Arhīvs birkai: Sabiedrības līdzdalība

Uzsākts apkaimes iedzīvotāju aktivitāti veicinošs projekts “Te ir Dārzciems 2”

Šā gada aprīlī Rīgas Apkaimju iniciatīvu līdzdalības un piederības veicināšanas projektu konkursā tika apstiprināts Dārzciema apkaimes biedrības iesniegtais projekts “Te ir Dārzciems 2”.

Dārzciema apkaimes biedrības iesniegtā projekta mērķis ir uzlabot Dārzciema apkaimes atpazīstamību, rosināt iedzīvotāju lepnumu par dzīvi šajā apkaimē un kopienas kopējo pilsonisko aktivitāti. Turklāt papildus tiks atzīmēts 101 gads, kopš Dārzciema apkaime atrodas Rīgas teritorijā.

Projekta “Te ir Dārzciems 2” ietvaros 2025. gada 26. aprīlī tiks organizēta Lielās talkas aktivitāte Cielavu ielā, bet 24. maijā tirdzniecības centrā “Green” Nīcgales ielā 53 pirmo reizi apkaimes vēsturē notiks ilgtspējīgs mantu maiņas pasākums. Tāpat projekta ietvaros tiks izveidota visu gadu un neierobežotu laiku aktuāla un ikvienam pieejama Dārzciema izziņas/pastaigu taka, kas ar īpašu reklāmas kampaņu tiks atklāta vasaras beigās.

Vairāk par projektu “Te ir Dārzciems 2” var uzzināt – ŠEIT.

Projekta “Te ir Dārzciems 2” ideja turpina iepriekšējā gadā īstenoto projektu, kura laikā tika izveidotas unikālas, apkaimes atpazīstamību veicinošas Dārzciema ielu zīmes ar īpašu vietējo mākslinieku veidotu dizainu. Šādas zīmes ir izvietotas pie apmēram 200 ēkām Dārzciemā.

Projekts “Te ir Dārzciems 2” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Dārzciema apkaimes biedrība ir brīvprātīga organizācija, kas dibināta 2020. gada martā starp Dārzciema apkaimes aktīvākajiem iedzīvotājiem. Biedrība iestājusies pret funkcionālā zonējuma maiņu savrupmāju teritorijā, protestējusi pret Rīgas teritoriālo plānojumu 2030. gadam un koku izciršanu apkaimē, cīnījusies par ielu sakārtošanu un asfaltēšanu, apstādījumu saglabāšanu un papildināšanu, kā arī vispārēju Dārzciema apkaimes labiekārtošanu.

 

Esi noteicējs savā apkaimē un iesniedz projekta ideju līdzdalības budžeta konkursā

,

No 7. aprīļa līdz 6. maijam atvērta projektu iesniegšana līdzdalības budžeta konkursam portālā geolatvija.lv.

Projektu iesniegšana un balsošana par tiem notiks Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv, kuru izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Savukārt mājaslapa balso.riga.lv būs pieejama līdzšinējo iesniegto un atbalstīto līdzdalības budžeta konkursa projektu informācija apskatei.

Projektu var iesniegt persona, kura sasniegusi vismaz 16 gadu vecumu, kā arī biedrība vai nodibinājums, kurā nav pašvaldības dalības.

Lai iesniegtu projektu, jāveic šādi soļi geolatvija.lv portālā:

  • sāciet projekta iesniegšanu pašvaldības profilā vai kreisajā rīkjoslā spiediet pogu “Iesniegt projektu”;
  • tuviniet karti līdz varat identificēt vietu kartē, kur vēlaties, lai tiktu realizēta projekta ideja. Interesējošo vietu kartē var meklēt arī pēc adreses. Pašvaldības īpašumā esošās zemes vienības iekrāsotas un apvilktas ar zaļu kontūru;
  • ielieciet punktu kartē;
  • izlasiet un apstipriniet, ka esat iepazinies ar līdzdalības budžeta konkursa nolikumu;
  • augšupielādējiet līdzdalības budžeta konkursa nolikumā prasītos dokumentus;
  • aizpildiet pārējos nepieciešamos datu laukus un spiediet pogu “Iesniegt projektu”.

