Arhīvs birkai: Sabiedrības līdzdalība

Trešdien, 3. jūnijā, plkst. 17.00 attālināti notiks Lucavsalas bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zonas dizaina koncepcijas prezentācija, kurā tiks prezentēti plānotie ainaviskie un labiekārtojuma risinājumi teritorijas ilgtspējīgai attīstībai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. 

Prezentācijas laikā iedzīvotāji tiks iepazīstināti ar plānotajiem risinājumiem Lucavsalas Kazas sēkļa bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zonas izveidei, kas top projekta “urbanLIFEcircles” (“Adaptīva sabiedrībā balstīta bioloģiskās daudzveidības pārvaldība pilsētu teritorijās, lai uzlabotu ekosistēmu savienojamību un veselību”) ietvaros. Projekta mērķis ir demonstrēt uz bioloģisko daudzveidību orientētu pieeju zaļo teritoriju apsaimniekošanā pilsētvidē. Lucavsalas Kazas sēklis atrodas Daugavas kreisajā krastā, netālu no Rīgas centra. Attīstot un atbilstoši apsaimniekojot Kazas sēkļa teritoriju, tā var sniegt būtisku ieguldījumu pilsētas zaļajā infrastruktūrā, uzlabojot pilsētvides kvalitāti un nodrošinot daudzveidīgu publisko ārtelpu iedzīvotājiem. Bioloģiski daudzveidīgas teritorijas izveide pilsētvidē ļautu iedzīvotājiem tuvāk iepazīt dabas procesus un izprast cilvēka un dabas mijiedarbību.


Dizaina attīstības koncepcijas ietvaros paredzēts

izstrādāt risinājumus piecām bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zonām – augļu dārzam, meža dārzam, dabiskai pļavai, kopienas dārzam un rekreācijas zonai.


Augļu dārza teritorija paredzēta ar augļu kokiem un krūmiem, kas veicina bioloģisko daudzveidību un sniedz iespēju sabiedrībai iesaistīties dārzkopībā.

Meža dārzā iecerēts pilnveidot meža fragmentu ar agromežsaimniecības elementiem, savukārt pļavas zonā plānots attīstīt dabiskām pļavām raksturīgu vidi apputeksnētājiem un citām sugām.

Kopienas dārzs būs publiski pieejama teritorija sabiedriskai dārzkopībai, izglītībai un iedzīvotāju līdzdalībai, bet rekreācijas zona paredzēta atpūtai un dažādām sabiedriskām aktivitātēm dabiskā vidē.


Tiešraide būs pieejama “Facebook” kontā “Rīga attīstās”.

Lai piedalītos tiešraidē un saņemtu piekļuves saiti uz sapulci savā e-pastā, interesenti aicināti iepriekš reģistrēties, aizpildot reģistrēšanās formu.


Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.

Ar Lucavsalas bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zonas dizaina koncepciju varēs iepazīties Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā rdpad.lv.

Rakstveidā priekšlikumus par Lucavsalas bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zonas attīstības ieceri varēs iesniegt no 3. jūnija līdz 17. jūnijam, sūtot tos uz e-pastu pad@riga.lv un e-pasta tēmas laukā norādot “Lucavsalas bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zona”.

 

Rīgas pašvaldības aicina rīdziniekus piedalīties aptaujā, lai noskaidrotu iedzīvotāju vēlmi un gatavību iesaistīties kopienas dārza, kopīga pagalma vai citas sabiedriskas iniciatīvas veidošanā savā apkaimē.

Starptautiska projekta IMPETUS ietvaros Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izstrādā pieeju, lai atbalstītu iedzīvotāju iniciatīvas, kas paredz veidot brīvās pilsētvides par vietējai kopienai nozīmīgu vietu – kopienu dārziem, kopīga pagalma izveidošanai vai citām iedzīvotāju aktivitātēm.

Tā var būt pavisam neliela aktivitāte, piemēram, dažas garšaugu vai puķu dobes, vai arī kopīgs pagalms pasākumiem, bērnu un jauniešu laika pavadīšanas vieta, atpūtas stūrītis un vieta, kur sastapt kaimiņus un darboties līdzās.

