Par godu Rīgas 823.dzimšanas dienai, augustā galvaspilsētā gaidāmas krāšņas un pārsteigumiem bagātas svinības. Sākot jau no 16.augusta, svētki tiks godināti Vecrīgā, aicinot izbaudīt Latvijas virtuves tradicionālās garšas, Uzvaras parks pārvērtīsies brīnumainā uguns pasaulē, ielu muzikanti pieskandinās Vecrīgas mūrus, bet pasākumā “Rīga aug” aizraujošu nodarbi atradīs ikviens svētku svinētājs.

“Rīga ir daudz pieredzējusi, bet mūžam jauna pilsēta. Rīga svētkus svinēs tā, lai visiem ir prieks, un gaidīs uz svinībām gan pašus tuvākos – rīdziniekus, gan tuvus radus, kas būtu iedzīvotāji no visas Latvijas, gan, protams, draugus no tuvām un tālām zemēm. Rīgas svētki aktīvi tiek komunicēti pilsētas ārējā mārketingā un cerams, ka gan tūristi, kuru pilsētā šogad ir daudz, gan mēs paši, kas Rīgu sen un labi pazīstam, atradīsim svētku programmā interesantus notikumus, lai piedalītos kopā ar ģimeni un draugiem. Kā vienu no svētku tradīcijām, ko vēlos izcelt, ir nu jau tradicionālie Krastu mači – diennakts basketbola turnīrā vienmēr esmu piedalījies, piedalīšos arī šogad, tādēļ tiekamies pilsētas ielās un laukumos, tai skaitā arī basketbola laukumos,” aicinot uz svētkiem, norāda Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

Rīgas garšas svētki

Rīgas dzimšanas dienu ievadīs Rīgas garšas svētki, kas Vecrīgā norisināsies pirmo reizi. Šo svētku mērķis ir iepazīstināt rīdziniekus un Rīgas viesus ar Latvijas virtuves visu laiku dažādajām garšām – gan tradicionālām, gan novatoriskām, jo ne vienmēr viss, kas raksturīgs mūsu kulinārajam mantojumam, ir jāpatur esošajā formā un vēsturiskajā precizitātē.

Svētki norisināsies divos Vecrīgas laukumos. Auto stāvlaukums pie Mazās Jaunielas 5 trīs dienu garumā – no 16. līdz 18. augustam – būs pārvērties par ielu ēdienu garšu skvēru ar plašu ēdienu izvēli, kurā pulcēsies labākie no labākajiem Street Food meistariem, sniedzot apmeklētajiem iespēju baudīt ēdienus no dažādām pasaules virtuvēm, taču gatavotus no Latvijā ražotiem produktiem un integrējot tajos latviskās garšas kodu.

Tikmēr Rātslaukumā 17. augustā visas dienas garumā norisināsies dažādas kulināras aktivitātes. Īpaša loma šajā dienā tiks piešķirta sviestmaizēm, jo mums ir pamats lepoties ar mūsu sviestmaižu kultūru. Visas dienas garumā norisināsies meistarklases un konkursi, kurus vadīs svētku dižvedēji: šefpavārs Elmārs Tannis un Latvijā spicākais recepšu eksperts Pipars. Par svētku atmosfēru rūpēsies Rīgas pantomīmas mīmi un mūziķis Rudra ar komandu.

Savukārt Rātes pasāžā 17. augustā no plkst. 14.00 līdz 20.00 atgriezīsies Rīgas amatnieki, pie kuriem “Amatnieku ielā” būs iespēja izmēģināt dažādas amatu prasmes un iegādāties amatnieku radītos priekšmetus.

Gaismas dārzs. “Cie Carabosse” uguns instalācijas

Svinot Rīgas dzimšanas dienu, divus vakarus neticamas pārmaiņas piedzīvos Uzvaras parks, piedāvājot ikkatram sajust uguns brīnumu un pārsteidzošas ierastās vides pārmaiņas.

Francijas mākslinieku grupas “Cie Carabosse” dzīvās uguns instalācijas parka teritorijā aicinās ļauties uguns spēkam un burvībai, dodoties cauri liesmojošiem vārtiem, pieredzēt simtiem uguns liesmu un izjust mirkļus, kuros liesmu poēzija ved sapņu pasaulē.

Pasākums notiks 16. un 17. augustā no plkst. 22.00 līdz plkst. 1.00.

XV diennakts basketbola turnīrs “Krastu mačs”

Šogad neizpaliks arī tradicionālais “Krastu mačs” Esplanādē, kurš notiks no 17. līdz 18. augustam. “Krastu mačs” ir tautas sporta pasākums ar plašu izklaides programmu – diennakti laukumā dodas dažādu meistarības līmeņu Daugavas labā un kreisā krasta basketbolisti, nepārtraukti uzstājas dīdžeji un mūziķi, notiek konkursi skatītājiem un iespējams ieturēt arī gardu maltīti Garšu tirgū. Mačā gaidāma gan aktieru spēle pret mūziķiem, gan aktrišu cīņa, influenceru mačs, kā arī tradicionālās politiķu sacensības. Atklāšanas spēlē piedalīsies basketbola klubs “VEF Rīga” pret “Ghetto family”.