📌 Vairāk informācijas par portāla izmantošanu iespējams uzzināt – ŠEIT.

Jau ziņots, ka turpmāk konkursā iesniedzamie projekti iedalīsies trīs kategorijās:

  • infrastruktūras projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
  • iekšpagalmu projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
  • sociālo inovāciju jeb nemateriālie projekti (finansējums vienam projektam līdz 50 000 eiro).

Atšķirībā no līdzšinējiem projektu iesniegšanas nosacījumiem, turpmāk projektus varēs iesniegt arī uz privātā īpašumā esošām zemēm ar nosacījumu, ka zemes īpašnieki lēmuši par projektu un piekrīt nodomam slēgt līgumu ar pašvaldību par zemesgabala izmantošanu.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 30 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 23 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

 

Rīdzinieki aicināti izteikt viedokli par drošības sajūtu vakaros un naktīs Purvciemā

,

Rīga piedalās Eiropas Savienības projektā “2nite”, lai kopā ar partnervalstīm Itāliju, Spāniju, Portugāli un Rumāniju izstrādātu rīcības plānu, kā publiskajā ārtelpā vakaros un naktīs paaugstināt vietējo iedzīvotāju drošības sajūtu. Par projekta pilotteritoriju izvēlēta visapdzīvotākā Rīgas apkaime – Purvciems, un rīcības plāna izstrāde notiks ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un uzņēmējiem.

Itālijas pilsēta Turīna ir izstrādājusi metodoloģiju un labās prakses vadlīnijas, kā blīvi apbūvētās un apdzīvotās vietās apkaimēs diennakts tumšajā laikā paaugstināt iedzīvotāju drošības sajūtu. URBACT IV programmas inovāciju pārneses tīkla projektā “Kopā: Baudāma Naktsdzīve (Šonakt) / 2gether: a Nightlife To Enjoy (2Nite)”. Turīna dalīsies ar savu inovatīvo praksi, pieredzi un metodēm, bet projekta dalībvalstis – Latvija, Rumānija, Spānija un Portugāle, vadoties no tām, izstrādās konkrētu rīcības plānu savām pilotteritorijām.

📌 Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs līdz 27. aprīlim aicina iedzīvotājus, kuri dzīvo, strādā, mācās vai bieži uzturas Purvciemā, kā arī tos, kuri šo apkaimi tikai šķērso savās ikdienas gaitās aizpildīt aptaujas anketu GEO RĪGA portālā – ŠEIT.

Aptaujā iedzīvotājiem ir iespēja atzīmēt kartē tās vietas Purvciemā, kurās viņi nejūtas droši, un sniegt savu pamatojumu.

Rezultāti apkopotā veidā tiks prezentēti Rīgas vakara un nakts laika forumā, kas norisināsies 15. maijā.

🔎 Vairāk par projektu var uzzināt šeit: Izstrādās risinājumus drošības sajūtas uzlabošanai Purvciemā vakaros un naktīs.

 

Aicina izteikt viedokli par Rīgas viedās pilsētas pamatnostādnēm 2025. – 2030. gadam

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments aicina iedzīvotājus, uzņēmējus un citus interesentus izteikt viedokli par izstrādātajām Rīgas viedās pilsētas pamatnostādnēm 2025.–2030. gadam – dokumentu, kas kalpos par stratēģisku ceļvedi un politikas plānošanas instrumentu, lai nodrošinātu vienotu pieeju Rīgas viedpilsētas attīstībā.

