Arhīvs birkai: Pilsētvide

Rīgā turpinās satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvniecība; paveikta lielākā daļa būvdarbu

,

Arī ziemas periodā Rīgā turpinās aktīva satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvniecība. Līdz šī gada beigām būvobjektā plānots pabeigt 80% no kopējā darbu apjoma. Ziemas periodā plānots veikt atsevišķu konstrukciju montāžu un aprīkojuma izbūvi. Pārvada būvniecību pilnībā plānots pabeigt 2026. gada būvdarbu sezonā.

Pērnā gada decembrī tika uzsākts svarīgākais projekta etaps – centrālā tērauda laiduma konstrukcijas uzbīdīšana pāri Sarkandaugavas attekai. Laiduma konstrukcijas uzbīdīšana, fiziski savienojot abus upes krastus, noslēdzās šī gada aprīlī. Pēc tam vasaras un rudens mēnešos turpinājās dažādu inženierkomunikāciju – lietus un sadzīves kanalizācijas, gāzes apgādes, apgaismojuma, vājstrāvu, sakaru un elektroapgādes izbūve. Tāpat Tvaika ielā un slēgtajā ostas teritorijā Sarkandaugavas pusē izbūvēja segumu, kā arī četrām no astoņām pārvada estakādēm veica hidroizolācijas ieklāšanu un asfaltbetona seguma izbūvi. Līdz šī gada beigām satiksmes pārvadam ir plānots pabeigt estakāžu betonēšanu.

Ziemas periodā būvobjektā plānots veikt atsevišķu konstrukciju montāžu un aprīkojuma izbūvi. Savukārt pavasarī būvdarbi atsāksies pilnā apjomā, kad tiks veikta hidroizolācijas ieklāšana uz pārvada, segumu izbūve, aprīkojuma uzstādīšana un labiekārtošanas darbi. Viens no noslēdzošajiem etapiem šī projekta ietvaros būs pārvada slogošana un nodošana ekspluatācijā. Pēc tam jauno satiksmes pārvadu varēs atvērt satiksmei.

Projekta ietvaros top aptuveni 863,5 metrus garš pārvads, kas savieno Tvaika ielu Sarkandaugavā ar Rīgas brīvostas industriālo zonu – Kundziņsalā, nodrošinot jaunu un efektīvu piekļuvi ostas teritorijai kravas transportam. Jaunais satiksmes pārvads būtiski papildinās Rīgas iekšējo apvedceļu, nodrošinot ērtu savienojumu starp Tvaika ielu, Kundziņsalu un tālāku kravu novirzīšanu uz Austrumu maģistrāli, Daudersalas pārvadu, Dienvidu tiltu un Čakstes gatvi. Projekts veicinās satiksmes plūsmas uzlabošanos un samazinās vides slogu pilsētas centrā.

Tāpat patlaban dinamisku transformāciju piedzīvo 360 hektāru lielā ostas teritorija Kundziņsalā, veidojoties par jauno Rīgas industriālo centru ar viedām ražotnēm, digitalizētu ostas kontroles infrastruktūru, mūsdienīgiem enerģētikas un konteineru loģistikas uzņēmumiem. Kundziņsala ir arī nozīmīgs valsts drošības un militārās mobilitātes punkts.

Iepriekš jau ziņots, ka pašvaldība projektu realizē sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Pašvaldība īsteno satiksmes pārvada būvniecību un nodrošinās tā funkcionēšanu, izbūvējot Kundziņsalas satiksmes pārvadu, bet brīvosta kā sadarbības partneris izbūvē Kundziņsalas teritorijas daļu un savienojumu ar pārvadu līdz estakādēm uz un no pārvada.

Būvdarbus veic pilnsabiedrība “RK link”, kurā apvienojušies SIA “Binders”, SIA “TILTS” un SIA “Hanza Construction Group”.

Projekta realizācijas kopējās izmaksas veido 82,6 miljonus eiro. Valsts budžeta dotācija veido 23 miljonus eiro, bet valsts budžeta aizņēmums 59,6 miljonus eiro. Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības fondiem – KF finansējums ir 4,5 miljoni eiro (finansējuma saņēmējs Rīgas brīvostas pārvalde).

DJI_0773.JPG_resized

 

Rīgā no 2027. gada būs stingrākas prasības atkritumu šķirošanai

Rīgas dome ceturtdien, 18. decembrī, pieņēma jaunus atkritumu apsaimniekošanas noteikumus* galvaspilsētā, kas paredz stingrākas prasības šķirošanai, bioloģisko atkritumu apsaimniekošanai un sabiedrības informēšanai.

“Rīgā arī šogad pieaudzis šķiroto atkritumu īpatsvars, kas ne vien palīdz aizsargāt vidi, bet arī ļauj ievērojami ietaupīt iedzīvotāju līdzekļus, jo lielu daļu šķiroto atkritumu izved bez maksas. Ja 2019. gadā dalīti savāktie atkritumi – papīrs, plastmasa un metāls (MIX), stikls, bioloģiski noārdāmie atkritumi (BIO), tekstils – bija 20 % no kopējā sadzīves atkritumu apjoma, tad 2025. gada pirmajā pusē iedzīvotāji jau sašķiroja 43 % atkritumu. Šis veiksmīgais process ir jāturpina, ko darīsim ar jaunajiem noteikumiem, kuros arī ir iestrādāti uzlabojumi lielgabarīta atkritumu izvešanai,”

uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija

Galvenās plānotās izmaiņas:

 Šķirošana kļūst obligāta – papīra, plastmasas un metāla atkritumi turpmāk būs jāšķiro visiem atkritumu radītājiem (no 2027. gada 1. marta).

