Nakts stundās Ģenerāļa Radziņa krastmalas posmā pie dzelzceļa pārvada slēgs satiksmi

,

Turpinoties būvdarbiem Ģenerāļa Radziņa krastmalā, no trešdienas, 26. marta, līdz sestdienai, 29. martam, laika periodā no plkst. 23.00 līdz plkst. 5.00 Ģenerāļa Radziņa krastmalā pie dzelzceļa pārvada slēgs transportlīdzekļu satiksmi.

Šobrīd būvdarbu zonā Ģenerāļa Radziņa krastmalā pie Dzelzceļa tilta transportlīdzekļu satiksme abos braukšanas virzienos tiek organizēta pa divām brauktuves joslām.
No trešdienas, 26. marta, līdz sestdienai, 29. martam, naktīs, laika periodā no plkst. 23.00 līdz plkst. 5.00 satiksme Ģenerāļa Radziņa krastmalas posmā pie dzelzceļa pārvada būs slēgta.

Slēgto Ģenerāļa Radziņa krastmalas posmu virzienā uz centru būs iespējams apbraukt pa Centrāltirgus, Prāgas un 13. janvāra ielu vai pa Kārļa Mīlenbaha, Emīlijas Benjamiņas un 13. janvāra ielu, savukārt virzienā uz Salu tiltu pa 13. janvāra, Prāgas, Lastādijas un Vilhelma Purvīša ielu vai pa 13. janvāra, Emīlijas Benjamiņas un Vilhelma Purvīša ielu.

Par darbu veikšanu atbildīgajiem uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajā ielas posmā, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi.

Rīgas pašvaldība “Zemes stundas” laikā izslēgs apgaismojumu pie Brīvības pieminekļa un vairākās ēkās

,

Rīgas pašvaldība arī šogad iesaistīsies globāli lielākajā Pasaules Dabas fonda rīkotajā akcijā “Zemes stunda.” Sestdien, 22. martā, no plkst. 20.30 uz vienu stundu simboliski tiks izslēgts Brīvības pieminekļa un laukuma dekoratīvais apgaismojums, apgaismojums uz Vanšu tilta vantīm, kā arī gaismu izslēgs vairākās pašvaldības iestāžu un uzņēmumu ēkās.

“Piedaloties “Zemes stundā”, Rīga solidarizēsies ar daudzām pasaules galvaspilsētām, lai demonstrētu vienotību un ieinteresētību klimata krīzes risināšanā. Mums kopā jārīkojas savas planētas labā, saudzīgi un efektīvi izmantojot dabas resursus. Aicinu ikvienu solidarizēties un uz stundu izslēgt apgaismojumu savās mājās,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Apgaismojumu izslēgs Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas ēkās – fasādes apgaismojumu gan Rātsnamā, gan Apkaimju iedzīvotāju centra fasādēm Ieriķu ielā 43a un E. Smiļģa ielā 46.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami” izslēgs fasādes apgaismojumu Melngalvju namam un kinoteātrim “Splendid palace”. Apgaismojums tiks izslēgts arī Rīgas Dzemdību nama ārējā teritorijā, kurā gaismas trūkums neapdraud pacientu drošību.

AS “Rīgas siltums” samazinās apgaismojumu samazinās apgaismojumu četrās siltumcentrālēs, vienā katlumājā un administratīvajās ēkās, vēršot sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām un apliecinot uzņēmuma rīcību videi draudzīgai rīcībai ikdienā. Piedaloties Zemes stundā, sagaidāmais elektroenerģijas patēriņš samazināsies aptuveni par 20 kW. Viszaļākā, lētākā un neatkarīgākā enerģija ir tā, ko nepatērējām, tādēļ uzņēmums aicina siltināt ēkas un pārveidot siltumapgādes sistēmas, lai efektīvi regulētu siltumu mājās.

Sestdien, 22. martā, pasaulē lielākā vides akcija – Zemes stunda atgriezīsies jau deviņpadsmito gadu pēc kārtas, lai iedvesmotu ikvienu rūpēties par mūsu planētu. Pasaulē, kas kļūst arvien sašķeltāka, Zemes stunda ir cerības un iedvesmas brīdis, kas apvieno miljoniem cilvēku un mudina ikvienu līdzdarboties.

