Arhīvs birkai: Sabiedrība

Izsludināts konkurss “Gada balva “Latvijas sakoptākais daudzdzīvokļu mājas pagalms 2025””

Latvijas Dzīvokļu īpašnieku asociācija “Mājoklis” jau otro gadu organizē konkursu – GADA BALVA “Latvijas sakoptākais daudzdzīvokļu mājas pagalms 2025”. Pagājušā gada konkursa rezultāti apliecināja, ka sakoptas vides risinājumi Latvijas sabiedrībai ir svarīgi. Konkursam tika iesniegti vairāk kā 40 pieteikumi, savukārt par Simpātiju balvu tika nodotas 69 050 balsis!

Konkurss ir PIRMAIS tik plaša mēroga pasākums Latvijā. Tā mērķis ir popularizēt kopību sadarbību un saliedēšanos, un aicinājums ikvienam domāt par dzīves vides kvalitāti, cilvēkiem un dabai draudzīgu un sakārtotu vidi, personisko līdzdalību vides uzlabošanā, dalīties ar pieredzi un lepoties ar sasniegto.

Konkursa balvu fonds ir 5000 euro. Trīs finālisti katrā no 5 nominācijām cīnīsies par savas nominācijas galveno balvu (balva – 700 euro katras nominācijas uzvarētājam) un viens no finālistiem pretendēs uz galveno balvu 1500 euro prēmiju.

“Gada balva 2025” tiek balstīta uz skaidri definētiem kritērijiem. Objektu novērtēšanā piedalīsies 11 nozaru profesionāļi – būvniecības (ainavu arhitekti un pilsētplānotāji) nozares, sabiedrisko organizāciju, pašvaldību un citu jomu profesionāļi, kas iesaistās projektā sabiedriskā kārtā.

Vairāk par konkursu – ŠEIT.

Dalība konkursā ir bezmaksas. “Gada balvas 2025” pieteikumu iesniegšana noslēgsies 31. jūlijā, kad saskaņā ar konkursa nolikumu, žūrija uzsāks vērtēšanu.

Gada balvas nominācijas:

 Gada balva “Sakoptākais Latvijas daudzdzīvokļu mājas pagalms 2025” tiek piešķirta vienam no nomināciju uzvarētājiem par izcilu sniegumu.

Rīgas daudzdzīvokļu pagalms – pašu spēkiem labiekārtots pagalms Rīgas administratīvajā teritorijā.

Sakoptākais valstspilsētas pagalms – pašu spēkiem labiekārtots pagalms jebkurā citā Latvijas valstspilsētā, izņemot Rīgu.

Sakoptākais novada pagalms – pašu spēkiem labiekārtots pagalms novada pilsētā, mazpilsētā, pagastā vai ciemā.

Sakoptākais daudzdzīvokļu mājas jaunais projekts ar labiekārtotu pagalmu.

Speciālās balvas:

Skatītāju simpātijas balva (saskaņā ar balsojumu Asociācijas sociālajos tīklos).

Žūrijas veicināšanas balva par īpašiem centieniem, kas pelnījuši atzinību.

Konkursa uzvarētāji visās nominācijās tiks godināti konferences “Mājoklis 2025” laikā, kas notiks 2025. gada 24. oktobrī, Rīgā, ATTA centrā.

Jāatzīmē, ka 2024. gadā Gada balvu ieguva ieguva Skrundas, Sporta ielas 2a mājas kopība.

Konkursa laureāti konferences “Mājoklis 2024” apbalvošanas ceremonijā atzīmēja, ka visa pamatā ir tieši kopības attieksme pret savu māju un vidi. Vēlme dzīvot sakārtotā un estētiskā vidē veicina dzīvokļu īpašnieku sadarbību dažādās paaudzēs.

  • Vairāk par konkursu un pieteikšanās – ŠEIT.
  • Par 2024. gada konkursu  – ŠEIT.

