Arhīvs birkai: Pilsētvide

Ēbelmuižas parkā atklāts jauns rotaļu laukums; piemērots arī bērniem ar īpašām vajadzībām

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks kopā ar Mājokļu un vides departamenta un Teodora Jura fonda pārstāvjiem piektdien, 7. novembrī, svinīgi atklāja atjaunotu bērnu rotaļu laukumu Ēbelmuižas parkā, kur pašvaldība šoruden uzstādījusi jaunas rotaļu iekārtas, kas piemērotas arī bērniem ar īpašām vajadzībām.

“Mēs aktīvi strādājam un veidojam vidi, kur bērni var droši pavadīt laiku, mācīties un augt. Pagājušajā gadā kopīgiem spēkiem atjaunojām Ēbelmuižas parku, kas ir populāra atpūtas un pastaigu vieta tuvāko apkaimju iedzīvotājiem, un tagad ir arī atjaunots bērnu rotaļu laukums, kurā atpūsties varēs bērni ar dažādām vajadzībām,”

uzsver E. Ratnieks

“Mājsaimniecības ar bērniem Rīgā bieži vien dzīvo nepietiekami plašos un ģimenēm nepiemērotos mājokļos, tādēļ ģimenēm draudzīga ārtelpa ir ļoti svarīga ikdienas komforta, kustīga un veselīga dzīvesveida nodrošināšanai. Ģimenēm ar bērniem parks ir vieta, kur pavadīt kopīgu brīvo laiku, atpūsties un būt kustībā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai šeit būtu mūsdienīgi un droši rotaļu laukumi, kas sniedz iespēju bērniem rotaļāties, bet vecākiem – justies mierīgiem un iesaistīties aktivitātēs. Šādi atjaunoti laukumi veido vidi, kur ģimenes jūtas gaidītas un vērtētas,”

norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas un Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija

Rekonstruētajā bērnu rotaļu laukumā daļā ar gumijoto segumu uzsvars likts uz iekļaujošu vidi bērniem ar dažādām, arī ierobežotām spējām, un visas rotaļu ierīces – karuselis, multifunkcionāls rotaļu komplekss, kā arī interaktīvā, muzikālā rotaļu arka – ir ar nodrošinātu iespēju darboties arī bērniem ar kustību traucējumiem.

Savukārt smilšukaste komplektā ar mājiņu un rotaļu galdiņu veidota uz gumijas seguma un smilšu seguma robežas, lai bērniem riteņkrēslos tiktu dota iespēja rotaļāties ar smiltīm pie galdiņa un šie bērni iekļautos kopīgās rotaļās.

Otrā laukuma daļā atjaunots smilts segums un novietotas vairākas šūpoles, rotaļu komplekss kā arī gandrīz četrus metrus augsta rotējošā tīklu piramīda. Blakus laukumam zālienā uzstādīti šūpuļtīkli mierīgai atpūtai.

Jaunajā rotaļu laukumā nav izdalītas rotaļu zonas dažādu vecumu bērniem, un galvenā uzmanība pievērsta tāda laukuma radīšanai, kurā visdažādākie bērni varētu justies pieņemti, iesaistīti un varoši.

Laukuma atjaunošanu organizēja Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments.

📸 FOTO

 

Rīgas Franču licejā pieejams moderns sporta komplekss gan skolēniem, gan apkaimes iedzīvotājiem

Trešdien, 5. novembrī, Rīgas pašvaldības un Rīgas Franču liceja vadība kopā ar skolēniem atklāja pašvaldības atjaunoto āra sporta laukumu skolas teritorijā, Mēness ielā 8, kurā sportot būs iespēja gan skolēniem, gan arī apkaimes iedzīvotājiem.

“Šādi daudzfunkcionālie sporta laukumi pie Rīgas izglītības iestādēm ir milzīgs ieguldījums gan mūsu skolēnu veselībā, gan Rīgas apkaimju dzīves kvalitātē. Priecājos, ka Rīgas Franču liceja teritorijā no novecojušas vides ir izveidota mūsdienīga infrastruktūra, kurā bērni un jaunieši var sportot, bet pēc mācībām šī telpa kļūs par vietu, kur aktīvi un veselīgi laiku var pavadīt arī apkārtējo namu iedzīvotāji. Mēs redzam, ka tajās vietās, kur tiek uzlabotas sporta iespējas, gan lieli, gan mazi apkārtējie iedzīvotāji daudz aktīvāk sporto, pavadot saturīgi brīvo laiku un attīstot talantus,”

pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Skolas teritorijā izveidots mazais futbola laukums ar mākslīgo zālienu (13x23m), izveidots multifunkcionālais laukums (32×19), kurā iespējams spēlēt volejbolu, basketbolu, badmintonu. Tāpat izveidots arī skrejceļš un tāllēkšanas sektors, vingrošanas laukums ar četriem vingrošanas elementiem, rotaļu laukums bērniem ar divām rotaļu iekārtām.

