budžetā ielu un ceļu atjaunošanā ieguldīsim vairāk nekā 22 miljonus eiro. Mūsu absolūta prioritāte arī ir kāpināt finansējumu līdz tādam apjomam, kas ļauj turpmākajos gados ielu un ceļa asfalta seguma atjaunošanu padarīt par rutīnas lietu.”

Veicot ielu skenēšanu mākslīgais intelekts iegūst augstas izšķirtspējas video, kas tūlītēji tiek augšupielādēts programmas mākonī. Iegūtie dati sniedz ne tikai kopējo Rīgas ielu stāvokļa attēlojumu, bet arī iespēju precīzāk apskatīt konkrēta ielas posma stāvokli. Tāpat, iegūtie dati atspoguļo dažādas defektu kategorijas.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks: “No lielākajiem objektiem, kas šogad tiks sakārtoti, proti, tiks pilnībā atjaunots asfalta segums, vēlos minēt dažus lielākos, piemēram, Ulmaņa gatves posmu līdz lidostai, Biķernieku ielu, Aspazijas bulvāri. Vēl viena nozīmīga iniciatīva, ko šogad turpināsim, ir tā dēvētā dubultās virsmas apstrāde Rīgas grantētajās ielās. Dubultā virsma neaizstāj asfaltu, bet apkaimē nodrošina dzīvi bez putekļiem un ērtāku braukšanu. Ja pagājušajā gadā šādi sakārtojām 46 ielas, tad šogad tās būs jau 85. Šo jaunievedumu ļoti novērtē iedzīvotāji apkaimēs, piemēram, Dārziņos, Bieriņos un citur.”

Skenēšanas rezultātā iegūtie dati tiek izmantoti praktiski, sastādot plānu, kur šogad Satiksmes departaments veiks seguma uzlabošanas darbus. Šogad ielu remontdarbiem plānotais budžets ir 22,5 miljoni eiro.

Rīgā paplašina tekstila izstrādājumu dalītās nodošanas iespējas

Lai mazinātu tekstila radīto vides piesārņojumu un veicinātu izstrādājumu atkārtotu izmantošanu, no 2023. gada Rīgā tiek paplašinātas iespējas nodot tekstilu un aksesuārus tam paredzētos speciālos šķirošanas konteineros.

“Tekstila izstrādājumi veido apmēram 4 % atkritumu, kas šobrīd tiek noglabāti. Iegādājamies aizvien vairāk tekstila, bet to izmantošanas reižu skaits sarūk. Tekstilu iegādājoties un lietojot apzinīgi, kā arī to šķirojot, varam samazināt radīto un apglabāto atkritumu apjomu. Rīgas pašvaldība šogad ievērojami papildina tekstila izstrādājumu dalītās vākšanas iespējas galvaspilsētā un kopā ar atkritumu apsaimniekotājiem ir sagatavojusi vienotas vadlīnijas šķirošanai. Ceram, ka jau drīzumā tiks izveidota efektīva tekstilizstrādājumu ražotāju atbildības sistēma, kas ļaus cilvēkiem šajos konteineros nodot arī tekstilu, kas nav derīgs atkārtotai izmantošanai,” uzsver Rīgas domes deputāte, Atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja Mairita Lūse.

Tekstila šķirošanas konteineri un vadlīnijas

Jau iepriekš Rīgā dažādu pilotprojektu gaitā, iesaistoties atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, izvietots 51 tekstila dalītās vākšanas konteiners, bet 2023. gadā plānots konteineru skaitu vairāk nekā dubultot, izvietojot 65 jaunus tekstilizstrādājumu savākšanas punktus – 1. un 2. zonā 30 punktus, 3. zonā – 15 punktus un 4. zonā – 20 punktus. Lai atvieglotu šķirošanu ikdienā, paralēli tiek apsvērta šādu konteineru izvietošana atsevišķu  Rīgas izglītības iestāžu, kas ir ieguvušas ekoskolu statusu, tuvumā.

