Arhīvs birkai: Sabiedrības līdzdalība

Sākti Bolderājas pumptrases būvdarbi

Šonedēļ Bolderājā, pašvaldībai piederošā zemesgabalā starp Lemešu ielu 11 un Stūrmaņu ielu 16, sākti būvdarbi Rīgas pašvaldības Līdzdalības budžeta projektu konkursā, kurš paredz izveidot modernu velo trasi, kas piemērota dažāda vecuma bērniem un jauniešiem.

Apkaimes iedzīvotāja Rūdolfa Ciemiņa iesniegtais projekts “Bolderājas pumptrase” bija starp konkursā atbalstītajiem projektiem, par kuru nobalsoja 2379 iedzīvotāji.

Izvēlētā teritorija atrodas blīvi apdzīvotā apkaimē, kur bērniem un jauniešiem līdz šim nav bijusi iespēja pilnvērtīgai un aktīvai atpūtai dabā – tuvākā trase atrodas Imantā.

Šādas velo trases spēj nodarbināt lielu skaitu bērnu un jauniešu. Trase atradīsies ērti pieejamā vietā – dzīvojamā rajonā blakus vidusskolai, 100 metru attālumā atrodas arī jauns Lielupes ielas spēļu laukums.

Plānotā trase būs ar asfalta segumu, tās kopējais garums plānots ap 80 metriem. Papildus tiks izbūvēts piekļuves celiņš ar labiekārtojuma elementiem, izbūvēts ārējais apgaismojums un atjaunots zāliens pieguļošajā teritorijā.

Līguma kopējā summa ir 66 550 eiro ar PVN.

Projekta “Bolderājas pumptrases izstrādes, autoruzraudzības un būvniecības darbus” veic SIA “City Playgrounds”.

Projektu plānots pabeigt 3 mēnešu laikā. Nepiemērotu būvniecībai laikapstākļu gadījumā, iespējams tehnoloģiskais pārtraukums, kas varētu pagarināt darbu izpildi līdz pavasarim.

Par Līdzdalības budžeta projektu konkursu

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada, iesaistot tajā gan apkaimju biedrības, gan iedzīvotājus ar savām iniciatīvām. Līdzdalības budžets ir iespēja iedzīvotājiem lemt par to, kā attīstīt un pilnveidot savu apkaimi, veidojot to par ērtu, drošu un pievilcīgu dzīves vidi gan ģimenēm, gan veidojot harmonisku un mūsdienīgu pilsētvidi.

 

Iedzīvotāji aicināti balsot par Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta konkursā pieteiktajiem projektiem

Iedzīvotāju balsošanai nodoti 32 Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta īstenošanas konkursā iesniegtie projekti. Līdz 30. novembrim par tiem var balsot ikviens Rīgas pašvaldībā deklarēts iedzīvotājs, kurš ir sasniedzis 16 gadu vecumu.

Balsot iespējams divos veidos:

 Elektroniski – interneta vietnē geolatvija.lv sadaļā “Līdzdalības budžets”, autorizējoties ar pieejamiem līdzekļiem minētajā interneta vietnē;

 Klātienē – jebkurā no Apkaimju iedzīvotāju centriem:

  • Centrā – Brīvības ielā 49/53;
  • Imantā – Slokas ielā 161 k-2;
  • Āgenskalnā – Eduarda Smiļģa ielā 46;
  • Latgales apkaimē – Daugavpils ielā 31.

Projekti, kas iegūs lielāko balsu skaitu, tiks novirzīti Rīgas domes atbildīgai iestādei projekta īstenošanai. Līdzdalības budžets ir iespēja iedzīvotājiem lemt pašiem, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta, gan iesniedzot apkaimju attīstības ieceres, gan balsojot par tām.

Kopumā šogad konkursam tika iesniegti 39 projekti, no tiem 37 projekti, kas atbilda visām konkursa nolikumā noteiktajām prasībām, tika novirzīti izvērtēšanas 2.kārtai.

