Arhīvs birkai: Kultūra

Noslēgusies pieteikšanās ideju konkursam “Vides mākslas objekts Iļģuciemā”, kurā kopumā saņemti 25 pieteikumi. Rīgas pašvaldība aicina līdz 1. augustam iepazīties ar darbiem un nobalsot par savu favorītu.

Aicinām visus rīdziniekus, bet jo īpaši Iļģuciema apkaimes iedzīvotājus, iepazīties ar darbiem un izdarīt izvēli nobalsojot par savu top 5ŠEIT.

Vairāk par konkursu – ŠEIT.

Izstrādājot skices iepriekš iedzīvotāju izvēlētajā lokācijā – Dagmāras un Slokas ielas krustojumā uz 300 kvadrātmetrus lielas saliņas, dalībnieki ir smēlušies iedvesmu no Iļģuciema vēsturiskās un rūpnieciskās attīstības, stikla fabrikas mantojuma, koka arhitektūras un būvelementiem, pilsētas dabas ainavām un lokālām leģendām. Starp iesniegtajiem darbiem sastopamas gan skulptūras un interaktīvi objekti, gan arī instalācijas un funkcionāli risinājumi.

Ideju konkursa uzvarētājus noteiks, apvienojot žūrijas balsojumu – 70% un publikas balsojumu – 30%. Trīs augstāko vērtējumu saņēmušie darbi saņems 500 eiro balvu, kā arī tiks izskatīti realizācijai. Kopējais mākslas darbu realizācijai paredzētais budžets ir 40 000 eiro, neskaitot labiekārtošanas un teritorijas pārbūves izmaksas.

Ideju konkursu rīko Rīgas pašvaldība. Konkursa norisi organizē un tehniski nodrošina ideju platforma “Tandeems”.

 

Trešdien, 16. jūlijā, plkst. 18.00 Pļavnieku Zaļajā birzī notiks īsta vasaras zaļumballe! Kopā ar Rīgas Danču klubu apgūsim dažādus deju soļus un izdejosimies kopā ar pūtēju orķestri “Fanfara” un zaļumballes grupu “Bitīt’ matos”. Ikviens tiek aicināts uz “Stropa” pasākumu, lai baudītu siltu vasaras vakaru dejās, dziesmās un kopābūšanā.

Vakaru atklās Rīgas Danču klubs, kas vairāk nekā 35 gadus priecē ar senajām latviešu tautas dejām, piedaloties publiskos un privātos pasākumos, rīkojot danču vakarus, meistarklases un nometnes, lai kopā izdzīvotu līksmo danču burvību. Aicinām pievienoties ikvienu interesentu, lai kopā ļautos dancot priekam!

Plkst. 19.00 pasākuma apmeklētājus sagaidīs pūtēju orķestris “Fanfara”. Visu savu darbības laiku pūtēju orķestris ir piedalījies dažādās Latvijas mēroga orķestru skatēs un konkursos, tostarp Vispārējos Dziesmu un deju svētkos, Rīgas pilsētas rīkotajos svētkos un pasākumos, prestižos konkursos ārpus Latvijas republikas robežām, kā arī regulāri organizējis kolektīva koncertus, priecējot klausītājus ar dažādu stilu un žanru koncertprogrammām.
Vakara izskaņā, plkst. 20.00, apmeklētājus priecēs grupa “Bitīt matos”, jautra un enerģiska grupa no Pāles, kurā spēlē puiši ar īstu mūzikas dzirksti sirdī, priecējot publiku ar zaļumballes mūziku un pozitīvām vibrācijām. Kur skan “Bitīt matos”, tur dejo kājas un smaida sirdis!

Pasākumu vadīs Artūrs Mednis, gādājot par sirsnīgu atmosfēru visas programmas garumā.

Ieeja pasākumā bez maksas.

Dodoties uz Pļavnieku Zaļo birzi, paņem līdzi sedziņu ērtākai sēdēšanai. Nāc pats un aicini līdzi draugus un ģimeni – šis būs vakars, kurā baudīt mūziku, vasaru un kopābūšanas prieku!

