Arhīvs birkai: Kultūra

Kultūras centrā “Imanta” apskatāmas trīs jaunas izstādes

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” glezniecības studijas “Umbra” dalībnieču Ilzes Ēvaldes un Ievas Sproģes gleznu izstāde “(Ne)mierīga augstuma josla”

Ilzei Ēvaldei zīmēšana un gleznošana ir dzīves dzinējspēks. “Vēlme sevi izteikt ar vizuālās mākslas palīdzību vienmēr ir bijusi klātesoša. Man patīk košas krāsas, abstraktas formas, eksperimenti, neliela turbulence, kas izsit no pelēkās ikdienas. Protams, pa laikam nepieciešams “nolaisties uz zemes” un palūkoties apkārt, vai tiešām viss ir tik krāsains. Un tomēr mana komforta zona ir šī nemierīgā augstuma josla.”

Ievai Sproģei gleznošana ir sirdsprieks, kuram viņa, darbojoties studijā “Umbra” piekto gadu, atkal pievērsusies pēc ilga pārtraukuma. Studija ir viņas “mierīgā augstuma josla”, kas ļauj distancēties no dzīves turbulencēm.

Ievas un Ilzes kopīgā izstāde, pateicoties studijas vadītājas Agnijas Ģērmanes iniciatīvai, atspoguļo divu iztēles lidojumu krāsainās un mierīgi nemierīgās augstumu joslas.

Izstāde “Ne(mierīga) augstuma josla”
25.03.-28.04.2024.
Kultūras centra “Imanta”
2. stāva galerijā

Aldana Milzarāja personālistāde “Kartona faktors”

“Kartons jeb pape visbiežāk asociējas ar kasti, iepakojumu – tātad ar materiālu, kas praktiski pasargā kādu vērtību no ārējiem triecieniem, vai arī rada tilpumu (telpu), kur apvienot, komplektēt, sakārtot dažādas lietas, varbūt, dāvanas, varbūt – arhīvu, atmiņas. Kartons var asociēties ar ekoloģiju, videi draudzīgu domāšanu. Vēl kādam kartons var asociēties ar origami; reklāmu un komerciju; idejas skici; ģeometrijas mācību stundu vai animācijas filmu; TV raidījuma dekorācijām; dizaina prototipiem; ierakuma svecēm vai Austrālijas droniem Ukrainas frontē.”

saka darbu autors Aldans Milzarājs

“Manā gadījumā kartons ir materiāls provokācijām, fantāzijām, inovācijām, izziņai, spēlei… Tātad iespēja improvizēt, izpausties “ārpus kastes”, ārpus rāmja”,

stāsta mākslinieks.

Kartons var asociēties ar kaut ko lētu, vienreizlietojamu, taru otrreizējai pārstrādei vai pat atkritumu. “Man kartons ir iespēja pievienot vērtību ne tikai praktiski, bet arī simboliski. Vadoties pēc principa “mazāk ir vairāk”, no vienas loksnes viļņotā kartona var iegūt galdu, plauktu vai ķebli, un pēc tam salocīt tos plakanus, ietaupot vietu (arī laiku). Tas mani iedvesmo!” papildina autors. “Viļņotais jeb gofrētais kartons ir arī praktisks, jo meistaram viegli to griezt, locīt, līmēt un skrūvēt. Mani kartons saviļņo ar savu “iekšējo saviļņojumu”: tas ir gan viegls gan izturīgs tāpēc, ka abas gludās papīra virsmas kopā salīmē viļņotā papīra slānis.”

Mākslinieks Aldans Milzarājs 20 gadu laikā uzkrājis ne mazums asociācijas un atziņas darbā ar kartonu. Sakopot visu vienā izstādē nav viegls uzdevums, bet ir tā vērts – jo ar idejām ir jādalās, lai tās radītu jaunas idejas.

Izstāde “Kartona faktors”
21.03.-28.04.2024.
Kultūras centra “Imanta”
1. stāva galerijā

“Latvju zīmju izgaismoti” – fotogrāfiju ceļojums latviešu mantojuma saglabāšanai

Foto projektu realizējusi Evija Gorbunova kopā ar Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” Jauniešu deju kolektīva “Imanta” dejotājiem.

“Latvju zīmju izgaismoti” aicina izpētīt Latvijas etnogrāfiskās zīmes, atklājot to spēku un nozīmi. Šīs zīmes, kas klāj dejotāju ķermeņus, ne tikai atspoguļo latviešu kultūras bagātību, bet arī tās dziļo saikni ar dabu.

