Arhīvs birkai: Attīstība

Pašvaldība aicina iedzīvotājus piedalīties Iļģuciema vides mākslas objekta idejas izstrādē

Plānojot jauna vides mākslas objekta izveidi Iļģuciema apkaimē, Izglītības, kultūras un sporta departaments un Pilsētas attīstības departaments aicina objekta idejas izstrādē piedalīties apkaimes iedzīvotājus. Ideju darbnīca norisināsies 29. martā plkst. 13.00 Pārdaugavas kultūras apvienības kultūras centrā “Iļģuciems”.

Rīgas apkaimju attīstībai ir arvien pieaugoša loma rīdzinieku lokālās piederības un dzīves kvalitātes veicināšanā. Šobrīd norit aktīvs darbs pie Iļģuciema apkaimes centra telpiskās attīstības konceptplāna, kas koordinēs pašvaldības ieguldījumus mobilitātes, publiskās ārtelpas un vietas identitātes veidošanas jomās, tajā skaitā mākslas objektu izvietojumu pilsētvidē.

Lai apkaimes iegūtu personiskākus vaibstus un aktualizētu savu identitāti, sākta Apkaimju vides mākslas objektu programma, kurā šogad prioritāra ir Iļģuciema apkaime. Apkaimes iedzīvotāju biedrībām un ikvienam interesentam ir iespēja sniegt savu ieguldījumu apkaimes attīstībā, kopā ar profesionāliem māksliniekiem iezīmējot vīziju mākslas objekta novietojumam un tematikai, tādējādi veidojot savu apkaimi pievilcīgāku.

✅ Norises laiks un vieta – 29.martā no plkst. 13.00 līdz 17.00 Pārdaugavas kultūras apvienības kultūras centrā “Iļģuciems”, Lidoņu ielā 27 k-2.

✅ Pieteikšanās darbnīcai līdz 24. martam, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu – ŠEIT.

 

Rīgā būvēs jaunu sākumskolu Mežaparkā

Rīgas pašvaldība plāno jaunas sākumskolas būvniecību Mežaparkā, Sudraba Edžus ielā 2. Rīgas domes sēdē šodien, 19. februārī, atbalstīts lēmums iesniegt projekta pieteikumu Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā.

“Šajā gadā mēs sāksim īstenot vēsturisku projektu – jaunas izglītības iestādes būvniecību Mežaparkā. Tā būs pirmā izglītības iestāde, kas tiek būvēta Rīgā pēc neatkarības atjaunošanas pilnībā no jauna. Šī projekta īstenošana ir ļoti būtiska, jo Mežaparka un Čiekurkalna apkaimēs pieaug jaunu ģimeņu skaits, un tuvējās skolas strauji aizpildās, kā arī bērniem nepieciešama jauna izglītības infrastruktūra, kas atbilst 21.gadsimtam,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

Projekta kopējais finansējums veido līdz 16 miljoniem eiro, no tiem Eiropas sociālā fonda līdzfinansējums līdz 5 miljoni eiro un Rīgas pašvaldības līdzfinansējums līdz 11 miljoni eiro. Projekta īstenošanas rezultātā sākumskola tiek paredzēta 468 skolēniem.

Plānotais projekta īstenošanas termiņš 2025.–2027. gads. Projekta ietvaros paredzētajiem būvdarbiem iepirkums ir noslēdzies un tuvākajā laikā plānots paziņot lēmumu par uzvarētāju.

Par projekta “Jaunas sākumskolas ēkas būvniecība Sudrabu Edžus ielā 2” izpildi atbildīgs Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

 

Iesniegts 95 projekts ēku atjaunošanas un piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanas līdzfinansējumam

14. februāra Rīgas domes Pilsētvides attīstības un kvalitātes komisijas sēdē tika saņemts un atvērts 95 projekts pašvaldības administrētajās līdzfinansējuma programmās kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai, dzīvojamo māju fasāžu un jumtu atjaunošanai, kā arī dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala labiekārtošanai.

2025. gadā Rīgas pašvaldība atbilstoši izsludinātiem konkursiem plāno atbalstīt projektus daudzdzīvokļu dzīvojamo māju no publiskās ārtelpas redzamo fasāžu un jumtu atjaunošanai, atsevišķu kultūrvēsturisko ēku saglabāšanai, kā arī dzīvojamās mājas piesaistītā zemesgabala labiekārtošanai (mazā programma).