Ielu muzicēšanas svētki Vecrīgā

Sestdien, 17. augustā, no plkst. 14.00 līdz plkst. 18.00 Vecrīgu pieskandinās Ielu muzicēšanas svētki. Desmit dažādās Vecrīgas vietās garāmgājējus iepriecinās gan profesionāli mūziķi, gan rīdziniekiem jau labi zināmi un dzirdēti ielu muzikanti.

Svētku laikā, sadarbībā ar biedrību “Tavi draugi”, pateicībā par muzikantu dziesmām būs iespēja ziedot ukraiņu atbalstam gan šeit Latvijā, gan kara skartajā Ukrainā.

Pasākums “Rīga aug”

Svētku kulminācija un vērienīgākā svinību norise būs pasākums “Rīga aug” 11. novembra krastmalā, kur par godu Rīgas 823. dzimšanas dienai 17. augustā notiks krāšņas svinības. Dzimšanas dienas ciemiņi gaidīti jau no plkst. 14.00, lai piedalītos aizraujošās aktivitātēs, baudītu mūziķu uzstāšanos un izklaides pasākumus visas dienas garumā.

Pasākuma teritorijā no Lielā Kristapa statujas līdz pat Akmens tiltam ikvienam būs iespēja iesaistīties daudzveidīgās aktivitātēs: garākās mīlestības vēstules rakstīšanā Rīgai, fotografēties un iemūžināt sevi interaktīvos foto rāmjos ar Rīgas ainavām, veidot oriģinālas apdrukas sietspiedes darbnīcā, iesaistīties ielu mākslas objekta veidošanā.

Savukārt “Mazajos krastu mačos” uz jautrām aktivitātēm ģimenes ar bērniem aicinās un atrakcijas vadīs Dante Pecolli, Ufo, Ainārs Ančevskis, Gints Grāvelis, Jānis Blūms un Lauris Dārziņš. Pasākuma skatītājus pārsteigs arī plaša muzikālā programma. Rīga aug, un arī pasākuma programma augs krāšņumā un daudzveidībā – sāksies ar koncertiem pašiem mazākajiem, augs līdzi rīdziniekiem, līdz sasniegs briedumu.

No plkst. 14.00 būs klausāma “Ukulele” – muzikāls projekts pašiem mazākajiem, bet no plkst. 14.45 skatītājus iepriecinās “Rīgas gaiļa stāsts”. Mazie svētku dalībnieki tiks iesaistīti rotaļās, jaunu dziesmu un deju apguvē kopā ar dziedātājiem Evu Leimani, Katrīnu Gupalo un Lauri Valteru.

Savukārt dienas otrajā pusē svētku svinētājus priecēs humorrokgrupa “Pirmais kurss”, grupa “The Sound Poets”, grupa “Rīgas modes”, hip-hop mākslinieks Fiņķis kopā ar pavadošo sastāvu, indie grupa “Carnival Youth”, kā arī īpaši svētku vakaram veidota koncertprogramma “Rīgas sirds”. Tajā izskanēs senas un ne tik senas, zināmas un ne tik zināmas latviešu estrādes dziesmas par Rīgu jaunās aranžijās, kuras veidojuši Platons Buravickis, N`Works, Kristaps Krievkalns un Jānis Strazds un izpildīs dziedātāji Aija Vītoliņa, Paula Saija, Daumants Kalniņš, Ralfs Eilands un Arturs Skutelis.

Vakara izskaņā no plkst. 22.30 līdz plkst. 23.00 gaidāms lāzeru un strūklaku priekšnesums, bet pēc tā – līdz pat 02.00 – ballīte kopā ar dīdžejiem Tomu Grēviņu un Zani Stocku.

Visa svētku programma būs bez maksas.

Pasākuma laikā iespējama fotografēšana un filmēšana.

Tostarp Rīgas dzimšanas dienas nedēļas nogalē, 17. un 18.augustā, pilsētas sabiedriskais transports būs bez maksas, par ko sekos arī atsevišķa informācija.

Vairāk par Rīgas vasaras un dzimšanas dienas pasākumiem var uzzināt mājaslapā vasara.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Trešdien, 14. augustā, plkst. 20.00 Rīgas vasaras koncertu ciklā Dzegužkalna parka estrādē uzstāsies grupa “Tautumeitas”, savukārt, plkst. 19.00 viņas iesildīs grupa “Kalnejas”.

“Tautumeitas” ir etno-pop mūzikas grupa, kas savā mūzikā izmanto latviešu tautasdziesmu melodijas un tekstus, veido spēcīgas harmonijas un sakausē tās ar mūsdienīgiem bītiem un skaņām, veidojot maģisku un spēcīgu jaunu latvisko skanējumu.

Grupa ir arī radoša, veidojot savu vizuālo tēlu – viņu tērpi un vainagi atspoguļo to, cik tuvs patiesībā ir tradicionālais un futūristiskais. Vairākas grupas dalībnieces ir studējušas etnomuzikoloģiju, un grupas mūzikā jūtama dažādu valstu tautas mūzikas ietekme.

Koncerta apmeklētājiem būs iespēja dzirdēt dziesmas no grupas pēdējā albuma “Skrejceļš”, kā arī citas zināmākās dziesmas no mākslinieku daiļrades. “Tautumeitu” mūzika ir rituāla, metot tiltu uz paša Dzegužkalna vēsturi, kur jau no 1875. gada esot norisinājušās dažādas saiešanas.