Pašvaldība šobrīd izstrādā procesu un risinājumus, kā atbalstīt iedzīvotājus šādu kopienas dārzu izveidē, kā arī vēlas apzināt vietas, kur šādus kopienas dārzus iedzīvotāji vēlētos veidot.


Iedzīvotāji aicināti līdz 15. jūnijam aizpildīt aptauju – šeit, norādot vajadzības un interesi par iesaistīšanos kopienas dārza veidošanā.


Aptaujas rezultāti palīdzēs noteikt:

 potenciālās vietas pirmajiem atvērto durvju pasākumiem;

kāds juridiskais, praktiskais un informatīvais atbalsts iedzīvotājiem būtu nepieciešams;

kuri iedzīvotāji un kad vēlētos iesaistīties kopienas dārzu izveidē.

Aptauja ir anonīma. Aptaujas pamatdaļas aizpildīšana aizņem aptuveni 10 minūtes, savukārt papildjautājumi par vajadzībām un iespējām aizņems vēl aptuveni 5 minūtes.

Lai iniciatīva ilgtermiņā varētu sākt darbību un uzņemties saistības un atbildību par brīvas ārtelpas izmantošanu un uzturēšanu, tai jābūt oficiāli reģistrētai organizācijai. Latvijas un citu Eiropas valstu pieredze rāda, ka sākumā svarīgākais ir cilvēku interese un vēlme kopā darboties, bet nodibinājumu ir iespējams izveidot vēlāk, kad iniciatīva tam ir gatava.

Aptauja tiek īstenota Eiropas Savienības Interreg Europe programmas pilotprojekta IMPETUS ietvaros, kurā Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments kopā ar partneriem no citām Eiropas pilsētām attīsta politikas instrumentus īpašumu pagaidu izmantošanai pilsētvidē. Pašvaldības uzdevums šajā projektā ir sniegt atbalstu iedzīvotāju iniciatīvām orientēties procesā no piemērotas vietas apzināšanas līdz vienošanās noslēgšanai.

Vairāk informācijas par projektu var iegūt tīmekļvietnē interregeurope.eu/impetus vai sazināties ar projekta koordinatoru Jāzepu Bikši, e-pasts: jazeps.bikse@riga.lv.

 

20. maijā Imantā norisinājās NVO nama sezonas noslēguma pikniks un diskusija “Sienas gleznojumi Tavā apkaimē – kultūras daudzveidība vai strīdus ābols?”, pulcējot māksliniekus, apkaimju aktīvistus, pašvaldības pārstāvjus un citus interesentus sarunai par ielu mākslas lomu pilsētvidē.

Šoreiz tikāmies neierastā vidē – pasākums notika nevis NVO nama iekštelpās, bet ārtelpā, kas lieliski sasaucās ar vakara tēmu. Atvērtā vide un svaigais gaiss radīja patīkamu gaisotni sarunām, diskusijām un ideju apmaiņai.

Vakara īpašais viesis, mākslinieks Dainis Rudens, stāstīja par savu ceļu no grafiti zīmētāja līdz ielu māksliniekam, atklājot, kā laika gaitā mainījusies viņa pieeja mākslai un attiecības ar pilsētvidi. Viņš dalījās pieredzē par sienu gleznojumu tapšanu dažādās Rīgas apkaimēs un uzsvēra, cik būtiska šajos procesos ir sadarbība ar vietējām kopienām, kuru viedokļi mēdz būt “raibi kā dzeņa vēders” – ļoti dažādi un ne vienmēr viegli savienojami ar mākslinieka iecerēm.

Diskusijā piedalījās arī Linda Veisa no Sarkandaugavas attīstības biedrības, Ruta Beināre no biedrības “Zasulaukam un Šampēterim”, kā arī Vaiva Gavare no Rīgas Pilsētas attīstības departamenta, savukārt sarunu moderēja pētnieks un kurators Valts Valters Kronbergs. Sarunās tika skarti gan praktiski jautājumi par sienu gleznojumu tapšanu un saskaņošanu, gan plašāki jautājumi par ielu mākslas nozīmi apkaimju identitātes veidošanā.


