Turpinot darbu pie ģeotelpiskā Rīgas administratīvās teritorijas digitālā dvīņa izstrādes, portālā GEO RĪGA (georiga.eu) publicēts augstas izšķirtspējas Rīgas 3D realitātes modelis, kurā virtuāli var apskatīt jau 14 apkaimju teritorijas pilsētas vēsturiskā centrā un apbūves aizsardzības zonā, un 3D vektoru modelis, kas atspoguļo vienkāršotu ēku ģeometriju.

“Rīgas 3D vektoru un realitātes modelis ir virtuāls pilsētas modelis, kur ērti un ātri var apskatīt pilsētas objektus, un tas ir pamats Rīgas digitālā dvīņa attīstībai. Sekojot jaunākajām tendencēm Eiropā un Baltijas valstīs, darbs, lai izstrādātu augstas izšķirtspējas fotoreālistisku pilsētas 3D vektoru un realitātes modeli, tika uzsākts 2021. gadā. Jau šobrīd redzam, ka projekta ietvaros iegūtie ģeotelpiskie dati ir nozīmīgs rīks, kas kalpo gan pašvaldības darbam, gan sabiedrībai, nodrošinot dažādu nozaru speciālistus ar ātru, mūsdienīgu un aktuālu ģeotelpisko informāciju,”

par projekta nozīmīgumu skaidro Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes vadītāja Diāna Korbe.

Rīgas 3D vektoru un realitātes modelis patlaban izstrādāts 55 km2 lielai teritorijai – Rīgas vēsturiskajam centram un apbūves aizsardzības teritorijām. Pēc rūpīga un tehnoloģiski sarežģīta darba no iegūtajiem ģeotelpiskajiem datiem sagatavoti vairāki 2D un 3D datu produkti: ēku 3D vektoru modelis LOD2 detalizācijas līmenī, augstas izšķirtspējas 3D realitātes modelis, klasificēta lāzerskenēšanas punktu kopa, digitālais reljefa modelis, augstas izšķirtspējas ortofotokartes.

Ēku 3D vektoru pilsētas modelis LOD2 detalizācijas līmenī, kādu plaši izmanto pilsētu teritorijām un projektu izstrādē visā Eiropā, ļauj apskatīt katru ēku kā atsevišķu objektu. No visām pusēm attēlota to vienkāršota ģeometrija un katram objektam var pievienot tehnisko informāciju. Ēku 3D vektoru modeļus tuvāko mēnešu laikā paredzēts publicēt kā atvērtos datus, nodrošinot iespēju tos brīvi lejuplādēt.

Tehniski sarežģītākais darbs bija pilsētas 3D realitātes modeļa izstrāde un šobrīd portālā GEO RĪGA tas publicēts jau 14 apkaimēm – Vecpilsētai, Centram, Pētersalai – Andrejsalai, Brasai, Bolderājai, Jaunmīlgrāvim, Mežaparkam, Maskavas forštatei, Sarkandaugavai, Skanstei, Vecāķiem, Vecdaugavai, Vecmīlgrāvim, Ziemeļblāzmas kultūrvēsturiskajam kompleksam. Lielā datu apjoma dēļ realitātes modelis tiek publicēts pakāpeniski un plānots, ka process noslēgsies šā gada pirmajā pusē, papildinot 3D realitātes modeli apbūves aizsardzības teritorijām Pārdaugavā un Daugavas labajā krastā.

Rīgas ģeotelpisko 3D datu pieejamība ir lielisks rīks, ko var izmantot eksperti dažādās nozarēs, lai ātri un bez maksas iegūtu informāciju, taupītu resursus un paaugstinātu darba efektivitāti – attīstības un būvniecības projektu plānošanā un izbūvē, zinātnisko un pētniecisko darbu izstrādē, tūrisma nozarē u.c. Speciālistiem, kuri strādā arhitektūrā, mērniecībā, arheoloģijā nozīmīgs informācijas avots būs lāzerskenēšanas 3D punktu kopa, kur katrs punkts raksturo kāda objekta vai vides virsmu un ir nozīmīgs objektu telpiskai analīzei vai detalizēta apvidus 3D modeļa izveidošanai.

