Arhīvs birkai: Kultūra

Ceturtdien, 18. jūlijā, plkst. 12.00, preses konferencē uz AB dambja (pie Latvijas karoga) informēs par plānotajiem Rīgas dzimšanas dienas mēneša pasākumiem un to programmu, kas pilsētas centrā un apkaimēs rīdziniekus un viesus priecēs visu augustu.

Preses konferencē piedalīsies:

  • Rīgas mērs Vilnis Ķirsis;
  • Izglītības kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina;
  • Kultūras komisijas vadītājs Dāvis Stalts;
  • kultūras pasākumu programmas organizatori un producenti.

Šogad Rīgas dzimšanas dienas mēnesis – augusts, izskan ar saukli “Līksmo, audz, daudzini!”, aicinot priecāties par to, kas mums ir dots, vienmēr iet uz priekšu un attīstīties, kā arī lepoties ar to, kas mēs esam.

Dzimšanas dienas mēnesī Rīgā notiks dažnedažādi aizraujoši pasākumi – koncertprogrammas parkos, Labā un Kreisā krasta svētki, tradicionālie Apkaimju svētki, Vecrīgas zaļumballe un daudzi citi, kulmināciju sasniedzot sestdien, 17. augustā – Rīgas 823. dzimšanas dienas svinībās.


Iedzīvotājiem un interesentiem informācija par pasākumu programmu pieejama:

●  mājaslapā vasara.riga.lv
●  Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Ar Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas līdzfinansējuma atbalstu 2024. gada 13. jūlijā Mangaļsalā notiks Zvejnieksvētku svinēšana.

Zvejnieksvētki Mangaļsalā vienmēr bijis nozīmīgs vietējās un kaimiņu kopienu saliedēšanas pasākums. Mangaļsala vēsturiski veidojusies no zvejnieku sādžām un cauri laikiem tajā paaudzēm ir mantots zvejniecības arods un mīlestība pret jūru, kā arī Padomju Savienības laikos un pēc tās sabrukšanas ilgstoši darbojās zivju pārstrādes kolhozs, kas pārtapa kooperatīvajā sabiedrībā un vēlāk arī sabiedrībā ar ierobežotu atbildību. Tādējādi mangaļsaliešiem, vecāķniekiem, vecdaugaviešiem, Trīsciema kaimiņiem un vecmīlgrāviešiem šie svētki nemainīgi ir tuvi.

●  Svētkus atklāsim jau plkst. 11.00 no rīta, kad notiks bērniem radošā darbnīca, tālāk sekos sportiskās aktivitātes un labumu tirdziņi, kur varēs iegadāties dažādus suvenīrus no plkst. 12.00. Plkst. 12.00 uz skatuves kāps grupa “Duets Sandra”. 13.00 notiks Huligānu Experimenti, kur bērnus un pieaugušos izklaidēs ar zinātniskiem priekšnesumiem. 14.00 uz skatuves kāps šlāgermūziķis Kaspars Krastiņš.

Vēl dienas aktivitāšu ietvaros ir paredzētas:

●  galda tenisa sacensības;
●  novusa turnīrs;
●  izjādes ar poniju, kuru nodrošinās sporta biedrība “Īriss”;
●  protams arī zābaka mešanas sacensības.

Sešos vakarā ieradīsies tradicionālie Zvejnieksvētku viesi – Neptūns ar nārām! Tas būs interesants pasākums, jo Neptūns ieradīsies uz laivas, kuru vedīs pa svētku teritoriju uz piekabes. Būs iespēja arī nobildēties kopā ar Neptūnu un Nārām.

Vairāk par pasākumu var uzzināt, apmeklējot Facebook lapu !

Uz tikšanos Mangaļsalā!

Afiša

Afiša

 

Turpinot tradīciju, arī šogad Rīgas dome godinās un sveiks rīdzinieku ģimenes, kuras svin Zelta kāzas – laulību 50 gadu jubileju. Šīs ģimenes savu laulību ir reģistrējušas 1974. gadā.

Svinīgais pasākums notiks Rīgas svētku laikā, 16. augustā, Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, kas atrodas gleznainā parkā Vecmīlgrāvī. Jubilārus gaidīs koncerts, kura laikā pāriem pasniegs Rīgas domes Goda rakstu un ziedus.

