Rīgas pašvaldība šogad atbalstījusi 68 ēku atjaunošanas projektus

,

Rīgas pašvaldība 2022. gadā līdzfinansējuma programmu ietvaros ir atbalstījusi 68 atjaunošanas projektus dažādu privātīpašnieku ēkās Rīgā, izmaksājot līdzfinansējumu 1,4 miljonu eiro apmērā. Kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanas līdzfinansējuma programmas ietvaros ir atbalstīti 57 projekti, dzīvojamo māju atjaunošanas programmas ietvaros – 8 projekti un sakrālā mantojuma saglabāšanas programma ietvaros – 3 projekti.

Rīgas domes līdzfinansējums dzīvojamo māju atjaunošanas programmā bija 135 417,29  eiro, šie līdzekļi ir apgūti gandrīz pilnā apmērā – 133 774,79 eiro. Finansējuma apmērs projektiem sakrālā mantojuma saglabāšanai bija 299 920,90 eiro, šī summa ir apgūta pilnībā. Kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanas projektiem pieejamais finansējums bija 1 039 661,83 eiro, no kuriem izlietoti 968 056,99 eiro. No kopējās visu projektu budžeta summas izlietoti 95,03 %.

Aicinām pietiekties ēku atjaunošanas un mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanas konkursiem, kuri realizējami 2023. gadā. Vienā no programmām –  „Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums publiskai apskatei pieejamo kultūrvēsturiskā būvmantojuma objektu un dzīvojamo māju saglabāšanai 2023. gadā” – projektu iesniegšanas termiņš ir līdz 2023. gada 17. februārim.

Savukārt dzīvojamo māju atjaunošanas un teritoriju labiekārtošanas programmai pieteikšanās termiņš ir līdz 2023. gada 5. maijam.

Līdzfinansējuma programmas administrē Rīgas domes Īpašuma departaments.

Kopš 2016. gada Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma programmas ietvaros ir atbalstīti vairāk nekā 450 projekti gandrīz 6 miljonu eiro apmērā.

Rīgas centrā un apkaimēs aicina sastapt Ziemassvētku brīnumus

Galvaspilsētas centrā un apkaimēs Ziemassvētku laikā sarūpēti vairāki pārsteigumi: skanēs sirsnīgi koncerti, notiks bluķa vilkšanas rituāls, varēs satikt Ziemassvētku vecīti, kā arī tuvāko lokā izstaigāt gaismas objektiem apmirdzēto taku kanālmalā.

Ziemassvētku nedēļas pasākumi galvaspilsētas centrā

Piektdien, 23. decembrī Rīgas Anglikāņu Sv. Pestītāja baznīcā Ziemassvētku koncertus sniegs jauniešu koris “Balsis”. Gada tumšākajā laikā programmā “ТИХА НIЧ | KLUSA NAKTS” skanēs mūzika, kas radīs cerību tiem, kam šobrīd tās mazliet pietrūkst.

Piektdien, 23. decembrī, plkst. 15.00 un plkst. 16.00 populāras Ziemassvētku melodijas pozitīvam noskaņojumam Esplanādes parkā būs dzirdamas “Ziemassvētku tubu” izpildījumā.

Svētdien, 25. decembrī, plkst. 14.00 un plkst. 17.00 Lielajā ģildē norisināsies koncerts “Ziemassvētku noskaņa”. Kopā ar Rīgas kamerkori “Ave Sol” Ziemassvētku noskaņu radīs komponists Jānis Strazds, instrumentālisti – Māris Kupčs, Aivars Meijers, Māris Zīlmanis, Mārtiņš Zālīte, Gundars Lintiņš – un soliste Ieva Parša, bet plkst. 14.00 un plkst. 16.00 muzikāli Ziemassvētku pārsteigumi ir sagaidāmi no Rātsnama balkona.

No 25. decembra plkst. 13.00 līdz 26. decembra plkst. 22.00 teritorijā pie Rīgas Lutera baznīcas notiks pasākums “12 svētās naktis”. Tajā ikvienu gaidīs tirdziņš, darbnīcas un aktivitātes ģimenēm ar bērniem: piparkūku darbnīca, foto stūrītis, ugunskuri, klusuma telpa, labdarības telts, ukraiņu borščs u.c.