Kopš 2007. gada Zemes stunda ir pazīstama ar “gaismas izslēgšanas” brīdi. Izslēdzot apgaismojumu objektos un mājokļos, visā pasaulē iedzīvotāji tiek aicināti simboliski veltīt stundu Zemei. Šo gadu laikā Zemes stunda ir izaugusi par globālu notikumu.

Aicinājums “Velti stundu Zemei” mudina cilvēkus ne tikai simboliski izslēgt apgaismojumu un ierīces, bet veltīt 60 minūtes, darot labu planētai un reizē sev pašiem. Pastaiga mežā, lai iepazītu dabas daudzveidību, mājokļa sakārtošana, nomainot neilgtspējīgus produktus pret videi draudzīgām alternatīvām, vai sevis izglītošana – ir neskaitāmas iespējas, ko ikviens šajā stundā var darīt.

Zemes stunda ir vairāk nekā tikai mirklis – tā ir kustība, kas jau 19 gadus turpina iedvesmot cilvēkus visā pasaulē, atgādinot par mūsu kolektīvo atbildību radīt cerīgāku un noturīgāku nākotni mūsu planētai.

Zemes stunda, kas aizsākās Sidnejā 2007. gadā, ir kļuvusi par pasaulē lielāko vides kustību, iedvesmojot cilvēkus, kopienas, uzņēmumus un organizācijas vairāk nekā 190 valstīs un teritorijās rīkoties mūsu planētas labā. Zemes stundā gaismas tiek izslēgtas daudzos pasaules ievērojamākajos objektos, sākot ar “Londonas aci” Anglijā un beidzot ar Eifeļa torni Francijā un Kolizeju Itālijā.

 

Rīgas pašvaldība izveidojusi galvaspilsētas kultūrvietu karti

Informatīvajā platformā GEO RĪGA izveidota galvaspilsētas iekštelpu un brīvdabas kultūrvietu karte, kurā apkopota informācija par publiskā un nevalstiskā sektora kultūrvietām Rīgā. Otrdien, 18. martā, Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā tika godinātas nevalstiskā sektora pārstāvētās kultūrvietas – galerijas, mākslas telpas, mūzikas klubi, koncertvietas, teātri, muzeji un citas kultūrvietas, kurās norisinās rīdzinieku un pilsētas viesu iecienīti kultūras notikumi.

Lai akcentētu nevalstiskā sektora nozīmi Rīgas kultūrvides veidošanā, tika godinātas uzņēmēju un nevalstisko organizāciju pārstāvētās kultūrvietas, pasakot paldies kultūrvietu dibinātājiem un menedžmenta komandu pārstāvjiem par viņu ieguldījumu Rīgas kultūras dzīves veidošanā. Plānots, ka šāda ceremonija varētu notikt katru gadu, izceļot jaundibinātās kultūrvietas, kā arī, lai veidotu platformu ciešākai sadarbībai starp pašvaldību un nevalstisko kultūras sektoru. Šogad tika suminātas un īpašo Rīgas kultūrvietas uzlīmi saņēma 143 iekštelpu un ārtelpas kultūrvietas.

“Rīgas kultūrvietas ir pilsētas zelta dzīsla – tās vilina, iedvesmo un aicina ikvienu iepazīt Rīgas garu arvien dziļāk un plašāk. Tās nav tikai vietas, bet dzīvas satikšanās telpas, kurās ir radošums un tradīcijas, drosme un jaunrade, pagātne un nākotne. Šo vietu veidotāji un aktivitāšu radītāji ir Rīgas kultūras sirds – viņi ne tikai iededz jaunas idejas, bet arī uztur dzīvīgu mākslu, mūziku un sarunas, kas bagātina mūsu pilsētu. Un, protams, apmeklētāji – tie, kas klausās, vēro, līdzdarbojas un iedvesmojas, ir neatņemama šī kultūras stāsta daļa. Šajā godināšanas pasākumā mēs teicām sirsnīgu paldies visiem, kas ar savu darbu, degsmi un klātbūtni padara Rīgu tik bagātīgu, atvērtu un neaizmirstamu pilsētu,” uzsvēra Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