Īsumā par “Gada balvas” rīkotājiem

Konkursa rīkotājs ir Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācija “Mājoklis”, kas dibināta 2022.gada augustā, un šobrīd ir lielākā mājokļus pārstāvošā nevalstiskā organizācija Latvijā, kas pārstāv dzīvokļu īpašnieku biedrības, dzīvokļu īpašniekus, komersantus, nozares speciālistus un kvalificētu nekustamā īpašuma pārvaldītāju sagatavojošas izglītības iestādes.

Asociācijas misija ir atbalstīt mājokļu attīstību, kopienu saliedēšanu un stiprināšanu, īstenojot uz zināšanām balstītas aktivitātes. Asociācija aktīvi iesaistās mājokļu politikas jautājumos, likumprojektu sabiedriskajā apspriešanā, ir Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras biedrs. Apvienojot biedrus no visiem Latvijas reģioniem, Asociācija sniedz informatīvo, juridisko un metodisko atbalstu nozares jautājumos saviem biedriem un sadarbojas ar Igaunijas dzīvokļu īpašnieku biedrību savienību EKYL (https://ekyl.ee/).

Asociācija lepojas ar 2023., 2024. gadā rīkotajām mājokļu politikai, īpaši ēku drošībai un energoefektivitātei veltītām konferencēm, kas daudzus nozares jautājumus pacēla citā kvalitātē un pulcēja vairākus tūkstošus apmeklētāju klātienē un tiešsaistē! Galvenie ieguvumi – atziņas un inovatīvi risinājumi ēku drošības un energoefektivitātes jautājumos, pašvaldības lomas nozīme ēku atjaunošanā, Igaunijas likumdošanas ietekme uz ēku renovācijas tempu valstī.. Praktiskas rekomendācijas, noderīgas konsultācijas, iedvesmojoši pieredzes stāsti, jēgpilnas debates, semināru sekcijas, un vēl un vēl – tas viss konferences padarīja īpašas. Skat. https://majoklis.lv/konference2024/

Asociācija kā eksperts darbojas Eiropas Mājokļu vienlīdzības kopienā (European Community for Housing Equality), un kopīgi ar 27 ES dalībvalstu ekspertiem piedalās pētījumā, kas vērsts uz atbalstu kvalitatīvu mājokļu nodrošināšanai un atjaunošanai, lai caur profesionālu un atjauninātu datu analīzi ietekmētu Latvijas un ES Parlamenta un Komisijas politikas darba kārtību mājokļu politikas jautājumos.

 

19. jūlijā Kultūras centrs “Imanta” svinēs 30 gadu jubileju

Sākotnēji plānots kā kinoteātris, vēlāk – kā koncertzāle, šobrīd Kultūras centrs “Imanta” ir kļuvusi par vienu no rosīgākajām kultūrvietām Rīgas apkaimēs. Šovasar centrs svin savu 30 gadu jubileju, aicinot svētkus baudīt kopā – ar mūziku, dejām un īpašu kopābūšanas sajūtu.

Kultūras centrā šobrīd darbojas 16 dažādi kolektīvi, tostarp tautas deju kolektīvi, kori, vokālie un koklētāju ansambļi, folkloras kopa, etno grupa un tautas glezniecības studija. Šie kolektīvi ikdienā rūpējas par nemitīgu kultūras dzīves attīstību Imantas apkaimē, radot un piedāvājot plašu māksliniecisko programmu dažādām paaudzēm un interesēm.

Jubilejas svētki norisināsies 19. jūlijā Kultūras centra “Imanta” pagalmā, piedāvājot aizraujošu un daudzveidīgu programmu visa vakara garumā. Svētku programmā: interaktīvas aktivitātes kultūras centra iepazīšanai, vasarīgi ritmi ar DJ All-viss, grupas “Iļģi” koncerts, danči ar “Rīgas Danču klubu” un zaļumballe kopā ar grupu “Laika Upe”. Pasākumā ikvienam būs iespēja iepazīt Kultūras centru “Imanta” tuvāk piedaloties interaktīvās aktivitātēs, atcerēties piedzīvoto un atzīmēt svētkus kopā. Pasākuma viesis un vadītājs būs Mikus Frišfelds.

