Arhīvs birkai: Uzņēmējdarbība

Lai veicinātu mājokļu pieejamību un publiskās infrastruktūras attīstību, Rīgas dome 21. maijā apstiprināja jaunus saistošos noteikumus, kas paredz kompensācijas izmaksu attīstītājiem, ja vienlaikus ar daudzdzīvokļu mājas būvniecību tie veiks arī publiskās infrastruktūras – ielu un lietus ūdens kanalizācijas – izbūvi, ieguldot tajā vismaz 100 000 eiro.

Saistošie noteikumi “Par kārtību, kādā Rīgas valstspilsētas pašvaldība kompensē izdevumus par publiskās infrastruktūras būvniecību “ izstrādāti ar mērķi uzlabot publisko infrastruktūru pilsētā un vienlaicīgi veicināt mājokļu pieejamību, kas ir valsts un Rīgas pašvaldības prioritāte.

“Strādāt efektīvāk, ātrāk, ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem – šie vārdi kodolīgi raksturo jauno programmu, ko Rīgā esam ieviesuši, lai infrastruktūras sakārtošana līdzās jauniem attīstības centriem notiktu raitāk. Jauni mājokļi Rīgā ir akūta nepieciešamība, jo vēlamies, lai arvien vairāk ģimeņu par savu dzīvesvietu izvēlas Rīgu un es ceru, ka jaunais sadarbības mehānisms dos pozitīvu grūdienu šajā segmentā un veicinās ātrāku un optimālāku publiskās infrastruktūras izbūvi pilsētā,”

uzsver Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

Mājokļu izbūve vienmēr ir saistīta arī ar publiskās infrastruktūras attīstību, tādēļ, lai veicinātu daudzdzīvokļu māju būvniecību, Rīgas pašvaldība kompensēs attīstītājiem līdz 80% no būvniecības būvizstrādājumu izmaksām, nepārsniedzot 1 miljonu eiro (bez PVN), kas ieguldīti tādas publiskās infrastruktūras, kas brīvi un bez maksas pieejama ikvienam, attīstībā – ielu un lietus ūdens kanalizācijas izbūvē pašvaldības īpašumā. Tā attīstītāji varēs veikt publiskās infrastruktūras būvdarbus par saviem līdzekļiem, vēlāk no pašvaldības saņemot kompensāciju.

Kompensācija būs pieejama attīstītājiem, kuri plāno būvēt daudzdzīvokļu mājas. Minimālajai objekta stāvu platībai teritorijā, kas atrodas ārpus Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteiktās prioritāri attīstāmās teritorijas, jābūt vismaz 7000 m2; pašvaldības prioritāri attīstāmajā teritorijā stāvu platībai jābūt vismaz 3000 m2, bet tajos zemesgabalos, kas atsavināti no pašvaldības ar nosacījumu tos izmantot dzīvojamai apbūvei – bez ierobežojuma.

Uz kompensāciju varēs pretendēt, ja informācija par publiskās infrastruktūras izbūvi, pārbūvi, atjaunošanu ir noteikta publiskās infrastruktūras turētāja tehniskajos noteikumos, ja tās būvniecībai ir izdota būvatļauja vai veikta atzīme par būvniecības ieceres akceptu, kā arī ieguldījumu summa publiskajā infrastruktūras izbūvē ir vismaz 100 000 eiro. Gan daudzdzīvokļu mājas, gan publiskās infrastruktūras izbūve jāveic trīs gadu laikā no domes lēmuma pieņemšanas brīža.

Lai izslēgtu to, ka paredzētā infrastruktūra attiecināma tikai uz konkrēto attīstītāja ieceri, infrastruktūrai ir jāatbilst vairākiem kvalitātes kritērijiem, proti, paredzētajai publiskajai infrastruktūrai jābūt plaši pieejamai un nozīmīgai apkaimes attīstībā. Risinājumiem jāuzlabo ielu funkcionalitāte, ērtības gājējiem un velobraucējiem, jārada pozitīva ietekme uz satiksmes plūsmu. Sakārtota un izbūvēta publiskā infrastruktūra padarīs pilsētas vidi patīkamāku, uzlabos dzīves kvalitāti un piesaistīs konkrētajai apkaimei un vietai iedzīvotājus un uzņēmējus.