“Rīgu un tās nākotni veidojam mēs visi kopā, tādēļ, turpinām sarunāties un uzklausīt nevalstiskās organizācijas un uzņēmumus, lai veidotu mērķētus un efektīvus atbalsta mehānismus. Nosakot un īpaši atzīmējot Rīgas kultūrvietas, kurās pastāvīgi pulcē rīdziniekus un pilsētas viesus, mēs uzsveram, ka to darbība ir svarīga Rīgas identitātes veidošanai un pilsētas izaugsmei,” norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Rīgas kultūrvietas tika kartētas Rīgas pašvaldības kultūrpolitikas pamatnostādņu 2025.–2028. gadam izstrādes gaitā, kā rezultātā tika identificētas kopumā 327 pašvaldības, valsts un nevalstiskā sektora kultūrvietas.

Pašvaldības informatīvajā platformā Georiga.lv izveidota Rīgas kultūrvietu karte, kurā apkopotas gan akadēmiskas un tradicionālas kultūrvietas, kā piemēram, muzeji, bibliotēkas, koncertzāles, kultūras centri, izstāžu zāles u.c., gan tādas kultūrvietas kā radošie kvartāli, kultūrkafejnīcas, mūzikas klubi u.tml. Karti plānots regulāri aktualizēt un papildināt, un nākotnē, sadarbībā ar Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, tā angļu valodā būs pieejama arī tūristiem.

Ar Rīgas kultūrvietu karti iespējams iepazīties pašvaldības informatīvajā platformā georiga.lv: https://georiga.lv/portal/apps/webappviewer/index.html?id=bf7245b7634542c0b7cc4502dda3c234&locale=lv

Detalizētāka informācija par Rīgas kultūrvietu kartēšanu pieejama: https://ej.uz/3vjv

Sabiedriskajai apspriešanai izsludinās noteikumus par mājdzīvnieku labturību Rīgā; deputāti apsver iespēju atteikties no suņu nodevas

Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus noteikumus* par mājdzīvnieku labturību galvaspilsētā, kuros noteiktas teritorijas, kur un kad atļauts atrasties ar suni ar vai bez pavadas, kā arī noteikta kārtība klaiņojošu dzīvnieku izķeršanai un mājdzīvnieku reģistrācijai. Otrdien, 18. martā, Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja nolēma noteikumu projektu nodot sabiedriskajai apspriešanai.

Komitejas sēdē tika diskutēts par dažādiem mājdzīvnieku un to saimnieku paradumiem, kā arī analizēti pašlaik spēkā esošie noteikumi, t.sk. suņa turēšanas nodevas piemērošana arī turpmāk. Komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps vērsa uzmanību uz trīs svarīgiem punktiem, ko paredz vai var risināt noteikumi, proti: suņu nodeva kā tāda, cik un kādā veidā tā tiek maksāta un secīgi izlietota suņu laukumu un citas infrastruktūras veidošanā; pavadas lietošana vienmēr un visur vai ar izņēmumiem; publiskie pasākumi un mājdzīvnieku klātbūtne tajos.

“Noteikumu mērķis ir veicināt veselīgu un tīru vidi pašvaldības teritorijā, lai mājdzīvnieku turēšana neradītu draudus cilvēkiem un citiem dzīvniekiem, novērstu dzīvnieku klaiņošanu, kā arī nodrošināt mājdzīvnieku reģistrāciju. Tagad nodosim noteikumu projektu plašākai sabiedriskajai apspriešanai, tāpat esmu uzdevis Mājokļu un vides departamentam nopietni izvērtēt suņu turēšanas nodevas lietderību. Ja de facto šobrīd nodevu pašvaldībai nomaksā 15 % suņu īpašnieku, turklāt iekasēšanas uzraudzībai un administrēšanai tērējam tik pat daudz, tad nodeva ir atceļama. Vai arī otrādi – vērtējam nodevas mērķi un pierādām sabiedrībai, ka nodeva tiek investēta infrastruktūrā – suņu laukumos un citur. Pēc sabiedriskās apspriešanas visus ierosinājumus rūpīgi izvērtēsim un veiksim nepieciešamos papildinājumus noteikumos,” norāda V. Zeps.