Skolas teritorijā tika atjaunots gājēju un braucamās daļas segums 3510 m2 apjomā, kā arī atjaunots zāliens 2210 m2 apjomā. Tika izveidots jauns apgaismojums un videonovērošanas sistēma iestādes teritorijā, kā arī uzstādīta velosipēdu remonta stacija.

Teritorijā kopā uzstādīti vienpadsmit soli ar atzveltni, viens skeitborda turētājs, trīs velosipēdu turētāji, divi skrejriteņu turētāji, divi tenisa galdi. Skolēnu ērtībām uzstādīta brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vieta.

Āra sporta infrastruktūras izveidei Franču liceja būvdarbu kopējās izmaksas veidoja 1 140 646 eiro ar PVN. Būvdarbu veicējs SIA “Reaton”.

Par būvdarbu uzraudzību atbildīgs Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

 

Rīdzinieki aicināti paust viedokli par gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu nākamajiem pieciem gadiem

Lai uzlabotu gaisa kvalitāti galvaspilsētā, izstrādāta jauna “Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2026.–2030. gadam”, kas tagad nodota sabiedriskajai apspriešanai un rīdzinieki līdz 10. novembrim aicināti paust savus viedokļus un ieteikumus. Programmu pēc Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma izstrādāja SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”.

Ar programmu var iepazīties- ŠEIT. 

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 3. novembrī no plkst. 17.30 līdz 19.30 Rātslaukumā 1, Rīgas domes ēkas Portretu zālē.

Sanāksmē būs iespējams piedalīties arī attālināti – reģistrētajiem dalībniekiem tiks izsūtīts uzaicinājums un saite uz attālināto sanāksmi.

Aicinām pieteikt dalību līdz 31. oktobrim, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT.

Rakstiskus komentārus un priekšlikumus līdz 10. novembrim var iesniegt, nosūtot e-pastu: alise@environment.lv vai kristine.masalska@riga.lv.

Programmas galvenais mērķis ir uzlabot gaisa kvalitāti Rīgā laika posmā no 2026. līdz 2030. gadam. Programma fokusējas uz tādām vielām kā daļiņas (piemēram, PM10, PM2.5), slāpekļa dioksīds (NO₂), benzols un benz-a-pirēns — tie ir būtiski gaisa kvalitātes riski pilsētvidē.

Programma paredz vairākus rīcības virzienus, piemēram:

  • Transporta un satiksmes infrastruktūras uzlabošana — veicinot sabiedrisko transportu, alternatīvos degvielu risinājumus, mazāk piesārņojošus transportlīdzekļus.
  • Siltumapgādes un apkures iekārtu modernizācija — samazināt emisijas no individuālās un centralizētās apkures.
  • Stacionāro piesārņojošo avotu (piemēram, rūpniecība) emisiju uzraudzība un samazināšana.
  • Pārvaldības, kontroles, sabiedrības izglītības un informēšanas pasākumu stiprināšana — lai sabiedrība un uzņēmumi vairāk iesaistītos gaisa kvalitātes uzlabošanā.

Pateicoties dažādiem Rīgas pašvaldības veiktajiem pasākumiem – agrākai smilšu savākšanai, ielu mitrajai uzkopšanai un dubultajai virsmas apstrādei grants ielās, pēdējo gadu laikā galvaspilsētā samazinājies putekļu piesārņojums, tomēr Rīgā joprojām ir situācijas, kad gaisa kvalitātes normatīvi vai vērtību sliekšņi tiek pārsniegti, un jaunā programma ļaus virzīties uz neatliekamām normatīvo prasību ievērošanu un veselības un vides aizsardzību pilsētā. Tā arī veicina ilgtspējīgu pilsētvidi, samazina iedzīvotāju pakļaušanu piesārņotam gaisam, kā arī uzlabo pilsētas dzīves kvalitāti un pievilcību.

Ievērojami samazinājies Rīgas gaisā esošo sīko putekļu daudzums (PM2.5) – 2020. gadā to bija 14,2 mikrogrami uz kubikmetru gaisa, bet 2023. gadā tas samazinājās līdz 12,8 mikrogramiem un 2024. gadā jau līdz 10,5 mikrogramiem uz kubikmetru gaisa.

Tāpat samazinājies sīko putekļu (PM10) daudzums koncentrācija – Brīvības ielas monitoringa stacijā 2020. gadā tā bija aptuveni 25–30 mikrogrami uz kubikmetru gaisa, bet 2024. gadā vairs tikai 18–22 mikrogrami uz kubikmetru gaisa.

