Pašvaldība apkaimēm dāvinās egļu dižstādus

Egles

Aizsākot jaunu tradīciju un veicinot apzaļumošanu pilsētā, Rīgas dome Lielās talkas ietvaros pilsētas apkaimēm dāvinās egļu dižstādus.

Egles plānots stādīt katras apkaimes centrā, lai jaunie kociņi kļūtu par apkaimju iedzīvotāju pasākumu un svētku centrālo objektu. Ziemā šīs egles kļūtu par galvenajām apkaimju Ziemassvētku eglēm, kas veicinātu svētku sajūtu veidošanos arī ārpus Rīgas centra un būtu tuvāk ikvienam pilsētas iedzīvotājam. Kociņu stādīšanas idejas iniciatori ir deputāti Inese Andersone un Kaspars Spunde.

“Mēs vēlamies panākt maksimālu iedzīvotāju iesaisti Rīgas labiekārtošanā, lai pilsēta būtu patīkama un pievilcīga ikvienam – gan centrā, gan apkaimēs. Dižstādu stādīšana būs tikai viena no pirmajām iniciatīvām pilsētvides uzlabošanā,” uzsvēra Andersone.

“Šādu īstu un zaļu egļu formātā mēs varam sniegt svētku sajūtu visai pilsētai un tas ne tikai būs skaisti, bet arī sasauksies ar mūsu “zaļo politiku”. Ja iepriekšējos svētkos aktīvisti savās apkaimēs paši gādāja eglītes, tad tagad ar pašvaldības atbalstu jau būs gatava vieta, kur iedzīvotājiem svinēt svētkus, solidarizēties un vienkārši būt kopā. Tas būs apkaimju renesanse,” sacīja Spunde.

Rīgas dome aicina apkaimju biedrības un aktīvistus līdz 15.aprīlim pieteikt savas apkaimes iespējamo vietu kociņa stādīšanai, rakstot Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvaldes priekšniekam Viktoram Admidiņam – Viktors.Admidins@riga.lv Tad pašvaldība izvērtēs, vai norādītā vieta ir atbilstoša kociņa stādīšanai. Stādīšanu apkaimju pārstāvjiem būs jāveic saviem spēkiem.

Pašvaldība līdzi dos kociņa stādīšanas instrukciju un zemi.

Kopumā Rīgā ir 58 apkaimes.

Informāciju sagatavoja: Aira Šmelde, Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinatore, tālr.: 67037902; e-pasts: aira.smelde@riga.lv

Noslēdzies informatīvo pasākumu cikls par Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidošanu

Rīga saulrietā

Turpinot Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātās redakcijas pilnveidošanu, noslēdzies Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (turpmāk – Departaments) informatīvo pasākumu cikls par jaunā plānojuma izstrādāto redakciju, tā risinājumiem galvaspilsētas apkaimēs un iepriekšējā publiskajā apspriešanā 2019. gadā saņemtajiem priekšlikumiem.

Kopumā kopš šī gada 12. februāra aizvadīti 20 pasākumi, kuros pārrunāti Rīgas teritorijas plānojuma risinājumi 28 Rīgas apkaimēs ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas: Bišumuižas, Dzirciema, Iļģuciema, Salas, Čiekurkalna, Imantas, Zolitūdes, Āgenskalna, Zasulauka, Šampētera, Torņakalna, Rumbulas, Bolderājas, Daugavgrīvas, Vecdaugavas, Buļļu, Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja, Mangaļsalas, Ziepniekkalna, Jaunciema, Trīsciema, Teikas un Berģu, Dārzciema, Šķirotavas, Ķengaraga apkaimēs. Atsevišķa tikšanās organizēta ar Rīgas aktīvo senioru aliansi.

Sarunu ciklā piedalījušās 26 apkaimju iedzīvotājus pārstāvošās biedrības un deviņu piesaistīto organizāciju un institūciju pārstāvji, kā arī Rīgas domes deputāti.

Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes eksperti pasākumos informējuši par plānojuma izstrādes risinājumiem konkrētajā apkaimē, kā arī 2019. gada publiskajā apspriešanā saņemto priekšlikumu vērtēšanu un statusu. Tāpat sniegtas atbildes citiem interesējošie jautājumiem.