Par sabiedriskās apspriešanas sākumu pašvaldība informēs atsevišķi. Iedzīvotāji savus ierosinājumus varēs paust pašvaldības mājaslapā riga.lv: https://www.riga.lv/lv/saistoso-noteikumu-projekti

Par pastaigām ar suņiem

Noteikumu projektā paredzēts, ka ar suni būs atļauts atrasties pašvaldības teritorijas publiskās vietās, izņemot bērnu rotaļu laukumus, izglītības iestāžu sporta laukumus, oficiālās pilsētas peldvietas, publisko pasākumu norises vietas, kur publiska pasākuma organizators nav paredzējis suņu ievešanu, un citās pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajās vietās.

Plānots, ka atrasties ar suni bez pavadas būs atļauts pašvaldības parkos, dārzos, skvēros laikā no plkst. 22.00 līdz plkst. 7.00, kā arī suņu pastaigām ierīkotās, norobežotās teritorijās, pašvaldības publiskajos mežos un mežaparkos visu diennakts laiku, izņemot atsevišķas teritorijas.

Istabas dzīvnieka īpašniekam vai turētājam būs pienākums pēc Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas pieprasījuma uzrādīt dzīvnieku, to nofiksējot, lai varētu droši un netraucēti ar mikročipa nolasītāju veikt identifikācijas numura pārbaudi .

Klaiņojošu dzīvnieku izķeršana

Noteikumu projektā paredzēts, ka dzīvnieka īpašniekam būs jāsedz izdevumi pašvaldībai, kas tai radušies, apmaksājot klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākuša dzīvnieka izķeršanu, transportēšanu, veterinārmedicīnisko aprūpi un uzturēšanos patversmē.

Par suņa turēšanas nodevu

Nodeva par suņa turēšanu līdz šim bija 10 eiro gadā, tāpat ir noteikti atvieglojumi atsevišķām iedzīvotāju grupām.

Rīgas pašvaldības teritorijā atbilstoši Lauksaimniecības datu centra datiem reģistrēts vairāk nekā 56 000 suņu, bet nodevā par suņu turēšanu tiek iekasēts krietni mazāk, nekā vajadzētu, piemēram, 2022. gadā tikai aptuveni 64 000 eiro. Suņa turēšanas nodevā iekasētos līdzekļus izmanto suņu pastaigu laukumu labiekārtošanai un uzturēšanai, kā arī rūpēm par klaiņojošiem un bezpalīdzīgā stāvoklī esošiem dzīvniekiem.

 

* Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas saistošie noteikumi

Rīgas apkaimēs šogad notiks septiņi praktiski civilās aizsardzības semināri; pirmie – Teikā un Āgenskalnā

, ,

Turpinot pērn iesākto darbu iedzīvotāju informēšanā par civilo aizsardzību, šogad Rīgas pašvaldība plāno aizvadīt septiņu semināru ciklu dažādās apkaimēs, kuros varēs praktiski piedalīties ikviens rīdzinieks. Pirmais seminārs notiks jau šajā ceturtdienā, 20. martā, Rīgas apkaimju iedzīvotāju centra Teikas atbalsta punkta apkaimēs, bet nākamais – 24. aprīlī Āgenskalna atbalsta punkta apkaimēs. Pēc tam plānoti semināri Centra un Bolderājas punktu apkaimēs, par to otrdien, 18. martā, preses konferencē informēja Rīgas vicemēre Linda Ozola.

