Saskaņā ar rīcības plānu “Palīdzības sniegšana bezpajumtniekiem nelabvēlīgos laika apstākļos Rīgā” līdz 30. aprīlim spēkā ir pagarinātais patversmju un naktspatversmju darba laiks. Tomēr silto laikapstākļu dēļ pakāpeniski samazinās bezpajumtnieku skaits, kuri izmanto šos pakalpojumus.

Rīgas domes 2007. gadā apstiprinātais rīcības plāns palīdzības sniegšanai bezpajumtniekiem nelabvēlīgos laika apstākļos šogad tiks pārskatīts, aktualizējot iesaistīto institūciju sadarbības kārtību un juridiskos aspektus, jo esošais dokuments vairs neatbilst mūsdienu situācijai. Plāna mērķis ir noteikt pasākumus, lai Rīgas pašvaldībā teritorijā novērstu gadījumus, kad nelabvēlīgos laika apstākļos tiek apdraudēta bezpajumtnieku veselība un dzīvība.

Līdz 26. martam kopā sešās patversmēs/naktspatversmēs nakšņoja vidēji 600 cilvēki dienā. Salīdzinājumam – 2025. gada martā patversmēs/naktspatversmēs vidēji dienā nakšņoja 585 personas.

Pagājušajā gadā patversmju un naktspatversmju pakalpojumus saņēma 3941 cilvēks bez pajumtes, kas ir par 285 jeb 7 % mazāk nekā 2024. gadā (4226 personas). No visiem pakalpojuma saņēmējiem 84 % bija vīrieši (3320) un 16 % sievietes (621). Šī proporcija gadu gaitā saglabājas nemainīga, un vīriešu īpatsvars joprojām ir dominējošs.

Rīgā saglabājas izteiktas sezonālās svārstības – ziemas un agrā pavasara mēnešos patversmes izmanto vairāk cilvēku, savukārt vasarā skaits samazinās. Vēsturiski visvairāk cilvēku bez pajumtes patversmju pakalpojumus izmantoja 2017. gadā – 4464 personas. Dienas centra bezpajumtniekiem un maznodrošinātajiem apmeklējums saglabājas stabils – nedaudz vairāk par 70 cilvēkiem dienā. Vienlaikus novērota tendence, ka bez pajumtes palikušo vidū pieaug to cilvēku skaits, kuriem nepieciešama aprūpe un ilgstošs atbalsts.

Kā rīkoties, ja uz ielas vai dzīvošanai nepiemērotā vietā ilgstoši redzams cilvēks:

• nekavējoties informēt Valsts policiju, zvanot uz tālruni 112;
• darba laikā (darbdienās no plkst.8.30 līdz 17.00) zvanīt Rīgas patversmes Mobilajai brigādei pa tālruni 27023550, lai sniegtu informāciju par konkrēto vietu vai personu.

Mobilās brigādes ielu sociālajam darbam ar bezpajumtniekiem galvenie uzdevumi ir apzināt un regulāri apsekot bezpajumtnieku pulcēšanās vietas, apmeklēt konkrētas adreses pēc operatīvās informācijas saņemšanas, noskaidrot cilvēku vajadzības un problēmas, informēt par iespējām saņemt palīdzību, motivēt klientus risināt problēmas.

Mobilās brigādes darbs ar bezpajumtniekiem 2025. gadā:

• sniegtas 1812 konsultācijas (par 6,5 % mazāk nekā 2024. gadā),
• saņemti 1438 tālruņa zvani (samazinājums par 36,3 %),
• 639 cilvēki nogādāti patversmē vai ārstniecības iestādē (par 7,1 % mazāk).

Marts starptautiskajā sociālā darba kopienā ir sociālā darba mēnesis, savukārt marta trešā otrdiena jau tradicionāli ir Pasaules sociālā darba diena. Šo notikumu ieskaņā pirmdien, 16. martā, sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” tika prezentēts pētījums un iniciatīvas, kas raksturo gan klientu un viņu tuvinieku apmierinātību, gan aktuālās problēmas un iespējas darbinieku piesaistē un noturēšanā.