Pasākuma programma:

 18.00–19.00 Interaktīvas aktivitātes un Dj All-viss;

19.00–20.30 Grupas “Iļģi” koncerts un danči ar “Rīgas Danču klubu”;

21.00–00.00 Zaļumballe ar grupu “Laika Upe”;

00.00–1.00 Dj All-viss;

Ieeja bez maksas.

Papildu informācija:
Evita Kudule
Pārdaugavas kultūras apvienības
Projektu koordinatore
evita.kudule@riga.lv
+37167848615

 

NVO nams aicina laicīgi plānot aktivitātes un pieteikt telpas rudens sezonai

NVO nams ir vieta, kur Rīgas nevalstiskajām organizācijām – biedrībām un nodibinājumiem – tikties, darboties, mācīties, uzzināt un radīt! Aicinām laicīgi plānot un pieteikt aktivitātes un pasākumus rudens sezonai!

Lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu nevalstiskām organizācijām pasākumu rīkošanai sabiedrības integrācijas jomā, Rīgas pilsētas pašvaldība piedāvā nevalstiskajām organizācijām īslaicīgi bez maksas izmantot telpas septiņās pašvaldībai piederošās ēkās, kā arī bez maksas izmantot tehnisko aprīkojumu.

Bez atlīdzības telpas un aprīkojumu pasākumu rīkošanai var saņemt organizācijas, kuras darbojas Rīgā un kuras savā darbībā ir iesaistījušas dažādas sabiedrības grupas, veicina starpkultūru dialogu un iecietību sabiedrībā, sekmē diskriminācijas mazināšanu un pilsoniskās sabiedrības attīstību, atbalsta brīvprātīgo darbu un veicina jauniebraucēju integrāciju.

NVO nams aicina Rīgas nevalstiskās organizācijas:

• organizēt pasākumus NVO namā: diskusijas, seminārus, konferences, apmācības, sapulces, rīkot kultūras aktivitātes NVO namā: izstādes, koncertus, izrādes, mēģinājumus;
• piedalīties NVO nama organizētajos pasākumos;
• saņemt konsultācijas par NVO darbības jautājumiem;
• popularizēt NVO darbus un idejas;
• paust iniciatīvu sadarbībai un aktīvi līdzdarboties.

📌 Detalizētākus pieejamo telpu un aprīkojuma aprakstus un telpu rezervācijas anketu atradīsiet – ŠEIT.

Jautājumu gadījumā lūdzam sazināties, rakstot uz nvonams@riga.lv.

 

Dziesmu un deju svētku laikā aicina dalībniekus un pilsētas viesus izmantot brīvpieejas dzeramās ūdens vietas

XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā, kas norisināsies no 5. līdz 13. jūlijam, svētku dalībnieki un apmeklētāji aicināti izmantot 36 brīvpieejas dzeramās ūdens vietas galvaspilsētā.

Svētku dalībnieki var droši izmantot arī savās izmitināšanās vietās esošo krāna ūdeni – gan pašvaldības izglītības iestādēs ierīkotajās dzeramā ūdens stacijās, kuru kopskaitā ir 19, gan arī citviet skolās no parastajiem dzeramā ūdens krāniem, jo Rīgā ūdens kvalitāte tiek rūpīgi uzmanīta un kontrolēta nepārtrauktā diennakts režīmā.

Dziesmu un deju svētkos to galvenajās norises vietās Mežaparka Lielajā estrādē un stadionā “Daugava” būs pieejamas arī astoņas “Rīgas ūdens” mobilās dzeramā ūdens stacijas.

Brīvpieejas dzeramā ūdens vietas apkalpo SIA “Rīgas ūdens” un ar tām var iepazīties – ŠEIT.

No 5. līdz 13. jūlijam XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki pulcēs vairāk nekā 38 000 dalībnieku, tostarp vairāk nekā 10 000 dalībniekus no Rīgas.

Nāc gavilēt Rīgā!

 

Rīgas pašvaldība aicina pieteikties Zelta kāzu jubilārus

Rīgas dome aicina pieteikties apsveikuma saņemšanai tās rīdzinieku ģimenes, kuras šogad svin Zelta kāzas – laulību 50 gadu jubileju. Šīs ģimenes savu laulību ir reģistrējušas 1975. gadā.