Konkursam šogad kopuma iesniegti 95 projekti:

  • 24 projekti vēsturisko ēku saglabāšanas programmā;
  • 67 projekti dzīvojamo māju fasāžu un jumtu atjaunošanas programmā;
  • 4 projekti dzīvojamo māju piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanas mazajā programmā.

Maksimālā pašvaldības līdzfinansējuma summa vēsturisko ēku atjaunošanai ir 20 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no tiešajām būvdarbu izmaksām, dzīvojamo māju fasāžu un jumtu atjaunošanai līdz 30 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no tiešajām būvdarbu izmaksām, līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no projekta attiecināmajām izmaksām vienai dzīvojamai mājai mazajā dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala labiekārtošanas programmā. Papildus būvniecības izmaksām ēku īpašniekiem tiek daļēji kompensēti būvniecības dokumentācijas izstrādes izdevumi, kā arī maksa par sastatņu nomu un pašvaldības ietvju izmantošanu būvniecības procesā.

Lēmumi par konkursu rezultātiem šajās programmās tiks pieņemt līdz šā gada 30. maijam. Projektu aktivitāšu periods ir no 2025. gada 1.janvāra līdz 14. novembrim. Pašvaldības līdzfinansējums projekta iesniedzējam tiks izmaksāts kompensācijas veidā pēc projekta īstenošanas, visu projekta izmaksu veikšanas no līdzfinansējuma saņēmēja puses un visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas.

Tāpat 2025. gadā apstiprināti un tiks realizēti 12 bīstamības novēršanas un trīs siltināšanas projekti daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kā arī četri sakrālā mantojuma saglabāšanas projekti.

Kopējais pašvaldības budžeta finansējums 2025. gadā realizējamajiem projektiem veido 2 miljonus eiro.

📌 Informācija par pašvaldības līdzfinansējuma programmām, tai skaitā normatīviem aktiem un konkursu dokumentiem ēku atjaunošanai pieejama vietnē www.atjauno.riga.lv.

 

Rīgā pieejams Veselības istabu pakalpojums

,

Rīgā ir pieejamas divas Veselības istabas, kurās iedzīvotājus informē par veselību ietekmējošiem faktoriem, saslimšanas riskiem un to profilaksi, kā arī par citiem veselības veicināšanas jautājumiem. Sākot ar šo gadu, par veselīgu dzīvesveidu īpaši tiek informēti arī jaunieši.

Veselības istabas atrodas Gaiziņa ielā 7 un Šarlotes ielā 1B. Piektdienās Veselības istabas medicīnas māsa dodas uz kopienas centru “ Resiliences Avots” Avotu ielā 31/1. Tur viņa sarunājas ar jauniešiem par veselīgu dzīvesveidu, tādējādi veicinot izpratni par dienas režīmu, rūpēm par savu veselību un higiēnu, fiziskām aktivitātēm, ēšanas ieradumiem, atteikšanos no kaitīgiem ieradumiem u.tml.

Savukārt Veselības istabās tiek nodrošināta iespēja bez maksas saņemt konsultācijas, izmērīt asinsspiedienu, noteikt ķermeņa masas indeksu, kā arī tiek veikts bezmaksas HIV, B un C hepatīta un sifilisa eksprestests. Apmeklētājus konsultē par HIV/AIDS, seksuāli transmisīvām slimībām, vīrushepatītu B un C profilaksi un ārstēšanu un tiek sniegta informācija, kur vērsties, lai saņemtu ārstēšanu, pieejami prezervatīvi.

Veselības istabās strādā medicīnas māsas, kuras bez maksas:

• sniegs konsultāciju par veselīgu dzīvesveidu un slimību profilaksi,
• noteiks ķermeņa svaru un auguma garumu,
• izmērīs arteriālo asinsspiedienu,
• sniegs informāciju par medicīnas pakalpojumu pieejamību,
• informēs par Latvijas Sarkanā Krusta pakalpojumiem,
• atbildēs uz citiem jautājumiem par veselību,
• veiks bezmaksas HIV, sifilisa, B un C hepatīta eksprestestus.

Par maksu Veselības istabās var izmērīt:

• cukura līmeni asinīs – 1 eiro,
• holesterīna līmeni asinīs – 2 eiro.

📌 Veselības istabu apmeklētājiem lūgums iepriekš pieteikties, zvanot uz tālruņu numuriem darba laikā:

  • Gaiziņa ielā 7 – tālrunis: 25405434;
  • Šarlotes ielā 1B – tālrunis: 26680448.