“Latviešu zīmes nav vienkāršas ornamentālas figūras. Tās ir dzīvas, pulsējošas pasaules sastāvdaļas, kas atspoguļo cilvēka dzīves ciklu un saistību ar dabas ritmiem. Šī projekta mērķis ir ne tikai redzēt, bet arī izjust un saprast, kā latviešu zīmes iekļaujas dzīves griezumos un mijiedarbojas ar apkārtējo vidi.”

uzsver projekta idejas autore, Evija Gorbunova

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” Jauniešu deju kolektīva “Imanta” dejotāji, sadarbojoties ar fotogrāfi Ievu Makari, ne tikai iegrimuši latviešu etnogrāfiskajās zīmēs, bet arī inovatīvi tās iezīmējuši ar UV krāsām, radot iespēju izgaismot šīs tradicionālās simboliskās izpausmes. Šī pieeja rada jaunu dimensiju latviešu kultūras izpratnē, padarot to mūsdienīgāku un pievilcīgāku publikai.

Foto projekta galvenie modeļi, JDK “Imanta” dejotāji, ne tikai turpina tautisko deju mantojuma izpausmes dejā, bet arī piedāvā jaunu interpretāciju mūsdienu mākslas kontekstā.

“Fotogrāfiju mērķis ir ne tikai iedrošināt skatītājus redzēt skaistus attēlus, bet arī sajust un izprast, kā latviešu zīmes veido savdabīgu starpkultūru dialogu ar mūsu ikdienu.”

uzsver fotogrāfe Ieva Makare

Izstāde “Latvju zīmju izgaismoti”
19.03.-30.04.2024.
Kultūras centra “Imanta”
Vestibilā

Izstādes apskatāmas katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00
Kultūras centrā “Imanta” – Anniņmuižas bulvārī 29

Ieeja bez maksas.

 

Notiks 25. marta deportācijām veltīts gājiens un atceres pasākums pie Brīvības pieminekļa

25. martā pieminēsim 75. gadadienu, kopš norisinājās viens no drūmākajiem notikumiem Latvijas vēsturē – 1949. gada 25. marta deportācijas. Tajās dažu dienu laikā padomju okupācijas vara īstenoja otro Latvijas iedzīvotāju masu deportāciju, kurā cieta ap 44 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā ap 11 tūkstoši bērnu.

Pieminot pirms 75 gadiem izsūtītos rīdziniekus, 25. martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, Rīgas Politiski represēto biedrība aicina piedalīties gājienā un atceres pasākumā pie Brīvības pieminekļa.

🟩 Pulcēšanās gājienam sāksies plkst.12.00 pie Latvijas Okupācijas muzeja Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā.
🟩 Gājiena sākums – plkst. 12.40.

Rīgas Politiski represēto biedrības darbība 2024. gadā tiek līdzfinansēta Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Pārdaugavas kultūras apvienība atklāj Pārdaugavas nākotni

,

Pārdaugavas kultūras apvienība ir jauna Rīgas pašvaldības iestāde, kas apvieno Kultūras centrus “Iļģuciems” un “Imanta” un rīko kultūras norises Pārdaugavā.

Jaunās apvienības mērķi ir Pārdaugavas kultūras dzīves attīstīšana, nodrošinot kultūras norišu daudzveidību Pārdaugavas apkaimēs. Pārdaugavas kultūras apvienība zina, ka Rīgas pilsētas centrs iedzīvotājiem nodrošina plašas kultūras pasākumu iespējas, atstājot Pārdaugavas iedzīvotājus ar sašaurinātu piedāvājumu. Tāpēc apvienība ir uzsākusi savu darbu, lai piedāvātu kvalitatīvus kultūras pasākumus arī Daugavas kreisā krasta iedzīvotājiem, saskatot līdzīgu potenciālu arī šajā pilsētas daļā.

Kultūras centrs “Iļģuciems” un Kultūras centrs “Imanta” ir mājvieta vairākiem tautas deju kolektīviem, koriem, tautas lietišķās mākslas studijām, amatieru teātriem, glezniecības studijām un vairākiem citiem kolektīviem, kas darbojas ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Pārdaugavas kultūras apvienības mērķis ir šo kolektīvu attīstība un turpināšanās.