Departamenta speciālisti saņēmuši vairāk nekā simts priekšlikumus.

“Ir aizvadīts nozīmīgs un arī apjomīgs Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātās redakcijas pilnveidošanas etaps. Sabiedrības informēšana un iesaiste arī šajā posmā ir nozīmīga, jo apkaimju organizāciju kustība strauji ir attīstījusies tikai pēdējos gados un daļa biedrību nav iesaistījušās iepriekšējās publiskās apspriešanas posmā 2019. gadā.  Tāpēc mēs izvēlējāmies šo etapu aizvadīt, izmantojot teritoriālo principu un skaidrot, informēt, izmantojot apkaimju organizācijas,” pauda Departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Māra Liepa-Zemeša.

“Aizvadīto sarunu ciklu novērtējušas arī apkaimju organizācijas, atzīstot to gan saturiski, gan tehniski labi un apmierinoši organizētu. Tāpat liela daļa organizāciju plāno vai jau informējuši apkaimes iedzīvotājus par sarunās pārrunāto.”

Jau ziņots, ka 2020. gada 16. decembrī Rīgas dome nolēma pilnveidot izstrādes stadijā esošā Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, jo veiktas izmaiņas tiesību aktos un nepieciešams pārskatīt transporta attīstības shēmu saistībā ar publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” lokālplānojuma risinājumiem.

Jaunā teritorijas plānojuma pilnveidošanas procesā Departamenta speciālisti turpmāk:

  • turpinās izvērtēt Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, ņemot vērā izmaiņas tiesību aktos;
  • pārskatīs transporta infrastruktūras attīstības shēmu;
  • ņemot vērā sarunu laikā izskanējušos argumentus un to atbilstību Rīgas teritorijas plānojuma konceptuālajam pamatam, pārskatīs saņemtos priekšlikumus.

Ja epidemioloģiskā situācija un spēkā esošie tiesību akti atļaus, iecerēts, ka jaunā Rīgas teritorijas plānojuma gala redakciju publiskai apspriešanai nodos gada otrajā pusē. Pēc tam plānojumu virzīs apstiprināšanai Rīgas domei.

Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātā redakcija, kas tika nodota publiskajai apspriešanai 2019. gadā no 13. marta līdz 10. aprīlim, kā arī tajā laikā saņemtie priekšlikumi un to izvērtējums pieejams šeit: https://www.rdpad.lv/rtp/izstrade/.

Infografika

Izsludina projektu konkursa “Apkaimju iniciatīvas līdzdalības un piederības veicināšanai” 2021. gada 2. uzsaukumu

Saharova5_2020

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludina konkursa „Apkaimju iniciatīvas līdzdalības un piederības veicināšanai”  2021. gada otro kārtu. Konkursa mērķis ir aktualizēt un veicināt Rīgas iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību, brīvprātīgo darbu un piederības sajūtu savai apkaimei, pilsētai un valstij.

Konkurss tiek rīkots, lai aktivizētu apkaimju kustību kā vienu no iedzīvotāju pašorganizācijas veidiem, lai veiktu vietējās kopienas interešu aizstāvēšanu, izzinātu iedzīvotāju problēmas un meklētu risinājumus savstarpējā iedzīvotāju un pašvaldības sadarbībā, nodrošinot iedzīvotāju personisko līdzdalību kopienas dzīves vides uzlabošanā. Šajā projektu konkursā var pretendēt arī uz finansējuma saņemšanu apkaimes iedzīvotāju forumu organizēšanai Rīgas apkaimēs.

Konkursā piedalīties un pretendēt uz finansējuma saņemšanu drīkst Rīgas pilsētas pašvaldības iestāde vai jebkura Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta juridiska persona, kuras juridiskā adrese ir Rīga un kas savu darbību veic Rīgas pilsētā un vēlas uzlabot Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Vienam projektam pieejamais finansējuma apjoms ir 3500 eiro, savukārt maksimālais finansiālais atbalsts viena apkaimju iedzīvotāju foruma organizēšanai ir 1500 eiro.