Pasākuma laikā tiks veikta foto un video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par pasākumu masu medijos un informatīvajos materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai. Pasākuma organizators neuzņemas atbildību par trešo personu foto un/vai video uzņemšanu un to izmantošanu.

Programma:

 18.00 Rīgas Danču klubs

19.00 Pūtēju orķestris “Fanfara”

20.00 Grupa “Bitīt matos”


Publicitātes attēli:
1_2_ Rīgas Danču klubs. Foto: Foto no mākslinieku privātā arhīva.
3_ Pūtēju orķestris “Fanfara”. Foto no mākslinieku privātā arhīva.
4_ Grupa “Bitīt matos”. Foto no mākslinieku privātā arhīva.


Papildu informācija:
Ieva Egle Vītola,
Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības
Koncertorganizācijas “Ave Sol” direktore
Tālrunis: 67181130
E-pasts: ieva.vitola@riga.lv

 

Sākotnēji plānots kā kinoteātris, vēlāk – kā koncertzāle, šobrīd Kultūras centrs “Imanta” ir kļuvusi par vienu no rosīgākajām kultūrvietām Rīgas apkaimēs. Šovasar centrs svin savu 30 gadu jubileju, aicinot svētkus baudīt kopā – ar mūziku, dejām un īpašu kopābūšanas sajūtu.

Kultūras centrā šobrīd darbojas 16 dažādi kolektīvi, tostarp tautas deju kolektīvi, kori, vokālie un koklētāju ansambļi, folkloras kopa, etno grupa un tautas glezniecības studija. Šie kolektīvi ikdienā rūpējas par nemitīgu kultūras dzīves attīstību Imantas apkaimē, radot un piedāvājot plašu māksliniecisko programmu dažādām paaudzēm un interesēm.

Jubilejas svētki norisināsies 19. jūlijā Kultūras centra “Imanta” pagalmā, piedāvājot aizraujošu un daudzveidīgu programmu visa vakara garumā. Svētku programmā: interaktīvas aktivitātes kultūras centra iepazīšanai, vasarīgi ritmi ar DJ All-viss, grupas “Iļģi” koncerts, danči ar “Rīgas Danču klubu” un zaļumballe kopā ar grupu “Laika Upe”. Pasākumā ikvienam būs iespēja iepazīt Kultūras centru “Imanta” tuvāk piedaloties interaktīvās aktivitātēs, atcerēties piedzīvoto un atzīmēt svētkus kopā. Pasākuma viesis un vadītājs būs Mikus Frišfelds.

Pasākuma programma:

 18.00–19.00 Interaktīvas aktivitātes un Dj All-viss;

19.00–20.30 Grupas “Iļģi” koncerts un danči ar “Rīgas Danču klubu”;

21.00–00.00 Zaļumballe ar grupu “Laika Upe”;

00.00–1.00 Dj All-viss;

Ieeja bez maksas.

Papildu informācija:
Evita Kudule
Pārdaugavas kultūras apvienības
Projektu koordinatore
evita.kudule@riga.lv
+37167848615

 

Rīgas dome aicina pieteikties apsveikuma saņemšanai tās rīdzinieku ģimenes, kuras šogad svin Zelta kāzas – laulību 50 gadu jubileju. Šīs ģimenes savu laulību ir reģistrējušas 1975. gadā.


Pieteikumus Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa pieņems pa tālruni +37167181261 darba dienās no plkst. 11.00 līdz plkst. 15.00 līdz 31.jūlijam.


Tradīcija apsveikt laulātos pārus, kuri laulībā nodzīvojuši 50 gadus, radusies 2003.gadā. Svinīgā sveikšana notiek augustā pilsētas svētku laikā.

Vērmanes dārzā atklāts XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieku vides objekts “Vijums” kā autors ir scenogrāfs Rūdolfs Baltiņš, bet pērles darinājuši dziesmu un deju svētku dalībnieki visos Latvijas novados.

Tuvojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, visi kolektīvi, kuri gatavojās svētkiem, radoši iesaistījās kopīgā aktivitātē “Savīšanās ceļš”, apgleznojot un radot savu unikālo identitāti kopumā 2426 pērlēm. Vairāk kā vienu piekto daļu – 515 pērles apgleznoja Rīgas kolektīvi.

