Arhīvs birkai: Jauniešu iesaiste

Notiks Rīgas vokālās mūzikas konkurss “Balsis 2024”

Aicinām Rīgas izglītības un kultūras iestāžu vokālos ansambļus pieteikties Rīgas vokālās mūzikas konkursam “Balsis 2024”. Konkurss norisināsies no 2024. gada 13. februāra līdz 1. martam Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības un kultūras iestādēs.

🟩 Ar konkursa nolikumu var iepazīties ŠEIT.

🟩 Īpašu uzmanību vēršam uz to, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir mainījies vokālo ansambļu iedalījums grupās. Jautājumu gadījumā lūdzam sazināties ar Rīgas Interešu izglītības metodiskā centra galveno speciālisti Artu Grīnu, tālrunis 29557442, e-pasts agrina@edu.riga.lv.

Mēs priecāsimies par vokālo ansambļu vadītāju un skolotāju jaunradi. Nereti tieši jūsu radītās tautasdziesmu apdares vai oriģināldziesmas ir īpaši piemērotas bērnu un jauniešu balsīm, katra vokālā ansambļa radošajai atmosfērai un tēlam. Pēdējo 4 gadu laikā esam kopīgi radījuši un ar Rīgas Valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta finansiālu atbalstu izdevuši trīs repertuāra krājumus vokālajiem ansambļiem un koriem: “Tur, kur jūras satiekas”, “Ziemas dziesmas” un “Vasaras dziesmas”. Ar prieku ziņojam, ka gatavojam trešo “Gadalaiku” cikla krājumu – “Rudens dziesmas”.

Lai skanīgas balsis dziedātājiem un radošs gars skolotājiem!

Atbalsts jaunatnes nozarei Rīgā 2023. gadā

,

Pagājušais gads darbā ar jaunatni Rīgā bijis ražīgs. To nodrošināja ne tikai daudzskaitlīgas jaunatnes organizāciju iniciatīvas, bet arī pašvaldības piešķirtais papildu finansējums jomai gandrīz 130 tūkstošu EUR apmērā un dažādu jaunatnei veltītu starptautisku pasākumu norise.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Jaunatnes nodaļa apkopoja datus par 2023.gada rezultātiem.

2023. gadā ar pašvaldības finansiālu atbalstu īstenoti:

🟩 13 nevalstisko organizāciju brīvā laika aktivitāšu projekti (2300+ dalībniekiem);
🟩 43 nevalstisko organizāciju rīkotās nometnes (1600+ dalībniekiem);
🟩 7 pašvaldībai nozīmīgie projekti darba ar jaunatni jomā, kas bija vērsti uz ilgtermiņa jauniešu neformālās izglītības programmu norises un darba ar jaunatni infrastruktūras objektu darbības nodrošināšanu;
🟩 vairāki jaunatnes organizāciju kapacitātes stiprināšanas projekti;
🟩 24 jauniešu iniciatīvu projekti (par radošu pašizpausmi, brīvprātīgo darbu, sportu un neformālu mācīšanos), kurus realizēja 13 – 20 gadus veci jaunieši;
🟩 35+ pasākumi izglītības iestāžu skolēnu pašpārvalžu un to konsultantu atbalstam (semināri, konferences, kongress, diskusiju vakari, konsultācijas u.c.);
🟩 173 pašvaldības izglītības iestāžu (vispārizglītojošo skolu, interešu izglītības iestāžu, sporta skolu, kā arī mūzikas un mākslas skolu) nometnes (6100+ dalībniekiem);
🟩 5 bezmaksas dienas nometnes bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
🟩 Uzsākta 4 iniciatīvu, kas izstrādātas JAUNIEŠU LĪDZDALĪBAS BUDŽETA pilotprojekta ietvaros, īstenošana.

Līdztekus tam, iesaistoties nevalstiskajām organizācijām, komersantiem un pašvaldības izglītības iestādēm, ar valsts budžeta finansējumu nodrošināta 24 integratīva rakstura bezmaksas nometņu norise Ukrainas un Latvijas bērniem vasaras un rudens brīvlaikā (894 dalībnieki).