 Bioloģisko atkritumu konteineri būs obligāti gan pie daudzdzīvokļu, gan pie individuālajām mājām. Mājsaimniecības, kas veic kompostēšanu savā īpašumā, konteineru varēs neizvietot (no 2027. gada 1. marta).

 Mājkompostēšana tiks atļauta arī daudzdzīvokļu māju slēgtos iekšpagalmos, ievērojot noteiktās prasības.

 Minimālais konteineru izvešanas biežums – ne retāk kā reizi astoņās nedēļās nešķirotajiem, papīra, plastmasas, metāla un stikla atkritumiem; bioloģiskajiem – ne retāk kā reizi četrās nedēļās.

 No 2027. gada 1. marta atkritumu apsaimniekotājiem būs pienākums bez papildu samaksas un bez klienta atsevišķa pieteikuma konteinerus mazgāt un dezinficēt noteiktā biežumā.

 Atkritumu izvešana brīvdienās un svētku dienās – no plkst. 7.00 (prasība spēkā no 2027. gada 1. marta).

 Daudzdzīvokļu māju pārvaldniekiem būs jānodrošina regulāra informācija iedzīvotājiem par atkritumu izvešanas grafikiem, šķirošanu, liela izmēra un mājsaimniecībās radušos būvniecības atkritumu savākšanas kārtību, un apsaimniekošanas izmaksām, tostarp rēķinos un informācijas stendos.

 Saistošajos noteikumos tiek noteikta liela izmēra atkritumu apsaimniekošanas kārtība, kas paredz, ka daudzdzīvokļu nama pārvaldnieks vienojas ar mājas kopību par kārtību, kādā tiks veikta liela izmēra atkritumu savākšana un izvieto iedzīvotājiem pastāvīgi pieejamu informāciju par noteikto kārtību un par liela izmēra atkritumu izvešanas grafiku. Liela izmēra atkritumus novieto pārvaldnieka norādītā savākšanas vietā ne ātrāk kā 24 stundas pirms savākšanas laika.

Rīgā atkritumu apsaimniekošana ir sadalīta četrās zonās:

  • pirmā zona ietver centru un kādreizējo Latgales priekšpilsētu;
  • otrā zona ietver kādreizējo Pārdaugavas Kurzemes rajonu;
  • trešā zona ietver Pārdaugavas Zemgales priekšpilsētu;
  • ceturtā zona ietver bijušo Ziemeļu rajonu un Vidzemes priekšpilsētu.

“Clean R” nodrošina atkritumu apsaimniekošanu pirmajā un otrajā zonā, kamēr trešajā zonā atkritumu apsaimniekošanu nodrošina SIA “Lautus vide”, bet ceturtajā zonā – SIA “Eco Baltia vide”.

Veicot izvērtējumu par zonu skaita noteikšanu, secināts, ka četras atkritumu apsaimniekošanas zonas ir optimālas, ņemot vērā gan konkurences prasības, gan nepieciešamo infrastruktūru, gan ekonomiskos apsvērumus. Jaunajos noteikumos saglabātas četras zonas, bet mainītas zonu robežas, ņemot vērā apkaimju teritorijas, lai viena apkaime netiktu sadalīta divās zonās – no 2027. gada 1. marta Āgenskalna apkaime un Salas tiks iekļautas 3. zonā, bet Centra apkaime 1. zonā.

* Saistošo noteikumu projekts “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā”

Vairāk par atkritumu apsaimniekošanu – ŠEIT.

 

Rīgas pašvaldība izstrādājusi vadlīnijas dronu izmantošanai pilsētas gaisa satiksmē

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments ir noslēdzis dalību starptautiskajā projektā CITYAM (Pilsētvides sagatavošana ilgtspējīgai gaisa telpas mobilitātei), kur kopā ar Stokholmu, Helsinkiem, Hamburgu, Tartu un Gdaņsku radīti risinājumi, kas palīdzēs Eiropas pilsētām gatavoties dronu tehnoloģiju integrācijai. Rīga kļuvusi par vienu no pirmajām pilsētām Baltijas jūras reģionā, kas izstrādājusi stratēģiskas vadlīnijas drošai un pārdomātai pilsētas gaisa satiksmes attīstībai, radījusi jaunu analītisku rīku plānošanas vajadzībām, kā arī izvērtējusi sabiedrības attieksmi pret dronu izmantošanu.

CITYAM projekta gaitā izstrādātas “Rīgas vadlīnijas pilsētas gaisa telpas mobilitātes integrēšanai pilsētas mobilitātē”, kas nosaka vienotu pieeju dronu izmantošanai dažādu pakalpojumu sniegšanai – sabiedrības drošībā, infrastruktūras apsaimniekošanā, mobilitātē, glābšanas darbos u.c. sabiedriskos pakalpojumos. Vadlīnijas kalpos par pamatu dronu mobilitātes iekļaušanai ilgtermiņa mobilitātes plānošanā, teritorijas attīstības dokumentos un viedpilsētas attīstības procesos. Vadlīnijās iezīmēta arī Rīgas nākotnes vīzija – dronu pārvaldības centra izveide, kas ļautu pilsētai pārraudzīt dronu lidojumus, nodrošināt drošību un iedzīvotāju informētību, koordinēt dažādus operatorus un nodrošināt pilsētas gatavību U-Space jeb Eiropas Savienības digitāli vienotas un automatizētas sistēmas, kas nodrošina drošu, efektīvu un integrētu dronu piekļuvi gaisa telpai ieviešanai. Vadlīnijas paredz organizēt testa lidojumus drošības, ārkārtas situāciju pārvaldības, kritiskās infrastruktūras monitoringa un medicīnas loģistikas jomās, lai pārbaudītu tehnoloģiju darbību reālos pilsētvides apstākļos.