 

Publiskajai apspriešanai nodoti saistošie noteikumi divu jaunu uzņēmējdarbības atbalsta programmu īstenošanai

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus līdz 28. februārim sabiedriskās apspriešanas laikā paust viedokli par divu jaunu atbalsta programmu īstenošanu, kas paredz piešķirt uzņēmējiem līdzfinansējumu un komerctelpu labiekārtošanai un dažādu publisku pasākumu rīkošanai.

✅ Iepazīties ar projektiem un sniegt atsauksmes iespējams mājaslapā riga.lv sadaļā “Saistošo noteikumu projekti”.

Abas programmas paredz atbalsta sniegšanu mazajiem un mikro uzņēmējiem, kas darbojas Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā.

Viena no atbalsta programmām paredzēta komercdarbības veicināšanai esošo ēku pirmajos stāvos.

Apzinoties, ka uzņēmējdarbība bieži vien ir saistīta ar būtiskiem finanšu ieguldījumiem, telpu īpašnieki, kā arī esošie vai jaunie telpu nomnieki noteiktā kārtībā varēs pieteikties pašvaldības līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro dažādu izdevumu segšanai:

  • telpu remontam;
  • iekārtošanai;
  • vides pieejamības uzlabošanai;
  • skatlogu noformēšanai;
  • izkārtņu izgatavošanai;
  • labiekārtojuma elementu (piemēram, puķu podu, soliņu u.c.) izvietošanai pie pirmā stāva telpām publiskajā ārtelpā;
  • nomas maksas segšanai u.c. vajadzībām.

Atbalstam varēs pieteikties ikviens uzņēmējs – gan tie, kuri jau strādā, gan tie, kuri vēl tikai plāno sākt savu darbību. Atbalsta programmu paredzēts īstenot trīs gadus ar kopējo finansējumu līdz 200 000 eiro gadā.

Otra atbalsta programma, ko piedāvās Rīgas pašvaldība, ir līdzfinansējums publisku svētku, koncertu, izklaides pasākumu rīkošanai, lai tūrisma nesezonā no septembra līdz aprīlim uzņēmēji savām kafejnīcām, darbnīcām, veikaliem piesaistītu apmeklētājus. Uzņēmēji noteiktā kārtībā varēs pieteikt savu ideju un saņemt pašvaldības līdzfinansējumu līdz 20 000 eiro pasākuma organizēšanas izdevumu segšanai. Kopējais atbalsta programmas finansējums ir 120 000 eiro gadā un plānots, ka tā darbosies trīs gadus.

Pēc saistošo noteikumu apstiprināšanas tiks organizēts informatīvs seminārs, lai uzņēmējus detalizētāk iepazīstinātu ar pašvaldības prasībām un nosacījumiem abu programmu realizācijā.

 

Paziņojums par zemesgabala Tērbatas ielā 75 (kadastra apzīmējums 01000280138) lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai

29.01.2025. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-25-4246-lē “Par zemesgabala Tērbatas ielā 75 (kadastra apzīmējums 01000280138) lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir veikt grozījumus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā, lai radītu priekšnoteikumus attīstības ieceres – biroja ēkas ar komerciālām telpām pirmajā stāvā – īstenošanai.

Lokālplānojuma ierosinātājs – SIA “MOBUS”.
Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA “Metrum”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir četras nedēļas, no 10.02.2025. līdz 07.03.2025.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 17.02.2025. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā: “RigaAttistas”. Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 17.02.2025. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT.

📌 Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT. 
  • klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67012945;

📌 Rakstiskus priekšlikumus līdz 07.03.2025. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT.
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 07.03.2025.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama – ŠEIT.

📌 Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67012945.

 

Jaunciema kapos labiekārtos bāreņu un bezpiederīgo sektorus

Turpinot kapsētu sakārtošanu galvaspilsētā, šogad Jaunciema kapos plānots labiekārtot sektorus, kuros apglabāti bāreņi un iedzīvotāji bez piederīgajiem.