Vakara gaitā izskanēja doma, ka, lai gan sabiedrībai bieži vien visvieglāk pieņemami ir dekoratīvi un vizuāli simpātiski motīvi, ilgtermiņā mākslai pilsētvidē būtu jāspēj nest arī dziļākus vēstījumus – rosināt domāt, uzdot jautājumus un bagātināt publisko telpu ne tikai vizuāli, bet arī saturiski. Vienlaikus tika atzīts, ka vietējo kopienu gaidas vai institucionālie nosacījumi reizēm mākslinieku var arī “sastindzināt”, liekot meklēt līdzsvaru starp radošo ieceri un apkārtējās vides prasībām.


Sirsnīgs paldies Dainim Rudenim, Lindai Veisai, Rutai Beinārei, Vaivai Gavarei un Valtam Valteram Kronbergam par vērtīgajām sarunām un pieredzes stāstiem, kā arī visiem pasākuma apmeklētājiem par klātbūtni, iesaisti un kopīgi veidoto radošo noskaņu.

Pasākumu organizēja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.

 

17. maijā Vecmīlgrāvī norisinājās projekta “Mūsu ostas sēta” atjaunošanas pasākums, kura laikā bijušie projekta dalībnieki un apkārtnes iedzīvotāji kopīgi atjaunoja savulaik tapušos lielformāta gleznojumus uz ostas sētas Meldru ielā.

Piecu stundu garumā teritorija pārvērtās par krāsu, sarunu un atmiņu piepildītu radošo darbnīcu zem atklātām debesīm.

Pasākumā piedalījās apmēram 100 dalībnieku, kuri ar vairāk nekā 50 litriem krāsas atjaunoja 27 sētas posmus, kas sākotnēji tika apgleznoti 2011. gadā. Īpašu noskaņu radīja tas, ka uz restaurācijas dienu bija ieradušies arī vairāki oriģinālo darbu autori, kuri pēc daudziem gadiem paši atjaunoja savus kādreiz radītos darbus.

“Šī diena vēlreiz apliecināja, cik nozīmīgs Vecmīlgrāvja cilvēkiem ir šis projekts. Apmeklētāji un garāmgājēji visas dienas garumā interesējās par notiekošo, jautāja, kad tiks atjaunoti nākamie sētas posmi, un atzina, ka ir patiess prieks redzēt ostas sētu atkal mirdzam spilgtās krāsās. Tas dod pārliecību, ka nākamgad šo tradīciju noteikti turpināsim,”

stāsta pasākuma organizatori.

Visa diena aizritēja īpaši siltā un priecīgā atmosfērā – laika apstākļi lutināja, bet Meldru ielu piepildīja krāsu smarža, smiekli un sarunas par to, kā gadu gaitā mainījies gan pats rajons, gan tā iedzīvotāji.

“Prieks, ka Vecmīlgrāvis tiek uzpucēts no jauna. Gribas novēlēt, lai pietiek spēka un vēlmes šo brīnišķīgo tradīciju turpināt gadu no gada,”

atzina kāda pasākuma apmeklētāja.


Projekts “Mūsu ostas sēta” tika aizsākts 2011. gadā, sadarbojoties Vecmīlgrāvja attīstības biedrībai un Rīgas ostai, ar mērķi sakopt apkārtējo vidi un iesaistīt jauniešus pilsētvides veidošanā. Gadu gaitā ostas sēta kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem Vecmīlgrāvja vides objektiem un unikālu brīvdabas izstādi, kas pieejama ikvienam interesentam visa gada garumā.

Informāciju sagatavoja:
Kate Zaltāne, Sabiedrisko attiecību un digitālā mārketinga speciāliste

 

Lai uzlabotu gājēju pārvietošanos un nodrošinātu drošu un ērtu vidi visiem iedzīvotājiem, Rīgas pašvaldība turpina gājēju ietvju apmaļu pazemināšanu pašvaldībai piederošajos zemesgabalos. Vidēji mēnesī tiek pazemināti aptuveni 400 metri gājēju ietvju apmaļu.