Par kompensācijas piešķiršanu katrā gadījumā lems Rīgas dome un savstarpējā līgumā tiks noteiktas prasības un kompensācijas izmaksas laiks.

 

Vides objekti “Filosofija pilsētā” – “Gudrība”, “Drosme”, “Mērenība”, “Taisnīgums” un “Atbildība”, kurus pēc uzņēmuma “Swedbank” iniciatīvas veidojusi dizaina studija “H2E”, saņēmuši bronzas kubu prestižajā radošo industriju konkursā “ADC Awards”.

Vides objektu mērķis ir paust idejas un vērtības jeb tikumus: gudrību, drosmi, mērenību, taisnīgumu un atbildību. Katra vides objekta simbolika, kā arī ētiskas pārdomas rosinoši audio stāsti ir saistīti ar piecu Rīgas apkaimju – Āgenskalna, Zaķusalas, Čiekurkalna, Sarkandaugavas un Pļavnieku – vēsturi un šodienu.

Skulptūrās ir integrēti QR kodi, kas skatītājus ved uz audio stāstījumu latviešu un angļu valodā, un dialogi, kas ierakstīti īpaši jauniešu auditorijai. Audio stāsti radīti sadarbībā ar sabiedrībā zināmiem filozofiem.

Vides objekti ir izstrādāti saskaņā ar jau esošiem Rīgas teritoriju labiekārtojuma projektiem.

🔎 Vairāk informācijas par vides objektiemšeit.

“ADC Awards” ir pasaulē senākā balva, kas godina izcilību radošajās industrijās. Konkursu rīko organizācija “The One Club for Creativity”, un šogad tas notika jau 104. reizi. 14. maijā apbalvošanas ceremonijā Ņujorkā kļuva zināms, ka projekts “Filosofija pilsētā” izcīnījis bronzas godalgu arhitektūras, interjera un vides dizaina kategorijā.

 

Ceturtdien, 15. maijā, Splendid palace norisinājās jau otrais Vakara un nakts laika tēmām un nozarēm veltītais forums “Ceļā uz balansu”, kas vienuviet pulcēja plašu privātā, publiskā un nevalstiskā sektora pārstāvju loku.

Pieredzes stāstos par vakara un nakts laika pārvaldības plānošanu, naktsdzīves un naktsmiera balansa meklējumiem, kā arī atbalsta programmām uzņēmējiem dalījās pārstāvji no Berlīnes, Viļņas un Tallinas.

Nadja Clarus, pārstāve no Berlīnes Ekonomikas, enerģētikas un uzņēmējdarbības ministrijas foruma laikā atzina, ka naktsdzīve Berlīnē tiek atzīta par nozīmīgu ekonomikas daļu – tā nodrošina darba vietas un atbalsta uzņēmējdarbību. Pēc Covid-19 pandēmijas negatīvajām sekām pilsēta ieviesa līdzfinansējuma programmu, kas palīdz naktsklubiem uzlabot skaņas izolāciju un līdz ar to mazināt traucējumus iedzīvotājiem. Šī iniciatīva palīdz veidot līdzsvaru starp dzīvīgu naktsdzīvi un kvalitatīvu naktsmieru.

Viļņas pieredzē kā būtiskākais devums nakts ekonomikas attīstībai uzsvērts biroja darbinieku mediatora apmācības, kur darbinieki apguvuši prasmes konfliktu risināšanā, lai kalpotu kā starpnieki starp uzņēmējiem, iedzīvotājiem un pašvaldību, darbojoties pēc skaidras un strukturētas rīcības shēmas kā risināt domstarpības. Savukārt Tallinā viens no būtiskākajiem aspektiem vakara un nakts laika ekonomikas attīstībā ir nakts autobusu maršrutu ieviešana piektdienu un sestdienu naktīs.

Pēc prezentācijām secināts, ka visās trīs pilsētās naktsdzīves un naktsmiera līdzsvara meklējumi turpinās, un Berlīnei vairāk nekā 20 gadu laikā vēl joprojām nav izdevies pilnībā atrisināt izklaides trokšņošanas jautājumu.