“Šie īpašie Jaunciema kapu sektori atgādina, ka ikviens ir pelnījis cieņpilnu piemiņu un sakārtotu pēdējo atdusas vietu. Pat ja šo cilvēku dzīves nogale nebija viegla, mēs vēlamies apliecināt cieņu viņu dzīvei un klātbūtnei starp mums. Tā ir ne tikai fiziska apkārtējās vides sakārtošana, bet arī cilvēcības un atbildības apliecinājums, jo šie cilvēki reiz dzīvoja, cerēja un sapņoja. Un pat ja viņiem nebija tuvāko, mēs esam gatavi par viņiem rūpēties arī tagad,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja vietnieks Edgars Ikstens

Bezpiederīgo sektorā šogad plānots izveidot jaunu piemiņas vietu – lielu, melnu krustu, kas atradīsies mulčētā laukumā ar apstādījumiem. Darbus veiks SIA “Legāts”, kurai no Rīgas vides aizsardzības fonda līdzekļiem šim nolūkam piešķirti gandrīz 14 000 eiro.

Tāpat plānots sakopt un labiekārtot bāreņu sektoru, kur darbus veiks Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde sadarbībā ar pašvaldības uzņēmumu “Rīgas meži”.

Līdz šim Rīgas vides aizsardzības fonda līdzekļi piešķirti arī II Meža kapsētas liepu alejas sakopšanai, kas noslēdzās pagājušā gada izskaņā.

Rīgas kapsētās par kapa vietām pienākums rūpēties ir apbedīto tuviniekiem. Ja tuvinieku nav vai arī tie kapavietas nekopj, pašvaldība nodrošina atsevišķu darbu veikšanu, piemēram, zāles pļaušanu un lapu grābšanu.

Kapsētu pārvaldes vadītājs Gints Zēla informē, ka bāreņu sektors Jaunciema kapos izveidots pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, tur nonāca bērniņi no bērnu aprūpes centra “Rīga” un tā filiālēm “Teika” un “Pļavnieki”, kas pēc savas būtības ir bērnunami.

Pēdējo 30 gadu laikā šajā sektorā apglabāti 36 bērni, bet akmens pieminekļi ir ne vairāk par pieciem – tikai tiem, kuriem bija kādi radinieki.

 

Pēdējo gadu laikā Rīgā ierīkotas 15 samazināta ātruma zonas

, , , , , , , ,

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgā ierīko kopš 2020. gada. Kopš pirmās zonas ierīkošanas Āgenskalna apkaimē pašvaldība pakāpeniski zonu skaitu ir palielinājusi, ieviešot tās dažādās apkaimēs. Šobrīd pilsētā ierīkotas 15 teritorijas, kurās noteikta 30 km/h ātruma ierobežojuma zona, un to skaitu ir plānots palielināt. Ātruma ierobežojuma zonas tiek ierīkotas ar mērķi mierināt satiksmi, padarot pilsētvidi drošāku gājējiem, velobraucējiem un mobilitātes rīku lietotājiem.

Kā ziņots, Miera ielas kontekstā Rīgas domes priekšsēdētājs uzdevis pilsētas izpilddirektoram, sadarbībā ar atbildīgajām pašvaldības iestādēm, izstrādāt priekšlikumus, lai uzlabot iedzīvotāju un autovadītāju informētību par apjomīgām satiksmes organizācijas izmaiņām pilsētā. Ārtelpas un mobilitātes departaments jau ir veicis papildinājumus Aristīda Briāna, Cēsu, Mēness, Miera un Šarlotes ielas posmos, kuri atrodas decembrī ierīkotās ātruma zonas teritorijā, uzklāts ceļa horizontālais marķējums, kas norāda uz maksimālo ātruma ierobežojumu ielā. Šajā zonā vēl plānots izvietot informatīvus plakātus, kas autovadītājiem atgādinās par atrašanos 30km/h ātruma ierobežojuma zonā.

Ātruma ierobežojuma zonas ierīko, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Primāri tiek izvērtēta izglītības un medicīnas iestāžu esamība konkrētajās ielās, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāte, krustojumu un līkumu pārredzamība, brauktuvju un ietvju platums, kā arī konkrētās apkaimes iedzīvotāju ierosinājumi.

Valstī spēkā esošie normatīvi nosaka, ka maksimālā ātruma ierobežojuma zonas darbība sākas no vietas, kur ir uzstādīta ceļa zīme “Maksimālā ātruma ierobežojuma zona” un attiecas uz visām ielām, kuras atrodas aiz šīs zīmes. Zonas darbība beidzas ar ceļa zīmi “Maksimālā ātruma ierobežojuma zonas beigas”. Zonas zīme strādā uz teritoriju, nevis tikai ielas posmu, tādēļ, ieviešot ātruma ierobežojuma zonas, pilsētvidē ir iespējams izvietot daudz mazāku ceļā zīmju skaitu.