Projektu īstenošana ir jāplāno laika posmā no 01.06.2021. līdz 30.11.2021., bet ja aktivitātes ir saistītas ar gada nogales vai nākamā gada  sākuma pasākumiem, tad projekta termiņš var būt ilgāks.

Gatavojot projektu pieteikumus, aicinām sekot līdzi valdības lēmumiem un plānojot aktivitātes rēķināties ar iespējamiem ierobežojumiem un epidemioloģiskās drošības pasākumiem, kas būs jāievēro īstenojot projektus.

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2021. gada 26. aprīlis plkst. 17.00.

Detalizēta informācija par projektu pieteikumu sagatavošanu un Konkursa nolikums pieejams www.integracija.riga.lv. 

Lai palīdzētu interesentiem sagatavot projekta pieteikumu, tiks rīkots informatīvs seminārs par konkursa „Apkaimju iniciatīvas līdzdalības un piederības veicināšanai”  nosacījumiem. Seminārs notiks 08.04.2021. plkst. 16.00 tiešsaistes platformā MS Teams. Semināram pieteikties aizpildot anketu līdz 07.04.2021., atverot saiti https://forms.gle/EPFHZqyifotHDKEr8.

Nodos pilnveidošanai Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu

Kuģis ostā

Pirmdien, 15. martā, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja nolēma nodot pilnveidošanai Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu.

Lokālplānojumā lielākā daļa teritorijas ir noteikta kā jauktas centru apbūves funkcionālā zona, paredzot plašākas teritorijas izmantošanas iespējas, nekā pašlaik Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas teritorijas plānojumā atļautajām, piemēram, papildu publiskajai un daudzdzīvokļu māju apbūvei atļauta vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve darbībām, kam nav nepieciešams saņemt atļauju piesārņojošās darbības veikšanai un nav nepieciešama C kategorijas piesārņojošās darbības reģistrācija. Atļauts būvēt un ierīkot arī transporta apkalpojošo infrastruktūru, tostarp, ro-ro kuģu un pasažieru kuģu (t.sk. prāmju un kruīza kuģu) termināļus un piestātnes.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir grozīt un detalizēt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu, lai sasniegtu Rīgas brīvostas pārvaldes sāktā infrastruktūras attīstības projekta „Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra” mērķus, mazinātu ostas aktivitātes, kas saistītas ar kravu pārkraušanu pilsētas centrā un to radīto negatīvo ietekmi uz vidi un nodrošinātu Eksportostas teritorijā esošās infrastruktūras efektīvas un racionālas izmantošanas iespējas, t.sk. pasažieru kuģu un ro-ro kuģu piestātņu ierīkošanu.

Saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu ir izstrādāts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, kas vienlaicīgi ar lokālplānojuma redakciju tiks nodots publiskajai apspriešanai. Lokālplānojuma izstrādes laikā ir veikta kultūrvēsturiskā izpēte un ietekmes uz Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonu novērtējums. Lokālplānojuma sastāvā ir izstrādāta arī transporta plūsmu izpēte, ietverot modelēšanu un priekšlikumus satiksmes infrastruktūras pārkārtojumiem.

Turpinās informatīvo pasākumu cikls par jauno Rīgas teritorijas plānojumu

Pilsētas ainava

Līdz marta beigām turpināsies Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (turpmāk – Departaments) informatīvo pasākumu cikls par jauno Rīgas teritorijas plānojumu un tā pilnveidošanu.

Kopš 12. februāra notikušas 16 sanāksmes, kurās piedalījušies gan Rīgas apkaimes pārstāvošo organizāciju dalībnieki, gan viņu piesaistīto organizāciju pārstāvji, kā arī Rīgas domes deputāti. Kopumā interesi piedalīties sarunās paudušas 34 nevalstiskās organizācijas. Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes komandas eksperti dalībniekus informējuši par plānojuma izstrādes risinājumiem konkrētajā apkaimē, kā arī 2019. gada publiskajā apspriešanā saņemto priekšlikumu vērtēšanu un statusu. Tāpat sniegtas atbildes citiem interesējošie jautājumiem.