Otrajā kārtā komisija, saņemot atbildīgo institūciju atzinumus par iespējamību īstenot iesniegtos projektus tādā veidā, kādā tie ir iesniegti, izvērtēja un atzina, ka balsošanai ir nododami 32 projekti.

Aicinām iedzīvotājus sekot līdzi projektu balsu skaitam – ŠEIT  un balsot par sev saistošāko līdzdalības budžeta projekta ideju.

Šobrīd visvairāk iedzīvotāju balsis saņēmuši infrastruktūras projekti – Gaiļezera revitalizācija, Draudziņas skolas pagalma daļas labiekārtošana un Jauniešu aktīvās atpūtas vieta “Dzegužtrase”.

Šogad Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursam pašvaldības budžetā ir atvēlēti 2,3 miljoni eiro.

 

Šampētera parkā iedzīvotāju idejas pārtop jaunā sienas mākslā

,

Zasulauka manufaktūras parks pie dzelzceļa stacijas “Zasulauks” šoruden ieguvis jaunu vizuālo akcentu – izkrāsots sienas fragments, kurā attēlotas Šampētera un Zasulauka vietzīmes un iedzīvotāju ierosinātās idejas.

Septembrī biedrība “Zasulaukam un Šampēterim” aicināja iedzīvotājus aptaujā dalīties ar savām pārdomām, ko iedzīvotājiem nozīmē šī apkaime. Oktobrī ikviens varēja arī praktiski piedalīties – izmēģināt ielu mākslas tehnikas un papildināt sienu ar saviem zīmējumiem.

Apvienojot iedzīvotāju gleznojumus un aptaujas rezultātus, mākslinieki izveidojuši vienotu sienas gleznojumu, kurā iestrādātas atpazīstamas apkaimes vietas un simboli. Tajā redzama LU Botāniskā dārza teritorija ar Taureņu māju, Zasulauka stacija un pat garāmbraucošs vilciens. Attēlā atrodama arī vietējo iecienīts ziemas galamērķis – kāpa, bērnu un jauniešu grāmatu namiņš, kafejnīcas, mežs, basketbola laukums un bieži sastopamie eži. Zinošākie pamanīs arī norādes uz kosmonautikas pionieri Frīdrihu Canderu, kura vārdā nosaukta tuvējā iela un kurā viņš ir dzīvojis bērnībā.

Zasulauka manufaktūras parks pēdējo gadu laikā piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – no mazapmeklētas teritorijas tas kļuvis par iedzīvotāju iecienītu vietu sportošanai, pastaigām un atpūtai. Drīzumā parkā plānots īstenot nākamo attīstības soli – uzstādīt apgaismojumu.

Projektu īsteno biedrība “Zasulaukam un Šampēterim”, un tas tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Vairāk par biedrības “Zasulaukam un Šampēterim” aktualitātēm var uzzināt un sekot līdzi biedrības Facebook lapā – ŠEIT.

 

Rīdzinieki aicināti iesūtīt savas idejas, kur pilsētā turpmāk vēlas redzēt animācijas filmas “Straume” tēlus

Pēc grandiozajiem animācijas filmas “Straume” panākumiem pasaulē un ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” saņemšanas, Rīgas pilsētvidē bija sastopami četri filmas varoņi – kaķis, suns, kapibara un lemurs. Patlaban visi viņi devušies ziemas guļā, taču filmas galvenais varonis – kaķis līdz pavasarim būs sastopams pie kinoteātra “Splendid Palace” ieejas.

Tikmēr rīdzinieki līdz 20. decembrim aicināti izteikt savus priekšlikumus un nobalsot par filmas varoņu pastāvīgo atrašanās vietu Rīgas pilsētvidē – ŠEIT.

Šobrīd Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pilsētvides mākslas un noformējuma nodaļa strādā pie tā, lai nākamajā pavasarī visus filmas varoņus varētu eksponēt kopā.