Viedpilsēta ir pilsēta, kas efektīvi izmanto datus, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un inovācijas ilgtspējīgai attīstībai un cilvēka labklājības, drošības un dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Rīgas viedpilsētas vīzija ir, izmantojot datus, inovācijas un viedos risinājumus, radīt dzīvošanai ērtu, uzņēmējdarbībai labvēlīgu, klimatneitrālu, efektīvu un noturīgu pilsētu, kas ļauj uzlabot gan cilvēku ikdienas dzīvi, gan palielināt pilsētas konkurētspēju globālā mērogā. Lai šo vīziju īstenotu, nepieciešama gudra un pārdomāta pieeja ar konkrētām, plānveidīgām un mērķtiecīgām pašvaldības rīcībām un resursu ieguldījumiem viedpilsētas attīstībā.

Pamatnostādnes ietver konkrētus mērķus, rīcības plānus, nepieciešamos ieguldījumus un sagaidāmos rezultātus, kas palīdzēs nodrošināt efektīvu pašvaldības resursu izmantošanu un pilsētas pārvaldību.

“Vieda pilsēta sākas ar viedu pārvaldību, un izstrādātās pamatnostādnes ir ceļa karte, kas ļaus mums stratēģiski attīstīt pilsētu mūsu prioritārajās jomās. Šīs pamatnostādnes sniegs ilgtermiņa ieguvumus gan Rīgas iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, veidojot ilgtspējīgu un inovatīvu vidi.”

norāda  Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Nākamo piecu gadu laikā galvenās prioritātes viedpilsētas attīstībā būs mobilitāte, digitālie risinājumi, lietu internets (IoT), 5G savienojamība, drošība un noturība, viedā enerģētika, inovatīvas vides tehnoloģijas, veselība, labklājība un izglītība.

Ar pamatnostādņu projektu var iepazīties Rīgas domes mājaslapā www.riga.lv sadaļā “Publiskās apspriešanas” – ŠEIT. Ikviens interesents aicināts līdz 06.05.2025. iesniegt savus priekšlikumus un novērtējumu.

Pamatnostādnes izstrādātas, balstoties uz Ministru kabineta rīkojumu “Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”, kas nosaka, ka pašvaldības sistemātiski attīsta un ievieš viedās pilsētas risinājumus, izveidojot pamatu, ietvaru un struktūru tehnoloģiju integrācijai pašvaldības darbā.

 

Tuvojas ideju iesniegšanas laiks līdzdalības budžeta konkursam

Jau no 7. aprīļa līdz 6. maijam ikvienam rīdziniekam būs iespēja būt noteicējam savā apkaimē, iesniedzot attīstības projekta ideju līdzdalības budžeta konkursā.

Konkursa mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem pašiem lemt par pilsētas budžeta daļas izlietojumu un uzlabot publisko vidi savā apkaimē, savukārt pašvaldībai gūt atgriezenisko saiti par iedzīvotājiem nepieciešamiem pilsētvides uzlabojumiem.

Projekta ideju var iesniegt persona, kura sasniegusi vismaz 16 gadu vecumu, kā arī biedrība vai nodibinājums, kurā nav pašvaldības dalības.

Lai iesniegtu projektu nepieciešams:

  • noskaidrot interesējošā zemesgabala, kurā vēlies redzēt īstenotu savu ideju, adresi un kadastra numuru;
  • noskaidrot kam pieder šis zemesgabals (ja zemesgabals pieder privātai vai juridiskai personai, jāsaņem īpašnieka vai īpašnieku saskaņojums);
  • zemesgabalu piederības noskaidrošanai izmanto GEORĪGA portālu. Privāto vai juridisko personu dati tajā netiks norādīti, bet būs iespēja gūt vispārēju informāciju par zemesgabala piederību;
  • izdomāt projekta nosaukumu un sagatavot projekta aprakstu;
  • sagatavot izmaksu tāmi, projekta skici, kā arī projekta vizualizāciju;
  • apmeklēt geolatvija.lv sadaļu – “Līdzdalības budžets” – un aizpildīt projekta pieteikumā prasīto informāciju.

