Rīgas pašvaldība noteikusi divas sniega izvešanas vietas pilsētā, kur apsaimniekotāji un iedzīvotāji var izvest sniegu no attīrītajām teritorijām.

Sniega izvešanas vietas:

Pirms sniega izvešanas aicinām nosūtīt sekojošu informāciju uz e-pastu ptl@riga.lv:

  • auto reģistrācijas numuru;
  • vārdu, uzvārdu vai komersanta nosaukumu, kurš veic izvešanu;
  • izvedamā sniega apjomu;
  • uz kuru no abām vietām sniegs tiks vests.

Atgādinām, ka vedot sniegu uz norādītajām vietām, jāievēro Aizsargjoslu likums gar augstspriegumu līnijām (7m), kā arī jāseko, lai sniegs nav ar sadzīves atkritumiem.

Rīgas pašvaldība parakstīja līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un sākusi projektēšanas darbus par dzīvokļu un dienas aprūpes centra pakalpojumu infrastruktūras izveidi Priedaines ielā 11, Rīgā, kas paredzēta pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Projekta ietvaros plānots uzbūvēt dzīvokļus 16 personām un dienas aprūpes centru 20 personām.

Šī projekta īstenošana pašvaldībā palielinās grupu dzīvokļu un dienas aprūpes centra pakalpojuma pieejamību mērķa grupas personām un samazinās institucionālās aprūpes nepieciešamību. Būs samazināti šķēršļi veiksmīgai personu ar invaliditāti un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu integrācijai sabiedrībā, kā arī mērķa grupas personām tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas, t.i., līdzvērtīga tiesību ievērošana un līdzdalība lēmumu pieņemšanā par personīgo dzīvi. Tāpat šo cilvēku tuviniekiem būs iespēja atgriezties vai pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū.

Grupu dzīvokļus un dienas aprūpes centru plānots veidot ar specifiskiem un inovatīviem risinājumiem, tiecoties radīt vidi, kuru pēc iespējas patstāvīgi var izmantot visi pakalpojuma saņēmēji. Dzīvokļu māja un aprūpes centrs būs viegli sasniedzams ar sabiedrisko transportu, to apkārtnē būs pieejami ārstniecības un citi pakalpojumi, piemēram, izglītības iestādes, veikali, aptiekas, banku filiāles un citi pakalpojumi, tai skaitā brīvā laika pavadīšanas vietas, kuras persona varēs sasniegt saviem spēkiem vai ar asistenta atbalstu.

Projektu realizē Eiropas Savienības darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem” ietvaros.

Projekta kopējās izmaksas ir 4 640 000 eiro, t.sk. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 480 886 eiro, Valsts budžeta finansējums 810 147 eiro, Valsts budžeta dotācija 16 972 eiro, bet Rīgas pašvaldības līdzfinansējums veidos 3 331 995 eiro.

Būvdarbus plānots pabeigt līdz 31.12. 2023. Projektu administrē Rīgas domes Īpašuma departaments.

Otrdien, 13. decembrī, plkst. 16.00 Rīgas pašvaldība aicina uz lekciju “Mūsdienu prasībām atbilstoši pagalmi un to labiekārtojums”. Lektore Dr.arch. Una Īle. Pasākums notiks klātienē “Koka Rīga” telpās Krāsotāju ielā 12, Rīgā.

Lekcija paredzēta daudzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem, biedrību pārstāvjiem, apsaimniekotājiem un interesentiem, kuri vēlas labiekārtot mājām pieguļošos zemesgabalus. Lekcijas laikā ainavu arhitekte, inženiere, vadošā pētniece Dr.arch Una Īle iepazīstinās ar dažādu Latvijas pilsētu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju zemesgabalu labiekārtošanas piemēriem. Uzsvars būs likts uz mazu, degradētu pagalmu pārdomātu plānojumu, kas sevī ietver gan praktisko, gan estētisko aspektu. Lekcija būs noderīga gan tiem, kuri plāno pieteikties dzīvojamām mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanas līdzfinansējuma programmai, gan tiem, kas patstāvīgi plāno labiekārtot pagalmus.

Pieteikšanās apmeklējumam: zvanot uz tālruni 67037293, rakstot uz e-pasta adresi atjauno@riga.lv vai aizpildot pieteikuma anketu.

Pietikšanās konkursam līdz 2023. gada 5. maijam programmas „Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums dzīvojamām mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai 2023. gadā”. Programmas īstenošanas periods ir viens gads.

13. decembrī Rīgas Brāļu kapos tiks guldītas Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera, Cēsu kājnieku pulka seržanta Kārļa Augusta Buša mirstīgās atliekas.

Pārapbedīšanas ceremonija sāksies 13. decembrī plkst. 11.00 Rīgas Brāļu kapu Lāčplēša depozitārijā. Ceremoniju vadīs Nacionālo bruņoto spēku kapelāns majors Normunds Celmiņš.