Rīdzinieki aicināti iesaistīties balsošanā, izraugoties piemērotāko vietu, kur turpmāk vēlētos redzēt animācijas filmas “Straume” tēlus – Uzvaras parks, Mežaparks, Mūkusalas ielas krasta promenāde vai cits variants.

Savukārt kinoteātris “Splendid Palace” no šī gada 12. decembra piektdienās rīkos īpašu filmu seansu ciklu “Visas filmas par kaķiem. “Straumes” komandas izlase”, kurā piedāvās kinoteātra apmeklētājiem īpaši atlasītus kino darbus no pasaules kinematogrāfijas klāsta.

“Straumes” varoņus līdz šim varēja sastapt pie vides objekta “RĪGA” burtiem – Brīvības laukumā, Rātslaukumuā, Uzvaras parkā un Mežaparkā.

Kaķa un lemura tēlu skulptūras veidojis mākslinieks Kristaps Andersons, kapibaras tēlu darinājis lietuviešu mākslinieks Donats Mockus, savukārt suns ir mākslinieces Ineses Valteres darbs. “Straumes” tēlus mākslinieki izgatavojuši nepilna mēneša laikā.

Sezonas laikā kaķis trīs reizes piedzīvoja labošanas darbus – tam divreiz tika nolauzta aste un vienreiz ķepa. Pārējie dzīvnieki necieta no vandālisma.

Režisors Gints Zilbalodis, kurš 2024. gadā tika godināts ar titulu “Gada rīdzinieks”, sasniedzis līdz šim nepieredzētu panākumu Latvijas kino vēsturē — viņa animācijas filma “Straume” kļuvusi par pirmo Latvijas filmu, kas nominēta un arī saņēmusi ASV Kinoakadēmijas balvu “Oskars” kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”.

Oskara ceremonija kļuva par kulmināciju pasaules kinoindustrijas balvu sezonai, kurā “Straume” līdz šim ieguvusi jau vairāk nekā 70 starptautisku apbalvojumu gandrīz visos kontinentos. To vidū ir Eiropas Kinoakadēmijas balva par labāko pilnmetrāžas animācijas filmu, ASV Golden Globe, divas Annie Awards, ko piešķir Starptautiskā animācijas asociācija Holivudā, vairāk nekā 10 balvas no ASV kinokritiķu apvienībām, Francijas nacionālā kino balva “Cēzars” un daudzi citi nozīmīgi apbalvojumi.

 

Galvaspilsētas galvenās Ziemassvētku egles šogad izraudzītas “Rīgas mežu” Tīreļu mežniecībā

Trešdien, 19. novembrī, Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs kopā ar pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” pārstāvjiem, kā arī bērnu un jauniešu vokālās studijas “RASA” dalībniekiem izraudzīja galvenās Ziemassvētku egles. Šogad Rīgas svētku rotas atrastas Tīreļu mežniecības teritorijā netālu no apdzīvotas vietas Cielavas, un tās rotās Doma laukumu un Rātslaukumu.

Izraudzītās egles ir aptuveni 35 gadus vecas, un to augstums ir līdz 21 metram. Egļu vainagi ir skaisti, kupli un tumši zaļi, kas nozīmē, ka koki auguši auglīgā un mitrā augsnē.

“Izraudzīties galvenās Ziemassvētku egles ir liela atbildība, tāpēc prieks, ka man līdzi devās aktīvā vokālā grupa Cepums, kuri ar dziesmām un prieku palīdzēja mums kopā ar “Rīgas mežiem” atrast tās īstās un vienīgās egles, kas rotās pilsētu svētku laikā. Arī man ģimenē ir tradīcija kopā ar bērniem meklēt eglīti, un parasti mēs pasakāmies dabai, atstājot burkānus un ābolus meža zvēriem. Šoreiz kā pateicību kopā ar mazajiem dziedātājiem iestādījām vietā vairāk nekā piecpadsmit kokus. Paldies “Rīgas mežiem” un visiem iedzīvotājiem, kuri rūpējas, lai mūsu meži būtu tīri un sakopti,”

izraugoties pilsētas galvenās egles, atzina V. Kleinbergs

Egles uz pilsētu tiks atvestas un rotātas jau tuvākajā laikā un paredzēts, ka egļu iedegšanas pasākums norisināsies 29.novembrī.