Brīvības ielā, kur Rīgai parasti ir visvairāk pārsniegumi, daļiņu PM10 pieļaujamā 24 stundu robežvērtība cilvēka veselības aizsardzībai (50 mikrogrami uz kubikmetru gaisa) 2023.gadā tika pārsniegta 15 dienas, bet pērn – piecas dienas. MK noteikumi par gaisa kvalitāti paredz, ka pārsniegumu var būt līdz 35 dienām.

Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanās atbilst plašākām Eiropas Savienības pūlēm samazināt daļiņu daudzumu, ko veicina stingrākas emisiju regulas un pilsētas tīrīšanas iniciatīvas. Diemžēl gaisa kvalitāti Rīgā ietekmē arī pārrobežu pārnese, kad piesārņojošās vielas nonāk vēja ietekmē arī Latvijā un Rīgā, kā piemēru var minēt Sahāras tuksneša putekļus 2024. gada pavasarī, kā arī, valdot dienvidu un austrumu vējiem, piesārņojums nāk no Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas ugunsgrēkiem. Klimata pārmaiņas ir pasliktinājušas pavasara putekļu līmeni Ziemeļeiropā, taču Rīgas pašvaldības veiktie pasākumi mazināja daļu no šiem efektiem.

Lai nodrošinātu precīzus gaisa kvalitātes datus, Rīgā darbojas vairākas gaisa monitoringa stacijas. Mājokļu un vides departaments uztur stacijas Brīvības ielā 73, Mīlgrāvja ielā 10, un Pārdaugavā privātmāju teritorijā Kantora-Slampes ielu krustojumā, bet VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” – K. Valdemāra ielā 65 un Kronvalda bulvārī 4. Tāpat savas stacijas uztur Rīgas brīvostas pārvalde un vairāki Rīgas ostas uzņēmumi.

Sekot līdzi gaisa kvalitātei (Rīgas gaisa kvalitātes indekss (GKI) var Mājokļu un vides departamenta mājas lapā – ŠEIT.

Trīs dienu gaisa kvalitātes prognozei var sekot līdzi – ŠEIT

Lielākie gaisa piesārņotāji Rīgā ir putekļi – PM 2,5 un PM10 daļiņas, nevis CO2. Dīzelis ir daudz piesārņojošāks nekā benzīna transportlīdzekļi. Ir arī faktori, kurus nevaram ietekmēt (piemēram, Sahāras tuksneša putekļi, mežu ugunsgrēki u.c.). No 2030. gada būs stingrākas gaisa kvalitātes robežvērtības.

 

RĪGAS MEŽI aicina iedzīvotājus kopā meklēt Rīgas Ziemassvētku egles!

Ik gadu SIA “Rīgas meži” apsaimniekotajos Rīgas un Pierīgas mežos tiek izraudzītas pilsētas galvenās Ziemassvētku rotas – lielās egles, kas svētku laikā rotā Doma laukumu un Rātslaukumu. Šogad uzņēmums piedāvā iedzīvotājiem iesaistīties, lai kopā izvēlētos visskaistākās egles, kuras svētku laikā priecēs visus pilsētas apmeklētājus.

“Rīgas meži” aicina ikvienu – skolu klases, ģimenes, draugu kompānijas, organizācijas un ikvienu dabas mīļotāju – iesaistīties skaistā piedzīvojumā, meklējot košākās Ziemassvētku egles.

Kur iedzīvotāji var meklēt Rīgas galvenās egles?

“Rīgas meži” ir sagatavojis digitālo karti ar tām meža teritorijām, kur potenciāli varētu augt kuplākās un smuidrākās egles, kas Ziemassvētku laikā kļūs par Rīgas galveno rotu. Kartē ar oranžām līnijām ir apvilkti meža nogabali gan Daugavas kreisajā pusē, gan Daugavas labajā pusē. Kopā “Rīgas meži” piedāvā 13 meža nogabalus, kur iedzīvotāji var doties meklēt pilsētas galvenās egles:

  • Rīgas mežniecībā meža masīvā starp Mežārēm un Vārnukrogu, Jūrmalas pilsētas teritorijā (kartē teritorija atzīmēta ar nosaukumu “Rīga”: https://ej.uz/1ot4);
  • Juglas mežniecībā meža masīvā starp Mežmalām un Lakstīgalām, netālu no Bajāriem (kartē šī teritorija atzīmēta ar nosaukumu “Jugla”: https://ej.uz/nthc);
  • Tīreļu mežniecībā – kopā 11 meža nogabalos:
    • pie Skujnieku krustojuma, netālu no Krogsila un Skujniekiem (kartē šī teritorija apzīmēta ar nosaukumu “Olaine 1”: https://ej.uz/ayqd);
    • meža teritorija Olaines novadā, ziemeļos no A5 apvedceļa (Rīgas apvedceļš): https://ej.uz/c5xw (kartē teritorija atzīmēta ar nosaukumu “Olaine 2”);
    • divi meža nogabali Olaines novadā, pie Apšukalniem, netālu no autoceļa A5 (Rīgas apvedceļš) un Lubaušu un Birznieku apdzīvotajām vietām (kartē teritorijas atzīmēta ar nosaukumu “Olaine 3” un “Olaine 4”: https://ej.uz/rzr7);
    • teritorija meža masīvā Olaines novada dienvidaustrumu daļā, starp Ķekavas upi un valsts galveno autoceļu A7 (kartē teritorija apzīmēta ar nosaukumu “Olaine 5”: https://ej.uz/m3pp);
    • meža teritorijas Babītes pagastā, Mārupes novadā, netālu no autoceļa A9 (Rīga–Liepāja) un Bļodnieku ceļa; kartē apzīmētas kā “Tīreļi 1” un “Tīreļi 2”: https://ej.uz/qqoj
    • četri meža nogabali, kas atrodas Babītes pagastā, Mārupes novadā, starp Trenčiem, Klīviem, Lapsām un Cielavām, dienvidos no autoceļa A9 (Rīga–Liepāja) un netālu no Ziemassvētku kauju piemiņas vietas; kartē teritorijas apzīmētas kā “Tīreļi 3”, “Tīreļi 4”, “Tīreļi 5” un “Tīreļi 6”: https://ej.uz/1uef

Uzņēmums aicina iedzīvotājus doties mežā un atrastās svētku egles foto attēlu vai video kopā ar koka GPS koordinātēm sūtīt uz e-pastu: pr@rigasmezi.lv līdz 2025.gada 5.novembrim.

Visas iedzīvotāju iesūtītās egles rūpīgi izvērtēs un dabā apskatīs “Rīgas mežu” mežziņi. Tās egles atradējs, kura egle tiks atzīta par vienu no Rīgas galvenajām Ziemassvētku eglēm, saņems īpašu balvu no “Rīgas mežiem” un tiks aicināts uz egles atklāšanas pasākumu kopā ar galvaspilsētas mēru.

Kādai jābūt Rīgas galvenajai eglei?

Lai egle kļūtu par Rīgas galveno svētku rotu, tai jāatbilst šādiem kritērijiem:

 jābūt augstumā kā 4–5 stāvu mājai,

tumši zaļai un kuplai,

skaistai no visām pusēm (bez nolauztiem zariem),

ar vienu galotni.

Šī akcija ir lieliska iespēja pavadīt laiku dabā, izzināt mežu un piedzīvot prieku, atklājot kaut ko skaistu un īpašu.

“Rīgas meži” aicina: meklēsim Rīgas galvenās Ziemassvētku egles kopā!

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums, kas ir ceturtais lielākais meža zemju apsaimniekotājs Latvijā. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

No 1. novembra rīdzinieki varēs nodot savāktās rudens lapas

, , , , , ,

Rīgas pašvaldība no 1. līdz 30. novembrim nodrošinās iespēju iedzīvotājiem bez maksas nodot savāktās koku un krūmu lapas 34 nodošanas punktos dažādās pilsētas apkaimēs.

Nodošanas punktu saraksts un darba grafiks pieejams pašvaldības mājaslapā www.riga.lv, sadaļā “Rudens lapu nodošana”.

Lapu nodošana notiks, ievērojot iepriekšējo gadu pieredzi – galvenokārt sestdienās un svētdienās, bet atsevišķos punktos arī darba dienās.

Ņemot vērā iedzīvotāju ierosinājumus, šogad lapu nodošanas punktu saraksts papildināts ar četrām jaunām lapu nodošanas vietām:

  • Ziepniekkalnā – Vienības gatvē starp 116 un 120 (Vienības gatves parēlajā ceļa joslā);
  • Latgales apkaimē – pie Ogres ielas 8;
  • Vecmīlgrāvī – apgriešanās aplī Laivinieku ielas galā (tuvākā adrese – Laivinieku iela 11A);
  • Vecmīlgrāvī – Baltāsbaznīcas un Vecāķu prospekta krustojumā.

Ņemot vērā dažādus apstākļus, šogad vairāki līdzšinējie lapu nodošanas punkti ir slēgti, taču to vietā izveidoti jauni, ērti pieejami punkti tajās pašās apkaimēs, netālu no iepriekšējām vietām:

  • Imantā – jauns punkts Kurzemes prospektā pie Baltegļu ielas 1, aptuveni trīs kilometru attālumā no iepriekšējā punkta Jūrmalas gatves, Kooperatīva un Progresa ielas krustojumā.
  • Ziepniekkalnā – jauns punkts pie Mālu ielas 11, 250 metru attālumā no slēgtā punkta Tumes ielā pie Ziepniekkalna kapiem.
  • Torņakalnā – jauns punkts Indriķa ielā pie nama Nr. 9, apmēram 150 metru attālumā no iepriekšējās vietas Indriķa ielā.
  • Dārzciemā – punkts pārcelts uz Aizvaru ielu pie nama Nr. 35, 260 metru attālumā no iepriekšējā punkta Gaismas ielā.
  • Teikā – lapas iespējams nodot pie Dzērbenes ielas 14 un teritorijā starp Lielvārdes un Ieriķu ielu, pretī Ieriķu ielai 77.

Iepriekšējais punkts Tālivalža, Stūrīša un Bajāru ielu krustojumā šogad ir slēgts.

Lapu nodošanas kārtība arī šogad paliek nemainīga – iedzīvotāji aicināti ievērot noteikumus, lai nodrošinātu kārtību un tīrību lapu savākšanas punktos.

 Lapas nedrīkst atvest vai atstāt ārpus nodošanas punkta darba laika, un tās nevarēs nodot maisos – lapas jāizber izvietotajos konteineros vai speciālajos atkritumu transportlīdzekļos.

Lapām nedrīkst būt piemaisīti citi atkritumi, un pēc izbēršanas katram iedzīvotājam savi maisi jāpaņem līdzi.

Lapu nodošanas punktos nedrīkst vest arī nolietotu sadzīves tehniku, mēbeles, būvgružus vai lapas, kas sajauktas ar sadzīves atkritumiem.

Ņemot vērā Spānijas kailgliemežu straujo izplatību, lapu nodošanā noteikts papildu nosacījums – lapās nedrīkst atrasties Spānijas kailgliemeži. Ja nodošanas brīdī tiks konstatēta to klātbūtne, lapas netiks pieņemtas. Informāciju par Spānijas kailgliemežu izplatības ierobežošanu – šeit.

Katrā lapu nodošanas punktā darbus noteiktajos laikos koordinēs Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldes pārstāvji. Viņi uzraudzīs situāciju nodošanas punktos, organizēs lapu nodošanas procesu, sekos līdzi specializētā atkritumu savākšanas transporta darbam, kā arī iespēju robežās sniegs atbalstu iedzīvotājiem – īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Lapu nodošanas punktos pastiprināti patrulēs Rīgas pašvaldības policija, lai novērstu vai ierobežotu nesankcionētu atkritumu izmešanu.

Neskaidrību gadījumā, aicinām zvanīt uz Rīgas pašvaldības bezmaksas informatīvo tālruni 80001201, jautājums tiks novirzīts par lapu nodošanas projektu atbildīgajai pašvaldības struktūrvienībai.

Iepriekš, 2024. gadā, iedzīvotāji šādā veidā nodeva 3301 tonnu lapu, savukārt 2023. gadā – 2769 tonnas.

 

Rīdzinieki aicināti paust viedokli par jaunajiem atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem galvaspilsētā

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus līdz 2. novembrim piedalīties sabiedriskajā apspriešanā par jauniem atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem* galvaspilsētā, kas paredz stingrākas prasības šķirošanai, bioloģisko atkritumu apsaimniekošanai un sabiedrības informēšanai.

Ar noteikumu projektu var iepazīties un iesniegt viedokļus pašvaldības tīmekļvietnē – ŠEIT.

Galvenās plānotās izmaiņas:

 Šķirošana kļūst obligāta – papīra, plastmasas un metāla atkritumi turpmāk būs jāšķiro visiem atkritumu radītājiem (no 2027. gada 1. marta).

Bioloģisko atkritumu konteineri būs obligāti gan pie daudzdzīvokļu, gan pie individuālajām mājām. Mājsaimniecības, kas veic kompostēšanu savā īpašumā, konteineru varēs neizvietot (no 2027. gada 1. marta).

 Mājkompostēšana tiks atļauta arī daudzdzīvokļu māju slēgtos iekšpagalmos, ievērojot noteiktās prasības.

 Minimālais konteineru izvešanas biežums – ne retāk kā reizi astoņās nedēļās nešķirotajiem, papīra, plastmasas un stikla atkritumiem; bioloģiskajiem – ne retāk kā reizi četrās nedēļās.

 No 2027. gada 1. marta atkritumu apsaimniekotājiem būs pienākums bez papildu samaksas konteinerus mazgāt un dezinficēt noteiktā biežumā.

Atkritumu izvešana brīvdienās un svētku dienās – no plkst. 7.00 (prasība spēkā no 2027. gada 1. marta).

Daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem būs jānodrošina regulāra informācija iedzīvotājiem par atkritumu izvešanas grafikiem, šķirošanu un apsaimniekošanas izmaksām, tostarp rēķinos un informācijas stendos.

Sabiedriskās apspriešanas laikā ikviens rīdzinieks ir aicināts izteikt savu viedokli, priekšlikumus un ierosinājumus, lai jaunie noteikumi veicinātu efektīvāku, videi draudzīgāku un iedzīvotājiem ērtāku atkritumu apsaimniekošanu.