Gājēju apmaļu pazemināšana tiek veikta krustojumos un ielu šķērsošanas vietās, lai uzlabotu vides piekļūstamību. Tas atvieglo pārvietošanos ne tikai cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bet arī vecākiem ar bērnu ratiņiem un citiem iedzīvotājiem ikdienā.

Standarta situācijās ietves tiek pazeminātas tā, lai pazeminātā daļa būtu vismaz divus metrus plata. Pazemināšanas apjoms konkrētajās vietās var atšķirties — tas galvenokārt ir atkarīgs no esošās ietves platuma un ielas mezgla konfigurācijas.

Darbi tiek organizēti rindas kārtībā, cenšoties tos loģiski apvienot vienas apkaimes ietvaros. Ja konkrētajā vietā ir plānota seguma nomaiņa, papildu darbi netiks veikti.

  • Aprīlī apmaļu pazemināšana veikta 62 adresēs, kopējam darbu apjomam sasniedzot 500 metrus. Darbi veikti Ķīpsalas, Rostokas, Tadaiķu, Mazās Nometņu, Pārslas, Atpūtas, Katlakalna, Lubānas, Valmieras, Matīsa, Biķernieku, Ieriķu, Ainavas, Rubeņu un Tālivalža ielās, kā arī Čiekurkalna 1. līnijā.
  • Maijā darbi tiek veikti un turpināsies Torņakalna, Āgenskalna, Pleskodāles, Ziepniekkalna, Ķengaraga, Pļavnieku, Dārzciema, Čiekurkalna, Purvciema un Brasas apkaimēs.

2025. gadā apmales pazeminātas vairāk nekā 1520 metru apjomā, darbi veikti vairāk nekā 70 adresēs.


Aicinām iedzīvotājus iesniegt arī savus priekšlikumus GeoRīga platformā līdz š.g 29.maijam

Ierosinājumus iespējams nosūtīt arī uz e-pastu: apmales@riga.lv, norādot precīzu adresi, GPS koordinātas un, ja iespējams, pievienot fotoattēlu.


 

22.04.2026. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-26-690-lē “Par teritorijas Dēļu ielā 4 (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 01000500209) un zemes vienības bez adreses (kadastra apzīmējums 01000500164) lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis

Grozīt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu (turpmāk – RVC AZ TP), lai zemes vienībai Dēļu ielā 4 (kadastra apzīmējums 0100 050 0209) un zemes vienībai bez adreses (kadastra apzīmējums 0100 050 0164) precizētu Detālplānojumā zemes vienībām Mūkusalas ielā 15, 15A, 23, 25, 25A, 29, 31, 42, 43, Mūkusalas ielā, bez adreses, Dēļu ielā 4, Dēļu ielā 6, Dēļu ielā 7 un Dēļu ielā 8, Rīgā un RVC AZ TP noteikto virszemes ūdensobjekta (Kīleveina grāvja) aizsargjoslu atbilstoši esošajai situācijai un tehniski precizētu funkcionālā zonējuma robežas atbilstoši precizētajai aizsargjoslai, kā arī visā lokālplānojuma teritorijā noteiktu apbūves parametrus atbilstoši RVC AZ TP noteiktajam maksimālajam apbūves augstumam (5 stāvi).

Lokālplānojuma ierosinātājs un izstrādātājs – Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.


Publiskās apspriešanas termiņš ir 20 darba dienas, no 11.05.2026. līdz 05.06.2026.


Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 25.05.2026. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā “Rīga attīstās”.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 25.05.2026. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu šeit.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

 elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – šeit;

klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 05.06.2025. var iesniegt:

elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – šeit;

nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 05.06.2026.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;

klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama šeit.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

 

No 7. aprīļa līdz 6. maijam ikvienam rīdziniekam bija iespēja būt noteicējam savā apkaimē un iesniegt savas apkaimes attīstības projekta ideju līdzdalības budžeta projektu konkursā. Iedzīvotāji šogad aktīvi izmantojuši iespēju līdzdarboties savas apkaimes attīstībā – noslēdzoties līdzdalības budžeta projektu konkursam ideju iesniegšanai, pašvaldība saņēmusi rekorddaudz – 62 projektu – pieteikumus 31 apkaimē gan no biedrībām, gan atsevišķiem iedzīvotājiem.