Līdz šim aizvadītas sarunas ar organizācijām, kas pārstāv Imantas, Zolitūdes, Āgenskalna, Zasulauka, Šampētera, Torņakalna, Rumbulas, Bolderājas, Daugavgrīvas, Vecdaugavas, Buļļu, Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja, Mangaļsalas, Ziepniekkalna, Jaunciema, Trīsciema, Teikas un Berģu, Dārzciema, Šķirotavas, Ķengaraga apkaimes. Atsevišķa tikšanās organizēta ar Rīgas aktīvo senioru aliansi. Sarunās piedalījušies arī Rīgas apkaimju alianses, Latvijas Dabas fonda un Vides aizsardzības kluba, Dabas aizsardzības pārvaldes, Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Līdz marta beigām vēl plānoti pasākumi ar organizācijām, kas pārstāv Bišumuižas, Dzirciema, Iļģuciema, Salas un Čiekurkalna apkaimes.

Jāpiebilst, ka sarunām aicinātas pieteikties apkaimju organizācijas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zona teritorijas, jo jaunais Rīgas teritorijas plānojums neparedz izmaiņas teritorijas izmantošanai un apbūvei Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijai.

“Mēs pateicamies apkaimju organizācijām par atsaucību, jo sabiedrības informēšana un iesaiste ir nozīmīga plānošanas dokumentu izstrādes daļa. Līdz šim notikušās sarunas Departamentam ir bijušas ļoti vērtīgas, jo arī šajā posmā esam saņēmuši vairākas aktuālas norādes un priekšlikumus, ko iespēju robežās pārvērtēsim un aktualizēsim. Tāpat šo sarunu laikā identificēti ar teritorijas plānojuma izstrādi nesaistīti jautājumi, par ko esam informējuši domes deputātus,” pauda Departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Māra Liepa-Zemeša.

Jau ziņots, ka 2020. gada 16. decembrī Rīgas dome nolēma pilnveidot izstrādes stadijā esošā Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, jo veiktas izmaiņas tiesību aktos un nepieciešams pārskatīt transporta attīstības shēmu ar publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” lokālplānojuma risinājumiem.

Jaunā teritorijas plānojuma pilnveidošanas procesā Departamenta speciālisti:

  • izvērtē Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, ņemot vērā izmaiņas tiesību aktos;
  • pārskata transporta infrastruktūras attīstības shēmu;
  • rīko sarunas ar sabiedriskajām organizācijām par pēdējā publiskajā apspriešanā 2019. gadā saņemtajiem priekšlikumiem;
  • rīkos teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas publisko apspriešanu, kurā informēs par veiktajiem uzlabojumiem.

Ja epidemioloģiskā situācija un spēkā esošie tiesību akti atļaus, iecerēts, ka jaunā Rīgas teritorijas plānojuma gala redakciju publiskai apspriešanai nodos gada otrajā pusē. Pēc tam plānojumu virzīs apstiprināšanai Rīgas domei.

Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātā redakcija, kas tika nodota publiskajai apspriešanai 2019. gadā no 13. marta līdz 10. aprīlim, kā arī tajā laikā saņemtie priekšlikumi un to izvērtējums pieejams šeit: https://www.rdpad.lv/rtp/izstrade/.

Sāksies informatīvo sarunu cikls par Rīgas teritorijas plānojumu

Portatīvais dators uz galda

Turpinot informēt sabiedrību par jauno Rīgas teritorijas plānojumu un tā pilnveidošanu, no piektdienas, 12. februāra, sāksies Rīga domes Pilsētas attīstības departamenta (turpmāk – Departaments) sarunu cikls ar apkaimju organizācijām. 8. februārī noslēdzās pieteikšanās, un interesi piedalīties sarunās paudusi 31 nevalstiskā organizācija.

Sarunas tiks organizētas, izvērtējot teritoriālo un tematisko aspektu – vienkopus un vienlaikus runāt ar organizācijām, ņemot vērā to pārstāvību un intereses. Tuvākajā laikā Departamenta speciālisti sazināsies ar organizāciju pārstāvjiem, lai vienotos par piemērotāko laiku.

Apkaimju sarunu laikā Departamenta speciālisti skaidros teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas risinājumus konkrētajā apkaimē un pārrunās plānojuma izstrādātās redakcijas pēdējā publiskajā apspriešanā 2019. gadā saņemtos priekšlikumus.

Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātā redakcija, kas tika nodota publiskajai apspriešanai 2019. gadā no 13. marta līdz 10. aprīlim, pieejama https://www.rdpad.lv/rtp/izstrade/.

Jau ziņots, ka2020. gada 16. decembrī Rīgas dome nolēma pilnveidot izstrādes stadijā esošā Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, jo veiktas izmaiņas tiesību aktos un nepieciešams pārskatīt transporta attīstības shēmu ar publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” lokālplānojuma risinājumiem.

Jaunā teritorijas plānojuma pilnveidošanas procesā Departamenta speciālisti:

  • izvērtēs Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, ņemot vērā izmaiņas tiesību aktos;
  • pārskatīs transporta infrastruktūras attīstības shēmu;
  • rīkos sarunas ar sabiedriskajām organizācijām par pēdējā publiskajā apspriešanā 2019. gadā saņemtajiem priekšlikumiem;
  • rīkos teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas publisko apspriešanu, kurā informēs par veiktajiem uzlabojumiem.

Rīgas pašvaldība virzīs priekšlikumu Rail Baltica projektā izbūvēt tuneli Anniņmuižas bulvārī

Piezīmju lapas un pildspalvas ar RailBaltica logo

Rīgas pašvaldība vienojusies virzīt priekšlikumu Rail Baltica projektā izbūvēt tuneļa šķērsojumu Anniņmuižas bulvārī. Pašvaldības priekšlikums tiks izskatīts Satiksmes ministrijas vadītajā “Ilgtspējīgas attīstības konsultatīvā koordinācijas padome Rail Baltica projekta sniegto papildu iespēju realizēšanai Rīgā” sēdē.

Iepriekš diskusijās iedzīvotāji pauda bažas par Anniņmuižas bulvāra satiksmes pārvada vizuālo un autotransporta radīto trokšņu, izmešu un putekļu negatīvo ietekmi, kas var degradēt apkārtējo teritoriju. Lai arī tuneļa izbūve ir dārgāka, ar sarežģītāku būvniecības procesu un lielākām uzturēšanas izmaksām, tomēr tuneļa būve samazina ietekmi uz apkārtējo teritoriju, tāpēc Rīgas pašvaldība ņēmusi vērā iedzīvotāju bažas un vēlas šajā šķērsojumā izbūvēt tuneli. Tuneli plānots izbūvēt, ņemot vērā labāko starptautisko praksi, lai dzelzceļa būtu iespējams šķērsot droši, ērti un patīkami visiem satiksmes dalībniekiem. 

Anniņmuižas bulvāra šķērsojumā plānotas divas braukšanas joslas autotransportam un divas – sabiedriskajam transportam. Būtiski, ka plānotajā šķērsojumā nav paredzēts kravas autotransporta tranzīts. Lai veicinātu sabiedriskā transporta nodrošināšanu starp Imantas un Zolitūdes apkaimēm, šķērsojumā tiek paredzēta iespēja nākotnē izbūvēt tramvaja līniju. Gājējiem un velosipēdistiem tiks izbūvēts no autotransporta nodalīts atsevišķs savienojums. Lai attīstītu publisko ārtelpu un uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti šajās apkaimēs, Rīgas pašvaldība labiekārtos Vec-Anniņmuižas teritoriju, kas atrodas netālu no plānotā Anniņmuižas bulvāra šķērsojuma. Vienlaicīgi pašvaldībā tiks izskatīta iespēja izbūvēt Muižas ielu, nodrošinot gājēju šķērsošanas iespēju pāri dzelzceļam Muižas ielas galā.