No 19. maija līdz 3. jūnijam katrā Latvijas pašvaldībās svinīgās pērļu nodošanas ceremonijās svētku dalībnieki savas apgleznotās pērles nodeva kādam no svētku vēstnešiem.

Apgleznotās pērles pārtapušas vides objektā “Vijums”, kas izveidots Latvijas kartes kontūrā, simboliski savijot visu Latviju vienā svētku ritmā. Vides objekta “Vijums” autors ir jau pasaulē atzinību guvušais scenogrāfs Rūdolfs Baltiņš.

Kā norāda svētku dalībnieku gājiena režisore Inga Krišāne, svētku gaidīšanas aktivitāte “Savīšanās ceļš” un vides objekts “Vijums” idejiski ir cieši saistīts arī ar svētku gājiena norisi – katrs dalībnieks, katrs kolektīvs ir nozīmīgs, lai taptu svētki. Katrs kolektīvs un dalībnieks kā pērle savij savu radošo enerģiju kopīgā vijumā svētku notikumos un gājienā.

No Rīgas svētkos kopumā piedalīsies vairāk nekā 10 000 bērni un jaunieši dažādās kultūrizglītības jomās. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies Rīgā no 5.-13. jūlijam!

Nāc gavilēt Rīgā!

📸 FOTO

 

Gādājot par svētku pieejamību rīdziniekiem un pilsētas viesiem, kuriem nebūs iespējas vērot XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncertus klātienē, Rīgas pašvaldība no 5. līdz 13. jūlijam piedāvās svētku norišu tiešraides vērot Doma laukumā.

Kopskaitā publiskajās tiešraidēs un ieraksta translācijās varēs vērot 14 svētku pasākumus.

5. jūlijā plkst. 18.00 – tiešraižu skatīšanās sāksies ar skatuviskās dejas uzvedumu “Viedvasara”.

6. jūlijā plkst. 12.00 būs tiešraide no godināšanas un novadu tikšanās pasākuma Viesturdārzā, kā arī no garīgā koncerta Sv. Pētera baznīcā plkst. 20.00.

7. jūlijā plkst. 18.00 Doma laukumā varēs skatīties tautas mūzikas koncertu “Dižā skaņrakstā” no VEF kultūras pils.

8. jūlijā plkst. 19.00 gaidāma publiskā skatīšanās simfoniskās mūzikas lielkoncertam “Daudzskanīgais debesjums”. Savukārt plkst. 21.25 kopā varēs noskatīties ieraksta translāciju mūsdienu deju izrādi “Kastaņa puslode”.

9. jūlijā plkst. 17.50 ieraksta translācijā varēs izbaudīt kokļu mūzikas koncertu “Dzīslojums”.

10. jūlijā plkst.18.00 vakarā Doma laukumu pieskandinās pūtēju orķestra koncerts “Tā radās skaņa…”. Savukārt plkst. 21.15 rīdzinieki un viesi varēs noskatīties ierakstu folkloras konkursu laureātu koncertam “Bij’ manā pūriņā”.

11. jūlijā plkst.18.00 izskanēs akordeona koncerts “Skan akordeons” Dailes teātrī.

12. jūlijā no plkst. 11.00-13.00 – tiešraidēs varēs vērot tautas deju lielkoncertu “Es atvēru Laimas dārzu”.

13. jūlijā plkst. 9.00 – svētku gājiens, kā arī svētku kulmināciju – noslēguma koncertu “Te-aust” un sadziedāšanos, kas izskanēs plkst.17.00 – 21.00.

Doma laukums būs pielāgots un labiekārtots tiešraižu publiskajai skatīšanai, tiks izvietoti soliņi un lielais ekrāns.

No Rīgas svētkos kopumā piedalīsies vairāk nekā 10 000 bērni un jaunieši dažādās kultūrizglītības jomās. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies Rīgā no 5.-13. jūlijam!

Nāc gavilēt Rīgā!

 

Šovasar Rīga uzzied īpašā svētku noskaņā! SIA “Rīgas meži” apsaimniekotajos dārzos un parkos par godu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem uzziedējušas 15 unikālas puķu dobes. “Rīgas meži” aicina doties pastaigā pa Rīgas dārziem un parkiem, izbaudot ne tikai ziedu krāšņumu, bet arī katras dobes stāstu un māksliniecisko ideju.