Par muzikālo noformējumu 25. decembrī, Pirmajos Ziemassvētkos, rūpēsies dziedātājs Normunds Rutulis un bērnu ansamblis “Kolibri”, grupa “My Radiant You” un mūziķis Chris Noah, bet 26. decembrī, Otrajos Ziemassvētkos, – ģitārists Kaspars Zemītis, solisti, Rīgas Lutera draudzes koris, dziedātāja Linda Leen, grupa “Jorspeis” un bērnu ansamblis “Kolibri”.

Teritorija pie Rīgas Lutera baznīcas pasākumu laikā būs slēgta transporta iebraukšanai un paredzēta tikai gājējiem. Iekārtotā, izdekorētā un izgaismotā teritorija mierīgām pastaigām būs atvērta no 24. decembra līdz 6. janvārim (katru dienu no plkst. 09.00 līdz plkst. 22.00).

Ziemassvētku nedēļas norises galvaspilsētas apkaimēs

27. decembrī VEF Kultūras pilī skanēs koncerts “Ziemassvētki Brodvejā un Rīgā”, piedaloties orķestrim “Rīga” un tādiem solistiem kā Rūta Dūduma-Ķirse, Juris Jope, Katrīna Paula Felsberga, Gustavs Melbārdis, Valts Butāns.

Svētdien, 25. decembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kultūras un atpūtas centrā “Imanta” būs dzirdamas skaistākās baroka un romantisma laikmeta ārijas, kā arī latviešu komponistu skaņdarbi Sergeja Jēgera “Ziemassvētku sajūtu koncertā”.

Pirmdien, 26. decembrī, plkst. 15.00 un plkst. 16.00 Ēbelmuižas parkā uzstāsies diksilenda grupa “Sunny Groove Dixie” kopā ar solisti Martu Montu Zūdiņu, tikmēr VEF Kultūras pils Kamerzālē izskanēs Otro Ziemassvētku koncerts “Ziemas elēģija”.                  

Rosību galvaspilsētā turpina arī vairāki Ziemassvētku tirdziņi. Dāvanas un svētku cienastu iespējams sarūpēt Āgenskalnā, Kalnciema kvartālā, Doma laukumā, Esplanādes parkā un citviet.

Ziemassvētku noformējums pilsētvidē

Ikviens interesents aicināts uzņēmuma SIA “First Service”, kas plašāk pazīstams ar vides dizaina zīmolu “December Design”, Ziemassvētku gaismas takā – teritorijā no Operas skvēra līdz Bastejkalnam un Kronvalda parkam – sastapt teju 700 gaismas dekorus un dizaina objektus, kas katru dienu līdz pat 16. janvārim iemirdzas reizē ar pilsētas ielu apgaismojuma ieslēgšanos.

Īpašs gaismas noformējums šogad rotā arī 26 Rīgas parkus, skvērus un rotaļu laukumus.

Līdztekus tam galvaspilsētas spožākās egles mirdz Doma laukumā un Rātslaukumā. Vēl 18 Ziemassvētku egles ir izvietotas pie kultūras centriem, parkos un skvēros, bet apkaimēs uzstādītās pašvaldības dāvinātās eglītes izrotā apkaimju biedrības.

Atgādinām, ka šogad Ziemassvētku vizuālo noformējumu un svētku apsveikumu radījusi latviešu māksliniece un ilustratore Anna Vaivare, jo šī gada svētku tēma ir Ziemassvētki kā bērnībā. Mākslinieces veidotie svētku motīvi un tēli rotā pilsētvidē skatāmos vides stendus un afišu stabus, kas aicina sastapt Ziemassvētku brīnumus.

Papildu informācija

Vairāk par Rīgas pašvaldības organizētiem Ziemassvētku gaidīšanas laikam veltītiem pasākumiem var uzzināt tīmekļvietnē svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi to jaunumiem sociālā tīkla Facebook lapā “Rīgā notiek”.

Drukātas svētku programmas ir pieejamas Rīgas pašvaldības bibliotēkās, kultūras centros, Apkaimju iedzīvotāju centru klientu apkalpošanas punktos, kā arī Rīgas Tūrisma informācijas centrā.

Godināti Rīgas labākie sportisti, treneri un komandas

Otrdien, 20. decembrī, Kultūras pilī „Ziemeļblāzma” pasniedza apbalvojumu „Rīgas sporta laureāts 2022” labākajiem galvaspilsētas sportistiem, treneriem, komandām un šī gada populārākā sporta notikuma organizatoriem.

Īpašo balvu nominācijā „Par mūža ieguldījumu sportā” ieguva galda tenisa treneris un sacensību organizators Genādijs Kartuzovs.