Pasākumā piedalījās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis, Rīgas izpilddirektors Jānis Lange un Sociālo jautājumu komitejas vadītāja Inese Andersone. Jānis Lange uzsvēra, ka šogad sociālajai jomai pašvaldība piešķīrusi līdz šim lielāko finansējumu – 14,2 procentus no kopējā budžeta, kas ļauj stiprināt pakalpojumu kvalitāti un attīstīt jaunas atbalsta formas. Savukārt Vilnis Ķirsis norādīja, ka pēdējo piecu gadu laikā sociālās jomas budžets ir dubultojies, apliecinot Rīgas konsekvento apņemšanos rūpēties par iedzīvotāju labklājību. Inese Andersone akcentēja, ka sociālā darba nozīme turpinās pieaugt, tāpēc būtiski piesaistīt jaunus speciālistus un veidot vidi, kurā viņi redz profesionālas izaugsmes iespējas. Viņa uzsvēra arī nepieciešamību izmantot mūsdienu tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, lai vairāk laika varētu veltīt tiešajam darbam ar cilvēkiem.

“Sociālā joma ir viena no tām, kur darba apjoms nākotnē tikai pieaugs. Mums jāspēj ieinteresēt jaunus cilvēkus izvēlēties šo profesiju un jāveido vide, kurā viņi jūtas novērtēti un redz jēgu savam darbam. Vienlaikus ir svarīgi iet līdzi laikam un saprast, kā tehnoloģijas un mākslīgais intelekts var atvieglot ikdienas procesus. Jo vairāk rutīnas darbu spēsim automatizēt, jo vairāk laika mūsu speciālistiem būs sarunām, atbalstam un cilvēciskam kontaktam – tam, kas sociālajā darbā ir pats būtiskākais,” uzsvēra Inese Andersone.

Labklājības departamenta Nodarbinātības, sociālā darba un prakses pētījumu nodaļa pasākumā prezentēja pansionāta “Gaiļezers” klientu un viņu tuvinieku aptaujas rezultātus, kas izgaismo gan ikdienas pakalpojumu kvalitāti, gan iemītnieku vajadzības un gaidas. Aptauja rāda, ka vairāk nekā puse iemītnieku ir apmierināti ar sociālās aprūpes centra sniegtajiem pakalpojumiem, savukārt tuvinieki atzīst – viņi jūtas labi informēti par to, kur meklēt atbalstu un nepieciešamo informāciju. Par ērtāko apmeklējuma laiku tuvinieki minējuši sestdienas un svētdienas no plkst. 13.00 līdz 15.00.

Ikdienā viens iemītnieks vidēji izmanto piecu speciālistu pakalpojumus: friziera, medicīnas māsas, sociālā darbinieka, ārsta un sociālā aprūpētāja. Tāpat iemītnieki aktīvi iesaistās centra piedāvātajās nodarbībās: vidēji četrās dažādās aktivitātēs, tostarp pastaigās centra teritorijā, koncertos un izrādēs, ekskursijās un bibliotēkas apmeklējumos.

Kā galvenos uzlabojamos aspektus gan klienti, gan tuvinieki minējuši ēdināšanas kvalitāti, telpu un aprīkojuma modernizāciju, kā arī rūpīgāku personāla un medicīniskās aprūpes nodrošinājumu. Vienlaikus, atbildot uz jautājumu, vai viņi ieteiktu pansionātu citiem, lielākā daļa sniegusi pārliecinoši pozitīvu atbildi, apliecinot uzticēšanos centra darbam un tā sniegtajam atbalstam.

Ar šo pasākumu tiek dots starts Atvērto durvju dienām, kas ilgs līdz marta beigām. Ar Atvērto durvju dienu programmu var iepazīties Labklājības departamenta mājaslapā ld.riga.lv, sadaļā “Jaunumi”.