Arhīvs birkai: Kultūra

No 24. aprīļa lasītājiem durvis vērs atjaunotā Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) filiālbibliotēka “Rēzna”, Valērijas Seiles ielā 14.

“Cilvēks, kurš lasa, vienas dzīves laikā spēj piedzīvot simtiem citu dzīvesstāstu, likteņu un pasaules skatījumu – tik daudz, cik grāmatu izlasījis. Bibliotēka šodien vairs nav tikai grāmatu apmaiņas punkts – tā ir vieta, kur sastapties, sarunāties, būt kopā un piedzīvot pasauli no jauna. Rēznas bibliotēka Valērijas Seilas ielā 14 ir tieši tāda – dzīva, atvērta un aicinoša,”

norāda Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Bibliotēka piedāvā daiļliteratūru un nozaru literatūru, kā arī preses izdevumus pieaugušajiem, bērniem un jauniešiem, aicina lietot datorus un apskatīt mākslas izstādes.

Tāpat kā pārējās RCB filiāles, arī filiālbibliotēka “Rēzna” ir ģimenes bibliotēka. Bibliotēkā varēs lasīt izdevumus no ap 14 tūkstoši lielā grāmatu un citu informācijas resursu krājuma.

Lasītājiem tiks piedāvāti 22 preses izdevumi pieaugušajiem un bērniem. Apmeklētāji bez maksas varēs lietot sešus datorus ar interneta pieslēgumu, biroja programmām un pieeju autorizētajām tiešsaistes datubāzēm, kā arī piekļuvi 3td e-grāmatu bibliotēkai. Bibliotēkā būs pieejams arī bezvadu internets.

Pie bibliotēkas ir ierīkots velosipēdu statīvs un pacēlājs.

Bibliotēka rīkos kultūras un izglītojošus pasākumus pieaugušajiem un bērniem, lekcijas, tikšanās, grāmatu prezentācijas. Aktivitātes bērnu un jauniešu auditorijai ir aicinātas veicināt lasītprieku.

📸 FOTO

Bibliotēkas kontaktinformācija: 67105943, e- pasts: rcb.rezna@riga.lv

 

No 2025. gada 1. maija līdz 8. jūnijam Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” apmeklētājiem tiek sniegta iespēja apskatīt Rīgas Porcelāna muzeja krājuma priekšmetus izstādē “Tautiskais motīvs”. Izstāde piedāvā ieskatu tautiskās identitātes atspoguļojumā Rīgas porcelāna mākslā 20. gadsimta otrajā pusē, atklājot, kā latviskās kultūras kods – ornamenti, tautas tērpu elementi, mitoloģiskas ainas un etnogrāfiski raksti iemiesojas sadzīves priekšmetos un dekoratīvā mākslā.

Izstādes centrā ir Rīgas Porcelāna muzeja krājuma priekšmeti, kas tapuši dažādos laika posmos Rīgas porcelāna ražotnēs. Izstādē apskatāmi gan unikāli darbi, gan masu ražošanas produkcijas priekšmeti, kas savulaik rotājuši padomju laika mājokļus un reprezentējuši Latviju izstādēs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Tautiskais motīvs izstādē izpaužas daudzveidīgi: šķīvju un vāžu virsmās redzami latviešu ornamentu elementi, sīkplastikas tēli attēlo tautumeitas un folkloras varoņus, bet servīžu dekoros ir stilizēti latvju raksti. Šie elementi nav tikai estētiski akcenti, bet arī vizuāli kodi, kas nes nacionālās identitātes vēstījumu, veido emocionālu saikni ar kultūru, zemi un vēsturi.

Izstādes darbi tapuši ar atzītu porcelāna mākslinieku – piemēram, Zinas Ulstes, Ilgas Dreiblates, Beatrises Kārkliņas un citu autoru – prasmīgajām rokām un radošo izdomu. Viņu radītās formas un dekori ir spilgts apliecinājums latviskā stila elastīgumam un tā spējai pielāgoties dažādiem laikmetiem, nezaudējot saikni ar nacionālajām saknēm.

Izstāde “Tautiskais motīvs” aicina skatītāju paraudzīties uz porcelānu ne tikai kā uz lietišķās mākslas priekšmetu, bet arī kā uz kultūrvēsturisku liecību – trauku, kas stāsta tautas stāstu.

Izstāde skatāma Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centrā “Imanta” katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00, Anniņmuižas bulvārī 29.


Publicitātes attēls:

Kafijas servīze „Maija”. Porcelāns, liets. Dekols, zelts, apvilkums. Formas un dekora autore Zina Ulste. Rīga porcelāna rūpnīca, 1989. gads. Foto: Gvido Kajons


 

“NVO nama ziņas” aprīļa numurā uz sarunu esam aicinājuši nodibinājuma “Radošā apvienība COLORIZE” dibinātāju, iekļaušanas projektu vadītāju un vides pieejamības eksperti Lību Bērziņu, lai izzinātu iekļaujošas mākslas un kultūras vides veidošanas principus. Ar Lību tiksimies arī 24. aprīlī – NVO nama tematisko pasākumu cikla “Pieredzes apmaiņas pasākumi NVO izaugsmei” trešajā notikumā “Kā veidot iekļaujošus pasākumus jeb būt draudzīgam ikvienam”.

“Lai gan mēs vairāk runājam par piekļūstamību cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti – redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem, skaidrs, ka piekļūstamība un iekļaušana ir par dažādību kā tādu. Man patīk teikt ļoti vienkārši, jo reizēm mums-cilvēkiem ir tendence sarežģīt. Mēs COLORIZE apzināmies, ka sabiedrība ir dažāda, ka tai ir dažādas vajadzības, tāpēc cenšamies domāt pēc iespējas plašāk, lai visiem cilvēkiem varētu nodrošināt piekļuvi kultūrai – ne tikai kā apmeklētājiem vai patērētājiem, bet arī radītājiem, māksliniekiem.”

Lība Bērziņa

Pilnu interviju, kā arī informāciju par semināriem un pasākumiem NVO namā, aktualitātēm un projektu konkursiem lasiet aprīļa  “NVO nama ziņas” numurā!

📌 “NVO nama ziņas” aprīļa numurs!

 

Ceturtdien, 10.aprīlī, Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē deputāti piešķīra teju divus miljonus eiro Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas būvniecībai. Finansējums tiks ņemts no budžeta programmas “Investīciju programmas realizācija”.

Martā noslēdzās atkārtoti izsludinātais konkurss “Būvniecības darbi objektam “Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveide Priedaines ielā 20, Rīgā””. Konkursā savus piedāvājumus iesniedza četri pretendenti, un vērtēšanas rezultātā līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas pretendentam, kurš piedāvāja arī zemāko cenu.

Iepirkuma procedūra nosaka, ka līdz 23.aprīlim ir nogaidīšanas posms, iekams ar uzvarētāju drīkst noslēgt līgumu. Plānots, ka būvdarbi varētu sākties maija otrajā pusē, pēc līguma noslēgšanas un atzīmes par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi saņemšanas. Darbus plānots pabeigt 2026.gada maijā.

Jau ziņots, ka Zolitūdes traģēdijas vietā, kur plānots izveidot Atceres dārzu, noslēgusies pazemes autostāvvietas demontāža, kas bija jāveic, lai sagatavotu un atbrīvotu piemiņas vietai nepieciešamo teritoriju. Vienlaikus noslēgusies būvprojekta izstrāde.

Atceres dārzs tiks veidots kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus atgādinot un sniedzot informāciju par traģisko notikumu. Risinājums tapis, respektējot biedrības “Zolitūde 21.11.” pausto vīziju un vēlmes.

Ideja Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei izvēlēta 2022. gadā organizētajā metu konkursā kur par labāko tika atzīts “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi iesniegtais meta piedāvājums.

 

Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komiteja 10. aprīlī konceptuāli atbalstīja ūdenstorņa Alīses ielā 4 nodošanu pašvaldībai kultūras funkciju veikšanai un virzīja jautājumu tālākai izskatīšanai Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē.

“Komitejā konceptuāli atbalstījām ideju par Alīses ielas ūdenstorņa iegādāšanos un tā pārtapšanu par daudzfunkcionālu kultūrtelpu, kur satiekas izglītība, radošums un kopienas saliedētība. Tā varētu būt vieta, kur industriālais mantojums iegūst jaunu elpu caur izstādēm, izglītojošām programmām un vietējo iedzīvotāju iniciatīvām,”

uzsver Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Izglītības, kultūras un sporta departaments saredz nekustamā īpašuma turpmāku izmantošanu, piemērojot to kultūras funkciju veikšanai. Tā kā pašlaik ūdenstornis vairs nepilda savas sākotnējās funkcijas, tam nepieciešams rast jaunu pielietojumu, konceptuāli paredzot, ka ūdenstorņa ēka varētu tikt pielāgota kultūras funkciju veikšanai, iesaistot gan pašvaldības kultūras iestādes, gan nevalstiskā sektora un apkaimes kopienas iniciatīvas. Kā ēkas pamatfunkciju departaments redz iespēju ūdenstorņa ēkā veidot pašvaldības kultūras iestāžu apvienības muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” filiāli. Muzeja krājumā ir 10 000 priekšmetu, no kuriem ekspozīcijā esošajās telpās Alberta ielā 12 ir iespējams iekļaut tikai 2000 eksponātu, tādēļ atbilstošu telpu nodrošinājums tam ir ļoti būtisks.

Kā ēkas sekundārās funkcijas būtu dažāda veida publisku kultūras un kultūrizglītojošu pasākumu un aktivitāšu nodrošināšana, sadarbībā ar pašvaldības un nevalstiskā sektora institūcijām, iesaistot arī tuvāko apkaimju biedrības un vietējās kopienas dalībniekus.


Būve, ūdenstornis Alīses ielā 4, Rīgā ir izcils jūgendstila perioda tehnoloģijas raksturojošs objekts, nozīmīga industriālā mantojuma ēka, kas saglabājusi savu autentisko substanci. Ūdenstornis celts 1910.-1911. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta. Pilnībā saglabājusies torņa autentiskā arhitektoniskā apdare, kā arī tā inženiertehniskais aprīkojums, kas ir nenovērtējama Eiropas industriālā mantojuma daļa.


Izvietojot ūdenstornī muzeja filiāli, rīdziniekiem un tās viesiem tiktu saglabāts unikāls objekts ar daudzveidīgām funkcijām:

  1. nozīmīgs industriālā mantojuma objekts ar saglabātām ūdensapgādes tehnoloģijām;
  2. kvalitatīvas muzeja ekspozīciju un izstāžu telpas, kuru ekspozīcija stāstītu par ūdensapgādes sistēmu 20. gadsimta sākumā Rīgā, kā arī vieta, kur notiktu kvalitatīvas izstādes gan par mantojuma tēmām, gan tiktu eksponēti mūsdienu autoru darbi;
  3. izglītojošo un radošo pasākumu, kā arī meistarklašu telpas dažāda vecuma apmeklētājiem, īpaši bērniem, skolēniem un senioriem izglītojošo programmu ietvaros, sadarbojoties ar apkaimes kopienu;
  4. radošu aktivitāšu vieta apkaimes iedzīvotājiem – semināriem, pasākumiem, interešu kopu nodarbībām utt.;
  5. Muzejs veiksmīgi iekļautos tūristu iecienītā Pārdaugavas kultūrvietu maršrutā – starp Āgenskalna un Kalnciema tirgu.

 

Vides objekts “RĪGA” ar animācijas filmas “Straume” kaķi pārvietots no Brīvības laukuma uz Rātslaukumu, kur tas turpinās priecēt rīdziniekus un tūristus.

Paredzēts, ka animācijas filmas “Straume” galvenais varonis – kaķis uz vides objekta “RĪGA” Rātslaukumā atradīsies līdz tūrisma sezonas beigām, bet nepieciešamības gadījumā tas īslaicīgi var tikt noņemts sakarā ar citu pasākumu norisi.

📸 FOTOGALERIJA

 

Rīgas domes Pieminekļu padome atbalstīja Rīgas pieminekļu aģentūras priekšlikumu jaunā veidolā atjaunot piemiņas plāksni Dainu tēvam Krišjānim Baronam un novietot uz ēkas Rīgā, Eduarda Smiļģa ielā 23A, fasādes.

Rīgas pašvaldības aģentūrai “Rīgas pieminekļu aģentūra” ir uzdots Rīgas domes priekšsēdētāja vadības uzdevums atjaunot piemiņas plāksni rakstniekam, folkloristam, publicistam Krišjānim Baronam uz ēkas fasādes Eduarda Smiļģa ielā 23a, kur viņš dzīvoja un strādāja no 1900. līdz 1909. gadam. Tur jau ir bijusi Dainu tēvam veltīta piemiņas plāksne, kas nozagta pirms dažiem gadiem. Visticamāk, garnadži bijuši metāla zagļi, jo plāksne bija veidota no divām masīvām bronzas daļām. Jaunā piemiņas plāksne tiks uzlikta zudušās vietā. Mājas īpašnieki tam ir piekrituši.

Konsultējoties ar Krišjāņa Barona muzeju, jaunās plāksnes skici ir izveidojis tēlnieks Jānis Strupulis, kurš ir arī sākotnējās piemiņas plāksnes autors. Šoreiz piemiņas plāksne tiks gatavota no pulēta granīta, uz kura piestiprināts bronzas bareljefs.

Ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā ir vairāki Dainu tēvam veltīti pieminekļi, atceres vietas un muzejs – memoriālais dzīvoklis, taču zudusi norāde par namu kādreizējā Dārtas, tagad – Eduarda Smiļģa ielā 23A. Tur uzrakstīta būtiska daļa “Latvju dainu”, kas bija pirmais pilnīgais latviešu tautasdziesmu izdevums un Krišjāņa Barona kārtojumā iznāca no 1894. līdz 1915. gadam. Laikraksts “Literatūra un Māksla” 1982. gadā raksta, ka 1985. gada 31. oktobrī aprit 150 gadi, kopš dzimis Krišjānis Barons. Par godu jubilejai bija iecerēts piestiprināt piemiņas plāksni pie mājas Eduarda Smiļģa ielā 23A. Plāksne tur atradās kopš 1985. gada. Dainu tēva mazdēls Paulis Barons atceras, ka Krišjānis Barons lielā dainu kārtošanas darba veikšanai labprāt būtu izvēlējies dzīvesvietu kaut kur netraucētā lauku klusumā un mierā. Taču par Pārdaugavu bija jāizšķiras, domājot par “Latvju dainu” ātrāku un ērtāku izdošanu un ar to saistītajiem darbiem.

 

Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrība sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Rakstniecības un mūzikas aicina uz Jurija Perevoščikova lekciju “Zudušos Iļģuciema kinoteātrus pētot” 17. aprīlī plkst. 18.00 Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.

Jurijs Perevoščikovs, kuru daudzi pazīst kā epidemiologu, ir arī ilggadējs Iļģuciema iedzīvotājs un kinoteātru vēstures entuziasts. Pēdējā laikā viņš ir nodevies tieši savas apkaimes kinoteātru pētīšanai, un ar atklājumiem dalīsies lekcijā “Zudušos Iļģuciema kinoteātrus pētot”.

Lekcijā varēs uzzināt par septiņiem Iļģuciema kinoteātriem, kas darbojušies laika posmā no 1907. gada līdz 1990. gadu sākumam. Izzinošus stāstus papildinās interesanti arhīvu kadri un materiāli.

Ieeja pasākumā bez maksas. Lekciju varēs vērot arī tiešraidē un vēlāk ierakstā Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrības “Facebook” kontā.

📌 Pasākuma norises vieta: Kultūrtelpa “Tintnīca”, Muzeju krātuve, Pulka iela 8, Rīga (Dzegužkalna pakāje).

Pasākumā var nokļūt, braucot no centra ar 3. vai 13. autobusu līdz pieturai Ūdens iela, vai ar 5. tramvaju līdz pieturai Pulka sēta.

Pasākuma apmeklētājiem – bezmaksas stāvvieta. Caurlaidi var saņemt Muzeju krātuves info centrā.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

No 3. aprīļa līdz 7. aprīlim Rīgā norisināsies 3. starptautiskais koru konkurss “Rīga dzied”, kura laikā tiks pasniegta arī “Imanta Kokara koru balva”.

Latvija starptautiski tiek asociēta kā “zeme, kas dzied”, savukārt Rīga 2025. gadā vēlreiz apstiprinās savu statusu kā ideāla starptautisku kordziedāšanas pasākumu norises vieta. Balstoties uz lielisko Pasaules koru olimpiādes norisi Rīgā 2014. gadā, Nāciju Grand Prix Rīga un 3. Eiropas koru olimpiādes panākumiem 2017. gadā, Rīga ir kļuvusi par starptautisko koru sacensību norises centru.

“Rīga dzied – Starptautiskais koru konkurss un Imanta Kokara Koru balva” pirmo reizi notika 2019. gadā. Šogad konkurss uzņems dalībniekus no 12 valstīm – Austrijas, Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Gruzijas, Grieķijas Norvēģijas, Polijas, Turcijas un Latvijas – kopā vairāk nekā 1200 dziedātājus, kas sacentīsies dažādu kormūzikas žanru kategorijās un grūtības pakāpēs un kuru uzstāšanos vērtēs starptautiska žūrija.

Šis pasākums godā pasaulē atzīto latviešu kordiriģentu un pedagogu Imantu Kokaru, kura ieguldījums kordziedāšanas attīstībā ir labi zināms kā Latvijā, tā pasaulē.

Konkurss notiks 13 dažādās kategorijās gan jauktajiem, gan vienbalsu koriem, gan tautas mūzikā, gan pop un džeza kategorijā. Konkursa norises laikā notiks arī vairāki sadraudzības koncerti, kas iepazīstinās rīdziniekus ar dažādu tautu kordziedāšanas tradīcijām un ļaus ārvalstu viesiem iepazīt latviešu viesmīlību.

3. starptautiskā koru konkursa žūrijā būs diriģenti Andris Veismanis (LV), Joy Hill (UK), Hirvo Surva (EE). Imanta Kokara koru balvas izcīņas žūrijas sastāvs: Andris Veismanis (LV), Joy Hill (UK), Hirvo Surva (EE), Romāns Vanags (LV), Aira Birziņa (LV).

Pasākuma īpašais brīdis būs noslēguma konkurss starp kategoriju uzvarētājiem, kuri cīnīsies par “Imanta Kokara Koru balvu” – savdabīgu pieminekli mūsu izcilajam kordiriģentam.

Konkurss un koncerti norisināsies Mazajā ģildē, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolā, Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā, koncertzālē “Ave Sol” u.c.

Konkursa jaunumiem var sekot līdzi “Riga sings 2025” sociālo tīklu kontos. Konkursa atklāšanas un noslēguma pasākums būs vērojams tiešraidēs TV4.

Laikmetīgās mākslas pasākumiem, kas šogad norisināsies Rīgā – “Riga Art Week” un “Riga Music Week”, ir potenciāls piesaistīt ne tikai vietējos interesentus, bet arī ārvalstu tūristus, šodien notiekošajās kultūras brokastīs informēja laikmetīgās mākslas pasākumu rīkotāji.

No 26. maija līdz 1. jūnijam Rīgā norisināsies jauns mākslas festivāls – Rīgas Mākslas nedēļa (Riga Art Week – RAW). Šī pasākuma mērķis ir veicināt sadarbību starp mākslas institūcijām, galerijām un nozares pārstāvjiem, izceļot Rīgas pilsētas potenciālu Eiropas kultūras notikumu kartē. Ar savu plašo, daudzveidīgo programmu RAW uzrunās gan mākslas profesionāļus, gan citus interesentus un nodrošinās jaudīgu platformu laikmetīgajai mākslai, kultūras dzīves attīstībai un sabiedrības iesaistei, nostiprinot Rīgas kā radošas pilsētas tēlu.

Savukārt “Riga Music Week”, kas norisināsies no 2. līdz 6. novembrim, paredzēti jauno mūziķu koncerti un skates, industrijas konference, paneļdiskusijas un darbnīcas, meistarklases un dziesmu rakstīšanas nometne “Rigalive”. Mūzikas nedēļa vērsta uz mūzikas industrijas konkurences un starptautiskās redzamības veicināšanu, Baltijas mūzikas ekosistēmas stiprināšanu.

“Šis no Rīgas puses ir jauns vēriens, ar kuru mēs gribam palīdzēt nest pāri robežām mūsu mūziku un laikmetīgo mākslu. Esam atraduši ļoti spēcīgus profesionāļus, un viņi ir atraduši mūs, lai sāktu piepildīt senu sapni par Rīgas laikmetīgās mākslas un neakadēmiskās mūzikas lieliem un starptautiskiem notikumiem, kuri, cerams, pēc pāris gadiem iesakņosies kā daļa no Rīgas identitātes. Tas ir arī stāsts par kultūras vienotību – kā mēs spējam būt vienoti savā zemē un arī Baltijā, izmantojot kultūru kā saistvielu,” uzsver Rīgas domes Kultūras komisijas vadītājs Dāvis Stalts.

“Daudzveidīgs un pievilcīgs tūrisma piedāvājums ir Rīgai būtisks, un nozīmīgi kultūras pasākumi tajā ieņem īpašu vietu. Tie ne vien bagātina pilsētas kultūras dzīvi, bet arī piesaista tūristus ar visdažādākajām interesēm, vienlaikus stiprinot vietējo ekonomiku un veidojot Rīgas tēlu kā dzīvīgu un starptautiski atpazīstamu galamērķi,” atzīst Rīgas tūrisma un investīciju aģentūras direktors Fredis Bikovs.

“Rīgas Mākslas nedēļas” mērķis ir ne tikai stiprināt Rīgas kā nozīmīga kultūras centra tēlu, bet arī veicināt ambiciozāku un pārliecinošāku mākslas vidi Latvijā. Tikai tad, ja paši novērtēsim un leposimies ar savu radošo kopienu, mēs kļūsim interesanti un nozīmīgi arī starptautiskā mērogā”, saka Latvijas Galeriju Asociācijas valdes priekšsēdētāja, “Riga Art Week” izpilddirektore Elīna Drāke.

“Ar patiesu sajūsmu gaidām brīdi, kad novembrī Rīga kļūs par pulsējošu tikšanās punktu mūzikas profesionāļiem, pilsētas iedzīvotājiem un viesiem — pirmo reizi notiks “Riga Music Week”, kas apvienos nozares konferenci un daudzveidīgu pilsētas festivālu. Darbs pie pasākuma rit pilnā sparā, un jau tagad redzams – tas solās būt spilgts, starptautiski elpojošs un radoši piesātināts notikums, kurā katrs atradīs ko aizraujošu,” norāda “Music Latvia” izpilddirektore, “Riga Music Week” organizatore Agnese Cimuška-Rekke.

Rīgas dome atbalstījusi pasākuma “Rīgas mākslas nedēļa” norisi. Pasākuma organizatori – biedrība “Latvijas Galeriju Asociācija”. Pašvaldības līdzfinansējums 75 000 eiro apmērā veido 27,42 % no pasākuma “Rīgas mākslas nedēļa” norises organizēšanas kopējās tāmes.

Pašvaldība atbalstīs arī “Rīgas mūzikas nedēļu”, ko organizē biedrība “”Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports”, kas no pašvaldības saņems līdzfinansējumu 75 000 eiro apmērā, kas veido 22,09 % no pasākuma norises organizēšanas kopējās tāmes.

Finansējums šo pasākumu norisei piešķirts no pašvaldības 2025. gada budžeta programmas “Rīgas valstpilsētas pašvaldības konkurētspēju, ekonomisko izaugsmi un kultūras atpazīstamību sekmējoši pasākumi”.

Rīgā ik gadu norisinās virkne laikmetīgās mākslas un kultūras pasākumu, kas nes galvaspilsētas un arī valsts vārdu pasaulē. Dažādu žanru kultūras festivālus, jau ierasti, Rīgas dome atbalsta festivālu mērķprogrammā, kura arī šogad tiks izsludināta uz 2026.-2028. gada posmu.