“Lai egle kļūtu par galvaspilsētas centrālo svētku rotu, tai jāatbilst vairākiem būtiskiem kritērijiem: eglei jābūt tik augstai kā četrus līdz piecus stāvus augstai ēkai, tumši zaļai, kuplai, vienlīdz skaistai no visām pusēm un ar vienu izteiktu galotni,”

saka “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra un piebilst:

“Mēs aicinām Ziemassvētku egļu meklēšanas un pušķošanas tradīciju padarīt aizvien ilgtspējīgāku un svētkos pušķot to eglīti, kas aug pie mūsu mājas, pagalmā vai apkaimē. Tādēļ mēs aicinām iedzīvotājus, uzņēmumus un arī pašvaldības stādīt eglītes, skatīties, kā tās katru gadu pastiepjas garumā, un šādi sargāt tās egles, kas aug mežos, rūpējoties par Pierīgas bioloģisko daudzveidību.”

Kopumā šogad galvaspilsētu rotās aptuveni 20 Ziemassvētku egles, kas augušas “Rīgas mežu” teritorijās. Tās izvietos gan galveno Rīgas svētku pasākumu norises vietās un apkaimēs, gan pie izglītības un kultūras iestādēm.

Katru gadu uz Rīgu tiek vestas arvien mazāk egļu, jo šā gada pavasarī pašvaldības Mājokļu un vides departaments sadarbībā ar “Rīgas mežiem” un apkaimju biedrībām iestādīja septiņas egles, kas turpmāk Ziemassvētkos tiks rotātas turpat, kur tās aug. Jaunās svētku rotas iestādītas Iļģuciemā, Torņakalnā, Bišumuižā, Rumbulā, Juglā un Jaunciemā, kā arī Nordeķu parkā.

 

Rīdzinieki aicināti piedalīties aptaujā par pilsētas gaisa mobilitāti

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā par pilsētas gaisa mobilitāti, kas norisināsies no 23. oktobra līdz 19. novembrim.

Aptauja izstrādāta CITYAM projekta ietvaros, ko finansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma (2023–2025). Tā vienlaikus tiek veikta vairākās Eiropas pilsētās, lai salīdzinātu iedzīvotāju viedokļus un izpratni par pilsētas gaisa mobilitāti (Urban Air Mobility – UAM). Šis jēdziens ietver dažādu veidu dronus, to pielietojumu gaisa telpā, kā arī pacelšanās un nolaišanās vietas pilsētvidē.

Tās mērķis ir iesaistīt rīdziniekus, veicināt izpratni par gaisa mobilitātes iespējām, noskaidrot iedzīvotāju viedokli un veidot pamatu UAM iekļaušanai pašvaldības darba kārtībā.

Aptauja ir anonīma, un tās rezultāti tiks tikai apkopoti vispārīgā veidā. Tās aizpildīšana aizņems aptuveni 15 minūtes.

Aptauja un citas iesaistes iespējas – ŠEIT.

CITYAM projekts attīsta un stiprina pilsētu gaisa mobilitātes (UAM) pārvaldību Baltijas jūras reģionā, lai dronu izmantošana pilsētās notiktu droši, ilgtspējīgi un sabiedrībai pieņemami. Projektā apvienojušās sešas Eiropas pilsētas, universitātes un tīkla organizācijas, lai kopīgi izstrādātu stratēģiju, politikas un praktiskus risinājumus gaisa telpas un nolaišanās vietu plānošanai, kā arī veicinātu pašvaldību spējas un sabiedrības informētību.