Turpmāk konkursā iesniedzamie projekti iedalīsies trīs kategorijās:

📌 infrastruktūras projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
📌 iekšpagalmu projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
📌 sociālo inovāciju jeb nemateriālie projekti (finansējums vienam projektam līdz 50 000 eiro).

 

Atšķirībā no līdzšinējiem projektu iesniegšanas nosacījumiem, turpmāk projektus varēs iesniegt arī uz privātā īpašumā esošām zemēm ar nosacījumu, ka zemes īpašnieki atbalstījuši projektu un piekrīt nodomam slēgt līgumu ar pašvaldību par zemesgabala izmantošanu.

Projektu iesniegšana un balsošana par tiem vairs nenotiks mājaslapā balso.riga.lv, bet gan Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv , kuru izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Balsot par projektiem varēs mēneša garumā – novembrī, par katru projektu nobalsojot ne vairāk kā vienu reizi. Balsošanai klātienē joprojām būs pieejami arī Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas punkti.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 29 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 24 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

 

Paziņojums par lokālplānojuma Čiekurkalnā grozījumu nodošanu publiskajai apspriešanai

26.03.2025. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-25-4467-lē “Par teritorijas starp Rusova ielu, Ķīšezera ielu, Talejas ielu un Cirīša ielu lokālplānojuma grozījumu redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai”.

Lēmums

Lokālplānojuma grozījumu izstrādes mērķis – nodrošināt lokālplānojuma sekmīgu tālāko īstenošanu, novēršot pretrunas nosacījumu piemērošanā 1. kārtas un tālāko kārtu būvprojektēšanā teritorijā ar īpašiem noteikumiem “Parkveida publiskās ārtelpas zona (TIN124)”, svītrojot ar Rīgas domes 03.07.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-24-288-sn “Teritorijas starp Rusova ielu, Ķīšezera ielu, Talejas ielu un Cirīša ielu izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” apstiprināto teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 101.2.1. apakšpunktu.

Lokālplānojuma grozījumu ierosinātājs – SIA “Vastint Latvia”.
Lokālplānojuma grozījumu izstrādātājs – SIA “Grupa93”.

 

Publiskās apspriešanas termiņš ir 20 darbdienas, no 01.04.2025. līdz 30.04.2025.

 

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 14.04.2025. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā “RigaAttistas”.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 14.04.2025. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT.

 📌 Ar lokālplānojuma grozījumu redakciju var iepazīties:

• elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT.
• klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443;

 📌 Rakstiskus priekšlikumus līdz 30.04.2025. var iesniegt:

• elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT.
• nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
• nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 30.04.2025.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
• klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama – ŠEIT.

📌 Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

 

Sabiedriskajā apspriešanā izsludināti jauni noteikumi par mājdzīvnieku turēšanu Rīgā; iedzīvotāji aicināti paust viedokļus

Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus noteikumus* par mājdzīvnieku labturību galvaspilsētā, kuros noteiktas teritorijas, kur un kad atļauts atrasties ar suni ar vai bez pavadas, kā arī noteikta kārtība klaiņojošu dzīvnieku izķeršanai un mājdzīvnieku reģistrācijai. No 27. marta līdz 10. aprīlim noteikumu projekts izsludināts sabiedriskajā apspriešanā.

Iedzīvotāji un nevalstiskās organizācijas savus ierosinājumus var paust pašvaldības mājaslapā riga.lv: https://www.riga.lv/lv/saistoso-noteikumu-projekti

Jau vēstīts, ka, izskatot noteikumu projektu, Mājokļu un vides komitejas sēdē tika diskutēts par dažādiem mājdzīvnieku un to saimnieku paradumiem, kā arī analizēti pašlaik spēkā esošie noteikumi, t.sk. suņa turēšanas nodevas piemērošana arī turpmāk. Komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps vērsa uzmanību uz trīs svarīgiem punktiem, ko paredz vai var risināt noteikumi, proti: suņu nodeva kā tāda, cik un kādā veidā tā tiek maksāta un secīgi izlietota suņu laukumu un citas infrastruktūras veidošanā; pavadas lietošana vienmēr un visur vai ar izņēmumiem; publiskie pasākumi un mājdzīvnieku klātbūtne tajos.