K. A. Bušs dzimis 1895. gada 8. janvārī Valkā. No 1916. gada jūnija līdz 1917. gada 30. oktobrim dienējis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā. Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 27. februārī, piedalījies visās Cēsu kājnieku pulka kaujās.

1919. gada 6. jūnijā Cēsu aizstāvēšanas laikā K. A. Bušs ar savu nodaļu cīņā pret landesvēru ar spēcīgu uguni izraisīja apjukumu un bez zaudējumiem atgriezās pie savējiem, bet nokļuva ielenkumā, no kura izlauzās durkļu cīņā, radīdams ienaidniekam smagus zaudējumus.  1922. gada 31. oktobrī K.A. Bušs apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (III šķira, Nr.1532).

1920. gadā pārcelts uz 4. Valmieras kājnieku pulku, kurā bija ložmetēju vada pārzinis. 1929. gadā paaugstināts par virsnieka vietnieku. Neatkarības pēdējos gados dienējis Armijas štāba bataljonā Rīgā. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni (V šķira), Igaunijas Brīvības krustu ( II šķ. 3. pakāpe), Viestura ordeni (V šķira), Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi, Igaunijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi, Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas medaļu.

Pēc Otrā pasaules kara K.A. Bušs strādājis rūpnīcā Rīgā. Miris 1977. gada 30. oktobrī Rīgā.

Tiek prognozēts, ka pirmdien, 12. decembrī, pa dienu gaidāma atkala jeb sasalstošs lietus. Atkalas laikā visiem satiksmes dalībniekiem ir jābūt piesardzīgiem, jo ledus kārta uz ietvēm un brauktuvēm veidojas strauji, un, turpinoties lietum, arvien no jauna. Iedzīvotājiem atkalas laikā jārēķinās, ka ietves un brauktuves būs slidenas.

Ielu un ietvju uzturētāji ir gatavi veikt brauktuvju un ietvju kopšanas darbus, atbilstoši laikapstākļiem. No šī gada izmaiņas teritoriju uzturēšanas noteikumos Rīgā ļauj atkalas laikā ietvju kaisīšanai izmantot tīru sāli, lai uz ietvēm iedzīvotājiem būtu drošāk pārvietoties.

Tāpat atgādinām, ka 12. un 13. decembrī autovadītāji sabiedriskajā transportā var braukt bez maksas, kontrolieriem uzrādot automašīnas reģistrācijas apliecību. Šo iespēju var izmantot jebkura pilngadīga persona, autovadītāja apliecībai nav obligāti jābūt līdzi.

Atgādinām, ka šoziem Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsargjoslā (RVC) ietvju kopšanas darbus nodrošina pašvaldība. Pārējā pilsētā ietvju kopšana tāpat kā iepriekš jānodrošina piegulošo teritoriju saimniekiem.

 Lai pārliecinātos, kurām ielām piegulošās ietves atrodas RVC zonā, aicinām ielūkoties kartē pašvaldības mājaslapā riga.lv.

Iedzīvotāji, kuru nekustamajiem īpašumiem piegulst ietves, var saņemt 50 kg bezmaksas smilts ietvju kaisīšanai. Tas attiecas arī uz iedzīvotājiem, kuru īpašumi atrodas RVC. Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde šobrīd ir nodrošinājusies ar 1200 tonnām kaisāmā materiāla.

Viss aktuālais par ziemu Rīgā vienuviet riga.lv/ziema.

Sakarā ar meteorologu prognozēm par gaidāmo puteni Rīgas pašvaldība noteikusi, ka pirmdien, 12. decembrī un otrdien, 13. decembrī, autovadītāji pilsētas sabiedrisko transportu varēs izmantot bez maksas, jeb tiek ieviestas tā saucamās “puteņa biļetes.”

Šajā laikā par braukšanai sabiedriskajā transportā derīgu dokumentu tiek uzskatīta vieglā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība. Tā saucamā automašīnas tehniskā pase kā braukšanai derīgs dokuments jāuzrāda tikai kontroles laikā, tā nav jārāda transportlīdzekļa vadītājam.

Šo iespēju var izmantot jebkura pilngadīga persona, autovadītāja apliecībai nav obligāti jābūt līdzi. Reģistrācijas apliecība apliecinās, ka konkrētais transportlīdzeklis tajā brīdī neatrodas satiksmē, kas ir pašvaldības mērķis. Minētos braukšanas atvieglojumus pašvaldība ievieš, lai mazinātu satiksmes intensitāti stipras snigšanas laikā vai pēc tās, tādējādi atvieglojot ielu uzturēšanas tehnikas darbu.