Apvienība attīstīs kultūras norises Pārdaugavā, ne tikai apkaimju iedzīvotājiem nodrošinot kultūras pasākumus, bet arī kultūras procesu veidošanā iesaistot autorus, kas dzīvo vai strādā Pārdaugavā, un Pārdaugavas iedzīvotājus.

“Vieni no iestādes mērķiem ir nākotnē iedzīvināt unikālas un tieši Pārdaugavai raksturīgas un būtiskas kultūras norises, kas sevī apvieno gan tradicionālās, gan laikmetīgās mākslas formas. Vēlamies uzsākt ceļu uz tādu Pārdaugavas kultūrvidi, kurā līdzdarbojas gan pašvaldības iestādes, gan privātie uzņēmumi, gan nevalstisko organizāciju sektors un biedrības, kuru mājvieta un identitāte saistīta ar Pārdaugavu un ne tikai. Lai sekmīgi īstenotu plānotās vīzijas, kuru pamatā ir savstarpējā sadarbība – aicinām kultūrvides radīšanā visus ieinteresētos, lai veidotu visiem pieejamu un radošu vidi Daugavas kreisajā krastā.”

saka Pārdaugavas kultūras apvienības direktors Sandis Kalniņš

Pārdaugavas kultūras apvienības vizuālajā identitātē izmantoti simboli, kas ilustrē tiltus uz kultūras dzīvi Pārdaugavā, tiltus, kas savieno centru ar Pārdaugavu, Kultūras centrus “Imanta” un “Iļģuciems”, Pārdaugavas apkaimes, mūsdienas un tradīcijas.

Pārdaugavas kultūras apvienība pakāpeniski uzsākusi darbību no 2023. gada 1. oktobra un jau rīkojusi vairākus pasākumus.

Veidojot ilgtspējīgu kultūras dzīvi Pārdaugavā, apvienība aicina Pārdaugavas iedzīvotājus un viesus uz Pārdaugavas nākotnes forumu 17. maijā Kultūras centrā “Imanta”!

Forums pulcēs kultūras nozares profesionāļus un interesentus, Pārdaugavas iedzīvotājus, patriotus un veidotājus. Forums aicinās izvērtēt esošo situāciju kultūras dzīvē Pārdaugavā un radīt vīziju Pārdaugavas nākotnes attīstībai. Tā galvenais mērķis ir izprast sabiedrības, uzņēmumu, kultūras norišu veidotāju un apmeklētāju vēlmes un vajadzības. Balstoties uz šiem datiem Pārdaugavas kultūras apvienība radīs kultūras norises. Forums paredzēts kā tīklošanās un atvērta platforma sarunai starp publiskās pārvaldības sektoru, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, apkaimju biedrībām un iedzīvotājiem.

Forumā plānots diskutēt par tādām tēmām kā:
✅ “Kādu mēs redzam Pārdaugavas vidi nākotnē?”
✅ “Kādas kultūras norises vēlamies Pārdaugavā?”
✅ Vai Pārdaugava un pilsētvide ir pieejama visiem sabiedrības locekļiem?”
✅ “Kā veicināt iedzīvotāju līdzdalību un savstarpējo uzticēšanos?”
✅ “Kā varam veidot sadarbību nākotnes labā?” u.c.

Aicināts piedalīties ikviens, kam ir būtiska Pārdaugavas attīstība. Pasākuma programma tiks precizēta.

 

Zemessardzes koris aicina uz piemiņas koncertu Rīgas Latviešu biedrības namā

Pirmdien, 25. martā, plkst. 18.00 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē Zemessardzes koris “Stars” aicina uz kora mūzikas koncertu “Man Dzimtenes celiņš dārgs”, kas veltīts komunistiskā genocīda upuru piemiņai.

Koncerta programmā iekļautas Emiļa Melngaiļa un Pētera Barisona kora kompozīcijas. Īpaši pieminot politiski represēto izsūtīšanas gadadienu, skanēs pirmā un ceturtā daļa no Em. Melngaiļa Latvju rekviēma, kas tapis piecpadsmit gadu laikā no 1906. līdz 1921. gadam. Rekviēma dzejas autori ir Vilis Plūdonis un Rainis.

Koncertā līdzās Zemessardzes korim “Stars” diriģenta Ārija Šķepasta vadībā ar dzejas lasījumiem uzstāsies aktrise Anita Grūbe.