“Tautumeitas” iesildīs grupa “Kalnejas”, kas izpilda aranžētas tautas dziesmas un savu orģinālmūziku gan ar pašu radītiem tekstiem, gan izmantojot tekstus no Dainu skapja. Sastāvā muzicē Marija Valmiera (vokāls), Toms Valmiers (Kontrabass/ģitāra), Spāre Vītola (vijole).

Koncerta laikā darbosies dzērienu un saldējumu stendi. Ieeja koncertā bez maksas.

Vairāk par Rīgas vasaras un dzimšanas dienas pasākumiem var uzzināt mājaslapā vasara.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

2024. gada 17. augustā Vecdaugavā notiks plenērs, kuru vadīs māksliniece Tatjana Krivenkova, un tajā aicināts piedalīties ikviens interesents. Šī gada plenēra tēma ir “Skats uz Skanstniekiem”.

Plenērs sāksies pulksten 11:00 un notiks līdz 14:00. Tikšanās vieta – Palejas ielā pie autobusu pieturas – “Stacija “Vecdaugava””.

Atkarībā no tehnikas, kādā vēlaties zīmēt vai gleznot, līdzi jāņem neliela formāta papīrs vai audekls (ieteicamais formāts – ne lielāks par A4 formātu), ūdenskrāsas, krītiņi, zīmuļi, otas, un citi materiāli, ar kuriem vēlaties atainot Vecdaugavas krāšņo dabu.

Aizsardzībai pret sauli aicinām paņemt līdzi galvassegu, apģērbties tā, lai saulē nevarētu apdedzināties, radīt ēnu palīdzētu arī saulessargs vai lietussargs.

Sākotnēji notiks zīmēšana vai gleznošana dabā (aptuveni divas stundas), darbu apspriešana un darbu atlase aptuveni 13:00, tad apkoposim darbus nelielā improvizētā izstādē, no kuras māksliniece Tatjana Krivenkova izvēlēsies darbus izstādīšanai Rīgas centrālās bibliotēkas Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkā Ziemeļblāzmas ielā 36 (kultūras pils “Ziemeļblāzma” telpās).

Plenēra laikā dalībnieki, kuri bija Vecdaugavas plenērā 2023. gadā, varēs saņemt savus radītos plenēra darbus.

Nokļūšana līdz Vecdaugavai ar 24., 29. un 58. autobusu līdz pieturai “Stacija “Vecdaugava”” un ar vilcienu (Skultes līnija) līdz pieturai “Vecdaugava”.

Mēs ļoti priecāsimies Jūs redzēt Vecdaugavas plenērā! Uz tikšanos!

Kā minēts iepriekš, šovasar biedrība ”Vecdaugavieši” īsteno projektu ”Vecdaugavas daudzināšana”. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Dalība plenērā ir BEZ MAKSAS.

Rīgas Porcelāna muzejā no 2024. gada 16. augusta līdz 2024. gada 13. oktobrim būs skatāma tēlniecībai veltīta izstāde “Tēlniecība porcelānā”.

Rīgas Porcelāna muzejs piedāvā iespēju muzeja apmeklētājiem iepazīties ar retāk apskatāmiem mākslas darbiem no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma tēlniecības kolekcijas, Latvijas Mākslinieku savienības un Rīgas Porcelāna muzeja krājuma, kā arī Piebalgas Porcelāna rūpnīcas un privātpersonu, mantinieku īpašumā esošām mākslas vērtībām. Divpadsmit Latvijas mākslas vēsturē nozīmīgu autoru tēlniecības darbi dažādos materiālos, tajā skaitā arī porcelānā, no 16. augusta būs skatāmi Rīgas Porcelāna muzeja izstāžu telpā.

Izstādes “Tēlniecība porcelānā” iecere ir pievērsties tēlniecībai kā medijam un Latvijas kultūras bagātībām tajā; paplašināt izpratni par porcelāna lomu un iespējām mākslinieciskajā jaunradē. Ekspozīcijā būs skatāmi Aleksandras Briedes (1901–1992), Rasmas Bruzītes (1919-2001), Georga Kruglova (1905–1984), Rimmas Pancehovskas (1928-2023), Viktorijas Pelšes (1936), Olgas Penerdži (1927-1982), Elfrīdas Aldonijas Poles-Āboliņas (1921-2010), Margaritas Siliņas (1926-2023), Leona Tomašicka (1904-1996), Ēvī Upenieces (1925), Teodora Zaļkalna (1876-1972) un Mārtiņa Zaura (1915-1998) darbi.

Mazo formu tēlniecība jeb sīkplastika – populāri dēvēta par figūriņām – ir labi zināms žanrs porcelāna mākslā un rūpniecībā. Ne vienu vien dzīvesvietu rotā nelieli dzīvnieku atveidi porcelānā, tautumeitas un tautudēli, dažādi literatūras un pasaku tēli u.c. Porcelāna jomas interesentiem ir labi zināmas tādas mākslinieces kā Rimma Pancehovska, Leja Novožeņeca, Vera Veisa, Aina Mellupe un virkne citu, kas Rīgas Porcelāna rūpnīcā dažādos periodos ir izgatavojušas plaši tiražētas sīkplastikas formas. Tās ikdienā ir apskatāmas Rīgas Porcelāna muzeja pamatekspozīcijā. Taču mazāk zināms ir fakts, ka trīsdimensionālas formveides prasmes autori un autores izpauda arī citos materiālos un mērogos, īpaši, ja persona bija akadēmiski skolota tēlniecībā. Medaļas, portreti, memoriāla tēlniecība un pat pieminekļi ir radīti, izmantojot iežus, piemēram, granītu, marmoru, travertīnu, metālus – bronzu, alumīniju, kaparu, misiņu, kā arī dažādu šķirņu koksnes sniegtās estētiskās iespējas. Izstādē “Tēlniecība porcelānā” apmeklētājiem tiks dota iespēja apskatīt porcelāna jomā zināmu autoru mazāk zināmos darbus citos materiālos.