Par “sniega biļešu” tālāku ieviešanu tiek lemts atkarībā no meteoroloģiskajām prognozēm, tādēļ pašvaldība aicina sekot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu kontos, vietnē riga.lv un medijos. 

Sākusies manuskriptu vērtēšana lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” izsludinātajā literāro pasaku konkursā.

No 69 jaunajiem rakstniekiem, kuri kopā bija pieteikuši 77 pasakas, manuskriptus iesniedza 50 dalībnieki – kopā 58 pasakas. No tiem pēc pirmās vērtēšanas kārtas dalību turpina 46 dalībnieki – kopā 52 pasakas.

Ikviens tiek aicināts iepazīties ar jaunajiem autoriem un viņu radīto pasaku fragmentiem, un balsot par saviem favorītiem.

Balsojums norisinās ziņu portālā TVNET no 6. decembra plkst. 15:00 līdz 18. decembra plkst. 23:59.

Balsošanas vietnē interesentiem ir iespējams lasīt jauno rakstnieku literāro pasaku pirmās rindkopas un piedalīties lēmuma pieņemšanā par to, kuru no darbiem ir vērts izdot. Trīs lasītāju visaugstāk vērtētie darbi iekļūs konkursa pusfinālā (TOP10) – līdztekus vēl septiņām pasakām, kuras par tālāk virzāmām atzīs konkursa žūrijas komisija. Par publiskā balsojuma vērtīgākajiem darbiem tiks uzskatītas tās pasakas, kuras saņems lielāko balsu skaitu. Balsot iespējams vienu reizi dienā. Viens cilvēks vienā reizē drīkst balsot par vienu darbu.

“Esam patiesi gandarīti par augsto atsaucību projekta “Bibliotēka” organizētajam Jauno rakstnieku konkursam, kurš norisinās jau otro gadu,” saka projekta “Bibliotēka” idejas autore un iniciatore Jekaterina Belokoņa. “Iesūtīto darbu vērtēšana tikai sākas. Lai gan lielāko daļu darbu virzīšanai pusfinālā izvēlēsies žūrijas komisija, mums šķiet būtiski dod balstiesības arī sabiedrībai. Priecāsimies par katru, kurš iesaistīsies un palīdzēs mums izlemt, kura jaunā autora uzburtā fantāzijas pasaule ir izdotas grāmatas vērta.”

Konkurss radīts ar mērķi veicināt jauno latviešu prozas rakstnieku izaugsmi. Tā autora darbs, kurš pēc četrām vērtēšanas kārtām tiks atzīts par laureātu, saņems latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” atbalstu grāmatas izdošanai un publicitāti lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ietvaros. Konkursa sadarbības partneri: Latvijas Nacionālā bibliotēka, TVNET. Konkursa nolikums pieejams šeit.

Jauno rakstnieku konkursa žūrijas komisija: Elza Ungure, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliogrāfijas institūta pētniece; Mudīte Treimane, LNB Nozaru literatūras centra nozaru informācijas eksperte; Angelika Juško-Štekele, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas asociētā profesore un vadošā pētniece latviešu folkloristikā; Iveta Gēbele, psiholoģe, Junga analītiskās psihoterapijas speciāliste; Māra Mellēna, Latvijas Stāstnieku asociācijas valdes locekle; Valērijs Belokoņs, ilggadējs latviešu literatūras mecenāts, “Baltic International Bank” galvenais akcionārs; Jekaterina Belokoņa, projekta “Bibliotēka” idejas autore un iniciatore; Daiga Katrīna Bitēna, projekta “Bibliotēka” satura veidotāja un koordinatore.

Jauno rakstnieku konkurss ir lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ceturtās sezonas iniciatīva. Projekts “Bibliotēka” ir latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” iniciēts sociāls projekts ar mērķi veicināt lasīšanu un rakstniecību Latvijā. “Bibliotēka” savu darbību sāka 2018. gadā, publicējot interviju sēriju ar Latvijas literatūrā un kultūrā nozīmīgām personām par literatūras vērtību cilvēka dzīvē. Pateicoties plašajai sabiedrības atsaucībai un iesaistei, 2019. gadā projekts tika turpināts ar ceļojošās izstādes “Dzimtas grāmata” izveidi, savukārt 2020. gadā tika radīta sērija ģimenēm ar maziem bērniem “Iemīlēt grāmatu!” un klajā nāca izdevums “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā”. Projekta ietvaros regulāri tiek veidotas iniciatīvas un aicinājumi dažādām sabiedrības grupām, ar mērķi pievērst uzmanību literatūrai kā pārmantojamai vērtībai un vecināt lasīšanas paradumu veidošanos sabiedrībā. Vairāk informācijas projekta “Bibliotēka” mājas lapā: www.manabiblioteka.lv un sociālo tīklu profilos Instagram, Facebook un Twitter (@manabiblioteka).

