Arhīvs birkai: Sabiedrība

Rīgas pašvaldība no 1. jūlija centralizējusi saziņas sistēmu galvaspilsētā, sniedzot iespēju pa vienoto bezmaksas informatīvo tālruni 80001201 sazvanīt dažādas pašvaldības iestādes gan ikdienas jautājumos, gan ārkārtas situācijās.

“Rīgai kā galvaspilsētai ir ļoti daudz funkciju un pašvaldībai ikdienā jāspēj atbildēt uz simtiem iedzīvotāju zvanu par visdažādākajiem jautājumiem. Līdz šim darbojās daudzi un dažādi telefona numuri, kas ikdienā radīja daudz neērtību iedzīvotājiem. Tagad esam veikuši būtiskus uzlabojumus, sniedzot iespējas visus jautājumus noskaidrot pa vienu tālruņa numuru – viena zvana attālumā, kas ir īpaši svarīgi krīzes un stresa situācijās. Numura izvēle nav nejauša – skaitlis 1201 ir Rīgas dzimšanas gads, ko viegli var iegaumēt pat bērni, un ceru, ka drīz tiksim arī pie šī īsā numura,”

uzsver Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange

Vienotais tālrunis izveidots, centralizējot vairākus gan bezmaksas, gan citus informatīvos tālruņus, piemēram:

  • Pilsētas attīstības departaments(būvvalde) – 67105800;
  • Pašvaldības ieņēmumu pārvalde – 80000850;
  • Rīgas domes bezmaksas informatīvais tālrunis – 80000800;
  • Bijušais Satiksmes vadības centra tālrunis – 80003600 u.c.

Šie tālruņi pakāpeniski – pusgada laikā – tiks slēgti. Tuvojoties tālruņa slēgšanai, klientiem tiks atskaņota automātiska ziņa par esošo tālruņu numuru slēgšanu un lūgums turpmāk sazināties, zvanot uz Rīgas informatīvo tālruni 80001201 (vai 1201).

Vienotais tālrunis pagarinātā laikā – darba dienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 18.00 – sniegs informāciju par pašvaldības pakalpojumiem un 24/7 (diennakts režīmā) nodrošinās ziņojumu pieņemšanu par notikumiem pilsētvidē.

Tālruņa darbu nodrošinās viens diennakts operators un vairāki operatori darba laikā. Nepieciešamības gadījumā var tikt piesaistīti papildu operatori.

Iedzīvotājiem būs iespēja sagaidīt operatora atzvanu. Tāpat ārkārtas krīzes situācijās tiks nodrošināts interaktīvs balss paziņojums par esošo situāciju un iespējamo rīcību.

Šāda sistēma ļaus ātri reaģēt, kā arī koordinēt un piesaistīt resursus krīzes situācijā.

Rīgas pašvaldības uzņēmumu (Rīgas satiksme, Rīgas ūdens, RNP u.c.) informatīvie tālruņi pagaidām netiek centralizēti.

Ir iecere drīzumā izveidot saīsināto numuru 1201. Tas Rīgas pašvaldībai vēl nav piešķirts un sāks darboties, kad regulators apstiprinās numerācijas piešķiršanu.


Par 1201

Lai nodrošinātu ērtu, atpazīstamu, unikālu un operatīvu saziņu ar pašvaldību, plānots ieviest īso tālruņa numuru “1201”.

Kā rāda pasaules pieredze, īsi tālruņu numuri saziņai ar pašvaldību ieviesti vairākās valstīs, kas ir ievērojami lielākas par Latviju. Piemēram, Polijas galvaspilsētā Varšavā ir numurs 19115, Ukrainas galvaspilsētā Kijivā ir pat vairākas “karstās līnijas” ar īsiem numuriem – 1539, 1545 un 1547, bet tepat mums kaimiņos Lietuvas galvaspilsētā Viļņā šāds numurs ir 1664.

Īsiem numuriem ir tāda priekšrocība, ka cilvēki tos viegli atceras, bet aizņemtības vai slinkuma dēļ garos numurus tālruņos neieraksta, it īpaši gadījumos, ja iepriekš nav tos izmantojuši vai nav plānojuši izmantot.