„Ir patiess gods pasniegt balvu par mūža ieguldījumu sportā cilvēkam, kuram izvēlētā nodarbošanās ir sirdslieta jau kopš 11 gadu vecuma! Viņš ar savu piemēru var aizraut un iedvesmot arī citus, kuri gatavi sekot idejai un gūt ne tikai prieku, bet arī augstus sasniegumus,” uzsvēra Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

2022. gadā par Rīgas labāko sportistu atzīts autosportists Kristaps Blušs, labākās Rīgas sportistes titulu saņēma basketboliste Kitija Laksa, bet kā Rīgas labākā sportiste ar īpašām vajadzībām tika godināta nedzirdīgo sporta pārstāve peldēšanā Zane Embrekte.

Balvu nominācijā „Uzlēcošā zvaigzne sportā” piešķīra džudistei Annai Gulītei, bet kā Rīgas labākā trenere tika sumināta Anita Klapote.

Par Rīgas labāko sporta spēļu komandu atzīts futbola klubs „RFS”, bet kā „Gada notikums sportā” – Latvijas vīriešu izlases kvalifikācijas spēles pasaules kausam basketbolā.

Visi laureāti saņēma stikla mākslinieces Ilzes Dūdiņas veidotas statuetes un Rīgas pašvaldības sarūpētas naudas balvas.

Kultūras pilī „Ziemeļblāzma” laureātus sumināja kopumā astoņās dažādās nominācijās: „Par mūža ieguldījumu sportā”, „Rīgas labākais sportists”, „Rīgas labākā sportiste”, „Rīgas labākais sportists ar īpašām vajadzībām”, „Uzlēcošā zvaigzne sportā”, „Rīgas labākais treneris”, „Rīgas labākā sporta spēļu komanda” un „Gada notikums sportā”.

Balvu pasniegšanas ceremoniju vadīja pieredzējis sporta notikumu pārzinātājs, žurnālists, raidījumu moderators un producents Uģis Joksts un aktrise Marta Lovisa Jančevska. Ar muzikāliem priekšnesumiem klātesošos iepriecināja dziedātāja Aminata, grupa „Citi zēni”, čellists Antons Trocjuks un vijolnieks Daniils Bulajevs.

Apbalvojuma „Rīgas sporta laureāts 2022” nominācijām bija izvirzīti pazīstami sportisti un sabiedrībā labi zināmi treneri, populāras komandas, kā arī skatītāju un dalībnieku plaši apmeklēti sporta notikumi.

Pieteikumus varēja iesniegt Latvijā atzītas sporta federācijas, Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā reģistrētas nevalstiskās sporta organizācijas un sporta izglītības iestādes. Komisija vērtēja atskaites periodu no šī gada 1. janvāra līdz 30. novembrim.

Apbalvojumu „Rīgas sporta laureāts 2022” galvaspilsētas labākajiem sportistiem, treneriem un komandām par teicamiem rezultātiem un augstiem sasniegumiem pasniedza jau desmito reizi.

Rīgas pašvaldība līdzfinansēs ēku atjaunošanas dokumentācijas izstrādi

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 20. decembrī, atbalstīja noteikumus*, ar kuriem paredzēts noteikt kārtību līdzfinansējuma piešķiršanai energosertifikātu un tehniskās apsekošanas atzinumu izstrādei daudzdzīvokļu māju atjaunošanai. Šie noteikumi papildinās pašvaldības ieviesto atbalsta pasākumu klāstu ēku siltināšanas veicināšanai.

“Papildus konsultācijām un ekspertu līdzdalībai kopsapulcēs sniegsim arī finansiālu atbalstu svarīgāko dokumentu izstrādei, kas ir nepieciešami, lai pieteiktos energoefektivitātes atbalsta programmai. Šis, ļoti gaidītais, atbalsta veids ļaus pārvarēt pirmos šķēršļus, ar ko ēkas īpašniekiem jāsastopas jau pirmajās lēmuma pieņemšanas sapulcēs. Turpinām darbu arī pie energoefektivitātes fonda izstrādes, lai atbalsts būtu pastāvīgs un pietiekams visiem interesentiem,” uzsver komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

Pēc noteikumu pieņemšanas domes sēdē un apstiprināšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā uz līdzfinansējumu dokumentācijas izstrādei varēs pretendēt Rīgas ēkas, kas nodotas ekspluatācijā līdz 1993. gadam, vai arī kurām neatkarīgi no ekspluatācijas nodošanas gada apkures patēriņa (kWh/m2) references līmenis ir F klase. Līdzfinansējuma saņemšanai varēs pieteikties arī par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ar vienu īpašnieku, ja dzīvokļu skaits nebūs mazāks kā trīs.

