Arhīvs birkai: Pilsētvide

Viesturdārzā tagad pieejams tautasdziesmu motīvos veidots bērnu rotaļu laukums

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments Viesturdārzā pabeidzis vērienīgu bērnu rotaļu laukuma atjaunošanu un paplašināšanu, kuras laikā uzstādītas tautasdziesmu motīvos veidotas rotaļu iekārtas, labiekārtojuma elementi un ierīkoti ainaviski apstādījumi.

“Šis bija ilgi gaidīts projekts ar iecerēm pilnībā pārveidot Viesturdārza rotaļu zonu, izveidojot jaunu rotaļu laukumu dažādu vecumu bērniem, vingrošanas elementus, apgaismojumu, celiņus un apstādījumus. Pateicoties Viesturdārza senajām tradīcijām, to bieži dēvē arī par Dziesmu svētku parku, tāpēc jaunajam laukumam ir īpaša koncepcija, veidojot rotaļu iekārtas tautasdziesmu motīvos un uzstādot īpašus muzikālos elementus, piemēram, “Dziesmu bumbu”, kura atskaņos latviešu tautas dziesmas. Tagad mums atvērts viens no modernākajiem bērnu rotaļu laukumiem Rīgā, kas iepriecinās savus mazos apmeklētājus!”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

“Viesturdārza rotaļu laukuma tematika izvēlēta, balstoties uz parka vēsturisko attīstību un svarīgiem notikumiem, kuri risinājušies laika gaitā. Tāpēc izveidoti gan muzikālie elementi, gan putnu motīvs skulptūrās, kas nav izvēlēts nejauši, – viens no tautasdziesmu vadmotīviem ir putnu dziedāšana, kas apliecina prieku un līksmību. Ar šo rotaļu laukumu vārda tiešā nozīmē vēlamies ieskandināt 2025. gada skolēnu Dziesmu svētkus, tā ir dāvana visiem Rīgas mazajiem dziedātājiem un dejotājiem!”

akcentē Mājokļu un vides departamenta direktors Edijs Pelšs.

Projekta laikā nomainīja visas esošās rotaļu iekārtas uz jaunām un paplašināja laukuma platību, izveidojot smilts seguma rotaļu zonu pašiem mazākajiem un gumijas seguma rotaļu zonu lielākiem bērniem, kuras atdala parka celiņš un gumijas seguma reljefu vaļņa veidolā. Visi rotaļu elementi izgatavoti no dabiskas robīnijas koksnes. Uzstādītas dažādas rotaļu iekārtas fiziskām aktivitātēm, kā arī muzikāli, attīstoši un izglītojoši elementi.

Tāpat ierīkoja jaunu rotaļu laukuma apgaismojumu, uzstādot 12 jaunus apgaismes ķermeņus, kā arī atjaunoja un uzstādīja desmit soliņus, sešas velo novietnes un 460 m2 platībā ierīkoja ziedošu krūmu un puķu stādījumus.

Ar dažādiem dekoratīviem elementiem radīta vietas identitāti raksturojoša parka telpa, veidojot sasaisti ar dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmi parka vēsturē.

📸 – FOTO

Rīgas pašvaldība laukuma veidošanā kopā ieguldīja aptuveni 370 000 eiro bez PVN.

Viesturdārzs ir vecākais Rīgas parks un aizņem 7,6 ha platības. Šajā vietā tas tika ierīkots 1711. gadā pēc Pētera I rīkojuma – Krievijas cars šo vietu bija noskatījis savai vasaras rezidencei ar plašu dārzu. 1841. gadā tas tika uzdāvināts Rīgai un kopš tā laika tajā tika organizēti dažādi pasākumi rīdziniekiem: spēlēja teātri, notika koncerti. 60.gados šeit ierīkoja restorānu, bet 1873.gadā uzcēla estrādi, kur notika I Vispārīgie latviešu dziesmu svētki. No 1883.gada ziemā te darbojās slidotava un ledus kalns, no kura braukt ar ragaviņām, bet vasarās šeit zem klajas debess spēlēja tenisu. 1936. gadā uz šejieni atceļoja Triumfa arka jeb Aleksandra vārti, bet 1973. gadā atklāja dziesmu svētku simtgadei veltītu arhitektoniski – skulpturālu ansambli.

 

Dārzciema apkaimi izrotā unikālas ielu zīmes

Šā gada septembrī noslēdzies Dārzciema apkaimes biedrības realizētais projekts “Te ir Dārzciems”, izkrāšņojot apkaimi ar unikālām ielu zīmēm.

No šā gada aprīļa Dārzciema apkaimes biedrība īstenoja Rīgas mērogā unikālu projektu, kas bija veltījums apkaimes simtgadei Rīgas sastāvā un kuru līdzfinansēja Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programma.