3D realitātes modelis sniedz iespēju aplūkot reālistisku pilsētvides attēlojumu un veikt analīzi. Piemēram, to var izmantot jaunu būvniecības ieceru vizualizēšanai un modelēšanai virtuālā vidē, kas ir īpaši svarīgi investoriem. Kartē var apskatīt katru Rīgas namu, pagalmu, pievienot klāt ēku projektus un apskatīties, kā veidojas ēnas dažādās diennakts stundās un laikapstākļos, un novērtēt, kā plānotā ēkas arhitektūra iekļausies un izskatīties pilsētvidē.

Tāpat 3D modelis digitāli atspoguļo zemes virsmas reljefu, kuru nākotnē varēs integrēt dažādās datorprogrammās. Šādu tehnisko risinājumu visbiežāk izmanto, lai veiktu aprēķinus un situāciju modelēšanu, kas saistītas ar ūdens plūsmām, plūdiem, saules enerģijas potenciāla analīzi u.c. Piemēram, prognozējot plūdus, var noteikt, kuras teritorijas pie noteikta ūdens līmeņa kāpuma applūdīs pirmās.

Pilsētas digitālo dvīni visbiežāk izmanto pilsētplānošanā un būvniecības procesu uzraudzībā, jo fiziski nav iespējams operatīvi apsekot un pārraudzīt visu pilsētas teritoriju. Pašvaldības darbinieki 3D kartēs dažu sekunžu laikā var apskatīt ēkas, parkus, ielas, noteikt ēku augstumu u.c. Nākotnē iespēja virtuāli iepazīties ar pilsētu nodrošinās arī labāku sabiedrības izpratni par pilsētas telpu, kas svarīgi, organizējot būvniecības ieceru publisko apriešanu. Tehniskie risinājumi ļaus objektiem pievienot digitālu vēsturisko būvniecības dokumentāciju, tā ietaupot laiku, kas nepieciešams informācijas iegūšanai no arhīva.

Pilsētas 3D realitātes un ēku 3D vektoru modeļa izstrādē izmantotie ģeotelpiskie dati iegūti ar sarežģītām un laikietilpīgām metodēm – veikta teritorijas aerolāzerskenēšana un aerofotografēšana jeb lāzerskenēšana un fotogrāfēšana no gaisa ar helikoptera palīdzību, bet Vecrīgā veikta arī teritorijas lāzerskenēšana no zemes. Lai iegūtu pēc iespējas detalizētu un ģeometriski precīzu vecpilsētas 3D realitātes modeli, īpaši izaicinošs un tehniski sarežģīts uzdevums bija datu, punktu kopu un fotoattēlu, kas iegūti gan no gaisa, gan no zemes, savietošana.
Vienlaikus portālā GEO RĪGA pieejamas arī cita veida tematiskās kartes, to skaitā arī Rīgas realitātes modelis, kuru izstrādā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.

Rīgas ģeotelpiskā digitālā dvīņa daļas, kurās notikušas ievērojamas pilsētvides izmaiņas, plānots aktualizēt 3-5 gadu periodā, atbilstoši pieejamajam finansējumam. Projektu realizē Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

Rīgas pašvaldības papildu finansējums darbam ar jaunatni 2024. gadā būs vairāk nekā 150 000 eiro apmērā, kas iekļauj finansējumu ielu darbam ar jaunatni, lielāku līdzfinansējumu pašvaldībai nozīmīgiem projektiem darba ar jaunatni jomā, neformālās izglītības programmām, jauniešu līdzdalības budžeta pilotprojektam un papildu finansējumu nometnēm, tostarp nometnēm bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Kopā darbam ar jaunatni pašvaldība šogad paredzējusi teju vienu miljonu eiro.

“Darbs ar jaunatni ir nozīmīga pašvaldības autonomā funkcija Rīgā un turu rūpi, lai atbalsts jauniešiem visās jomās pieaugtu. Tas 2024. gada budžetā arī izdevies. Teju viens miljons eiro kopā Rīgā tiek ieguldīts jauniešu brīvā laika norisēs, darba ar jaunatni aktivitātēs, līdzdalības stiprināšanā un līdzdalības budžeta pilotprojektam, jaunatnes organizācijās un citos projektos. Rīga ir lielisks piemērs citiem! Mēs arī virzāmies uz jauna jauniešu centra atvēršanu Pārdaugavā, mēs stiprinām jaunatnes nodaļu departamentā un Rīgai tuvākajos gados jākļūst par Latvijas Jauniešu galvaspilsētu!”

saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Laima Geikina.