Līdzfinansējums tiks piešķirts atbilstoši pašvaldības budžetā pieejamajiem līdzekļiem. Noteikumu projektā paredzēts, ka atbalsts varēs būt 70 % apmērā no energosertifikāta izstrādes izmaksām, bet ne vairāk kā 800 eiro, kā arī 70 % no tehniskās apsekošanas atzinumu izstrādes izmaksām, bet ne vairāk kā 1100  eiro.

Par līdzfinansējuma piešķiršanu atbildīgā iestāde būs Rīgas enerģētikas aģentūra, kas ar īpašu atbalsta punktu palīdz īstenot ēku atjaunošanas projektus galvaspilsētā, sākot no konsultācijām, un līdz pat projekta īstenošanai. Atbalsta punkts strādā ar ēku atjaunošanas projektiem un palīdz novērst identificētās barjeras.

Lai saņemtu līdzfinansējumu, pēc iesnieguma saņemšanas aģentūras izveidota komisija apstiprinās pieteikumu un rezervēs līdzekļus, bet pēc tam tiks parakstīts līgums par tehniskās dokumentācijas izstrādi. Ja tehniskā dokumentācija atbildīs noteikumiem, aģentūra izmaksās līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem.

Rīgā ir 11 700 daudzdzīvokļu mājas, kas ir 29,7 % no kopējā daudzdzīvokļu ēku skaita Latvijā. 59 % ēku ir būvētas pirms 1945. gada, bet 34,4 % laikposmā no 1945. gada līdz 1993. gadam. Liela daļa no ēkām ir tehniski novecojušas, un ir nepieciešams atjaunot vismaz 6000 ēku.  Saistībā ar pieaugošajām energoresursu cenām ir ievērojami palielinājusies iedzīvotāju interese par iespēju atjaunot savas ēkas.

Šogad arī apstiprināta Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma jaunā atbalsta programma daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai. Lai sniegtu atbalstu iedzīvotāju dalībai, nepieciešams piešķirt līdzfinansējumu tehniskās dokumentācijas izstrādei.

*saistošie noteikumi “Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās tehniskās dokumentācijas izstrādei energoefektivitātes pasākumu veikšanai”

Godinās labākos Rīgas uzņēmējus

20. decembrī mūzikas namā “Daile” notiks Rīgas labāko uzņēmēju godināšanas pasākums, kurā pasniegs atzinības balvas “Rīgas dālderis”. Apbalvojumi tiks piešķirti piecās nominācijās: “Rīgas gada darba devējs”, “Rīgas gada uzņēmējs starptautisko biznesa centru nozarē”, “Rīgas gada jaunuzņēmums”, “Rīgas gada jaunpienācējs” un “Rīgas gada ilgtspējīgākā būve”.

“Rīgas dālderu” saņēmēji ar Rīgas mēra Mārtiņa Staķa līdzdalību tiks godināti klātienes pasākumā, kas 20. decembrī no plkst. 16.00 tiešsaistē būs skatāms Rīgas domes Facebook kontā (www.facebook.com/riga.lv ), kā arī ziņu portālā Delfi.lv.

Pasākuma mērķis ir izcelt veiksmīgu galvaspilsētas uzņēmumu sasniegumus un tos uzņēmējus, kuri izcili darbojušies savā nozarē, kā arī veicinājuši uzņēmējdarbības attīstību, virzību uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku un starptautisku konkurētspēju. “Rīgas dālderu” apbalvošanas pasākumu organizē Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra.

Laureāts nominācijā “Rīgas gada darba devējs” tika noteikts sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju; nominācijā “Rīgas gada uzņēmējs starptautisko biznesa centru nozarē” – sadarbībā ar Starptautisko biznesa pakalpojumu asociāciju Latvijā; nominācijā “Rīgas gada jaunuzņēmums” – sadarbībā ar Latvijas Jaunuzņēmumu asociāciju; nominācijā “Rīgas gada jaunpienācējs” – sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, bet laureāts nominācijā “Rīgas gada ilgtspējīgākā būve” tika noteikts iegūstot informāciju par

Rīgā īstenotajiem projektiem no Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses.