Tekstila konteineri tiek izvietoti pakāpeniski un to novietojumu var atrast kartēs:

Vienotas vadlīnijas tekstila izstrādājumu šķirošanai Rīgā pieejamas vietnē https://www.riga.lv/lv/atkritumu-skirosanas-celvedis , kā arī papildu informācija pieejama atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu interneta vietnēs.

Tekstila šķirošanas konteineri pieejami publiskai lietošanai ikvienam iedzīvotājam, un tajos var ievietot tīru, turpmākai lietošanai derīgu dažādu veidu apģērbu, apavu pārus, aksesuārus un mājas tekstilu.

Svarīgi, lai šie izstrādājumi būtu izmantojami atkārtoti, tāpēc tie nedrīkst būt saplēsti, notraipīti, mitri, sapelējuši vai smakojoši. Pieļaujami tikai nelieli defekti, piemēram, notrūkusi poga vai nedaudz atirusi vīle.

Konteinerā drīkst izmest pieaugušo un bērnu apģērbu, arī apakšveļu, zeķes, virsdrēbes, cepures, cimdus, dvieļus, aizkarus, galdautus, spilvenus, segas, vēl nēsājamu apavu pārus, bižutēriju un aksesuārus, piemēram, jostas un somas.

Plašāka informācija par to, ko drīkst vai nedrīkst ievietot tekstila šķirošanas konteineros, pieejama jautājumu un atbilžu sadaļā tīmekļa vietnē https://www.riga.lv/lv/atkritumi .

Sašķiroto tekstilu konteineros jāievieto cieši aizsietā, vislabāk polietilēna maisā, lai izstrādājumi neizbirtu, nesasmērētos un nebojātos. Ja konteiners ir pārpildīts, iedzīvotāji ir aicināti par to informēt konkrēto atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, sagatavotos maisus pie konteinera nenovietot, bet gan nogādāt uz citu tuvāko tekstila šķirošanas punktu.

Kāpēc nepieciešams šķirot tekstila izstrādājumus?

Lai mazinātu tekstila radīto vides piesārņojumu un veicinātu materiālu atkārtotu izmantošanu, Eiropas Savienības (ES) direktīvas paredz, ka no 2025. gada ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, jānodrošina nevajadzīgo tekstila izstrādājumu šķirošanas un savākšanas sistēma. Latvija apņēmusies to ieviest no 2023. gada, balstoties uz valdībā pieņemtajiem noteikumiem.

Latvijā ik gadu aptuveni 3-5% no poligonos noglabājamā atkritumu apjoma veido tekstila izstrādājumi. Vienlaikus Latvijas tirgū katru gadu nonāk 27 000 tonnas jauna un lietota apģērba jeb 14,3 kg apģērba uz vienu iedzīvotāju, arvien palielinot tekstiliju daudzumu, kas atrodas iedzīvotāju skapjos un potenciāli varētu kļūt par sadzīves atkritumiem.

Apģērba industrija ir otra lielākā piesārņotāja pēc naftas industrijas, ja ņem vērā radītās siltumnīcefektu izraisošās gāzes emisijas visā apģērbu ražošanas un patēriņa procesā. Tekstila ražošanā nepieciešami būtiski ūdens un enerģijas resursi, kā arī tiek izmantots daudz cilvēka veselībai un dabai bīstamu vielu. Pagarinot lietošanai derīgo tekstila izstrādājumu un aksesuāru dzīves ciklu, ikvienam ir iespējas samazināt izmaksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un negatīvo ietekmi uz vidi.

Rīgā šķirojam vairāk!

Rīga pašvaldība pēdējo gadu laikā veikusi dažādus pasākumus šķirošanas veicināšanai un galvaspilsētā ievērojami pieaudzis vieglā iepakojuma, stikla un bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru skaits. Turpinās darbs šķiroto atkritumu savākšanas laukumu veidošanas, publisko šķirošanas punktu tīkla paplašināšanas un mobilo bīstamo atkritumu savākšanas punktu tīkla pārskatīšanas.

