Arhīvs birkai: Labklājība

Rīgas pašvaldība attīstīs sociālo darbu ar bezpajumtniekiem

Lai palīdzētu bezpajumtniekiem pilnvērtīgi atgriezties sabiedriskajā dzīvē, Rīgas pašvaldība plāno reorganizēt galvaspilsētas patversmes, tajās attīstot sociālo darbu ar bezpajumtniekiem, kā arī iespēju robežās turpināt projektu par mājokļa nodrošināšanu šiem iedzīvotājiem. Par šādām iecerēm trešdien, 15. novembrī, izbraukuma sēdē Rīgas patversmes Dienas centrā Katoļu ielā 57 diskutēja Sociālo jautājumu komitejas deputāti.

Deputāti uzsvēra, ka nepieciešams gan mainīt sabiedrības attieksmi pret bezpajumtniekiem, gan ievērojami uzlabot individuālu sociālo darbu ar šo iedzīvotāju grupu.

“Šodien, izskatot jautājumus, kas saistīti ar bezpajumtniecības problēmām, bija svarīgi saprast, kā pašvaldībai risināt ne tikai standarta jautājumus, bet izmantot arī inovatīvas, jaunas pieejas. Nākamā gada budžetā tiem ir plānoti kopumā 1,8 miljoni eiro, kas ietvers gan standarta risinājumus, proti, patversmes darbu u.tml., arī pakalpojuma cenas pieaugumu, gan pilnīgi jaunu risinājumu “Mājoklis vispirms”, kam paredzēts finansējums 386 000 eiro apmērā. Tas nozīmē, ka personām tiek piešķirts mājoklis, lai tās var atgriezties “normālā” dzīvē. Bieži vien var teikt, ka bezpajumtnieki pārējai sabiedrībai ir sociāli “miruši” un viņus uztveram tad, kad tie ar savu klātbūtni mūs aizkaitina. Pašvaldības jautājumu lokā noteikti ir šīs situācijas izmainīšana,”

saka Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs.

2021. gadā Labklājības departaments veica bezpajumtniecības problēmas izpēti, kuras laikā veiktas astoņas dzīvesstāsta intervijas ar mērķi iegūt padziļinātu bezpajumtnieku profilu un noteikt dzīves kritiskos notikumus, izmantojot naratīva pieeju. Pētījuma laikā konstatēts, ka tipisks Rīgas bezpajumtnieks uzaudzis nepilnā ģimenē, viņam ir vājas komunikācijas prasmes, ir arodizglītība un “normālas” darba prasmes, bijusi pastāvīgas dzīvesvietas un ģimenes dzīves pieredze, ir mērenas atkarības, ielaistas slimības, garīga rakstura traucējumi. Tomēr bezpajumtniekam bieži ir vēlme atgriezties normālā dzīvē.

Lai attīstītu sociālo darbu ar bezpajumtniekiem, iecerēts reorganizēt Rīgas patversmi, papildinot štatus ar vairākiem sociālā darba speciālistiem. Ar šīm izmaiņām plānots strukturēt sniegto atbalstu atbilstoši mērķa grupas vajadzībām un motivācijai, tajā skaitā, attīstot preventīvo darbu un sociālā darba pēctecību, kā arī paplašinot sociālo darbu ar klientiem, kuri uzturas dzīvošanai nepiemērotos apstākļos: uz ielas, dārza būdās, šķūnīšos, pamestās ēkās vai citās vietās, būtiski mazinot aprūpes daļu.

Viena no pieejām bezpajumtniecības problēmas risināšanai ir klienta virzība cauri vairākām pakāpēm (“kāpņu sistēma”), līdz viņi ir gatavi dzīvot pastāvīgā mājoklī, sniedzot elastīgi un individuālu atbalsts tik ilgi, cik nepieciešams. Saistībā ar to komiteja arī izvērtēja nesen realizētā pilotprojekta “Mājoklis vispirms” rezultātus, kura laikā pašvaldība izīrēja bezpajumtniekiem 25 dzīvokļus. Tika secināts, ka rezultāti ir labi – 21 persona turpina dzīvot šajos dzīvokļos, 19 dzīvokļus to īpašnieki piekrituši izīrēt arī turpmāk, bet nu jau bijušajiem bezpajumtniekiem uzlabojušies dzīves apstākļi un sākusies atgriešanās sabiedriskajā dzīvē, tāpēc programmu būtu nepieciešams turpināt atbilstoši pieejamajam finansējumam.

Rīgas pašvaldība patlaban bezpajumtniekiem sniedz sekojošus pakalpojumus:
• Rīgas patversmes Vīriešu nodaļa Maskavas ielā 208 (170 vietas) un Sieviešu nodaļa Eiženijas iela 1E (90 vietas);
• Rīgas patversmes Dienas centrs Katoļu ielā 57 (100 vietas);
• Rīgas patversmes Mobilās brigāde (2 vienības);
• 5 līgumorganizāciju patversmes/naktspatversmes pakalpojumi (640 vietas);
• Īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums (68 vietas) nodrošina īslaicīgu dzīvesvietu un sociālā darba speciālista palīdzību sociālo problēmu risināšanā ar mērķi atrast personai pastāvīgu dzīvesvietu;
• Pansijas pakalpojums (20 vietas), kas paredzēts bezpajumtniekiem ar pašaprūpes grūtībām;
• Sociālās rehabilitācijas centru pakalpojums bezpajumtniekiem (75 vietas);
• Īslaicīgās sociālā aprūpes un sociālā rehabilitācijas pakalpojums (44 vietas) bezpajumtniekiem (diennakts sociālā aprūpe un veselības aprūpe minimālā apjomā);
• 4 līgumorganizāciju zupas virtuves pakalpojumi.