Savu pieredzi vakara un nakts laika tēmas jautājumos izklāstīja arī dažādu nozaru pārstāvji no Rīgas. Sarunās tika aktualizēts iedzīvotāju drošības aspekts dienas tumšajā laikā, jauniešu aktivitāte, kultūras joma, darbs naktīs, trokšņi un radītais gaismas piesārņojums. Tika secināts, ka daudzās vakara un nakts laika nozarēs trūkst dati un pētījumi – piemēram, par reālo nakts darba veicēju skaitu un situāciju Latvijā un Rīgā vai par naktsdzīves meklētāju paradumiem.

Pārstāvji no Rīgas pašvaldības foruma dalībniekus informēja par Vakara un nakts laika plānošanu un pārvaldību – veiktās priekšizpētes rezultātiem un tālākajiem attīstības virzieniem. Tāpat tika sniegta informācija par pašvaldības dalību starptautiskā projektā “2nite”, vēstot par sabiedrības iesaisti drošības sajūtas veicināšanā savā apkaimē. Savukārt Rīgas pašvaldības policija informēja foruma dalībniekus par drošību Rīgā naktīs.

“Rīga ir gatava mācīties ne tikai no citu pilsētu labās, bet arī sliktās pieredzes un novērst to, kas citām pilsētām traucē rast balansu starp tik dažādajām vakarā un naktī iesaistītajām pusēm. Šis forums un tajā dzirdētās prezentācijas ir apliecinājums tam, ka nozaru ir daudz un, tās uzrunājot, pašvaldība iet pareizajā virzienā, lai vakarus un naktis Rīgā plānotu sabalansēti, iekļaujoši un visaptveroši. Rīgai vismaz uz laiku ir nepieciešama šīs jomas centralizēta plānošana un pārvaldība, lai mēs spētu veicināt dažādas, pat pretējas jomas – izcelt tieši labos naktsdzīves piemērus, sākt pievērst pastiprinātāku uzmanību naktsmiera jautājumu risināšanai, sakārtot ārtelpu, lai uzlabotu drošības apstākļus, un pievērsties arī darba, “neredzamo” sabiedrības locekļu jautājumiem,”

norāda Mārtiņš Eņģelis (Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes Nozaru politikas plānošanas nodaļas galvenais projektu vadītājs)

Foruma noslēgumā dalībniekiem bija iespēja pievienoties “Skaidrojošajām pastaigām” Rīgas pilsētvidē Centra un Purvciema apkaimēs un uz savas ādas izjust rasu minoritāšu un sieviešu pieredzējumu naktīs.

📸 FOTO 

 

Latvijā tiek sākts jauns izglītības projekts, kas papildinās bērnu un jauniešu mācību ikdienu ar jēgpilnām un praktiskām nodarbībām STEM jomā (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika), kā arī veicinās pilsoniskās līdzdalības caurviju prasmju attīstību. Projekta ietvaros aicina galvaspilsētas uzņēmumus un biedrības aktīvi iesaistīties bērnu un jauniešu izglītošanā STEM un pilsoniskās līdzdalības jomā, sniedzot savu ieguldījumu nākotnes sabiedrības veidošanā.

Projekta mērķis ir padarīt mācību procesu daudzveidīgāku un praksē balstītu – ar praktiskām darbnīcām, meistarklasēm, eksperimentiem, simulācijām un diskusijām ar nozares profesionāļiem visā Latvijā. Aktivitātes būs pieejamas plašai vecuma grupai – sākot no 5 gadus veciem bērniem līdz pat vidusskolēniem un profesionālās izglītības audzēkņiem.

Aicina uzņēmumus, biedrības un citas organizācijas iesaistīties projektā, īstenojot praktiskas, interesi veicinošas un izglītojošas nodarbības. Tā ir iespēja radīt iedvesmojošu vidi, kur bērni un jaunieši mācās darot, piedzīvojot un izzinot pasauli sev apkārt.