Iedzīvotāju ērtībām pašvaldība ir izstrādājusi karti, kurā apkopotas visas pašvaldības ierīkotās 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas. Atbilstoši nepieciešamībai, karte tiks papildināta ar jaunām 30 km/h ātruma ierobežojuma zonām pirms to ieviešanas.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonu karte – ŠEIT.

Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un ievērot atbilstošu ātrumu zonas darbības teritorijā.

Iepriekš ziņots, ka pērnā gada decembrī 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu ieviesa Brasas un Centra apkaimē. Zona attiecas uz teritoriju starp minētajām ielām – Krišjāņa Valdemāra ielu, Senču ielu, Brīvība ielu, Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu, kā arī uz Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu.

Pirms tam, 2023. gadā, 30 km/h ātruma ierobežojumu zonu ieviesa teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu un Sarkandaugavas apkaimē – teritorijā starp Tilta ielu, dzelzceļu, Duntes ielu un Ozolu ielu (ieskaitot). Tāpat minētajā gadā 30 km/h ātruma ierobežojumu zonas ieviesa: Centrā apkaimē – teritorijā starp Brīvības, Tallinas, Aleksandra Čaka, Marijas, un Merķeļa ielu, Skanstē – teritorijā starp Skanstes, Zirņu, Vesetas un Sporta ielu, un divās teritorijās Brasas apkaimē – teritorijā starp Kluso, Miera, Senču, Brīvības un Klijānu ielu (iekaitot) un teritorijā starp Krišjāņa Valdemāra, Laktas, Miera un Zirņu ielu. Tajā pašā gadā arī divās Āgenskalnā apkaimes teritorijās tika veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas, ieviešot ātruma ierobežojuma zonu teritorijā starp Kalnciema, Margrietas, Mazās Nometņu, Nometņu, Lapu un Melnsila ielas, un teritorijā starp Kalnciema, Margrietas, Mazās Nometņu, Mārupes, Liepājas ielas un dzelzceļu.

Savukārt 2022. gadā ātruma ierobežojumu zonu ieviesa Čiekurkalna apkaimē – teritorijā starp Gaujas, Rusova, Stienes, Viskaļu ielu un Čiekurkalna 1. līniju.

2021. gadā 30 km/h ātruma ierobežojumu zonu ieviesa Grīziņkalna apkaimē – teritorijā starp Aleksandra Čaka ielu, Pērnavas ielu, Jāņa Asara ielu, Avotu ielu un Matīsa ielu, un divās teritorijās Klusā centra apkaimē – teritorijā starp Kalpaka bulvāri, Pulkveža Brieža ielu, Hanzas ielu un Krišjāņa Valdemāra ielu, un teritorijā starp Elizabetes ielu, Eksporta ielu, Hanzas ielu un Pulkveža Brieža ielu. Tāpat šajā gadā ātruma ierobežojuma zonu ieviesa Sarkandaugavā – teritorijā starp Tilta ielu, Tvaika ielu un Sliežu ielu.

Pati pirmā 30km/h ātruma ierobežojuma zona tika ieviesta 2020. gadā, Āgenskalna apkaimē – teritorijā starp Kalnciema ielu, Melnsila ielu, Nometņu ielu, Aleksandra Grīna bulvāri, Bāriņu ielu un Daugavgrīvas ielu.

 

Rīga uzņēmējdarbības veicināšanai piedāvās divas jaunas atbalsta programmas

Uzņēmējdarbības veicināšanai Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, Rīgas pašvaldība šogad plāno ieviest divas jaunas atbalsta programmas, piešķirot uzņēmējiem līdzfinansējumu dažādu publisku pasākumu organizēšanai un komerctelpu iekārtošanai.

🔵 Viena no atbalsta programmām, ko piedāvās Rīgas pašvaldība, ir līdzfinansējums publisku svētku, koncertu, izklaides pasākumu rīkošanai, lai tūrisma nesezonā no septembra līdz aprīlim uzņēmēji savām kafejnīcām, darbnīcām, veikaliem piesaistu apmeklētājus. Uzņēmēji noteiktā kārtībā varēs pieteikt savu ideju un saņemt pašvaldības līdzfinansējumu līdz 20 000 eiro pasākuma organizēšanas izdevumu segšanai. Kopējais atbalsta programmas finansējums ir 120 000 eiro gadā un plānots, ka tā darbosies trīs gadus.