“Noteikumu mērķis ir veicināt veselīgu un tīru vidi pašvaldības teritorijā, lai mājdzīvnieku turēšana neradītu draudus cilvēkiem un citiem dzīvniekiem, novērstu dzīvnieku klaiņošanu, kā arī nodrošināt mājdzīvnieku reģistrāciju. Tagad nodevām noteikumu projektu plašākai sabiedriskajai apspriešanai, tāpat esmu uzdevis Mājokļu un vides departamentam nopietni izvērtēt suņu turēšanas nodevas lietderību. Ja de facto šobrīd nodevu pašvaldībai nomaksā 15 % suņu īpašnieku, turklāt iekasēšanas uzraudzībai un administrēšanai tērējam tik pat daudz, tad nodeva ir atceļama. Vai arī otrādi – vērtējam nodevas mērķi un pierādām sabiedrībai, ka nodeva tiek investēta infrastruktūrā – suņu laukumos un citur. Pēc sabiedriskās apspriešanas visus ierosinājumus rūpīgi izvērtēsim un veiksim nepieciešamos papildinājumus noteikumos,” norāda V. Zeps.

Par pastaigām ar suņiem

Noteikumu projektā paredzēts, ka, tāpat kā līdz šim, ar suni būs atļauts atrasties pašvaldības teritorijas publiskās vietās, izņemot bērnu rotaļu laukumus, izglītības iestāžu sporta laukumus, oficiālās pilsētas peldvietas, publisko pasākumu norises vietas, kur publiska pasākuma organizators nav paredzējis suņu ievešanu, un citās pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajās vietās.

Kā jaunievedums plānots, ka atrasties ar suni bez pavadas būs atļauts pašvaldības parkos, dārzos, skvēros laikā no plkst. 22.00 līdz plkst. 7.00, kā arī suņu pastaigām ierīkotās, norobežotās teritorijās, pašvaldības publiskajos mežos un mežaparkos visu diennakts laiku, izņemot atsevišķas teritorijas.

Istabas dzīvnieka īpašniekam vai turētājam būs pienākums pēc Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas pieprasījuma uzrādīt dzīvnieku, to nofiksējot, lai varētu droši un netraucēti ar mikročipa nolasītāju veikt identifikācijas numura pārbaudi .

Klaiņojošu dzīvnieku izķeršana

Noteikumu projektā paredzēts, ka dzīvnieka īpašniekam būs jāsedz izdevumi pašvaldībai, kas tai radušies, apmaksājot klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākuša dzīvnieka izķeršanu, transportēšanu, veterinārmedicīnisko aprūpi un uzturēšanos patversmē.

Par suņa turēšanas nodevu

Nodeva par suņa turēšanu līdz šim bija 10 eiro gadā, tāpat ir noteikti atvieglojumi atsevišķām iedzīvotāju grupām.

Rīgas pašvaldības teritorijā atbilstoši Lauksaimniecības datu centra datiem reģistrēts vairāk nekā 56 000 suņu, bet nodevā par suņu turēšanu tiek iekasēts krietni mazāk, nekā vajadzētu, piemēram, 2022. gadā tikai aptuveni 64 000 eiro. Suņa turēšanas nodevā iekasētos līdzekļus izmanto suņu pastaigu laukumu labiekārtošanai un uzturēšanai, kā arī rūpēm par klaiņojošiem un bezpalīdzīgā stāvoklī esošiem dzīvniekiem.

* Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas saistošie noteikumi.