Sirsnīgā atmosfērā un ar izteiktām atzinībām par jaunā rakstnieka talantu, 7. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā nosvinēti Toma Deimonda Barvida debijas romāna “Zaļā Dzīle” atvēršanas svētki.

Grāmatas redaktori teic, ka jauniznākušais darbs ir spilgts pieteikums, un tā autors godam spēj iznest fantāzijas žanra sarežģītību. Tas ir arī nozīmīgs pienesums šī gada literatūras laukam Latvijā.

Toms Deimonds Barvidis fantāzijas pasaules savā iztēlē radījis jau kopš mazotnes, un rakstītprasmi sācis attīstīt jau ilgi pirms romāna “Zaļā Dzīle” tapšanas. Jaunais rakstnieks atzīst, ka šis ir pirmais manuskripts, kuru viņš atļāvies publiskot, tomēr pirms tam ir tapuši vēl citi. “Zaļās Dzīles” rakstīšana kopā aizņēmusi apmēram piecus gadus.

“Ceļš no pirmajiem vārdiem līdz šai dienai ir bijis visai garš,” svinīgajā uzrunā pasākuma viesiem teica grāmatas autors. “Vēl pirms diviem gadiem nebūtu varējis noticēt tam, ka kādu manu grāmatu kādreiz redzēšu grāmatnīcu plauktos. Projekta “Bibliotēka” organizētajam jauno rakstnieku konkursam pieteicos, lai motivētu sevi pabeigt iesākto manuskriptu, par laureāta titulu pat nedomājot”.

Manuskripts slīpēts un pilnveidots ar izdevniecības “Dienas Grāmata” komandas atbalstu. Redaktori norāda, ka rakstīt fantāziju ir grūts uzdevums ikvienam autoram. Radītajai pasaulei ir jābūt tik niansēti izstrādātai, lai lasītājs spētu tajā iedzīvoties, savukārt stāsta virzībai ir jābūt gana aizraujošai, lai lasītājs spētu noturēt uzmanību. Turklāt, ņemot vērā pasaules konkurenci, rakstniekam ir jāspēj piedāvāt kaut kas jauns, oriģināls un vēl neredzēts. Tomam Deimondam Barvidim ir izdevies izpildīt visus šos kritērijus. Ir radīts romāns, kuram Latvijas literatūrā nav līdzīgo, un šobrīd atliek vērot, kā darbu uztvers lasītāji.

Romāns “Zaļā Dzīle” vēsta par pasauli, kuru ik nakti pārstaigā debesmeitas un trīs spoži mēneši. Reiz tā esot bijusi vienota, līdz brāļi, debesmeitu precinieki, sastrīdējās un to sadalīja. Tagad Zaļā Dzīle, mežonīgs un nebeidzams mūžamežs, un sausais, skopais Tīrums dzīvo katrs savrupu dzīvi šķietamā drošībā. Tomēr gan Tīrumā, gan Zaļajā Dzīlē pamazām mostas kā jauni, tā aizmirsti spēki, kas tiecas iegūt vai iznīcināt. Zaļās Dzīles bangas arvien niknāk sitas pret Tīruma krastiem, un cilvēku apmetnēs sākas cīkstēšanās par ļaužu prātiem un sirdīm. Kas izjaucis līdzsvaru starp abām pasaules daļām? Meklējot atbildi senās dziesmās, Vārmas ciema Dižais rakstotājs Hauko atrod tikai jaunus jautājumus.

Toma Deimonda Barvida “Zaļā Dzīle” ir lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” organizētā pirmā Jauno rakstnieku konkursa (2021) laureāta darbs. Tas tika izvēlēts izdošanai 45 romānu konkurencē. Izdevējs “Dienas Grāmata”. Redaktori: Vents Zvaigzne un Dace Sparāne-Freimane. Grāmatas mākslinieks Reinis Pētersons. Romāns izdots ar latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” finansiālu atbalstu, kas bija Jauno rakstnieku konkursa galvenā balva. Pirmais Jauno rakstnieku konkurss (2021) ir lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ceturtās sezonas iniciatīva. Projekts “Bibliotēka” ir latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” iniciēts sociāls projekts ar mērķi veicināt lasīšanu un rakstniecību Latvijā. “Bibliotēka” savu darbību sāka 2018. gadā, publicējot interviju sēriju ar Latvijas literatūrā un kultūrā nozīmīgām personām par literatūras vērtību cilvēka dzīvē. Pateicoties plašajai sabiedrības atsaucībai un iesaistei, 2019. gadā projekts tika turpināts ar ceļojošās izstādes “Dzimtas grāmata” izveidi, savukārt 2020. gadā tika radīta sērija ģimenēm ar maziem bērniem “Iemīlēt grāmatu!” un klajā nāca izdevums “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā”. Savukārt 2021. gada lielākā aktivitāte bija Jauno rakstnieku konkurss, kurš veidots ar mērķi veicināt jauno prozas rakstnieku izaugsmi Latvijā. Konkurss ir atkārtoti izsludināts arī 2022. gadā. Projekta ietvaros regulāri tiek veidotas iniciatīvas un aicinājumi dažādām sabiedrības grupām, ar mērķi pievērst uzmanību literatūrai kā pārmantojamai vērtībai un vecināt lasīšanas paradumu veidošanos sabiedrībā. Vairāk informācijas projekta “Bibliotēka” mājas lapā: www.manabiblioteka.lv un sociālo tīklu profilos Instagram, Facebook un Twitter (@manabiblioteka).