Notiks tiešsaistes lekcijas par cilvēka iekšējiem resursiem – kā stiprināt sevi un savu iekšējo līdzsvaru

Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar “GRIBU BŪT” Dzīves kvalitātes uzlabošanas un veselības veicināšanas biedrība” aicina piedalīties bezmaksas lekciju ciklā “Iekšējo resursu stiprināšana emocionālās labsajūtas veicināšanai”, kuru vadīs psiholoģe Sanita Kronberga.

Visas trīs lekcijas notiks tiešsaistē ZOOM platformā un būs viena otru papildinošas. Sākot no soļiem, kā saprast sevi; kā apzināties savus iekšējos resursus un tos novērtēt; to stiprināšana un izmantošana ikdienas grūtībās.

📌 Pieteikšanās lekcijām:

• 23.novembra lekcijas pieteikšanās – ŠEIT
• 30.novembra lekcijas pieteikšanās – ŠEIT
• 6.decembra lekcijas pieteikšanās – ŠEIT

Papildu informācija par lekciju saturu un pieteikšanos – arī e-pastā uz: biedriba.gribubut@gmail.com

● 23.novembra lekcijā “Iekšējo resursu apzināšanās un atrašana” uzzināsim vairāk par:
sava “ES” koncepciju, cilvēka personības modeļiem, pašcieņas mehānismiem un to ietekmi uz mūsu veselību. Praktisku uzdevumu un diskusijas veidā analizēsim, kā veidojas veselīgs pašvērtējums un kā sev palīdzēt ikdienā, lai savus iekšējos resursus stiprinātu un izmantotu jēgpilni, sastopoties ar dažādiem ikdienas izaicinājumiem.

● 30.novembra lekcijā “Iekšējo resursu attīstīšana un stiprināšana” uzzināsim vairāk:
kā apzināt, attīstīt un stiprināt savus iekšējos resursus; kā noteikt savai emocionālajai labsajūtai veselīgas robežas un savus iekšējos resursus saglabāt; kādēļ tik svarīga ir nepieciešamība atbrīvoties no emocionālām atkarībām un toksiskām attiecībām/toksiskas domāšanas; kā atpazīt brīdi, kad tiek pārkāptas manas robežas? Uzzināsim, kas ir emocionālā līdzatkarība un kā tā ietekmē manu dzīvi.

Lekcijas noslēgumā būs praktisks uzdevums savu resursu apzināšanai.

● 6.decembra lekcijā “Iekšējo resursu stratēģijas – “Kā tikt pāri grūtībām un pielietot tās savā dzīvē” uzzināsim vairāk par:
psihiskās noturības veicināšanas paņēmieniem; kāda varētu būt situāciju modelēšana, lai palīdzētu apzināties un saprast – kā mūsu iekšējie resursi vislabāk var palīdzēt, sastopoties ar emocionālām grūtībām/situācijām un atgūt iekšējo līdzsvaru; kā pielietot savus spēka resursus stresa situācijās; praktiski uzdevumi savu spēka resursu apzināšanai.

Organizatori informē, ka lekciju laikā tiks veikts ekrānšāviņš Rīgas domes Labklājības departamenta darba vajadzībām un atskaišu sagatavošanai.

Rīgas pašvaldība plāno būvēt sešas sociālās aprūpes mājas pensijas vecuma iedzīvotājiem

,

Rīgas pašvaldība gatavojas iesniegt pieteikumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma saņemšanai sešu jaunu sociālās aprūpes ēku būvniecībai, kurās iecerēts sniegt ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus.

Trīs ēkas plānots būvēt Mežezera ielā un trīs ēkas Jūrmalas gatvē. Katrā ēkā varētu uzturēties 16 pensijas vecumu sasniegušas personas un tādējādi pakalpojumus saņemtu kopā 96 iedzīvotāji.

“Pieprasījums pēc sociālās aprūpes centu pakalpojumiem tikai pieaugs, jo Rīgā pieaug vecāka gadagājuma iedzīvotāju īpatsvars un diemžēl šo cilvēku veselības stāvokļa dēļ arī būtiski pieaug vajadzība pēc aprūpes pakalpojumiem. Patlaban rindā uz iespēju uzturēties pašvaldības sociālās aprūpes centros jeb tā dēvētajos pansionātos gaida aptuveni 500 iedzīvotāji, tādējādi šī projekta realizēšana rindu samazinātu aptuveni par 20%,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs.

Kopējās projekta īstenošanas izmaksas varētu būt līdz 16,2 miljoniem eiro, no tām Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda finansējums līdz 7,6 miljoniem eiro un Rīgas pašvaldības līdzfinansējums ir līdz 8,6 miljoniem eiro. Ja pieteikums tiks atbalstīts, tad nākamgad varētu tikt veikt esošo sociālo māju projektu pārprojektēšana, bet būvniecība sāktos 2025. gadā un varētu tikt pabeigta 2026. gada vasarā.

Sešu jauno ēku būvniecību un pieteikuma iesniegšanu finansējuma saņemšanai trešdien, 1. novembrī, atbalstīja Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas deputāti. Galīgais lēmums būs jāpieņem domes sēdē.