“Rīga ir pirmā pašvaldība Latvijā, kura saviem iedzīvotājiem piedāvā šāda veida civilās aizsardzības semināru konkrētai pilsētas apkaimei. Sākotnēji iedzīvotāju pieteikšanās uz šo semināru noritēja gausi, taču šonedēļ bijām spiesti apturēt pieteikšanos, jo tā būtiski pārsniedz pieejamo vietu skaitu. Visiem interesentiem, kuriem nebūs iespējas apmeklēt šo pasākumu klātienē, mēs piedāvāsim šī semināra ierakstu. Atkarībā no situācijas apsvērsim arī atkārtota semināra rīkošanu šajā apkaimē,” norāda L. Ozola.

Semināros iedzīvotājiem būs iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. Iedzīvotāji arī saņems informāciju par iespējām iesaistīties valsts aizsardzībā un citām civilās pretošanās formām.

Semināri visa gada garumā notiks septiņos dažādos Rīgas apkaimju punktos. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties šeit: https://apkaimes.lv/aic/apkaimju-koordinatori/

Semināros RSU pētnieks, drošības un noturības eksperts Vitālijs Rakstiņš informēs par “Pretošanās rokasgrāmatu” un tajā sniegtajiem ieteikumiem iedzīvotājiem.

Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes (CAOIP) eksperti analizēs aktuālo situāciju apkaimē un tai blakus esošajās teritorijās – kur atrodas paaugstinātas bīstamības objekti, evakuācijas ceļi, patvertnes, pulcēšanās punkti un kādi ir iespējamie riski.

Tāpat iedzīvotāji varēs uzzināt par pagrabu pielāgošanu patvertnes vajadzībām, rīcību “X” stundā, 72 stundu somu, apziņošanas un sakaru iespējām, kā arī Latvijas Sarkanā krusta pārstāvji pastāstīs par psiholoģisko pašpalīdzību ārkārtas situācijās.

Pagājušajā gadā Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

Iestājoties siltākam laikam, Rīgas patversmes Dienas centrs atvērts tikai darba dienās

,

Rīgas patversmes Dienas centrs bezpajumtniekiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem Katoļu ielā 57 turpmāk būs atvērts tikai darba dienās. Ņemot vērā laikapstākļus, šogad līdz 16. martam Dienas centrā klienti varēja uzturēties katru dienu, bet tagad ir spēkā iepriekšējais darba režīms.

Šogad janvārī Dienas centra pakalpojumus vidēji dienā saņēma 74 personas, februārī – 84, bet līdz 17. martam – 68 cilvēki.

Dienas centrā ir iespēja atrasties drošā vidē pilnu darba dienu, saņemt dažādas konsultācijas un pakalpojumus, izmantot bibliotēku, internetu, dušu, piedalīties pasākumos.

Rīgas domes Rīcības plānā „Palīdzības sniegšana bezpajumtniekiem nelabvēlīgos laika apstākļos Rīgā” paredzēts, ka pilsētas izpilddirektoram ārkārtas situācijās ir tiesības mainīt pakalpojumu sniedzēju iestāžu darba laiku un pakalpojumu apjomu, piemēram, pagarināt nakts patversmju darba laikus, palielināt vietu skaits nakts patversmēs, palielināt zupas virtuvēs izsniegto porciju apjomu. Pašlaik tādas nepieciešamības nav.

Rīgas pašvaldības policijas darbinieki pastiprināti iesaistās palīdzības sniegšanā, informējot reidos sastaptos bezpajumtniekus par palīdzības saņemšanas iespējām vai nepieciešamības gadījumā nogādājot viņus naktspatversmē. Kopš 2022. gada vidus klientu skaits patversmēs turpina samazināties.

Policisti un Rīgas patversmes Mobilās brigādes darbinieki turpina kontrolēt pamestus īpašumus, mazdārziņus un citas teritorijas Rīgā, kur mēdz uzturēties bezpajumtnieki. Izvērtējot apstākļus, viņus nogādā naktspatversmē vai patversmē, dzīvībai bīstamā situācijā – ārstniecības iestādē.