Papildu finansējums 15 tūkstošu eiro apmērā paredzēts ielu darbam ar jaunatni, kas ļaus nodrošināt lielākā apmērā ielu darbu ar riska grupas jauniešiem Centra apkaimē (Vērmanes dārzs, TC “Origo”, Dzelzceļa stacija, Centrāltirgus un tuvējā apkārtne) un TC “Akropole”.

2024. gadā pašvaldība nodrošinās līdzfinansējumu nozīmīgiem projektiem darba ar jaunatni jomā vairāk nekā 81 tūkstoša eiro apmērā. Finansējums paredzēts nevalstisko organizāciju uzturētās darba ar jaunatni infrastruktūras un ilgtermiņa jauniešu neformālās izglītības programmu īstenošanas atbalstam. Pirmo reizi šis līdzfinansējuma konkurss tiks rīkots trīs gadu periodam, paredzot atbalstu līdz septiņiem projektiem.

Neformālās izglītības programmām pašvaldība 2024. gadā tērēs 5,5 tūkstošus eiro. Rīgas jauniešu centrs “Kaņieris” sadarbībā ar jaunatnes organizācijām jauniešiem piedāvās dažādas darbnīcas un mācības, kas vērstas uz jauniešu prasmju pilnveidi, piemēram, projektu vadību, darbu komandā, pašvaldību (self-management), komunikāciju u.c. Tāpat paredzētas aktivitātes jauniešiem aktuālu problēmjautājumu labākai izprašanai un ideju radīšanai, kā jaunieši var iesaistīties to risināšanā.

Tāpat tiks turpinātas atbalsta aktivitātes, kuras Jauniešu centrs “Kaņieris” nodrošina jaunatnes organizācijām. Cita starpā tiks īstenotas mācības jaunatnes darbiniekiem, sekmējot darba ar jaunatni kvalitātes pilnveidi, kam atvēlēti vairāk nekā 3000 eiro.

Jauniešu līdzdalības budžeta pilotprojektam pašvaldība atvēlējusi 3,5 tūkstošus eiro. Projekts aizsākās jau pērn, aprobējot Rīgā Erasmus+ projekta “Līdzdalības budžeti jaunatnes jomā, veicinot jauniešu iespējas ar lielo datu palīdzību (YUPAD)” ietvaros izstrādāto metodoloģiju. 2023. gada augustā īstenoto darbnīcu laikā tika izstrādātas četras jauniešu idejas, no kurām divu ideju īstenošana turpināsies arī šajā gadā.

Pilotprojekta laikā plānotas tādas aktivitātes, kā:

● skolēnu pašpārvaldes izveide un kapacitātes stiprināšana vienā no Rīgas Tehniskās koledžas filiālēm;
● izpētes un fokusgrupas īstenošana, lai iegūtu datus par potenciālo lietotāju paradumiem drošas pārvietošanās aplikācijas izstrādei personām ar redzes traucējumiem.

2024. gadā būs arī papildu finansējums nometņu organizēšanai, tostarp nometnēm bērniem ar funkcionāliem traucējumiem – 103 tūkstoši eiro. Plānots sniegt līdzfinansējumu 63 nevalstisko organizāciju rīkotajām nometnēm, kurās pavasara, vasaras un rudens brīvdienās varēs piedalīties vairāk nekā 1900 bērni un jaunieši. Līdztekus tam būtiski pieaugs pašvaldības apmaksāto nometņu, kas domātas bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, skaits. Vasarā plānots nodrošināt bezmaksas dienas nometnes 120 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un diennakts nometnes 40 bērniem.

2024. gadā pašvaldība turpinās finansiāli atbalstīt izglītības iestāžu rīkotās nometnes izglītojamo brīvdienās. Kopā skolu, bērnu un jauniešu centru, sporta skolu un mūzikas un mākslas skolu nometnēm paredzēts finansējums 506 tūkstošu eiro apmērā.

Tāpat arī šovasar pašvaldība finansēs nevalstisko organizāciju īstenotās bezmaksas brīvā laika aktivitātes pilsētā, kam atvēlēti vairāk nekā 60 tūkstoši eiro. Finansējums tiks sniegts fizisko un radošo aktivitāšu, ar pilsētas izzināšanu saistīto aktivitāšu, mobilā jaunatnes darba un citām aktivitātēm.