Starptautiskā projekta rezultāti apliecina, ka Rīga ir gatava pakāpeniski attīstīt gaisa mobilitāti, balstoties uz inovācijām, starpinstitūciju sadarbību un sabiedrības iesaisti. Izstrādātās vadlīnijas un rīki kļūs par pamatu turpmākiem politikas lēmumiem. Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgara Bergholcs atzīmē: “Rīga mērķtiecīgi nostiprinās kā viedpilsēta, jo dronu risinājumi ir būtiska daļa no nākotnes pilsētas mobilitātes un inovāciju ekosistēmas. CITYAM projekta rezultāti un jaunās vadlīnijas sniedz Rīgai skaidru ceļa karti, kā pakāpeniski un atbildīgi integrēt gaisa mobilitāti pilsētplānošanā, veicinot efektīvākus dienestu procesus, datu pieejamību un jaunu tehnoloģiju izmantošanu sabiedrības labā. Tas ir nozīmīgs solis pretī modernai, drošai un konkurētspējīgai Rīgai.”

Projekta laikā sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti izstrādāts ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) rīks dronu pacelšanās un nosēšanās vietu identificēšanai, kas ļauj analizēt iespējamos dronu darbības punktus atbilstoši drošības, teritorijas lietojuma, infrastruktūras un pieejamības kritērijiem. Šis rīks būs būtisks instruments pašvaldības plānotājiem un dienestiem turpmākajos projektos.

“Rīga ar CITYAM projektu ir nostiprinājusi pamatus modernas gaisa mobilitātes attīstībai Latvijā, pirmo reizi pašvaldības plānošanā cieši iesaistot industriju un akadēmisko vidi. Vadlīnijas, riska izvērtējumi un iedzīvotāju iesaiste parāda Rīgas gatavību atbildīgi ieviest U-space un izmantot dronus praktiskiem pašvaldības uzdevumiem. Šis ir izcils piemērs citām pilsētām – tikai sadarbojoties ar nozari iespējams veidot drošu un Eiropas prasībām atbilstošu dronu ekosistēmu, un LARPAS ir gatava šo virzību turpināt atbalstīt”.

norāda Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācijas (LARPAS) valdes loceklis Māris Krievs

Projekta laikā veikta arī iedzīvotāju aptauja, kuras rezultāti rāda, ka vairāk nekā 63% respondentu atbalsta dronu izmantošanu pilsētā, kas bija viens no augstākajiem rezultātiem starp visām projekta partnerpilsētām. Vislielākais atbalsts saistīts ar dronu pielietošanu negadījumu novēršanā, sabiedriskās drošības uzlabošanā, infrastruktūras uzraudzībā un medicīnisko preču piegādē. Aptaujas rezultāti apliecina, ka sabiedrība saskata dronu praktisko un sociālo nozīmi.

Vairāk informācijas par projektu CITYAM: https://interreg-baltic.eu/project/cityam-interreg-baltic-sea-region-green-mobility/#summary

 

Rīga uzlabo infrastruktūru piecās pašvaldības speciālās izglītības iestādēs

, , ,

Rīgas pašvaldība īsteno projektu “Infrastruktūras un mācību vides pilnveide piecās Rīgas pašvaldības speciālās izglītības iestādēs”, kura mērķis ir uzlabot mācību vidi un infrastruktūru specialās vispārējās izglītības iestādēs.

Projektā iesaistītā skolas

Rīgas 1. pamatskola – attīstības centrs (Ģertrūdes iela 18);

Rīgas 3. pamatskola (Telts iela 2A);

Rīgas 5. pamatskola – attīstības centrs (Ineses Jaunzemes iela 4);

Rīgas Ēbelmuižas pamatskola (Graudu iela 21);

Rīgas Strazdumuižas vidusskola – attīstības centrs (Braila iela 24).

Būvdarbi sākti Rīgas Strazdumuižas vidusskolā – attīstības centrā Braila ielā 24, kur norisinās mācību telpu, pedagogu darba telpu, gaiteņu, kāpņu telpu un sanitāro mezglu atjaunošana, kā arī inženierkomunikāciju modernizācija un iebūvētā aprīkojuma uzstādīšana.

Projektā paredzēti vides un infrastruktūras uzlabojumi: telpu, un sanitāro mezglu atjaunošana, lifta izbūve Rīgas 5. pamatskolā – attīstības centrā, sporta laukuma labiekārtošana Rīgas 3. pamatskolā, kā arī ergonomiska aprīkojuma un informācijas tehnoloģiju iegāde šajās izglītības iestādēs.

Projekta kopējās izmaksas ir 2 960 570 eiro, no kuriem 85 % finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un 15 % – Rīgas pašvaldība. Projektu plānots īstenot līdz 2026. gada 31. decembrim. Projekta administrēšanu nodrošina Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments un Izglītības, kultūras un sporta departaments.