Patlaban spēkā ir Rīgas domes saistošie noteikumi “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā”.

* Saistošo noteikumu projekts “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā”

 

Rīdziniekiem balsošanai tiek virzītas 32 līdzdalības budžeta projektu idejas

No 39 ideju projektiem, kas iesniegti Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta konkursā, iedzīvotāju balsošanai tiek virzīti 32 projekti. Balsošana par projektiem sāksies 1. novembrī.

Septiņi no iesniegtajiem projektiem tika noraidīti. Galvenie iesniegto projektu ideju noraidīšanas iemesli ir budžeta pārsniegšana, projekta īstenošana ir atzīta par neiespējamu, vai tas, ka pašvaldība jau īsteno līdzīgu projektu pieteiktajā teritorijā.

Līdzīgi kā citus gadus, arī šogad projektu idejās īpaša uzmanība pievērsta rotaļu un atpūtas laukumu labiekārtošanai, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku un dažādu sporta laukumu izveidi. Tāpat iesniegtas arī vairākas idejas saistībā ar ceļu seguma atjaunošanu un infrastruktūras uzlabošanu pilsētā.

Šogad kopējais konkursa finansējums ir 2,3 miljoni eiro.

Projekti iedalās trīs kategorijās:

 infrastruktūras projekti – viena projekta maksimālā summa ir 250 000 EUR;

iekšpagalmu projekti – viena projekta maksimālā summa ir 250 000 EUR;

sociālo inovāciju projekti – vienaprojekta maksimālā summa ir 50 000 EUR.

Konkursā šogad iesniegti visu kategoriju projekti.

Balsošanai virzītie projekti būs atrodami platformā geolatvija.lv.

Balsot šajā pašā platformā – sadaļā “Līdzdalības budžets”

būs iespējams

no 1. novembra līdz 30. novembrim

Šogad balsošanā varēs piedalīties tikai Rīgas pašvaldībā deklarētie iedzīvotāji, autentificējoties platformā geolatvija.lv. Tāpat balsot būs iespējams no 16 gadu vecuma un par visiem projektiem, bet ne vairāk kā vienu reizi. Kā arī balsot varēs klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas punktos.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas pašvaldība rīko kopš 2019. gada, kopā sešos konkursa norises gados atbalstīti 53 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu.

 

Rīgā modernizēs ielu apgaismojumu, uzstādot LED gaismekļus

Galvaspilsētā esošais nātrija spuldžu ielu apgaismojums tiks nomainīts pret jaunu, energoefektīvu LED apgaismojumu. Jaunie LED gaismekļi nodrošina augstāku energoefektivitāti un ievērojami samazina elektroenerģijas patēriņu, tādējādi ļaujot pilsētai samazināt uzturēšanas izmaksas un oglekļa emisijas.

Pāreja uz LED tehnoloģiju ielu apgaismojumā notiek visā pasaulē, un arī Rīga ar šo projektu sper nozīmīgu soli pretī energoefektīvākai, drošākai un ilgtspējīgākai pilsētvides attīstībai.

Kopumā paredzēts nomainīt ap 3865 gaismekļus Rīgas ielās:

  • Anniņmuižas bulvārī (Imanta);
  • Daugavgrīvas ielā (Spilve, Iļģuciems, Dzirciems);
  • Jūrmalas gatvē (Imanta, Dzirciems);
  • Spilves ielā (Iļguciems);
  • KārļaUlmaņa gatvē (Beberbeķi, Zolitūde, Pleskodāle, Bieriņi, Torņakalns, Atgāzene, Ziepniekkalns, Salas);
  • Mūkusalas ielā (Ziepniekkalns);
  • Ķengaraga promenādē (Ķengarags);
  • Lokomotīves ielā (Ķengarags);
  • Bebru ielā (Imanta);
  • Salaspils ielā (Latgales apkaime);
  • Uriekstes ielā (Sarkandaugava);
  • Pulkveža Brieža ielā (Skanste);
  • Kokneses prospektā (Mežaparks);
  • Tilta ielā (Sarkandaugava);
  • Hanzas ielā (Skanste);
  • Bukultu ielā (Sarkandaugava);
  • Biķernieku ielā (Teika);
  • Sergeja Eizenšteina ielā (Mežciems);
  • Gaiļezera ielā (Mežciems);
  • Hipokrāta ielā (Mežciems);
  • Stirnu iela (Teika);
  • Ropažu ielā (Teika);
  • Buļļu ielā (Dzirciems, Iļģuciems);
  • Kuģu ielā (Āgenskalns);
  • Raņķa dambī (Āgenskalns);
  • Dzirciema ielā (Zasulauks, Dzirciems, Iļģuciems);
  • Parādes ielā (Daugavgrīva);
  • Slokas ielā (Āgenskalns, Dzirciems, Iļģuciems, Imanta);
  • Ozolciema ielā (Ziepnmiekkalns);
  • Kantora ielā (Bieriņi);
  • Mārupes ielā (Āgenskalns);
  • Dārziņu ielā (Dārziņi);
  • Piedrujas ielā (Dārzciems);
  • Rēzeknes ielā (Dārzciems);
  • Meža prospektā (Mežaparks);
  • Gaujas ielā (Čiekurkalns, Mežaparks);
  • Duntes ielā (Brasa, Skanste, Sarkandaugava)
  • Ezermalas ielā (Čiekurkalns);
  • Ganību dambī (Skanste, Sarkandaugava);
  • A.Čaka ielā (Avoti, Centrs, Grīziņkalns);
  • Marijas ielā (Centrs);
  • Brīvības ielā (Centrs, Brasa , Grīziņkalns).