Rīga jau kopš tās pirmsākumiem ir bijusi aktīva ostas pilsēta, tirdzniecības un uzņēmējdarbības krustpunkts. 16. gadsimtā Rīgā sāka kalt naudu – Rīgas dālderus, kas bija apliecinājums Rīgas kā veiksmīgas tirdzniecības pilsētas statusam un tās vietai starp nozīmīgākajām Hanzas savienības pilsētām.

Lai arī šodien mūsu naudas vienība ir eiro, Rīgas veiksmīgākie, uzņēmīgākie, inovatīvākie, atbildīgākie un darboties spējīgākie uzņēmēji tiks godināti tieši ar simboliskiem “Rīgas dālderiem”, jo šī vēsturiskā naudas vienība uzskatāma par pilsētas lepnuma, vēstures, uzņēmējdarbības gara un pašcieņas simbolu.

Berģu ielā samazināts maksimālais braukšanas ātrums uz 30 km/h

Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka šonedēļ Rīgā, Berģu ielā, posmā no Brīvības gatves līdz pilsētas robežai, tiek samazinās maksimālais braukšanas ātrums. Turpmāk minētajā ielas posmā maksimālais braukšanas ātrums būs 30km/h. 

Ātruma ierobežojums ieviests, lai palielinātu mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku – gājēju, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītāju drošību.

Aicinām transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un ņemt vērā jaunās satiksmes organizācijas izmaiņas.

Rīgā otrdien apledos ielas un ietves – iedzīvotājiem jārēķinās ar apgrūtinātu pārvietošanos 

Otrdien, 20. decembrī, gaidāma atkala. Pēc meteorologu prognozēm dienas vidū, gaisa temperatūrai strauji paaugstinoties, snigšana pāries lietū, kas uz ceļiem un ietvēm veidos ledus kārtu. Pārvietošanās būs apgrūtināta, un iedzīvotāji aicināti būt piesardzīgi.

Lai vienotos par rīcību un pārrunātu gatavību atkalai un atkusnim, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis 19. decembrī sasauca atbildīgo dienestu sanāksmi. 

Apledojums veidojas, jo, lai arī gaisa temperatūra strauji paaugstinās, ielu un ietvju virsmas tik ātri nekļūst siltākas, tāpēc lietus, nonākot uz zemes, piesalst. Kā norāda laikapstākļu eksperti – šādos apstākļos ietvju un ielu kaisīšana ne ar sāli, ne citiem kaisāmajiem materiāliem slīdamību praktiski nemazina, un apledojuma veidošanās ir nenovēršama. 

Iedzīvotāji aicināti rēķināties, ka pārvietošanās būs apgrūtināta un attiecīgi pielāgot savas ikdienas gaitas, izvēloties atbilstošus pārvietošanās veidus un maršrutus, kā arī laikapstākļiem atbilstošus apavus. Seniori ir īpaši aicināti izvērtēt nepieciešamību doties ārpus mājām. Iedzīvotāji aicināti viens otru atbalstīt un parūpēties par tiem līdzcilvēkiem, kuriem atkalas laikā pārvietošanās varētu būt īpaši bīstama, piemēram, palīdzot sagādāt nepieciešamos pirkumus un medikamentus. 

Pašvaldības darbinieki tiks aicināti pēc iespējas strādāt attālināti. Pašvaldība aicina arī citu iestāžu darbiniekus izvērtēt iespējas darbu veikt no mājām. Tāpat vecāki aicināti pārrunāt ar bērniem, kā droši pārvietoties un nokļūt izglītības iestādēs. Skolas vecākiem pirmdienas vakarā izsūtīs informāciju ar ieteikumiem, kā rīkoties. Mācības klātienē pārtraukt netiek plānots. 

Uz brauktuvēm un tiltiem iespējama tā saucamā “melnā ledus” veidošanās. Apledojums veidojas ļoti strauji, tāpēc autovadītāji aicināti būt sevišķi piesardzīgi. Maģistrālās ielas tiks apstrādātas ar sāls maisījumu, lietus laikā kaisīšana tiks veikta atkārtoti. Ielās ar mazāk intensīvu satiksmi jeb 3. kategorijas ielās atkušņa laikā braukšanas apstākļi būs apgrūtināti. Otrdien vēl turpināsies sniega tīrīšanas darbi 3. kategorijas ielās, kā arī turpināsies sniega izvešana. Vietās, kur sniega kušanas rezultātā veidosies peļķes, tiks veikta ūdens atsūknēšana. Iedzīvotāji aicināti par slidenām ielām, tiltiem, nenotīrītām gājēju pārejām un sabiedriskā transporta pieturvietām, peļķēm un bedrēm operatīvi ziņot pa tālruni 80003600 vai rakstot rdsvc@riga.lv. 

Rīgas centrā, kur ietves šogad kopj pašvaldība, tiks veikta ietvju kaisīšana ar smilts un sāls maisījumu. Kaisīšana tiks veikta atkārtoti pēc nepieciešamības, izvērtējot laikapstākļus. 

Gaisa temperatūrai paaugstinoties, no namu jumtiem var krist sniegs un lāstekas, kas var apdraudēt gājējus un ielu malās novietotas automašīnas. Šoziem traumas nenotīrītu ietvju dēļ guvuši 38 cilvēki, bet no jumtiem krītoša sniega dēļ cietuši divi cilvēki un bojāta viena automašīna. Par jumtu savlaicīgu tīrīšanu ir atbildīgi namu īpašnieki. Rīgas pašvaldības policija šoziem uzsākusi 111 pārkāpumu procesus par nekoptām ietvēm un 133 pārkāpumu procesus par nenotīrītiem jumtiem. 

Rīgas 2. slimnīca nepieciešamības gadījumā ir gatava uzņemt lielāku pacientu skaitu nekā parasti, tostarp rēķinoties arī ar lielāku pacientu pieplūdumu no Pierīgas pašvaldībām. Pagājušajā nedēļā vairāk nekā puse no cilvēkiem, kuri vērsušies pēc palīdzības Rīgas 2. slimnīcā uz ietvēm gūtu traumu dēļ, tās bija guvuši Pierīgas pašvaldībās.  

Pašvaldība aicina iedzīvotājus ziņot par bīstamām ietvēm un jumtiem: 

Vairāk informācijas par pilsētas uzturēšanu ziemā var atrast riga.lv/ziema. 

Suminās labākos Rīgas sportistus, trenerus un komandas

Otrdien, 20. decembrī, Kultūras pilī „Ziemeļblāzma” notiks „Rīgas sporta laureāts 2022” svinīgais pasākums. Tā laikā sveiks galvaspilsētas labākos sportistus, trenerus, komandas un šī gada populārākā sporta notikuma organizatorus.

Kultūras pilī „Ziemeļblāzma” laureātus godinās astoņās dažādās nominācijās:

  • „Rīgas labākais sportists”;
  • „Rīgas labākā sportiste”;
  • „Uzlecošā zvaigzne sportā”;
  • „Rīgas labākais sportists ar īpašām vajadzībām”;
  • „Rīgas labākā sporta spēļu komanda”;
  • „Rīgas labākais treneris”;
  • „Gada notikums sportā”;
  • „Par mūža ieguldījumu sportā”.

Apbalvojuma „Rīgas sporta laureāts 2022” nominācijām ir izvirzīti pazīstami sportisti un sabiedrībā labi zināmi treneri, populāras komandas, kā arī skatītāju un dalībnieku plaši apmeklēti sporta notikumi.

Balva nominācijā „Par mūža ieguldījumu sportā” tiks piešķirta galda tenisa trenerim un sacensību organizatoram Genādijam Kartuzovam.

Visi laureāti saņems stikla mākslinieces Ilzes Dūdiņas veidotas statuetes un Rīgas pašvaldības sarūpētas naudas balvas.

Balvu pasniegšanas ceremoniju klātienē vadīs pieredzējis sporta notikumu pārzinātājs, žurnālists, raidījumu moderators un producents Uģis Joksts un aktrise Marta Lovisa Jančevska.

Pieteikumus varēja iesniegt Latvijā atzītas sporta federācijas, Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā reģistrētas nevalstiskās sporta organizācijas un sporta izglītības iestādes. Komisija vērtēja atskaites periodu no šī gada 1. janvāra līdz 30. novembrim.

Apbalvojumu „Rīgas sporta laureāts 2022” pasniegs jau desmito reizi. Līdz šim to ir ieguvuši galvaspilsētas labākie sportisti, treneri un komandas par teicamiem rezultātiem un augstiem sasniegumiem.

Ceturtajā adventē Rīgā notiks svētku ieskaņas pasākumi

Ceturtās adventes pasākumi galvaspilsētas centrā:

Sestdien, 17. decembrī, ikvienu iepriecinās muzikāls iestudējums bērniem “Ziemeļbriedim pa pēdām”. Plkst. 11.00 to varēs vērot Ziedoņdārzā, bet plkst. 14.00 tas izskanēs Vērmanes dārzā. Apmeklētāji aicināti doties rotaļās, dejot mūzikas pavadījumā un piedzīvot aizraujošu stāstu par to, kā Ziemeļbriedis kopā ar diviem lāčiem apceļo pasauli.

No plkst. 17.00 koncertzālē “Ave Sol”, piedaloties jauktajiem koriem “Sonante”, “Līgatne” un “Jaunpils”, klausītāji būs gaidīti Adventes laika koncertā “Dziesmas ceļš” ciklā “Gadalaiku krāsas. Sniegpārslu mūzika”.

Svētdien, 18. decembrī, plkst. 11.00., plkst. 14.00. un plkst. 16.00 Rīgas Jūgendstila centrā Ziemassvētku pasakas kodu bērniem palīdzēs meklēt un atrast stāstniece, mūzikas skolotāja un folkloras kopas “Laiksne” vadītāja Baiba Indrēvica.

No plkst. 16.00, uzstājoties sieviešu kamerkorim “Rīgas kamerkoris”, Rīgas Skolēnu pils meiteņu korim “Rīga”, solistēm Elizabetei Laurai Porgantei, Martai Ozoliņai un Rūtai Švarcbahai, kā arī teicējai Zanei Jančevskai koncertzālē “Ave Sol” skanēs Adventa laika koncerts “Burvja sirds” ciklā “Gadalaiku krāsas. Sniegpārslu mūzika”.

Savukārt plkst. 19.00 Kultūras centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē būs dzirdams sirdssilts svētku koncerts “Klusās dziesmas”, piedaloties Līgai Priedei un Andrejam Grimmam.

Ceturtās adventes noslēgumā – no plkst. 20.30 līdz plkst. 23.30 – ikkatrs aicināts vērot un piedalīties labdarības akcijā “Eņģeļi pār Latviju”, kas notiks Rātslaukumā un ko rīko TV3 Group Latvija kopā ar Bērnu slimnīcas fondu.

Ceturtās adventes norises galvaspilsētas apkaimēs:

Svētdien, 18. decembrī, plkst. 12.00 un plkst. 14.00 pie tirdziņa “Čiekurkalna krustceles”, Rusova ielā 9, skanēs populāras Ziemassvētku melodijas pozitīvam noskaņojumam “Ziemassvētku tubu” izpildījumā.

Plkst. 12.00 Miera dārzā un plkst. 15.00 Pļavnieku bērzu birzī Ziemassvētku mūzikas programmā “Tuvāk mājām” varēs dzirdēt zvanu ansambli “Campanella”, Andžeja Grauda bungu skolas audzēkņu ansambli un pūšamo instrumentu kvintetu “Ziemassvētku prieks”.

Plkst. 15.00 VEF Kultūras pils Kamerzālē būs skatāma muzikāla pasaka “Sniegbaltītes skola”, kur īpaši gaidītas būs ģimenes ar pirmsskolas vecuma bērniem un jaunāko klašu skolēniem.

Savukārt no plkst. 17.00 skaistākās latviešu Ziemassvētku dziesmas un pasaules tradicionālās Ziemassvētku kompozīcijas Kultūras pils “Ziemeļblāzma” Lielajā zālē koncertā “Un sniegi snieg” izpildīs Liepājas simfoniskā orķestra grupa, dziedātājs Andris Ērglis un dziedošā aktrise Dita Lūriņa.

Rosību turpina arī vairāki Ziemassvētku tirdziņi. Dāvanas un svētku cienastu iespējams sarūpēt Āgenskalnā, Kalnciema kvartālā, Doma laukumā, Esplanādes parkā un citviet.

Ziemassvētku noformējums pilsētvidē

Tuvojoties Ceturtajai adventei un turpinot iepriekš aizsākto tradīciju, gaismas noformējumi rotā vairāk nekā 20 pilsētas parkus, skvērus un rotaļu laukumus. Svētku noskaņu veido ne tikvien LED energoefektīvās spuldzīšu virtenes, bet arī izgaismotās 3D zvaigznes, sniegavīri un citi gaismas dizaina objekti.

No 7. decembra var apskatīt objektus Ziemassvētku gaismas takā galvaspilsētas kanālmalā. Mirdzošus gaismas brīnumus ikviens iedzīvotājs un viesis varēs aplūkot mēneša garumā no 16. decembra vakara līdz pat janvāra vidum.