Lai ierobežotu bezpajumtnieku uzturēšanos Rīgas sabiedriskajās tualetēs un novērstu inventāra bojāšanu, pašvaldība sākusi vairāku galvaspilsētas sabiedrisko tualešu aprīkošanu ar maksājumu karšu (POS) termināļiem, tādējādi labierīcībās varēs iekļūt tikai ar maksājumu kartēm vai viedierīcēm.

“Turpinām Rīgā ieviest mūsdienīgus risinājumus un tualešu aprīkošana ar POS termināļiem viens no soļiem šajā virzienā, kas ir īpaši svarīgi laikā, kad cilvēki aizvien retāk nēsā līdzi skaidru naudu. Monētu kastīšu izmantošana jau ir vēsture un tagad varēs norēķināties, terminālī ievietojot vai nopīkstinot maksājumu karti, kā arī izmantojot viedierīces. Patlaban tualešu lietošanu bieži apgrūtina gan neapzinīgu līdzpilsoņu vandalisms, gan bezpajumtnieku ilgstoša uzturēšanās tajās un radītā netīrība. Tāpēc, rūpējoties par rīdzinieku un tūristu iespējām labierīcības apmeklēt vēlamā laikā un vietā, esam sākuši vairākas tualetes aprīkot ar POS termināļiem,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

“Maksas sabiedrisko tualešu projektu uzskatām par ļoti būtisku un nepieciešamu iniciatīvu, tāpēc bijām gandarīti tajā iesaistīties, piedāvājot savu tehnoloģisko risinājumu projekta īstenošanai. Maksājumu termināļu ieviešana sabiedriskajās tualetēs ir uzskatāms piemērs, kā mūsdienīgas digitālās inovācijas var uzlabot pilsētvidi – ne vien atvieglojot piekļuvi ikdienas nepieciešamībām, bet arī uzlabojot higiēnas standartus pilsētā, lai Rīgas iedzīvotāji un viesi te justos patiešām labi. Tehnoloģiju integrācija pilsētvidē, piemēram, publiskajās tualetēs, atspoguļo mūsu apņemšanos veicināt ilgtspējīgu un dinamisku pilsētas vidi, padarot Rīgu drošāku, tīrāku un pieejamāku visiem tās iedzīvotājiem,”

norāda “Hansab” izpilddirektors Gatis Romanovskis.

Maksājumu karšu (POS) termināļus plānots uzstādīt 17 tualetēs (kopā 52 kabīnēs), kurās nav apkopēju-dežurantu. Patlaban termināļi uzstādīti vairākās vietās un turpinās to testēšana.

Ar POS termināļiem aprīkos tualetes:

● Aldara parkā;
● 13. janvāra ielā pie Vaļņu ielas;
● Dailes teātra laukumā;
● Esplanādes parkā;
● Jāņa Asara ielā Grīziņkalnā;
● Jēkaba laukumā;
● Kobes dārzā;
● Kronvalda parkā (divas tualetes) – Kronvalda bulvāra pusē un pie Elizabetes ielas;
● Mežaparkā (divas tualetes) – Atpūtas alejā pie bērnu laukuma un Ostas prospektā;
● Nordeķu parkā;
● Radio ielā;
● Jaunielā pie Rātsnama;
● Turgeņeva un Gogoļa ielas skvērā pie Zinātņu akadēmijas;
● Vērmanes dārzā;
● Ziedoņdārza parkā.

Termināļu uzstādīšanu, ievērojot iepirkumu procesa rezultātus, veic uzņēmums “Hansab” un darbus iecerēts pabeigt līdz februāra beigām.

Maksa par šo tualešu apmeklēšanu plānota 50 centu apmērā. Šī summa izvēlēta, ņemot vērā gan cenu privātā sektora tualetēs Rīgā un kaimiņvalstīs, gan aprēķinus, lai iekasētie līdzekļi nosegtu POS termināļu uzturēšanas izmaksas.

Tāpat kā līdz šim, Rīgā bez maksas turpinās darboties lielākā daļa tualešu, tajā skaitā tualetes ar dežurantiem-apkopējiem:

● Embūtes ielā Dzegužkalnā;
● Ernestīnes ielā Jaunatnes dārzā;
● Kr. Valdemāra ielā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja;
● Maskavas ielā pie Spīķeru kvartāla;
● Kokneses prospektā Mežaparkā;
● Miera dārza parkā;
● Pērnavas ielā Grīziņkalnā;
● Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī pie Bastejkalna;
● 11. novembra krastmalā pie Poļu gātes un Bīskapa gātes;
● Pie Vecāķu pludmales (tā darbojas tikai sezonas laikā līdz septembra beigām).