Vairākas ģimeniskai videi pietuvinātas telpas jau ir izveidotas pašvaldības sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers”. Tajās izveidoti tādi kā “dzīvokļi”, kuros ir pa trīs personām istabiņā, atpūtas telpa un virtuves zona.

Virtuvi vai virtuves zonu klients pats, ar aprūpes personāla vai ar sociālā darba speciālista – „ģimenes locekļa” palīdzību var izmantot, lai nodrošinātu iespēju, starp ēdienreizēm, sagatavot dzērienu – ieturot “tējas/kafijas/sulas/dzēriena/piena pauzes” vai pagatavotu uzkodas kopā ar ģimenes locekļiem/tuviniekiem un/vai klienta likumiskajiem pārstāvjiem. Dienas režīmu ģimeniskai videi pietuvinātajā modelī personai nodrošina, iespēju robežās, vadoties pēc individuālajām vajadzībām. Dzīvokļiem ir nodrošināts savs aprūpes personāls.

Rīdzinieki ar invaliditāti aicināti pieteikties atbalstam mājokļa pieejamības nodrošināšanai

Lai uzlabotu dzīves kvalitāti un atvieglotu ikdienu, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus ar pirmās vai otrās invaliditātes grupu un bērnu no 15 līdz 17 gadiem, kuriem ir kustību traucējumi pārstāvjus, līdz 31. oktobrim Labklājības departamentā pieteikties Eiropas atveseļošanās fonda atbalsta pasākumiem mājokļa vides pieejamības nodrošināšanai.

Individuālo mājokļu vides piekļūstamības uzlabošana sekmēs personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti, kā arī sekmēs to iespēju dzīvot neatkarīgi un pilnvērtīgi (t.sk. sekmēs iespēju piekļūt veselības, izglītības un sociālajiem pakalpojumiem), kā arī veicinās iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū.

Viena mājokļa vides pielāgošanai maksimālais attiecināmais finansējums ir 18 299 eiro. Atbalsts tiek sniegts viena mājokļa pielāgošanai darbspējas vecuma cilvēkiem (līdz 63 gadu vecumam, kā arī bērniem ar invaliditāti no 15 līdz 17 gadiem) ar kustību traucējumiem, kam ir I un II invaliditātes grupa: tiem, kuri pārvietojas riteņkrēslā vai izmanto tehniskos pārvietošanās palīglīdzekļus.

📌 Persona var pretendēt uz atbalsta pasākumiem, ja:
● strādā (t.sk. pašnodarbinātā persona);
● mācās (jebkurā izglītības posmā);
● iesaistīts brīvprātīgā darbā (oficiāli noformētas līgumattiecības);
● nodarbojas ar paralimpisko sportu un piedalās nacionālā vai starptautiskā mēroga sacensībās;
● darbojas nevalstiskā organizācijā;
● bezdarbnieks, kas piedalās aktīvās nodarbinātības pasākumos;
● apmeklē dienas aprūpes centru (DAC), specializētās darbnīcas, saņem “atelpas brīža” pakalpojumu.

Pielāgojamais mājoklis:
● Ir mērķa grupas personas īpašumā;
● Pirmās vai otrās pakāpes radinieka īpašumā (jāiesniedz būs mājokļa īpašnieka apliecinājums, ja daudzstāvu namā tad apsaimniekotāja apliecinājums);
● Mājoklis ir esoša māja vai tās daļa, dzīvokļa īpašums vai tā daļa;
● Mājoklis kurā persona ir deklarējusi savu dzīvesvietu;
● Ir noslēgts īres līgums uz vismaz 5 gadiem;
● Nav veikta nelegāla pārbūve un ēka nav avārijas stāvoklī;
● Nav iekrājušies parādi par dzīvesvietu;

Iesniegumā jānorāda:
● Mērķa grupas personas dati vai likumiskā vai pilnvarotā pārstāvja dati;
● Dati par personas mājokli, kurā tiks veikti vides pielāgojumi;
● Dokumenti, kas papildus jāpievieno iesniegumam (izraksts no ambulatorās slimnieka medicīniskās kartes (veidlapa Nr.027/u) vai ārstējošā ārsta atzinums, kurā norādīta pamatdiagnoze (SSK kods), izziņa, kas apliecina nodarbinātību, dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, mājokļa komunālo maksājumu pēdējā kvīts);
● Dokumentus, kurus iesniedz vai uzrāda kopā ar iesniegumu, vai uzrāda apsekošanas laikā (mājokļa plāns vai citi dokumenti, kas attiecas uz mājokli);

Mērķa grupas personas apliecinājumi:
● mājokļa atbilstības apliecinājums, kas ietver informāciju, ka nav saņemtas brīdinājums par telpu īres izbeigšanu, nav uzsākts parādu piedziņas vai cits tiesvedību process.
● apliecinājums par patiesas informācijas sniegšanu.

📌 Rīdzinieki aicināti pieteikties līdz 31. oktobrim plkst. 16.00 Rīgas domes Labklājības departamentā, e-pastā: dl@riga.lv iesniedzot mērķa grupas personas iesniegumu.

Rīdziniekiem NĪN atvieglojumu saņemšanai līdz 1. janvārim jāreģistrē elektroniskās saziņas kanāls ar pašvaldību

Lai 2024. gadā Rīgā saņemtu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumus, iedzīvotājiem līdz 1. janvārim jāreģistrē oficiālā elektroniskā adrese vai jāsniedz piekrišana elektroniskai saziņai ar Rīgas pašvaldības Finanšu departamentu. Elektroniskās saziņas kanālam jābūt aktīvam visu taksācijas gadu.