 

Aicinām pieteikt brīvprātīgos godināšanai pasākumā “Rīgas brīvprātīgo godināšana 2025”

Tuvojoties 5. decembrim, kad visā pasaulē atzīmē Starptautisko brīvprātīgo dienu, Rīgas valstspilsētas pašvaldība aicina pieteikt godināšanai brīvprātīgā darba veicējus, kuri šajā gadā devuši ievērojamu ieguldījumu sabiedrības labā.

Godināšanas mērķis ir pateikties tiem rīdziniekiem, kas savu laiku ziedo brīvprātīgajam darbam, kā arī popularizēt brīvprātīgā darba kustību pašvaldībā.

Rīgas valstspilsētas pašvaldība brīvprātīgo godināšanas pasākumu organizēs jau 12. reizi. Šogad pasākums notiks 5. decembrī.

Godināšanai var izvirzīt brīvprātīgā darba veicēju, kas brīvprātīgo darbu veic pašvaldības administratīvājā teritorijā un kurš nav bijis godināts 2024. gadā. Brīvprātīgā darba veicējam jābūt vismaz 13 gadus vecam. Pieteikumu brīvprātīgā darba veicēja nominēšanai var iesniegt biedrības un nodibinājumi, valsts un pašvaldību iestādes un sociālie uzņēmumi, aizpildot pieteikuma anketu.

Pieteikumi jāiesniedz līdz 2025. gada 10. novembrim,

nosūtot uz elektroniskā pasta adresi integracija@riga.lv vai Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra oficiālo e-adresi.

Pagājušajā gadā Rīgas domes pateicības rakstus saņēma 110 brīvprātīgie un 5 nevalstiskās organizācijas. Godinātie rīdzinieki iesaistījušies brīvprātīgajā darbā, atbalstot Ukrainu, līdzdarbojoties Rīgas apkaimju labiekārtošanā, strādājot ar bērniem un jauniešiem, organizējot kultūras un sporta pasākumus, veicot brīvprātīgo darbu sociālās aprūpes centros, patversmēs, atbalstot cilvēkus ar invaliditāti un paliatīvās aprūpes pacientus, strādājot Rīgas sociālā dienesta dienas centros un kopienas centrā. Visvairāk brīvprātīgo godināšanai bija pieteikti sociālā atbalsta jomā.

Pielikumā:

Nolikums

Pieteikums

Informācija par personas datu apstrādi

 

Rīdzinieki aicināti paust viedokli par gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu nākamajiem pieciem gadiem

Lai uzlabotu gaisa kvalitāti galvaspilsētā, izstrādāta jauna “Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2026.–2030. gadam”, kas tagad nodota sabiedriskajai apspriešanai un rīdzinieki līdz 10. novembrim aicināti paust savus viedokļus un ieteikumus. Programmu pēc Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma izstrādāja SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”.

Ar programmu var iepazīties- ŠEIT. 

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 3. novembrī no plkst. 17.30 līdz 19.30 Rātslaukumā 1, Rīgas domes ēkas Portretu zālē.

Sanāksmē būs iespējams piedalīties arī attālināti – reģistrētajiem dalībniekiem tiks izsūtīts uzaicinājums un saite uz attālināto sanāksmi.

Aicinām pieteikt dalību līdz 31. oktobrim, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT.

Rakstiskus komentārus un priekšlikumus līdz 10. novembrim var iesniegt, nosūtot e-pastu: alise@environment.lv vai kristine.masalska@riga.lv.

Programmas galvenais mērķis ir uzlabot gaisa kvalitāti Rīgā laika posmā no 2026. līdz 2030. gadam. Programma fokusējas uz tādām vielām kā daļiņas (piemēram, PM10, PM2.5), slāpekļa dioksīds (NO₂), benzols un benz-a-pirēns — tie ir būtiski gaisa kvalitātes riski pilsētvidē.