Jāpiebilst, ka atsevišķu krīžu brīžos var būt traucēti mobilā interneta sakari, tāpēc cilvēkiem var rasties problēmas atrast garo tālruņa numuru. Īsos numurus ir daudz vieglāk reklamēt gan sociālajos tīklos, gan televīzijā, radio un drukātajā presē, viegli tos nostiprinot iedzīvotāju atmiņā.

Tāpat numuram 1201 ir simboliska nozīme, kas ļaus to viegli atcerēties ar asociāciju palīdzību. Pat, ja rīdzinieks būs aizmirsis numuru kā tādu, liela daļa iedzīvotāju tomēr zina, ka Rīga dibināta 1201. gadā, tāpēc, veiksmīgi reklāmas kampaņās izmantojot atsauces uz vēsturi, krīzes brīdī cilvēks atcerēsies, kur zvanīt un iespējami ātri saņems nepieciešamo informāciju un palīdzību.

 

Turpinot tradīcijas, jau deviņpadsmito gadu pēc kārtas Mazā ģilde vasaras mēnešos rīdziniekiem un Rīgas viesiem dāvina bezmaksas džeza koncertus ceturtdienu pēcpusdienās. Līdz pat 28. augustam KTMC “Mazā ģilde” dārzā katru ceturtdienu plkst. 17.00 būs iespēja dzirdēt džeza mūzikas skaņas atzinīgi novērtētu Latvijas mūziķu izpildījumā.

Jūnijā Vecrīgas sirdī jau uzstājās “City Jazz Riga” bigbends Kārļa Vanaga vadībā, bet jūlijā un augustā būs iespēja baudīt “Jam Orchestra” un Toma Rudzinska kvartetu.

10., 17., 24. un 31. jūlijā muzicēs grupa “Jam Orchestra”. Mūziķi izpildīs enerģisku, uz džeza/roka/blūza tendētu mūziku, kuras galvenais autors un aranžētājs ir izcilais grupas ģitārists, JVLMA pasniedzējs, Andrejs Jevsjukovs. “Jam Orchestra” sastāvā muzicēs basģitārists Pēteris Liepiņš, sitamo instrumentu meistars Gundars Lintiņš, komponists un ģitārists Andrejs Jevsjukovs, saksofonists Zintis Žvarts un taustiņinstrumentālists Artjoms Sarvi.

 Savukārt, 3.jūlijā, kā arī 7., 14., 21., 28. augustā muzicēs Toma Rudzinska kvartets. Toms Rudzinskis ir viens no Baltijas vadošajiem inovatīvākajiem džeza komponistiem un izpildītājiem. Starptautisku konkursu laureāts, Conservatorium van Amsterdam absolvents, ar savu unikālo skanējumu kā izpildījumā, tā kompozīcijās, Rudzinskis pārstāv mūsdienu Latvijas džeza mūziķu paaudzi Eiropā. Toma Rudzinska kvartetā mainīgā sastāvā uzstāsies arī kontrabasists Toms Poišs, bundzinieks Rinalds Maksimovs, pianists Tuomo Uusitalo, u.c. repertuārā piedāvājot no tradicionālā džeza līdz mūsdienīgākiem skanējumam, iekļaujot elektroniskus instrumentus.

Koncertciklu “Džezs Vecrīgā – Mazās ģildes dārzā” ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde”.

 

No 1. jūlija galvaspilsētā iedzīvotājiem būs izmaiņas Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra (RAIC) pakalpojumu saņemšanā. Izvērtējot klientu plūsmu, līdzšinējo sešu centru vietā turpinās darboties četri – Brīvības ielā 49/53, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Slokas ielā 161 k-2, bet klientu pieņemšanu klātienē pārtrauks centri Ieriķu ielā 43A un Gobas ielā 6A. Klientu apkalpošanas centros joprojām atsevišķās dienās tiks nodrošināts pagarināts darba laiks.

 Klientu centrā Brīvības ielā 49/53 visērtāk nokļūt ar sabiedrisko transportu.
Šajā centrā būs šādi darba laiki:

  • pirmdienās, ceturtdienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 19.00;
  • otrdienās, trešdienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 18.00;
  • piektdienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 17.00.

Daugavpils ielā 31 un Eduarda Smiļģa ielā 46 var ērti nokļūt gan ar sabiedrisko, gan privāto transportu, jo izveidotas stāvvietas īslaicīgai automašīnu novietošanai.
Darba laiks:

  • pirmdienās no plkst. 8.30 līdz plkst. 18.00;
  • otrdienās, trešdienās, ceturtdienās no plkst. 8.30 līdz plkst. 17.00;
  • piektdienās no plkst. 8.30 līdz plkst. 16.00.