 

Rīga digitalizē vairāk nekā 10 000 vēsturisku fotogrāfiju un atklātņu

Lai saglabātu un padarītu pieejamu informāciju par Rīgas kultūrvēsturisko mantojumu, Rīgas pašvaldība sākusi vairāk nekā 50 gadu laikā uzkrāto vēsturisko fotogrāfiju un atklātņu digitalizāciju. Digitalizācijas procesā tiks apstrādāti ap 10 000 unikālu attēlu no Pilsētas attīstības departamenta arhīva – materiāli, kas sniedz vērtīgas liecības par pilsētas vēsturisko apbūvi un pilsētvides attīstību.

Šo pētnieciski vērtīgo materiālu krāšana, apkopošana un sistematizēšana sākta 1968. gadā, kad tika izveidota Rīgas Arhitektūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Šajā laikā iegūti un līdz mūsdienām saglabāti daudzveidīgi dokumenti un informācijas nesēji, kas nav tieši saistīti ar būvniecības dokumentāciju. Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas birojs ir veicis rūpīgu šīs kolekcijas inventarizāciju un vērtīgāko materiālu atlasi, izvēloties kvalitatīvas, oriģinālas un unikālas vienības, kas atspoguļo Rīgas vēsturisko apbūvi un tās attīstību 20. gadsimta laikā.

Kopumā Pilsētas attīstības departamentā ir uzkrātas vairāk nekā 11 000 fotogrāfiju, vairāk nekā 1100 atklātņu, vairāk nekā 2000 fotoreprodukciju, kā arī citi materiāli – piemēram, fotonegatīvu filmiņas, avīžu un žurnālu izgriezumi, fotoalbumi, plāni, rasējumi u.c. vēsturiski materiāli, kas nav saistīti ar būvlietām vai būvniecības dokumentāciju. Fotogrāfiju un atklātņu skenēšana tiks pabeigta 2026. gada sākumā, kam tālāk sekos katra ieskenētā attēla apraksta un metadatu sagatavošana, lai attēlu digitālās kopijas varētu nodot glabāšanai Digitālajā bibliotēkā un tiktu nodrošināta to publicēšana tiešsaistē.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas biroja vadītājs Jānis Bērziņš atzīmē:

“Ņemot vērā to, ka Rīgas Arhitektūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pamatfunkcijas bija cieši saistītas ar Rīgas vēsturiskā centra pētniecību un pilsētplānošanas jautājumiem, piemēram, infrastruktūras, sabiedriskā transporta un dzīvojamā fonda nodrošināšanu, tad lielākā daļa fotomateriālu iemūžina ne tikai vēsturisko pilsētvidi pirms tās pārveidojumiem, bet arī fiksē pilsētas ainavu tās attīstības starpposmos, mirkļos starp zūdošo un topošo Rīgu, nereti priekšplānā izceļot pašu attīstības dzinuli – rīdzinieku. Un tieši šādi fotoattēli kā N. Sudrabiņa 1965. gadā uzņemtais fotoattēls ar Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvi vai R. Johansona 1939.g. uzņemtais attēls ar Brīvības ielas seguma maiņu no vēsturiskā bruģa uz asfaltu, kas atspoguļo vēsturiskās pilsētvides pārveidojumu procesu, padara šo kolekciju par unikālu ieskatu 20. gadsimta Rīgā.”

Vēsturisko materiālu digitalizācija palīdz saglabāt vērtīgas un unikālas laikmeta liecības nākamajām paaudzēm, vienlaikus pasargājot oriģinālus no bojājumiem vai zudumiem. Digitalizētie materiāli kalpo kā rezerves kopijas gadījumiem, kad oriģināli varētu tikt iznīcināti, piemēram, ugunsgrēka vai plūdu rezultātā. Vienlaikus digitalizētie materiāli palīdz popularizēt kultūras mantojumu, sniedzot plašākas iespējas piekļūt šiem objektiem tiešsaistē, kā arī ļaujot veidot interaktīvus rīkus, virtuālas izstādes un mācību materiālus.

Pilsētas attīstības departamenta digitalizētie fotomateriāli pakāpeniski būs publiski pieejami vietnē digitalabiblioteka.lv, kur tie papildinās šajā vietnē jau esošos teju 900 fotomateriālus, un sniegs iespēju arhitektiem, ainavu arhitektiem, vēsturniekiem, studentiem un citiem interesentiem iegūt plašāku ieskatu Rīgas būvētā mantojuma vēsturiskajās liecībās.

Papildus dažādiem Rīgas Arhitektūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas lēmumiem un dokumentiem, Pilsētas attīstības departamenta arhīvā glabājas teju 3200 arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas, arheoloģisko izrakumu atskaites un citi pētījumu materiāli. Tāpat arhīvā pieejama plaša literatūras kolekcija – vairāk nekā 2 300 grāmatu un izdevumu dažādās valodās par kultūras mantojuma jautājumiem Rīgā, Latvijā un citviet pasaulē.