Svētku gaidīšanas laikā galvaspilsētā parādās arvien jauns gaismas noformējums. Ar energoefektīvākām spuldzīšu virtenēm un gaismas objektiem rotā parkus, skvērus un rotaļu laukumus centrā un apkaimēs. Pakāpeniski sākta gaismas objektu uzstādīšana arī “Ziemassvētku gaismas takā” kanālmalā, kas apmeklētājus priecēs no nākamās nedēļas nogales.

Izgaismoti parki un “Ziemassvētku gaismas taka” kanālmalā

Tuvojoties Trešajai adventei un turpinot iepriekš aizsākto tradīciju, ar gaismas noformējumu tiek rotāti pilsētas parki, skvēri un rotaļu laukumi centrā un apkaimēs. Ap 10. decembri svētku noskaņa šajos parkos ienāks ne tikvien ar spuldzīšu virtenēm, bet arī ar gaismas dizaina objektiem.

Spuldzīšu un gaismas objektu noformējums līdz pat februārim būs aplūkojams ierastajās lokācijās:

  • Brīvības bulvāra liepu alejā;
  • Esplanādē;
  • Vērmanes dārzā;
  • Viesturdārzā;
  • Ziedoņdārzā;
  • Uzvaras parkā;
  • Dzegužkalna parkā;
  • Ēbelmuižas parkā;
  • Anniņmuižas parkā;
  • Pļavnieku bērzu birzī;
  • Sarkandaugavas kalna parkā;
  • Arkādijas parkā;
  • Jaunatnes dārzā;
  • Aspazijas bulvārī;
  • Neatkarības laukumā;
  • Uzvaras parka slēpošanas trasē;
  • Miera dārzā un Grīziņkalnā.

Pirmo reizi gaismas noformējums būs baudāms:

  • Zemitāna laukumā;
  • Juglā (rotaļu laukumā pie Velnezera);
  • Ķengaraga parkā;
  • Latgales parkā;
  • Nordeķu parkā;
  • Slokas ielas gājēju promenādē;
  • Daugavgrīvā;
  • Bolderājā (Buļļupes promenādē).

Pakāpeniski sākta arī gaismas objektu uzstādīšana “Ziemassvētku gaismas takā”, kas būs šī gada jaunums un pārsteigums. No nākamās nedēļas nogales kanālmalā izvietotajā takā ikviens pilsētas iedzīvotājs un viesis varēs aplūkot mirdzošus gaismas objektus, kur tos papildinās arī pazīstamas melodijas. Taka būs apskatāma līdz pat janvāra vidum.

Rūķu micēm rotāti afišu stabi un gaismas dekori

Ziemassvētku vizuālo noformējumu un svētku apsveikumu rīdziniekiem šogad radījusi latviešu māksliniece un ilustratore Anna Vaivare, jo šī gada svētku tēma ir Ziemassvētki kā bērnībā. Mākslinieces veidotie svētku motīvi un tēli rotā pilsētvidē skatāmos vides stendus un afišu stabus, kas aicina sastapt Ziemassvētku brīnumus Rīgā. Kopš decembra sākuma 20 afišu stabi sākuši rotāties ar mākslinieces ilustrāciju iedvesmotām Ziemassvētku rūķu micēm.

Pērn jau ierastos pilsētas gaismas dekorus šogad papildina jauni rotājumi – silti izgaismotas Rīgas atslēgas, kas sakņojas vēsturiskajos pilsētas ģerboņos un atjaunotajā grafiskajā identitātē. Tās izvietotas uz Vanšu tilta un Kalnciema ielas satiksmes pārvada apgaismojuma balstiem, kā arī Rātslaukuma svētku eglē.

Jauni dekori siltākai un spožākai svētku sajūtai ir ieraugāmi, arī dodoties pastaigā pa Marijas ielu, Kluso centru un Vecrīgu. Tur agrāko zilo dekoru vietā izvietotas energoefektīvākas gaismas virtenes.