Instrukcija, kā šķirot tekstila izstrādājumus.

Sākas ideju pieteikšana Rīgas līdzdalības budžeta konkursam

Rīdziniekiem līdz 31. maijam ir iespēja iesniegt idejas savas apkaimes attīstībai un labiekārtošanai līdzdalības budžeta ideju konkursam. Konkurss notiek jau piekto gadu.

Konkursa mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem tieši lemt par pilsētas budžeta daļas izlietojumu un uzlabot publisko vidi savā apkaimē, savukārt pašvaldībai gūt atgriezenisko saiti par iedzīvotājiem nepieciešamiem pilsētvides uzlabojumiem.

Savu ideju konkursā var iesniegt ikviena Rīgā deklarēta persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu un galvaspilsētā reģistrētas nevalstiskās organizācijas. Katra persona vai nevalstiskā organizācija var pieteikt vienu ideju. Konkursa dalībnieki aicināti iesniegt idejas, kuras uzlabos apkārtējo pilsētvidi un kuras var īstenot uz pašvaldībai piederošas zemes, kā arī kurām nav komerciāla vai reliģiska rakstura.

Šogad kopējais konkursā pieejamais finansējums ir 700 000 eiro un vienas projekta idejas kopējās izmaksas var būt līdz 70 000 eiro.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange par līdzdalības budžeta ideju konkursu: “Līdzdalības budžets ir iespēja ikvienam rīdziniekam iesaistīties savas apkaimes uzlabošanā, un iedzīvotājus savas idejas aicinām iesniegt jau piekto gadu. Ik gadu mācāmies no iepriekšējo gadu pieredzes, lai gan ieceru iesniegšanas, gan īstenošanas process kļūtu labāks. Šogad rīdziniekiem sniegsim vairāk atbalsta, lai labas idejas kļūtu par vērtīgiem pieteikumiem konkursam. Aicinu rīdziniekus piedalīties un iesniegt savas idejas savai apkaimei!”

Lai mudinātu rīdziniekus piedalīties līdzdalības budžeta konkursā, šogad izvēlēts sauklis “Tava ideja Tavā apkaimē!”, kas uzrunā iedzīvotājus no afišu stabiem pilsētvidē.

Saņem atbalstu ideju izstrādē

Lai palīdzētu iedzīvotājiem sagatavot kvalitatīvus ideju pieteikumus, pašvaldība organizē informatīvu semināru un četras ideju izstrādes darbnīcas. Ideju izstrādes darbnīcās iedzīvotāji varēs konsultēties ar pašvaldības speciālistiem par savu ideju īstenošanas iespējām, uzzināt visu par idejas pieteikuma aizpildīšanu, tostarp tāmes sagatavošanu, kā arī satikt domubiedrus, ar kuriem kopā nonākt pie vislabākās idejas savai apkaimei.

  • Informatīvs pasākums par 2023. gada Līdzdalības budžeta ideju konkursu 23. martā plkst. 17.00 Rīgas domes Sēžu zālē. Lai apmeklētu klātienē, iepriekš jāpiesakās, aizpildot pieteikumu. Pasākumu varēs vērot tiešraidē “Facebook”.
  • Līdzdalības budžeta ideju izstrādes darbnīca Imantā 29. martā plkst.17.30 Rīgas Kultūras un atpūtas centrā “Imanta”, Anniņmuižas bulvārī 29. Pieteikšanās: http://bit.ly/42aTuLf
  • Līdzdalības budžeta ideju izstrādes darbnīca Teikā 5. aprīlī, plkst.17.30 Rīgas NVO namā, Ieriķu ielā 43a. Pieteikšanās: http://bit.ly/3FmBaFd
  • Līdzdalības budžeta ideju izstrādes darbnīca Āgenskalnā 12. aprīlī plkst. 17.30 Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā, E.Smiļģa ielā 46. Pieteikšanās: bit.ly/3yJbXB6
  • Līdzdalības budžeta ideju izstrādes darbnīca Sarkandaugavā 19. aprīlī plkst. 17.30. bērnu un jauniešu centrā “Laimīte”, Sarkandaugavas ielā 24. Pieteikšanās: bit.ly/3Lo4PSe.