Projekta “Te ir Dārzciems” ietvaros apkaimes iedzīvotāji (tai skaitā juridiskas personas) varēja pieteikties bezmaksas ielu nosaukumu zīmēm, kuru dizains tapa, sadarbojoties ar vietējām māksliniecēm. Uz speciāli veidotajām zīmēm tika grafiski atveidots ielas nosaukums (piemēram, kaķis, lapsa, kamene u.c.), uzrakstīts ielas nosaukums, kā arī papildus izvietots Dārzciema apkaimes biedrības logo un apkaimes dibināšanas gads (jeb gads, kad tā oficiāli tika pievienota Rīgai – 1924.). Paralēli apkaimes iedzīvotāji varēja pieteikties arī zīmei, uz kuras ir uzraksts “Dārzciems”, grafisks tā attēlojums un dibināšanas gads – bez ielas nosaukuma.

Kopumā tika pieteiktas 173 zīmes, no kurām vairāk nekā divas trešdaļas attēlo ielas nosaukumu. Visvairāk unikālo zīmju ar ielas nosaukumu rotās Kraukļu ielu (14), Kārsavas ielu (11), Dārzciema ielu (10) un Sesku ielu (10). No 54 Dārzciema ielām savu zīmi iegūs 42 ielas.

Zīmju izvietošanai bija pieteikušies ne tikai privātmāju saimnieki, bet arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, rindu mājas, māju puduri un iestādes. Īpaši uzsverama valsts iestāžu un uzņēmumu atsaucība: zīmes tika izvietotas pie Rīgas Dārzciema vidusskolas ēkām, Rīgas Valsts tehnikuma Tehnoloģiju un inovāciju centra, pirmsskolas izglītības iestādes “Māra”, Valsts sociālās aprūpes centra filiāles “Pļavnieki”, kā arī pie Pillar būvētās ēkas, birojiem, autoservisiem un organizācijām.

Papildus zīmēm pieteicās stūra īpašumu saimnieki – lai katrā no ielām būtu sava zīme ar unikālo grafiku.

Interesanti varianti tika saņemti, kad tika veikta iedzīvotāju aptauja par iespējamiem zīmju dizainiem:

  • Steigas ielu ieteica attēlot kā gliemezi;
  • Jāņa Klīdzēja ielu kā Jāņu vainagu;
  • Gaismas ielu – spuldzīti, sauli, spožu zvaigzni vai laternu;
  • Kupravas ielu – kamieli;
  • Lubānas ielu – kā pīles;
  • Pildas ielu – benzīntanka pistoli utt.

Tā kā priekšroka zīmju saņemšanai tika dota Biedrības biedriem, zīmju pieteikšanas laikā vēlēšanos pievienoties Biedrībai izteikuši 65 apkaimes iedzīvotāji.

Līdz projekta noslēgumam ir piestiprinātas apmēram 100 zīmes, un to izsniegšana vēl turpinās. Pateicoties projektam, kopumā ir pasūtītas 250 zīmes (pagaidām nepieteiktās zīmes ir ar Dārzciema nosaukumu), kas tiks izsniegtas apkaimes iedzīvotājiem pēc pieprasījuma arī pēc projekta noslēguma.

Iesniedzot projektu, Biedrība vēlējās veicināt apkaimes atpazīstamību gan lokāli, gan ārpus tās robežām, rosināt iedzīvotāju lepnumu par dzīvi šajā apkaimē, kopienas kopējo pilsonisko aktivitāti un sabiedrības integrāciju. Projekta rezultāti vērtējami kā ļoti veiksmīgi, un tā mērķi tika sasniegti.

✅ Uzzināt vairāk par projektu – ŠEIT
✅ Albumu ar izvietotajām zīmēm var apskatīt Biedrības Facebook kontā

Projekts “Te ir Dārzciems” tika līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros un tika īstenots no 2024. gada 2. aprīļa līdz 2024. gada 30. septembrim, līguma Nr. RAIC-24-88-lī, noslēgts 09.04.2024.

Dārzciema apkaimes biedrība ir brīvprātīga organizācija, kuru 2020. gada martā dibināja Dārzciema apkaimes aktīvākie iedzīvotāji. Biedrība iestājusies pret funkcionālā zonējuma maiņu savrupmāju teritorijā, protestējusi pret Rīgas teritoriālo plānojumu 2030. gadam un koku izciršanu apkaimē, cīnījusies par ielu sakārtošanu un asfaltēšanu, apstādījumu saglabāšanu un papildināšanu, kā arī vispārēju Dārzciema apkaimes labiekārtošanu.

Informāciju sagatavoja:
Sanda Roze, Dārzciema apkaimes biedrības biedre, Projekta “Te ir Dārzciems” vadītāja

 

Rātsnamā norisināsies diskusija “Vides mākslas objekti Rīgā – pilsētas rota un/vai rotaļu laukums?”

Otrdien, 8. oktobrī, plkst.15.00-17.00 Rīgas domes Sēžu zālē norisināsies diskusija “Vides mākslas objekti Rīgā – pilsētas rota un/vai rotaļu laukums?”, kurā eksperti un pašvaldības pārstāvji apspriedīs vides mākslas objektu ietekmi uz pilsētvidi un sabiedrību.

“Diskusijā “Vides mākslas objekti Rīgā – pilsētas rota un/vai rotaļu laukums?” Rīgas domē sarunāsimies par vides mākslas objektiem pilsētvidē un to mijiedarbību ar sabiedrību. Šīs vasaras notikumi lika mums pārdomāt dažādus jautājumus. Diskusijā runāsim par radošuma robežām, normatīvo aktu prasībām un atbildību. Identificēsim nākotnē nepieciešamos uzlabojumus, lai vides mākslas objekti vēl vairāk veicinātu Rīgas attīstību un sabiedrības iesaisti. Aicinu piedalīties diskusijā klātienē vai attālināti,”

aicina Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Diskusiju vadīs Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājas vietnieks, tēlnieks Ivars Drulle. Diskusijā piedalīsies eksperti no dažādām organizācijām, Rīgas domes amatpersonas un darbinieki, Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji, NVO un sabiedrības pārstāvji. Plānots, ka auditorijā būs deputāti, eksperti, pašvaldības darbinieki, studenti un interesenti, kuriem būs iespēja uzdot jautājumus un izteikt viedokli.

Aicināti piedalīties arī mediju pārstāvji.

✅ Diskusiju būs iespējams vērot tiešraidē Facebook “Rīgā notiek” kontā.

✅ Dalībai klātienē lūgums pieteikties pie Mārtiņa Šteina, rakstot e-pastu: martins.steins@riga.lv.

Attēls – Metu konkursa vides makslas objektu izveidei Vecrīgā uzvarētāji (Piegādātāju apvienības : Lightfoot”projekts “Kopā pie Doma”).

 

Rīgā nomarķētas pirmās droša patvēruma vietas

Trešdien, 2. oktobrī Rīgas pašvaldība Dreiliņu apkaimē sāka marķēt pirmās droša patvēruma vietas, kas ir piemērotas iedzīvotāju pasargāšanai katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumā. Patvēruma vietu marķēšana notika bērnudārzā “Dzilniņa” un trīs blakus esošajās pašvaldības dzīvojamajās ēkās, kurām ir piemērotas pagrabtelpas. Kopā Rīgā ir apzinātas aptuveni 400 pašvaldības un valsts ēkas, kurās būtu iespējams ierīkot droša patvēruma vietas.

📸 ŠEIT

“Mums rūp rīdzinieku drošība, tādēļ Rīga civilās aizsardzības jautājumus risina sistēmiski un ar lielu rūpību. Mana pārliecība ir, ka patvertņu un patvērumam drošu vietu tīkls pilsētā jāveido decentralizēts, lai krīzes situācijā patvēruma vieta ir cilvēkam ātri sasniedzama. Pašvaldība turpina apsekot un sakārtot pagrabstāvus sev piederošajās ēkās – skolās, bērnudārzos, sociālajos centros un citviet, aicinu to darīt arī iedzīvotājiem savos īpašumos, tai skaitā daudzdzīvokļu namos,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

“Tuvākajos mēnešos rīdzinieki arvien biežāk manīs zaļās droša patvēruma vietas zīmes pilsētā. Pirmajā posmā plānojam sagatavot un nomarķēt 134 objektus, kas ir pašvaldības īpašumā. Pēc VUGD aprēķiniem, pašvaldības rīcībā ir telpas, kas ārkārtas gadījumā var sniegt īslaicīgu patvērumu līdz pat 50 tūkstošiem cilvēku. Vienlaikus mēs vēl šā gada laikā plānojam apstiprināt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides mehānismu komersantiem, kuri būs gatavi piemērot un piedāvāt savas telpas kā droša patvēruma vietas, piemēram, pazemes stāvvietās, noliktavās un līdzīgās telpās,”

norāda Rīgas vicemēre Linda Ozola.

Sadarbībā ar valsts iestādēm Rīgā turpinās darbs pie iespējamo patvēruma vietu pārbaudes un šobrīd pašvaldība sākusi arī nākamo posmu – iezīmēt patvēruma vietas pilsētvidē, lai ikviens sev tuvākā apkārtnē varētu apzināt, kur viņam pieejama vieta patvērumam katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumā.

Zīmes uzstādīs pie tām ēkām, kuru pagrabi un pagrabstāvi VUGD apsekošanas rezultātā ir novērtēti kā pilnībā vai daļēji atbilstoši patvertņu vajadzībām un būs publiski pieejami apdraudējuma laikā. Šīs vietas nebūs publiski pieejamas ikdienā, ja vien to neparedz ēkas un konkrēto telpu uzdevumi, piemēram, izglītības iestādes pagrabstāvs ikdienā būs pieejams tikai izglītības iestādes darbiniekiem un skolēniem, bet nevis apmeklētājiem no malas.

Patvertnes vai vietas, kur meklēt drošu patvērumu apdraudējuma gadījumā paredzētas, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām, siltumstarojuma vai radioaktīvā piesārņojuma. Tās var tikt izveidotas un ierīkotas dažādu būvju pagrabstāvos vai pazemes stāvos (piemēram, dzīvojamo māju pagrabos, pazemes autostāvvietās u. c.). Droša patvēruma vietām jāatrodas netālu no iedzīvotāju uzturēšanās vietām (darbavieta, izglītības iestāde, dzīvesvieta), lai nodrošinātu cilvēku nokļūšanu patveršanās vietā iespējami drīzā laikā no ziņu par apdraudējumu saņemšanas.

Jau vēstīts, ka Rīgas dome pavasarī apstiprināja jauno galvaspilsētas civilās aizsardzības plānu, kurā izstrādāti algoritmi un sniegti konkrēti padomi, kā rīkoties iedzīvotājiem dažādās krīzes situācijās, tostarp militāra apdraudējuma gadījumā. Rīga ir pirmā publiskā sektora iestāde, kas savā civilās aizsardzības plānā ir iekļāvusi praktisku informāciju iedzīvotājiem, kā sagatavoties un rīkoties militāra apdraudējuma gadījumā. Plānā apkopota arī valsts aizsardzības iestāžu informācija un padomi, tas papildināts ar vizuāliem materiāliem, kas to padara viegli uztveramu un saprotamu ikvienam iedzīvotajam. Plānā iekļauta informācija arī par pulcēšanās vietām apdraudējuma gadījumā, evakuācijas punktiem, pārtikas izdales vietām. Tāpat sniegti ieteikumi, kā komunicēt ar citiem cilvēkiem, kā uzvesties evakuācijas procesa laikā, kā labiekārtot patvēruma vietu u.c. svarīgu informāciju.

Civilās aizsardzības plāns izstrādāts sadarbībā ar plašu ekspertu loku no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Nacionāliem Bruņotajiem spēkiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta.

Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns, semināru ieraksti un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās, pieejami pašvaldības mājaslapā www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Nākamais seminārs norisināsies jau 2. oktobrī un būs veltīts tēmai par patvertnēm un vietām kur iespējams meklēt patvērumu dažādu apdraudējumu gadījumā.

Rīdzinieki tiek aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājas lapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

 

Atjaunots Lucavsalas grilparks

Lucavsalā AS “Ķekava Foods” ir uzstādījusi un parka apmeklētājiem nodevusi lietošanai septiņus jaunus āra grilus ar grilēšanas aprīkojumu, nomainot savulaik 2017.gadā uzstādītos, bet nu jau nolietotos grilus. Grili izvietoti Lucavsalas dienvidu daļā, zaļajā zonā Mazās Daugavas krastā, posmā starp Lucavsalas līča peldvietu un Rīgas Airēšanas klubu.

Grilparks ar septiņām labiekārtotām piknika vietām ir pieejams ikvienam Lucavsalas parka apmeklētājam. Izmantojot publiski pieejamos grilus, ir svarīgi būt piesardzīgiem un ievērot visus ugunsdrošības noteikumus, kā arī rūpēties par kārtību un sakoptu grilparka apkārtni.

Jau vēstīts, ka, turpinot Lucavsalas atpūtas zonas labiekārtošanu, teritorijā pie bērnu rotaļu laukumiem pavasarī tika iestādīti 70 augļu koki – dažādu šķirņu ābeles, bumbieres un ķirši. Ābeles, ķirši un bumbieres iestādītas Lucavsalas ziemeļu daļā pie bērnu rotaļu laukumiem, labajā pusē Salu tiltam, braucot no centra uz Pārdaugavu.

Lucavsalas atpūtas zona tika izveidota pirms vairāk nekā desmit gadiem. Tajā atrodas peldvieta un pašvaldības policijas glābšanas stacija, bērnu rotaļu laukumi, volejbola laukumi un trenažieri vingrošanai. Pērn blakus atpūtas zonai tika ierīkots arī lielākais suņu pastaigu laukums Rīgā.

 

Zinātniskā konferencē analizēs pretrunīgi vērtētas vēstures norises un personības

Rīgas dome un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūts 9. oktobrī Rīgas domes sēžu zālē pulksten 10 aicina uz zinātnisku konferenci “Salauztā ainava – vēsture un arhitektūra”.

Konferencē tiks runāts par kara ietekmi uz pilsētvidi; par mitoloģiju un maldināšanu piemiņas objektos pilsētā; ideoloģiskiem iemesliem, kāpēc pilsētas mēdz un nemēdz atdzimt savā iepriekšējā veidolā; starptautiskām mantojuma aizsardzības normām kara laikā un pilsētu atdzimšanas praksēm.

“Vēsturiskā pilsētas ainava ar tās arhitektūru un plānojumu ir mūsu identitātes daļa. Karadarbības rezultāts, bet reizēm arī mērķis ir šīs identitātes ainavas iznīcināšana. Jautājums, kas notiek pēc kara – vai šī ainava atdzimst, dziedējot identitātei cirstās brūces, vai arī tā ir zudusi. Ir piemēri, kur sabiedrība veic milzu darbu, lai sagrautās pilsētas tiek atjaunotas pirmskara izskatā. Vienlaicīgi ideoloģisku vai ekonomisku apsvērumu dēļ pilsētas neatdzimst, atstājot dziļu identitātes traumu sabiedrības atmiņā. Tagad, kad Ukrainā Krievija agresori ir iznīcinājuši Mariupoli, Bahmutu, Soledaru, Vuhledaru un vēl virkni pilsētu, mūsu konference nav tikai atskats pagātnē, bet arī stāsts par atdzimšanas iespēju nākotnē,”

saka Rita Našeniece, Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja.

Latvijas vēsturnieki analizēs līdz šim pretrunīgi vērtētas 20. gadsimta vēstures norises un personības, kā arī to darbības atspoguļojumu publiskajā telpā. Īpaša uzmanība būs pievērsta virknei vēstures vēstījumu – mītam par Rīgas “atbrīvošanu” 1944. gada 13. oktobrī, pieminekļiem latviešu strēlniekiem Rīgā un padomju komisāram Jānim Fabriciusam Ventspilī, Liepājas (1941) un Bauskas (1944) aizstāvju atcerei, kas dažādi vērtēti sabiedrības kolektīvajā atmiņā un vēstures politikā.

“Valsts pētījumu programmas Latvijas 20.-21. gadsimta vēsturē un Rīgas domes sadarbības ietvaros tapusī izstāde “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā” un zinātniskā konference “Salauztā ainava – vēsture un arhitektūra” ir labs vēstures pētniecības un atmiņu politikas mijiedarbes piemērs, kas atgādina par nereti piemirstu, bet nozīmīgu Latvijas vēstures lapaspusi – okupācijas varu maiņu 1944. gadā un PSRS un Vācijas karaspēku nodarītajiem zaudējumiem Latvijas pilsētām un to kultūrvēsturiskajam un industriālajam mantojumam. Dziļāka izpratne par šiem dramatiskajiem notikumiem ne tikai ļauj vilkt paralēles ar šobrīd notiekošo Krievijas noziedzīgo karu Ukrainā, bet sniedz arī tālākus impulsus Latvijas valsts stiprināšanā un vēstures dezinformācijas kliedēšanā plašākā sabiedrībā,” uzsver Dr. hist. Uldis Neiburgs, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks.

Kultūrvēsturiskā mantojuma eksperti un arhitekti diskutēs par arhitektūras identitātes izaicinājumiem kara un pēckara periodā. Uzmanības lokā būs gan Rīgas vēsturiskais centrs, gan Vecrīgas ielas (Otrā pasaules kara laikā Vecrīga zaudēja ap 10 % vēsturiskās apbūves), kā arī starptautiskā pieredze kara darbībā cietušo pilsētu atjaunošanā vai modernizēšanā mūsdienās.

Konference organizēta Valsts pētījumu programmas projekta “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” (VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003) ietvaros. Tā ir kopējs noslēdzošs pasākums sadarbībai, ko uzsāka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvalde un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, nodrošinot ceļojošās brīvdabas izstādes “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā” veidošanu.

8. maijā Rīgā, Brīvības laukumā, atklātā brīvdabas izstāde šogad bija skatāma padomju aviācijas uzlidojumos un Vācijas – PSRS karadarbībā 1944. gadā visvairāk cietušajās Latvijas pilsētās – Rīgā, Gulbenē, Rēzeknē, Jelgavā, Bauskā un Valmierā, bet 9. oktobrī atgriezīsies Strēlnieku laukumā, Rīgā.

Konferences mērķis ir veidot un stiprināt izpratni par Rīgu kā unikālu vietu, kuras identitāte ir cieši saistīta ar ainavu un kultūrvēsturisko mantojumu. Konferencē aicināti piedalīties humanitāro un sociālo zinātņu, radošo industriju, nevalstisko organizāciju, masu mediju un citu sfēru pārstāvji, kas iesaistīti vēstures un arhitektūras jomu attīstībā, pētniecībā un komunikācijā.

 

1.oktobrī vairākos ielu posmos Rīgā darbu uzsāks jaunas maksas autostāvvietas

, , ,

1. oktobrī vairākās ielu malās Rīgā tiks atvērtas jaunas maksas autostāvvietas. To mērķis ir labāk organizēt satiksmes plūsmu un atvieglot automašīnu novietošanu vietās, kur ir liels pieprasījums pēc stāvvietām.

Līdz ar jaunu maksas autostāvvietu ierīkošanu tiks sakārtota automašīnu novietošanas kārtība, lai mazinātu iespējamību ar nepareizi novietotām automašīnām kavēt citus satiksmes dalībniekus un radīt sastrēgumus. Veidojot jaunās maksas autostāvvietas, ņemts vērā Rīgas attīstības plāns, kas vērsts uz vides kvalitātes uzlabošanu un sabiedriskā transporta pieejamības veicināšanu. Jaunās stāvvietas galvenokārt ierīkotas C tarifu zonā.

Jaunās autostāvvietas izveidotas sekojošās ielās un posmos:

  • Alojas iela: posmā no Miera ielas līdz K. Valdemāra ielai un no K. Valdemāra ielas līdz Tomsona ielai (C tarifu zona)
  • Eksporta iela: posmā no Miķeļa ielas līdz Muitas ielai un no Miķeļa ielas līdz Eksporta ielai (B tarifu zona)
  • Ģertrūdes iela: posmā no K. Valdemāra ielas līdz Skolas ielai (B tarifu zona)
  • Grostonas iela: posmā no J. Daliņa ielas līdz J. Dikmaņa ielai un no J. Daliņa ielas (C tarifu zona)
  • Hospitāļu iela: posmā no Miera ielas līdz Zirņu ielai (C tarifu zona)
  • J. Daliņa iela: posmā no Skanstes ielas līdz Grostonas ielai un no K. Valdemāra ielas līdz Vesetas ielai (C tarifu zona)
  • K. Valdemāra iela: posmā no Alojas ielas līdz Mālpils ielai (C tarifu zona)
  • Nītaures iela: posmā no K. Valdemāra ielas līdz Tomsona ielai (C tarifu zona)
  • Pulkveža Brieža iela: posmā no Pētersalas ielas līdz Hanzas ielai (D tarifu zona)
  • Rūpniecības iela: posmā no Hanzas ielas līdz Pētersalas ielai (D tarifu zona)
  • Tomsona iela: posmā no Nītaures ielas līdz Mālpils ielai un no Mālpils ielas līdz J. Dāliņa ielai (C tarifu zona)
  • Zirņu iela: posmā no Skanstes ielas līdz Vesetas ielai, no Vesetas ielas līdz K. Valdemāra ielai un no Miera ielas līdz Hospitāļu ielai (C tarifu zona).

Par stāvvietu B, C un D zonās darba dienās jāmaksā:

  • no plkst. 08.00 līdz 20.00;
  • sestdienās no plkst. 09.00 līdz 17.00.
  • svētdienās un svētku dienās, pakalpojums ir bez maksas.

“Rīgas satiksme” atgādina, ka iedzīvotāji, kuri deklarējuši savu dzīvesvietu attiecīgajā tarifu zonā, var noformēt iedzīvotāja karti, kas nodrošinās ērtāku autostāvvietu uzmantošanu. Karte jānovieto redzamā vietā – kreisajā pusē uz transportlīdzekļa priekšējā paneļa tā, lai autostāvvietu kontrolieriem būtu iespējams pārliecināties par šī dokumenta esamību un saturu, t.i. jābūt saskatāmam derīguma termiņam, dokumenta numuram u.c.

Norēķināties par autostāvvietu pakalpojumu iespējams, izmantojot mobilo lietotni Mobilly, Europark.

Plašāku informāciju par “Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt mājaslapā www.rigassatiksme.lv vai sociālajos tīklos “X”, “facebook”.

 

Rīgas pašvaldība noslēgusi pagaidu līgumu tiltu ikdienas uzturēšanai

Rīgas pašvaldība pēc izsludinātās sarunu procedūras noslēgusi pagaidu līgumu ar SIA “Rīgas tilti” galvaspilsētas tiltu, satiksmes pārvadu un gājēju tuneļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai pēc 1. oktobra.

Jau vēstīts, ka, iepirkuma konkursam noslēdzoties bez rezultāta, Rīgas pašvaldība nolēma rīkot ārkārtas sarunu procedūru. Tajā piedāvājumus iesniedza divi pretendenti. Līguma slēgšanas tiesības nolemts piešķirt SIA “Rīgas tilti” atbilstoši piedāvātajai līgumcenai 8,69 miljoni eiro bez PVN gadā (43,46 miljoni piecos gados) ar nosacījumu, ka līgums spēkā no šā gada 1. oktobra līdz brīdim, kamēr atkārtotā iepirkumā tiks atrasts uzturētājs visam 5 gadu periodam. Piedāvātā summa ir par 5,3% zemāka nekā iepriekšējais piedāvājums.

Pavasarī Rīgas pašvaldība izsludināja atklātu konkursu transporta būvju ikdienas uzturēšanai no 2024. gada līdz 2029. gadam. Iepirkuma procedūrā uzturēšanas pakalpojums tika sadalīts četrās daļās, par katru no tām noslēdzot atsevišķu iepirkuma līgumu. Par pirmajām trim daļām, kas saistītas ar ielu uzturēšanu, līgumi jau ir noslēgti.

Konkursa daļā par tiltu uzturēšanu piedāvājumu šovasar iesniedza divi pretendenti, bet abi neatbilda nolikuma prasībām. Pēc atkārtota konkursa izsludināšanas trīs mēnešus vēlāk abi pretendenti iesniedza jaunus piedāvājumus, bet šoreiz lētākā piedāvājuma summa jau bija aptuveni par 43 % lielāka nekā iepriekšējā, bet otra pretendenta piedāvājums bija pieaudzis par 14 %.

Ņemot vērā, ka šāds izmaksu pieaugums tik īsā laikā nav pamatojams ar objektīviem apstākļiem, kā arī pašvaldības pienākums ir izvēlēties saimnieciski izdevīgus risinājumus un novērst līdzekļu izšķērdēšanu, iepirkuma komisija konkursu par ceturto daļu nolēma izbeigt bez rezultāta. Lai nodrošinātu tiltu, satiksmes pārvadu un gājēju tuneļu ikdienas uzturēšanu ziemas periodā, Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange uzdeva sākt ārkārtas sarunu procedūru ar vairākiem pretendentiem.

Konkursa pirmajā daļā “Transporta būvju uzturēšana Daugavas kreisajā krastā, Rīgā” līgums noslēgts ar piegādātāju apvienība “Roadeks un LAU”, kas sastāv no SIA “ROADEKS” un VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”. Noslēgtā līguma kopējā summa ir 95,31 miljons eiro bez PVN.

Konkursa otrajā daļā “Transporta būvju uzturēšana Daugavas labajā krastā (Centra rajonā un Latgales priekšpilsētā), Rīgā” līgums noslēgts ar personu apvienību, ko veido SIA “Eco Baltia vide” un SIA CBF “Ļ-KO”. Noslēgtā līguma kopējā summa ir 77,44 miljoni eiro bez PVN.

Konkursa trešajā daļā “Transporta būvju uzturēšana Daugavas labajā krastā (Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā), Rīgā” līgums noslēgts ar SIA “Vizii Urban”. Noslēgtā līguma kopējā summa ir 69,79 miljoni eiro bez PVN.

Minētās līgumu summas attiecas uz visu līguma izpildes periodu, kas ir pieci gadi.

Līdz šā gada 1. oktobrim uzturēšanas darbus turpinās veikt pilnsabiedrība “Daugavas labā krasta izturētājs” un “Daugavas kreisā krasta uzturētājs”. No 1. oktobra uzturēšanas darbus Rīgā sāks veikt konkursā izraudzītie uzvarētāji.

Pašvaldība ar Sabiedrību par atklātību – Delna” noslēdza sadarbības līgumu, kura mērķis ir veicināt labu pārvaldību, atklātību, iesaisti un sabiedrības informētību par iepirkuma norisi un īstenošanu. Līguma izpilde tiek saistīta ar integritātes paktu, kur galvenie nosacījumi ir korupcijas nepieļaušana, interešu konflikta novēršana, brīvas un godīgas konkurences, biznesa prakses ievērošana, caurskatāmība.

 

 

Rīga starptautiskajā viedo pilsētu indeksā pakāpusies par 24 vietām

Rīga starptautiskajā viedo pilsētu indeksā gada laikā pakāpusies par 24 vietām, 142 pilsētu konkurencē ieņemot 59. vietu un pārspējot arī tādas Eiropas metropoles kā Barselona, Stambula, Roma, Atēnas, Milāna, Krakova un Mančestera.

Viedo pilsētu indeksu (IMD Smart City index) ik gadu organizē Pasaules konkurētspējas centrs (World Competitiveness Center), novērtējot pilsētās esošo infrastruktūru, tehnoloģiskos risinājumus un pieejamos pakalpojumus. Pētījuma laikā katrā pilsētā aptaujāti arī 120 iedzīvotāji, aicinot novērtēt pilsētas sniegumu tādās jomās kā veselība un drošība, mobilitāte, aktivitātes (vide un kultūra), darba un izglītības pieejamība un pilsētas pārvaldība.

Novērtējot Rīgas sasniegumu, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone uzsver: “Mūsu darbs viedo pilsētu jomā dod rezultātus un sekmīgi virzāmies uz priekšu, ieviešot pašvaldības darbā dažādas inovatīvas tehnoloģijas. Bet panākumu pamatā ir vieda pašvaldības pārvaldība, un, ņemot vērā, ka arvien vairāk pašvaldības komandai pievienojas zinoši, pieredzējuši un talantīgi cilvēki, Rīgas izaugsme tikai palielināsies.”

Ieviešot digitālās tehnoloģijas pašvaldības darbā, Rīgā jau šobrīd integrētās transporta sistēmas padara pārvietošanos vienkāršāku un ērtāku. Operatīva satiksmes pārvaldība un reāllaika dati ļauj ikvienam ērti pārvietoties pilsētā. “Zaļās” ēkas, saules enerģija, vieds publiskais apgaismojums un videi draudzīga pārvietošanās samazina oglekļa pēdas nospiedumu, veidojot tīrāku un zaļāku Rīgu. Pašvaldības tiešsaistes pakalpojumi, digitālie rīki pilsētplānošanā un 5G tehnoloģiskie risinājumi ļauj ikvienam piedalīties pilsētas veidošanā. Bezmaksas Wi-Fi pilsētas parkos, uzlabota sabiedriskā drošība un daudzveidīgie pilsētas pakalpojumi uzlabo rīdzinieku un pilsētas viesu ikdienu. Savukārt, lai paaugstinātu pašvaldības darba efektivitāti un ātrāk atbildētu uz iedzīvotāju pieprasījumiem, tiek testēti mākslīgā intelekta (AI) rīki.

Iespējas, kādas nodrošina Rīga, novērtē ārvalstu partneri, jo arvien vairāk uzņēmēju Rīgu izvēlas kā savu inovāciju vidi un pašvaldība kļūst par partneri, attīstot un testējot risinājumus pilsētvidē un tās pilotteritorijās. Piemēram, Pašvaldības ģeotelpisko datu portāls “GEO RĪGA” nodrošina piekļuvi Rīgas ģeotelpiskajiem datiem dažādām sabiedrības grupām, tostarp investoriem, uzņēmējiem, inovāciju radītājiem un pētniekiem. Rīga kopā ar Turīnas pašvaldību piedalās Eiropas Savienības pilotprojektā “5G4LIVES”. Šī projekta pilotteritorijās – Vecāķu un Kīšezera pludmalē, tiks uzstādītas jaunākās 5G tehnoloģijas un pašvaldības policijas darbā ieviesti automatizēti dronu lidojumi. Lai Rīga kļūtu drošāka, pārkāpumu fiksēšanai pilsētā tiek palielināts videonovērošanas kameru skaits un tiek automatizēta ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu administrēšana.

Tie ir tikai daži no digitālo tehnoloģiju projektiem, ko pašvaldība ievieš pilsētvidē un pakalpojumos, lai padarītu iedzīvotāju un uzņēmēju dzīvi vieglāku un drošāku, bet pakalpojumus un procesus – ātrākus un produktīvākus.

📌 Pirmās trīs vietas IMD Smart City index novērtējumā secīgi aizņem Cīrihe, Oslo un Kanbera. Papildu informācija par novērtējumu pieejama – ŠEIT

 

Četri Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmi izvirzīti finālam konkursā par sakoptāko pagalmu Latvijā

, , ,

Konkursā “Sakoptākais Latvijas daudzdzīvokļu mājas pagalms 2024” noskaidroti 12 finālisti. Četrus no finālistiem pārstāv arī māju pagalmi Rīgā – Silciema ielā 5, Ikšķiles ielā 11, Kalnciema ielā 17a un Ganību dambī 9.

Finālistu vidū ir arī daudzdzīvokļu māju pagalmi Ogrē, Liepājā, Siguldā, Jūrmalā, Saulkrastos, Mārupē, Tukuma novadā un Kuldīgas novadā.

Līdz 19. septembrim žūrija dosies pie konkursa finālistiem, lai klātienē vērtētu sakoptākos Latvijas daudzdzīvokļu māju pagalmus. Līdz 10. oktobrim ir atklāts simpātiju balsojums, kur katrs varēs nobalsot par to konkursam pieteikto mājas pagalmu, kas visvairāk iepaticies. Balsojumā piedalās visi 30 konkursam pieteiktie pagalmi. Balsot iespējams – ŠEIT.

Simpātiju balsojuma uzvarētājs saņems īpašo Simpātiju balvu. Konkursa nolikums un papildu informācija par vērtēšanas kritērijiem skatāma – ŠEIT.

Konkursā vērtēti sekojoši sakoptas vides risinājumi:

  • ilgtspēja (funkcionāla apkaime, drošība, komforts)
  • estētiskums (saskanīgas un skaistas vides veidošana)
  • novitāte (spēja adaptēties pārmaiņu rezultātā)
  • efektivitāte (ilgtermiņa risinājums, pievienota ekonomiskā vērtība)
  • oriģinalitāte (spēja ģenerēt neparastas, atšķirīgas idejas)
  • ietekme uz pilsētvidi
  • pozitīvas vietas un cilvēka attiecības
  • unikalitāte (plānošanas kultūra, attieksme pret dzīves vidi)
  • ieguldījums vides aizsardzībā, bioloģiskā daudzveidība, ainavas kvalitāte
  • spēja iesaistīt sabiedrību un brīvprātīgos (iekļaujoša sabiedrība un komunikācija)
  • finansiālā ieguldījuma un rezultāta samērīgums.

Uzvarētāju apbalvošana notiks 16. oktobrī, konferences “Mājoklis 2024” laikā. Konference jau otro gadu solās būt gada notikums, kurā nozares jautājumi tiek pacelti jaunā kvalitātē, daloties ar jaunumiem, dažādiem viedokļiem un pieredzi. Pasākums vienlaikus suminās un popularizēs sakoptas vides visdažādākos risinājumus, kur sakņojas arī asociācijas “Mājoklis” rīcības principi – ilgtspēja un pozitīvās attiecībās radītas vērtības.

Trīs visaugstāk novērtētie pagalmi katrā no piecām nominācijām saņems savas nominācijas galveno balvu – 500 eiro, bet viens no finālistiem iegūs galveno – Gada balvu “Sakoptākais Latvijas daudzdzīvokļu mājas pagalms 2024” – prestižu un īpašu apbalvojumu, kā arī 1500 eiro dāvanu karti.