Ja oficiālā elektroniskā adrese jau izveidota vai arī visa ar NĪN saistītā korespondence jau tiek saņemta e-pastā, tad vēršanās departamentā, lai turpinātu saņemt NĪN atvieglojumus 2024.gadā, nav nepieciešama.

Turpretim nodokļu maksātājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav aktīvi elektroniskajā vidē, bet pretendē uz NĪN atvieglojumu saņemšanu 2024. gadā, ir pienākums līdz 1. janvārim iesniegt departamentā pamatotu iesniegumu, kurā norādīti objektīvi iemesli, kas liedz reģistrēt oficiālo elektronisko adresi vai piekrist elektroniskai saziņai ar departamentu ar e-pasta starpniecību.

Prasība reģistrēt elektronisko saziņas kanālu vai iesniegt iesniegumu par objektīviem iemesliem, kas liedz reģistrēt e-saziņas kanālu, netiek attiecināta uz nodokļu maksātājiem – pensionāriem, personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, personām, kas atzītas par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajiem vai šīs avārijas seku likvidatoriem, personām, kurām Rīgas Sociālais dienests ir piešķīris maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statusu un politiski represētām personām.

Šiem nodokļu maksātājiem departamentā iesniegums par atbilstību kādam no iepriekš minētiem statusiem un faktu apliecinoši dokumenti jāiesniedz tikai tad, ja šī informācija nav departamentā iesniegta jau iepriekš.

Ja par 2023. gadu NĪN atvieglojumi nav saņemti un nodokļu maksātājs atbilst NĪN atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, tad līdz šā gada 15. decembrim vēl var departamentā iesniegt pieteikumu par atvieglojumu piešķiršanu 2023.gadam un reģistrēt e-saziņas kanālu, ja minētā prasība ir attiecināma uz attiecīgo nodokļu maksātāju.

📌 Izteikt piekrišanu elektroniskai saziņai ar departamentu var:

  • aktivizējot oficiālo elektronisko adresi – https://latvija.gov.lv/;
  • iesniedzot iesniegumu portālā www.eriga.lv (sadaļa “Nekustamā īpašuma nodoklis”, pakalpojums “E-dokumentu iesniegums”);
  • iesniedzot iesniegumu (parakstītu ar drošu elektronisku parakstu) uz departamenta e-pasta adresi: pip@riga.lv.

🔎 Plašāka informācija par NĪN atvieglojumu piemērošanu pieejama departamenta tīmekļvietnē pip.riga.lv – (sadaļā “NĪN atvieglojumi”) vai zvanot uz informatīvo tālruni 80000850 (bezmaksas), +371 67105919 (zvaniem no ārzemēm).

Rīgā notiks publiskā apspriešana par ieceri ievērojami palielināt mājokļu pieejamību

Rīgā līdz 2030. gadam plānots uzbūvēt 1000 jaunu pašvaldības dzīvokļu un gandrīz diviem tūkstošiem pašvaldības dzīvokļu veikt atjaunošanu, kā arī veicināt daudzdzīvokļu māju atjaunošanu un mājokļu būvniecības aktivizēšanos privātajā sektorā. To paredz trešdien, 18. oktobrī, domes sēdē atbalstītās pašvaldības mājokļu politikas pamatnostādnes, kas tagad tiks nodotas publiskajai apspriešanai.

📌 Paredzēts, ka pamatnostādņu apspriešana notiks no 26. oktobra līdz 26. novembrim, bet publiskās apspriešanas sanāksme – 7. novembrī Rīgas domē. Par iespējām paust viedokli apspriešanas laikā informācija tiks sniegta pašvaldības mājaslapā riga.lv pirms tās sākšanās.

“Esam sākuši nopietnu un plānveida darbu jaunu mājokļu nodrošināšanai rīdziniekiem – gan jaunajiem speciālistiem, gan tiem, kam nepieciešama sociālā palīdzība. Strādāsim pie pieejamu pašvaldības īres namu celtniecības sagatavošanas un ES fondu atbalsta izmantošanas jaunu sociālo dzīvokļu būvniecībai, kā arī atbalstīsim plašākām sabiedrības grupām pieejamu dzīvokļu būvniecību kopā ar privāto sektoru,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Rīgā dzīvojamais fonds ir novecojis un neatbilst mūsdienu mājokļa kvalitātes prasībām. Turklāt ir mainījies mājokļa standarts, pieaugot prasībām pēc dzīvojamās vides kvalitātes – ārtelpas labiekārtojuma, nodrošinājuma ar dažāda veida pakalpojumiem un infrastruktūru un vides pieejamības. Arī mājokļa izmaksu slogs ir pārmērīgs daudzām mājsaimniecībām.

Iedzīvotāju pieprasījums pēc Rīgas pašvaldības palīdzības mājokļu izdevumu segšanai ik gadu palielinās, visstraujāk 2022. gadā strauji pieaugot komunālo pakalpojumu izmaksām, kad pieprasījums pēc mājokļa pabalstiem, salīdzinot ar 2021. gadu, pieauga par 82% jeb 6813 personām. 2023. gada pirmajos septiņos mēnešos mājokļa pabalstu bija saņēmusi 21 871 persona (mājsaimniecība), tam izlietojot pašvaldības budžeta līdzekļus 15,6 miljonu eiro apmērā, kas ir 69% no sociālajiem pabalstiem izlietotā finansējama.