Lai uzzinātu vairāk par iespēju iesaistīties, uzņēmumi, biedrības un citas organizācijas aicinātas piedalīties kādā no informatīvajiem tiešsaistes semināriem (iepriekšēja reģistrācija obligāta):

🔹 12. maijā, plkst. 14.00–17.00: Reģistrēties semināram – ŠEIT.
🔹 13. maijā, plkst. 14.00–17.00: Reģistrēties semināram – ŠEIT.


Par projektu

Projekts “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei” tiks īstenots līdz 2028. gada augustam, un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Līdzdalība projektā sniedz iespēju ne tikai dalīties ar savu pieredzi un zināšanām, bet arī atbalstīt nākamās paaudzes izaugsmi, palīdzot veidot ciešāku saikni starp izglītību un reālo dzīvi.

Projektu realizēs Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) un Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments ir projekta sadarbības partneris.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments aicina iedzīvotājus, uzņēmējus un citus interesentus izteikt viedokli par izstrādātajām Rīgas viedās pilsētas pamatnostādnēm 2025.–2030. gadam – dokumentu, kas kalpos par stratēģisku ceļvedi un politikas plānošanas instrumentu, lai nodrošinātu vienotu pieeju Rīgas viedpilsētas attīstībā.

Viedpilsēta ir pilsēta, kas efektīvi izmanto datus, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un inovācijas ilgtspējīgai attīstībai un cilvēka labklājības, drošības un dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Rīgas viedpilsētas vīzija ir, izmantojot datus, inovācijas un viedos risinājumus, radīt dzīvošanai ērtu, uzņēmējdarbībai labvēlīgu, klimatneitrālu, efektīvu un noturīgu pilsētu, kas ļauj uzlabot gan cilvēku ikdienas dzīvi, gan palielināt pilsētas konkurētspēju globālā mērogā. Lai šo vīziju īstenotu, nepieciešama gudra un pārdomāta pieeja ar konkrētām, plānveidīgām un mērķtiecīgām pašvaldības rīcībām un resursu ieguldījumiem viedpilsētas attīstībā.

Pamatnostādnes ietver konkrētus mērķus, rīcības plānus, nepieciešamos ieguldījumus un sagaidāmos rezultātus, kas palīdzēs nodrošināt efektīvu pašvaldības resursu izmantošanu un pilsētas pārvaldību.

“Vieda pilsēta sākas ar viedu pārvaldību, un izstrādātās pamatnostādnes ir ceļa karte, kas ļaus mums stratēģiski attīstīt pilsētu mūsu prioritārajās jomās. Šīs pamatnostādnes sniegs ilgtermiņa ieguvumus gan Rīgas iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, veidojot ilgtspējīgu un inovatīvu vidi.”

norāda  Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Nākamo piecu gadu laikā galvenās prioritātes viedpilsētas attīstībā būs mobilitāte, digitālie risinājumi, lietu internets (IoT), 5G savienojamība, drošība un noturība, viedā enerģētika, inovatīvas vides tehnoloģijas, veselība, labklājība un izglītība.

Ar pamatnostādņu projektu var iepazīties Rīgas domes mājaslapā www.riga.lv sadaļā “Publiskās apspriešanas” – ŠEIT. Ikviens interesents aicināts līdz 06.05.2025. iesniegt savus priekšlikumus un novērtējumu.

Pamatnostādnes izstrādātas, balstoties uz Ministru kabineta rīkojumu “Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”, kas nosaka, ka pašvaldības sistemātiski attīsta un ievieš viedās pilsētas risinājumus, izveidojot pamatu, ietvaru un struktūru tehnoloģiju integrācijai pašvaldības darbā.

 

03.04.2025. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā pieņemts lēmums Nr. DA-25-10104-nd “Par detālplānojuma redakcijas zemes vienībās Dravnieku ielā 3, Dravnieku ielā 3 k-4 un Augusta Deglava ielā 148 nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lēmums

Detālplānojuma izstrādes mērķis ir izstrādāt priekšnoteikumus teritorijas ilgtspējīgai un tehniski – ekonomiski pamatotai izmantošanai daudzstāvu dzīvojamās apbūves attīstībai, palielinot atļauto apbūves augstumu Detālplānojuma teritorijā.

Detālplānojuma ierosinātājs – Kopuzņēmums Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “UNICO”; izstrādātājs – Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Grupa93”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir trīs nedēļas, no 08.04.2025. līdz 30.04.2025.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 24.04.2025. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – “Rīga attīstās”.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 24.04.2025. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT.


 📌 Ar detālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105896.

 📌 Rakstiskus priekšlikumus līdz 30.04.2025. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 30.04.2025.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā. Vairāk informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama – ŠEIT.

📌 Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105896.


 

16.04.2025. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-25-4550-lē “Par teritorijas Lokomotīves ielā 24 lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis – radīt priekšnoteikumus sekmīgai uzņēmējdarbībai, grozīt Rīgas teritorijas plānojuma atļauto teritorijas izmantošanu no Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzD1) uz Jaukta centra (JC) apbūves teritoriju, atļaujot vieglās ražošanas uzņēmumu (pārtikas ražošana) un pakalpojumu sniedzēja (sabiedriskā ēdināšana) darbības attīstību.

Lokālplānojuma ierosinātājs – SIA “LOKO24”.
Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA “METRUM”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir 20 darba dienas, no 23.04.2025. līdz 22.05.2025.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 12.05.2025. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā “Rīga attīstas” .

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 12.05.2025. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT.


📌 Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443;

📌 Rakstiskus priekšlikumus līdz 22.05.2025. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 22.05.2025.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā.
    Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama – ŠEIT.

📌 Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.


 

Iedzīvotājiem lietošanai nodotas visas 50 pirmajā posmā paredzētās vienotā dizaina sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes.

40 nojumēm ir nodrošināts elektrības pieslēgums, bet desmit ir bez tā. Četrām no uzstādītajām nojumēm paredzēts “zaļais” jumta segums, kas paredz ekstensīvu augu klājumu – materiāls tiks ieklāts tuvākajā laikā.

Nākamajā posmā paredzēts pasūtīt un uzstādīt 100 jaunā dizaina pieturvietu nojumes, kas ietver pieturvietu nojumju novietojuma projektēšanas darbus, nojumju ražošanu un piegādi, kā arī to izbūvi. Nākamo 100 nojumju uzstādīšana varētu sākties jūnijā, pēc projektēšanas pabeigšanas.

Jau ziņots, ka būvuzņēmējs “Palami” ir novērsis būvekspertīzē atklātās sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju nepilnības, tās ir atzītas par atbilstošām un drošām, un ir atsākta nojumju uzstādīšana pilsētā.

Tāpat ziņots, ka Rīgā turpmāko gadu laikā plānots nomainīt vairumu novecojušo sabiedriskā transporta pieturvietu, aizstājot tās ar ērtākām un mūsdienu prasībām atbilstošākām. Kopumā pašvaldība plāno nākotnē labiekārtot visas pieturvietas tās administratīvajā teritorijā, kopā uzstādot 500 jaunu nojumju.

 

Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komiteja 10. aprīlī konceptuāli atbalstīja ūdenstorņa Alīses ielā 4 nodošanu pašvaldībai kultūras funkciju veikšanai un virzīja jautājumu tālākai izskatīšanai Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē.

“Komitejā konceptuāli atbalstījām ideju par Alīses ielas ūdenstorņa iegādāšanos un tā pārtapšanu par daudzfunkcionālu kultūrtelpu, kur satiekas izglītība, radošums un kopienas saliedētība. Tā varētu būt vieta, kur industriālais mantojums iegūst jaunu elpu caur izstādēm, izglītojošām programmām un vietējo iedzīvotāju iniciatīvām,”

uzsver Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Izglītības, kultūras un sporta departaments saredz nekustamā īpašuma turpmāku izmantošanu, piemērojot to kultūras funkciju veikšanai. Tā kā pašlaik ūdenstornis vairs nepilda savas sākotnējās funkcijas, tam nepieciešams rast jaunu pielietojumu, konceptuāli paredzot, ka ūdenstorņa ēka varētu tikt pielāgota kultūras funkciju veikšanai, iesaistot gan pašvaldības kultūras iestādes, gan nevalstiskā sektora un apkaimes kopienas iniciatīvas. Kā ēkas pamatfunkciju departaments redz iespēju ūdenstorņa ēkā veidot pašvaldības kultūras iestāžu apvienības muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” filiāli. Muzeja krājumā ir 10 000 priekšmetu, no kuriem ekspozīcijā esošajās telpās Alberta ielā 12 ir iespējams iekļaut tikai 2000 eksponātu, tādēļ atbilstošu telpu nodrošinājums tam ir ļoti būtisks.