Rīgas pašvaldība nosprauž ambiciozus mērķus centralizētās siltumapgādes veicināšanai; stratēģijai izsludinās sabiedrisko apspriešanu

Rīgas pašvaldība ir izstrādājusi ambiciozu stratēģiju*, lai veicinātu centralizētās siltumapgādes attīstību, diversificētu enerģijas ieguves avotus un paplašinātu atjaunīgo energoresursu, tostarp šķeldas, izmantošanu apkures sistēmās. Šī stratēģija, kas aptver periodu no 2025. līdz 2032. gadam, paredz virkni pasākumu, kas nodrošinās drošu, ekonomiski izdevīgu un videi draudzīgu siltumapgādi visiem pilsētas iedzīvotājiem. Lai noskaidrotu iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju viedokļus, trešdien, 26. martā, Rīgas dome nolēma nodot stratēģiju sabiedriskajai apspriešanai.

“Rīgas pašvaldība ar šo stratēģiju sper izšķirošu soli uz ilgtspējīgu un neatkarīgu siltumapgādi, apvienojot modernas tehnoloģijas, vietējos resursus un sabiedrības iesaisti. Mēs aicinām ikvienu rīdzinieku piedalīties apspriešanā, lai kopīgi veidotu pilsētas enerģētisko neatkarību un ekonomiski izdevīgāku nākotni, vienlaikus saudzējot vidi,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Centralizētās siltumapgādes īpatsvara palielināšana

Plānots paplašināt centralizētās siltumapgādes zonas, pievienojot jaunus klientus un veicinot esošo siltumapgādes sistēmu modernizāciju. Tiks izstrādāti un ieviesti jauni siltumtīklu projekti, lai nodrošinātu efektīvāku siltumenerģijas pārvadi un sadali.

Siltumenerģijas ražošanas avotu paplašināšana

Rīgas pašvaldība plāno diversificēt siltumenerģijas ražošanas avotus, tostarp, lai samazinātu atkarību no “Latvenergo” termoelektrocentrālēm. Tiks veicināta neatkarīgo siltumenerģijas ražotāju loma tirgū, nodrošinot konkurētspējīgus siltuma tarifus un pieslēgšanas izmaksas.

Atjaunīgo energoresursu izmantošanas veicināšana

Stratēģijā paredzēts būtiski palielināt atjaunīgo energoresursu – šķeldas, siltumsūkņu un zaļās elektroenerģijas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, kas ir videi draudzīgs un vietēji pieejams resurss. Tiks uzstādītas jaunas biomasas katlu mājas un koģenerācijas stacijas, kā arī modernizētas esošās iekārtas, lai maksimāli izmantotu šķeldas potenciālu.

Ilgtspējīga attīstība un vides aizsardzība

Rīgas pašvaldība apņemas veicināt ilgtspējīgu attīstību, samazinot CO2 emisijas un uzlabojot gaisa kvalitāti pilsētā. Stratēģijā iekļauti pasākumi, kas veicinās atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšanu un energoefektivitātes uzlabošanu. Tiks īstenoti projekti ēku siltināšanai un siltumtīklu rekonstrukcijai, lai samazinātu siltumenerģijas zudumus un nodrošinātu ekonomiski izdevīgus risinājumus iedzīvotājiem.

Sabiedrības iesaiste un informēšana

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par energoefektivitāti un jaunākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, Rīgas pašvaldība plāno organizēt informatīvas kampaņas un izglītojošus pasākumus. Plānots izveidot “Energopratības centru”, kas sniegs konsultācijas un atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem par energoefektivitātes uzlabošanas iespējām.

*Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes attīstības stratēģijas 2025.–2032. gadam 1. redakcija

Informāciju sagatavoja: Mārtiņš Vilemsons, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators, tālrunis: 26007509, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv

Marta pēdējā trešdienā gaidāma šī gada noslēdzošā līdzdalības budžeta konkursa radošā darbnīca

Tuvojas līdzdalības budžeta konkursa ideju iesniegšanas laiks. Trešdien, 26. martā, Sīmaņa ielā 14 plkst. 17.30 notiks pēdējā šī gada līdzdalības budžeta konkursa radošā darbnīca. Radošās darbnīcas organizētas ar mērķi nodrošināt praktisku atbalstu projektu ideju sagatavošanas laikā.