Izmantojot Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta resursus, tiks izvērtēta iespēja veikt nomaiņu arī papildu ielās – 597 gaismekļi tiks piegādāti uz departamenta noliktavām uzturēšanas vajadzībām.

Projektā paredzēts nomainīt esošos gaismekļus, atjaunot balstu pievadkabeļus un automātslēdžus, kā arī uzstādīt un reģistrēt gaismekļu kontrolierus apgaismojuma vadības sistēmā, nodrošinot modernu un efektīvu apgaismojuma risinājumu.

Konkurss tika organizēts divās daļās: pirmā – “LED gaismekļu piegāde un uzstādīšana Klimata programmas budžeta ietvaros”, kuras līguma summa ir 379 746 eiro, un otrā – “LED gaismekļu piegāde un uzstādīšana Pašvaldības budžeta ietvaros”, kuras līguma summa ir 630 045 eiro.

Atklātā konkursa abās daļās uzvarēja uzņēmums SIA “Vizulo Solutions”. Izpildes termiņš paredzēts deviņu mēnešu laikā, darbus plānots sākt decembra sākumā.

 

Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolā Purvciemā paredzēts izbūvēt mūsdienīgu āra sporta kompleksu

Rīgas dome un Jana Olševska fonds “Palīdzība poļiem Austrumos” noslēgusi sadarbības līgumu par Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolas sporta kompleksa būvniecību un modernizāciju Nīcgales ielā 15, Rīgā.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks informē, ka kopējās projekta izmaksas plānotas 916 523 eiro. No tām fonda līdzfinansējums būs 833 125 eiro, kā arī Rīgas pašvaldības līdzfinansējums 83 525 eiro: “Pēdējos gados mērķtiecīgi esam uzsākuši programmu sporta infrastruktūras attīstībai izglītības iestādēs Rīgā, lai tā atbilstu mūsdienu prasībām. Kā Rīgas pilsēta esam pateicīgi Jana Olševska fondam, ar kura finansiālu atbalstu izveidosim āra multifunkcionālu sporta laukumu ar vietu tāllēkšanai, skrejceļu, āra trenažieru zonu un boulderingu jeb kāpšanas alpīnisma sienu, kā arī vingrošanas un rotaļu laukumu dažāda vecuma pirmskolas bērniem.”

“Polija un Latvija ir ne tikai stratēģiskie partneri, bet arī tuvi kaimiņi, kurus vieno kopīga vēsture un vērtības. Ar lielu prieku atbalstām infrastruktūras modernizācijas projektu Rīgā – pirms dažiem gadiem tika atjaunota skolas fasāde, bet šobrīd ieguldām sporta infrastruktūrā. Mēs patiesi priecājamies, ka varam reāli atbalstīt dzīvojošus Latvijā poļus, radot labākus apstākļus mācībām un attīstībai. Sadarbība ar vietējo pašvaldību un partneriem norit nevainojami – tas tikai apliecina, cik daudz laba var paveikt kopā.”

Mikolajs Falkovskis, Jana Olševska fonda “Palīdzība poļiem Austrumos” valdes priekšsēdētājs

“Mūsu skolas infrastruktūras modernizācija ir nozīmīs solis uz priekšu, kas ne tikai uzlabos mācību vidi, bet arī simboliski iezīmēs skolas attīstību. Nākamgad svinēsim skolas 35. jubileju, un šis projekts būs kā īpaša dāvana visai mūsu skolas saimei – skolēniem, pedagogiem un vecākiem. No sirds pateicamies poļu partneriem par atbalstu – projekts tiek īstenots ar Polijas Ārlietu ministrijas līdzekļiem. Mūsu skola jau daudzus gadus cieši sadarbojas ar poļu partneriem, kopīgi īstenojot vērtīgus un iedvesmojošus projektus. Esam skola ar dziļām saknēm, un mēs ar lepnumu turpinām kopt savas vērtības un tradīcijas.”