Zemessardzes koris “Stars” ir Zemessardzes orķestra apakšvienība un vienīgais militārais koris Latvijā. Tas dibināts 2012. gada 5. septembrī, kad diriģenta vecākā zemessarga Ārija Šķepasta uzrunāti kopā pulcējās vairāk nekā 30 dziedātāju no Latvijas labākajiem amatieru un profesionālajiem koriem. Pastāvēšanas laikā Zemessardzes koris “Stars” ir piedalījies neskaitāmos Latvijas atzīmējamām dienām veltītajos dievkalpojumos un piemiņas brīžos. Koris regulāri ar savām koncertprogrammām uzstājas Valsts svētku pasākumos un Zemessardzes orķestra organizētajos koncertuzvedumos visā Latvijā, veicinot Nacionālo bruņoto spēku, tostarp Zemessardzes atpazīstamību sabiedrībā.

Katru gadu 25. martā Latvijā tiek pieminēts viens no drūmākajiem notikumiem valsts vēsturē. Lai novērstu pretošanos okupācijas režīmam, 1949. gadā masveida deportācijas laikā padomju vara no Latvijas teritorijas uz Sibīriju un citiem attāliem novadiem izveda vairāk nekā 42 tūkstošus iedzīvotāju, no kuriem daļa gāja bojā jau ceļā.

Piemiņas koncerts tiek rīkots sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrību.

Ieeja koncertā bez maksas.

 

Rīgā norisināsies atceres pasākumi komunistiskā režīma politisko represiju un deportāciju upuru piemiņai

, , ,

Pieminot 1949. gada 25. marta deportācijas un komunistiskā genocīda upurus, svētdien un pirmdien, 24. un 25. martā, ikviens aicināts apmeklēt pašvaldības rīkotos koncertus, filmu seansu, kā arī vienoties atcerē, apmeklējot svinīgos piemiņas pasākumus.

25. marts Latvijā ir sēru diena, kad tiek pieminēti 1949. gada deportācijas un komunistiskā genocīda upuri. Šajā dienā uz Sibīriju tika izvesti vairāk nekā 42 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

🟩 Svētdien, 24. martā, plkst. 16.00 kultūras centra “Iļģuciems” Lielajā zālē filmu ciklā “Kino vakari Iļģuciemā” tiks demonstrēta Dzintras Gekas filma “Tālā zeme Sibīrija. Kāpēc 1949. gada 25. marts?”. Seansā ieeja bez maksas.

● Plkst. 18.00 koncertzālē “Lielā ģilde” tiks atskaņota J. Kulakova un P. Aigara kantāte “Sarkanais vilciens”. Tajā piedalīsies grupa “Pērkons”, solisti Ieva Akuratere un Nauris Puntulis, aktieris Jēkabs Reinis, Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara”, sieviešu kori “Dzintars” un “Rasa”, kā arī kamerorķestris. Bezmaksas ielūgumi uz šo koncertu vairs nav pieejami.

🟩 Pirmdien, 25. martā, plkst. 10.00 pie Šķirotavas stacijas notiks piemiņas brīdis. Tajā piedalīsies jauniešu koris “Balsis” Inta Teterovska vadībā, Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolas skolēni un skolas jaunsargi, kā arī represēto biedrības pārstāvji un Rīgas domes vadība.

● Plkst.13.00 Ārlietu ministrija un biedrība “Latvijas Politiski represēto apvienība”, pieminot un godinot 1949.gada komunistiskā genocīda politisko represiju upurus, organizēs svinīgu piemiņas ceremoniju. Tā notiks pie Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla “Vēstures taktīla” Latviešu strēlnieku laukumā 1. Pasākumā piedalīsies valsts augstākās amatpersonas. Pēc svinīgā pasākuma represētie un dalībnieki dosies gājienā uz Brīvības pieminekli, lai noliktu ziedus. Pie Brīvības pieminekļa dziedās zemessardzes koris “Stars” diriģenta Ārija Šķepasta vadībā.

● Plkst. 18.00 Mazajā ģildē notiks koncerts “Atvērtais logs”, kurā piedalīsies Arnis Miltiņš (balss, ģitāra), Kārlis Miltiņš (balss), Jānis Miltiņš (taustiņinstrumenti, balss) un Laima Miltiņa-Rode (balss). Arī šajā koncertā ieeja bez maksas.