Puķu dobju kompozīcijas veidotas, iedvesmojoties no kāda Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā virziena – kormūzikas, tautas un mūsdienu dejas, pūtēju un simfoniskajiem orķestriem, akordeonu, kokļu un tautas mūzikas, teātra mākslas, folkloras un citiem.

“Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra lepojas ar paveikto:

“Katra puķu dobe ir ne tikai skaists akcents pilsētvidē, bet arī mūsu dārznieku rūpīga darba, pacietības un mīlestības pret savu darbu rezultāts. Tās tiek veidotas un lolotas visdažādākajos laika apstākļos – saulē, lietū, vējā – ar lielu atbildību. Esmu patiesi gandarīta, ka šogad sabiedrība var ne tikai priecāties par ziedu krāšņumu, bet arī ieraudzīt katras dobes īpašo Dziesmu svētku stāstu.”

Šogad pirmo reizi plašākai sabiedrībai pieejama arī informācija par katrā dobē izmantotajām augu šķirnēm – tās iespējams aplūkot “Rīgas mežu” mājaslapā sadaļā “Dārzi un parki” (www.rigasmezi.lv/vasaras-puku-dobes-2025), kā arī klātienē pie dobēm izvietotajās informatīvajās plāksnītēs ar QR kodiem.

Skolēnu dziesmu un deju svētkiem veltītās puķu dobes izvietotas gan Rīgas centra parkos, gan apkaimēs – Esplanādē, Kronvalda parkā, pie Brīvības pieminekļa, Vērmanes dārzā, Zemitāna laukumā, Mežaparkā, Bastejkalnā, Ziedoņdārzā, Uzvaras parkā un citviet.

Puķu dobju karte

 

Pastaigās pa Rīgas parkiem varēs doties visu vasaru, vērojot, kā krāšņi saplaukst un sazied augu stādījumi. Puķu dobes savu pilnbriedu sasniegs jūlija beigās un augusta sākumā, kad norisināsies trešais “Rīgas mežu” rīkotais Baltijas Starptautiskais puķu dobju festivāls. Tā laikā apmeklētāji tradicionāli tiks aicināti balsot par savu favorīta dobi.

Rīgas vasaras puķu dobes šogad veido vairāk nekā 30 000 ziedaugu no aptuveni 190 šķirnēm – begonijas, balzamīnes, dālijas, gauras, verbenas un citi augi pārsteidz ar savu krāsu, faktūru un kompozicionālo daudzveidību.

“Rīgas meži” aicina rīdziniekus un pilsētas viesus iepazīt galvaspilsētas parkus, izbaudot puķu dobju krāšņumu un Dziesmu svētku stāstus, kas šovasar uzzied arī ziedu valodā!

Skolēnu Dziesmu un deju svētku puķu dobju ceļvedis:

Dziesmu un deju svētku puķu dobju digitālā karte “Rīgas mežu” mājas lapāŠEIT.

Puķu dobju saraksts un atrašanās vietas:

  1. Dziesmu un deju svētku dobe – veltījums visiem dalībniekiem; Esplanādes parkā, Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas stūrī (iedvesmas avots – Skolēnu dziesmu un deju svētku simbols)
  2. Akordeonu mūzikas dobe – Kronvalda parkā, pie Kongresu nama (iedvesmas avots – Raimonda Paula dziesmu popūrijs)
  3. Kormūzikas dobe – garās dobes Brīvības pieminekļa pakājē (iedvesmas avots – dziesma “Tavs karogs”)
  4. Tautas deju dobe – Zemitāna laukuma skvērā (iedvesmas avots – deja “Druvā bites dzied”)
  5. Tautas deju dobe – Esplanādes parkā, garās dobes starp gājēju celiņiem (iedvesmas avots – deja “Ciguļi”)
  6. Mūsdienu dejas dobe – Pārdaugavā, Kuldīgas un Slokas ielu krustojumā (iedvesmas avots – Dziesmu un deju svētku modelēšanas koncerta kompozīcijas)
  7. Pūtēju orķestru un instrumentālās mūzikas dobe – Neatkarības laukuma skvērā pie Rīgas pils (iedvesmas avots – dziesma “Atmostas Baltija”)
  8. Simfoniskās mūzikas dobe – Latvijas Nacionālās operas skvērā (iedvesmas avots – Elgas Īgenbergas skaņdarbs “Valsis” Aivara Krūmiņa aranžējumā)
  9. Folkloras dobe – Bastejkalnā, ejot no Brīvības pieminekļa puses (iedvesmas avots – folklora, Latvijas lauku ainava)
  10. Kormūzikas dobe – Līvu laukumā (iedvesmas avots – dziesma “Upe” (Jāņa Stībeļa mūzika un vārdi, aranž. Edgars Linde)
  11. Kormūzikas dobe – Uzvaras parkā (iedvesmas avots – “Saule, Pērkons, Daugava” (Mārtiņš Brauns / Rainis))
  12. Teātra mākslas dobe – Vērmanes dārzā, pie pieminekļa Krišjānim Baronam (iedvesmas avots ir teātra simbols – maska)
  13. Jauno mākslinieku dobe – apaļā dobe Vērmanes dārzā (iedvesmas avots – mākslas un tērpu dizaina pasaule, kur satiekas krāsa, faktūra, forma un stils)
  14. Kokļu mūzikas dobe – “Mežaparkā”, Atpūtas alejas sākumā pie skulptūras “Koklētājs ar bērniem” (iedvesmas avots – kokle, kokles stīgas)
  15. Tautas mūzikas dobe – Ziedoņdārzā pie strūklakas (iedvesmas avots – Dziesmu un deju svētku repertuāra dažādi skaņdarbi)

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.


 

Šovasar Pārdaugavas apkaimē norisinās pirmais Starptautiskais Pārdaugavas mākslas plenērs ar tēmu “Pārnesumi”, kura izvēlētais mākslas veids ir fotogrāfija.

Plenērā piedalās fotomākslinieki no Baltijas un Somijas, kuri, iemūžinot Pārdaugavas ainavas, dokumentē konkrētas vietas, cilvēkus un noskaņas. Plenēra rezultātā darbi jau drukātā formā atgriezīsies Pārdaugavas pilsētvidē, piedāvājot skatītājiem iespēju ieraudzīt šo apkaimi neierastā, vai arī ļoti personiskā un atpazīstamā skatījumā. Tāpēc projekta tēmai izvēlēts nosaukums “Pārnesumi” — atsauce uz vizuāliem un emocionāliem vēstījumiem, kas pārvietojas starp autoru un skatītāju.

Pilsētvidē eksponētie mākslas darbi būs kā nelielas laikmetīgās kultūras saliņas jeb logi uz plašāku laikmetīgās mākslas pasauli.

Plenēram uzaicināti fotogrāfi ar atšķirīgām vizuālajām pieejām un mākslinieciskajiem rokrakstiem, lai Pārdaugavas atainojums būtu daudzslāņains gan tematiski, gan emocionāli.

Mākslinieku Henrika Dunkera (Somija) un Tadas Kazakeviča (Lietuva) pieejas ir dokumentālas. Dunkeru vairāk interesē priekšmetiskās vides estētiskais un kompozicionālais tvērums, savukārt Kazakevičs koncentrējas uz konkrētu tēmu izpēti un cilvēkstāstu dokumentēšanu.

Arī Vikas Ekstas (Latvija) uzmanības centrā ir cilvēks — bieži pašportrets —, jo māksliniece savas izvēlētās tēmas risina caur personisko pieredzi.

Krista Mölder (Igaunija) savukārt fokusējas uz universalizētu telpas un skatītāja pieredzi, pētot dabas un arhitektūras formu savstarpējo attiecību.

Alnis Stakle (Latvija) fotogrāfijai pieiet konceptuāli un pētnieciski, strādājot ar vēsturisku, sociālpolitiski un emocionāli piesātinātu tematiku.

Plenēra ietvaros autori Rīgā viesosies jūnija un jūlija laikā, tam sekos fotomateriāla atlase un apstrāde, bet plenēra noslēgumā, rudenī, tiks izdots plenēra katalogs ar projekta laikā tapušajām fotogrāfijām un mākslinieku stāstiem par Pārdaugavā sajusto.

Papildu informācija:
Ieva Nagliņa
Pārdaugavas kultūras apvienības
Projektu vadītāja
e-pasts: Ieva.naglina@riga.lv
Tālrunis: +371 67181940

 

Kultūras centra “Iļģuciems” 1. stāva telpa šovasar pārtapusi par Vasaras mākslas galeriju, un tajā līdz 31. augustam apskatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Caur manu | tavu logu” – veltījums Iļģuciema apkaimei. Izstādes ietvaros divās jūlija sestdienās – 5. un 26. jūlijā – notiks bezmaksas radošās darbnīcas ar izstādes māksliniekiem.

5. jūlijā no plkst. 12.00 līdz 14.00 – formveides darbnīca ar Oto Holgeru Ozoliņu un kuratores Robertas Atrastes ekskursija izstādē.

Darbnīcā mākslinieks Oto Holgers Ozoliņš dalīsies pieredzē par radošo impulsu notveršanu un sava radošā procesa tehnisko pusi. Dalībnieki iepazīs tēlniecības materiālus un instrumentus, tostarp savas rokas kā būtisku rīku, izmantojot arī uzskates materiālus no anatomijas mācību grāmatām.
Praktiskajā daļā dalībnieki veidos savu pirkstu atlējumus ģipsī, tādējādi gūstot tiešu pieredzi formveides procesā. Rokas šajā darbā kļūs ne vien par rīku, bet arī par mākslas objektu, padziļinot izpratni par tēlniecību un tās izteiksmes iespējām.

Pirms darbnīcas ekskursijā pa izstādes ekspozīciju vedīs viena no izstādes kuratorēm, Roberta Atraste.

 26. jūlijā no plkst. 12.00 līdz 14.00 – grafikas darbnīca ar Raiti Hroloviču.

Darbnīcā mākslinieks dalīsies ar to, kas viņu iedvesmo radošajā darbā – tās bieži ir vispārcilvēciskas tēmas, sajūtas un dzīves stāvokļi, kas aktuāli visos laikos. Raitis Hrolovičs savā mākslā tiecas strādāt impulsīvi un spontāni, bieži izvēloties neierastus materiālus, arī tādus, kas tradicionāli nav raksturīgi glezniecībai.

Darbnīcā apmeklētāji varēs iejusties mākslinieka lomā un iepazīt viņa darbu “Kādā saulainā dienā mēs nolemjam uzkāpt kalnā” un tā tapšanas procesu.

Lai labāk izprastu, kā šis darbs radies, Raitis Hrolovičs iepazīstinās ar sausās adatas (no franču valodas: pointe-sèche) grafikas tehniku, kurā ar skrāpējumiem tiek veidots attēls cietas virsmas plāksnē jeb klišejā. Šie zīmējumi bieži atgādina vitrāžu rakstus. Pēc tam klišeja tiks tonēta ar temperas krāsu, piešķirot attēlam īpašu vizuālo dziļumu un noskaņu.

Dalība abās darbnīcās bez maksas.


Oto Holgers Ozoliņš (1997) absolvējis Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu, 2022. gadā ieguvis humanitāro zinātņu bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, vizuāli plastiskajā mākslā, tēlniecībā. Kopš 2018. gada piedalās grupu izstādēs un 2022. gadā sarīkoja personālizstādi “400 RĪTI” galerijā “Smilga”. Jaunais mākslinieks savā daiļradē ironiskā veidā runā par sabiedrībā aktuālām tēmām, izmantojot tēlniecības metodes. Šobrīd turpina maģistra studijas Latvijas Mākslas akadēmijā tēlniecības katedrā.