Kristīne Barkovska, Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolas direktores p.i.

Darbu ietvaros plānoti arī teritorijas labiekārtošanas darbi un apgaismojuma izbūve, kā arī sporta zāles skolā ventilācijas sistēmas sakārtošana un sporta zāles grīdas seguma nomaiņa skaņas izolācijas prasību uzlabošanai.

Projektu plānots īstenot 2025.-2026. gadā. Par tā īstenošanu atbildīga Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskola un Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

Skola izveidota 1991.gadā, un tās sastāvā ietilpst pirmskola, pamatskola un vidusskola. Skolā mācās 441 bērni.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka šogad Rīgas izglītības iestāžu infrastruktūras atjaunošanai ir atvēlēti 35 miljonu eiro, kas ir viens no lielākajiem gada finansējumiem izglītības iestāžu infrastruktūrā. No tiem 29 miljoni eiro tiks ieguldīti skolu, bet 6 miljoni eiro pirmsskolas iestāžu renovācijā. Pašvaldība īsteno āra sporta infrastruktūras atjaunošanas programmu skolu teritorijās. Šoruden bērni varēs sportot četros atjaunotos āra sporta laukumos – Ziemeļvalstu ģimnāzijā, Rīgas Franču licejā (Mēness ielā), Rīgas Dārzciema vidusskolā (Sesku ielā) un Rīgas 85. pamatskolā. Savukārt pērn tika atklāti pieci šādi laukumi – Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā (Ruses ielā), Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolā (Slokas ielā), Rīgas 47. vidusskolā (Skaistkalnes ielā), Rīgas 63. pamatskolā (Baltezera ielā) un Rīgas 66. vidusskolā (Katrīnas ielā). Kopumā šogad plānots uzsākt vēl piecu sporta laukumu atjaunošanu dažādās apkaimēs, kuru nodošana plānota nākamgad.

Pēc aiziešanas no aktīvās politikas, bijušais Polijas premjerminists Jans Olševskis (Jan Olszewski, 1930.-2019.) izveidoja fondu „Palīdzība poļiem austrumos”, kas atbalsta ārpus Polijas dzīvojošo poļu kopienas. Viņš ir izcila personība Polijas vēsturē, jurists, politiķis un antikomunistiskās opozīcijas darbinieks. Aktīvi iesaistoties 80. gados opozīcijas kustībā, veicināja cīņu par demokrātiskām pārmaiņām Polijā. Būdams pirmais nekomunistiskās valdības premjers pēc politiskās transformācijas (1991.-1992.), viņš koncentrējās uz politisko un ekonomisko reformu ieviešanu. Janam Olševskim bija nozīmīga loma mūsdienu Polijas izveidē.

Papildu informācijai: Inese Ozoliņa Rīgas vicemēra E.Ratnieka padomniece inese.ozolina@riga.lv

 

Rīgā veido karti ar publiskās mākslas objektiem pilsētvidē; iesaisties tās veidošanā

Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portālā GEO RĪGA ir izveidota publiskās mākslas karte, kurā apkopoti gandrīz 500 pilsētā izvietoti un publiski pieejami mākslas un dizaina darbi.

Kartē var apskatīt vietas, kur Rīgā atrodas pieminekļi un piemiņas vietas, sienu gleznojumi (murāļi), skulptūras, strūklakas, īpaši labiekārtojuma elementi un unikāli ēku dekori.

Iedzīvotāji aicināti iesaistīties Rīgas publiskās mākslas kartes veidošanā un informēt par maz zināmiem mākslas un dizaina objektiem, kas atrodas publiski pieejamās vietās. Ja kartē nav atzīmēts kāds mākslas un dizaina darbs, aicinām aizpildīt anketu un norādīt tā atrašanās vietu kartē, pievienot fotogrāfiju un, ja iespējams, papildu informāciju par objektu vai tā izcelsmes stāstu. Objekti var atrasties privātā īpašumā, bet tiem jābūt publiski pieejamiem. Šajā kartē netiek iekļauti iekštelpās esoši objekti.

Publiskās mākslas karte tapusi, lai apzinātu dažādos laika periodos tapušu mākslas un dizaina objektu atrašanās vietu pilsētā, informētu pilsētas iedzīvotājus un viesus.

 Ar mākslas darbu izvietojumu Rīgas administratīvajā teritorijā ikviens var iepazīties Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portālā georiga.lv tematiskajā kartē “Pilsētvide” zem šķirkļa “Pilsētvides objekti” – skatīt ŠEIT.

 Iesniegt informāciju par kādu mākslas un dizaina objektu var – ŠEIT.

Anketa būs aktīva līdz 30. septembrim.

Publiskās mākslas karti veido Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Pilsētas arhitekta dienests.