Dažādi digitalizēti materiāli par Rīgas kultūrvēsturisko mantojumi jau ir pieejami Latvijas un Eiropas digitālajās platformās. Vietnē Digitalabiblioteka.lv apkopoti dažādu kultūras iestāžu, muzeju un arhīvu materiāli, savukārt Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portāls georiga.lv piedāvā detalizētus vēsturisko teritoriju realitātes modeļus, kas ļauj digitāli dokumentēt un saglabāt pilsētvides esošo stāvokli nākamajām paaudzēm. Eiropas mērogā Rīgas kultūras mantojums pieejams platformā Europeana.eu.

Pievienoto attēlu apraksts:

RDPAD_Mape_39_01_F1125_057
Skats no Jaunās Svētās Ģertrūdes baznīcas (celta 1903. – 1906. gadā pēc arhitekta Vilhelma fon Strika projekta) torņa, iemūžinot Brīvības ielas apbūvi un ielas seguma maiņu – no bruģa uz asfaltu (foto autors Rob. Johansons, 1939. gads)

 

Paziņojums par Vides pārskata projekta zemes vienībai Baltegļu ielā 30, Rīgā nodošanu sabiedriskajai apspriešanai

,

Ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums (SIVN) tiek veikts saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja 04.07.2022. lēmumu Nr. 4-02/36/2022 “Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu”. SIVN ietvaros ir sagatavots lokālplānojuma “Zemes vienībai Baltegļu ielā 30, Rīgā” Vides pārskata projekts.

Lokālplānojuma īstenošanas termiņš nav noteikts, bet saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu lokālplānojums ir ilgtermiņa plānošanas dokuments.

Lokālplānojums tiek izstrādāts kā Rīgas teritorijas plānojuma grozījums zemes vienībā Baltegļu ielā 30, nosakot kapsētas un ar to saistītās apbūves izveidei nepieciešamo funkcionālo zonējumu un tās darbības veikšanai nepieciešamo infrastruktūru.

  • Lokālplānojuma ierosinātājs – SIA “RĪGAS APBEDĪŠANAS DIENESTS”, pasūtītājs – SIA “ABSocial”.
  • Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA “METRUM” (Ģertrūdes iela 47, Rīga, LV-1011).
  • Vides pārskata izstrādātājs – SIA “55M” (“Saulessēta”, Prauliena, Praulienas pag., Madonas nov., LV-4825) un vides jomas eksperte Inga Gavena.
  • Kontaktpersona par Vides pārskata projektu: SIA “METRUM” teritorijas attīstības plānošanas nozares vadītāja Māra Kalvāne, e-pasts: mara.kalvane@metrum.lv, tālr. 27014811.

Publiskās apspriešanas termiņš ir 42 dienas, no 13.12.2025. līdz 23.01.2025.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks hibrīdformā 30.12.2025. plkst. 17:00 kultūras centra “Imanta” Mazajā zālē, Anniņmuižas bulvārī 29, un video konferences režīmā MS TEAMS vidē, nodrošinot iespēju sanāksmei pieslēgties tiešsaistē (attālināti). Ņemot vērā ierobežoto vietu skaitu zālē, kā arī lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties:

• nosūtot savu pieteikumu dalībai sanāksmē (klātienē vai attālināti) uz e-pastu: apspriesana@metrum.lv līdz 30.12.2025. plkst. 12.00 vai aizpildot anketu – ŠEIT.

Ar lokālplānojuma 1.redakciju, tā vides pārskatu un vides pārskata kopsavilkumu var iepazīties:

• elektroniski SIA “METRUM” tīmekļa vietnē – ŠEIT ;
• klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā Slokas iela 161.k.-2.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 23.01.2026. var iesniegt:

• nosūtot uz e-pastu: apspriesana@metrum.lv;
• nosūtot uz e-pastu: inga.gavena@gmail.com;
• nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 23.01.2026.) SIA “METRUM” uz adresi: Ģertrūdes iela 47/3, Rīgā, LV-1011.

 

Labiekārtota Bolderājas karjera pludmale; pretendēs uz oficiālās peldvietas statusu

Rīgas pašvaldība gada nogalē pabeigusi iedzīvotāju iecienītās atpūtas zonas labiekārtošanu pie Bolderājas karjera, kur sakārtota gan sauszemes, gan zemūdens daļa. Ņemot vērā paveiktos darbus, šī atpūtas zona nākamo gadu laikā varētu pretendēt uz oficiālās peldvietas statusu.

“Rīgā aktīvi turpinām atpūtas zonu un peldvietu labiekārtošanu. Šoruden paveikti nozīmīgi darbi Bolderājas karjerā, pielāgojot peldvietu vairākiem oficiālo peldvietu kritērijiem. Nākamgad turpināsim darbus, lai Rīgā būtu jau deviņas oficiālās peldvietas, kur droši atpūsties visiem iedzīvotājiem, īpaši ģimenēm ar bērniem,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments kā atbildīgā iestāde par aktīvās atpūtas zonu un peldvietu uzturēšanu galvaspilsētā, 2025.gada nogalē realizēja Bolderājas karjera aktīvās atpūtas zonas sauszemes un ūdens daļas sakārtošanas un labiekārtošanas darbus apmēram kopēji 1800 kvadrātmetru platībā, padarot šo vietu drošāku.