Arī klientu centrā Slokas ielā 161 k-2 var ērti nokļūt gan ar sabiedrisko, gan privāto transportu.
Darba laiks:

  • pirmdienās no plkst. 8.30 līdz plkst. 18.00;
  • otrdienās, trešdienās, ceturtdienās no plkst. 8.30 līdz plkst. 17.00;
  • piektdienās no plkst. 8.30 līdz plkst. 16.00.
  • Aicinām iedzīvotājus ņemt vērā, ka šajā klientu centrā būs pusdienas laika pārtraukums no plkst. 12.00 līdz 12.30.

Iedzīvotāju ievērībai – no 1. jūlija klientu pieņemšanu klātienē pārtrauks centri Ieriķu ielā 43A un Gobas ielā 6A.

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā var:

• ātri, ērti un vienkārši saņemt pašvaldības pakalpojumus;
• atrisināt visus jautājumus vienuviet;
• gūt atbalstu savām iniciatīvām.

Klientu apkalpošanas centri nodrošina šādus pakalpojumus:

• sniedz informāciju un konsultācijas par pašvaldības kompetencē esošiem jautājumiem;
• visu veidu ielu tirdzniecības atļauju sagatavošanu, izsniegšanu;
• pašvaldības pakalpojumu pieprasīšanu;
• autorizācijas tiesības pakalpojumu portālā www.eriga.lv;
• veic pašvaldībai adresēto dokumentu pieņemšanu;
• veic dzīvesvietas deklarēšanu, izziņu izsniegšanu;
• vēlēšanu apgabala maiņu, paraksta apliecināšanu;
• sniedz atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem.

 

Jau šo svētdiena, 29. jūnijā, ar svinīgu buru jahtu parādi Vanšu tilta un Andrejsalas tuvumā atklās vienu no lielākajām Baltijas valstu regatēm – Gulf of Riga Regatta (GoRR). Nedēļu garās sacensībās piedalīsies vairāk nekā 60 komandas no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Polijas. Regates sākums un pirmā sacensību diena pirmdien, 30. jūnijā, tiks aizvadīta Rīgā. Nedēļas turpinājumā flote dosies tālāk uz Sāmsalu un noslēgsies Koigustes ostā 4. jūlijā.

Rīgas līča regate arī šogad iesāksies Rīgā. Līdzīgi kā pērn burāšanas svētkus varēs izbaudīt visi jau svētdien, 29.jūnijā, vērojot krāšņo buru jahtu parādi Daugavas upē. Ērtākā lokācija parādes skatīšanai ar speciāli sagatavotu krasta programmu un komentēšanu būs Riga Riverside Festival ietvaros, pie Pasažieru ostas. Parādes laiks no plkst. 17.30 līdz 18.30. Festivāla apmeklētāji varēs arī balsot par atraktīvāko un radošāko komandu. Uzvarētājus pulksten 20.00 apsveiks GoRR atklāšanas ceremonijas laikā, kas notiks Mangaļsalas jahtklubā “Auda”.

“Regate ir ikgadējs lielākais burāšanas notikums Latvijā – vairāk nekā 60 jūras spējīgas jahtas nedēļas garumā cīnīsies par Latvijas čempiona titulu. Divās no septiņām grupām tiks izcīnīts arī Livonijas kauss. Pieaug interese par sacensību burāšanu ne tikai Latvijā, bet novērojam arī profesionālāko kaimiņvalstu sportistu pieplūdumu, kas ir labs kompliments regatei! Šogad būs arī komandas no Somijas un Polijas,”

uzsver Latvijas Jūras burāšanas asociācijas valdes priekšsēdētājs un GoRR direktors Valters Romans.

Regates pirmais “Rīgas brīvostas” sacensību posms 1. jūlijā noritēs molu tuvumā pie Daugavas ietekas līcī. Starta signāls uz ūdens plānots plkst. 12.00. Kā skaidro sacensību organizatori distance atkarībā no vēja virziena tiks izlikta iespējami tuvāk krastam, lai sacensības būtu aizraujošas gan burātājiem, gan skatītājiem. Prioritāte ir sacensību dalībnieku drošība, tāpēc par precīzu vietu tiks lemts tikai iepriekšējās dienas vakarā, ņemot vērā laikapstākļus. Oficiālo sacensību informāciju var atrast regates mājaslapā www.gorr.lv, tur arī iespēja sekot regatei reāllaikā ar SAP Sailing analītisko rīku un iepazīties ar katras dienas distanci.