Lai arī rinda uz Rīgas pašvaldības mājokli ar katru gadu sarūk (2023. gada sākumā 1954 personas), pašvaldības dzīvojamais fonds palīdzības sniegšanai mājokļu jomā nav pietiekams, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības un ka daļa pašvaldības dzīvokļu ir sliktā tehniskā stāvoklī vai ar mūsdienu prasībām neatbilstošu (kopmītņu tipa) plānojumu.

Jāņem vērā, ka arī mājsaimniecības ar zemiem vai vidējiem ienākumiem nespēj iegādāties mājokli (vai cilvēka cienīgu mājokli) brīvajā tirgū un vienlaikus neatbilst statusam, lai pretendētu uz pašvaldības palīdzību. Piemēram, pamatnostādnēs ir ietverts atbalsts mājokļa jautājuma risināšanā speciālistiem, kas ir nodarbināti Rīgas pašvaldības funkciju veikšanai svarīgās profesijās, un viņu ģimenēm (aptuveni 2000 speciālistiem).

Bez mājokļu pabalsta un nodrošinājuma ar dzīvojamo platību līdz 2030. gadam ir jāattīsta jauni daudzveidīgi Rīgas pašvaldības atbalsta mehānismi, lai nodrošinātu dzīvojamo platību atbalstoši mājsaimniecības vajadzībām individuālajā dzīves situācijā (pašvaldības aģentūra sociālo mājokļu īrei tirgū, finanšu instrumenti u.c.).

📌 Izstrādātajās pamatnostādnēs paredzēti pasākumi, kas ļaus sasniegt šādus rādītājus:

  • Atjaunoti un energoefektīvi 1200 Rīgas pašvaldības dzīvokļi un vairāk kā 20 000 privāto dzīvokļu;
  • Uzbūvēti vai iegādāti vairāk kā 1000 jauni Rīgas pašvaldības dzīvokļi, tostarp vairāk kā 300 dzīvokļi kopprojektos ar privāto sektoru un 350 Rīgas pašvaldības zemas īres maksas dzīvokļi un dzīvokļi sociālajās mājās;
  • Iespēja samazināt vai pat noslēgt rindu iedzīvotājiem, kas gaida rindā uz Rīgas pašvaldības dzīvojamo platību;
  • Iespēja paplašināt atbalstāmo personu (mājsaimniecību) loku;
  • Pusotras reizes pieaugusi mājokļu būvniecības aktivitāte Rīgā – privātajā sektorā uzbūvēti 16 000 jaunu mājokļu.

Pēc pamatnostādņu galīgās apstiprināšanas plānots izstrādāt Rīgas mājokļu programmu, kuras īstenošanai nepieciešamie ieguldījumi atspoguļojas investīciju plānā, izveidot Mājokļu kompetences centru un veikt jaudīgu dzīvokļu kopību un biedrību aktivizēšanu dažāda finansējuma izmantošanai.

Pamatnostādnes nosaka vidēja termiņa attīstības virzienus mājokļu politikā, atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem kvalitatīva dzīvojamā fonda pieejamības nodrošināšanai plašām sabiedrības grupām.

Sagatavojot pamatnostādnes, veikta esošās situācijas izpēte, izvērtējot esošos plānošanas dokumentus, analizējot tendences, identificējot mājokļu politikas risināmās problēmas un nosakot riskus, ja problēmas netiek risinātas, tajā skaitā apzinot mājokļu pieprasījumu gan pēc sociālajiem, gan pašvaldības īres dzīvokļiem Rīgas pašvaldībā un izvērtējot esošā dzīvojamā fonda atbilstību pieprasījumam.

Rīgā darbu sāk inovatīvs atbalsta centrs jauniešiem un senioriem “Resiliences avots”

,

Piektdien, 13. oktobrī, Avotu ielā 31/1 atklāts jauns kopienas centrs “Resiliences avots”, kurā pieejamas drošas telpas radošo iniciatīvu veicināšanai, kā arī atbalsta sniegšanai individuāli un grupās.

“Ar “Resiliences avota” izveidošanu Rīga jaunā līmenī paceļ savas iespējas palīdzēt mazāk aizsargātām sabiedrības grupām. Šodien īstenojas mūsu ilgi lolots un rūpīgi gatavots projekts, ar kura palīdzību varēsim piedāvāt inovatīvus atbalsta pasākumus jauniešiem un senioriem. Statistika ir nepielūdzama un šāds atbalsts mūsu pilsētā ir ļoti nepieciešams, lai katram cilvēkam tiek dota iespēja būt par pilnvērtīgu šīs sabiedrības locekli, ”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola.

“Esmu patiesi gandarīta, ka mums ir izdevies izveidot paaudžu un pakalpojumu sinerģiju. Starppaudžu programmas ir ļoti nepieciešamas sociālā un psihoemocionālā līdzsvara stiprināšanai,”

norāda Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte.

Centrā ikviens kopienas iedzīvotājs var pulcēties ar domubiedriem vai iepazīt citas paaudzes, citu sociālo grupu pārstāvjus, apgūstot sadzīves prasmes un attīstot sociālās prasmes, kā arī pats iesaistīties brīvprātīgā darba aktivitātēs.