Darbu gaitā veikta:

 Peldvietas ūdens daļas izpēte, gultnes reljefa un potenciālo piesārņojuma priekšmetu identifikācija;

Peldvietas zemūdens daļas profilēšana potenciālajā peldēšanās zonā nodrošinot vienmērīgu dziļuma padziļinošās slīpumu;

Konstatēto atkritumu izvākšanu peldēšanās zonās (koka gabali, autoriepas, sadzīves atkritumi);

Krasta daļas līdzināšanu, smilšu daļā atkritumu savākšanu, niedru apauguma dažādās krasta daļās izvākšanu;

Daļas krasta apauguma novākšanu (atsevišķi koki diametrā zem 20 cm un apaugums atpūtas zonā, zem kuru saknēm atklājās vēsturiski ievestie būvgruži) un atklāto atkritumu savākšana un izvešana utilizācijai;

Nepieciešamā smilšu daudzuma pievešana un līdzināšana, teritorijas sakārtošana.

Darbu veikšanai tika izvelēts laiks, kad iedzīvotāji gandrīz vairs neizmanto pludmali un ūdeni. Kopējās izmaksas zemūdens daļas līdzināšanai un krasta sakārtošanai bija aptuveni 24 000 eiro.

Mājokļu un vides departamenta pārziņā ir astoņas oficiālās peldvietas – trīs pie Rīgas jūras līča (Daugavgrīva, Vakarbuļļi un Vecāķi) un piecas iekšzemes peldvietas (Bābelītis, Lucavsala, Lucavsalas līcis, Rumbula un Ķīpsala).

Vairāk – ŠEIT.

Ņemot vērā pieaugošo interesi par ziemas peldēšanos, Mājokļu un vides departaments jau vairākus gadus arī no rudens līdz pavasarim nodrošina peldūdens paraugu ņemšanu vairākās peldvietās un to veic vienu reizi divu mēnešu periodā. Tāpat šajās peldvietās joprojām pieejamas pārģērbšanās kabīnes, pārvietojamie sanitārie mezgli un pludmales soli.

Visās oficiālās peldvietās ir atļauts peldēties, pašiem peldētājiem ievērojot piesardzību un drošību uz ūdens, jo Rīgas pašvaldības policijas glābēji uz vietas glābšanas darbus organizē tikai oficiālajā peldsezonā, no 15. maija līdz 15. septembrim, pēc sezonas beigām dežūras notiek tikai Vecāķos.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama – šeit.

 

Vērmanes dārzā atklāts atjaunotais bērnu rotaļu laukums

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks trešdien, 10. decembrī, svinīgi atklāja pašvaldības atjaunoto bērnu rotaļu laukumu Vērmanes dārzā. Tajā šoruden nomainītas novecojušās rotaļu iekārtas un segums, un laukums tagad pieejams apmeklētājiem.

“Mēs aktīvi strādājam un veidojam vidi, kur bērni var droši pavadīt laiku, mācīties un augt. Pirms teju 20 gadiem izveidotais Vērmanes dārza rotaļu laukums bija gan fiziski, gan morāli novecojis, tāpēc pienāca laiks to padarīt atbilstoši mūsdienu drošības prasībām. Šis ir īpašs laukums, kurā var aktīvi darboties dažāda vecuma bērni,”

uzsver E. Ratnieks

“Mājsaimniecības ar bērniem Rīgā bieži vien dzīvo nepietiekami plašos un ģimenēm nepiemērotos mājokļos, tādēļ ģimenēm draudzīga ārtelpa ir ļoti svarīga ikdienas komforta, kustīga un veselīga dzīvesveida nodrošināšanai. Ģimenēm ar bērniem parks ir vieta, kur pavadīt kopīgu brīvo laiku, atpūsties un būt kustībā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai šeit būtu mūsdienīgi un droši rotaļu laukumi, kas sniedz iespēju bērniem rotaļāties, bet vecākiem – justies mierīgiem un iesaistīties aktivitātēs. Šādi atjaunoti laukumi veido vidi, kur ģimenes jūtas gaidītas un vērtētas,”

norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas un Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija

Rotaļu laukums veidots, iedvesmojoties no Vērmanes dārza vēsturiskās vides un tās nozīmes Rīgas kultūras dzīvē. Parks tika atvērts 1817. gadā un vairāk nekā divu gadsimtu gaitā kļuvis par vietu, kur satiekas rīdzinieku paaudzes un kur ik katrā solī jūt pilsētas stāstu. Bērnu rotaļu laukums plānots ar cieņu pret Vērmanes dārza raksturu un mierpilno ainavu. Laukuma atjaunošanas projekts izstrādāts iedvesmojoties no parka estrādes, kas savulaik bija zināma kā “Gliemežnīca” – vieta, kur skaņa un kustība saplūst vienotā harmonijā.

Esošais bērnu rotaļu laukums tika izveidots 2007. gadā, un tā atjaunošana bija paredzēta ar īpašu cieņu pret vēsturisko vidi – saglabājot laukuma konfigurāciju un žogu ap to. Projektēšanas gaitā tika rūpīgi izpētīta Vērmanes dārza vēsturiskā attīstība un, cieši sadarbojoties ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldi, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentu un Latvijas Ainavu arhitektu asociāciju, ņemti vērā to ieteikumi un priekšlikumi, lai saglabātu parka raksturu, ainavu un arhitektoniskās vērtības.

Iedvesmojoties no vēsturiskās estrādes parkā, kura savulaik dēvēta par “Gliemežnīcu”, projekta autori izvirzīja moto: “Bērni kā pērles pērļnīcā, mirdz un attīstās par izcilām personībām.” Pērles motīva kā simbols caurvij visu laukuma dizainu, kas atspoguļojas apaļās un pusapaļās rotaļu elementu formās. Laukumā paredzētās lodes un puslodes rotaļu elementos sasaucas ar šo ideju – tās nodrošina kustību un spēles iespējas, vienlaikus simboliski atgādinot par pērles formu un tādējādi telpiski papildinot projekta centrālo tēlu.