Rakstot uz konkurss.apkaimes@riga.lv pirms idejas pieteikuma iesniegšanas, iesniedzējam iespējams saņemt papildu informāciju par idejas īstenošanai izvēlēto zemesgabalu, kā arī uzdot citus precizējošus jautājumus.

Pieteikumu iesniegšana

Konkursa pieteikumi elektroniski tiks pieņemti līdz 31. maijam plkst. 12.00, aizpildot projekta idejas pieteikuma veidlapu un iesniedzot to riga.lv vai nosūtot uz elektroniskā pasta adresi konkurss.apkaimes@riga.lv.

Pieteikumus iespējams iesniegt arī klātienē līdz 31. maija plkst. 12.00 Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra (AIC) punktos:

  • Eduarda Smiļģa ielā 46;
  • Daugavpils ielā 31;
  • Gobas ielā 6A;
  • Ieriķu ielā 43A;
  • Brīvības ielā 49/53.

Pieteikumus var ievietot arī pasta kastēs, kas izvietotas pie minētajām AIC adresēm.

Pēc pietiekumu iesniegšanas termiņa beigām, konkursa vērtēšanas komisija izvērtēs ideju īstenošanas iespējas atbilstoši kompetento institūciju atzinumiem. Potenciāli īstenojamās idejas oktobrī tiks nodotas iedzīvotāju balsojumam. Īstenotas tiks tās idejas, kuras saņems lielāko iedzīvotāju balsu skaitu portālā balso.riga.lv.

Pērn konkursā kopā tika saņemti 36 ideju pieteikumi, bet iedzīvotāju balsojumam kopā tika nodoti 30 projekti. Par tiem laikā no 1. oktobra līdz 31. oktobrim kopā iedzīvotāji balsoja 42 852 reižu, atbalstot 12 projektu īstenošanu.

Līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursu Rīgas dome rīko kopš 2019. gada, kopā četros konkursa norises gados atbalstīti 36 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga 2019. gadā bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu. Jaunai Pašvaldību likums paredz, ka līdzdalības budžets visās pašvaldības obligāti ieviešams no 2025. gada.

Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv, kā arī pa tālruni 67037647.

Ar krāšņu pilsētvides noformējumu un plašu kultūras programmu Rīgā modinās pavasari

Sagaidot Lielo dienu un Lieldienas, Rīga aicina ikvienu vērot dabas mošanos un pamanīt pirmos pavasara vēstnešus ne vien pilsētvides noformējumā, bet arī pilsētas kultūras pasākumu programmā – koncertos, saules sagaidīšanas rituālos, Lieldienu lustēs un radošajās darbnīcās.

“Sveicot pavasara ierašanos pilsētā, Rīgas pašvaldība radījusi gan atbilstošu noformējumu, gan arī sagatavojusi plašu pasākumu un notikumu programmu. Aicinu visus rīdziniekus un pilsētas viesus sagaidīt dabas mošanos kopā – piedaloties tematiskajās atrakcijās un spēlēs, kā arī baudot svētku koncertus un citas radošas aktivitātes!” uzsver Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Cilvēka un dabas mošanās

Šogad rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti svinēt pavasari, akcentējot cilvēka un dabas mošanās procesus. Pēc tumšās ziemas, saulei lēnām sākot savu uzvaras gājienu, plaukst ne tikai daba, bet arī cilvēki un līdz ar tiem – pašvaldības kultūras pasākumu piedāvājums Rīgā.

Pilsētvides plakātos izvietotie attēli ar pirmajiem pavasara vēstnešiem – sniegpulkstenītēm, krokusiem un tulpēm krāsos pilsētu līdz brīdim, kad pavasara ziedi modīsies arī pilsētas apstādījumos un rīdzinieku dārzos.