Biežāk pieteiktās ieceres saistītas ar ūdenstilpju krasta joslu sakārtošanu, papildinot tās ar atbilstošu infrastruktūru, kā arī ar atpūtas un sporta infrastruktūras izveidi un pilnveidi apkaimēs. Lielākā daļa šogad iesniegto pieteikumu ir infrastruktūras projekti, tomēr konkursā saņemti arī vairāki sociālās inovācijas un iekšpagalmu kategorijas projekti.

Aktīvākie ideju iesniedzēji arī šogad bijuši Teikas apkaimes iedzīvotāji, piesakot astoņus projektus. Tālāk seko Centra apkaime ar pieciem iesniegtiem projektiem, kā arī Āgenskalna apkaime ar četriem pieteikumiem.

Atbilstoši konkursa nolikumam sekos projektu izvērtēšana divās kārtās:

  • Jau maijā vērtēšanas komisija izskatīs visus iesniegtos projektus un pārbaudīs to atbilstību administratīvajiem kritērijiem.
  • Otrajā kārtā projektu īstenošanas iespējas un izmaksas vērtēs atbilstošās Rīgas pašvaldības un valsts institūcijas, sniedzot savus atzinumus. Pēc atzinumu saņemšanas komisija atkārtoti izskatīs projektus un virzīs tos iedzīvotāju balsojumam, kas notiks novembrī.

Konkursa mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem tieši lemt par pilsētas budžeta daļas izlietojumu un uzlabot publisko vidi savā apkaimē, savukārt pašvaldībai gūt atgriezenisko saiti par iedzīvotājiem nepieciešamiem pilsētvides uzlabojumiem.

Iesniedzamie projekti iedalās trīs kategorijās:

  • infrastruktūras projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
  • iekšpagalmu projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
  • sociālo inovāciju jeb nemateriālie projekti (finansējums vienam projektam līdz 50 000 eiro).

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2 850 000 eiro.


Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas pašvaldība rīko kopš 2019. gada, kopā septiņos konkursa norises gados atbalstīti 64, ieskaitot 2025. gadu, iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu.

 

Pirmo reizi šajā apkaimē 16. un 17. maijā dzelzceļa stacijā “Zasulauks” apkārtnes iedzīvotāji un stacijas viesi varēs novērtēt savu gatavību krīzes situācijām.

Izstāde būs bez maksas un apmeklētāji varēs praktiski saprast, kas nepieciešams 72 stundu somā un kā sagatavoties situācijām, kad palīdzība var kavēties.

Otra izstādes daļa aicina ielūkoties Zasulauka un Šampētera kaimiņu “somās” jeb tajā, kas izpaliek ārpus oficiālajām vadlīnijām, tomēr cilvēki paši uzskata par svarīgu krīzes gadījumā. Tieši šī izstādes daļa, kas tapusi, intervējot tuvējās apkārtnes iedzīvotājus, aicina apmeklētājiem izprast savu personīgo gatavību neplānotām situācijām un, iespējams, atbildēt uz jautājumiem, kas atlikti.

18. maijā ikviens ir aicināts pieteikties uz klātienes diskusiju Kalnciema studijā (Kalnciema iela 48), kurā kopā ar apkaimes biedrību “Zasulaukam un Šampēterim”, Rīgas Civilās aizsardzības pārvaldes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ekspertiem atbildēs uz izstādē iesniegtajiem jautājumiem, kā arī skaidros, kā tieši mūsu apkaimē sagatavoties krīzes situācijām.

 Dalība diskusijā tikai ar iepriekšēju pieteikšanos – ŠEIT.

Pasākumam tiks nodrošināta tiešraide biedrības Facebook lapā.