Īpašs akcents izstādē ir Latvijas mākslas vēsturē labi zināmo tēlnieku darbi keramiskajos materiālos. Teodora Zaļkalna formveide porcelānā, Ēvī Upenieces radīto bronzas vai marmora tēlu dublēšana fajansā, Aleksandras Briedes vai Rasmas Bruzītes raksturīgie tēli, kas pārceļo no granīta bronzā, no bronzas – porcelānā utt. Latvijas tēlnieku lielo formu darbi ikdienā ir satopami pilsētvidē, sabiedriski pieejamā ārtelpā dažādās Latvijas pilsētās – šādā ziņā īpaši interesanta ir Leona Tomašicka radošā biogrāfija; kā arī ēku interjeros un eksterjeru dekoratīvajos noformējumos, piemēram, Mārtiņa Zaura vai Aldonijas Poles-Āboliņas izpildījumā; savukārt mazzināma un tamdēļ interesanta lappuse ir arī viņu radītās mazās formas un tieši porcelānā.

Izstāde “Tēlniecība porcelānā” Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma no 2024. gada 16. augusta līdz 2024. gada 13. oktobrim. To papildinās drukāti informatīvi materiāli klātienē un saturs muzeja tiešsaistes kanālos, kuros plašāk tiks izvērsta tēlniecības un porcelāna tēma, iepazīšanās ar autoriem, kolekcijām, vēsturi.

Foto: Gvido Kajons – Aleksandra Briede. LNMM krājums.

Par godu Rīgas 823.dzimšanas dienai, augustā galvaspilsētā gaidāmas krāšņas un pārsteigumiem bagātas svinības. Sākot jau no 16.augusta, svētki tiks godināti Vecrīgā, aicinot izbaudīt Latvijas virtuves tradicionālās garšas, Uzvaras parks pārvērtīsies brīnumainā uguns pasaulē, ielu muzikanti pieskandinās Vecrīgas mūrus, bet pasākumā “Rīga aug” aizraujošu nodarbi atradīs ikviens svētku svinētājs.

“Rīga ir daudz pieredzējusi, bet mūžam jauna pilsēta. Rīga svētkus svinēs tā, lai visiem ir prieks, un gaidīs uz svinībām gan pašus tuvākos – rīdziniekus, gan tuvus radus, kas būtu iedzīvotāji no visas Latvijas, gan, protams, draugus no tuvām un tālām zemēm. Rīgas svētki aktīvi tiek komunicēti pilsētas ārējā mārketingā un cerams, ka gan tūristi, kuru pilsētā šogad ir daudz, gan mēs paši, kas Rīgu sen un labi pazīstam, atradīsim svētku programmā interesantus notikumus, lai piedalītos kopā ar ģimeni un draugiem. Kā vienu no svētku tradīcijām, ko vēlos izcelt, ir nu jau tradicionālie Krastu mači – diennakts basketbola turnīrā vienmēr esmu piedalījies, piedalīšos arī šogad, tādēļ tiekamies pilsētas ielās un laukumos, tai skaitā arī basketbola laukumos,” aicinot uz svētkiem, norāda Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

“Šogad Rīgas dzimšanas dienas svinības, atzīmējot pilsētas 823.gadadienu, norisināsies visā Vecrīgas teritorijā – 11.novembra krastmalā, Uzvaras parkā, Esplanādē un citur.
Būs viss, ko rīdzinieki svētkos vēlas – koncerti, dejas līdz rītam, izstādes, sportošana un kopīga radošā darbošanās. Neizpaliks pārsteigumi un kulminācija ar lāzeru, strūklaku un video šovu. Svinēsim Rīgas dzimšanas dienu savās mājās, apkaimēs un Rīgas centrā, pieskandinot pilsētu sarunām, smaidiem un laba vēlējumiem!” sveicot pilsētu, pauž Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

“Šogad Rīgas vasara izskanēs ar saukli “Līksmo, audz, daudzini!”, aicinot priecāties par to, kas mums ir dots, vienmēr iet uz priekšu un attīstīties, kā arī lepoties ar to, kas mēs esam! Rīgas dzimšanas dienu svinēsim visu augustu, svētku programma ir daudzveidīga un, kā jau sauklis iezīmē, būs pasākumi priekam un izklaidei, pasākumi ar izglītojošu mērķi, kā arī iespēja iedzīvotājiem līdzdarboties. Aicinu ikvienu rīdzinieku un viesi izvēlēties savu notikumu un svinēt svētkus kopā!” aicina Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite.