Kā ēkas sekundārās funkcijas būtu dažāda veida publisku kultūras un kultūrizglītojošu pasākumu un aktivitāšu nodrošināšana, sadarbībā ar pašvaldības un nevalstiskā sektora institūcijām, iesaistot arī tuvāko apkaimju biedrības un vietējās kopienas dalībniekus.


Būve, ūdenstornis Alīses ielā 4, Rīgā ir izcils jūgendstila perioda tehnoloģijas raksturojošs objekts, nozīmīga industriālā mantojuma ēka, kas saglabājusi savu autentisko substanci. Ūdenstornis celts 1910.-1911. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta. Pilnībā saglabājusies torņa autentiskā arhitektoniskā apdare, kā arī tā inženiertehniskais aprīkojums, kas ir nenovērtējama Eiropas industriālā mantojuma daļa.


Izvietojot ūdenstornī muzeja filiāli, rīdziniekiem un tās viesiem tiktu saglabāts unikāls objekts ar daudzveidīgām funkcijām:

  1. nozīmīgs industriālā mantojuma objekts ar saglabātām ūdensapgādes tehnoloģijām;
  2. kvalitatīvas muzeja ekspozīciju un izstāžu telpas, kuru ekspozīcija stāstītu par ūdensapgādes sistēmu 20. gadsimta sākumā Rīgā, kā arī vieta, kur notiktu kvalitatīvas izstādes gan par mantojuma tēmām, gan tiktu eksponēti mūsdienu autoru darbi;
  3. izglītojošo un radošo pasākumu, kā arī meistarklašu telpas dažāda vecuma apmeklētājiem, īpaši bērniem, skolēniem un senioriem izglītojošo programmu ietvaros, sadarbojoties ar apkaimes kopienu;
  4. radošu aktivitāšu vieta apkaimes iedzīvotājiem – semināriem, pasākumiem, interešu kopu nodarbībām utt.;
  5. Muzejs veiksmīgi iekļautos tūristu iecienītā Pārdaugavas kultūrvietu maršrutā – starp Āgenskalna un Kalnciema tirgu.

 

Rīgas pašvaldība strādā pie vakara un nakts laika politikas ieviešanas galvaspilsētā, lai nodrošinātu drošu, pieejamu un dzīvīgu pilsētvidi arī pēc saulrieta. Darba grupa, kas izveidota šī jautājuma virzībai, ir izstrādājusi konkrētus uzdevumus un priekšlikumus, kuri trešdien, 9. aprīlī, tika prezentēti Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Rīgas pašvaldības mērķis ir līdz 2026. gada nogalei izstrādāt pilnvērtīgu vakara un nakts laika plānošanas un pārvaldības modeli, kurā būtu līdzsvaroti kultūras, drošības, uzņēmējdarbības un sabiedrības intereses.

“Vakara un nakts laiks pilsētā nedrīkst būt “tukšs” – mums jāspēj līdzsvarot iedzīvotāju drošība, trokšņu regulācija un sabiedriskās dzīves dinamika. Nakts dzīve nav tikai izklaide – tā ir daļa no modernas un atvērtas metropoles identitātes. Paldies visiem, kas ir iesaistīti šajā darbā, esam piegājuši šim jautājumam ļoti sistēmiski un noteikti būs rezultāti,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola

“Rīgas naktsdzīves politika vairs nav tikai vīzija – tā kļūst par stratēģisku pašvaldības attīstības virzienu. Kā šīs jomas aktualizētāja un virzītāja Rīgas domē, esmu pateicīga par plašo iesaisti naktsdzīves politikas plānošanas iniciatīvās no izpilddirektora biroja līdz apkaimju centriem, no pašvaldības policijas līdz departamentu ekspertiem, no nakts industrijas pārstāvjiem līdz aktīviem iedzīvotājiem. Kopā esam jau paveikusi lielu darbu un turpinām tiekties uz Rīgas rīcības plānā noteikto mērķi līdz 2026. gada nogalei izstrādāt pilnvērtīgu nakts laika politikas un pārvaldības modeli. Esam smēlušies pieredzi starptautiskās jomas konferencēs, ir bijusi konference Rīgā, esam tikušies ekspertu domapmaiņās, esam meklējuši līdzsvaru starp aktīvo dzīvi, trokšņiem un mieru, un šobrīd īstenojam projektu par baudāmu naktsdzīvi. Vakara un nakts laiks ir pilsētas potenciāls – kultūrai, radošumam, uzņēmējdarbībai un cilvēkiem. Mēs nedrīkstam ļaut tai vienkārši izplēnēt tumsā. Rīgai jākļūst par pilsētu, kas elpo, pulsē un iedvesmo visas diennakts garumā,”

norāda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Darba grupa ir izstrādājusi priekšlikumus nakts sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanai gada siltajā sezonā, par ko vēl lems domes deputāti. Tiek piedāvāts ieviest trīs maršrutus, kas veidoti lokveidā, aptverot lielāku apkaimju skaitu un fokusējoties uz daudz un blīvi apdzīvotajām apkaimēm.

Pašvaldība ir izstrādājusi piecu soļu programmu vakara un nakts laika plānošanai un pārvaldībai, kas ietver:

• vakara un nakts lietu koordinators – pārmaiņu aģents, kas veicina, moderē un regulē vakara un nakts laika aktivitātes;
• nakts sabiedriskā transporta atjaunošana un drošības uzlabošana;
• ES pieredzes pārneses projekts “2nite” – sabiedrības iesaiste apkaimju drošināšanā;
• vakara un nakts laika ekspertu padome – konsultatīvā grupa ar visu iesaistīto pušu klātbūtni;
• vakara un nakts laika forums – ikgadējs atskaites punkts, lai ziņotu par pašvaldības paveikto.

Darbība vakara un naktsdzīvei notiks šādos piecos virzienos:

  • Telpiskā attīstība un plānošana (arhitektūra, vides dizains, mobilitāte, infrastruktūra, ekosistēmas, urbānisms, revitalizācija, reģenerācija, būvniecība, piesārņojuma veidi, sabiedriskie pakalpojumi);
  • Makroekonomika (darbs, ražošana, loģistika, tirdzniecība, apsardze, investīcijas un privātie, tostarp komunālie pakalpojumi);
  • Naktsdzīve un kultūra (iestādes, sporta norises, rekreācija, viesmīlība, ēdināšana, daudzveidība, regulējums un veicināšana);
  • Sabiedrības labklājība (veselība, drošība, izglītība, mājoklis, sociālā aprūpe, dzimumu vienlīdzības politika, bērnu aizsardzības politika);
  • Politika un pārvaldība (sabiedrības iesaistīšana komunikācijā, stratēģiskās partnerattiecībās ar sabiedrību, ar Rīgu kā galvaspilsētu vai valsts līmeņa attīstību).

Rīga jau piedalās Eiropas Savienības projektā “2nite”, lai kopā ar partnervalstīm Itāliju, Spāniju, Portugāli un Rumāniju izstrādātu rīcības plānu, kā publiskajā ārtelpā vakaros un naktīs paaugstināt vietējo iedzīvotāju drošības sajūtu. Par projekta pilotteritoriju izvēlēta visapdzīvotākā Rīgas apkaime – Purvciems, un rīcības plāna izstrāde notiks ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un uzņēmējiem.

Vairāk par projektuŠEIT.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus būt aktīviem un iesaistīties vakara un nakts laika plānošanas un pārvaldības procesā, lai kopīgi veidotu drošu un pieejamu nakts dzīvi galvaspilsētā.