Projektu īsteno biedrība “Zasulaukam un Šampēterim”, un tas tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

22.04.2026. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-26-691-lē “Par zemes vienības Katoļu ielā bez numura (kadastra apzīmējums 01000400052) un zemes vienības daļas Katoļu ielā bez numura (kadastra apzīmējums 01000399000) lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma mērķis ir grozīt Rīgas teritorijas plānojumā noteikto funkcionālo zonējumu lokālplānojuma teritorijā, mainot transporta infrastruktūras teritoriju uz jauktas centra apbūves teritoriju, lai nodrošinātu tiesiskus priekšnoteikumus sociālās apbūves – dienas aprūpes centra – izveidei, vienlaikus precizējot Katoļu ielas sarkano līniju novietojumu un nodrošinot teritorijas racionālu, funkcionāli pamatotu un Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai atbilstošu izmantošanu.

  • Lokālplānojuma ierosinātājs – biedrība “Latvijas Samariešu apvienība”.
  • Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA “Metrum”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir 20 darba dienas, no 05.05.2026. līdz 01.06.2026.


Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 18.05.2026. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē – šeit,  kā arī pašvaldības Facebook kontā “Rīga attīstās”.
Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 18.05.2026. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – šeit.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

 elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – šeit;

klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 01.06.2025. var iesniegt:

elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – šeit;

nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 01.06.2026.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;

klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu da rba laikiem pieejama šeit.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

 

Turpinot 2023. gada rudenī aizsākto praktiskā atbalsta sniegšanu Rīgas iedzīvotāju biedrībām, arī šopavasar galvaspilsētas pašvaldība aicināja iedzīvotāju biedrības pieteikties melnzemei, kompostam, zāliena sēklām un atkritumu konteineriem, lai pašrocīgi sakoptu pašvaldībai piederošas teritorijas apkaimēs.

Šopavasar tika atbalstītas Rīgas iedzīvotāju biedrību 23 iniciatīvas.

Kopumā iedzīvotāju biedrībām darbu veikšanai tika piegādāti 204 kubikmetri melnzemes un 35 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 128 kg zāliena sēklu. Sešās adresēs tika nodrošināti arī konteineri teritorijās esošo atkritumu savākšanai.

Rīgas iedzīvotāju biedrības ar pašvaldības sniegto praktisko atbalstu nodrošinājušas vides labiekārtojumu ieviešanu savās apkaimēs – ierīkotas jaunas vietas zālienam, puķu dobēm, atjaunotas apdobes, kā arī savākti atkritumi. Vairākas iedzīvotāju biedrības teritorijas sakopšanas darbus veica tieši Lielās talkas dienā, 25. aprīlī. Atsevišķās vietās darbs pie teritoriju labiekārtošanas vēl turpinās.

Atbalstu iedzīvotāju biedrībām organizēja un nodrošināja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs (RAIC), sadarbojoties ar SIA “Rīgas meži” un Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldi.

Jau ceturto gadu Rīgas pašvaldība sniedz praktisku atbalstu tām iedzīvotāju biedrībām, kas vēlas sakopt kādu pašvaldības zemes gabalu, veidojot pievilcīgāku vidi savā apkaimē. Šādu atbalsta mehānismu Rīgas pašvaldība sāka, atsaucoties uz pašu iedzīvotāju interesi savām rokām labiekārtot pašvaldībai piederošas teritorijas apkaimēs.


Reaģējot uz iedzīvotāju vēlmi pašiem uzlabot apkārtējo vidi, RAIC praktisku palīdzību biedrībām sniedz jau kopš 2023. gada rudens. Pagājušajā gadā tika atbalstītas 53 Rīgas iedzīvotāju biedrību iniciatīvas sakopt pašvaldības teritorijas, padarot apkaimes pievilcīgākas. Kopumā darbu veikšanai tika piegādāti 408 kubikmetri melnzemes un 54 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 229 kilogrami zāliena sēklu. Desmit vietās tika nodrošināti konteineri atkritumu savākšanai.

Šī iniciatīva ir labs piemērs tam, kā iesaistīt iedzīvotājus pilsētvides sakārtošanā, stiprinot piederības sajūtu un atbildību par savu dzīvesvietu. Turklāt tā sniedz iespēju kaimiņiem saliedēties un kopīgi darboties, pārvēršot darbu veikšanu par nelielu apkaimes talku.