● No plkst. 19.00 līdz plkst. 20.20 Rīgas Domā notiks koncerts komunistiskā genocīda upuru piemiņai, kurā tiks atskaņots V . A. Mocarta “Rekviēms”. To atskaņos orķestris “Rīga”, Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Rīgas Doma kora skolas jauktais koris, diriģents Jurģis Cābulis, solisti Jolanta Strikaite-Lapiņa, Ilze Grēvele-Skaraine, Mārtiņš Zvīgulis un Rihards Mačanovskis. Rekviēms mūzikā tradicionāli tiek veltīts mirušo piemiņai, aizlūdzot par mirušo dvēselēm. Ieeja ar bezmaksas ielūgumiem, kas no 18. marta saņemami Rīgas Doma un “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī www.bilesuparadize.lv

Pārdaugavas kultūras apvienība izziņo Lieldienu pasākumu programmu un aicina uz Lielo dienu Kultūras centrā “Iļģuciems”!

Divas reizes gadā starp ziemas un vasaras saulgriežiem dienas un nakts garumi ir vienādi. Šī diena pavasarī iezīmē brīdi kad diena kļūst garāka par nakti – gaisma svin uzvaru pār tumsu, iespējams tieši tāpēc tiek dēvēta par “Lielo” dienu. Zeme atdzimst un saule mūs apspīd arvien ilgāk. Tāpēc saules sveicināšana un godināšana ir nozīmīga Lielās dienas tradīcija.

🟩 Lielajā dienā aicinām uz spēļu un danču vakaru ar radošajām darbnīcām pavasara saulgriežos jeb Lielajā dienā, 20. martā plkst. 18.30. Kultūras centrā “Iļģuciems”!

 

“Dziesmas un stāsti caur laiku laikiem no visas Latvijas savijas mūsu mūzikā. Tā skan kā mūsu gada saules ritums, kā dzīves ceļš, kā Dievu un garu sarunas. Mūsu mūzika ir par līvu tautas un baltu cilšu saplūsmi caur dziesmu, caur mīlestību, caur mūsu zemi. Par brīnumu — kā kultūra var rast dažādus evolūcijas ceļus, bet saglabāt senāko informāciju. Baltu cilšu azarts savienojas ar Latvijas pirmtautas līvu rimtumu. Mūsu dziesmas aijā bērnu kā to darījuši pirms tūkstošiem gadu, stāstot stāstus par izcelsmi no lačiem. Mūsu dziesmas apdzied mīlestību. Mūsu dziesmas ir himnas Jūrai, mežam, avotiem, purviem, laukiem, saulei un Viņsaulei. Mūsu dziesmas ir sarunas ar visu dzīvo mums apkārt. Mēs esam dzīvesprieka pilni un tāda ir mūsu tautas mūzika – ar divejādām saknēm un košu lapotni!”

saka Ēriks Zeps un Julgī Stalte par pašu izpildīto mūziku

  • Julgī Stalte ir Latvijas senākās folkloras kopas „Skandinieki” vadītāja, kas darbojusies arī tādos projektos kā „Tuļļi Lum”, „Kalā Jeng”, „Tai tai” un daudzos citos;
  • Ēriks Zeps ir latgaliešu enerģiskākās postfolkloras grupas „Rikši” līderis, kas spēlējis „Dziesmu dancē”, „Taktonikā” un citās apvienībās, kā arī vadījis krietnu pulku folkloras pasākumu;
  • Ingus Grīnbergs ir vijolnieks, vijolspēles pedagogs, kas papildus darbam Liepājas Simfoniskajā orķestrī un vairākos kameransambļos labprāt iemēģina roku dažādu žanru mūzikā – gan populārajā, izpildot, piemēram grupas “Ornaments” repertuāru, gan tautas mūzikā tkp sastāvā.

Radošajās pavasara vēstnešu darbnīcās varēs izgatavot taureņus un puķītes no krāsainiem dzijas dzīpariem un izveidot putniņus no meldriem. Darbnīcas nodrošina kultūras centra “Iļģuciems” tautas lietišķās mākslas studijas.

🟩 Ieeja ar bezmaksas ielūgumiem

 

Rīgas apkaimes aicina svinēt Pavasara saulgriežus

,

20. martā no plkst. 6.00 līdz plkst. 8.00 Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums” aicina svinēt Pavasara saulgriežus un sagaidīt sauli trīs norises vietās Rīgā.