Ņemot vērā ka Vērmanes dārzs atrodas Rīgas vēsturiskā centrā, tā tuvumā nav citu bērnu rotaļu laukumu, kā arī tajā notiek daudzi publiskie pasākumi, jaunās bērnu rotaļu iekārtas ir individuāli projektētas tieši Vērmanes dārzam, lai veidotu pievilcīgo publisko ārtelpu Rīgas centrā. Lai radītu mierpilnu un estētiski pievilcīgu vidi, laukuma atjaunošanā tika izmantoti dabas toņi – sūnu zaļš, smilšu krāsas, kā arī pelēkie un brūnie toņi, kuri harmoniski iekļausies apkārtējā parka ainavā.

Rekonstrukcijā īpaša uzmanība pievērsta tam, lai rotaļu laukums būtu pieejams pēc iespējas plašākam bērnu lokam. Laukumā uzstādītas astoņas jaunas, mūsdienīgas un no dabīgiem vai pārstrādātiem materiāliem veidotas, piemērotas dažāda vecuma bērniem un bērniem ar īpašām vajadzībām un pieaugušo iekārta. Izveidoti trīs rotaļu kompleksi, divas šūpoles, divi karuseļi, viena pievilkšanās iekārta pieaugušajiem un informācijas stends. Vērmanes dārza rotaļu laukums ir viens no videi draudzīgākajiem pilsētas rotaļu laukumiem.

Esošais gumijas mulčas segums 500 kvadrātmetru platībā, kurš bija sliktā tehniskā un vizuālā stāvoklī, aizstāts ar lieto gumijas segumu, izmantojot pārstrādātus materiālus.

Atjaunotais bērnu rotaļu laukums organiski kļuvis par daļu no Vērmanes dārza – vietu, kur satiekas vēsture un mūsdienas, tas aicina bērnus un vecākus spēlēties, ļaut vaļu fantāzijai un kopā radoši darbojoties

Laukumu atjaunošanu organizēja Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments. Jau vēstīts, ka šogad pabeigta departamenta organizētā Ēbelmuižas parka rotaļu laukuma atjaunošana, celiņu atjaunošana un papildu labiekārtojuma elementu uzstādīšana Uzvaras parkā, kā arī celiņu seguma maiņa Latgales dārzā.

Vērmanes dārza rotaļu laukuma atklāšana (10.12.25.)20

Paziņojums par publisko apspriešanu objektam “Ēkas Margrietas ielā 4, Rīgā pārbūve un lietošanas veida maiņa”

No 2025. gada 5.decembra līdz 2026. gada 9. janvārim notiek būvniecības ieceres publiskā apspriešana.

Adrese: Margrietas iela 4

Atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam zemes vienība Margrietas ielā 4, atrodas Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzM3). Projekta ietvaros paredz bijušās skolas ēkas pārbūvi par SIA “Rīgas meži” administratīvo biroju (CC 1220; biroja ēka), saglabājot ēkas vēsturisko arhitektūru un pielāgojot to mūsdienu vajadzībām, paredzēta arī pazemes autostāvvieta ar bumbu patvertni, kā arī jauns saimniecības ēkas korpuss “Dārzi un parki” nodaļas vajadzībām.

Ar informāciju, vizualizācijām un aprakstu iespējams iepazīties:

 Rīgas valstspilsētas pašvaldības portālā www.riga.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā www.rdpad.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;

Būvniecības ieceres teritorijā Margrietas ielā 4;

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, departamenta darba laika ievaros (1.stāva vestibilā novietota planšete).

 

Būvniecības ieceres prezentācijas pasākuma norises vieta un laiks:

Ieceres zemesgabalā pie būvtāfeles, Margrietas ielā 4, 2026. gada 6. janvārī plkst. 16.00

 

Publiskās apspriešanas laikā no 2025. gada 5. decembra līdz 2026. gada 9. janvārim atsauksmes un viedokli iespējams iesniegt:

elektroniski aptaujas anketas aizpildāmas un nosūtāmas portālā www.eriga.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;

sūtot pa pastu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam Dzirnavu ielā 140, Rīgā;

aizpildot aptaujas anketu un iesniedzot to Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, aizpildīto anketu iemetot iesniegumiem paredzētajā pasta kastē;

klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā.

Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama šeit.

Būvniecības ierosinātājs: SIA “Rīgas Meži”, reģ. Nr. 40003982628

Būvprojekta pasūtītājs: SIA “Rīgas Meži”, reģ. Nr. 40003982628

Būvprojekta izstrādātājs: SIA “Livland Group”, reģ. Nr. 40103754794

Lēmums par publiskās apspriešanas nepieciešamību
Aptaujas lapa
Planšete 1
Planšete 2

 

Rīgā turpinās pieturvietu atjaunošana

Rīgā turpinās jaunā vienotā dizaina sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju uzstādīšana. 2025. gada nogalē un 2026. gada sākumā plānots uzstādīt 38 nojumes.