Nedēļas turpinājumā no Rīgas GoRR dosies otrajā sacensību posmā uz Kuresāri, kur flote nonāks, ticamāk, vien 2. jūlijā. Kā skaidro sacensību galvenais tiesnesis Madis Ausman: “Pirmo reizi GoRR ir tik gara posma distance – ap 95 jūras jūdzēm jeb aptuveni 175 kilometri.” Pie vidēja ātruma pieci mezgli, laivas galā varētu nonākt vien pēc aptuveni divdesmit stundām. Ja būs stingrāks vējš, lielākās laivas būs ātrāk, bet mazākās vēl vēlāk. “Ja vējš būs lēns distances vidū būs starpfinišs un šāda prakse GoRR ir ieviesta pirmo reizi,” tā regates organizatore un sacensību sekretāre Kristīne Kanska. Starpfinišs sniedz priekšrocību regates garo distanci pārtraukt pie ļoti lēna vēja.

Ceturtdien, 3. jūlijā, Kuresārē gaidāmas “Sportland” piekrastes sacensības, kad daļa no flotes mērosies spēkiem tā saucamajās olimpiskajās jeb pievēja-pavēja distancēs, bet daļa flotes burās apkārt Abrukas salai. Piektdien, 4.jūlijā flote mēros ceļu tālāk uz Koigustes ostu, kur vakarpusē notiks GoRR uzvarētāju, Latvijas jūras burāšanas čempionu un Livonijas kausa ieguvēju apbalvošana.

GoRR ir ikgadēja lielākā starptautiskā regate Latvijā, kas aizrit nedēļas garumā Rīgas līcī. Sacensībās piedalās komandas no Baltijas jūras reģiona. Sacensības notiek jau astoto gadu. To laikā noskaidro Latvijas jūras burāšanas čempionus un starp faktiski ātrākajām laivām sportiskākajās grupās tiek izcīnīts Livonijas kauss, kas simbolizē Latvijas jūras burāšanas tradīciju atdzimšanu. Regati organizē Latvijas Jūras burāšanas asociācija sadarbībā ar Latvijas Burāšanas savienību un Igaunijas partneriem – Saaremaa Merispordi Selts un Pērnavas jahtklubu.

REGATES PROGRAMMA 

 

Rīgas dome 30.maijā pieņēma grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos*, ar kuriem no šā gada 1.jūlija tiek noteikts gan bērna piedzimšanas pabalsta apmērs, gan veiktas izmaiņas pabalsta piešķiršanā.

Nozīmīgākā no izmaiņām attiecas uz deklarētās dzīvesvietas adresi. No 1.jūlija pabalstu piešķirs, ja vienam no vecākiem – pabalsta prasītājam – deklarētās dzīvesvietas adrese līdz bērna piedzimšanai vismaz 12 mēnešus ir bijusi Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

No 1. jūlija punkts par deklarēšanās ilgumu ir spēkā un attiecas arī uz pabalstu 150 eiro viena jaundzimušā bērna gadījumā. Līdz šim šāda nosacījuma nebija. Tātad, ja bērns piedzims pēc 1. jūlija, bet neviens no vecākiem nebūs deklarēts Rīgā vismaz 12 mēnešus, šo pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas pabalstu nepiešķirs.

Arī tad, ja 1. jūlijā un vēlāk piedzims dvīņi vai trīnīši, bet vecāki būs deklarēti Rīgā mazāk nekā 12 mēnešus, viņiem nebūs tiesību saņemt pašvaldības atbalstu, bet viņi saņems visus valsts garantētos pabalstus.

Pabalstu var pieprasīt sešu mēnešu laikā no bērna piedzimšanas dienas, adopcijas vai aizbildnības nodibināšanas dienas. Pieprasot pabalstu, jāņem vērā, ka pabalsts ir tik liels, kāds normatīvajā aktā bija noteikts bērna piedzimšanas, nevis reģistrēšanas brīdī.