🔵 Otra atbalsta programma paredzēta komercdarbības veicināšanai Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā esošo ēku pirmajos stāvos. Apzinoties, ka uzņēmējdarbība bieži vien ir saistīta ar būtiskiem finanšu ieguldījumiem, telpu īpašnieki, kā arī esošie vai jaunie telpu nomnieki noteiktā kārtībā varēs pieteikties pašvaldības līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro dažādu izdevumu segšanai – telpu remontam; iekārtošanai; vides pieejamības uzlabošanai; skatlogu noformēšanai; izkārtņu izgatavošanai; labiekārtojuma elementu (piemēram, puķu podu, soliņu u.c.) izvietošanai pie pirmā stāva telpām publiskajā ārtelpā; nomas maksas segšanai u.c. vajadzībām. Atbalstam varēs pieteikties ikviens uzņēmējs – gan tie, kuri jau strādā, gan tie, kuri vēl tikai plāno sākt savu darbību. Atbalsta programmu paredzēts īstenot trīs gadus ar kopējo finansējumu līdz 200 000 eiro gadā.

Patlaban abu atbalsta programmu saistošos noteikumus vērtē Finanšu ministrija pēc kā tiks organizēts informatīvs seminārs, lai uzņēmējus detalizētāk iepazīstinātu ar pašvaldības prasībām un nosacījumiem.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone norāda, ka abas jaunās atbalsta programmas izveidotas, balstoties uz pašu uzņēmēju ierosinājumiem, kā cīnīties ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem un attālinātā darba ieviešanas sekām.

“Neviens uzņēmums, kafejnīca vai veikals nevarēs strādāt, ja pie viņa nenāks klients, kas pērk viņa preces vai pakalpojumus. Cilvēku piesaistei pašvaldība organizē dažādas aktivitātes un pasākumus. Papildus, sadarbojoties ar uzņēmēju organizācijām, esam izstrādājuši jaunas atbalsta programmas, ar mērķi atbalstīt uzņēmēju iniciatīvas un vajadzības. Pašvaldība dod instrumentus, bet katra uzņēmēja paša ziņā ir būt aktīviem un tos pilnvērtīgi izmantot,”

skaidro I. Andersone

Atbalsta programmu efektivitāti pašvaldība novērtēs, ņemot vērā uzņēmēju aktivitāti un telpu izmantošanas mērījumus. 2024. gada otrajā pusē Rīgas Uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta speciālisti, fiziski apsekojot galvenās Rīgas centra un Vecpilsētas ielas, fiksēja reālo situāciju komerctelpās, kas atrodas ēku pirmajos stāvos. Kopumā apsekotas 2323 komerctelpas un dati rāda, ka 73% no apsekotajām telpām jau šobrīd notiek dažāda veida komercdarbība (pakalpojumi, tirdzniecība, sabiedriskā ēdināšana u.c.), bet 2% telpu tiek veikti remontdarbi.

Rīgas Uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta vadītājs Andris Lišmanis skaidro: “Apzinot reālo situāciju, varam efektīvi īstenot atbalsta programmas un novērtēt, kā uzņēmējdarbību konkrētās vietās nākotnē ietekmēs ielu pārbūve un labiekārtojumi, pilsētvides attīstības projekti, kā arī pašvaldības atbalsta mehānismi. Analizējot datus, redzam, ka atkarībā no ielas pirmā stāva aizņemtība ir atšķirīga un labāki rādītāji ir ēkās, kuras atrodas tiešā centra tuvumā. Visvairāk aizpildītu telpu ir Tērbatas ielā, kur aizņemti vairāk nekā 90% komerctelpu, Baznīcas ielā aizņemti 91% telpu, kā arī Dzirnavu, Ģetrūdes, Audēju, Torņa ielā un Jaunielā. Brīvības ielā aizņemti 65%, Kr. Valdemāra ielā 68% un A. Čaka un Marijas ielā – 70% telpu. Secinājums – mierīgas, sakārtotas, labiekārtotas un apgaismotas ielas piesaista gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus, jo tajā ir patīkamāk dzīvot, strādāt, pavadīt laiku un cilvēki šādā vidē pārvietojas lēnāk un uzturas ilgāk.”

Vienlaikus Rīgas pašvaldība ieviesusi jaunu atbalsta aktivitāti uzņēmējiem – iespēju operatīvi saņemt Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunktā pašvaldības speciālista jeb mentora konsultāciju, kas sniegs informatīvu atbalstu un padomus, kā uzņēmējam rīkoties konkrētajā situācijā vai kādi dokumenti jāiesniedz problēmas risināšanai vai pakalpojuma saņemšanai.

📌 Konsultācijas uzņēmēji var saņemt kontaktpunkta darba laikā, rakstot uz e-pastu uznemeji@riga.lv vai zvanot uzņemējdarbības atbalsta projektu vadītājiem uz tālruni +371 28019057 (Aijai Lilienfeldei) vai +371 29325310 (Mārim Strodam).

 

Rīgas apkaimēm ar mazāku iedzīvotāju skaitu noteikts apkaimes centrs

Divpadsmit Rīgas apkaimēm, kuras atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas un kurās dzīvo mazāks iedzīvotāju skaits, identificēts apkaimes centrs.

Tagad apkaimju centra atrašanās vieta un tā robežas ir noteiktas:

  • Brekšiem;
  • Bukultiem;
  • Dārzciemam;
  • Dreiliņiem;
  • Kleistiem;
  • Kundziņsalai;
  • Rumbulai;
  • Salām;
  • Sužiem;
  • Šķirotavai;
  • Trīsciemam;
  • Voleriem.

Apkaimju centri ir apkaimes centrālā vieta, kas spēlē nozīmīgu lomu vietējo iedzīvotāju ikdienas dzīvē, nodrošinot pakalpojumus, sociālās un rekreācijas funkcijas, kā arī reprezentē apkaimes identitāti un stiprina iedzīvotāju piederības sajūtu kopienai.

Apkaimju centri no jebkuras vietas apkaimē pārsvarā sasniedzami 15 minūšu gājienā.

Kopumā Rīgas administratīvā teritorija ir sadalīta 58 apkaimēs. 35 apkaimēm to centri tika noteikti jau iepriekš, izstrādājot 2021. gadā apstiprināto Rīgas teritorijas plānojumu, un šīm teritorijām ir sākta konceptplānu izstrāde, kā arī tiek īstenoti dažādi pilsētvides attīstības projekti. Šobrīd apkaimju centri noteikti vēl 12 iedzīvotāju skaita ziņā mazākām apkaimēm, savukārt apkaimēm Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā centrus paredzēts identificēt teritorijas plānojuma izstrādes laikā.

🔎 Vairāk par Apkaimju centru attīstības plānu – ŠEIT.

Saskaņā ar Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam apkaimju centri tiek noteikti kā teritorija, kur pašvaldībai mērķtiecīgi jāattīsta publiskā ārtelpa un jāiegulda investīcijas. Jau tagad identificētajos apkaimju centros tiek īstenoti dažādi projekti – izvietoti labiekārtojuma elementi, veidota gājēju un veloinfrastruktūra, attīstīts sabiedriskā transporta tīkls, tiek eksponēti mākslas objekti, notiek kultūras pasākumi, tiek izvietotas gaismas virtenes un tirdzniecības nojumes, kā arī nākotnē paredzēts centros izvietot informācijas un sludinājumu stendus. Līdzdalības budžeta konkursā iedzīvotāji varēs virzīt jaunas iniciatīvas šajās teritorijās un pretendēt uz līdzfinansējuma saņemšanu.

Apkaimju centri noteikti, izvērtējot dažādus kritērijus, tostarp iedzīvotāju blīvumu, pakalpojumu pieejamību un cilvēku galamērķus, pilsētbūvniecisko raksturu un potenciālo apbūvi, īpašumu piederību, kas ir svarīgi publiskās ārtelpas attīstības projektu īstenošanai. Izpētes laikā tika veikta arī iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu viņu viedokli par apkaimes lietošanas paradumiem un telpas subjektīvo uztveri, aprakstīt konkrētai apkaimei raksturīgās tradīcijas un pasākumus, kā arī norādīt konkrētu vietu, kuru viņi uzskata par šīs apkaimes centru.

📌 Karte ar apkaimju centru teritorijām pieejama Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portālā  GEO RĪGA sadaļā “Tematiskie plānojumi” – datu slānī “Apkaimju centru attīstības plāns“.

Apkaimju perspektīvos centrus izvērtēja un noteica Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centru.