📌 Nodarbības kopienas centrā varēs apmeklēt gan bērni un jaunieši, gan seniori, personas ar invaliditāti, gan pilngadīgas personas un brīvprātīgie. Būs organizēti, tematiski speciālistu vai brīvprātīgo vadīti daudzveidīgi pasākumi:

• Pirmdienās – Dzīvesspēks saskarsmē – cilvēki tiks aicināti pilnveidot datora prasmes, apgūt valodas, aicināti uz saskarsmes un sociālo prasmju pilnveides nodarbībām, šajā dienā aktīvi darbosies atbalsta grupas un pašpalīdzības grupas.
• Otrdienās – Ideju inkubators – kreatīvā rakstīšana, vingrošana un galda spēles senioriem, radošās darbnīcas, dejas. Pārsvarā nodarbības pēc kopienas vēlmēm/iniciatīvas.
• Trešdienās – Dzīve kustībā – cilvēki tiks aicināti uz radošās pašizpausmes grupām: mākslas, amatniecības pasākumiem, darbosies improvizācijas grupa, repa un sporta darbnīcas, kā arī citām radošām nodarbībām.
• Ceturtdienās – Miera telpa – PhotoVoice (Photovoice ir kvalitatīva izpētes metode, ko izmanto kopienas līdzdalības pētījumos, kas apkopo dalībnieku uzņemtās fotogrāfijas un stāstījumus), būs veselības diena, kad notiks vingrošana, dejas, notiks kustību terapijas nodarbības, meditācijas.
• Piektdienās – Atvērtā pasaule – organizēti pasākumi veicinot prāta, saskarsmes, radošuma un integrētus veselības pasākumus, piemēram, tādus kā medicīnas istaba, kurā būs pieejamas veselības aprūpes speciālista konsultācijas par slimību profilaksi un veselības veicināšanu, kā arī iespēja veikt vienkāršus eksprestestus veselības stāvokļa noteikšanai, šajā dienā plānoti arī starppaudžu pasākumi.

📌 Kopienas centrā sociālā darbinieka pakalpojumi būs pieejami ikvienam klientam, un to mērķis ir palīdzēt veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt un radīt sociālajai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus.

  • Pie sociālā darbinieka būs iespēja saņemt informāciju par Rīgas pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem, to pieejamību, kurš nepieciešamības gadījumā informēs Rīgas Sociālo dienestu vai tiks ierosināta vai organizēta starpinstitucionālā sadarbība klienta problēmas risināšanai.
  • Tāpat kopienas centrā būs iespēja piesaistīt citus speciālistus pēc nepieciešamības, piemēram tādus kā, psihologs, psihoterapeits, jaunatnes darbinieks un citi.

Kopienas centrs aicina pieteikties brīvprātīgos, lai iesaistītos ielu darbā, sniegtu individuālu atbalstu un vadītu grupu nodarbības.

“Resiliences avots” būs pieejama brīvā laika telpa, kurā apmeklētāji varēs brīvi bez konkrēta plāna pavadīt laiku, spēlējot galda spēles, lasot grāmatas, veidojot rokdarbus, tāpat būs nodrošināta piekļuve datoram un citas iespējas.

Kopienas centra darba laiks ir no plkst. 9.30 līdz 21.30, rīta pusē uz aktivitātēm aicināti seniori, bet pēcpusdienā jaunieši. Papildus informācija FB vietnē – ŠEIT

Kopienas centra darbu nodrošinās biedrība “Resilieneces centrs”, kas turpinās bijušā dienas centra pilngadīgām personām “Ābeļzars” pakalpojuma pēctecību. Kopienas centrs ir veidots ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu.

● Ar Kopienas centra mēneša plānu var iepazīties – ŠEIT
● Ar citiem pašvaldības dienas un kopienu centriem var iepazīties – ŠEIT
● Papildus informācija pa tālruni – 62803399.

Visi interesenti aicināti apmeklēt un iesaistīties jaunā kopienas centra darbā.

Atjaunotas telpas Rīgas sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers”

Rīgas sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” pēdējo gadu laikā veikti ievērojami uzlabojumi gan klientu ērtību palielināšanai un jaunu pakalpojumu ieviešanai, gan veikta ēkas siltināšana un citi nepieciešamie remontdarbi. Lai iepazītos ar paveikto un spriestu par turpmāko centra attīstību, otrdien, 10. oktobrī, “Gaiļezeru” apmeklēja pašvaldības amatpersonas un sociālo un īpašumu jomu pārzinošo departamentu speciālisti.