Bērna piedzimšanas pabalsta apmērs no 2025. gada 1. jūlija:

  • ja vienās dzemdībās dzimuši divi bērni – 4500 eiro;
  • ja vienās dzemdībās dzimuši divi bērni un kopā ģimenē ir trīs vai vairāk bērnu – 6000 eiro;
  • ja vienās dzemdībās dzimuši trīs vai vairāk bērni – 7500 eiro;
  • ja piedzimis viens bērns – 150 eiro, bet no 2026. gada 1. janvāra – 450 eiro;
  • ja jaundzimušais bērns ir ekstremāli vai ļoti agrīni priekšlaicīgi dzimis (mazāk nekā 32 grūtniecības nedēļas), papildus minētajiem pabalstiem – 1500 eiro.

Mazāk nekā 32 grūtniecības nedēļas ir 31 nedēļa plus 6 dienas. Rīgas Sociālais dienests ņem vērā ārstniecības personas izsniegtajā dokumentā norādīto par dzemdību norises nedēļu un dienu. Par to, ka bērns ir priekšlaikus dzimis, Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļu darbinieki pierādījumus nevāc, bet pierādījumu iesniegšana Rīgas Sociālajam dienestam ir pabalsta pieprasītāja pienākums.

Vairāk informācijas Labklājības departamenta mājaslapā ŠEIT.


*“Par brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā”


 

Sākoties peldsezonai, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments pabeidzis Vakarbuļļu peldvietas vasaras dušas paviljona koka konstrukciju un ūdens padeves sistēmas renovāciju, un dušas tagad ir pieejamas pludmales apmeklētājiem.

“Ar katru soli, ko speram, lai uzlabotu mūsu pilsētas peldvietas, mēs ne tikai radām ērtības, bet arī veidojam vidi, kur cilvēki var droši un patīkami atpūsties. Rīga pelnījusi, lai tās pludmales būtu vieta, kur gribas atgriezties,”

uzsver departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Darbu gaitā veikta dušas grīdas seguma nomaiņa, kā arī būves cokola un kāpņu koka konstrukciju atjaunošana. Dušās ierīkoti izņemami koka režģi, kuri nodrošina vides pieejamību visās dušas telpā, ierīkota jauna lietus noteces sistēma, atjaunoti ūdens dušu pieslēgumi un dušas sienas attīrītas no dzelzs un kaļķa nogulsnēm.

Tāpat pludmalē turpinās šogad sāktie Vakarbuļļu glābšanas dienesta stacijas būvniecības darbi. Patlaban izbūvēta dzelzsbetona pamatne un tiek sākta glābšanas stacijas ēkas sienu karkasa montāža.

Vakarbuļļu peldvieta ir viena no trijām Rīgas oficiālajām peldvietām, kur plīvo Zilais karogs, kas apliecina šīs peldvietas atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem.

Zilā karoga iegūšanai peldvietām jāatbilst kopā 33 ūdens kvalitātes, pludmales servisa un apsaimniekošanas, drošības, vides informācijas un izglītības kritērijiem. Ieviešot Zilā karoga kritērijus, peldvietas tiek apsaimniekotas, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus un pievēršot lielu uzmanību vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē.

Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī, un 19 aktīvās atpūtas zonas pie ūdens, taču pie tām nedežurē glābēji. Peldsezonas laikā reizi mēnesī tiek veikts peldūdens kvalitātes monitorings – peldūdens mikrobioloģisko testēšana. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē.

Peldsezonas laikā peldvietu un aktīvās atpūtas zonu teritorijās tiek nodrošināta patstāvīga teritoriju uzturēšana – atkritumu savākšana un izvešana, zāliena pļaušana, piebraucamo ceļu un gājēju ietvju uzturēšana, apstādījumu kopšana, labiekārtojuma elementu uzturēšana, atjaunošana, peldvietās tiek veikta smilts virskārtas irdināšana.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejamaŠEIT.

 

Lai uzlabotu vides pieejamību un sniegtu iespēju pilnā apmērā izmantot peldvietas iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments peldvietās “Vakarbuļļi” un “Vecāķi” tagad nodrošina iespēju izmantot īpašus peldēšanās ratiņkrēslus.