Ņemot vērā Imantas un Zolitūdes apkaimju iedzīvotāju viedokļus, pašvaldība vērtēja iespēju Rail Baltica lokālplānojumā attīstīt alternatīvo šķērsojumu Zolitūdes ielā un secināja, ka šim risinājumam ir vairāki būtiski trūkumi salīdzinājumā ar iespējamo šķērsojumu Anniņmuižas bulvārī. Alternatīvais šķērsojums Zolitūdes ielā būtiski skartu tās apkārtējo teritoriju, līdz ar to būtu nepieciešama papildu īpašumu atsavināšana un esošo dzīvojamo ēku nojaukšana. Tāpat šajā šķērsojumā nav iespējams izbūvēt tramvaja līniju, tādējādi samazinot iespējas attīstīt sabiedrisko transportu starp Imantas un Zolitūdes apkaimēm, kā arī šajā šķērsojumā nebūtu iespējams nodrošināt savienošanu ar augstākas kategorijas ielām. Šādi ierobežojumi nav identificēti plānotajā Anniņmuižas bulvāra šķērsojumā.

Pašvaldība, diskutējot par iespējām savienot Imantas un Zolitūdes apkaimes pēc Rail Baltica dzelzceļa sliežu izbūves, vērtēja pilsētas ilgtermiņa attīstības plānus, Imantas un Zolitūdes apkaimju iedzīvotāju viedokļus un pilsētas finansiālās iespējas.

Pagājušajā gadā Rīgas pašvaldība sadarbībā ar AS “RB Rail” vairākkārt organizēja diskusijas ar sabiedrību par starptautiskās dzelzceļa līnijas projekta Rail Baltica un ar to saistītās infrastruktūras risinājumiem posmā no Zolitūdes ielas līdz Zasulauka stacijai. Sarunās piedalījās biedrības “Riga Annenhof”, Rīgas pilsētas Imantas apkaimes attīstības biedrības, profesionālo organizāciju un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji. Plašākas diskusijas izvērtās par Imantas un Zolitūdes apkaimju savienošanas alternatīvām – iespējamo šķērsojuma vietu un veidu (tunelis vai satiksmes pārvads).

Rīgas pašvaldība 2016. gadā sāka publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas Rail Baltica trases teritorijas lokālplānojuma izstrādi saistībā ar nacionālas nozīmes infrastruktūras objektu – dzelzceļa līniju Rail Baltica. Atbildīgā struktūrvienība par lokālplānojuma izstrādi ir Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.

Informācija par Rail Baltica trases lokālplānojuma aktualitātēm Rīgā un par sabiedrības iespējām iesaistīties pieejama Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē: www.rdpad.lv/rtp/rail-baltica-trases-teritorijas-lokalplanojums/

Apkaimju organizācijas aicina pieteikties sarunu ciklam par jauno Rīgas teritorijas plānojumu

Rīga saulrietā

Turpinot iepazīstināt sabiedrību ar jaunā Rīgas teritorijas plānojuma risinājumiem, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (turpmāk – Departaments) speciālisti aicina apkaimju organizācijas piedalīties sarunu ciklā par plānojuma izstrādātās redakcijas pilnveidošanu.

Sarunas paredzētas individuāli ar katras apkaimes organizāciju, un tajās Departamenta speciālisti skaidros teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas risinājumus konkrētajā apkaimē un pārrunās plānojuma izstrādātās redakcijas pēdējā publiskajā apspriešanā 2019. gadā saņemtos priekšlikumus.

Lai plānotu sarunu norisi, aicinām apkaimju biedrības līdz 8. februārim reģistrēties šeit: https://ej.uz/jaunaisrtp

“Lai informētu rīdziniekus par jaunā teritorijas plānojuma pilnveidošanas procesu, esam izvēlējušies teritoriālo principu – organizēt sarunas apkaimju līmenī. Ja izskatāmo jautājumu loks skars vairākas apkaimes, sarunas tiks organizētas vienlaikus ar vairākām organizācijām. Apkaimju biedrības, ja vēlēsies, pasākumos varēs pieaicināt citas sabiedriskās organizācijas.
Pasākumi tiks organizēti februārī un martā, un, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, tie notiks tiešsaistē. Savukārt ar pilnveidoto redakciju ikviens interesents varēs iepazīties publiskās apspriešanas laikā 2021. gada otrajā pusē,” informēja Pilsētas attīstības departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Māra Liepa-Zemeša.

Jāpiebilst, ka sarunām aicinātas pieteikties apkaimju organizācijas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zona teritorijas, jo jaunais Rīgas teritorijas plānojums neparedz izmaiņas teritorijas izmantošanai un apbūvei Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijai.