“Rīgas kultūras vasara ir notikums, kurš izaicina gan pašvaldības kultūras centrus, gan neatkarīgos producentus veidot Rīgas kultūras dzīves piedāvājumu, pamatā nevis reağējot uz sabiedrības pieprasījumu, bet gan caur kultūrizglītojošu procesu ilgtermiņā veidojot šo pieprasījumu. Tas ir misijas darbs kopējai sabiedrības kultūrpratības stiprināšanai. Izklaidei arī var būt dažādas sejas. Ar šo vairāku gadu darba procesu esam tikai pašā ceļa sākumā. Ceļa, kurš var parādīt un pierādīt, cik radoši un mūsdienīgi spējīgi varam kopā būt. Prasmīga laikmetīgās un tradicionālās kultūras sintēze ir mans vēlējums tuvākai un tālākai Rīgas nākotnei! Lai līksmo, aug un daudzina!” novēl Kultūras komisijas vadītājs Dāvis Stalts.

Rīgas garšas svētki

Rīgas dzimšanas dienu ievadīs Rīgas garšas svētki, kas Vecrīgā norisināsies pirmo reizi. Šo svētku mērķis ir iepazīstināt rīdziniekus un Rīgas viesus ar Latvijas virtuves visu laiku dažādajām garšām – gan tradicionālām, gan novatoriskām, jo ne vienmēr viss, kas raksturīgs mūsu kulinārajam mantojumam, ir jāpatur esošajā formā un vēsturiskajā precizitātē.

Svētki norisināsies divos Vecrīgas laukumos. Auto stāvlaukums pie Mazās Jaunielas 5 trīs dienu garumā – no 16. līdz 18. augustam – būs pārvērties par ielu ēdienu garšu skvēru ar plašu ēdienu izvēli, kurā pulcēsies labākie no labākajiem Street Food meistariem, sniedzot apmeklētajiem iespēju baudīt ēdienus no dažādām pasaules virtuvēm, taču gatavotus no Latvijā ražotiem produktiem un integrējot tajos latviskās garšas kodu.

Tikmēr Rātslaukumā 17. augustā visas dienas garumā norisināsies dažādas kulināras aktivitātes. Īpaša loma šajā dienā tiks piešķirta sviestmaizēm, jo mums ir pamats lepoties ar mūsu sviestmaižu kultūru. Visas dienas garumā norisināsies meistarklases un konkursi, kurus vadīs svētku dižvedēji: šefpavārs Elmārs Tannis un Latvijā spicākais recepšu eksperts Pipars. Par svētku atmosfēru rūpēsies Rīgas pantomīmas mīmi un mūziķis Rudra ar komandu.

Savukārt Rātes pasāžā 17. augustā no plkst. 14.00 līdz 20.00 atgriezīsies Rīgas amatnieki, pie kuriem “Amatnieku ielā” būs iespēja izmēģināt dažādas amatu prasmes un iegādāties amatnieku radītos priekšmetus.

Gaismas dārzs. “Cie Carabosse” uguns instalācijas

Svinot Rīgas dzimšanas dienu, divus vakarus neticamas pārmaiņas piedzīvos Uzvaras parks, piedāvājot ikkatram sajust uguns brīnumu un pārsteidzošas ierastās vides pārmaiņas.

Francijas mākslinieku grupas “Cie Carabosse” dzīvās uguns instalācijas parka teritorijā aicinās ļauties uguns spēkam un burvībai, dodoties cauri liesmojošiem vārtiem, pieredzēt simtiem uguns liesmu un izjust mirkļus, kuros liesmu poēzija ved sapņu pasaulē.

Pasākums notiks 16. un 17. augustā no plkst. 22.00 līdz plkst. 1.00.

XV diennakts basketbola turnīrs “Krastu mačs”

Šogad neizpaliks arī tradicionālais “Krastu mačs” Esplanādē, kurš notiks no 17. līdz 18. augustam. “Krastu mačs” ir tautas sporta pasākums ar plašu izklaides programmu – diennakti laukumā dodas dažādu meistarības līmeņu Daugavas labā un kreisā krasta basketbolisti, nepārtraukti uzstājas dīdžeji un mūziķi, notiek konkursi skatītājiem un iespējams ieturēt arī gardu maltīti Garšu tirgū. Mačā gaidāma gan aktieru spēle pret mūziķiem, gan aktrišu cīņa, influenceru mačs, kā arī tradicionālās politiķu sacensības. Atklāšanas spēlē piedalīsies basketbola klubs “VEF Rīga” pret “Ghetto family”.

Ielu muzicēšanas svētki Vecrīgā

Sestdien, 17. augustā, no plkst. 14.00 līdz plkst. 18.00 Vecrīgu pieskandinās Ielu muzicēšanas svētki. Desmit dažādās Vecrīgas vietās garāmgājējus iepriecinās gan profesionāli mūziķi, gan rīdziniekiem jau labi zināmi un dzirdēti ielu muzikanti.

Svētku laikā, sadarbībā ar biedrību “Tavi draugi”, pateicībā par muzikantu dziesmām būs iespēja ziedot ukraiņu atbalstam gan šeit Latvijā, gan kara skartajā Ukrainā.

Pasākums “Rīga aug”

Svētku kulminācija un vērienīgākā svinību norise būs pasākums “Rīga aug” 11. novembra krastmalā, kur par godu Rīgas 823. dzimšanas dienai 17. augustā notiks krāšņas svinības. Dzimšanas dienas ciemiņi gaidīti jau no plkst. 14.00, lai piedalītos aizraujošās aktivitātēs, baudītu mūziķu uzstāšanos un izklaides pasākumus visas dienas garumā.