“Katram cilvēkam ir jābūt iespējai izbaudīt jūru, smiltis un vasaru. Mēs turpinām darbu, lai Rīgas peldvietas būtu pieejamas ikvienam, un pakāpeniski ieviesīsim jaunus uzlabojumus,”

uzsver departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Katrā no minētajām peldvietām ir pieejami divi pārvietojami peldēšanās ratiņkrēsli, kas paredzēti drošai peldēšanās nodrošināšanai cilvēkiem ar kustību traucējumiem, asistenta pavadībā.

Šim ratiņkrēslam ir laba peldspēja, uzstādīšanai nav nepieciešami papildu instrumenti, tas ir viegli salokāms, pārvietojams un stabils. Krēsls balstās uz trīs platiem pumpējamiem riteņiem, kas papildus ūdenī nodrošina pludiņu funkciju, kā arī ir aprīkots ar roku balstiem, regulējams trīs dažādās sēžam pozīcijās, aprīkots ar drošības jostām.

Peldēšanās ratiņkrēsli peldvietās “Vakarbuļļi” un “Vecāķi” ir pieejami publiskai lietošanai bez maksas. Personu pavadošie asistenti ratiņkrēslus var saņemt peldvietu glābšanas stacijās pie glābējiem.

Katrā peldvietas pieejā ir izvietotas informācijas zīmes par peldēšanās ratiņkrēslu saņemšanas iespēju un norādīts glābšanas dienesta darbinieku tālruņa numurs.

 

Ar koncertiem, deju uzvedumiem, dažādām aktivitātēm Rīga aicina galvaspilsētas iedzīvotājus un viesus uz dažādiem ielīgošanas pasākumiem, ko sarūpējusi Rīgas pašvaldība.

Ielīgošana Rātslaukumā, Vecmīlgrāvī un Uzvaras parkā

18. jūnijā Rātslaukumā no plkst. 19.00 norisināsies deju lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības, kurā piedalīsies tautas deju ansamblis un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Līgo”, “Sen Līgo”, deju ansamblis “Daiļrade”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Daiļrades zelts”, bērnu tautas deju ansamblis “Dzintariņš”, senioru deju kolektīvs “Līgo absolventi”. Koncertu vadīts aktrise Zane Burnicka.

18.jūnijā Kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā no plkst. 19.00 notiks pasākums “Saimes talkā svinam Jāņus!” – tautas deju ansambļa “Dejotāju Saime” deju uzvedums kopā ar Ziemeļblāzmas vidējās paaudzes deju kolektīvu “Auda”, folkloristu Andri Kapustu un tautas muzikantiem.

19. jūnijā no plkst.11.00 līdz 11.30 un no plkst. 13.00 līdz 13.30 Rātslaukumā, kā arī no plkst. 12.00 līdz 12.30 kultūras centra “Mazā ģilde” dārzā norisināsies ielīgošana ar orķestri “Rīga”, kurā izskanēs populāras melodijas no R. Paula un grupas “Labvēlīgais tips” repertuāra.

19. jūnijā no plkst. 17.00 gaidāms Jāņu ielīgošanas pasākums “Jāņa sēta” Uzvaras parkā, kur varēs izbaudīt Rīgas folkloras kopu un bērnu vokālā ansambļa “Knīpas un Knauķi” koncertu, radošās darbnīcas, gleznošanas plenēru, vainagu vīšanas darbnīcu un lielās koka spēles. Pasākuma otrajā daļā uzstāsies etno kompānija “Zeidi”, bet vakara noslēgumā visi aicināti uz dančiem kopā ar Rīgas Danču klubu.

No 20. jūnija Doma laukumā norisināsies tradicionālais Zāļu tirgus, kurā varēs iegādāties tradicionālās jāņuzāles, Jāņu vainagus, amatnieku darinājumus, vasaras ražas veltes no Latvijas laukiem. Tirgus noskaņu bagātinās skatuves programma ar dziesmām un tautas dejām. Tirdziņa darba laiks no plkst. 9.00 līdz 19.00.


Vairāk par ielīgošanas un Jāņu pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.


 

Visu jūniju, trešdienu un ceturtdienu vakaros, turpinās daudzveidīga kultūras pasākumu programma mobilajās kultūrtelpās “Strops” Rīgas apkaimēs, kas tapusi ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu.

PASĀKUMU PROGRAMMA

26. jūnijā plkst. 19.00 Imantā ar enerģisku koncertu uzstāsies grupa “Rahu”, kurā tautas mūzika savīsies ar dzīvu ritmu un dančiem – skanēs latviešu un pasaules deju melodijas, kas ieraus klausītājus kopīgā dejā.