Raitis Hrolovičs (1988) studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozarē un papildinājies Escola Massana Barselonā. Apvienojot glezniecības, grafikas un tēlniecības izteiksmes līdzekļus, Hrolovičs rada dažāda veida instalācijas. Viņa vizuālā valoda ir izteikti monumentāla – gan formas, gan aplūkoto tematu ietvaros. Raitis Hrolovičs izstādēs piedalās kopš 2009. gada un no 2012. gada strādā par zīmēšanas pasniedzēju Jaņa Rozentāla Mākslas skolā. Mākslinieks regulāri organizē personālizstādes, kā arī piedalās grupu izstādēs, pēdējā no tām 2024. gadā rīkotā izstāde “DISIDENTS” Stūra mājā.

Laikmetīgās mākslas izstāde “Caur manu | tavu logu” Iļģuciema Kultūras centra pagalmā un telpās atklāj apkaimes ikdienu ar tās iemītniekiem un ainavu caur četru mākslinieku darbiem, kas aicina paraudzīties uz Iļģuciemu ar jaunu skatienu.

Oto Holgera Ozoliņa plastmasas cauruļu skulptūras “Ganības” iemieso mūsdienu “zvērus” – dārza tehniku, kas ikdienā sastopama Iļģuciema pagalmos, savukārt Ieva Putniņa pievērsusies kaķiem kā vietējai kopienai, radot dzīvīgas skulptūras. Agnese Čemme savā darbā “Klejojošās kāpas” atklāj apkaimes dabisko ainavu un personīgās atmiņas par vietu, iemiesojot tās formās, kas rezonē kā mūzika. Tikmēr Raitis Hrolovičs, ar no celtniecības materiāliem veidotu instalāciju un grafisku noveli, aicina skatītāju spoguļoties, sajust gaismu un atklāt jaunas nozīmes šķietami pazīstamajās lietās.

Izstāde “Caur manu | tavu logu” apskatāma līdz 31. augustam Iļģuciema Vasaras mākslas galerijā, Lidoņu ielā 27 k–2, Rīgā, katru dienu no plkst. 11.00 līdz 18.00.

 

Turpinot tradīcijas, jau deviņpadsmito gadu pēc kārtas Mazā ģilde vasaras mēnešos rīdziniekiem un Rīgas viesiem dāvina bezmaksas džeza koncertus ceturtdienu pēcpusdienās. Līdz pat 28. augustam KTMC “Mazā ģilde” dārzā katru ceturtdienu plkst. 17.00 būs iespēja dzirdēt džeza mūzikas skaņas atzinīgi novērtētu Latvijas mūziķu izpildījumā.

Jūnijā Vecrīgas sirdī jau uzstājās “City Jazz Riga” bigbends Kārļa Vanaga vadībā, bet jūlijā un augustā būs iespēja baudīt “Jam Orchestra” un Toma Rudzinska kvartetu.

10., 17., 24. un 31. jūlijā muzicēs grupa “Jam Orchestra”. Mūziķi izpildīs enerģisku, uz džeza/roka/blūza tendētu mūziku, kuras galvenais autors un aranžētājs ir izcilais grupas ģitārists, JVLMA pasniedzējs, Andrejs Jevsjukovs. “Jam Orchestra” sastāvā muzicēs basģitārists Pēteris Liepiņš, sitamo instrumentu meistars Gundars Lintiņš, komponists un ģitārists Andrejs Jevsjukovs, saksofonists Zintis Žvarts un taustiņinstrumentālists Artjoms Sarvi.

 Savukārt, 3.jūlijā, kā arī 7., 14., 21., 28. augustā muzicēs Toma Rudzinska kvartets. Toms Rudzinskis ir viens no Baltijas vadošajiem inovatīvākajiem džeza komponistiem un izpildītājiem. Starptautisku konkursu laureāts, Conservatorium van Amsterdam absolvents, ar savu unikālo skanējumu kā izpildījumā, tā kompozīcijās, Rudzinskis pārstāv mūsdienu Latvijas džeza mūziķu paaudzi Eiropā. Toma Rudzinska kvartetā mainīgā sastāvā uzstāsies arī kontrabasists Toms Poišs, bundzinieks Rinalds Maksimovs, pianists Tuomo Uusitalo, u.c. repertuārā piedāvājot no tradicionālā džeza līdz mūsdienīgākiem skanējumam, iekļaujot elektroniskus instrumentus.

Koncertciklu “Džezs Vecrīgā – Mazās ģildes dārzā” ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde”.