Pasākuma teritorijā no Lielā Kristapa statujas līdz pat Akmens tiltam ikvienam būs iespēja iesaistīties daudzveidīgās aktivitātēs: garākās mīlestības vēstules rakstīšanā Rīgai, fotografēties un iemūžināt sevi interaktīvos foto rāmjos ar Rīgas ainavām, veidot oriģinālas apdrukas sietspiedes darbnīcā, iesaistīties ielu mākslas objekta veidošanā.

Savukārt “Mazajos krastu mačos” uz jautrām aktivitātēm ģimenes ar bērniem aicinās un atrakcijas vadīs Dante Pecolli, Ufo, Ainārs Ančevskis, Gints Grāvelis, Jānis Blūms un Lauris Dārziņš. Pasākuma skatītājus pārsteigs arī plaša muzikālā programma. Rīga aug, un arī pasākuma programma augs krāšņumā un daudzveidībā – sāksies ar koncertiem pašiem mazākajiem, augs līdzi rīdziniekiem, līdz sasniegs briedumu.

No plkst. 14.00 būs klausāma “Ukulele” – muzikāls projekts pašiem mazākajiem, bet no plkst. 14.45 skatītājus iepriecinās “Rīgas gaiļa stāsts”. Mazie svētku dalībnieki tiks iesaistīti rotaļās, jaunu dziesmu un deju apguvē kopā ar dziedātājiem Evu Leimani, Katrīnu Gupalo un Lauri Valteru.

Savukārt dienas otrajā pusē svētku svinētājus priecēs humorrokgrupa “Pirmais kurss”, grupa “The Sound Poets”, grupa “Rīgas modes”, hip-hop mākslinieks Fiņķis kopā ar pavadošo sastāvu, indie grupa “Carnival Youth”, kā arī īpaši svētku vakaram veidota koncertprogramma “Rīgas sirds”. Tajā izskanēs senas un ne tik senas, zināmas un ne tik zināmas latviešu estrādes dziesmas par Rīgu jaunās aranžijās, kuras veidojuši Platons Buravickis, N`Works, Kristaps Krievkalns un Jānis Strazds un izpildīs dziedātāji Aija Vītoliņa, Paula Saija, Daumants Kalniņš, Ralfs Eilands un Arturs Skutelis.

Vakara izskaņā no plkst. 22.30 līdz plkst. 23.00 gaidāms lāzeru un strūklaku priekšnesums, bet pēc tā – līdz pat 02.00 – ballīte kopā ar dīdžejiem Tomu Grēviņu un Zani Stocku.

Visa svētku programma būs bez maksas.

Pasākuma laikā iespējama fotografēšana un filmēšana.

Vairāk par Rīgas vasaras un dzimšanas dienas pasākumiem var uzzināt mājaslapā vasara.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Rīgas vasaras Dzegužkalna muzikālā parka koncertprogrammu trešdien, 7. augustā, plkst. 20.00 atklās leģendārā grupa “Menuets”.

Dzegužkalnā skanēs gan visu laiku skaistākās un populārākās “Menueta” dziesmas, kuras komponējis Imants Kalniņš (“Viņi dejoja vienu vasaru”, “Alvas zaldātiņi”, “Dzeguzes balss”, “Balāde par Johanu”, “Dziesma, ar ko tu sāksies”, “Četri balti krekli” u.c.), gan grupas agrīnie skaņdarbi, kuru autori ir Adrians Kukuvass, Juris Sējāns un citi.

“Menuets” ir viena no slavenākajām Latvijas rokgrupām, turklāt tā uzskatāma par vecāko grupu Latvijā. “Menuets” atkal apvienojās 2023. gadā uz savu 55. jubileju kopš dibināšanas. Grupas daiļrade savulaik kļuva par protesta simbolu pret Padomju Savienības režīmu, piedzīvojot arī represijas – uzstāšanās aizliegumu (1983). Šobrīd, kad tepat kaimiņos Krievija izvērš brutālu uzbrukumu Ukrainai, aicinām atcerēties par to, kāda cena ir brīvībai.

Grupā ” Menuets” muzicē Inese Pabērza, Adrians Kukuvass, Baiba Jagere, Normunds Puriņš, Juris Sējāns, Leons Sējāns, Raimonds Bartaševics un Ikars Ruņģis.

Koncerta laikā darbosies dzērienu un saldējumu stendi. Ieeja koncertā bez maksas.

Vairāk par Rīgas vasaras un dzimšanas dienas pasākumiem var uzzināt mājaslapā vasara.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD) izsludina finansēšanas konkursu, lai piešķirtu līdzekļus festivālu rīkošanai galvaspilsētā 2023., 2024. un 2025. gadā.

Konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt komersantu, biedrību vai nodibinājumu organizētu Rīgas pašvaldībai nozīmīgu, mākslinieciski kvalitatīvu un starptautiski atpazīstamu kultūras un mākslas festivālu īstenošanu galvaspilsētas administratīvajā teritorijā.

Pieteikumus konkursā Līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība privātpersonu organizēto festivālu īstenošanai 2023., 2024. un 2025. gadā” jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2023. gada 23. janvāra plkst. 12.00 elektroniskā formātā, nosūtot uz e-pasta adresi iksd@riga.lv vai oficiālo elektronisko adresi.