Savukārt ar jauniešu centra “Kaņieris” atbalstu gada laikā:

🟩 170+ jaunatnes NVO pasākumiem nodrošinātas bezmaksas telpas (2000+ dalībnieki);
🟩 100+ jaunieši un organizācijas saviem pasākumiem bez maksas izmantoja ekipējumu un aprīkojumu;
🟩 50+ paša jauniešu centra rīkotie pasākumi (700+ dalībnieki);
🟩 notikušas informatīvās nodarbības par jauniešu iespējām 11 skolās (aptverot 600+ skolēnus);
🟩 realizēts jauniešu pašizaugsmes cikls “5 soļi Izaugsmei”;
🟩 savas aktivitātes īstenojuši 4 Eiropas solidaritātes korpusa brīvprātīgie jaunieši no Austrijas, Polijas un Gruzijas;
🟩 notikušas vairākas jaunatnes organizāciju tīklošanās un tikšanās ar dažādu jomu ekspertiem;
🟩 īstenoti kopīgi projekti ar jaunatnes NVO;
🟩 brīvprātīgie jaunieši realizējuši savas iniciatīvas par šādām tēmām: māksla un sports, iespējas un pieredze, kultūru dažādība, līdzdalība u.c.

Līdztekus atbalsta sniegšanai jauniešiem un jaunatnes organizācijām, viens no galvenajiem uzdevumiem 2024. gadā būs Rīgas jaunatnes politikas īstenošanas plāna 2024. – 2028. gadam izstrāde. Jau iepriekšējā gadā veikta situācijas izpēte un konsultācijas ar nozaru organizācijām. Piemēram, ir veikta Rīgas jauniešu aptauja un tematiskas fokusgrupas, kā arī ir noticis jaunatnes organizāciju forums. Drīzumā sekos detalizētāka informācija par dokumenta izstrādes gaitu un rezultātiem.

📌 Ar jauniešu aptaujas rezultātiem iespējams iepazīties – ŠEIT

Informācijas avots: IKSD

Mācies un iegūsti velosipēda vadītāja apliecību!

Tehniskās jaunrades nams „Annas 2” aicina jaunos velobraucējus no 10 gadu vecuma uz ceļu satiksmes noteikumu bezmaksas mācībām velosipēda vadītāja apliecības iegūšanai (9 nodarbības un CSDD eksāmena kārtošana).

✅ Nodarbības notiks ceturtdienās no plkst. 17.15 (2. grupa, mācību sākums 11. janvārī) un piektdienās no plkst. 15.50 (3. grupa, mācību sākums 12. janvārī) Annas ielā 2. Nodarbības vada Velo mini moto pulciņa skolotāja Lauma Krogzeme.

Mācības notiek latviešu valodā.

🟢 Iepriekšēja pieteikšanās (vietu skaits ierobežots) uz e-pastu ritenvasara@inbox.lv (tuvāka info pa tel. 26280340).

Noskaidrota Baltijas jauniešu labākā ideja skolu vides uzlabošanai

Lai uzlabotu skolēnu pašsajūtu un padarītu skolas vidi patīkamāku, Baltijas jaunieši piedāvāja tādas idejas kā aplikācijas mācību darba efektīvākai plānošanai, praktiski uzlabojumi klašu un atpūtas telpās, kā arī jaunas, skolēnus vienojošas radošās iniciatīvas.

✅ Samsung “Solve for Tomorrow” ideju konkursa trešais gads noslēdzies ar Igaunijas komandas uzvaru (augšējā attēlā), kas startēja ar ierosinājumu izstrādāt aplikāciju skolēnu saliedētības veicināšanai un iespējai anonīmi un operatīvi ziņot skolas personālam par bulinga gadījumiem vai cita veida problemātiku. Uzvarētāji iegūs 5000 eiro savas idejas realizēšanai. Labi panākumi arī Latvijas jauniešiem – Varakļānu vidusskolas komanda ar ideju par spēļu projicēšanu skolas gaiteņos ieguva trešo vietu.

Trešdien ar starptautisku fināla pasākumu Rīgā noslēdzās Samsung “Solve for Tomorrow” jauniešu ideju konkursa trešā sezona, kurā teju tūkstotis jauniešu no visas Baltijas meklēja risinājumus skolu vides uzlabošanai. Pilnu konkursa ciklu noslēdza vairāk nekā 140 komandas ar idejām, kā skolu vidi padarīt skolēniem draudzīgāku un skolas dzīvi – priekpilnāku. Izstrādātās idejas risināja gan tādas praktiskas problēmas kā skolas prasību uz lapām pierakstīt stundu kavējumu iemeslus, kas liek stundu kavēt vēl ilgāk, gan piedāvāja skolēniem saistošas idejas, kā vienam pret otru izturēties draudzīgāk un veicināt aktīvu laika pavadīšanu skolas starpbrīžos.

“Ja iepriekšējos gados jaunieši meklēja risinājumus zaļākam dzīvesveidam un dzīves tiešsaistē balansēšanai ar aktivitātēm otrpus ekrāniem, tad šogad konkursā izaicinājām jauniešus uzlabot vidi, kurā viņi uzturas visvairāk – skolas. Esam gandarīti par jauniešu paveikto, jo viņu idejas apliecina – jaunā paaudze ļoti labi saprot mūsdienu izaicinājumus, saredz, kur tie rodas, un ir apņēmības pilni meklēt un veikt uzlabojumus. Mūsu darbs ir vainagojies panākumiem, un nevaram sagaidīt, kad redzēsim uzvarētāju ideju īstenojamies,” uzsver Samsung “Solve for Tomorrow”

iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.

Latviju konkursa finālā pārstāvēja komandas no Rīgas, Siguldas, Priekuļiem un Varakļāniem. Priekuļu vidusskolas komanda bija izstrādājusi ar tehnoloģijām aprīkotas āra klases ierīkošanas plānu, Siguldas Valsts ģimnāzijas komanda – aplikāciju efektīvākai kavējumu reģistrēšanai, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas jaunietes vēlējās skolā ieviest muzikālās kāpnes, savukārt Varakļānu vidusskolas komandas – izaicinājumu spēli piederības sajūtas uzlabošanai skolā un interaktīvas spēles aktīvākai laika pavadīšanai starpbrīžos. Kopumā konkursam Latvijā šogad pieteicās nedaudz vairāk par 600 skolēniem.

Par “Solve for Tomorrow”

Konkursu “Solve for Tomorrow” sociālās iniciatīvas ietvaros rīko “Samsung Electronic Baltics”. Samsung “Solve for Tomorrow” ir globāla iniciatīva, kas tiek īstenota jau 64 valstīs visā pasaulē un veicina skolēnu pašizglītošanos STEM nozarēs (dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika), kā arī motivē bērnus un jauniešus risināt sev un apkārtējai sabiedrībai aktuālus jautājumus. Iniciatīvas partneri Latvijā ir LR Izglītības un zinātnes ministrija, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un portāls “Labs Of Latvia”, Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotais ESF projekts “PuMPuRS”, Eiropas Parlamenta birojs Latvijā, Liepājas Zinātnes un izglītības inovāciju centrs ZIIC, Latvijas Drošāka interneta centrs, nodibinājums “Iespējamā misija” un Pusaudžu resursu centrs.

✅ Plašāk par projektu – ŠEIT 

Vairāk nekā 100 skolēni, pedagogi un vecāki vienojas par Rīgas skolēnu līdzdalības memorandu

Piektdien, 1. decembrī, VEF Kultūras pilī norisinājās Rīgas skolēnu līdzdalības forums. Forumu sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamentu (RVP IKSD) rīkoja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēnu pašpārvalde, un tajā noritēja vērtīgas sarunas starp skolēniem, pedagogiem, vecākiem, EP deputāti Daci Melnbārdi, Rīgas domes priekšsēdētāju Vilni Ķirsi, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas prezidentu Rūdolfu Kalvānu, Rīgas Doma kora skolas vadītāju Gintu Ceplenieku, Rīgas domes IKSK priekšsēdētāju Laimu Geikinu, IZM parlamentāro sekretāri Silviju Reinbergu, RD IKSD Sporta un jaunatnes pārvaldes Jaunatnes nodaļas vadītāju Dmitriju Zverevu, un biedrības Eiropas Kustība Latvijā ģenerālsekretāri Lieni Valdmani.

“Skolai ir jābūt demokrātijas citadelei” šie EP deputātes Daces Melbārdes teiktie vārdi var kalpot kā vadmotīvs Rīgas skolēnu līdzdalības forumam, kurā pulcējās vairāk nekā 100 skolēni, pedagogi, skolu administrācijas pārstāvji un vecāki.

Īpaši nozīmīgi ir uzsvērt, ka Foruma ideju radīja, saturu veidoja un rīkošanu pilnībā īstenoja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēnu komanda, pateicoties Rīgas valstspilsētas pašvaldības finansiālam atbalstam. Kā uzrunā uzsvēra priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Skolēnu pašpārvaldēs skolēni mācās demokrātiju, attīstot sadarbības prasmes un aizstāvot savas intereses. Patiess prieks, ka skolēni rada konstruktīvus priekšlikumus, kā stiprināt demokrātiju skolā, uzklausīt un ievērot visu izglītības iestāžu darbā iesaistīto pušu viedokli.”

Forumā tika prezentēts Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēnu pašpārvaldes izstrādātais Rīgas skolēnu līdzdalības memorands, kura mērķis ir stiprināt demokrātiju un līdzdalību skolā, nodrošinot skolēnu, darbinieku, vecāku un administrācijas pārstāvju interešu ievērošanu, kā arī jēgpilnu un efektīvu skolēnu pašpārvaldes darbu. Memorandā ir noteikti principi un definētas vadlīnijas demokrātijas kultūras stiprināšanai skolās:

🔹 dokumentu pieejamība;
🔹 pašpārvaldes pienākumi un prezidenta vēlēšanas;
🔹 komunikācijas tīkla stiprināšana;
🔹 līdzdalīgās budžetēšanas principi;
🔹 telpu nepieciešamība efektīvam Pašpārvaldes darbam;
🔹 trīspusējas sadarbības sēde, kurā, lemjot par nozīmīgiem jautājumiem, vienāds balsu skaits ir skolas administrācijai, pašpārvaldei un vecāku padomei.

📌 Ideja par memoranda izstrādi tika radīta 2023. gada augustā, Rīgas domes organizētā Rīgas domes organizētā Jauniešu līdzdalības budžeta konkursā, kurā piedalījās un savu ideju realizēšanai atbalstu saņēma četras Rīgas skolēnu komandas, tostarp arī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas komanda – Jēkabs Dzirkalis, Elīza Veļķere, Rūta Renāte Demitere, Kristaps Apkalns, Rihards Burbickis un Jete Mezīte.

Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas komanda Memorandu izstrādāja vairākos posmos, analizējot citu valstu pieredzi un Latvijā apstiprinātos likumus un noteikumus, kas skar skolēnu līdzdalību un pašpārvalžu darbu skolā. Apspriežot Memorandu ar Rīgas skolu pašpārvalžu prezidentiem, kā arī veicot aptauju par Rīgas skolu pašpārvalžu darbības efektivitāti, tika noskaidrots, ka vairāk nekā 4% aptaujāto jauniešu pat nezina, ka viņu skolās darbojas skolēnu pašpārvalde, kas liecina par lēnu informācijas plūsmu skolēnu starpā.

Savukārt, jautājot par skolēnu iespējām iesaistīties ar mācību procesu saistītos lēmumos, no vairāk nekā 30 skolu audzēkņiem tika saņemti viduvēji un zemi vērtējumi, norādot uz to, ka jauniešu viedoklis par to, kā tiek īstenots viņu pašu mācību process, netiek uzklausīts. Iegūtie dati apliecina, ka Memorandā ietvertās idejas ir nozīmīgas un īstenojamas, lai nodrošinātu veiksmīgu informācijas apmaiņu izglītojamo un skolēnu pašpārvaldes starpā, kā arī ļautu jauniešu balsīm tikt sadzirdētām jautājumos, kas skar viņu pašu mācību procesu.

Foruma laikā memoranda tekstu iepazina un apsprieda 26 klātesošo Rīgas skolu pārstāvji, definējot konkrētas idejas, kā savā izglītības iestādē Memorandā noteikto papildinās un pielāgos. Kā pirmās apņemšanās, kas skolās tiks īstenotas tuvākajā laikā tika minētas:

🔹 ieviest sistēmu, kā skolēni var anonīmi izteikt viedokļus skolā;
🔹 skolēnu pašpārvaldes telpas izveide;
🔹 ciešāka sadarbība ar skolas vadību un vecāki padomi,
🔹 kā arī vispārēja komunikācijas uzlabošana.

Visas dienas garumā noritēja aktīvas diskusijas, meklējot atbildes uz nozīmīgiem jautājumiem:

🔹 vai skolēnu pašpārvaldes ir tikai pasākumu fabrikas;
🔹 kā sekmēt komunikāciju starp skolēniem, pedagogiem, administrāciju;
🔹 kā stiprināt pārliecību, ka jaunieši izglītības iestādē ir vienlīdzīgi partneri.

Vērtīgas sarunas noritēja starp skolēniem, pedagogiem, vecākiem, EP deputāti Daci Melnbārdi, Rīgas domes priekšsēdētāju Vilni Ķirsi, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas prezidentu Rūdolfu Kalvānu, RīgasDoma kora skolas vadītāju Gintu Ceplenieku, Rīgas domes IKSK priekšsēdētāju Laimu Geikinu, IZM parlamentāro sekretāri Silviju Reinbergu, RVP IKSD Sporta un jaunatnes pārvaldes Jaunatnes nodaļas vadītāju Dmitriju Zverevu, un biedrības Eiropas Kustība Latvijā ģenerālsekretāri Lieni Valdmani.

Kā uzsvēra Foruma dalībnieki, tieši savstarpējas sarunas nodrošina attīstību un ļauj mācīties vienam no otra, nodrošinot demokrātijas kultūras stiprināšanu Rīgas skolās un, esot vienisprātis, ka demokrātija valstī sākas ar demokrātiju skolā. Rīgas skolēnu līdzdalības memorandu īpaši nozīmīgu padara fakts, ka to izstrādājuši skolēni, nevis pieaugušie skolēniem, sniedzot savu redzējumu uz notiekošo izglītības iestādēs un ierosinot konstruktīvus priekšlikumus.

Memorands pieejams – šeit

Memorandu parakstīt aicinātas ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas skolas, apliecinot, ka tās iedzīvinās Memorandā paustās vērtības – līdztiesību, vienlīdzību, demokrātiju un savstarpējo cieņu.

Nometņu organizēšana Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotības izglītības iestādēm 2024. gadā

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments (Departaments) izsludina pieteikšanos Departamenta padotībā esošajām izglītības iestādēm nometņu organizēšanai 2024. gadā.

Lai pieteiktos finansiālajam atbalstam, pretendents līdz 2023. gada 21. decembrim (ieskaitot) nosūta pieteikumu par nometņu organizēšanu un nometņu tāmju kopsavilkumu Departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldei ar elektronisku dienesta vēstuli, nosaukumā norādot “Pieteikums nometņu organizēšanas konkursam”.

📌 Ar iekšējiem noteikumiem un saistītiem pielikumiem iepazīties – ŠEIT.

📌 Konsultācijas ir iespējams saņemt Departamenta Jaunatnes nodaļā pie nometņu projektu vadītājas Sandras Adomaites (e-pasts: sandra.adomaite@riga.lv; tālrunis 67181246).

Krišjāņa Barona muzejs aicina ukraiņu jauniešus uz “Krišjāņa skolu”

3. decembrī plkst. 14.00 Krišjāņa Barona muzejs (Rīga, Krišjāņa Barona iela 3-5) aicina 15–25 gadus vecus Ukrainas un Latvijas jauniešus uz pasākuma cikla “Krišjāņa skola” piekto nodarbību. Pasākuma cikla mērķis ir palīdzēt jauniešiem integrēties Latvijas sabiedrībā, iegūt zināšanas par svarīgiem vēstures un kultūras notikumiem Latvijā.

Nodarbība sāksies ar lekciju par darbinieka tiesībām Latvijā. Šo sarunu vadīs Memoriālo muzeju apvienības personāla speciāliste Līga Mikučevska. Pēc tam Kr. Barona muzeja izglītības programmu kuratore Dita Butule rīkos spēli “Profesiju asorti”. Kafijas pauzes laikā dalībniekiem būs iespēja apskatīt muzeja izstādi “Nezināmais Barons”. Pēc tam kopā ar projekta organizatoriem brauksim uz Laimas muzeju, kur 17.00 sāksies ekskursija.

📌 Lūgums pieteikt dalību, rakstot uz e-pastu: barons@memorialiemuzeji.lv

● Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.
● Vairāk informācijas:

Pasākumu cikla nodarbības “Krišjāņa skola” notiek trīs daļās:

  • Pirmā veltīta karjeras iespējām Latvijā, un pasākumos piedalās dažādu jomu speciālisti, kuri sniedz pieredzes stāstus un noderīgu informāciju.
  • Otrā daļa padziļina izpratni par kultūru un vēsturi, muzeja speciālisti iepazīstina dalībniekus ar Latvijas kultūras kanona vērtībām.
  • Trešā daļa ir sarunu platforma, kurā dalībnieki var apspriest iegūtās zināšanas, tādējādi uzlabojot latviešu valodas zināšanas, un viņiem palīdz latviešu valodas skolotāji.

Par pasākumu ciklu un motivāciju tādu veidot muzejs stāsta: “Lai veiksmīgi iekļautos sabiedrībā, ir jāgūst izpratne gan par vēstures pamatfaktiem, gan kultūrvēstures aspektiem. Par pamatu kultūras vērtību iepazīšanai var kalpot Latvijas kultūras kanonā definētās dažādu nozaru vērtības. Būtiska ir šo vērtību sasaiste ar mūsdienām. Tikpat svarīgi jauniešiem ir izprast Latvijas valsts iekārtas pamatprincipus, kā arī valsts pārvaldes sistēmu. Šī izpratne palīdz veiksmīgāk veidot darba attiecības. Ir svarīgi sniegt zināšanas par sociālo aizsardzību, nodokļu sistēmu u.c. būtiskiem ikdienas jautājumiem, kas ir neatņemams ieguldījums karjeras veidošanā un veiksmīgas sociālās integrēšanās priekšnoteikums. Vienlīdz svarīgi ir veidot saskarsmi ar vienaudžiem, tādējādi gūstot pieredzi un zināšanas neformālā, draudzīgā vidē.”

Uz pasākumu aicināti arī Rīgā dzīvojošie vietējie jaunieši, lai dalītos pieredzē ar saviem Ukrainas vienaudžiem un iepazītos ar Ukrainas kultūru.

“Jauniešu centrs Dari Vari” aicina uz projekta “Kopdare” atklāšanas pasākumu

Biedrība “Jauniešu centrs Dari Vari” projekta “Kopdare”, ietvaros aicina Tevi uz pirmo izglītojošo kultūras pasākumu – “Projekta atklāšanas un Latvijas dzimšanas dienas svētku mēneša svinībām”.

📌 Norises vieta: NVO namā (Ieriķu iela 43a, Rīga, LV-1084), no plkst. 13:00-16:30.

📌 Pasākuma plāns:

  • 13:00-13:15 Dalībnieku ierašanās, reģistrēšanās.
  • 13:15-14:30 Iepazīšanās spēles, saliedēšanās.
  • 14:30–15:00 Latvijas vēstures stāsti video formātā. Diskusijas.
  • 15:00-16:00 Interaktīvas spēles ar veicināšanas balvām par Latvijas vēsturi. (Kahoot, u.c.).
  • 16:00-16:30 Svētku mielasts, neformālās sarunas.

Pasākumos aicināts iesaistīties ikviens interesents, īpaši gaidīsim Rīgas un apkārtnes sociāla riska bērnus un jauniešus, kā arī mazākumtautību NVO pārstāvjus un citas mazākumtautību ģimenes, tajā skaitā Ukrainas bēgļu ģimenes.

📌 Dalībnieki iegūs:
• Iespēju iepazīties ar citiem mazākumtautību pārstāvjiem;
• Interaktīvā veidā iepazīt Latvijas vēsturi;
• Bērniem un ne tikai būs iespēja darboties radošajās darbnīcās;
• Baudīt latvisku maltīti.

Pasākumi dalībniekiem būs bez maksas, dalībnieku skaits ir ierobežots.
● Pieteikšanās līdz 28/11/2023 aizpildot dalībnieku pieteikšanās anketu – ŠEIT

Papildus informācija: www.darivari.lv, Facebook, Instagram un pie koordinatora Edgara Muktupāvela Tālr. +371 27 566 777

Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Sabiedrības integrācijas fonda Latvijas valsts budžeta finansētās programmas „Mazākumtautību un sabiedrības saliedētības programma” projekts “Kopdare”, projekta Nr. 2023.LV/MTSP/11

Saliedetiba2023 #Kopdare

Rīgas galvenās egles šogad izraudzītas pašvaldībai piederošajos mežos Siguldas apkārtnē

Pirmdien, 20. novembrī, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis kopā ar Rīgas 45. vidusskolas Jaunsargu vienību un “Rīgas meži” pārstāvjiem uzņēmuma Gaujas mežniecībā izraudzīja Rīgas galvenās Ziemassvētku egles. Tās rotās Doma laukumu un Rātslaukumu.

Pēdējo 15 gadu laikā pirmo reizi Rīgas galvenās svētku rotas nāk no Daugavas labā krasta un pirmo reizi no Gaujas mežniecības – Siguldas novada Jūdažiem. Līdz šim Rīgas galvenās egles izraudzītas “Rīgas mežu” Tīreļu mežniecībā, kas aptver plašu teritoriju Daugavas kreisajā krastā.

Meklēt pilsētas svētku galvenās rotas Rīgas mēram šogad palīdzēja Rīgas 45. vidusskolas Jaunsargu vienība un tās instruktore Dace Tomsone, kuras dalībnieki Lāčplēša dienā nodeva svinīgo solījumu.

Izraudzītās egles ir aptuveni 30 gadus vecas un to augstums ir ap 15 metriem. Egļu vainagi ir skaisti, kupli un tumši zaļi, kas nozīmē, ka koks ir audzis auglīgā un ne pārmitrā augsnē.

Kopumā šogad galvaspilsētu rotās vairāk nekā 50 Ziemassvētku egles, kas nākušas no “Rīgas mežiem”. Tās atradīsies kā Rīgas galvenajos laukumos, tā arī apkaimēs un pie izglītības iestādēm.

“Jaunsardze māca jau kopš bērnības būt sabiedriski aktīviem Latvijas pilsoņiem, iesaistīties un uzņemties atbildību. Un šādi atbildīgie brīži var būt ļoti dažādi – gan nopietni un izšķirīgi, gan priecīgi un pacilājoši, kā šis, kad uzdevums mums kopā ar jaunsargiem bija atrast skaistākās egles Rīgas rotāšanai Ziemassvētku gaidīšanas laikā un svētkos. Rīgas mežu izlolotās egles, ko vedīsim uz Rīgu, ir augušas aptuveni 30 gadu – tikpat, cik ilgi Latvijā darbojas Jaunsardze, kam novēlu skaitliski kuplot kā visskaistākajām eglēm,”

izraugoties pilsētas galvenās egles, uzsvēra Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

“Rīgas egļu izraudzīšanās pasākums ir ļoti atbildīgs. Eglei ir jābūt gan kuplai un smuidrai, gan pietiekami garai un to skujām – tumši zaļām. Ja parasti Rīgas svētku rotas nāk no Daugavas kreisā krasta, tad šogad pirmo reizi no mūsu likteņupes labā krasta – Gaujas mežniecības,” stāsta “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra. “Šogad egles izvēlēties nebija viegls darbs, jo nepilnu divu hektāru plašā teritorijā auga vairāki desmiti krāšņu egļu. Jaunsargi apskatīja teju visas egles un izvēlējas divas, kā pamatkritērijus ņemot kuplumu, simetriskumu un čiekuru daudzumu.”

Pasākuma laikā bija iespēja gan izraudzīt skaistākās egles, gan arī iepazīties ar mūsdienīgām meža apsaimniekošanas tehnoloģijām – droniem, kurus ikdienā izmanto “Rīgas mežu” darbinieki. Jaunsargi varēja skatīt mežaudzes tādas, kādas tās ikdienā redz “Rīgas mežu” mežinieki un pārliecināties, ka arī ar dronu palīdzību var izraudzīt skaistākās un kuplākas egles.

📸 Plašāk par pasākumu fotoattēlos – ŠEIT

“Rīgas meži” atgādina – Rīgas un Pierīgas mežos (aptuveni 50 km rādiusā ap galvaspilsētu) nav atļauts cirst svētku egles. Egļu Rīgas mežos ir maz, to īpatsvars nesasniedz pat 10%. Tās galvenokārt uzņēmuma darbinieku stādītas, daudzu gadu garumā koptas, pirms tam no sēkliņai līdz stādam vairāku gadu garumā audzētas “Rīgas mežu” kokaudzētavā “Norupe”. Ja Rīgas mežos būtu ļauts cirst eglītes, tad jau divu gadu laikā mazo eglīšu tajos teju nebūtu vispār.

Par Gaujas mežniecību

“Rīgas mežu” Gaujas mežniecība apsaimnieko mežus abpus Vidzemes šosejas – ap Ādažiem, Carnikavu un Kalngali, kā arī ap Stopiņiem un Ulbroku, kā arī nelielas teritorijas Salaspils un Siguldas pusē.

Mežniecības platība ir ap 20,5 tūkst. ha. Galvenās koku sugas: priede (ap 90%), bērzs (ap 6%) un egle (ap 5%).

Mežniecības teritorijā ir Eiropas nozīmes aizsargājama teritorija – dabas liegums “Garkalnes meži” (364 ha). Tas ir slavens ar to, ka tajā ligzdo apmēram puse no Latvijas zaļo vārnu populācijas (Coracias garrulus). Daļā mežniecības ir arī dabas parks “Piejūra” (528 ha). Mežniecības teritorijā sastopamas arī tādas reto putnu sugas, kā, piemēram, ūpis (Bubo bubo) un pupuķis (Upupa epops).

Gaujas mežniecības meži ir apmeklētāju iecienītas atpūtas vietas Pierīgā. Tāpat mežniecība ir viens no “Rīgas mežu” flagmaņiem vēl ilgtspējīgākas un saudzīgākas meža kopšanas īstenošanā, jo teju katrai mežizstrādes teritorijai tiek veidots un īstenots individuāls meža ainavu dizaina plāns.

Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 446 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Krišjāņa Barona muzejs aicina ukraiņu jauniešus uz “Krišjāņa skolu”

26. novembrī plkst. 12.00 Krišjāņa Barona muzejs (Rīga, Krišjāņa Barona iela 3-5) aicina 15–25 gadus vecus Ukrainas un Latvijas jauniešus uz pasākuma cikla “Krišjāņa skola” trešo nodarbību. Pasākuma cikla mērķis ir palīdzēt jauniešiem integrēties Latvijas sabiedrībā, iegūt zināšanas par svarīgiem vēstures un kultūras notikumiem Latvijā.

Krišjāņa Barona muzejs pēdējā pusotra gada laikā ir kļuvis par vietu, kur satikties ukraiņu ģimenēm, dalīties pieredzē un izzināt latviešu kultūru un tradīcijas. Par muzeja draugiem un brīvprātīgajiem palīgiem kļuvušas ukraiņu ģimenes, kas, bēgot no kara, savu pagaidu mājvietu radušas Latvijā. Līdz šim ukraiņu ģimenes tikās pasākumu ciklā “Dārtas skola”, bet “Krišjāņa skola” veidota tieši jauniešiem.

Pasākumu cikla nodarbības “Krišjāņa skola” notiek trīs daļās. Pirmā veltīta karjeras iespējām Latvijā, un pasākumos piedalās dažādu jomu speciālisti, kuri sniedz pieredzes stāstus un noderīgu informāciju. Otrā daļa padziļina izpratni par kultūru un vēsturi, muzeja speciālisti iepazīstina dalībniekus ar Latvijas kultūras kanona vērtībām. Trešā daļa ir sarunu platforma, kurā dalībnieki var apspriest iegūtās zināšanas, tādējādi uzlabojot latviešu valodas zināšanas, un viņiem palīdz latviešu valodas skolotāji.

Trešā nodarbība 26. novembrī sāksies ar lekciju par naudu kā kultūras vērtību Latvijā. Šo sarunu vadīs muzeja speciālists Andris Ērglis. Pēc tam finanšu speciāliste Linda Miezīte pastāstīs par nodokļu sistēmu Latvijā. Kafijas pauzes laikā dalībniekiem būs iespēja apskatīt muzeja izstādi “Nezināmais Barons”. Nodarbības otrajā daļā Linda Miezīte vadīs diskusiju par tēmu “Nauda un alternatīva”. Par nodarbības tulkojumu ukraiņu valodā rūpēsies RSU students Ivans Meščans.

“Lai veiksmīgi iekļautos sabiedrībā, ir jāgūst izpratne gan par vēstures pamatfaktiem, gan kultūrvēstures aspektiem. Par pamatu kultūras vērtību iepazīšanai var kalpot Latvijas kultūras kanonā definētās dažādu nozaru vērtības. Būtiska ir šo vērtību sasaiste ar mūsdienām. Tikpat svarīgi jauniešiem ir izprast Latvijas valsts iekārtas pamatprincipus, kā arī valsts pārvaldes sistēmu. Šī izpratne palīdz veiksmīgāk veidot darba attiecības. Ir svarīgi sniegt zināšanas par sociālo aizsardzību, nodokļu sistēmu u. c. būtiskiem ikdienas jautājumiem, kas ir neatņemams ieguldījums karjeras veidošanā un veiksmīgas sociālās integrēšanās priekšnoteikums. Vienlīdz svarīgi ir veidot saskarsmi ar vienaudžiem, tādējādi gūstot pieredzi un zināšanas neformālā, draudzīgā vidē.”

tā par pasākumu ciklu un motivāciju stāsta muzeja pārstāvji

🔹 Uz pasākumu aicināti arī Rīgā dzīvojošie vietējie jaunieši, lai dalītos pieredzē ar saviem Ukrainas vienaudžiem un iepazītos ar Ukrainas kultūru.
🔹 Lūgums pieteikt dalību, rakstot uz e-pastu: barons@memorialiemuzeji.lv

Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.

Vairāk informācijas:
Krišjāņa Barona muzejs, tālr. +371 67284265, +371 29120216, e-pasts: barons@memorialiemuzeji.lv

Atbalstītāju logo