Programma paredz vairākus rīcības virzienus, piemēram:

  • Transporta un satiksmes infrastruktūras uzlabošana — veicinot sabiedrisko transportu, alternatīvos degvielu risinājumus, mazāk piesārņojošus transportlīdzekļus.
  • Siltumapgādes un apkures iekārtu modernizācija — samazināt emisijas no individuālās un centralizētās apkures.
  • Stacionāro piesārņojošo avotu (piemēram, rūpniecība) emisiju uzraudzība un samazināšana.
  • Pārvaldības, kontroles, sabiedrības izglītības un informēšanas pasākumu stiprināšana — lai sabiedrība un uzņēmumi vairāk iesaistītos gaisa kvalitātes uzlabošanā.

Pateicoties dažādiem Rīgas pašvaldības veiktajiem pasākumiem – agrākai smilšu savākšanai, ielu mitrajai uzkopšanai un dubultajai virsmas apstrādei grants ielās, pēdējo gadu laikā galvaspilsētā samazinājies putekļu piesārņojums, tomēr Rīgā joprojām ir situācijas, kad gaisa kvalitātes normatīvi vai vērtību sliekšņi tiek pārsniegti, un jaunā programma ļaus virzīties uz neatliekamām normatīvo prasību ievērošanu un veselības un vides aizsardzību pilsētā. Tā arī veicina ilgtspējīgu pilsētvidi, samazina iedzīvotāju pakļaušanu piesārņotam gaisam, kā arī uzlabo pilsētas dzīves kvalitāti un pievilcību.

Ievērojami samazinājies Rīgas gaisā esošo sīko putekļu daudzums (PM2.5) – 2020. gadā to bija 14,2 mikrogrami uz kubikmetru gaisa, bet 2023. gadā tas samazinājās līdz 12,8 mikrogramiem un 2024. gadā jau līdz 10,5 mikrogramiem uz kubikmetru gaisa.

Tāpat samazinājies sīko putekļu (PM10) daudzums koncentrācija – Brīvības ielas monitoringa stacijā 2020. gadā tā bija aptuveni 25–30 mikrogrami uz kubikmetru gaisa, bet 2024. gadā vairs tikai 18–22 mikrogrami uz kubikmetru gaisa.

Brīvības ielā, kur Rīgai parasti ir visvairāk pārsniegumi, daļiņu PM10 pieļaujamā 24 stundu robežvērtība cilvēka veselības aizsardzībai (50 mikrogrami uz kubikmetru gaisa) 2023.gadā tika pārsniegta 15 dienas, bet pērn – piecas dienas. MK noteikumi par gaisa kvalitāti paredz, ka pārsniegumu var būt līdz 35 dienām.

Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanās atbilst plašākām Eiropas Savienības pūlēm samazināt daļiņu daudzumu, ko veicina stingrākas emisiju regulas un pilsētas tīrīšanas iniciatīvas. Diemžēl gaisa kvalitāti Rīgā ietekmē arī pārrobežu pārnese, kad piesārņojošās vielas nonāk vēja ietekmē arī Latvijā un Rīgā, kā piemēru var minēt Sahāras tuksneša putekļus 2024. gada pavasarī, kā arī, valdot dienvidu un austrumu vējiem, piesārņojums nāk no Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas ugunsgrēkiem. Klimata pārmaiņas ir pasliktinājušas pavasara putekļu līmeni Ziemeļeiropā, taču Rīgas pašvaldības veiktie pasākumi mazināja daļu no šiem efektiem.

Lai nodrošinātu precīzus gaisa kvalitātes datus, Rīgā darbojas vairākas gaisa monitoringa stacijas. Mājokļu un vides departaments uztur stacijas Brīvības ielā 73, Mīlgrāvja ielā 10, un Pārdaugavā privātmāju teritorijā Kantora-Slampes ielu krustojumā, bet VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” – K. Valdemāra ielā 65 un Kronvalda bulvārī 4. Tāpat savas stacijas uztur Rīgas brīvostas pārvalde un vairāki Rīgas ostas uzņēmumi.

Sekot līdzi gaisa kvalitātei (Rīgas gaisa kvalitātes indekss (GKI) var Mājokļu un vides departamenta mājas lapā – ŠEIT.