Konkursa nolikums un citi ar to saistītie dokumenti ir pieejami RD IKSD tīmekļvietnes www.kultura.riga.lv sadaļā „Finansēšanas konkursi”. Piedalīties konkursā un pretendēt uz līdzfinansējuma saņemšanu var festivāli, kas īstenoti galvaspilsētas administratīvajā teritorijā vismaz divas reizes pēdējo piecu gadu laikā.

Festivālu īstenošanas periods ir paredzēts no finansēšanas līguma noslēgšanas brīža līdz 2025. gada 31. decembrim.

Papildu informācija: Ieva Zariņa, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes Kultūras projektu un publisku pasākumu nodaļas projektu koordinatore, tālrunis: 67043670, e-pasts: Ieva.Zarina@riga.lv.

Sākusies manuskriptu vērtēšana lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” izsludinātajā literāro pasaku konkursā.

No 69 jaunajiem rakstniekiem, kuri kopā bija pieteikuši 77 pasakas, manuskriptus iesniedza 50 dalībnieki – kopā 58 pasakas. No tiem pēc pirmās vērtēšanas kārtas dalību turpina 46 dalībnieki – kopā 52 pasakas.

Ikviens tiek aicināts iepazīties ar jaunajiem autoriem un viņu radīto pasaku fragmentiem, un balsot par saviem favorītiem.

Balsojums norisinās ziņu portālā TVNET no 6. decembra plkst. 15:00 līdz 18. decembra plkst. 23:59.

Balsošanas vietnē interesentiem ir iespējams lasīt jauno rakstnieku literāro pasaku pirmās rindkopas un piedalīties lēmuma pieņemšanā par to, kuru no darbiem ir vērts izdot. Trīs lasītāju visaugstāk vērtētie darbi iekļūs konkursa pusfinālā (TOP10) – līdztekus vēl septiņām pasakām, kuras par tālāk virzāmām atzīs konkursa žūrijas komisija. Par publiskā balsojuma vērtīgākajiem darbiem tiks uzskatītas tās pasakas, kuras saņems lielāko balsu skaitu. Balsot iespējams vienu reizi dienā. Viens cilvēks vienā reizē drīkst balsot par vienu darbu.

“Esam patiesi gandarīti par augsto atsaucību projekta “Bibliotēka” organizētajam Jauno rakstnieku konkursam, kurš norisinās jau otro gadu,” saka projekta “Bibliotēka” idejas autore un iniciatore Jekaterina Belokoņa. “Iesūtīto darbu vērtēšana tikai sākas. Lai gan lielāko daļu darbu virzīšanai pusfinālā izvēlēsies žūrijas komisija, mums šķiet būtiski dod balstiesības arī sabiedrībai. Priecāsimies par katru, kurš iesaistīsies un palīdzēs mums izlemt, kura jaunā autora uzburtā fantāzijas pasaule ir izdotas grāmatas vērta.”

Konkurss radīts ar mērķi veicināt jauno latviešu prozas rakstnieku izaugsmi. Tā autora darbs, kurš pēc četrām vērtēšanas kārtām tiks atzīts par laureātu, saņems latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” atbalstu grāmatas izdošanai un publicitāti lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ietvaros. Konkursa sadarbības partneri: Latvijas Nacionālā bibliotēka, TVNET. Konkursa nolikums pieejams šeit.

Jauno rakstnieku konkursa žūrijas komisija: Elza Ungure, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliogrāfijas institūta pētniece; Mudīte Treimane, LNB Nozaru literatūras centra nozaru informācijas eksperte; Angelika Juško-Štekele, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas asociētā profesore un vadošā pētniece latviešu folkloristikā; Iveta Gēbele, psiholoģe, Junga analītiskās psihoterapijas speciāliste; Māra Mellēna, Latvijas Stāstnieku asociācijas valdes locekle; Valērijs Belokoņs, ilggadējs latviešu literatūras mecenāts, “Baltic International Bank” galvenais akcionārs; Jekaterina Belokoņa, projekta “Bibliotēka” idejas autore un iniciatore; Daiga Katrīna Bitēna, projekta “Bibliotēka” satura veidotāja un koordinatore.

Jauno rakstnieku konkurss ir lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ceturtās sezonas iniciatīva. Projekts “Bibliotēka” ir latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” iniciēts sociāls projekts ar mērķi veicināt lasīšanu un rakstniecību Latvijā. “Bibliotēka” savu darbību sāka 2018. gadā, publicējot interviju sēriju ar Latvijas literatūrā un kultūrā nozīmīgām personām par literatūras vērtību cilvēka dzīvē. Pateicoties plašajai sabiedrības atsaucībai un iesaistei, 2019. gadā projekts tika turpināts ar ceļojošās izstādes “Dzimtas grāmata” izveidi, savukārt 2020. gadā tika radīta sērija ģimenēm ar maziem bērniem “Iemīlēt grāmatu!” un klajā nāca izdevums “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā”. Projekta ietvaros regulāri tiek veidotas iniciatīvas un aicinājumi dažādām sabiedrības grupām, ar mērķi pievērst uzmanību literatūrai kā pārmantojamai vērtībai un vecināt lasīšanas paradumu veidošanos sabiedrībā. Vairāk informācijas projekta “Bibliotēka” mājas lapā: www.manabiblioteka.lv un sociālo tīklu profilos Instagram, Facebook un Twitter (@manabiblioteka).

Sirsnīgā atmosfērā un ar izteiktām atzinībām par jaunā rakstnieka talantu, 7. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā nosvinēti Toma Deimonda Barvida debijas romāna “Zaļā Dzīle” atvēršanas svētki.