“Pēdējo divu gadu laikā Rīgas sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” ir veikti apjomīgi remontdarbi. Ēkā izveidota mūsdienīga un ilgtspējīga vide, lai klientiem un sociālās aprūpes darbiniekiem tiktu nodrošināti pievilcīgi un draudzīgi apstākļi. Sociālās aprūpes centra ēkā šobrīd ir nomainīta ugunsdzēsības sistēma, izbūvēta atpūtas telpa, atjaunotas un pielāgotas telpas personām ar īpašām vajadzībām un veikti citi darbi. Tagad, ienākot atjaunotās un modernizēti aprīkotās telpās, varam uzskatāmi redzēt izmaiņas, kuras būs labvēlīgas tām personām, kuras uzturēsies sociālās aprūpes centrā. Ceru, ka veiktie remontdarbi uzlabos sociālo aprūpi un tā klienti jutīsies tajās drošāk,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Neskatoties uz kvalitatīvu sociālo pakalpojumu attīstīšanu Gaiļezerā, šobrīd lielu problēmu sagādā tieši galveno darbinieku – aprūpētāju trūkums. Gaiļezerā kopā ir apstiprinātas 130 aprūpētāju amata vietas, bet no tām ik mēnesi vidēji ir 25 vakances, reāli klientu aprūpi veic vidēji 105 aprūpētāji. Ikmēneša lielais aprūpētāju trūkums rada papildus lielu slodzi esošajiem aprūpētājiem, ir jāapkopj vismaz divas reizes vai pat trīs reizes vairāk klientu, kas rada darbiniekos gan fizisko, gan emocionālo pārslodzi, augstu izdegšanas risku, dažādas saslimšanas un nespēju kvalitatīvi veikt klientu aprūpi, kā arī nevēlēšanos strādāt aprūpētāja amatā, jo darbs ir ļoti smags. Jāsaka, ka arī aprūpētāja profesiju neizvēlas gados jauni cilvēki. Gaiļezerā vidējais aprūpētāja vecums ir no 60 līdz 70 gadiem, vecākajam aprūpētājam ir 81 gads. Minētie gadi skaidri parādā, ka par aprūpētāju izvēlās strādāt pirms pensijas un pensijas vecuma cilvēki kā papildus finansējuma iegūšanai, bet jāatdzīst, ka bieži vien viņiem pašiem jau ir nepieciešama palīdzība ikdienas ritmā. Gados jaunākus aprūpētājus ir ļoti grūti piesaistīt, galvenais iemesls ir profesijas zemais prestižs, darba specifika un atalgojums. Uz šo brīdi Gaiļezerā aprūpētājam amata mēnešalga ir noteikta 745 eiro, kas nesasniedz pat valstī noteikto aprūpētāja mēnešalgas viduspunktu, tas būtu 1003 eiro, bet maksimums būtu 1302 eiro. Minētie skaitļi skaidri iezīmē galveno aprūpētāju piesaistes problēmu, šī brīža atalgojums ir gandrīz divas reizes mazāks,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs

Pēdējo divu gadu laikā visā ēkā veikti ugunsdzēsības sistēmas nomaiņas darbi, kā arī telpu atjaunošanas un pārplānošanas darbi pirmajā stāvā, lai nodrošinātu klientiem draudzīgu vidi, izveidojot nodalītas dzīvokļu zonas pa trim klientiem katrā istabā. Projekta gaitā izbūvētas atpūtas telpas. Lai nodrošinātu vides pieejamību, veikti pandusa atjaunošanas u.c. darbi.

Kopumā atjaunotas telpas gandrīz 1000 kvadrātmetru platībā aptuveni 33 klientu izvietošanai. Kopējās projekta izmaksas bija 523 035 eiro (ar PVN). Šogad veikti arī jumta atjaunošanas darbi, kas vienlaicīgi uzlabos ēkas energoefektivitāti, šī projekta izmaksas – 84 527 eiro (ar PVN).

Rīgas sociālās aprūpes centra “Gaiļezers” ēka Hipokrāta ielā 6 nodota ekspluatācijā 1989. gadā. Ēka sastāv no vairākiem korpusiem, augstākajam ir pieci virszemes stāvi. Ēkas kopējā platība ir vairāk nekā 16 000 kvadrātmetru. Sākot ar šā gada martu, centrā ir 318 vietas klientiem un nodarbināti 200 cilvēki.

“Gaiļezers” kopš 2019. gada gandrīz katru gadu samazina vietu skaitu ar mērķi sniegt kvalitatīvāku ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu. Šogad vietu skaits samazināts, jo tika izveidota nodaļa, kurā sniegts ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums personām ar demenci.

Ģimeniskai videi pietuvinātajās telpās ir paredzēts izvietot 33 personas ar demenci. Tajās izveidoti tādi kā trīs “dzīvokļi”, kuros ir pa trīs personām istabiņā, atpūtas telpa un virtuves zona. Katrā istabiņā plānots izmitināt ne vairāk kā trīs personas.

Virtuvi vai virtuves zonu klients pats, ar aprūpes personāla vai ar sociālā darba speciālista – „ģimenes locekļa” palīdzību var izmantot, lai nodrošinātu iespēju, starp ēdienreizēm, sagatavot dzērienu – ieturot “tējas/kafijas/sulas/dzēriena/piena pauzes” vai pagatavotu uzkodas kopā ar ģimenes locekļiem/tuviniekiem un/vai klienta likumiskajiem pārstāvjiem.
Dienas režīmu ģimeniskai videi pietuvinātajā modelī personai nodrošina, iespēju robežās, vadoties pēc individuālajām vajadzībām.

Uz trīs grupām (dzīvokļiem) ir nodrošināts savs aprūpes personāls – katram dzīvoklim ir trīs sociālā darba speciālisti (sociālais aprūpētājs – “ģimenes loceklis”, sociālais darbinieks un sociālais rehabilitētājs). Atkarībā no personu skaita ģimeniskai videi pietuvinātā modelī, sociālā darba speciālisti – “ģimenes locekļi” var būt arī vairāk par diviem.

Rīgā šoruden darbu sāks jauns dienas aprūpes centrs personām ar autiska spektra traucējumiem

,

Rīgas pašvaldība aicina pieteikt personas jaunam dienas aprūpes centram pilngadīgām personām ar autiska spektra (AST) traucējumiem, kas šā gada 16. oktobrī sāks darbu Drustu ielā 36A.