Jau ziņots, ka 2020. gada 16. decembrī Rīgas dome nolēma pilnveidot izstrādes stadijā esošā Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, jo veiktas izmaiņas tiesību aktos un nepieciešams pārskatīt transporta attīstības shēmu ar publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” lokālplānojuma risinājumiem.

Jaunā teritorijas plānojuma pilnveidošanas procesā Departamenta speciālisti:

  • izvērtēs Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, ņemot vērā izmaiņas tiesību aktos;
  • pārskatīs transporta infrastruktūras attīstības shēmu;
  • rīkos sarunas ar sabiedriskajām organizācijām par pēdējā publiskajā apspriešanā 2019. gadā saņemtajiem priekšlikumiem;
  • rīkos teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas publisko apspriešanu, kurā informēs par veiktajiem uzlabojumiem.

Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātā redakcija, kas tika nodota publiskajai apspriešanai 2019. gadā no 13. marta līdz 10. aprīlim, pieejama https://www.rdpad.lv/rtp/izstrade/.

Lai informētu par plānojuma izstrādātās redakcijas pilnveidošanas procesu, 1.februārī Departamenta speciālisti organizēja vebināru. To iespējams noskatīties šeit:

RDPAD » 1. februārī notiks vebinārs par Rīgas teritorijas plānojuma redakcijas pilnveidošanu |

1. februārī notiks vebinārs par Rīgas teritorijas plānojuma redakcijas pilnveidošanu

Rīga skats no augšas

Pirmdien, 1. februārī, plkst. 16.00–18.00 notiks vebinārs, kurā ikvienam interesentam būs iespēja uzzināt par Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātās redakcijas pilnveidošanas procesu.

Vebinārā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (turpmāk – Departaments) speciālisti informēs par Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātās redakcijas tapšanu, kā arī par plānotajām aktivitātēm un turpmāko virzību. Interesentiem būs iespēja uzdot jautājumus par jaunā Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidošanas procesu.

Vebinārs būs skatāms Departamenta sociālā tīkla Facebook kontā. Bet tiem, kuriem nebūs iespēja piedalīties noteiktajā laikā, varēs noskatīties ierakstu Departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv

Jau ziņots, ka 2020. gada 16. decembrī Rīgas dome nolēma pilnveidot izstrādes stadijā esošā Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, jo veiktas izmaiņas tiesību aktos un nepieciešams pārskatīt transporta attīstības shēmu ar publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” lokālplānojuma risinājumiem.

Jaunā teritorijas plānojuma pilnveidošanas procesā Departamenta speciālisti:

  • izvērtēs Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, ņemot vērā izmaiņas tiesību aktos;
  • pārskatīs transporta infrastruktūras attīstības shēmu;
  • rīkos sarunas ar apkaimju organizācijām par pēdējā publiskajā apspriešanā 2019. gadā saņemtajiem priekšlikumiem;
  • rīkos teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas publisko apspriešanu, kurā informēs par veiktajiem uzlabojumiem.

Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidi veiks Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments. To iecerēts apstiprināt 2021. gadā.

Patlaban spēkā ir Rīgas teritorijas plānojums 2006.–2018. gadam, un tas būs piemērojams līdz brīdim, kad tiks apstiprināts jaunais plānojums. Jāuzsver, ka jaunais Rīgas teritorijas plānojums neparedz izmaiņas teritorijas izmantošanai un apbūvei Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijai.

Jaunā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes process tika sākts 2012. gadā. Līdz šim veiktas dažādas izpētes, kas nepieciešamas gan izejas datu iegūšanai un esošās situācijas apzināšanai, gan arī prognozēm un plānoto risinājumu pamatojumam. Sagatavoti un ar Rīgas domes lēmumu apstiprināti 11 tematiskie plānojumi. Tāpat īstenoti dažādi sabiedrības informēšanas un līdzdalības pasākumi, piemēram, apkaimes iedzīvotāju aptaujas, sanāksmes, diskusijas u.c.

Informācija par teritorijas plānojuma izstrādes procesu lasāma šeit.