Pavasara ziedu motīvos veidotie plakāti rotās pilsētas stendus un afišu stabus, apmeklētājus gaidīs arī īpaši rotātas svētku norišu vietas – plakātos redzamie pavasara ziedi telpiskā veidolā jau uzplaukuši Bastejkalna sniegotajā zālienā, Vērmanes dārzā un Līvu laukumā, bet 20. martā zālienu uzplaukšana ar ziedu vides objektiem turpināsies iepretim Mežaparka Lielās estrādes ēkas ieejai, kultūras pils “Ziemeļblāzma” zaļajā zonā un pie kultūras centriem “Imanta” un “Iļģuciems”. Šīs dekorācijas tiks eksponētas līdz 21. aprīlim.

Līdzīgi kā 2022. gadā, Doma laukumā rīdziniekus un pilsētas viesus priecēs vides objektu grupa “Saules dzirnas”. Tāpat galvaspilsētā dažādās apkaimēs pie maģistrālo ielu krustojumiem izvietos sešus izgaismotus vides objektus “Saules birzis”.

Laika posmā no 20. marta līdz 21. aprīlim pavasaris tiks modināts arī Lucavsalā – tur kokus rotās 120 krāsaini putni, bet tālāk atpūtas zonā būs redzama krāšņa vides objektu grupa “Mājup ziedos”.

Savukārt jau no 17. marta pie Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” būs apskatāma Lieldienām veltīta interaktīva mūzikas instrumentu instalācija.

Lieldienu laikā rīdzinieki aicināti ne tikai apmeklēt koncertus un Lieldienu pasākumus, bet arī izšūpoties. Šogad šūpoles tiks uzstādītas septiņās vietās gan pilsētas centrā, gan apkaimēs – Lucavsalā, Doma laukumā, Līvu laukumā, kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā, pie Mežaparka Lielās estrādes ēkas, kā arī pie kultūras centriem  “Imanta” un “Iļģuciems”.

Saules modināšana

Lielā diena ir viens no četriem nozīmīgākajiem punktiem kalendārajā gadā – šajā dienā aizveras vārti ziemai. Šī diena ir spēka pilna un katrs to var izjust, piedzīvot, izejot dabā un veicot rituālus kopā ar sev tuviem cilvēkiem.

Šogad kopā sauli modināsim 20. martā no plkst. 6.00 trīs vietās – Arkādijas parkā, Lucavsalā un pirmo gadu arī Zaķusalā. Lielās dienas rituāli notiks folkloras kopu pavadībā.

Zaķusalas Austrumu galā, aiz Radio un televīzijas torņa, apmeklētājus gaidīs folkloras kopas “Grodi” un “Garataka”, Lucavsalas atpūtas parkā Jasjukeviču ģimene (tradīciju kopa “RADI”), savukārt Arkādijas parkā rituālu vadīs Latvijas Folkloras biedrība.

Bez Saules sagaidīšanas notiks arī tādas rituālās darbības kā putnu dzīšana, gavilēšana, šautru mešana, šūpoļu rotāšana, mutes mazgāšana un citas.

“Patlaban it sevišķi svarīgi apzināties savas saknes un tautas tradīcijas un, pats galvenais, būt kopā. Saules sagaidīšanai un pavasara ekvinokcijai piemīt maģija. Kurš to piedzīvo, attīrās no negatīvās enerģijas un pozitīvi uzlādējas līdz pat nākamajiem – vasaras saulgriežiem. Aicinu ikvienu piecelties agri no rīta, atmest slinkumu un aizbildināšanos, saģērbties atbilstoši laikapstākļiem un ļauties dabas ritmam,” saka Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” direktore Līga Lukašunas.