Pieteikumus Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa pieņems pa tālruni +37167181261 darba dienās no plkst. 11.00 līdz plkst. 15.00 līdz 31.jūlijam.

Tradīcija apsveikt laulātos pārus, kuri laulībā nodzīvojuši 50 gadus, radusies 2003.gadā. Svinīgā sveikšana notiek augustā pilsētas svētku laikā.

Atklāts Dziesmu un deju svētku vides objekts “Vijums” Vērmanes dārzā

Vērmanes dārzā atklāts XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieku vides objekts “Vijums” kā autors ir scenogrāfs Rūdolfs Baltiņš, bet pērles darinājuši dziesmu un deju svētku dalībnieki visos Latvijas novados.

Tuvojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, visi kolektīvi, kuri gatavojās svētkiem, radoši iesaistījās kopīgā aktivitātē “Savīšanās ceļš”, apgleznojot un radot savu unikālo identitāti kopumā 2426 pērlēm. Vairāk kā vienu piekto daļu – 515 pērles apgleznoja Rīgas kolektīvi.

No 19. maija līdz 3. jūnijam katrā Latvijas pašvaldībās svinīgās pērļu nodošanas ceremonijās svētku dalībnieki savas apgleznotās pērles nodeva kādam no svētku vēstnešiem.

Apgleznotās pērles pārtapušas vides objektā “Vijums”, kas izveidots Latvijas kartes kontūrā, simboliski savijot visu Latviju vienā svētku ritmā. Vides objekta “Vijums” autors ir jau pasaulē atzinību guvušais scenogrāfs Rūdolfs Baltiņš.

Kā norāda svētku dalībnieku gājiena režisore Inga Krišāne, svētku gaidīšanas aktivitāte “Savīšanās ceļš” un vides objekts “Vijums” idejiski ir cieši saistīts arī ar svētku gājiena norisi – katrs dalībnieks, katrs kolektīvs ir nozīmīgs, lai taptu svētki. Katrs kolektīvs un dalībnieks kā pērle savij savu radošo enerģiju kopīgā vijumā svētku notikumos un gājienā.

No Rīgas svētkos kopumā piedalīsies vairāk nekā 10 000 bērni un jaunieši dažādās kultūrizglītības jomās. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies Rīgā no 5.-13. jūlijam!

Nāc gavilēt Rīgā!

📸 FOTO

 

Doma laukumā notiks Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku publiskā skatīšanās

Gādājot par svētku pieejamību rīdziniekiem un pilsētas viesiem, kuriem nebūs iespējas vērot XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncertus klātienē, Rīgas pašvaldība no 5. līdz 13. jūlijam piedāvās svētku norišu tiešraides vērot Doma laukumā.

Kopskaitā publiskajās tiešraidēs un ieraksta translācijās varēs vērot 14 svētku pasākumus.

5. jūlijā plkst. 18.00 – tiešraižu skatīšanās sāksies ar skatuviskās dejas uzvedumu “Viedvasara”.

6. jūlijā plkst. 12.00 būs tiešraide no godināšanas un novadu tikšanās pasākuma Viesturdārzā, kā arī no garīgā koncerta Sv. Pētera baznīcā plkst. 20.00.

7. jūlijā plkst. 18.00 Doma laukumā varēs skatīties tautas mūzikas koncertu “Dižā skaņrakstā” no VEF kultūras pils.

8. jūlijā plkst. 19.00 gaidāma publiskā skatīšanās simfoniskās mūzikas lielkoncertam “Daudzskanīgais debesjums”. Savukārt plkst. 21.25 kopā varēs noskatīties ieraksta translāciju mūsdienu deju izrādi “Kastaņa puslode”.

9. jūlijā plkst. 17.50 ieraksta translācijā varēs izbaudīt kokļu mūzikas koncertu “Dzīslojums”.

10. jūlijā plkst.18.00 vakarā Doma laukumu pieskandinās pūtēju orķestra koncerts “Tā radās skaņa…”. Savukārt plkst. 21.15 rīdzinieki un viesi varēs noskatīties ierakstu folkloras konkursu laureātu koncertam “Bij’ manā pūriņā”.

11. jūlijā plkst.18.00 izskanēs akordeona koncerts “Skan akordeons” Dailes teātrī.

12. jūlijā no plkst. 11.00-13.00 – tiešraidēs varēs vērot tautas deju lielkoncertu “Es atvēru Laimas dārzu”.

13. jūlijā plkst. 9.00 – svētku gājiens, kā arī svētku kulmināciju – noslēguma koncertu “Te-aust” un sadziedāšanos, kas izskanēs plkst.17.00 – 21.00.

Doma laukums būs pielāgots un labiekārtots tiešraižu publiskajai skatīšanai, tiks izvietoti soliņi un lielais ekrāns.

No Rīgas svētkos kopumā piedalīsies vairāk nekā 10 000 bērni un jaunieši dažādās kultūrizglītības jomās. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies Rīgā no 5.-13. jūlijam!

Nāc gavilēt Rīgā!

 

Rīgas pašvaldības policija dziesmu un deju svētku laikā pastiprināti uzrauga satiksmes drošību un sabiedrisko kārtību

Līdz 13. jūlijam Rīgā norisinās Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, pulcējot vairāk nekā 25 000 bērnu un jauniešu no visas Latvijas. Lai gādātu par drošu un patīkamu svētku norisi, Rīgas pašvaldības policija pastiprināti uzrauga satiksmes drošību un sabiedrisko kārtību. Tāpat Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem un sniegt palīdzību bērniem, kas nokļuvuši kādā nepatīkamā situācijā.

Rīgas pašvaldība aicina autovadītājus svētku laikā būt īpaši uzmanīgiem, iecietīgiem un stingri ievērot Ceļu satiksmes noteikumus, lai nodrošinātu drošu vidi visiem, jo īpaši jaunajiem svētku dalībniekiem.

Tāpat pašvaldība aicina iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem – ja gadās pamanīt apmaldījušos bērnu vai citu situāciju, kurā nepieciešama palīdzība, lūdzam nekavējoties ziņot policijai vai svētku organizatoriem.

Sākoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Rīgā ieviesti jauni satiksmes ierobežojumi, slēdzot vai manot esošo satiksmes organizāciju konkrētos ielu posmos. Tāpat daudzviet pilsētā ieviesti papildu transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas aizliegumi.

Ņemot vērā ierobežojumu apjomu, pašvaldība ir izveidojusi digitālu karti, kurā atspoguļotas satiksmes organizācijas izmaiņas Rīgā svētku norises laikā. Informācija kartē tiek papildināta, atbilstoši svētku norisei. Aicinām iedzīvotājus un pilsētas viesus savlaicīgi iepazīties ar satiksmes ierobežojumiem un izmaiņām, kā arī mikromobilitātes rīku ierobežojumiem.

 Satiksmes ierobežojumu karte.

Rīgas pašvaldība aicina svētku dalībniekus un viesus svētku norises laikā iespēju robežās vairāk izmantot sabiedrisko transportu. Rīga īpaši atbalsta pārvietošanos ar kājām, braukšanu ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, jo šie pārvietošanās veidi ir dabai un cilvēka veselībai draudzīgi, kā arī veicina pilsētas iepazīšanu.

 

Rīgas Centrāltirgus nakts tirgū sākas vietējo labumu sezona

Rīgas Centrāltirgus turpina nakts tirdzniecības tradīciju un aicina ikvienu apmeklēt zemnieku nakts tirgu Rīgas Centrāltirgus teritorijā. Uzlabojoties laika apstākļiem Latvijā, tirgotāju piedāvājumā nu parādās aizvien vairāk vietējo labumu.

Tirdzniecība norisinās katru nakti no plkst. 17.30 līdz 7.30 Spīķeru ielas posmā no Lastādijas ielas līdz Nēģu ielai.

Nakts tirgus šobrīd iespējams iegādāties sezonas produktus – dārzeņus, ogas, zaļumus, ziedus un citus gardumus, atbalstot vietējos zemniekus un mājražotājus. Šobrīd apmeklētājiem savu produkciju nakts tirgū ik vakaru piedāvā vidēji 77 tirgotāji un tā apmeklētāju loks ir sākot no profesionāliem pavāriem līdz mājsaimniecībām un ziņkārīgiem pilsētas viesiem.

Zemnieku nakts tirgus apmeklētājiem viegli pieejams arī ar automašīnu, kuru var novietot Rīgas Centrāltirgus teritorijā, iebraucot no Gaiziņa ielas, tādejādi nodrošinot sev ērtu un operatīvu iepirkšanās procesu. Vairāk informācijas par autostāvvietām Rīgas Centrāltirgus tīmekļa vietnē www.centraltirgus.lv.

Par Rīgas Centrāltirgu

Rīgas Centrāltirgus jau kopš tā izveidošanas 1930. gadā ir viens no lielākajiem tirgiem Eiropā. Tā kopējā zemes platība ir 9,9 ha, bet no tās tirgus statuss ir noteikts teritorijai 6,7 ha platībā. Rīgas Centrāltirgus ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis un daļa no Rīgas vēsturiskā centra, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

SIA “Rīgas nami’’ ir Latvijā lielākais pašvaldībai piederošo īpašumu un galvaspilsētas iestāžu, sociālo dzīvojamo māju, pašvaldības tirgu teritoriju un tajās esošo ēku apsaimniekotājs un pārvaldītājs, telpu iznomātājs un jauno projektu attīstītājs, kā arī pasākumu centru “Splendid Palace” un “Melngalvju nams” īpašnieks.

 

Rīga iesaistās Eiropas projektā, lai sekmīgāk risinātu bezpajumtniecības problēmu

Rīga piedalīsies starptautiskā projektā bezpajumtnieku apzināšanai, lai efektīvāk palīdzētu cilvēkiem bez mājokļa. Oktobrī vienu nakti notiks skaitīšana, kuras rezultātā plānots iegūt vērtīgus datus par cilvēkiem bez pajumtes — kur viņi uzturas, kāpēc nonākuši šādā situācijā un kā vislabāk viņiem palīdzēt.

Pašvaldības Labklājības departaments uzsācis dalību Eiropas projektā “European Homelessness Counts”, kura mērķis ir pēc vienotas metodoloģijas veikt bezpajumtnieku skaitīšanu, lai identificētu cilvēkus bez mājokļa, izprastu viņu dzīves apstākļus, iemeslus, kāpēc viņi palikuši bez pajumtes, un kā palīdzēt.

Šī iniciatīva aptver 35 pilsētas Eiropā un plānots, ka skaitīšana vienlaikus notiks vienu nakti šī gada oktobrī. Tajā iesaistīsies Labklājības departaments sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāti, kā arī Rīgas Sociālais dienests, patversmes, Mobilā brigāde ielu sociālajam darbam ar bezpajumtniekiem, krīzes centri, pašvaldības policija, ārstniecības iestādes un ieslodzījuma vietas. Rīga tiks sadalīta zonās, kuras apsekos brīvprātīgie kopā ar speciālistiem, lai anketētu bezpajumtniekus.

Skaitīšanas uzdevums nav vien statistikas vākšana, bet arī padziļināta izpratne par bezpajumtniecības būtību. Rīgas pašvaldības dalība šajā projektā sniegtu iespēju pēc vienotas metodoloģijas principiem uzskaitīt bezpajumtniekus, kuri saņem sociālos pakalpojumus institūcijās, kā arī uzturas dzīvošanai nepiemērotās vietās. Vienlaikus jāuzsver, ka precīzi dati ir nepieciešami, lai varētu spriest par bezpajumtniecības tendenci kopumā un lemtu par bezpajumtniekiem nepieciešamo sociālo pakalpojumu attīstīšanu un organizēšanu.

Eiropā līdz šim nav bijusi vienota pieeja šāda veida uzskaitei, tomēr ziemeļvalstīs, piemēram, Somijā, šāda skaitīšana notiek ik pēc diviem gadiem, iekļaujot arī personas, kas īslaicīgi mitinās pie draugiem vai radiem. Tas ļauj konstatēt, kur bezpajumtnieki dzīvo – ārā, dārza būdiņās, kāpņu telpās, patversmēs vai pie paziņām –, sniedzot plašāku priekšstatu par viņu situāciju. Ir svarīgi saprast, ka bezpajumtnieks ne vienmēr ir asociāls; cilvēks var zaudēt mājokli dažādu iemeslu dēļ un īslaicīgi mitināties hosteļos, pie draugiem vai radiniekiem.

Rīgas domes Labklājības departaments regulāri vāc un analizē datus par bezpajumtniecību Latvijas galvaspilsētā. 2024. gadā ziemas mēnešos patversmēs un naktspatversmēs bija pieejamas 617 vietas, kuras vidēji dienā izmantoja 565 personas. Tendence rāda, ka klientu skaits samazinās, taču problēmas ir daudz plašākas.

Galvenie iemesli, kāpēc cilvēki ilgstoši paliek patversmēs, ir ilgstoša alkohola atkarība un veselības problēmas, kā arī zems pašvērtējums un motivācijas trūkums uzlabot savu dzīves situāciju. Alkohola atkarība pastiprina sociālo atstumtību – cilvēks pasliktina savu garīgo un fizisko veselību, zaudē darba spējas un sociālās prasmes, kas apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā.

Savukārt mājokļa problēmu risināšanu sarežģī arī tas, ka bezpajumtniekus ir grūti iesaistīt darba tirgū. Bez pastāvīgiem ienākumiem nav iespējams veikt pirmo iemaksu par īri, kā arī regulāri segt dzīvesvietas izdevumus. Daudzi pierod pie patversmes nodrošinātajām ērtībām un nevēlas aktīvi risināt dzīvesvietas jautājumu.

Dati liecina, ka Rīgā bezpajumtniecība visbiežāk skar cilvēkus vecumā no 51 līdz 61 gadiem – šajā grupā ietilpst 29 % patversmju klientu. 24 % cilvēku ir vecumā no 41 līdz 50 gadiem, bet 17 % ir vecumā gan no 31 līdz 40 gadiem, gan no 62 līdz 70 gadiem. Tikai 5 % personu ir vecumā virs 71 gada. Salīdzinot ar 2023./2024. gada datiem, skaits vecuma grupā no 51 līdz 61 gadiem pieaudzis par 2 %, grupā no 41 līdz 50 gadiem – par 1 %, bet no 62 līdz 70 gadiem samazinājies par 1 %. Vecuma grupās no 18 līdz 30 gadiem un no 31 līdz 40 gadiem būtisku izmaiņu nav.

Skaitīšana sniegs datus par bezpajumtnieku pilsonību, ienākumu avotiem un sociālajiem apstākļiem, ģimenes statusu, cik ilgi ir bez pastāvīgas dzīvesvietas. Tiks mēģināts noskaidrot, kuriem cilvēkiem draud izlikšana no mājokļa un kā viņiem savlaicīgi palīdzēt. Lai arī iespējams, ka šoreiz neizdosies pilnībā apzināt personas, kas mitinās pie radiem vai draugiem, rezultāti būs nozīmīgs solis pretim izpratnei par bezpajumtniecības raksturu un apmēru Rīgā.

Datu analīze tiks nodota politikas veidotājiem, lai izstrādātu palīdzības stratēģijas un attīstītu sociālos pakalpojumus. Piemēram, Rīgā joprojām pastāv liela rinda uz sociālajiem dzīvokļiem, un šī jautājuma risināšana uzlabotu daudzu cilvēku dzīves kvalitāti.

2023. gada 24. novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja ES un tās dalībvalstis līdz 2030. gadam izskaust bezpajumtniecību, izstrādājot ES satvaru valsts stratēģijām, atceļot kriminālatbildību par bezpajumtniecību un turpinot piešķirt finansējumu šīs problēmas risināšanai.