Apstiprināts finansējums Rīgas apkaimju attīstības veicināšanas konkursa iedzīvotāju atbalstītajiem projektiem

Rigas-pilsetas-lidzdaligas-budzetesanas-projektu-istenosanas-konkurss-infografika-

Piektdien, 15. janvārī, konkursa vērtēšanas komisija apstiprināja finansējumu konkursam piešķirto finanšu līdzekļu 500 000 eiro ietvaros sešiem projektiem, kas iedzīvotāju balsošanas laikā no pagājušā gada 27. novembra līdz 27. decembrim 15 projektu konkurencē saņēma visvairāk iedzīvotāju balsu.

Tie ir – Rīgas Centra attīstības biedrības projekts “Ģertrūdes baznīcas publiskās zonas labiekārtošana” ar plānotajām īstenošanas izmaksām 99 000 eiro, kas saņēma 3490 iedzīvotāju balsis; Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrības projekts “Dārziņu identitātes un publiskās ārtelpas attīstība” ar plānoto finansējumu 100 000 eiro, kas saņēma 3438 balsis; Anniņmuižas apkaimes un radošās iniciatīvas biedrība “Riga Annenhof” projekts “Vec-Anniņmuižas atdzimšana” -43 000 eiro, 3 182 balsis; Biedrības “Zasulaukam un Šampēterim” projekts “Zasulauka manufaktūras parks” – 86 000 eiro, 3105 balsis; biedrības “Asociācija Latgales priekšpilsētas attīstībai” projektam “Publiskās ārtelpas – Maskavas dārza, rotaļu laukuma un vingrošanas laukuma, izbūve” – 99 000 eiro,    3087 balsis. 

Tāpat konkursam piešķirtais finanšu līdzekļu atlikums, 73 000 eiro, tika atbalstīts Teikas apkaimes biedrības projektam “Aktīvās atpūtas taka Biķernieku mežā, kas saņēma 2997 iedzīvotāju balsis.

Projekti nodoti īstenošanai kompetentajām Rīgas pašvaldības institūcijām -Rīgas domes Satiksmes departamentam, Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam un Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijai.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada 29. maijā noslēdzās projektu pieteikumu iesniegšana. Konkursam no 22 nevalstiskajām organizācijām kopā tika iesniegti 26 projektu pieteikumi.

Kopumā par projektiem nobalsoja 23 915 iedzīvotāji, kas ir ievērojami vairāk kā pirmajā konkursā 2019.gadā, kad par projektiem balsoja nedaudz vairāk kā 10 000 iedzīvotāji.

Konkursa mērķis ir veicināt apkaimju teritoriju kā pilsētas daļas īpašo identitāti, atpazīstamību un sekmēt to revitalizāciju, pastāvīgi un mērķtiecīgi veicināt apkaimju iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību apkaimju attīstībā, radīt publiski pieejamu un atvērtu mijiedarbes telpu un aktivizēt jaunu un radošu kopdarbības formu attīstību, kā arī pilsētas pašvaldībai iegūt vērtīgu atgriezenisko saiti par nepieciešamajiem pilsētvides uzlabojumiem, kas ir svarīgi Rīgas iedzīvotājiem.

Konkursa vērtēšanas komisiju vadīja Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas izpilddirektora vietnieks Edijs Pelšs, kā arī komisijā sastāvā bija sešu nevalstisko organizāciju pārstāvji. Komisijas sastāvā bija iekļauts biedrības “Rīgas Apkaimju alianse” valdes priekšsēdētājs Māris Jansons un šīs biedrības valdes loceklis Igors Roms, biedrības “Brasa” valdes locekle Māra Melnbārde, biedrības “Vecmīlgrāvja Attīstības Biedrība” valdes loceklis Liberijs Počs, Inese Roze – Āgenskalna apkaimes biedrības valdes locekle un Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes locekle Alija Turlaja.

Konkursā iesniegtos projektus vērtēja arī atbildīgie darbinieki no Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta, Pilsētas attīstības departamenta, Izglītības, kultūras un sporta departamenta, Satiksmes departamenta, būvvaldes, Rīgas domes centrālās administrācijas, Austrumu izpilddirekcijas un Pārdaugavas izpilddirekcijas.

Plašāka informācija par konkursu ir publicēta: www.balso.riga.lv vai www.riga.lv.