Līdztekus tam galvaspilsētas spožākās egles mirdz Doma laukumā un Rātslaukumā. Vēl 18 Ziemassvētku egles ir izvietotas pie kultūras centriem, parkos un skvēros, bet apkaimēs uzstādītās pašvaldības dāvinātās eglītes izrotā apkaimju biedrības.

Atgādinām, ka šogad Ziemassvētku vizuālo noformējumu un svētku apsveikumu rīdziniekiem radījusi latviešu māksliniece un ilustratore Anna Vaivare, jo šī gada svētku tēma ir Ziemassvētki kā bērnībā. Mākslinieces veidotie svētku motīvi un tēli rotā pilsētvidē skatāmos vides stendus un afišu stabus, kas aicina sastapt Ziemassvētku brīnumus.

Papildu informācija

Ar Rīgas pašvaldības organizētiem Ziemassvētku gaidīšanas laikam veltītiem pasākumiem plašāk var iepazīties tīmekļvietnē svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi to jaunumiem sociālā tīkla Facebook lapā “Rīgā notiek”.

Drukātas svētku programmas ir pieejamas Rīgas pašvaldības bibliotēkās, kultūras centros, Apkaimju iedzīvotāju centru klientu apkalpošanas punktos, kā arī Rīgas Tūrisma informācijas centrā.

Rīgas dome atjauno pilsētas velosatiksmes attīstības koncepciju

Trešdien, 14. decembrī, Rīgas domes deputāti apstiprināja pilsētas velosatiksmes attīstības koncepciju līdz 2030. gadam. Koncepcijas ietvaros identificētas galvenās veloinfrastruktūras problēmas Rīgā, kā arī izstrādāti uzdevumi, lai veicinātu velosatiksmes attīstību.

Pēc koncepcijas izstrādes un pieņemšanas Rīgai ir definēta skaidra velosatiksmes attīstības vīzija, mērķis un galvenie uzdevumi tā sasniegšanai, lai veicinātu integrētu velosatiksmes attīstību pilsētā.

Rīgas velosatiksmes attīstības vīzijas sasniegšanai izstrādāti trīs rīcības plāni:

• Īstermiņa rīcības plāns – realizējams līdz 2024.gadam, paredzot, ka prioritāte ir attīstīt veloinfrastruktūru pilsētas centrā un apkaimēs, īpaši mikrorajonos;

• Vidēja termiņa rīcības plāns – realizējams līdz 2027.gadam, paredz, ka prioritāte ir attīstīt pilsētas centra savienojamību ar tuvākajām apkaimēm;

• Ilgtermiņa rīcības plāns – realizējams līdz 2030. gadam, paredz, ka prioritāte ir attīstīt starpapkaimju savienojumus. 

Paralēli koncepcijā izstrādātajiem rīcības plāniem, norit darbs pie būvprojektu izstrādes Jorģa Zemitāna tiltam, satiksmes pārvadam pār dzelzceļu Gustava Zemgala gatvē un Gaisa tiltam. Arī šo projektu ietvaros, uz minētajiem objektiem paredzēts ierīkot veloinfrastruktūru.

Tāpat velosatiksmes koncepcijā, ņemot vērā citu Eiropas valstu piemēru, ir izstrādāts perspektīvo veloinfrastruktūru trasējums gar dzelzceļu, kas līdz šim pilsētai nav bijis. Veloinfrastruktūŗas izbūvei gar dzelzceļu ir vairāki ieguvumi, tomēr būtiskākais ir drošības palielināšanas aspekts. Izbūvējot atbilstošu veloinfrastruktūru gar sliežu ceļiem, velo satiksme tiek novirzīta nost no augstas intensitātes ielām un auto ceļiem, tādējādi radot drošu vidi velobraucējiem.

Koncepcijas izstrādes ietvaros tika iesaistīti Rīgas iedzīvotāji, veicot aptauju, kurā piedalījās 1747 respondenti. Aptaujas mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju un viesu viedokli par pārvietošanās paradumiem, iemesliem, kādēļ velosipēds tiek vai netiek izmantots, kā arī par esošo un plānoto veloinfrastruktūru Rīgā. Iegūtie dati liecina, ka no velo braucējiem ar velosipēdu pavasarī pārvietojas 79%, vasarā 100%, rudenī 75%, ziemā 30%. Tāpat no velo braucējiem 54% ar velo pārvietojas trīs vai vairāk reizes nedēļā. Iegūtie dati apstiprina, cik būtiski ir attīstīt pilsētas veloinfrastruktūru, padarot to drošu un ērtu tās lietotājiem visos gadalaikos.