Trīs dienu gaisa kvalitātes prognozei var sekot līdzi – ŠEIT

Lielākie gaisa piesārņotāji Rīgā ir putekļi – PM 2,5 un PM10 daļiņas, nevis CO2. Dīzelis ir daudz piesārņojošāks nekā benzīna transportlīdzekļi. Ir arī faktori, kurus nevaram ietekmēt (piemēram, Sahāras tuksneša putekļi, mežu ugunsgrēki u.c.). No 2030. gada būs stingrākas gaisa kvalitātes robežvērtības.

 

RĪGAS MEŽI aicina iedzīvotājus kopā meklēt Rīgas Ziemassvētku egles!

Ik gadu SIA “Rīgas meži” apsaimniekotajos Rīgas un Pierīgas mežos tiek izraudzītas pilsētas galvenās Ziemassvētku rotas – lielās egles, kas svētku laikā rotā Doma laukumu un Rātslaukumu. Šogad uzņēmums piedāvā iedzīvotājiem iesaistīties, lai kopā izvēlētos visskaistākās egles, kuras svētku laikā priecēs visus pilsētas apmeklētājus.

“Rīgas meži” aicina ikvienu – skolu klases, ģimenes, draugu kompānijas, organizācijas un ikvienu dabas mīļotāju – iesaistīties skaistā piedzīvojumā, meklējot košākās Ziemassvētku egles.

Kur iedzīvotāji var meklēt Rīgas galvenās egles?

“Rīgas meži” ir sagatavojis digitālo karti ar tām meža teritorijām, kur potenciāli varētu augt kuplākās un smuidrākās egles, kas Ziemassvētku laikā kļūs par Rīgas galveno rotu. Kartē ar oranžām līnijām ir apvilkti meža nogabali gan Daugavas kreisajā pusē, gan Daugavas labajā pusē. Kopā “Rīgas meži” piedāvā 13 meža nogabalus, kur iedzīvotāji var doties meklēt pilsētas galvenās egles:

  • Rīgas mežniecībā meža masīvā starp Mežārēm un Vārnukrogu, Jūrmalas pilsētas teritorijā (kartē teritorija atzīmēta ar nosaukumu “Rīga”: https://ej.uz/1ot4);
  • Juglas mežniecībā meža masīvā starp Mežmalām un Lakstīgalām, netālu no Bajāriem (kartē šī teritorija atzīmēta ar nosaukumu “Jugla”: https://ej.uz/nthc);
  • Tīreļu mežniecībā – kopā 11 meža nogabalos:
    • pie Skujnieku krustojuma, netālu no Krogsila un Skujniekiem (kartē šī teritorija apzīmēta ar nosaukumu “Olaine 1”: https://ej.uz/ayqd);
    • meža teritorija Olaines novadā, ziemeļos no A5 apvedceļa (Rīgas apvedceļš): https://ej.uz/c5xw (kartē teritorija atzīmēta ar nosaukumu “Olaine 2”);
    • divi meža nogabali Olaines novadā, pie Apšukalniem, netālu no autoceļa A5 (Rīgas apvedceļš) un Lubaušu un Birznieku apdzīvotajām vietām (kartē teritorijas atzīmēta ar nosaukumu “Olaine 3” un “Olaine 4”: https://ej.uz/rzr7);
    • teritorija meža masīvā Olaines novada dienvidaustrumu daļā, starp Ķekavas upi un valsts galveno autoceļu A7 (kartē teritorija apzīmēta ar nosaukumu “Olaine 5”: https://ej.uz/m3pp);
    • meža teritorijas Babītes pagastā, Mārupes novadā, netālu no autoceļa A9 (Rīga–Liepāja) un Bļodnieku ceļa; kartē apzīmētas kā “Tīreļi 1” un “Tīreļi 2”: https://ej.uz/qqoj
    • četri meža nogabali, kas atrodas Babītes pagastā, Mārupes novadā, starp Trenčiem, Klīviem, Lapsām un Cielavām, dienvidos no autoceļa A9 (Rīga–Liepāja) un netālu no Ziemassvētku kauju piemiņas vietas; kartē teritorijas apzīmētas kā “Tīreļi 3”, “Tīreļi 4”, “Tīreļi 5” un “Tīreļi 6”: https://ej.uz/1uef

Uzņēmums aicina iedzīvotājus doties mežā un atrastās svētku egles foto attēlu vai video kopā ar koka GPS koordinātēm sūtīt uz e-pastu: pr@rigasmezi.lv līdz 2025.gada 5.novembrim.