Rīgas pašvaldības nodrošinātajās patversmēs un naktspatversmēs pakalpojumus šogad vidēji dienā izmantoja:

  • janvārī – 590 personas, kas, salīdzinot ar 2024. gada pirmo mēnesi, bija par 42 personām mazāk. Policija nogādāja patversmēs personas 579 reizes, vidēji 19 personas dienā;
  • februārī – 592 personas, kas, salīdzinot ar 2024. gada februāri, ir par 59 personām mazāk. Policija nogādāja patversmēs personas 592 reizes, vidēji 21 personu dienā;
  • līdz 17. martam – 587 personas, kas, salīdzinot ar 2024. gada martu, ir līdzvērtīgs skaits.

Atgādinām, ka Dienas centra humānās palīdzības punkts Katoļu ielā 57 pieņem ziedojumus (tīru apģērbu, apavus).

No nākamās nedēļas slēgs gājēju kustību uz Jorģa Zemitāna tilta

No pirmdienas, 24. marta, mobilitātes punkta “Zemitāni” būvdarbu dēļ būs liegta gājēju pārvietošanās uz Jorģa Zemitāna tilta.

Tāpat pašvaldība vērš iedzīvotāju uzmanību, ka tiks slēgtas arī sabiedriskā transporta pieturvietas abos virzienos uz tilta. Iedzīvotāji aicināti izmantot tiltam abās pusēs tuvumā esošās pieturvietas pie TC “Domina” un A. Čaka ielā.

Būvdarbu laikā tiks demontētas esošās betona kāpnes Centra pusē pie Zemitāna stacijas un Purvciema pusē pie tirdzniecības centra “Domina”.

Gājēju kustība tiks organizēta pa Zemitāna dzelzceļa stacijai tuvumā esošo gājēju tiltu (skat. karti pielikumā).

Jau ziņots, ka Rīgas pašvaldība pakāpeniski sākusi mobilitātes punktu būvniecības darbus pie dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma”, līdz 2026. gada maijam šajās vietās izveidojot ērtus un drošus savienojuma punktus starp sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju un dzelzceļa infrastruktūru. Būvdarbu laikā konkrētajās vietās tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, kas laika gaitā atbilstoši būvdarbiem var mainīties.

Naktī uz piektdienu, 21. martu, slēgs transportlīdzekļu satiksmi Krišjāņa Barona ielas posmā

,

Saistībā ar būvdarbiem no ceturtdienas, 20. marta, plkst. 23.00 līdz sestdienai, 22. martam, slēgs transportlīdzekļu satiksmi Krišjāņa Barona ielā pie jaunbūves Krišjāņa Barona ielā 119 (virzienā uz Ērgļu ielu).

Par darbu veikšanu atbildīgajiem uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajā ielas posmā, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi.

Rīgas pašvaldība turpina darbu pie vienotās biļetes ieviešanas sabiedriskajā transportā

Lai veicinātu pieejamus un kvalitatīvus sabiedriskā transporta pakalpojumus, kā arī noskaidrotu pasažieru faktisko pieprasījumu pēc vienotās biļetes reģionālās nozīmes dzelzceļa maršrutos un Rīgas sabiedriskā transporta maršrutos, pašvaldība turpina darbu pie vienotās biļetes ieviešanas galvaspilsētas sabiedriskajā transportā un pasažieru vilcienā.

Pirmdien, 17. martā, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē deputāti atbalstīja tālākos soļus vienotās biļetes ieviešanai. Deputāti lēma uzdot Ārtelpas un mobilitātes departamentam noslēgt līgumu ar “Rīgas satiksmi”, “Pasažieru vilcienu” un “Autotransporta direkciju” par pilotprojekta īstenošanu ar šādiem nosacījumiem:

  • “Rīgas satiksme” nodrošina “Pasažieru vilcienam” vienotās biļetes izmantošanu Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā;
  • no katras pārdotās vienotās biļetes, kuras cena ir 2 eiro, “Rīga satiksme” saņem 0,89 eiro bez PVN un 0,11 eiro ar PVN;
  • tiek noteikts pilotprojekta termiņš – ne ilgāk kā viens gads no tā sākšanas brīža;
  • Rīgas satiksme” līdz šā gada 15.decembrim iesniedz Ārtelpas un mobilitātes departamentam un Finanšu departamentam starprezultātu ziņojumu par pilotprojekta rezultātiem par periodu no tā uzsākšanas;
  • vienotās biļetes tirdzniecību nodrošina “Pasažieru vilciens”.