🟩 Arkādijas parkā kopā ar Latvijas Folkloras biedrību un folkloras kopām notiks gan gavilēšana, gan mutes mazgāšana Mārupītē, gan šūpoļu kāršana un šūpošanās.

🟩 Lucavsalā pie Ledus lāču peldvietas kopā ar Jasjukeviču ģimeni un tradīciju kopu “Radi” notiks dažādi rituāli – uguns iedegšana, mutes mazgāšana Daugavā, putnu dzīšana, ripas spēle un citi.

🟩 Zaķusalas Austrumu galā aiz TV torņa kopā ar folkloras kopu “Grodi” un ģimeņu folkloras studiju “Garataka” būs iespējams mest šautras, kā arī šūpoties šūpolēs ar skatu pret Daugavu.

Prognozētā saules uzlēkšana 20. martā ir plkst. 6.25, kad arī diena kļūst garāka par nakti. Pavasara saulgrieži jeb Lielā diena ir viens no četriem nozīmīgākajiem punktiem kalendārajā gadā – šajā dienā aizveras vārti ziemai. Šī diena ir spēka pilna un katrs to var izjust, piedzīvot, izejot dabā un veicot rituālus kopā ar sev tuviem cilvēkiem.

Dalība rituālos bez maksas.

Pasākumu norises vietās var notikt filmēšana un fotografēšana publicitātes vajadzībām.

Papildus informācijai: RD IKSD Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” projektu vadītāja Evija Pučinska, e-pasts: evija.pucinska@riga.lv

Pirmo reizi dienasgaismu ieraudzīs grafikas kolekcija, kas skatītāju gaidījusi vairāk kā 70 gadus

Šā gada 7. martā muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” atklāja izstādi “Pārsteidzošais folio. Jaņa Šternberga grafikas darbnīca Fišbahas bēgļu nometnē Vācijā, 1946-1949”.

Izstādē skatītāji Latvijā pirmo reizi satiks darbus, ko pēckara Vācijā veidojuši talantīgi, tolaik jauni latviešu mākslinieki, tostarp Viestarts Aistars, Arturs Damroze, Ojārs Šteiners un Gastons Ērglis.

🟩 Izstāde būs skatāma muzeja izstāžu zālē Berga bazārā – Rīgā, Dzirnavu ielā 84/2. Ieeja izstādē bez maksas.

Izstādes uzmanības centrā ir neparasts gadījums – 1949. gadā sastādīta, tomēr nekad neizdota grafikas darbu kolekcija, kas savu skatītāju gaidījusi 74 gadus.

1949. gada vasarā no kara sagrautās Eiropas uz ASV izceļoja grafiķis, Latvijas Mākslas akadēmijas docents Janis Šternbergs. Pirmos pēckara gadus viņš bija pavadījis Fišbahas bēgļu nometnē Vācijā. Tur viņš izveidoja un vadīja grafikas darbnīcu, kurā par spīti galējam trūkumam vairāk kā ducis audzēkņu apguva kaligrāfiju, dažādas iespiedtehnikas, grāmatu grafisko iekārtojumu un iesiešanu, plakātu veidošanu un citas zinības.

Audzēkņu darbu kolekciju bija plānots publicēt, bet tas nenotika; vērtīgo darbu mape – folio – palika Jaņa Šternberga bagāžā. Mapē iekļauti darbi novilkuma tehnikā: kokgrebumi, linogriezumi, litogrāfijas, dobspiedumi cinkā sausās adatas un asējuma (oforta) iespiedtehnikā. Mapē ir vairāk kā 200 darbu un tie izkārtoti uz 70 vatmaņa papīra lapām. Skolotāja rūpīgi sakārtotā un ilgus gadus glabātā audzēkņu oriģināldarbu kolekcija tagad iekļauta muzeja “Latvieši pasaulē” krājumā.

Izstādē šis folio – sava veida aizraujoša grāmata vienā eksemplārā – nu pirmo reizi ieraudzījusi dienas gaismu. Grafikās paviz ainas no nesen atstātās Latvijas, bet visvairāk darbu tematika atspoguļo piedzīvoto kara laiku, Fišbahas bēgļu nometnes vidi un personas, arī apkārtnes dabu. Izstādītie oriģināldarbi un tos papildinošie priekšmeti uzskatāmi liecina par kara skartās paaudzes spēju pielāgoties dramatisko pārmaiņu apstākļos un centieniem uzturēt savu kultūras identitāti par spīti visam.

🟩 Izstādes ietvaros 14. martā plkst. 18.00 notiks dr. art. Jāņa Kalnača publiska lekcija “Janis Šternbergs un Fišbahas grafikas mākslas studija”.

 

🟩 Izstādes veidotāji:

  • Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”
  • Kuratore: Sarma Muižniece Liepiņa
  • Konsultācijas: Jānis Kalnačs, Valdis Villerušs
  • Dizains un multimediji: Džeremijs Smīdss (Jeremy Smedes)
  • Iekārtojums: Uldis Dimiševskis

Atbalstītāji: Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Amerikas Latviešu mākslinieku apvienība.

 

Ābeču kolekcionāra Jura Cibuļa izstāde “Latviešu un Latvijā izdotās ābeces” RCB filiālbibliotēkā “Strazds”

Juris Cibuļs ir valodnieks, tulkotājs, publicists un skolotājs, kurš vairāk nekā 40 gadus pēta un kolekcionē ābeces. Viņa kolekcijā ir vairāk kā 10 tūkstoši dažādu ābeču no visām pasaules valstīm. Juris Cibuļs ne tikai kolekcionē ābeces, bet arī pats ir vairāku autors.

“Ābece ir tā, kas apvieno skolu un valodu, un īstenībā es krāju valodas, jo ābeces ir vienīgais veids, kā to var darīt.”

savā grāmatā “Valodu un tautu brīnumainā pasaule” raksta Juris Cibuļs

Izstādē skatāmas ābeces dažādās valodās – gan latgaliešu un latviešu, gan krievu, gruzīnu u.c. valodās, kā arī neredzīgajiem jeb Braila rakstā izdotās ābeces.

Izstāde apskatāma RCB filiālbibliotēkas “Strazds” darba laikā:

  • P: slēgts;
  • O, C; 11.00–19.00;
  • T, Pk: 10.00–18.00;
  • S: 10.00–17.00;
  • Sv: slēgts.

🟩 Tikšanās ar Juri Cibuļu notiks RCB filiālbibliotēkā “Strazds” (Kvēles ielā 15) 15. martā plkst. 12.00.

Kontaktinformācija bibliotēkā: tālr. 67043616, e-pasts: rcb.strazds@riga.lv

 

Keramikas izstāde “No saullēkta līdz saullēktam”

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centrā “Iļģuciems” (Lidoņu ielā 27 k-2) no 2024. gada 7. marta līdz 7. aprīlim apskatāma Tautas lietišķās mākslas studijas “Ceplis” keramikas izstāde “No saullēkta līdz saullēktam”.

Studijas “Ceplis” vadītājs Elvijs Krevics saka: “Šīs izstādes nosaukumu mēs izvēlējāmies kopā ar “Cepļa” studijas dibinātāju un vadītāju Viju Vosi (1957-2023), vēl 2023. gada sākumā, bet izstādi veidot mums nākas jau bez šī talantīgā un sirsnīgā cilvēka.” Elvijs Krevics turpina studijas dibinātājas Vijas Voses aizsākto pēc viņas pēkšņās aiziešanas mūžībā.

Nosaukums “No saullēkta līdz saullēktam” iekļauj sevī pilnu 24 stundu ciklu –visu, kas ir apkārt mums, ko redzam, dzirdam, jūtam. Tāpēc šajā izstādē apkopoti aizvadītā gada nogalē un šī gada pirmajos mēnešos radītie mirkļi, domas un idejas, kas, tāpat kā mēs, ik rītu mostas aizvien jaunas.

“No saullēkta, kas šajā pavasara laikā ik rītu par minūti kļūst agrāks, aicinu ikvienu izstādes apmeklētāju apstāties, ieskatīties, ieraudzīt, sajust. Pamanīt glazūras atspīdumu, izvērtēt krāsu atšķirības un pārejas, sajust, kā šīs keramikas formas mani uzrunā. Esamība ir tas uz ko mūs aicina katrs saullēkts. Ikdienā mēs daudz skrienam un maz pamanām. No rīta apstāsimies ar kafijas krūzi rokās pie loga un sajutīsim saullēktu un to, cik minūtēs saule jau pilnībā izlīdusi no apvāršņa. Būsim šeit un tagad. Būsim mēs paši no saullēkta līdz saullēktam!”

– aicina Elvijs Krevics.

📌 Ieeja bez maksas
Katru dienu 11.00-18.00