●  Pieteikumus līdz 2024.gada 31.jūlijam pieņem pa tālruni 67181261 darba dienās no plkst.11.00 – 15.00.

Šis pasākums jau divdesmit pirmo gadu ir viens no svinīgākajiem un sirsnīgākajiem pasākumiem Rīgas vasaras laikā. Jau vairākus gadus pasākumā piedalās un tiek sveikti arī tie pāri, kas laulībā nodzīvojuši 60, 65 un 70 gadus.

Svinīgo sveikšanu organizē Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koncertorganizācija “Ave Sol” sadarbībā ar Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļu.


Tradīcija apsveikt laulātos pārus, kuri laulībā nodzīvojuši 50 gadus, radusies 2003. gadā.

Aicinām ikvienu uz aizraujošu un piedzīvojumiem bagātu pasākumu 3. jūlijā RCB Čiekurkalna filiālbibliotēkas dārzā (Čiekurkalna 1.līnija 64)!

🟩 Pasākuma programmā piedāvājam iepazīt šīs vēsturiskās Rīgas apkaimes noslēpumus un skaistākās vietas. Ekskursijas laikā būs iespēja uzzināt interesantus faktus par Čiekurkalna vēsturi un šarmu, kas slēpjas šīs apkaimes ielās un ēkās.

🟩 Pasākuma otrajā daļā apmeklētājiem būs iespēja vērot Improvizācijas akadēmijas izrādi, kurā tiks izspēlēti garāki un īsāki stāsti, balstoties uz skatītāju ieteikumiem. Improvizatori ar savu radošumu un humoru radīs neaizmirstamu atmosfēru, kas izklaidēs un iesaistīs visus klātesošos.

Nāciet un izbaudiet vasaras vakaru kopā ar draugiem un ģimeni, atklājot Čiekurkalna burvību un ļaujoties improvizācijas mākslas valdzinājumam!

Ieeja bez maksas.

Ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu rīko Ziemeļrīgas kultūras apvienība.


Par citām kultūras aktualitātēm RCB Čiekurkalna filiālbibliotēkā  – ŠEIT

 

Attēls no kultūrtelpas “Strops” facebook lapas

Vēl divus trešdienas vakarus jūlijā Pļavnieku Zaļajā birzī rīdzinieki un Rīgas viesi varēs baudīt kultūrtelpas “Strops” vasaras kultūras programmas pasākumus.

✅ 3. jūlijā – Kopā ar jauno mūziķi un dziesmu autori Rūtu Ķergalvi, spilgto personību un dziedātāju Ievu Sutugovu un mūziķi Kārli Būmeisteru ieskandinās vasaras festivālu sezonu.

  • 18.00 – Rūta Ķergalve;
  • 19.00 – Ieva Sutugova;
  • 20.00 – Kārlis Būmeisters.

✅ 17. jūlijā – Sezonas noslēguma pasākumu uzsāks jaunā, enerģiskā dziedātāja un dziesmu autore Diona Liepiņa. Vakara turpinājumā Rīgas DJ skola un tās dibinātājs Kaspars Dabra jeb DJ Dubra kopā ar vienu no labākajiem Latvijas skrečošanas mākslas dīdžejiem Kasparu Dziļumu jeb DJ Aspirins, apmeklētājus iepazīstinās ar dīdžejošanas pamatprincipiem, vadīs praktiskās darbnīcas un paraugdemonstrējumus, bet vakara noslēgumā – dejas abu profesionālo DJ mūzikas pavadījumā.

  • 18.00 – Diona Liepiņa;
  • 19.00 – Rīgas DJ skola kopā ar DJ Dubra un DJ Aspirins.

Pasākumu vadītājs Artūrs Mednis.

Ieeja bez maksas


Papildu informācija par visiem pasākumiem pieejama tīmekļvietnē vasara.riga.lv un kultūrtelpas “Strops” facebook lapā“Rīgā notiek!”

 

attēls no iksd.lv mājas lapas

7. un 21. jūlijā, kā arī 25. augustā plkst. 14.00 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa (Zāģeru ielā 7, Sarkandaugavā) aicina interesentus muzeja gida vadībā doties īpašā “Svētdienas odisejā”.