Bez maksas būs pieejamas un sezonas laikā – no maija līdz oktobra beigām – galvaspilsētā darbosies 40 biotualetes. Tāpat sezonas laikā darbosies vairākas sezonālās konteinertipa tualetes ar apkopējiem-dežurantiem, kuras arī būs izmantojamas bez maksas. Patlaban viena šāda tualete saglabāta arī ziemas periodā Uzvaras parkā, kur plānots izbūvēt pastāvīgu tualeti.

Informācija par sabiedrisko tualešu atrašanas vietām un darba laikiem ir pieejama Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta mājas lapā – ŠEIT.

Vai Rīgā kādreiz ir bijušas maksas tualetes?

● Pirms vairāk nekā desmit gadiem Rīgā uzbūvēja 13 jaunas sabiedriskās tualetes un visas bija par maksu.
● Ieeja tika nodrošināta ar skaidru naudu – 20 santīmiem, kas bija jāievieto speciālā aparātā.
● Maksas pakalpojumi tika atcelti 2014. gadā 12 tualetēs, jo sākās lavīnveidīga monētu aparātu izzagšana un pašvaldība vairāk nespēja ātri nodrošināt piegādi bojāto vai nozagto monētu aparātu nomaiņai. Tika ierosināti daudzi kriminālprocesi. Tādēļ pašvaldībā tika pieņemts lēmums atcelt maksas pakalpojumus un aprīkot WC ieejas ar bezmaksas piekļuvi.
● Vecāķos maksu iekasēja dežuranti- apkopēji, izsniedzot biļeti, ko dara arī līdz šim un šī bija vienīgā pašvaldības pārziņā esošā maksas tualete.

Cik bieži tiek uzkoptas tualetes?

Tajās sabiedriskajās tualetēs, kurās nav nodrošināta apkopēju-dežurantu klātbūtne, uzkopšana notiek trīs reizes dienā. Valsts svētku dienās, kad paredzama lielāka cilvēku plūsma, atsevišķās tualetēs uzkopšana tiek veikta nepārtrauktā režīmā.

 

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments līdz 23. februārim turpina pieņemt iesniegumus mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai cilvēkiem ar kustību traucējumiem, lai viņiem uzlabotu gan pieejamību pakalpojumiem, gan iespēju strādāt un iesaistīties sabiedriskajā dzīvē.

Projekta gaitā pašvaldībai ir iespēja pielāgot mājokli 78 cilvēkiem, lai viņi varētu brīvi pārvietoties telpās vai izkļūt uz ielas bez citu palīdzības. Izvērtējot līdz šim saņemtos iesniegumus, potenciāli atbilstoši pieteikumi ir no 49 cilvēkiem.

Finansējums viena mājokļa pielāgošanai nepārsniedz 18 299 eiro bez PVN.

Iesniegumus izvērtē Labklājības departamenta speciālisti sadarbībā ar Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem, bet obligāti nepieciešams arī ergoterapeita un būvspeciālista atzinums. Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas deputāti šonedēļ nolēma atbalstīt ergoterapeita un būvspeciālista sniegto pakalpojumu priekšfinansēšanu 23 400 eiro apmērā, lai varētu sekmīgi turpināt mājokļu vides pielāgošanas projektu.

Atbalsts tiek sniegts viena mājokļa pielāgošanai, ja cilvēks ar kustību traucējumiem:

● izmanto kādu tehnisko palīglīdzekli, lai ikdienā pārvietotos;
● strādā (t.sk. ir pašnodarbināta persona);
● mācās (jebkurā izglītības posmā);
● iesaistīts brīvprātīgā darbā (oficiāli noformētas līgumattiecības);
● nodarbojas ar paraolimpisko sportu un piedalās nacionālā vai starptautiskā mēroga sacensībās;
● darbojas nevalstiskā organizācijā;
● ir bezdarbnieks, kas piedalās aktīvās nodarbinātības pasākumos;
● apmeklē dienas aprūpes centru, specializētās darbnīcas, saņem “atelpas brīža” pakalpojumu;
● izmanto no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu Rīgas pašvaldībā.