Lieldienu lustes Lucavsalā un Mežaparkā

Lielākais Lieldienu pasākums gaidāms 9. aprīlī Lucavsalas atpūtas parkā, kur gan lieli, gan mazi rīdzinieki varēs baudīt folkloras kopu sniegumu, šūpoties, ripināt olas, darināt purnu būrīšus, piedalīties dažādās spēlēs, iziet “Olpratības ceļu” un ieturēt maltīti piknika zonā.

Tāpat ikviens aicināts apmeklēt dažādas aktivitātes un radošās darbnīcas pie Mežaparka Lielās estrādes, kur notiks arī Lielo olu krāsošana, bet pēcpusdienā estrādes Kokaru zālē notiks koncerts “Lustīgā Lieldienu saspēle”

Pirmajās Lieldienās tradicionālā Lieldienu svinēšana notiks arī Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems”.

Koncerti un citas radošās aktivitātes

Jau no 18. marta, gaidot Lieldienas, ikviens aicināts apmeklēt kādu no plašā koncertu un citu pasākumu klāsta. Bez maksas varēs baudīt koru, ansambļu, orķestru un folkloras kopu sniegumu “VEF Kultūras pilī”, Rīgas kultūras un mākslas centrā “Mazā ģilde”, Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” un citos galvaspilsētas kultūras centros, kā arī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā, Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē un koncertzālē “Ave Sol”. Savukārt Rīgas Porcelāna muzejā 7. un 8. aprīlī notiks radošā darbnīca “Lieldienas”.

Pasākumu programma

Ar visiem Pavasara saulgriežu un Lieldienu notikumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē https://svetki.riga.lv/, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek” https://www.facebook.com/RigaNotiek.

Pilsētvides noformējums

Latvijas Senioru kopienu apvienība: “Cilvēkiem no Ukrainas jāpalīdz ne vien ar materiālu, bet arī morālu atbalstu”

Biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība” (LSKA) arī šogad strādās pie Ukrainas bēgļu tālākas integrācijas mūsu sabiedrībā, tāpat turpināsies latviešu valodas pamatu apguve, kā arī sadraudzības pasākumi labākai latviešu un ukraiņu kultūrvides iepazīšanai.

“Mūsu biedrība ir patiesi gandarīta, ka ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstu varam īstenot projektu “Kopā ar ukraiņiem 2023. gadā”. Tas ir likumsakarīgs turpinājums pērn veiksmīgi īstenotajam projektam “Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem”, jo, kamēr vien Ukrainā turpinās Krievijas nelietīgais karš pret šīs valsts mierīgajiem iedzīvotājiem, mūsu pienākums ir nebūt vienaldzīgiem un katram savu iespēju robežās sniegt viņiem  mieru, sadraudzību un sapratni,” saka LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

LSKA valdes locekles Liesmas Neipreisas vadībā šī projekta ietvaros jau notikusi pirmā nodarbība “Latviešu valodas klubā”, un mācības notiek kā “Iesācējiem”, kuri mūsu valodas pamatus vēl tikai sākuši apgūt, tā “Turpinātājiem”, kuriem jau ir noteiktas priekšzināšanas. Liesma Neipreisa ir gandarīta, ka arvien augošais nodarbību dalībnieku skaits liecina par ukraiņu  ieinteresētību latviešu valodas apgūšanā. “Novēlēsim viņiem sekmes, vēlmi darboties kopā un viegli apgūt valodu, kas atvieglotu viņu ikdienu Latvijā,” saka LSKA valdes locekle.

“Līdzīgi kā pērn, arī šogad norisināsies ukraiņu bēgļu vidū jau lielu atsaucību guvušie Sarunu klubi, kuros piedalās Ukrainas un Rīgas seniori kopā ar savām ģimenēm. Latvijas kultūrvides labākai iepazīšanai turpināsim arī tradīciju kopīgi apmeklēt Latvijas skaistākās vietas. Pirmā ekskursija būs uz Kuldīgu, kur mūsu ukraiņu draugiem būs iespēja redzēt iespaidīgo skatu, kā  zivis lec pāri Ventas Rumbai, dodoties uz nārsta vietām. Ceriņziedu laikā viesosimies Dobelē, vasarā – Kurzemē, bet zelta rudeni baudīsim Siguldā,” par šī gada plāniem stāsta L. Kalnāja.