Ekskursija-piedzīvojums sāksies Dauderu namā, ko varēs ieraudzīt pilnā krāšņumā, ielūkojoties arī telpās, kuras apmeklētājiem ikdienā nav pieejamas – kādreizējā vannas istabā, bēniņos un mansarda stāvā. Sekos aizraujoša pastaiga pa Dauderu dārzu un namam piegulošo parku, kurā tikai šīs vasaras sākumā noslēgušies labiekārtošanas un atjaunošanas darbi.

Maksa par ekskursiju – muzeja biļete:

  • pieaugušajiem 3 eiro,
  • senioriem un studentiem 1.50 eiro,
  • skolēniem 0.75 eiro,
  • ģimenes biļete 4 eiro.
  • Vietu skaits ekskursijā ir ierobežots, tāpēc muzejs aicina iepriekš pieteikties, rakstot uz dauderi@lnvm.lv vai zvanot pa tālr. 67392229; 67391780.

Dauderi ir alus rūpnieka Ādolfa fon Bingnera savrupnams ar piemājas dārzu, kas 20. gs. 30. gadu otrajā pusē tika pielāgots Kārļa Ulmaņa vasaras rezidences vajadzībām, bet padomju okupācijas laikā ēkā tika iekārtots bērnudārzs un aģitācijas punkts. Nama vairāk nekā 127 gadus ilgā vēsture – īpašnieku un funkciju maiņa, saimnieku likteņi palīdz izzināt krasākos pagriezienus arī Latvijas vēsturē. Nama stāsts ietver Rīgas industrializāciju un turīgos vācbaltiešu rūpniekus, 1. pasaules karu un rūpniecības evakuāciju, Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laiku un varas metodes latviskošanas politikā, nacionalizāciju un varas patvaļu padomju okupācijas laikā.

Tagadējā Dauderu parka izveide tieši saistīta ar laikmeta tendencēm un apkārtējo apbūvi. Vispirms kādreizējā kāpa tika iekopta kā zaļā zona alusdarītavas teritorijā, bet vēlāk pārtapa par privātu savrupnama daļu. Zināms, ka vēl pirms Dauderu nama izbūves ”Waldschlöβchen” parkā regulāri notika labdarības koncerti un saviesīgi pasākumi – dažādu muzikantu un baznīcas draudžu un biedrību koru koncerti. Tādējādi ar alusdarītavas “Waldschlöβchen” īpašnieka Johana Daudera (1820-1879) atbalstu alusdarītavas apkaime asociējās ar izbraukumu un kultūras pasākumu norises vietu.

Kad “Waldschlöβchen” alus darītavu un tai blakus esošo zemes gabalu nopirka Ādolfs fon Bingners (1855-1917) un uzcēla savu grezno villu, ko mūsdienās zinām kā Dauderu namu, parks publikai vairs nebija pieejams. Mežaino kāpu ainavu labiekārtoja pēc Rīgas pilsētas dārzu pārvaldes direktora Georga Kūfalta projekta. Izmantojot dabīgo reljefu, izveidoja 2,2 hektāru lielu parku. Tuvāk namam bija regulāri stādījumi, tālākā daļā – ainavisks parks ar mākslīgu ūdenskrātuvi, pastaigu celiņiem un apstādījumiem. Parkā tika sastādīti gan vietējie, gan svešzemju koki un krūmi, daudzi no tiem saglabājušies līdz mūsdienām. Līkumotie celiņi, mākslīgā ūdenstilpne – dīķis ar saliņu un kāpas augstākajā daļā izveidotās mākslīgās pilsdrupas radīja romantisku un noslēpumainu gaisotni. Parka ainavu varēja baudīt no nama terases un balkona, kā arī no rotondas, kas parka stūrī skatāma arī šodien.