“Ģimenēm, kurās aug bērni ar AST, ikdiena nav viegla, īpaši tad, kad bērns sasniedz pilngadību. Atverot jauno centru, sniegsim iespējas cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem uzlabot attīstības iespējas un dzīves kvalitāti, kā arī paplašināsim iespējas atgriezties darbā viņu tuviniekiem,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs.

📌 Pakalpojumus jaunajā centrā nodrošinās biedrība “Nepaliec viens” un izmaksu segšanu nodrošinās Rīgas pašvaldība, neizvērtējot personas vai ģimenes ienākumus un materiālo stāvokli.

Personām ar AST ir grūtības sākt darbību, koncentrēties darbībai, pārorientēties no vienas darbības uz citu, ir nepieciešama asistēšana aktivitātēs, grūtības darboties lielākās grupās, zemas sociālās mijiedarbības prasmes, trauksme pie izmaiņām, augsts sensorais jutīgums, tāpēc izveidots specifisks dienas aprūpes centrs, kurā nodarbinātības aktivitātes tiks pielāgotas katra individuālajam spēju līmenim un vajadzībām.

Pakalpojuma mērķis ir pilngadīgām personām ar AST un viņu ģimenes locekļiem uzlabot dzīves kvalitāti un sniegt profesionālu atbalstu, lai uzlabotu personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

Tiesības saņemt centra pakalpojumu ir pilngadīgai personai:
● kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu un faktiski dzīvo Rīgas pašvaldības teritorijā;
● kurai saskaņā ar Rīgas Sociālā dienesta sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu nepieciešama sociālā rehabilitācija dienas laikā, ir nepieciešams centra pakalpojums;
● kurai ir viegli un mēreni izteikti garīga rakstura traucējumi ((autiska spektra);
● kura neapmeklē speciālās izglītības iestādes, arodapmācības un/vai profesionālās rehabilitācijas centrus (izņemot skolēnu brīvlaikus) un nav nodarbinātas algotā darbā vairāk par pusslodzi.

Centra pakalpojums personai nodrošina: speciālistu atbalstu – sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, sociālo prasmju attīstīšanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, klientu un viņu tuvinieku līdzdalību konkrētu sociālo problēmu risināšanā.

Lai saņemtu centra pakalpojumu, persona (uzrādot personu apliecinošu dokumentu) vai tās likumiskais pārstāvis (uzrādot personu apliecinošu dokumentu un pilnvarojuma līgumu) vēršas Rīgas Sociālajā dienestā un iesniedz dokumentus:
● iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;
● ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts(-i) funkcionālo traucējumu veids(-i) un akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības) pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību, ģimenes ārsta apliecinājumu (ierakstu ģimenes ārsta izziņā), ka līdz pilngadības sasniegšanai personai ir noteikta autiska spektra traucējumu diagnoze;
● psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību sociālo pakalpojumu saņemšanai;
● citus dokumentus (kuri nepieciešami centra pakalpojuma piešķiršanai un nodrošināšanai), ja būs nepieciešami.

Dokumentus Rīgas Sociālajā dienestā var iesniegt arī parakstītus ar drošu elektronisku parastu nosūtot uz e-pastu: soc@riga.lv vai iesūtīt pa pastu.

📌 Lai noskaidrotu vairāk informāciju par centra pakalpojumu sniegšanas kartību, un, kurā Sociālā dienesta teritoriālajā centrā personai ir jāvēršas, persona var zvanīt pa tālruni:
• Biedrība “Nepaliec Viens”, Drustu iela 36A: 26394426
• Rīgas Sociālais dienests: 67105048, 25770080
• Rīgas domes Labklājības departaments: 80005055

Rīgas pašvaldība piedāvā stipendiju topošajiem sociālā darba speciālistiem

Rīgas domes Labklājības departaments aicina potenciālos vai topošos sociālā darba speciālistus, kas būtu motivēti strādāt kādā no Rīgas pašvaldības sociālās jomas iestādēm, līdz 1. oktobrim pieteikties stipendijai – 2000 eiro gadā, kuru varēs saņemt katru gadu visā studiju procesa laikā.

📌 Stipendijām aicināti pieteikties visi, kas jau studē vai plāno studēt sociālā darba studiju programmās un gatavas studiju laikā vai pēc tam sākt darbu kādā no sešām Rīgas pašvaldības sociālās jomas iestādēm.

📌 Stipendiju izmaksās desmit mēnešus gadā, katru mēnesi 200 eiro.

Pieteikties stipendijai var līdz 1. oktobrim Rīgas domes Labklājības departamentā. Lai noslēgtu līgumu par stipendijas saņemšanu, būs nepieciešams studējošā iesniegums, izziņa no mācību iestādes par uzņemšanu attiecīgā programmā un apliecinājums par apņemšanu strādāt Rīgas pašvaldības sociālās jomas iestādē.

Rīgas pašvaldības iestādes šobrīd gaida jaunos speciālistus, tāpēc ar prieku izsniegs apliecinājumu par darba attiecību nodibināšanu nākotnē. Plašāka informācija par pieteikšanās iespējām Labklājības departamenta mājaslapā – ld.riga.lv.

● Stipendiātiem būs iespējams strādāt Rīgas Sociālajā dienestā, Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centrā, Rīgas patversmē vai arī kādā no trim sociālās aprūpes centriem – “Gaiļezers”, “Mežciems” un “Stella maris”.

Rīgas pašvaldība pēdējo gadu laikā sociālo jomu noteikusi kā prioritāti, īpaši rūpējoties par sociālās jomas speciālistu darba samaksas pieaugumu.