Pielāgojamais mājoklis tiek vērtēts pēc vairākiem kritērijiem:

● tas ir projektā iesaistītā cilvēka īpašumā;
● viņa pirmās vai otrās pakāpes radinieka īpašumā;
● persona tajā ir deklarējusi savu dzīvesvietu;
● ir noslēgts īres līgums uz vismaz 5 gadiem;
● nav veikta nelegāla pārbūve vai ēka nav avārijas stāvoklī;
● komunālo pakalpojumu parāds nepārsniedz 2000 eiro.
● Iesniegumus pieņem līdz šā gada 23. februārim plkst. 14 Labklājības departamentā Rīgā, Baznīcas ielā 19/23, 3. stāvā.

🔎 Plašāka informācija, rakstot uz e-pastu: dl@riga.lv vai zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80005055.

Rīgas pašvaldības mājaslapā līdzšinējo virtuālo palīgu “Zintis” nomainījis īpaši galvaspilsētai pielāgotais Rīgas virtuālais asistents (RVA).

Virtuālais asistents sniedz cilvēkiem atbildes par iestādes kompetencē esošiem jautājumiem un kopējiem valsts pārvaldes jautājumiem, piemēram par Rīgas pašvaldības amatpersonām, deputātiem, izglītību, nekustamā īpašuma nodokli, satiksmi, sociālo palīdzību, apkaimēm, Rīgas pašvaldības attīstības programmu, mazdārziņiem, drošības jautājumiem utt.

Rīgas pašvaldības tīmekļvietnē virtuālais asistents “Zintis” darbojās kopš 2020. gada 30. novembra. Tā uzturēšanu un attīstību veic Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC) un Valsts kanceleja, kā Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotās platformas (TVP) pārzinis. Virtuālais asistents “Zintis”  radīts uz valodas tehnoloģiju platformas Hugo.lv bāzes.

RVA, tāpat kā “Zintis”, ir radīts uz platformas Hugo.lv bāzes, ko pārvalda KISC, taču pielāgots tieši Rīgas pašvaldības vajadzībām. Rīga ir pirmā pašvaldība, kas izvēlējusies attīstīt savu atsevišķu virtuālo asistentu.

No pārējām valsts un pašvaldību iestādēm Rīgas pašvaldība uz atsevišķu risinājumu ir izvēlējusies pāriet, lai riga.lv apmeklētājiem nodotu precīzāku informāciju par pašvaldības sniegtiem pakalpojumiem, datiem un interesējošiem jautājumiem.

Tāpat pašvaldības speciālisti virtuālajam asistentam var sagatavot Rīgai atbilstošus jautājumu un atbilžu scenārijus. Šis risinājums nākotnē arī ļaus pašvaldības klientu apkalpošanas speciālistiem sekot līdzi virtuālā asistenta un klienta sarakstei un nepieciešamības gadījumā saraksti pārņemt.

Rīgas virtuālais asistents pieļauj arī dažādus tā izmantošanas scenārijus nākotnē, par kuriem pašvaldība var lemt pati. Tas nebija iespējams, strādājot ar vienoto TVP virtuālo asistentu “Zintis”, kas ir centralizēts risinājums daudzām valsts un pašvaldību iestādēm.

Asistenta apmācība turpinās nepārtraukti, un lietotāju uzdotajiem jautājumiem ir nozīmīga loma sarunu scenāriju un precīzāku atbilžu izstrādē. Tāpēc ikviens aicināts izmēģināt Rīgas virtuālo asistentu pašvaldības mājaslapā riga.lv.

Valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformu Hugo.lv, kurā izstrādāts RVA un citi valsts un pašvaldības iestāžu tīmekļvietnēs izvietotie virtuālie asistenti jeb sarunboti, pārvalda KISC sadarbībā ar uzņēmumu “Tilde” ar mērķi nodrošināt iedzīvotājiem ērtu un laikmeta tendencēm atbilstošu iespēju saņemt atbildes uz jautājumiem par valsts pārvaldi un pašvaldību darbību. Ar visiem valsts pārvaldes iestāžu virtuālajiem asistentiem iespējams iepazīties platformā Hugo.lv virtuālo asistentu katalogā.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments informē, ka uz 1. janvāri Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs ir brīvas vietas, uz ko var pretendēt bērni, kuri nav saņēmuši uzaicinājumu sakarā ar rindas pienākšanu izvēlētajā bērnudārzā.

Sarakstu, kas regulāri mainīsies pēc grupu piepildījuma, ir iespējams apskatīt, atverot dokumentu ŠEIT. Tas publicēts 2024. gada 7. februārī.