Grāmatas redaktori teic, ka jauniznākušais darbs ir spilgts pieteikums, un tā autors godam spēj iznest fantāzijas žanra sarežģītību. Tas ir arī nozīmīgs pienesums šī gada literatūras laukam Latvijā.

Toms Deimonds Barvidis fantāzijas pasaules savā iztēlē radījis jau kopš mazotnes, un rakstītprasmi sācis attīstīt jau ilgi pirms romāna “Zaļā Dzīle” tapšanas. Jaunais rakstnieks atzīst, ka šis ir pirmais manuskripts, kuru viņš atļāvies publiskot, tomēr pirms tam ir tapuši vēl citi. “Zaļās Dzīles” rakstīšana kopā aizņēmusi apmēram piecus gadus.

“Ceļš no pirmajiem vārdiem līdz šai dienai ir bijis visai garš,” svinīgajā uzrunā pasākuma viesiem teica grāmatas autors. “Vēl pirms diviem gadiem nebūtu varējis noticēt tam, ka kādu manu grāmatu kādreiz redzēšu grāmatnīcu plauktos. Projekta “Bibliotēka” organizētajam jauno rakstnieku konkursam pieteicos, lai motivētu sevi pabeigt iesākto manuskriptu, par laureāta titulu pat nedomājot”.

Manuskripts slīpēts un pilnveidots ar izdevniecības “Dienas Grāmata” komandas atbalstu. Redaktori norāda, ka rakstīt fantāziju ir grūts uzdevums ikvienam autoram. Radītajai pasaulei ir jābūt tik niansēti izstrādātai, lai lasītājs spētu tajā iedzīvoties, savukārt stāsta virzībai ir jābūt gana aizraujošai, lai lasītājs spētu noturēt uzmanību. Turklāt, ņemot vērā pasaules konkurenci, rakstniekam ir jāspēj piedāvāt kaut kas jauns, oriģināls un vēl neredzēts. Tomam Deimondam Barvidim ir izdevies izpildīt visus šos kritērijus. Ir radīts romāns, kuram Latvijas literatūrā nav līdzīgo, un šobrīd atliek vērot, kā darbu uztvers lasītāji.

Romāns “Zaļā Dzīle” vēsta par pasauli, kuru ik nakti pārstaigā debesmeitas un trīs spoži mēneši. Reiz tā esot bijusi vienota, līdz brāļi, debesmeitu precinieki, sastrīdējās un to sadalīja. Tagad Zaļā Dzīle, mežonīgs un nebeidzams mūžamežs, un sausais, skopais Tīrums dzīvo katrs savrupu dzīvi šķietamā drošībā. Tomēr gan Tīrumā, gan Zaļajā Dzīlē pamazām mostas kā jauni, tā aizmirsti spēki, kas tiecas iegūt vai iznīcināt. Zaļās Dzīles bangas arvien niknāk sitas pret Tīruma krastiem, un cilvēku apmetnēs sākas cīkstēšanās par ļaužu prātiem un sirdīm. Kas izjaucis līdzsvaru starp abām pasaules daļām? Meklējot atbildi senās dziesmās, Vārmas ciema Dižais rakstotājs Hauko atrod tikai jaunus jautājumus.

Toma Deimonda Barvida “Zaļā Dzīle” ir lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” organizētā pirmā Jauno rakstnieku konkursa (2021) laureāta darbs. Tas tika izvēlēts izdošanai 45 romānu konkurencē. Izdevējs “Dienas Grāmata”. Redaktori: Vents Zvaigzne un Dace Sparāne-Freimane. Grāmatas mākslinieks Reinis Pētersons. Romāns izdots ar latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” finansiālu atbalstu, kas bija Jauno rakstnieku konkursa galvenā balva. Pirmais Jauno rakstnieku konkurss (2021) ir lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ceturtās sezonas iniciatīva. Projekts “Bibliotēka” ir latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” iniciēts sociāls projekts ar mērķi veicināt lasīšanu un rakstniecību Latvijā. “Bibliotēka” savu darbību sāka 2018. gadā, publicējot interviju sēriju ar Latvijas literatūrā un kultūrā nozīmīgām personām par literatūras vērtību cilvēka dzīvē. Pateicoties plašajai sabiedrības atsaucībai un iesaistei, 2019. gadā projekts tika turpināts ar ceļojošās izstādes “Dzimtas grāmata” izveidi, savukārt 2020. gadā tika radīta sērija ģimenēm ar maziem bērniem “Iemīlēt grāmatu!” un klajā nāca izdevums “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā”. Savukārt 2021. gada lielākā aktivitāte bija Jauno rakstnieku konkurss, kurš veidots ar mērķi veicināt jauno prozas rakstnieku izaugsmi Latvijā. Konkurss ir atkārtoti izsludināts arī 2022. gadā. Projekta ietvaros regulāri tiek veidotas iniciatīvas un aicinājumi dažādām sabiedrības grupām, ar mērķi pievērst uzmanību literatūrai kā pārmantojamai vērtībai un vecināt lasīšanas paradumu veidošanos sabiedrībā. Vairāk informācijas projekta “Bibliotēka” mājas lapā: www.manabiblioteka.lv un sociālo tīklu profilos Instagram, Facebook un Twitter (@manabiblioteka).