Tāpat sēdē tika nolemts, ka koda biļetes lietotnes tehniskā risinājuma izstrādei jāparedz 50,7 tūkstoši eiro no Rīgas domes rezerves fonda.

Jautājums vēl tiks skatīts Rīgas domes sēdē.

Jau ziņots, ka sākotnēji vienotā biļete darbosies pilotprojektā un būs pieejama “Rīgas satiksmes” apkalpotajos maršrutos un reģionālās nozīmes dzelzceļa maršrutu A zonā. Pēc pilotprojekta vienoto biļeti plānots ieviest plašākā dzelzceļa maršrutu tīklā.

Strādājot pie idejas realizēšanas, Rīgas pašvaldības galvenais mērķis ir nodrošināt modernāku, ērtāku un finansiāli izdevīgāku pasažieru pārvietošanos pa Rīgu, jo vienotās biļetes cena plānota divu eiro apmērā. Tāpat pašvaldība uzsver, ka tas ir ļoti labs sākums starpinstitucionālai sadarbībai, lai kopā virzītos uz lielāku mērķi – transporta sistēmas zaļināšanu.

Satiksmes ministrijas ziņojumā teikts, ka pilotprojektu provizoriski varētu sākt 2025.gada 1.jūnijā, un pilotprojekta plānotais termiņš ir viens gads no dienas, kad vienoto biļeti varēs iegādāties.

Satiksmes ministrija sagaida, ka vienotās biļetes ieviešana ļaus palielināt pasažieru skaitu. Pašlaik abu pārvadātāju pakalpojumus vienlaikus izmanto aptuveni 38 000 pasažieru gadā. Potenciālais pasažieru skaita pieaugums, kas lietos vienoto biļeti, tiek lēsts aptuveni 30% apmērā.

Iedzīvotājiem lietošanai nodotas pirmās vienotā dizaina sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes

Iedzīvotājiem lietošanai nodotas pirmās divas vienotā dizaina sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes. Pirmdien, 17.martā, Ārtelpas un mobilitātes departamenta speciālisti apsekoja uzstādītās nojumes un pieņēma tās ekspluatācijā. Pakāpeniski notiks arī pārējo 1.posmā uzstādīto nojumju pieņemšana ekspluatācijā.

Nojumes iedzīvotājiem lietošanai pieejamas Imantā – Kurzemes prospektā “Rigondas gatve” un Jūrmalas gatvē “Imantas 7.līnija”.

Kopumā patlaban ir uzstādītas 47 no 50 plānotajām pieturvietu konstrukcijām, un tās arī ir iestiklotas. Trīs nojumes vēl jāuzstāda Deglava ielā. 41 nojumei tiks nodrošināts elektrības pieslēgums, bet deviņas būs bez elektrības pieslēguma. Četrām no uzstādītajām nojumēm paredzēts “zaļais” jumta segums, kas paredz ekstensīvu augu klājumu – materiāls tiks ieklāts tiklīdz to atļaus ražotāja norādītie laikapstākļi. Visām uzstādītajām nojumēm ir apbetonētas vertikālo konstrukciju balsta pēdas.

Jau ziņots, ka būvuzņēmējs “Palami” ir novērsis būvekspertīzē atklātās sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju nepilnības, tās ir atzītas par atbilstošām un drošām, un ir atsākta nojumju uzstādīšana pilsētā.

Tāpat ziņots, ka Rīgā turpmāko gadu laikā plānots nomainīt vairumu novecojušo sabiedriskā transporta pieturvietu, aizstājot tās ar ērtākām un mūsdienu prasībām atbilstošākām. Kopumā pašvaldība plāno nākotnē labiekārtot visas pieturvietas tās administratīvajā teritorijā, kopā uzstādot 500 jaunu nojumju.