26. jūnija vakarpusē Ķengaraga “Stropa” apmeklētājus priecēs muzikālās apvienības “Labums” koncerts. Tās repertuārā ir gan Imanta Kalniņa kompozīcijas, gan pašu sacerētas un sev tuvu autoru dziesmas. Apvienībā muzicē Simona Rača-Rūce, Jānis Rūcis un Roberts Dinters.

Ielīgošanas pasākumi apkaimēs

 

Šogad ir sarūpētā arī plaša ielīgošanas pasākumu programma “Stropos”. 18. jūnijā no plkst. 18.00 Pļavnieku Zaļās birzs “Stropā” notiks ielīgošanas pasākums ar dziesminieci Aneti Kozlovsku, folkloras grupu “Laiksne” un postfolkloras grupu “Daba San”. Dziedāsim Jāņu dziesmas, dejosim un gatavosimies Līgo svētkiem!

Arī Rīgas centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkas dārzā no plkst. 18.00 gaidāms ielīgošanas pasākums ar vainagu pīšanas darbnīcām bērniem un lustīgām Līgo dziesmām, kopā ar Ievu Sutugovu, Laimu Miltiņu-Rodi un Elīnu Čampari. Vakara noslēgumā visi aicināti uz tradicionālajiem dančiem un rotaļām ar tautas mūzikas grupu “Teikas Muzikanti”.

Ziepniekkalnā Ēbelmuižas parka “Stropā” 18. jūnijā plkst. 19.00 vasaras saulgriežus ieskandinās Juris Kaukulis un enerģiskā etno kompānija “Zeidi”. Aproču veidošanas un hennas tetovējumu darbnīca ar latvju rakstiem nodrošinās radošā apvienība “Sapnīca”.

Pirms pasākuma plkst. 18.00 iedzīvotājiem būs iespēja satikt Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra apkaimju koordinatori un Ziepniekkalna apkaimes biedrības ļaudis, lai pārrunātu apkaimē aktuālo, savukārt bērniem būs iespēja piedalīties radošās aktivitātēs.

Rīgas Ķengaraga Mūzikas un mākslas skolas pagalmā 19. jūnijā plkst. 19.00 paredzēts ielīgošanas pasākums, kurā notiks Jāņu dziesmu dziedāšana un rotaļās iešana ar folkloras kopu “’Banga”’. Tā būs iespēja papildināt savu dziesmu pūru Jāņu vakaram, lai svinēšana būtu skanīgāka un lustīgāka.

Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā 19. jūnijā plkst. 19.00 gaidāma ielīgošana ar grupu “Zāle”. Koncertā tiks atskaņotas dziesmas no visiem indie/post-folkloras grupas “Zāle” albumiem, kā arī vairāki vēl neizdoti skaņdarbi un pirmatskaņojumi. Aproču veidošanas un hennas tetovējumu darbnīcu ar latvju rakstiem nodrošinās radošā apvienība “Sapnīca”.

No plkst. 18.00 apmeklētājiem būs pieejams Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Bolderājas punkta koordinators jautājumiem un atbildēm par apkaimes attīstības un labiekārtošanas aktualitātēm un iesaisti pašvaldības darbā.

Savukārt 19. jūnijā Strazdumuižas parka “Stropā” no plkst. 19.00 notiks ielīgošanas pasākums ar Rīgas Juglas Mūzikas skolas koklētāju ansambli “Zeltskariņi” un folkloras draugu kopu “Skandinieki”, notiks arī bērnu radošās darbnīcas.

Šajā vasarā Rīgā darbojas septiņas mobilās kultūrtelpas “Strops” – Rīgas centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā un Čiekurkalna bibliotēkas dārzā, Ēbelmuižas parkā, kultūras centra “Imanta” pagalmā, Rīgas Ķengaraga Mūzikas un mākslas skolas pagalmā, Pļavnieku Zaļajā birzī un Strazdumuižas parkā Juglā.

“Stropos” apmeklētāji var baudīt daudzveidīgu pasākumu programmu, tajā skaitā kultūrizglītojošus pasākumus, dzejas lasījumus, koncertus, performances, bērnu sarīkojumus, tikšanos ar māksliniekiem, sporta aktivitātes un dažādas citas norises. Šogad jūnijā un jūlijā “Stropos” notiks vairāk nekā 30 pasākumu, kuru rīkotāji ir pašvaldības kultūras iestādes.