Visas iedzīvotāju iesūtītās egles rūpīgi izvērtēs un dabā apskatīs “Rīgas mežu” mežziņi. Tās egles atradējs, kura egle tiks atzīta par vienu no Rīgas galvenajām Ziemassvētku eglēm, saņems īpašu balvu no “Rīgas mežiem” un tiks aicināts uz egles atklāšanas pasākumu kopā ar galvaspilsētas mēru.

Kādai jābūt Rīgas galvenajai eglei?

Lai egle kļūtu par Rīgas galveno svētku rotu, tai jāatbilst šādiem kritērijiem:

 jābūt augstumā kā 4–5 stāvu mājai,

tumši zaļai un kuplai,

skaistai no visām pusēm (bez nolauztiem zariem),

ar vienu galotni.

Šī akcija ir lieliska iespēja pavadīt laiku dabā, izzināt mežu un piedzīvot prieku, atklājot kaut ko skaistu un īpašu.

“Rīgas meži” aicina: meklēsim Rīgas galvenās Ziemassvētku egles kopā!

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums, kas ir ceturtais lielākais meža zemju apsaimniekotājs Latvijā. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Rīdzinieki aicināti paust viedokli par jaunajiem atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem galvaspilsētā

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus līdz 2. novembrim piedalīties sabiedriskajā apspriešanā par jauniem atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem* galvaspilsētā, kas paredz stingrākas prasības šķirošanai, bioloģisko atkritumu apsaimniekošanai un sabiedrības informēšanai.

Ar noteikumu projektu var iepazīties un iesniegt viedokļus pašvaldības tīmekļvietnē – ŠEIT.

Galvenās plānotās izmaiņas:

 Šķirošana kļūst obligāta – papīra, plastmasas un metāla atkritumi turpmāk būs jāšķiro visiem atkritumu radītājiem (no 2027. gada 1. marta).

Bioloģisko atkritumu konteineri būs obligāti gan pie daudzdzīvokļu, gan pie individuālajām mājām. Mājsaimniecības, kas veic kompostēšanu savā īpašumā, konteineru varēs neizvietot (no 2027. gada 1. marta).

 Mājkompostēšana tiks atļauta arī daudzdzīvokļu māju slēgtos iekšpagalmos, ievērojot noteiktās prasības.

 Minimālais konteineru izvešanas biežums – ne retāk kā reizi astoņās nedēļās nešķirotajiem, papīra, plastmasas un stikla atkritumiem; bioloģiskajiem – ne retāk kā reizi četrās nedēļās.

 No 2027. gada 1. marta atkritumu apsaimniekotājiem būs pienākums bez papildu samaksas konteinerus mazgāt un dezinficēt noteiktā biežumā.

Atkritumu izvešana brīvdienās un svētku dienās – no plkst. 7.00 (prasība spēkā no 2027. gada 1. marta).

Daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem būs jānodrošina regulāra informācija iedzīvotājiem par atkritumu izvešanas grafikiem, šķirošanu un apsaimniekošanas izmaksām, tostarp rēķinos un informācijas stendos.

Sabiedriskās apspriešanas laikā ikviens rīdzinieks ir aicināts izteikt savu viedokli, priekšlikumus un ierosinājumus, lai jaunie noteikumi veicinātu efektīvāku, videi draudzīgāku un iedzīvotājiem ērtāku atkritumu apsaimniekošanu.

Patlaban spēkā ir Rīgas domes saistošie noteikumi “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā”.

* Saistošo noteikumu projekts “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā”