Arhīvs birkai: Integrācija

Vecāku atbalsta grupas – resursu darbnīcas sniedz praktiskus risinājumus un cerību

No 2024. gada 1. marta līdz 15. septembrim biedrība “Latvijas Autisma apvienība” realizēja projektu “Atbalsta grupas – resursu darbnīcas vecākiem, kuru bērniem ir ekstremāli sarežģīta uzvedība”.

Šajā laikā tika organizētas 11 (vienpadsmit) tikšanās, kas pulcēja vecākus un, ekspertiem palīdzot, kopīgi mēģināja rast risinājumus bērnu uzvedības izaicinājumiem dažādos vecuma posmos – sākot no pirmsskolas līdz pat vidusskolai.

Projekts pulcēja vairākus speciālistus, kas piedāvāja ne tikai teorētisku, bet arī praktisku palīdzību. Starp viņiem bija bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, juridiskā psiholoģe Aija Lilienfelde, kā arī eksperti no Latvijas Autisma apvienības un Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra. Īpaša uzmanība tika vērsta uz tādiem sarežģītiem jautājumiem, kā bērnu grūtību kartēšana, laika izjūtas veidošana un motivācijas sistēmas. Vecāki arī ieguva vērtīgu informāciju par sadarbību ar Rīgas pašvaldības policiju un mentālās veselības speciālistiem. Tāpat arī vecākiem bija iespēja satikties ar Somijas speciālisti Elina Havukainen, kura nodeva praktiski noderīgu informāciju par patoloģisko pretošanos prasībām.

Projekts risināja vienu no būtiskākajiem jautājumiem – kā palīdzēt vecākiem saprast un vadīt bērnus, kuru uzvedība ir ekstremāli izaicinoša. Vecāki bieži nonāk izolācijā un piedzīvo spiedienu gan no sabiedrības, gan pašiem tuviniekiem. Šīs resursu darbnīcas palīdzēja vecākiem saprast, ka viņi nav vieni savās grūtībās, kā arī sniedza praktiskas iemaņas, kas ļauj veidot konstruktīvu saikni ar bērniem.

“Es ieguvu cerību un apziņu, ka atbalsts ir atrodams,” atzīst viena no projekta dalībniecēm, “un sapratni, ka neesmu viena šajā ceļā.”

Šī projekta laikā biedrība “Latvijas Autisma apvienība” satika lieliskus, motivētus vecākus un kopumā 48 vecāki guva atbalstu, kas palīdzēja izprast viņu bērnu uzvedības nianses un atrast praktiskus veidus, kā uzlabot ģimenes ikdienu.

Latvijas Autisma apvienība plāno turpināt organizēt šos pasākumus arī nākotnē, jo šāda veida atbalsts ir ļoti nepieciešams. Šis projekts pierādīja, cik nozīmīgi ir sniegt vecākiem instrumentus, kas palīdzētu viņiem pārvarēt izaicinājumus, ar kuriem saskaras bērni ar ekstremāli sarežģītu uzvedību.

Nākamais pasākums ir ieplānots jau 12. oktobrī, tikšanās ar Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra speciālistiem, par tēmu “Psihoemocionālā krīze. Kā to pārvarēt?”, kur uz pasākumu ir pieteikušies jau 78 vecāki. Pasākumam var pieteikties, aizpildot reģistrāciju – ŠEIT

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Radošums un kultūra kopienu stiprināšanai: NVO namā tiekas radošas NVO un aktīvi ļaudis

Lai tiktos un tuvāk iepazītu NVO, kas ar kultūras un mākslas aktivitātēm, radošām metodēm pulcē un veido kopienas, 24. septembra pēcpusdienā NVO namā notika tīklošanās pasākums “Radošums un kultūra kopienu stiprināšanai”.

“Kopienu mākslas aktivitāšu ietvaros mēs vēlamies uzņemt cilvēkus savā patiesajā tēlā, nevis šo cilvēka būtību transformēt vai mainīt,”

atzīmēja Ieva Niedre, kopienu mākslas projektu producente

Tīklošanās pasākuma ideja – izzināt, kā radošas pieejas palīdz iedvesmot un aktivizēt kopienas, kā arī veidot spēcīgākas un ilgtspējīgākas organizācijas. Pasākumā izskanēja iedvesmas un praktiskās pieredzes stāsti – par savu organizāciju darbību, paveikto un nākotnes iecerēm stāstīja 4 NVO pārstāvji.

Paldies par atsaucību, līdzdalību un iedvesmas stāstiem:

• Ievai Niedrei no “Fonda Initium” un “Pārdaugavas Radošais centrs”,
• Kasparam Lielgalvim no biedrības “Totaldobže”,
• Inesei Grandānei no biedrības “Rīgas Mazjumprava”,
• Annai Zagorskai no biedrības “Tuvumi”!

Paldies Ievai Niedrei par pasākuma vadīšanu un ritma uzturēšanu!

Dalībnieku vidū bija gan NVO, kuras darbojas līdzīgās jomās, gan interesenti, kas vēlējās iepazīties ar organizāciju darbību un pārstāvjiem. Tīklošanās bija iespēja tikties ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, apmainīties ar idejām un pieredzi.

Lai pasākumā dzirdētie stāsti un satiktie domubiedri iedvesmo un kļūst par turpmākās darbības stiprinātājiem! Ceram, ka kopīgā tikšanās ikvienam dalībniekam raisīja jaunas pārdomas un idejas!

Paldies visiem tīklošanās pasākuma dalībniekiem!

Pasākumu, atzīmējot NVO nama 11 darbības gadu jubileju, rīkoja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra NVO atbalsta sektors sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.

12345

 

Atvēlot Ģertrūdes ielas posmu gājējiem, uzstādīts Mobilitātes rekords 2024

Sestdien, 21, septembrī, Eiropas mobilitātes nedēļas ietvaros Rīgā uzstādīts Mobilitātes rekords 2024. Šajā dienā Ģertrūdes ielas posms pārtapa par gājēju ielu, kurā visas dienas garumā pilsētas iedzīvotāji un viesi varēja iepazīties ar 24 dažādiem, videi draudzīgiem un aizraujošiem pārvietošanās veidiem. Pasākuma ietvaros, izmēģinot vienriteņa dēļus, supdēļus, mini bmx, rollerslidas un citus neierastus pārvietošanās veidus, uzstādīts “Mobilitātes rekords 2024”.

24 izglītojošas un izzinošas stacijas Ģertrūdes ielas posmā no Brīvības ielas līdz Tērbatas ielai pulcēja vairāk nekā 2000 pilsētas iedzīvotājus un viesus, sasniedzot Mobilitātes rekordu 2024. Pasākuma mērķis bija rosināt ik vienu aizdomāties par dažādajiem pārvietošanās veidiem, kas mums ir visapkārt.

“Mobilitātes rekorda 2024” titulu ieguva Lana, kura pasākumu apmeklēja kopā ar meitu. Lana norāda, ka ikdienā pa Rīgu pārvietojas ar velosipēdu un viņai ir prieks, ka Rīgā top vairāk veloceļu.

Pasākuma ietvaros bija pieejamas izglītojošas un izzinošas stacijas, kurās daudzveidīgu mobilitātes rīku lietotāji stāstīja par plašo mobilitātes rīku klāstu, to vēsturi, rādīja paraugdemonstrējumus, kā arī ikviens varēja izmēģināt kādu no pasākumā pieejamajiem pārvietošanās līdzekļiem. Stacijā “Rīga riteņo” norisinājās velo ruļļu sacensības, kur dalībnieki centās viens otru pārspēt, pēc iespējas ātrāk nobraucot virtuālu distanci uz veloruļļiem, pašiem paliekot uz vietas.

Stacijā “Rīga vienriteņo” jebkurš varēja izmēģināt vienriteņa dēli, savukārt stacijā “Rīga balansē” – balansa dēli – lai liktu pamatus savām spējām, pārvietoties ar elektrisko uniciklu. Savukārt stacija “Rīga draudzējas” mudināja aizdomāties par to, lai pilsētvide būtu pieejama, droša un ērta ikvienam, arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Stacijas, kuras piesaistīja plašu uzmanību, bija “Rīga ērmriteņo.” Tajā bija apskatāmi vairāki ērmriteņi un mazākie pasākuma apmeklētāji varēja doties īsā izbraucienā ar vienu no tiem. Savukārt stacijā “Rīga iet” īsā pastaigā varēja doties ar ķekatām, spainīšiem un pedālīšiem.

📸 ŠEIT

Eiropas mobilitātes nedēļa ir Eiropas Komisijas izglītojošā kampaņa, kas katru gadu norisinās no 16. līdz 22. septembrim, ar mērķi veicināt iedzīvotāju izpratni par ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās. Kampaņai ik gadu pievienojas arvien vairāk pilsētu, organizējot aktivitātes, kas vērstas uz sabiedrības uzvedības maiņu, izvēloties sabiedrisko transportu vai citus videi draudzīgus transporta risinājumus. Rīga Eiropas mobilitātēs piedalās kopš 2008. gada.

4. gaita vedīs arī uz skolu, pili un Dolāru prinča māju

Senā Vecbaznīcas ciema (tagadējā Vecdaugavas apkaime) iedzīvotāju gaitas bija cieši saistītas ar Rīnūžiem un Vecmīlgrāvi, tādēļ biedrība “Vecdaugavieši” 4. gaitā – 29. septembrī vedīs uz šo pusi. Sāksim ar Augusta Dombrovska atstāto kultūrmantojuma apzināšanu. Vecmīlgrāvis un tā apkārtne viņa dzīvē ienāk kopš 1887. gada. Savukārt nesavtīgā mecenāta darbība atstājusi paliekošas vērtības, kuras arī daudzināsim.

Gan A. Dombrovska, gan viņa domubiedres Martas Rinkas izdoma un radošums ir iedvesmojis un turpina iedvesmot daudzus, tāpat kā šīs apkārtnes daba – meži, upes un jūra. Ne velti šeit ilgus gadus dzīvoja un strādāja Krišjānis Barons, bet pretrunīgi vērtētā rakstnieka Viļa Lāča romānu varoņi tepat vien noskatīti, tādēļ iesim lūkot prototipu kādreizējās mājas. Savi nostāsti ir arī par citām interesantām personībām, ir fakti un notikumi, kurus kopīgi atcerēsimies.

Uz 4. gaitu – Vecmīlgrāvis – Ziemeļblāzma – Burtnieku nams – 20. gadsimta sākums, kultūras darbinieku dzīves stāsti – pulcēsimies 29. septembrī plkst. 11 autobusa pieturā – Martas Rinkas iela, kur apstājas 2., 24., 29. un 58. autobuss.

Projekts “Vecdaugavas daudzināšana” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Dalība visos pasākumos ir BEZ MAKSAS.

 

Rīgā notiks konference labklājības jomas profesionāļiem

30. septembrī un 1. oktobrī Rīgā notiks konference par aktuālām tēmām pilsoniskās sabiedrības labklājības jomā. Pirmā diena būs veltīta demences tematikai; otrā diena – visām paaudzēm iekļaujošas pilsētvides plānošanai. Konferenci rīko Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar Rīgas domes Labklājības departamentu.

Ja paļautos tikai uz statistiku, varētu secināt, ka Latvijā ar nepilniem 10 000 diagnosticētu demences gadījumu šī slimība ir ievērojami mazāk izplatīta nekā Ziemeļvalstīs, kur reģistrēti aptuveni 500 000 demences pacientu. Lai gan Latvijā tā ir viena no visbiežāk nediagnosticētajām vai nepareizi diagnosticētajām saslimšanām, šo kaiti savu radinieku vai paziņu lokā atpazīs daudzi. Kaut arī pašlaik tā nav medicīniski ārstējama, Ziemeļvalstīs ir pozitīvi rezultāti dažādiem prevences pasākumiem, agrīnai diagnostikai, atbalsta sistēmām un inovatīvām aprūpes metodēm. Par šiem jautājumiem pastiprināta interese novērota arī Latvijā, tāpēc, pulcējot nozares praktiķus no Ziemeļvalstīm un Latvijas, tiem atvēlēta konferences pirmā diena.

Mērķauditorija: sociālo aprūpes centru pārstāvji, sociālā darba speciālisti, aprūpes speciālisti, sociālās aprūpes politikas veidotāji, politikas veidotāji un citi interesenti.

Konferences otrajā dienā Rīgas domes sēžu zālē pulcēsies pilsētvides plānošanas speciālisti, lai dalītos pieredzē par ilgtspējīgu un visām paaudzēm pielāgotu dzīves telpu, universālo dizainu un pilsētvides elementiem iekļaujošas vides veidošanai.

Ziemeļvalstu skatījumā par visiem piemērotu pilsētvidi uzskata tādu, kas ir pieejama, droša, humāna un kurā ērti jūtas ikviens cilvēks. Ziemeļvalstu arhitektiem un pilsētplānotājiem ir bagātīga pieredze, veidojot pilsētvidi, pakārtojot to cilvēkam. Universālais dizains nenosaka īpašas prasības kādai konkrētai sociālai grupai, bet padara pakalpojumus, infrastruktūru un vidi pieejamu ikvienam.

Mērķauditorija konferences otrajā dienā: pilsētvides plānošanas speciālisti, arhitekti, apkaimju un kopienu aktīvisti, NVO pārstāvji, sociālo pakalpojumu sniedzēji, sociālās politikas veidotāji, politiķi un citi interesenti.

  • Norises vieta: Rīgas domes sēžu zāle (Rātslaukums 1) un tiešsaiste.
  • Valoda: angļu. Tiks nodrošināts tulkojums latviešu valodā.
  • Dalība: bez maksas ar iepriekšēju reģistrēšanos.

Reģistrācija – ŠEIT .

Reģistrācija dalībai klātienē atvērta līdz 23. septembrim.

Pasākums tiks fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un video var tikt izmantoti pasākuma atskata publicēšanai organizatoru tīmekļa vietnē un sociālajos tīklos.

Papildu informāciju par konferenci var iegūt www.norden.lv.

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments ir vadošā iestāde Rīgas pašvaldībai noteiktās kompetences ietvaros sociālo pakalpojumu, sociālās palīdzības, veselības aprūpes pieejamības, veselības veicināšanas un profilakses, tostarp atkarību izplatības ierobežošanas un iedzīvotāju nodarbinātības veicināšanas jautājumos.

Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā ir oficiāla Ziemeļvalstu sadarbības pārstāvniecība Latvijā, kas izveidota 1991. gadā. Tās misija ir veicināt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību, veidojot saikni ar vietējām iestādēm un partneriem un veicinot sabiedrības informētību par sadarbības iespējām un priekšrocībām. Biroja pārstāvniecība Latvijā strādā ar dažādiem sadarbības projektiem un piedāvā atbalstu grantu veidā, kas pieejams valsts pārvaldes un privātām struktūrām un privātpersonām.

Kontaktpersona saziņai Ziemeļvalstu Ministru padomes birojā Latvijā:
Anita Miruškina, komunikācijas padomniece,
tālrunis: +371 26575195,
e-pasts: anita.miruskina@norden.lv

 

Klāt “NVO nama ziņas” septembra numurs!

Septembra “NVO nama ziņu” ievadā iepazīstinām ar biedrību “Rīgas Mazjumprava”, lai izzinātu, kāda ir šīs organizācijas misija un nākotnes ieceres.

“Biedrības galvenā darbības joma jau kopš pašiem pirmsākumiem ir Mazjumpravas muižas kultūras mantojuma popularizācija un izpēte. Jāsaka, ka Mazjumpravas muiža ir gandrīz ideāla vieta, kur vienlaicīgi īstenot izglītojošas un radošas aktivitātes, jo muižas vēsture ir raiba kā dzeņa vēders. Tādēļ muižas kompleksā pašlaik notiek izglītojošas lekcijas, ekskursijas, koncerti, teātra izrādes, radoši izzinošas darbnīcas visa vecuma apmeklētājiem,”

stāsta biedrības valdes priekšsēdētāja Inese Grandāne

Aicinām izlasīt pilnu interviju!

Vēl izdevumā atradīsiet ziņas par gaidāmajiem semināriem un pasākumiem NVO namā, NVO jaunumiem un informāciju par aktuālajiem projektu konkursiem.

Ziņās publicēts arī ielūgums uz NVO tīklošanās pasākumu 24. septembrī, kura uzmanības centrā būs kultūra kā virzītājspēks NVO stiprināšanai un kopienu veidošanai. Šis pasākums sniegs iespēju nevalstiskajām organizācijām dalīties pieredzē, veidot jaunus kontaktus un attīstīt sadarbības projektus.

📌 Ieskaties “NVO nama ziņās!”

 

Rīgā īstenos ieceri par sabiedrības vadītiem kopienu centriem

Trešdien, 18. septembrī, Rīgas domes sēdē apstiprināti saistošie noteikumi pilotprojektam par sabiedrības vadītu kopienu centru īstenošanu Rīgā. Pilotprojekta mērķis ir noteikt nevalstisko organizāciju (NVO) spēju finansiāli, administratīvi un saturiski nodrošināt kopienas centra darbību atbilstoši pašvaldības un kopienas jeb apkaimes pieprasījumam, vajadzībām un interesēm.

Tiek paredzēts, ka kopienu centri ar NVO sektora palīdzību sekmēs tādu pašvaldības funkciju kā, sabiedrības izglītošana (izglītojošu pasākumu rīkošana dažādām mērķa grupām, par veselīgu dzīvesveidu, klimatneitralitāti, civilo aizsardzību u.c. tēmām), interešu izglītība, piedalīšanās kultūras dzīvē, veselīga dzīvesveida veicināšana, darbs ar jaunatni un sociālais atbalsts izpildi. Tam papildu, tiks sekmēta saimnieciskā darbība, kā arī pašvaldības brīvprātīgo funkciju – sabiedrības integrācija un līdzdalība – izpildes nodrošināšana.

Kopienu centri atradīsies trīs pašvaldības īpašumos:

● Sīmaņa ielā 14;

● Čiekurkalna 3. šķērslīnijā 11;

● Vienības gatvē 117A.

Projekta īstenošanai tiks izmantots granta atbalsts līdz 120 000 eiro apmērā.

Turpmākie projekta ieviešanas soļi paredz atklāta konkursa rīkošanu kopienas centru operatoru jeb vadītāju noteikšanai, vienreizēja finansiāla atbalsta (granta) piešķiršanu kopienu centru darbības uzsākšanai, pašvaldības nekustamo īpašumu iznomāšanu kopienu centru darbības nodrošināšanai un to darbības izvērtēšanu.

Pilotprojekts ietver Rīgas attīstības programmas 2022.–2027. gadam izvirzītās prioritātes “Mūsdienīga un atvērta pilsētas pārvaldība” vienu no uzdevumiem “Veicināt iedzīvotāju un NVO līdzdalību pašvaldībai būtisku lēmumu pieņemšanā un funkciju īstenošanā”. Turklāt NVO vadīta apkaimes/kopienas centra pilotprojekta sagatavošana un īstenošana iekļauta Rīgas sabiedrības integrācijas pamatnostādņu 2019.–2024. gadam īstenošanas rīcības plāna 2022.–2024. gadam rīcībā “Apkaimju iedzīvotāju līdzdalības un piederības sajūtas veicināšana”.

Saistošo noteikumu izstrādei tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā aktīvi darbojās arī Rīgas Apkaimju alianse, pārstāvot sabiedrības vēlmi šādu centru izveidē pilsētā.

 

“Caritas Latvija” atklās brīvprātīgo sezonu ar “Caritas Akadēmiju”

21. septembrī plkst. 12.00 nodibinājums “Caritas Latvija” aicina uz Brīvprātīgo sezonas atklāšanas pasākumu “Caritas Akadēmija”, kas notiks Caritas Jauniešu centrā, O. Vācieša ielā 6 k-4, Rīga.

“Caritas Akadēmija” ir Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros īstenotā projekta “Kopā spējam vairāk – “Caritas Latvija” kapacitātes stiprināšana un komandas saliedēšana” pirmā aktivitāte. Projekta mērķis ir veicināt nodibinājuma brīvprātīgo un darbinieku kapacitāti, lai saliedētu un stiprinātu “Caritas Latvija” darbinieku un brīvprātīgo komandu. Pasākums arī turpinās tradīciju rīkot svinīgu brīvprātīgo sezonas atklāšanu un palīdzēs popularizēt brīvprātīgā darba veikšanas ideju gan Rīgā, gan Latvijā.

2024. gadā “Caritas Latvija” apritēs 20 gadi, un šo jubileju nodibinājums vēlas izmantot kā iespēju, lai kopīgi padziļinātu izpratni par nodibinājuma identitāti un misiju, tā vēsturi un saliedētu turpmākajam darbam.

Pasākuma mērķa auditorija ir cilvēki, kuri jau veic brīvprātīgo darbu “Caritas Latvija” vai vēlas to darīt tuvākajā nākotnē. Piedalīšanās pasākumā ir bez maksas.

Programma

● 12.00 – 13.30
Atklāšana. Iepazīšanās ar dalībniekiem. “Caritas” misija, identitāte un vērtības. Brīvprātīgā darba iespējas, Marija Diaza, “Caritas Latvija” brīvprātīgā darba vadītāja.

● 13.30 – 14.30
Pusdienas.

● 14.30 – 15.30
Lekcija “Kā degot nesadegt? Kā noturēt motivāciju ilgtermiņā?”, Inese Subēviča, Sarunu festivāla LAMPA brīvprātīgo koordinatore.

● 15.30 – 16.30
Kā mēs iesim uz priekšu KOPĀ? 2024./2025.gads kopā ar nodibinājumu “Caritas Latvija”.

● 16.30 – 17.00
Pasākuma izvērtēšana. Nākamie soļi. Noslēgums.

Dalībnieku reģistrācija līdz 17. septembrim – ŠEIT

Nodibinājums „Caritas Latvija” darbojas kopš 2004. gada 10. novembra, un no 2006. gada 15. augusta tam ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Nodibinājuma mērķi ir veikt karitatīvo darbu ar mazaizsargātām sabiedrības grupām, veicinot brīvprātīgo darbu, kā arī nodibinājuma uzdevums ir mazaizsargāto iedzīvotāju grupu atbalstīšana un palīdzības sniegšana tām. Nodibinājums ir starptautisko organizāciju “Caritas Europa” un “Caritas Internationalis” dalīborganizācija, kas kopā veido 162 organizāciju savienību un ir viens no lielākajiem humānās palīdzības tīkliem pasaulē. Lai sasniegtu mērķi mazaizsargāto personu atbalstam, nodibinājums veicina brīvprātīgo darbu un apmāca darbiniekus un brīvprātīgos, kas sniedz palīdzību mazaizsargātajiem.

Projekts “Kopā spējam vairāk – “Caritas Latvija” kapacitātes stiprināšana un komandas saliedēšana” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Notiks remigrācijai veltīta gada domnīca

Šā gada 19. septembrī Rīgas plānošanas reģions rīko remigrācijai veltītu gada domnīcu par aktuālajām tendencēm, kurā šoreiz akcents tiek likts uz remigrācijas politikas nākotnes izaicinājumiem, Rīgu un tās sniegtajām iespējām remigrantiem, uzņēmējdarbības atbalsta programmu, veselības pakalpojumu saņemšanu Latvijā, kā arī remigrantu iespējām atgriežoties brīvprātīgi iestāties Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Šā gada domnīca notiks sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību.

“Atgriešanās process pēc daudziem nodzīvotiem gadiem ārvalstīs ir garš. Daudzas lietas Latvijā šo gadu laikā ir mainījušās. Tāpēc ik gadu rīkojam remigrācijai veltītas domnīcas, kurās eksperti, politikas veidotāji un paši remigranti dalās ar būtisku informāciju, kas palīdzēs citām ģimenēm šo atgriešanās procesu padarīt vieglāku,”

norāda Rīgas plānošanas remigrācijas koordinatore Daina Šulca.

Kopumā kopš programmas ieviešanas 2018.gadā Rīgas reģionā ar remigrācijas koordinatora atbalstu atgriezušās ap 1600 personas. Tuvākajos gados ar programmas starpniecību uz Rīgas reģionu plāno atgriezties vēl 368 ģimenes, no kurām puse ir ģimenes ar bērniem.

Domnīca notiks jau sesto gadu.

Domnīcu atklās Edvards Ratnieks, Rīgas vicemērs un Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, kas uzsver, cik svarīga valsts politikas veidošanā ir remigrācija pretstatā imigrācijai.

Ievadā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Vita Ziemele iepazīstinās ar uzņēmējdarbības un darba vietu konkursu remigrantiem.

Domnīca sastāv no četriem paneļiem, kas veltīti konkrētai tematikai.Pirmais panelis būs par remigrācijas tagadni un nākotni, kā arī remigrāciju vs imigrācijai. Šajā panelī Centrālās statistikas pārvaldes eksperte Ance Ceriņa dalīsies ar jaunāko statistiku par tiem, kas atgriežas, ieskicējot to portretu.

Latvijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze iepazīstinās ar valsts sadarbības veidošanu ar latviešu diasporu pasaulē un remigrācijas vietu kopējā diasporas plānā.

Savukārt vispopulārākā diasporas portāla “Latviesi.com” vadītājs Indulis Bērziņš pastāstīs, kādas ir ārvalstīs dzīvojošo latviešu intereses un arī problemātika, ko atklāj portāla ikdienas lietotājs.

Rīgas panelis

Otrais panelis tiks veltīts Rīgai, jo uz to atgriežas visvairāk ārvalstīs dzīvojošo iedzīvotāju. Fredis Bikovs, Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūras “Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra” direktors, pastāstīs par Rīgas pašvaldības remigrācijas atbalstu augsti kvalificētiem speciālistiem programmu un rezultātiem. Savukārt Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra pārstāve Daira Bite pastāstīs par rīdzinieku iespējām iesaistīties Rīgas apkaimju dzīvē.

Veselības aprūpe

Panelī par valsts apmaksātiem veselības pakalpojumiem un mediķu atgriešanos eksperti izglītos par mūsu medicīnas sistēmu un iespējām tiem, kas atgriežas. Nacionālā veselības dienesta pārstāves Lāsma Matjuka un Simona Daude pieskarsies tādām tēmām kā valsts apmaksāti medicīnas pakalpojumi un kā remigrantam tos saņemt, kā arī kompensējamās zāles un valsts veselības apdrošināšana.

Karjera Nacionālajos bruņotajos spēkos

Rihards Rozenbaums, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba Rekrutēšanas un atlases centra priekšnieks, iepazīstinās ar alases kritērijiiem, stājoties NBS, un priekšrocībām Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un viņu ģimenēm.

Atgriešanās stāsti šoreiz pakārtoti tēmām

Katrā no paneļiem varēs iepazīties ar remigrantu stāstiem. Par atgriešanos no Lielbritānijas un dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos pastāstīs Ojārs Ekšteins, Nacionālo bruņoto spēku gaisa spēku karavīrs.

Anna Saliņa, Plaušu slimību klīnikas vadītāja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, pēc piecu gadu pieredzes pneimonoloģijas klīnikā un pētniecībā Bāzeles Universitātes slimnīcā Šveicē atgriezās Latvijā un izveidoja šeit veiksmīgu ārsta karjeru.

Ar savu stāstu piedalīsies arī Rīgas diasporas relokācijas atbalsta programmas saņēmēja, finansiste – grāmatvede Linda Drevinska.
Savukārt Emīls Linga ārzemēs vadīja Reikjavīkas latviešu skolu, bet tagad ir veiksmīgs uzņēmējs Ķekavas novadā.

Domnīcai seko līdzi tiešraidēs Facebook

●  Ikviens varēs sekot līdzi attālināti 19.septembrī no pulksten 9.30 – 15.00 Latviesi.com Facebook lapā un Rīgas plānošanas reģiona Facebook lapā .

● Klātienē tā notiks Rīgas domes ēkā, Rātslaukumā.

Remigrācijas koordinatora projekts sadarbībā ar plānošanas reģioniem iesākās 2018. gada martā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu. Projekta ietvaros remigranti atgriežas visās deviņās reģiona pašvaldībās – Ādažos, Jūrmalā, Ķekavā, Mārupē, Olainē, Rīgā, Ropažos, Salaspilī un Siguldā.

 

Notiks vecdaugaviešu daudzināšana – tas brīdis ir klāt!

Šoreiz dosimies citādā gaitā, bet būsim tikpat aktīvi. Tā būs stāstu un dziesmu pastaiga laikā no sendienām līdz mūsdienām. Saviesīgā gaisotnē, atgādinot senču nostāstus, senos vietvārdus u.tml., daudzināsim vecdaugaviešus. Visi kopā mēģināsim atdzīvināt aizmirstus faktus, liksim lietā arī katrs savu erudīciju, asprātību un izdomu, jo padomā ir vēl citas atraktīvas nodarbības, bet saglabājam tiesības visu neatklāt.

Pirmais daudzināšanas pasākums notiks 22. septembrī plkst. 14 Vecdaugavā,

Plekstes ielā 3.

 

Projekts “Vecdaugavas daudzināšana” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Dalība visos pasākumos ir BEZ MAKSAS.