Tāpat paredzēta tikšanās ar mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī pasākums “Tautas tērpu gods”, kura ietvaros notiks iepazīšanās ar Ukrainas un lībiešu tautas tērpiem. “Šī gada nozīmīgais un krāšņākais kultūras notikums, neapšaubāmi, būs Ukrainas bēgļu un Rīgas senioru kopīgie Dziesmusvētku pasākumu apmeklējumi. Pērn projekta  “Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem” īstenošanas laikā ukraiņi teica, ka viņiem ļoti patīk, kā mēs sargājam savu vēsturi un nevienam neļaujam to mīdīt kājām, tādēļ Dziesmusvētku stāsts, kurš vēsta par tautas garīgās vienotības aizsākumu, nacionālās pašapziņas celšanu un  saliedētību, būs skaista un emocionāli spēcīga nots mūsu plānotajās šīs vasaras norisēs,” uzsver LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece.

LSKA ir pārliecināta, ka sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā, ir ļoti svarīgi palīdzēt cilvēkiem no Ukrainas ne vien ar materiālu, bet arī morālu atbalstu. Tādēļ darīsim visu, lai no kara šausmām cietušajiem cilvēkiem palīdzētu iekļauties Latvijas sabiedrībā un Rīgas ikdienas dzīvē, kā arī labāk iepazīt mūsu kultūru.

Projekts “Kopā ar ukraiņiem 2023. gadā” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Projekta īstenošanas laiks ir no 2023. gada 1. marta līdz 2023. gada 15. novembrim, līguma Nr. CAAIC-23-16-lī.

Iezīmējot Eiropas Prasmju gadu, ar raidierakstu ciklu tiek meklētas sastāvdaļas super-pilsoņa receptei

Šī gada martā Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā uzsāk raidierakstu cikla “Pilsoniskā@balss” 2. sezonu, kurā kopā ar dažādu jomu ekspertiem, tiks meklētas atbildes, kādām prasmēm jāpiemīt mūsdienu pilsonim.

Kopumā notiks astoņas sarunas ar jomas ekspertiem no dažādiem Latvijas reģioniem par prasmēm, kam jāpiemīt mūsdienu pilsonim, sākot ar digitālajām prasmēm, kritisko domāšanu, modernām profesijām, līdz pat tādām prasmēm, kā pilsoniskā kompetence, prasmes ievērot labbūtību, prasmes rast harmoniju starp privāto un profesionālo dzīvi u.tml. 

“Būtiski, ka Eiropas Prasmju gada programma iekļauj dzīves prasmes, kas ietver dažādas kompetences, tai skaitā pilsonisko kompetenci. Līdz ar to, Eiropas Prasmju gads ir iespēja izcelt šīs kompetences nozīmīgumu, kā arī kopīgi meklēt risinājumus, kā stiprināt pilsoniskās prasmes, kas ir neatņemama demokrātiskas valsts daļa”, – saka Latvijas Pilsoniskās alianses direktore, raidierakstu sēriju vadītāja Kristīne Zonberga.

Eiropas Komisija 2023. gadu ir pasludinājusi par Eiropas Prasmju gadu, kura ietvaros tiek ierosināts dot jaunu impulsu zināšanu un prasmju apguvei, tai skaitā pilsoniskās izglītības un līdzdalības jomā. Viens no labi funkcionējošas demokrātijas pamatakmeņiem ir prasmju pilnveide tieši pilsoniskās izglītības jomā. Vairāk par Prasmju gadu varat uzzināt šeit vai noklausoties diskusiju.  