Vēl plašāks skats uz visu apkaimi pāri alusdarītavas ēku jumtiem, Daugavas un Mežaparka virzienā pavērās no ūdenstorņa, kur bija izbūvēta arī labiekārtota platforma. Būvi vizuāli izveidoja kā senas pilsdrupas – no lauzta plienakmens gabaliem, ar neregulārām šuvēm, gotiskiem logiem, pils torni atgādinošu mūra noslēgumu. 1998. gadā mākslīgās pilsdrupas ar parku kļuva par Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamu kultūras pieminekli un mūsdienās tās ir atzītas kā vienas no nozīmīgākajām šāda veida būvēm Latvijā.

2021.–2024. gadā notika Dauderu parka vērienīga atjaunošana, atdzima arī mākslīgās pilsdrupas, un šis veikums noteikti pelna arī skatītāju uzmanību.

Dauderu kompleksa krāšņumu vispilnīgāk iespējams piedzīvot vasarā, kad dabas pilnbriedā atklājas cilvēka un vides mijiedarbē radītais. Dauderi aicina izmantot iespēju doties sava veida piedzīvojumu odisejā, kur līdzās jau zināmajam ir arī daudz jauna un nezināma.

Saziņai: OLGA MIHELOVIČA, LNVM Dauderu nodaļas vadītāja, e pasts: olga.mihelovica@lnvm.lv

www.lnvm.lv
facebook.com/LNVMuzejs

DAUDERI kāpnes 2024_ Foto Janis Puķītis_ LNVM

LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS (LNVM)

ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi – tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas un citas Latvijas vēstures liecības.
Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi datējami ar 1869. gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu, kas rezultējās Latviešu muzejā. 1920. gada februārī to pārņēma jaunā Latvijas valsts, lai turpinātu attīstīt kā nacionāla mēroga kultūras un atmiņas institūciju ar nosaukumu Latvijas Etnogrāfiskais muzejs, ko 1924.gadā pārdēvēja par Valsts Vēsturisko muzeju. Kopš 1920. gada muzejs atradās Rīgas pilī.
Pēc 2013. gada jūnija ugunsnelaimes Rīgas pilī LNVM ekspozīcijas un izstāžu zāles atradās pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32. Savā vēsturiskajā mājvietā – rekonstruētajā Rīgas pilī – muzejs atgriezīsies 2024. gada otrajā pusē, un ar pilnu jaudu darbību uzsāks 2025. gadā, bet tā krājums, administrācija un speciālisti izvietoti jaunajā Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir nozīmīgs pētnieciskais centrs un aktīvs Latvijas vēstures un kultūras popularizētājs. Muzeju raksturo liela krājuma, pētniecības tēmu, izstāžu un izglītības programmu daudzveidība – tas veic pētniecisko darbu, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderu nodaļa un Tautas frontes muzejs.

 

Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Pārdaugavas kultūras apvienība” aicina apmeklēt izstādes Kultūras centros “Imanta” un “Iļģuciems”.

Aigara Tavkina izstāde “Kargo kults”
Kultūras centra “Imanta” 1. stāvā līdz 24. jūnijam

Tēlnieka un scenogrāfa Aigara Tavkina iecienītākais materiāls ir metāls, kurā viņš izpauž savas radošās idejas dažādās tēlnieciskās formās. “Meistars perfekti pārzina dažādus metāla veidošanas un apstrādes tehnoloģiskos aspektus, katram darbam izvēloties atbilstošu motivāciju virsmas apstrādē. Autora kompozīcijas reflektē spēcīgi strukturētu tektonisku formu, kurā iešifrētais idejiskais motīvs risināts pārliecinoši savā asociatīvi tēlainajā dimensijā,” tā mākslinieku raksturo Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības katedras emeritētais profesors Bruno Strautiņš.

Izstādes darbos Tavkins ir izvēlējies strādāt ar dažādiem dzīvnieku tēliem, kas stilizēti ģeometriskā manierē, kā arī skatāmas dažas konceptuālas, saturiski ietilpīgas kompozīcijas, kas apcer aktuālas eksistenciālas tēmas. Tomēr autora rokrakstam piemīt ar izvēlēto materiālu kontrastējošs viegls, humoristisks stils.

Aigars Tavkins (1979) studējis Latvijas Mākslas akadēmijas metāla dizaina un vizuāli plastiskās mākslas nodaļas tēlniecības apakšnozarē, ieguvis Maģistra grādu Mākslā. Ar panākumiem piedalījies izstādēs Latvijā un ārvalstīs, starptautiskos metālliešanas simpozijos un mākslas festivālos. Strādājis kā Latvijas Nacionālā teātra Ražošanas direktora vietnieks un dekorāciju darbnīcu vadītājs, bijis vairāku izrāžu scenogrāfs. Šobrīd kā brīvmākslinieks dzīvo un strādā Rīgā, Pārdaugavā.

Pētera Līdakas izstāde “Nereālisms”
Kultūras centra “Imanta” 2. stāvā līdz 24. jūnijam

Mākslinieks Pēteris Līdaka ar saviem darbiem uzbur nereālu pasauli, kurā valda krāsas, ģeometriskas formas un visu kompozīcijas elementu saspēle, līdzāspastāvēšana un, galvenokārt, pozitīva emocionālā noskaņa. Tā ir pasaule, kuru var vērot, tajā dzīvot vai garāmejot vairākkārt aplūkot, arvien saskatot ko jaunu, iepriekš nepamanītu. Tā ir dzīva vide, kurā viss mainās un virmo un ar to nekad nav gana. Mākslinieks aicina mūs izpētīt neatklātas teritorijas un iztēloties pasaules ārpus mūsu pašu telpas.

Kaut arī Pēteris Līdaka strādā ar abstraktām kompozīcijām gan divās, gan trīs dimensijās, šoreiz eksponētas lielformāta gleznas. Viņa darbi ietver metaforas un rada sirreālistisku noskaņu. Tas viss izstāstīts ar košiem krāsu laukumiem, līnijām, smalkām detaļām un virsmas faktūrām. Autors pats sevi definē kā sapņu inženieri un ceļotāju kosmosā, mākslā cenšas izpētīt un pārstāvēt dažādas lidojošu radību un objektu formas.

Pēteris Līdaka (1978) absolvējis Rīgas Lietišķās Mākslas Koledžu, Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu (BA, 2003) un Londonas Centrālās Sentmārtina universitātes Mākslas koledžu (Central Saint Martins) komunikācijas dizainā (MA, 2010). Autors veido zīmējumus un gleznas, skulpturālus objektus un instalācijas, kā arī animāciju, grafisko dizainu un fotogrāfiju. Piedalās grupu izstādēs un noorganizējis vairākas personālizstādes.

Kultūras centrā “Imanta” Anniņmuižas bulvārī 29, katru dienu 10.00-20.00. Ieeja bez maksas.

Darbs no Pētera Līdakas izstādes "Nereālisms"

Darbs no Pētera Līdakas izstādes “Nereālisms”

 

Valdorfskolas audzēkņu darbu izstāde “Līnija. Forma. Krāsa.”
Kultūras centrā “Iļģuciems” līdz 30. jūnijam

Izstāde ir Valdofskolas atvadas no Iļģuciema, jo no jaunā mācību gada skola pārceļas uz citām telpām. Rīgas Valdorfskolas audzēkņu izstāde Kultūras centrā “Iļģuciems” notiks jau trešo reizi. Šoreiz izstādītie darbi būs no vecāko klašu skolēnu vizuālās mākslas stundās apgūtās mācību vielas. Tajā redzēsim kā līnija pārtop dinamiskā kompozīcijā, veidojot telpas dziļumu un perspektīvu vai rotaļājoties izveido burtu rakstus. Ieaicinot radošajā darbā krāsu, līnija rada trīsdimensionālus objektus un apvienojas skaistos klusās dabas zīmējumos.

Izstādē eksponētie darbi izpildīti dažādās tehnikās – akvareļu un pasteļu gleznojumi, grafikas, aplikācijas un jauktas tehnikas. Tie pārstāv dažādus žanrus un stilus – kluso dabu, ainavu, burtu mācību, abstrakto mākslu un telpiskas projekcijas.

Valdorfskolas audzēkņu darbu izstāde "Līnija. Forma. Krāsa."

Valdorfskolas audzēkņu darbu izstāde “Līnija. Forma. Krāsa.”

Izstāde “No zelta fondiem”
Kultūras centrā “Iļģuciems” līdz 29. jūnijam

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centrs “Iļģuciems” ir mājvieta vairākiem tautas lietišķās mākslas kolektīviem, kas ir kā kultūras centra asinsrite. Kolektīvi vairāku gadu desmitu garumā kopj latvju lietišķās mākslas tradīcijas, to vadītāji un dalībnieki ir šīs tradīcijas pārmantotāji un uzturētāji mūsdienās. Ar savu darbu viņi saglabā dažādās lietišķās mākslas jomas un padara tās pieejamas mūsdienu sabiedrībai.

Izstāde “No zelta fondiem” piedāvā ieskatu šajos darinājumos un izlases veidā iepazīstina ar studiju dalībnieku darbiem – adījumiem, pinumiem, austiem un tamborētiem izstrādājumiem, metālkalumiem un keramiku. Izstādē skatāmi darbi no Tautas lietišķās mākslas studijām “Ataudze”, vadītāja Ineta Vēvere; “Austra”, vadītāja Aina Bernava; “Ceplis”, vadītājs Elvijs Krevics; “Irbi”, vadītāja Baiba Pilāne, “Puduris”, vadītāja Anna Priedīte; “Rītausma” vadītāja Dagnija Liepa; “Zīle”, vadītājs Jānis Pūce.

Kultūras centrā “Iļģuciems” Lidoņu ielā 27 k-2. Katru dienu 11.00-18.00

Foto: Ingrīda Pērkone

Foto: Ingrīda Pērkone

 

Ieeja bez maksas. Rīko Pārdaugavas kultūras apvienība

Papildu informācija: Ieva Nagliņa, Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Pārdaugavas kultūras apvienība” projektu vadītāja, ieva.naglina@riga.lv.

 

Attēls no iksd.lv mājas lapas

2025. gada jūlija pirmajā pusē Rīgu pieskandinās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Svētkos piedalīsies koru un vokālo ansambļu dziedātāji, tautas un mūsdienu deju dejotāji, pūtēju orķestru un simfonisko orķestru mūziķi, folkloras kopu un tautas mūzikas ansambļu dalībnieki, akordeonisti, koklētāji, jaunie mākslinieki, aktieri – dažādu māksliniecisko kolektīvu dalībnieki no Latvijas un diasporas. Aizvadītajā 2023./2024. mācību gadā, gatavojoties Svētkiem, notikuši dažādi konkursi un repertuāra pārbaudes.

Aizvadītajā mācību gadā no marta līdz maijam 42 vietās Latvijā notika tautas deju kolektīvu koprepertuāra pārbaude. Šajā gadā skatē piedalījās 794 kolektīvi – 789 no Latvijas, pieci no diasporas. Dejotāji gatavojas Svētku deju lielkoncertam “Es atvēru Laimas dārzu”. Horeogrāfe, XIII Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku deju lielkoncerta mākslinieciskā vadītāja Dagmāra Bārbale stāsta:

“Mākslinieciskajai komandai bija ļoti nozīmīgi šajā gadā redzēt bērnu sniegumu, lai saprastu kā izvēlētais repertuārs ir iedzīvojies dejotāju vidū, kā arī, lai ieraudzītu un izvērtētu repertuāra sadalījumu atbilstoši izvēlētajām vecuma grupām. Neskatoties uz to, ka dalība skatēs šajā mācību gadā nebija obligāta, piedalījās liels dalībnieku skaits, pierādot to, ka ir daudz kolektīvu, kas var, spēj un grib apgūt Svētku repertuāru laicīgi. Mani kā žūrijas pārstāvi ļoti iepriecināja un saviļņoja tās skates, kurās piedalījās ne tikai dalībnieki un žūrija, bet arī skatītāji – vecāki, vecvecāki, skolas biedri un līdzjutēji. Deju skates nav tikai vērtēšana – tas ir atskaites punkts, kad arī vecākiem iespēja redzēt to, kas, ieguldot milzīgu darbu, paveikts visa gada garumā. Domāju, ka šī atgriezeniskā saite ar skatītājiem ir nozīmīga ne tikai pašiem dejotājiem, bet arī skolotājiem, kuru iesaiste un padarītais ir nenovērtējams.”

Koru koprepertuāra pārbaudes skates norisinājās 10 vietās Latvijā un tajās piedalījās 164 kori. Šajā gadā kori skatēs piedalījās pēc izvēles, kā arī tajās nepiedalījās zēnu kori. Vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs un XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta “Te aust” mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols uzsver:

“Pēc pārbaudes skatēm secinu, ka repertuārs ir apgūts un skan ļoti labi. Koristiem vēl priekšā repertuāra otrās daļas apguve, lai 2025. gadā Mežaparka estrādē Svētku Noslēguma koncerts izskanētu izcili. Priecē, ka skate nav tikai repertuāra pārbaude, bet kopīga muzicēšana, kad diriģents kopā ar bērniem un jauniešiem dzīvo mūzikā atbilstoši skaņdarba saturam, raksturam un noskaņai – to mēs redzējām visos novados. Novēlu ikvienam diriģentam iedvesmu un drosmi turpināt strādāt ar skolu koriem, kā arī ikvienu skolēnu aicinu pievienoties savas skolas korim, lai kopā tiekamies 2025. gada Svētkos!”.

Repertuāra pārbaudes skates aizvadījuši arī 38 pūtēju orķestri, kas cītīgi gatavojas pūtēju orķestru Svētku lielkoncertam “Tā radās skaņa”. Valsts izglītības satura centra Nemateriālā kultūras mantojuma un ilgtspējīgas attīstības projektu nodaļas vecākais eksperts Egils Šķetris atklāj:

“Skašu vērtēšanas komisija novērtēja kolektīvu gatavību svētkiem un repertuāra atbilstību grūtības pakāpēm, kā arī pārliecinājās par to, kā izvēlētie skaņdarbi iekļaujas koncerta mākslinieciskajā koncepcijā. Pūtēju orķestri repertuāru apguvuši ļoti labi, to pierādīja arī notikušie modelēšanas koncerti Gulbenē un Rīgā. Pūtēju orķestru lielkoncerta radošā grupa turpina darbu pie koncerta mākslinieciskās realizācijas, lai sākoties jaunajam mācību gadam, kolektīvi var sākt mērķtiecīgi gatavoties svētkiem.”

Līdzās koprepertuāra pārbaudēm aizvadīti konkursi arī citās nozarēs – Vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkurss un izstāde “Saules ritmi”, Skolēnu skatuves runas konkurss, Latvijas izglītības iestāžu vokāli instrumentālo ansambļu, instrumentālo kolektīvu un popgrupu konkurss „No baroka līdz rokam”, vokālās mūzikas konkurss “Balsis 2024”, tradicionālās dejošanas konkurss “Vedam danci 2024”, tradicionālās muzicēšanas konkurss “Klaberjakte 2024”, tradicionālās dziedāšanas konkurss “Dziesmu dziedu, kāda bija 2024”, “Anekdošu virpulis 2024”.

2023./2024. mācību gadā aizvadīti koncerti un festivāli, kuru repertuārā iekļauti gaidāmo Svētku elementi – VI Latvijas skolu jaunatnes teātru festivāls 2X2 IR PIECI, Akordeona mūzikas koncerta “Skan akordeons” repertuāra apguves koncerti, Pūtēju orķestru lielkoncerta modelēšanas koncerti Gulbenē un Rīgā, Mūsdienu deju koncerta “Kastaņa puslode” modelēšanas koncerts Ogrē, Tautas deju festivāls “Latvju bērni danci veda”, Latvijas bērnu un jauniešu folkloras kopu Nacionālais sarīkojums “Pulkā eimu, pulkā teku 2024”.

 

Attēls no rcb.lv

Piektdien, 21. jūnijā, darbu atsāks Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbiliotēka, kas pēc renovācijas ieguvusi mūsdienīgu veidolu. Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka Rīgas pašvaldība ir izvēlējusies stratēģiju bibliotēku saglabāšanai un pat atjaunošanai, lai tās kalpotu ne tikai par patīkamu un modernu telpu lasīšanai, bet arī būtisku socializēšanās un tikšanās vietu vietējās apkaimes iedzīvotājiem. Bibliotēka nākamgad svinēs savu simtgadi.

“Šī diena ir nozīmīga ne tikai Bolderājas bibliotēkai, bet arī visai apkaimei. Bolderājas filiālbibliotēka jau daudzus gadus ir gaidījusi savu kārtu, lai tajā tiktu veikti remontdarbi. Telpas ir apzināti veidotas gaišas un plašas, lai tādā veidā kļūtu par vietējās apkaimes centru ar kultūras un socializēšanās pasākumiem. Digitālajā laikmetā mēs kā pašvaldība uzskatām, ka ļoti svarīgi ir saglabāt bibliotēkas un pat paplašināt to funkcijas, lai tās pavērtu jaunas tīklošanās iespējas vietējiem iedzīvotājiem. Tam svarīgs priekšnosacījums ir telpas, lai tās būtu atbilstošas un patīkamas,”

uzsver E. Ratnieks.

Bibliotēkas atjaunošanas mērķis bija radīt mūsdienīgu un funkcionālu vidi gan lasītājiem, gan pasākumu organizēšanai, saglabājot tās vēsturisko mantojumu. Kopumā bibliotēkā veikti vispārēji iekštelpu un komunikāciju atjaunošanas darbi abos ēkas vēsturiskajos stāvos, kuru platība ir aptuveni 400 m2, kā arī nomainīts jumta segums un uzlabota energoefektivitāte.

Šī bibliotēkas atjaunošana bija nozīmīgs solis, kā veicināt apkaimes iedzīvotāju vēlmi apmeklēt bibliotēku un tās rīkotās aktivitātes. Pagājušajā gadā šo bibliotēku apmeklēja vairāk kā 6 000 lasītāju, un nākamo gadu tā svinēs savu 100 jubileju.

Bibliotēka atrodas Gaigalas ielā 3, Rīgā. Tās renovāciju veica PS “AKN” par kopējo iepirkuma summu 356 357,40 eiro bez PVN.

✅Vairāk par bibliotēku – ŠEIT

Mediju pārstāvji aicināti pievienoties bibliotēkas atklāšanas pasākumā, ceturtdien, 20.jūnijā, plkst. 15.00.

 

Lai ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis varētu godam sagatavoties gada īsākajai naktij – Jāņu naktij – arī šogad Rīgā, Doma laukumā, 21. jūnijā, noritēs tradicionālais Zāļu tirgus.

Zāļu tirgū, kā ierasts, acis priecēs skaistākās jāņuzāles, Jāņu vainagi un ziedu vītnes rotāšanai, būs iespēja iegādāties latviešu tradicionālās un mūsdienu lietišķās mākslas priekšmetus, zemnieku vasaras ražas veltes – gaļu, sieru, zivis, maizi, medu un vēl daudz ko citu. Tāpat Zāļu tirgū varēs atrast arī dabīgo kosmētiku, apģērbu, pirtslietas, rotaslietas un citus amatnieku darinājumus.

Lustīga līgošana un varena tirgošanās gaidāma no plkst. 9.00 līdz pat plkst. 19.00. Tirgus noskaņu ar skaņdarbiem, dziesmām un dejām bagātinās pūtēju orķestris “Fanfara”, bērnu deju kolektīvs “Teiksmiņa”, tautas deju ansambļa “Teiksmas studija”, bērnu vokālais ansamblis “Magonīte”, bērnu deju ansamblis “Dzīpariņš”, jauniešu deju kolektīvs “Dzīpars”, orķestris “Rīga”, deju ansamblis “Dancītis”, folkloras kopa “Kokle”, pūtēju kvintets “Acumirklis”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sidrabi”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Mana rotaļa”, tautas mūzikas grupa “Teikas muzikanti”, deju kopa “Marmale”, kapela “Hāgenskalna muzikanti” un tautas deju ansamblis “Liesma”, un grupa “Rahu the Fool”.

Svētku noskaņu visas dienas garumā uzturēt palīdzēs aktieri Imants Strads un Elīna Vāne, kuri iejutīsies Jāņu mātes un Jāņu tēva lomās.

Vairāk informācijas par visiem ielīgošanas un Jāņu pasākumiem un to norises programmu meklējiet mājaslapā vasara.riga.lv, kā arī sekojiet līdzi Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.