Dāvanu tirdziņi un Ziemassvētku egles

Svētku sajūta rodama arī vairākos Ziemassvētku tirdziņos, kas atrodas Vecrīgā, Esplanādē, Āgenskalnā, Kalnciema kvartālā un citviet galvaspilsētā.

Galvaspilsētas spožākā egle mirdz Doma laukumā. Rīgā kopumā pie kultūras centriem, parkos un skvēros priecē 18 pašvaldības egles.

Jāatzīmē, ka jau trešo gadu pilsētas apkaimēs iemirdzas pašvaldības dāvinātās un apkaimju biedrību izrotātās eglītes. Šogad tās uzstādītas 18 apkaimēs: centrā, Brasā, Avotos, Mežaparkā, Grīziņkalnā, Vecāķos, Jaunciemā, Mangaļsalā, Čiekurkalnā, Juglā, Mežciemā, Dārziņos, Rumbulā, Ķengaragā, Ziepniekkalnā, Āgenskalnā, Šampēterī un Rītabuļļos.

Vērmanes dārza programma ģimenēm ar bērniem

Atgādinām, ka Vērmanes dārzs, kur notika plaši apmeklēti vasaras kultūras programmas koncerti, decembrī ceturtdienu vakaros pie parka strūklakas aicina uz īpašu programmu ģimenēm ar bērniem: pasaku lasījumiem, rotaļām un dziesmām, kā arī iespēju satikt Ziemassvētku vecīti. Par īpašo svētku programmu parkā vēstī arī Ziemassvētku goda vārti.

Jau šovakar, 8. decembrī, plkst. 18.00 ikvienu apmeklētāju iepriecinās jauniešu kori “Balsis” un “Mūza”, jauktais koris “Sonore”, vīru kamerkoris “Frachori”, bērnu un jauniešu vokālais ansamblis “Kolibri”, sieviešu koris “Ausma” un folkloras kopa “Vilcenes”, kā arī jauniešu teātra studija “Vinnijs”.

Kultūras programma īpaši ģimenēm ar bērniem pieejama arī citās vietās un apkaimēs: muzikāli interaktīvs iestudējums bērniem “Ziemeļbriedim pa pēdām”, muzikāla pasaka bērniem “Sniegbaltītes skola”, koncertuzvedums bērniem “Reiz ziemas vakarā…” un citi pasākumi.

Papildu informācija

Ar Rīgas pašvaldības organizētajiem Ziemassvētku gaidīšanas laikam veltītajiem pasākumiem vairāk var iepazīties tīmekļvietnē svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi to jaunumiem sociālā tīkla Facebook lapā “Rīgā notiek”.  

Drukātas svētku programmas ir pieejamas Rīgas pašvaldības bibliotēkās, kultūras centros, Apkaimju iedzīvotāju centru klientu apkalpošanas punktos, kā arī Rīgas Tūrisma informācijas centrā.

3. decembrī brīvprātīgo godināšanā “Gada brīvprātīgais 2022” godināti Latvijas aktīvākie brīvprātīgā darba veicēji un organizācijas. Svinot Starptautisko brīvprātīgo dienu 5. decembrī, brīvprātīgo godināšana Latvijā notika devīto reizi.

Kopā šogad godināšanai no visas Latvijas bija pieteikti 72 brīvprātīgā darba veicēji un 12 nevalstiskās organizācijas, kuras organizē un atbalsta brīvprātīgo darbu. No Rīgas bija pieteikti 54 brīvprātīgā darba veicēji un 8 nevalstiskās organizācijas.

Šogad “Gada brīvprātīgais 2022” goda zīmes saņēma 5 brīvprātīgā darba veicēji un 4 nevalstiskās organizācijas.