Pirms radošo darbnīcu norises, Rīgas apkaimju biedrības un aktīvie rīdzinieki tika aicināti identificēt un savas apkaimes koordinatoriem iesūtīt informāciju par potenciālo zemesgabalu teritorijām, kuras būtu piemērotas vai kurās būtu nepieciešams veikt uzlabojumus.

Radošo darbnīcu laikā iesūtītās zemesgabalu idejas bija iespēja izskatīt kopā ar pašvaldības departamentu pārstāvjiem, lai novērtētu to atbilstību dažādu projektu ieceru īstenošanai un gūtu atbalstu tālākā ideju izstrādē un pieteikumu sagatavošanā.

Iepriekšēja ideju iesūtīšana tiek veidota ar mērķi, lai paaugstinātu iedzīvotāju iesaisti un izceltu tās vietas apkaimēs, kurās nepieciešams veikt labiekārtojumus un kuras līdz šim projektu konkursā nav tikušas pieteiktas.

Arī šogad projektu iesniedzējiem nodrošināta iespēja sadarboties ar RTU Arhitektūras fakultātes studentiem, kas palīdz iedzīvotājiem sagatavot ideju vizualizācijas konkursa pieteikumiem. Studentiem tā ir iespēja gūt praktisku pieredzi, izstrādājot ideju, kuru pēc tam, ja rīdzinieki to atbalsta balsojumā, var redzēt īstenotu dzīvē.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 29 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 24 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

Turpinās darbs pie risinājumu izstrādes noēnojuma radīšanai Barona laukumā

Piektdien, 21. martā, Rīgas pašvaldības pārstāvji no Ārtelpas un mobilitātes departamenta tikās ar Grīziņkalna biedrības pārstāvjiem, lai apspriestu līdzdalības budžeta konkursā iebalsotā projekta “Noēnojums Barona laukumā” tālāko virzību.

Tikšanās mērķis bija apspriest izstrādāto projektēšanas uzdevumu, kas vērsts uz alternatīvu risinājumu ieviešanu noēnojuma nodrošināšanai Barona laukumā, primāri meklējot dabā balstītus risinājumus, tajā skaitā koku stādīšanu.

Turpmākā projekta virzība ietvers darba uzdevuma izsludināšanu projektētājiem, kas vērtēs un izstrādās variantus, skices un tāmes noēnojuma nodrošināšanai, primāri kā galveno risinājumu izskatot koku stādīšanu.

Jau vēstīts, ka Rīgas pašvaldība strādā pie risinājumiem noēnojuma radīšanai Barona laukumā. Meklējot racionālāko risinājumu, kas būtu atbilstošs iedzīvotāju iebalsotā projekta mērķim – noēnojuma radīšanai laukumā, drošs apkārtējiem, kā arī izmaksu faktorā samērīgs, nesadārdzinot kopējās projekta izmaksas, pašvaldība izskata alternatīvus risinājumus, kas paredzētu mazāku skaitu koku iestādīšanu un citu noēnojuma elementu ieviešanu, kā piemēram, trošu sistēmas ar vīteņaugiem vai nojumes no HDPE poliestera auduma.

Līdzdalības budžeta konkursā iesniegtais projekts “Koki Barona laukumā” tika virzīts iedzīvotāju balsošanai ar izmaiņām. Vairākas pašvaldības iestādes sniegušas savu redzējumu un identificējušas riskus, kas tiek ņemti vērā. Informējot arī projekta iesniedzējus, projekts pārdēvēts par “Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām)”, saglabājot tā galveno mērķi – rast laukumā patvērumu no saules, lai karstajā laikā neradītu pārkaršanas riskus bērniem un citiem tā apmeklētājiem, kā arī, lai rastu iespēju pasargāt laukumā esošo segumu un rotaļu atrakcijas no pārkaršanas, kas izstaro papildu siltumu un rada drošības apdraudējumu bērniem.