Šie pasākumi rīdziniekiem un pilsētas viesiem pieejami bez maksas.


📌 Par aktualitātēm un pasākumiem mobilajās kultūrtelpās “Strops” visas vasaras garumā var uzzināt:

 

Uz jestrām Jāņu svinībām no 23. jūnija plkst. 20.00 līdz 24. jūnija plkst. 4.30 rīdzinieki un pilsētas viesi šogad aicināti trīs norises vietās – Grīziņkalna parkā, Dzegužkalnā un Mežaparka Zaļajā teātrī.

Jāņu nakts pasākumu Grīziņkalnā “No saules līdz saulei”.

No plkst. 20.00 ieskandinās folkloras kopa “Kokle” un postfolka apvienība “Rikši”. Plkst. 22.20 norisināsies saules pavadīšana un ugunskura iedegšana kopā ar folkloras kopām un Katrīnu Dimantu, kam sekos Katrīnas Dimantas koncerts ar grupu “Zeltrači”. Pēc pusnakts Jāņu bērnus iepriecinās DJ un bungu un dūdu mūzikas grupa “Auļi”. Pēc diviem naktī visiem būs iespēja izkustināt kājas ballē kopā ar grupu “DeLight”,savukārt plkst. 3.45 izskanēs Jāņu nakts etno sets kopā ar DJ Kasparu Zaviļeiski. Plkst. 4.30 notiks kopīga Saules lēkta sagaidīšana un pasākuma noslēgums.. Jāņu pasākumu Grīziņkalnā vadīs atraktīvais aktieris Artūrs Krūzkops.

Dzegužkalnā, kā ierasts, Jāņu svinības noritēs tradicionālā gaisotnē.

Plkst. 20.00 atklās tās atklās Jāņu māte Zoja Heimrāte un Jāņu tēvs Edgars Lipors kopā ar “Rīgas Danču kluba” dalībniekiemun etno kompāniju “Zeidi”. No plkst. 20.30 līdz plkst. 22.00 notiks tradicionālā aplīgošana un salīgošana etno kompānijas “Zeidi” vadībā, bet no plkst. 22.30 līdz plkst. 23.00 sanākušos priecēs līgotnes postfolkloras grupas “Iļģi” izpildījumā. Savukārt no plkst. 23.00 līdz pat pusnaktij visi tiks aicināti mesties tradicionālajā lielajā danču tūrē, kuru vadīs Ilga Reizniece un grupa “Iļģi”, bet dejas soļus ierādīs un Rīgas Danču kluba dejotāji. Pēc pusnakts norisināsies svinīgā visu Jāņu godināšana, kam sekos tumsas kliedēšana un danči etnogrupas “Ogas” pavadībā. No plkst. 1.30 līdz plkst. 3.00 izturīgākie turpinās gaidīt saullēktu kopā ar muzikālo apvienību “Rahu”, savukārt plkst. 3.00 saullēkta notiks Saules sagaidīšana kopā ar jaunfolkloras grupu “Jauno Jāņu Orķestris”.

Mežaparka Zaļajā teātrī

No plkst. 20.00 visus Jāņubērnus gaidīs “Zaļumballes orķestris” un solists Normunds Rutulis. Plkst. 21.00 klausītājus un skatītājus priecēs šarmantais dziedātājs Ainars Bumbieris, savukārt no plkst. 22.30 visus līgotājus iepriecinās liepājnieki – dziedātāji Andris Ērglis, Fēlikss Ķiģelis, Jānis Strazds un citi programmā “Liepājnieku zelta dziesmas”. Savukārt tuvāk pusnaktij, ap plkst. 23.40 uzstāsies iemīļotā grupa “Credo”, Juris Kaukulis un grupa “Dzelzs vilks”. Vēlāk, īsi pēc diviem naktī par prieku un jautrību gādās grupas “Pirmais kurss” un “Crazy Dolls”, pēc kā īsi pēc četriem no rītanorisināsies Saules modināšanas rituāls. Pasākumu vadīs aktieri Ieva Aniņa un Ainārs Ančevskis.
Ieeja visos pasākumos bez maksas. Norišu vietās būs iespēja iegādāties tradicionālos svētku ēdienus un spirdzinājumus

Vairāk par Jāņu pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.