  • Monta Vecozola no Rīgas aktīvi iesaistījusies biedrības “Tavi draugi” darbībā. Viņas brīvprātīgās darba gaitas sākās ar labdarības kravu pārvadājumu koordināciju palīdzības sniegšanai Ukrainā, kā arī Ukrainas civiliedzīvotāju transportēšanu uz Latviju. Ukrainas bēgļu pierobežas atbalsta punkta izveide Grebņevā un Silenē ir Montas iniciatīva. Cilvēku sagaidīšanas organizēšana ar siltu dzērienu, ēdienu, sausām drēbēm, pienācīgām labierīcībām prasa organizatora spējas un neatlaidību. Monta ir sabiedriski ļoti aktīva. Viņa devusi lielu ieguldījumu brīvprātīgā darba veikšanā un popularizēšanā, kā arī morālā un fiziskā atbalsta sniegšanā Ukrainas karā cietušajiem.
  • Jurģis Pūkainis kopš 2018. gada pavasara ir brīvprātīgais Valsts sociālā aprūpes centra “Rīga” filiālē “Rīga”, kur mīt bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības. Jurģim ir svarīgi, lai bērni ir priecīgāki ikdienā. Filiālē Jurģis ir sniedzis dažāda veida atbalstu – gan uzkopjot teritoriju, gan vedot bērnus ar savu transportu uz pasākumiem, ciemos pie viesģimenēm, pavadīt brīvdienas laukos vai nometnēs, gan arī sniedzot atbalstu dažādu pasākumu organizēšanā. Šī gada vasarā Jurģis par saviem finanšu līdzekļiem atjaunoja un labiekārtoja bērnu kapavietas Jaunciema kapos. Par Jurģi saka – viņš ir sirds cilvēks, ar patiesu atdevi un cieņu, godbijīgs, nesavtīgs, allaž priecīgs un atsaucīgs.
  • Natālija Ivanova kā brīvprātīgā Insultu pārcietušo cilvēku un viņu radinieku psiholoģiskā atbalsta biedrībā „Vigor” darbojas no pašiem biedrības pirmsākumiem. Natālija aktīvi iesaistās psiholoģiskā atbalsta programmas izstrādē un īstenošanā. Viņa ne vien sniedz atbalstu insultu pārcietušajiem cilvēkiem, bet arī profesionālu atbalstu esošajiem un jauniem brīvprātīgajiem. Natālija piesaista plašākas sabiedrības uzmanību, organizējot dažādus pasākumus, lai palīdzētu insultu pārcietušajiem cilvēkiem. Natālijai piemīt iniciatīva, radošums, aizrautība, kā arī atsaucīgums, sirsnīgums. Ar savu piemēru viņa motivē un virza brīvprātīgo komandas darbu.
  • Lienīte Ansone jau kopš 2019. gada kā Hospiss LV brīvprātīgā. Lienīte apciemo pacientus Rīgas 1. slimnīcā. Šobrīd viņa koordinē Hospiss LV brīvprātīgo komandu un uztur saziņu ar slimnīcas personālu. Katru trešdienu Lienīte un citi brīvprātīgie apmeklē slimnīcu, lai aprunātos ar pacientiem, uzklausītu viņu vajadzības, kā arī dotos kopīgās pastaigās. Uzklausot nedziedināmi slimos pacientus, Lienīte arī piesaka viņus Hospiss LV labdarības projektam “Piepildīta vēlēšanās”, kurā, ar ziedotāju palīdzību, tiek realizēti pacientu sapņi. Ar savu uzticamo, nesavtīgo, regulāro darbu un plašo sirdi Lienīte ienes svētku sajūtu paliatīvo pacientu ikdienā.
  • Kristīne Verečinska ilgus gadus ir viena no aktīvākajām Sēlijas brīvprātīgajām sociālajā jomā. Viņa no sirds rūpējas par savas kopienas labklājību. Kristīne brīvprātīgajā darbā ir iesaistījusi visu savu ģimeni. Jau ilgstoši viņi apzina Rites pagasta ģimenes un bez atlīdzības nodrošina tām visu nepieciešamo. Kristīnes ģimene par saviem līdzekļiem ciemā īrē telpas, kur organizē ziedojumu pieņemšanu un izsniegšanu. Kā Rites bibliotēkas vadītāja, viņa bibliotēkā ir radījusi vietējo bērnu brīvā laika centru, kurā Kristīne organizē radošās darbnīcas. Kopā ar bērniem un jauniešiem viņa dodas arī ekspedīcijās, iepazīstot pagasta kultūrvēstures vērtības. 2022. gadā, kad pasauli pāršalca ziņas par karadarbību Ukrainā, Kristīnes ģimene nedomājot iesaistījās palīdzības organizēšanā. Kristīnes mājas un īrētās telpas kļuva par visas Sēlijas ziedojumu vākšanas punktu. Sēlijas pilsoniskā sabiedrība lepojas ar Kristīnes ģimenes paveikto.
  • Biedrība “Tavi draugi” dibināta 2013. gadā, kad sāka sniegt palīdzību un atbalstu ģimenēm, kas nonākušas trūkumā. Kopš šī gada februāra biedrība aktīvi uzsākusi humānās palīdzības sniegšanu karā cietušajiem Ukrainas iedzīvotājiem gan Latvijā, gan Ukrainā, organizējot un koordinējot Latvijas iedzīvotāju, organizāciju un uzņēmumu brīvprātīgo iesaisti palīdzības sniegšanā. Biedrība veicinājusi Ukrainas civiliedzīvotāju integrāciju Latvijā un iesaistījusies dažādu sabiedrisku norišu organizēšanā. Tāpat, biedrība aktīvi iesaistās nevalstisko organizāciju (NVO) sektora darbā, pievēršot gan sabiedrības, gan valdības pārstāvju uzmanību nozīmīgām tēmām un lēmumiem.  Pateicoties biedrības pieredzei, atbalstītājiem, apbrīnojamajai drosmei uzņemties un vēlmei palīdzēt, realizētas daudzas ieceres un tiek pārvarēti aizvien jauni izaicinājumi.