Rīgā turpmāko gadu laikā plānots nomainīt esošās sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes, aizstājot tās ar ērtākām un mūsdienu prasībām atbilstošākām. Kopumā pašvaldība plānos nākotnē labiekārtot visas pieturvietas tās administratīvajā teritorijā, kopā uzstādot 500 jaunas nojumes.

Pirmajā sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju pasūtījumā tika piegādātas 65 nojumes, no kurām 50 nojumes tika uzstādītas galvaspilsētā, pārējās tika nodotas RP SIA “Ŗīgas satiksme” uzstādīšanai 7.tramvaja līnijas rekonstrukcijas projekta ievaros, kā arī daļa atstātas departamentam rezervē turpmākajiem jauno pieturvietu izbūves darbiem.

Pašvaldība šogad rudenī saņēma 60 jaunās vienotā dizaina pieturvietu nojumes un līdz šā gada beigām un nākamā gada janvāra vidum plānots uzstādīt 38 pieturvietu nojumes 32 pieturvietās.

Pilsētā būs pieturvietas, kurās, ņemot vērā lielo pasažieru plūsmu, tiks uzstādītas divas nojumes, lai nodrošinātu ērtāku un drošāku pasažieru pārvietošanos.

Pirmās jaunās nojumes tiks uzstādītas sekojošajās pieturvietās – Meža skola, Dzērbenes iela, Juglas iela, Krustabaznīcas iela, Tirzas iela, Juglas iela, Mārkalnes iela, Sporta akadēmija, Berģi, Bajāru iela Brīvības gatvē; Sudrabkalniņš Kurzemes prospektā; Ainavas iela Stirnu ielā; Telts iela K.Ulmaņa gatvē; slimnīca “Gaiļezers” Hipokrāta ielā; Ilūkstes iela Lubānas ielā; Viestura prospekts Viestura prospektā; G. Zemgala gatve Ropažu ielā; Ķengaraga iela Latgales ielā; Dzeņu iela Brāļu Kaudzīšu ielā; Valsts arhīvs, Ēveles iela, Ierēdņu iela K.Valdemāra ielā; Prūšu iela Latgales ielā; Kalnciema iela Raņķa dambī; Gaismas iela Sesku ielā.

Vispirms nojumes uzstāda vietās, kurās iepriekšējās tiek demontētas, jo pašvaldībai beidzās līgums ar uzņēmēju un, kā īslaicīgas lietošanas būvēm, beidzies arī ekspluatācijas termiņš. Pieturvietu nojumju uzstādīšana notiek, ievērojot pieturu kategorijas, primāri tās uzstādot pieturās ar augstāko pasažieru plūsmu visas dienas garumā, vērtējot izglītības, kultūras un citu sabiedrisko iestāžu tuvumu, kā arī, vai pieturvieta ir vadošā pārsēšanās punktu sarakstā u.c. būtiskus faktorus.

Rīgā tiek uzstādītas četru veidu nojumes, atkarībā no vietas parametriem: standarta 3 un 4 sekciju nojumes un sašaurinātās 3 un 4 sekciju nojumes.

Visi nojumes tipi ir aprīkoti ar apgaismes elementiem un nodrošina vienmērīgu apgaismojuma līmeni. Gaismekļi ir pilnībā integrēti katrā horizontālajā jumta profilā, izņemot ārējos. Elektrības kabeļi ir iebūvēti un vizuāli paslēpti nojumes konstrukcijā.

Piedāvātās nojumes jumts nodrošina drošu un efektīvu aizsardzību pret nokrišņiem un saules starojumu. Jumta stikla loksnēm ir tonēts filtrs, kas vairāk nekā 99% bloķē ultravioletos starus un tai ir sava UV starojuma izturība.

Jaunajās pieturvietu nojumēs ir viens soliņš. Tā ir vispārēja prakse ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, ka pietura tiek aprīkota ar vienu soliņu. Vēršam uzmanību, ka nojumēs ir vajadzīga vieta arī cilvēkiem ratiņkrēslos un ar bērnu ratiņiem, kā arī iespēja tuvumā apskatīt maršrutu karti, kura ir izvietota nojumes iekšpusē. Katrā nojumē ir paredzēta vieta elektriskajam tablo, kurā varēs redzēt sabiedriskā transporta kustības saraksta laikus. Pieturvietās ar lielāku pasažieru plūsmu izvieto 4 sekciju nojumes, kurās ir arī stāvsols.

Uzstādīto jauno nojumju kopējās izmaksas veido gan ražošanas un piegādes izdevumi, gan arī būvniecības cikla izmaksas — pamatu izbūve, elektrības pieslēgumu ierīkošana un pašu nojumju uzstādīšana.

Nojumju pamatu izbūves un uzstādīšanas izdevumi katrā pieturvietā ir atšķirīgi, ņemot vērā nojumes tipu, konkrētās vietas esošā seguma veidu, kā arī elektrības pieslēguma veidu – esošs vai jaunizbūvējams. Katrai pieturvietai tiek izstrādāts atsevišķs projekts, kas arī veido vienas nojumes uzstādīšanas izmaksas.

Vienas nojumes ražošanas cena ir no 6073 līdz 8730 eiro bez PVN, atkarībā no nojumes tipa. Vienas nojumes uzstādīšanas izmaksas ir 8611 eiro bez PVN esošā līguma ietvaros, kurš var mainīties, ja tiek izvēlēts cits būvnieks.

Pieturvietu nojumju ražotājs ir SIA “Palami”, uzstādītājs – SIA “Ļ CO”.