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre: “Līdzīgi kā populāru filmu supervaroņu, arī pilsoņa superspēju var būt ļoti daudz un dažādu. Vienas no svarīgākajām, manuprāt, ir spēja cienīt demokrātiskās vērtības un mums dāvātās brīvības, spēja būt cilvēcīgam un solidāram pret līdzcilvēkiem, spēja novērtēt mūsu sabiedrībā esošo dažādību un izmantot ieguvumus no tās sabiedrības un valsts izaugsmē. Būtiski ir nepārstāt mācīties visa mūža garumā. Tikai esot zinoši un izglītoti, mēs spēsim pilnvērtīgi izmantot un realizēt savas Eiropas pilsoņu tiesības un būt konkurētspējīgi Eiropā un pasaulē.”

Pirmās  raidieraksta sarunas “Super-pilsoņa recepte: Pilsoniskā kompetence demokrātisko vērtību groziņā” viesi ir biedrības “Gribu Palīdzēt bēgļiem” valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala un “Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas” projektu direktore Agnija Jansone. Sarunu iespējams noklausīties šeit.

Par Latvijas Pilsonisko aliansi

Latvijas Pilsoniskā alianse ir neatkarīga jumta nevalstiskā organizācija pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas stiprināšanas jomā, kuras misija ir pārstāvēt pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā biedrību un nodibinājumu kopējās intereses, kas balstītas uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām. Latvijas Pilsoniskā alianse apvieno vairāk kā 130 biedrus, kas kopumā aptver aptuveni 70 000 privātpersonas.

Papildu informācija: www.nvo.lv

https://www.facebook.com/CivicAllianceLatvia/

Invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons laiž klajā jaunu raidījumu “Pāreja”

Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” marta vidū skatītājiem nodos jaunu raidījumu “Pāreja”, lai radošā un aizraujošā veidā parādītu sabiedrības dažādību un rosinātu ikvienu paskatīties uz notikumiem un lietām no cita skatupunkta. Pirmo raidījuma epizodi jau 15. martā ikviens interesents varēs noskatīties “Apeirons” sociālo tīklu kontos Facebook un Instagram, kā arī Youtube.

Raidījuma jaunā epizode būs skatāma katra mēneša trešajā trešdienā līdz pat 15. novembrim. 

“Pāreja ikvienam var nozīmēt ko savu. Raidījumā “Pāreja” ir iespēja paskatīties ar citu skatu  uz ierasto un atklāt vēl nezināmo. Kopā veidosim jaunu pāreju ikviena prātā un sirdī, atveroties sabiedrības dažādībai un saredzot iespējas, kā ikviens no mums var nest pozitīvas pārmaiņas savā un līdzcilvēku dzīvē,” uzsver Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.

Katrā raidījumā sabiedrībā zināma cilvēka vadībā būs iespēja ielūkoties kādas nevalstiskās organizācijas ikdienā, lai uzzinātu ne tikai par to darbību, bet arī iespējām pašiem caur brīvprātīgo darbu gan palīdzēt līdzcilvēkiem, gan arī gūt vērtīgas zināšanas un prasmes sev. Pirmajā raidījumā Kozmens jeb Mārtiņš Kozlovskis viesojas Latvijas Nedzirdīgo savienībā.

Tāpat katrā raidījumā varēs ļauties jauniem atklājumiem – skatītājus iepazīstināsim ar interesantām aktualitātēm. Šajā raidījumā varēs uzzināt par  jauniešu kora “Balsis” izveidotajām vienpadsmit kormūzikas skaņdarbu vizualizācijām un citām aktivitātēm, kas ļauj kora mūziku baudīt arī cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. 

Raidījuma noslēgumā sociālās politikas veidotāji dalīsies ar jomas aktualitātēm. Šoreiz raidījumā līdz šim nebijusi intervija ar labklājības ministri Eviku Siliņu.

Raidījuma veidošana tiek līdzfinansēta Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Visu raidījuma epizodi var noskatīties šeit:  https://youtu.be/dqUI-NLOQTA

Informācijai:

Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” projekta vadītāja Liena Eisaka, 29860162, e-pasts: liena@apeirons.lv