  • Biedrība “Young Folks LV” ir jauniešu organizācija, kura sniedz iespēju jauniešiem atrast sevi un pilnveidoties dažādās jomās. No šī gada maija biedrība Rīgas starptautiskajā autoostā sniedz palīdzību tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas, bēgot no kara, ierodas Rīgā tranzītā – pēc ceļa ir noguruši, apjukuši, bieži bez naudas, pārtikas un ūdens. “Young Folks LV” brīvprātīgie palīdz Ukrainas civiliedzīvotājiem atrast bezmaksas naktsmītni un nopirkt biļetes nākošajam ceļa mērķim, pabaro, nodrošina ar apģērbu, apaviem un vienkārši aprunājas. Līdzekļi palīdzības sniegšanai tiek iegūti no ziedojumiem. Biedrība Spīķeros ir atklājusi labdarības punktu, kas dod iespēju bēgļiem saņemt siltas drēbes un apavus bez maksas, un arī jebkurš Rīgas iedzīvotājs šeit var iegādāties apģērbu pret ziedojumiem, kas pēc tam nonāk palīdzības punktā autoostā.
  • Biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” vadībā vairāki simti brīvprātīgo 2022. gadā aktīvi iesaistījušies atbalsta sniegšanā starptautiskās palīdzības saņēmējiem, tajā skaitā Ukrainas civiliedzīvotājiem. Kustības “Gribu palīdzēt bēgļiem” Facebook grupa kopš 2015. gada ir bijis galvenais rīks, ar kura palīdzību ātri sniegt palīdzību patvēruma meklētājiem un bēgļiem drošā vidē. Kopš kara sākuma Ukrainā grupas brīvprātīgo moderatoru komanda vairākus mēnešus darbojās, lai nepārtraukti nodrošinātu palīdzību, organizējot pieprasījumus un sniedzot atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem. Brīvprātīgā transporta koordinatori palīdzēja organizēt Ukrainas civiliedzīvotāju nokļūšanu Latvijā. Martā, kad tika atvērts Rīgas atbalsta centrs Ukrainas civiliedzīvotājiem, biedrība tajā izveidoja “NVO informācijas galdu”, kurā brīvprātīgie informē centra apmeklētājus par vairāk nekā 100 nevalstisko organizāciju sniegto palīdzību. Lielu atbalstu sniedz valodu klubiņš, kura brīvprātīgie palīdz apgūt latviešu valodu un iepazīt Rīgu izglītojošās ekskursijās. Biedrības brīvprātīgie ir gatavi palīdzēt starptautiskās palīdzības saņēmējiem, gan saziņā ar valsts un pašvaldības iestādēm,  gan sniegt emocionālu atbalstu un praktiskus ikdienas padomus.
  • Biedrība ”Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija” brīvprātīgajā darbā ar jaunatni veicina bērnu un jauniešu personīgo izaugsmi, attīstot atbildīgam Latvijas pilsonim nepieciešamās dzīves prasmes un iemaņas. Biedrības biedri aktīvi darbojas gan vietējā, gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Sākoties karam Ukrainā, skauti un gaidas aktīvi iesaistījās palīdzības darbos, organizējot un pakojot humānās palīdzības kravas uz Ukrainu, līdzdarbojoties bēgļu centrā, nodrošinot tējas punktu, vācot ziedojumus koncertos, organizējot aktivitātes ukraiņu bērnu nometnēs. Organizācija nesen atvērusi draudzības telpu ukraiņu un Rīgas jauniešiem, piedāvājot aktivitātes un kopā būšanas iespēju.

Brīvprātīgo godināšanas mērķis ir pateikt paldies tiem Latvijas iedzīvotājiem un organizācijām, kas savu laiku ziedo brīvprātīgajam darbam sabiedrības labā, veicinot iedzīvotāju un organizāciju interesi un iesaisti brīvprātīgajā darbā.

Izvirzīt godināšanai “Gada brīvprātīgais 2022” brīvprātīgā darba veicējus vai organizētājus, kuri devuši ievērojamu ieguldījumu sabiedrības labā, laika posmā no 2021. gada 15. decembra līdz 2022. gada 21. novembrim, varēja jebkurš Latvijas iedzīvotājs, nevalstiskā organizācija, valsts vai pašvaldību iestāde. Godināšanas nolikums pieejams portālā www.brivpratigie.lv

Godināšanu rīko Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar Labklājības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Sabiedrības integrācijas fondu, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru, Latvijas Jaunatnes padomi, Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldi, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādi “Sabiedriskais centrs”, Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centru, Valmieras novada fondu.

Pasākuma ieraksts pieejams Rīgas lapā “Facebook”.