🟠 Pirms reģistrēties rindā, ir jāsazinās ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes galveno speciālisti – eksperti, zvanot pa tālruņiem 67026818, 67026841, lai saskaņotu, vai izvēlētajā iestādē reģistrācija būs derīga (nebūs pieteikušies vairāk pretendentu nekā ir vietu)!

Pieteikt bērnu Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs iespējams elektroniski tīmekļvietnē www.latvija.lv.

Kā vēlamais apmeklējuma laiks pieteikumā obligāti ir jānorāda tas datums, kurā tiek veikta reģistrēšanās.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis un vicemēre Linda Ozola šonedēļ darba vizītē apmeklēja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu, kur pārrunāja abu pašvaldību iespējas sniegt savstarpēju palīdzību un vienojās par tālāko sadarbību informācijas un komunikāciju tehnoloģiju ieviešanas un digitalizācijas jomā.

Tiekoties ar Kijivas mēru Vitāliju Kļičko, V. Ķirsis uzsvēra, ka Latvija un Rīga turpinās sniegt visu iespējamo atbalstu Ukrainai.

“Pirmkārt, ko varam darīt, ir atbalstīt Ukrainu politiskajā arēnā un valdības līmenī – gādāt, runāt, atbalstīt, lai Ukrainu uzņemtu Eiropas Savienībā, lai nekavētos un paplašinātos šai valstij sniegtā palīdzība. Mums vajag turpināt runāt un atgādināt par Krievijas patieso seju. Šādos brīžos, kad notiek nelaime, vislabāk izgaismojas, kas ir mūsu draugi un sabiedrotie. Pašvaldības līmenī turpināsim Ukrainas civiliedzīvotājiem palīdzēt iejusties Rīgā un radīt drošības sajūtu, kā arī atvieglosim Ukrainas iedzīvotāju ikdienu ar tādu tehnisko nodrošinājumu kā autobusi, traktortehnika un citos veidos. Esam ļoti pateicīgi, ka tik sarežģītos un izaicinošos apstākļos Kijiva arī atrod iespējas, kā palīdzēt Rīgai – ar savām zināšanām un pieredzi digitālajās un civilās aizsardzības jomās,”

norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs.

“Latvija un Rīga bija vieni no pirmajiem Eiropā, kuri sniedza palīdzīgu roku no kara bēgošajiem ukraiņiem. Šis atbalsts mums ir ļoti svarīgs, iedrošinot arī citus paust atbalstu Ukrainai. Turklāt tas, ka mūsu draugi viesojas Kijivā, ir īpaši nozīmīgi – tā dod katram ukrainim pārliecību un iedrošinājumu, ka šajā cīņā mēs neesam vieni. Neskatoties uz izaicinājumiem, mēs lepojamies ar savu pilsētu – vēlamies par to runāt, rādīt un dalīties pieredzē,”

atzina V. Kļičko.

“Deviņdesmitajos gados Latvija saņēma apjomīgu Ziemeļvalstu atbalstu Eiropas integrācijas procesā. Tagad, jau teju 20 gadus esot Eiropas Savienības dalībvalstij, mums ir gan iespēja, gan morāls pienākums atbalstīt Ukrainu viņu Eiropas integrācijas procesā. Un šī mūsu pieredze viņiem ir neatsverama. Vienlaikus mēs pretī no ukraiņiem, lai cik grūtā situācijā viņi neatrastos, saņemam atbalstu tajā, kā strauji un efektīvi attīstīt civilo aizsardzību un drošības kultūru savā sabiedrībā,”

akcentēja L.Ozola.

Vizītes laikā Rīgas domes vadība arī tikās ar Ukrainas – Latvijas parlamentārās sadraudzības grupas pārstāvjiem, kur dalījās ar ieteikumiem un pieredzi civilās aizsardzības, apziņošanas un mobilizēšanas jomā, pārrunāja labākos sadarbības modeļus krīzes situācijās, brīvprātīgo piesaistē, mācību trauksmju organizēšanā, sieviešu iesaistē militārajā jomā, sadarbībā starp pašvaldībām un citos jautājumos.

Tāpat sarunu laikā tikšanās dalībnieki ieskicēja potenciālās Ukrainas vajadzības nākotnē, kur varētu noderēt Rīgas palīdzība. Ukrainas pārstāvji atzīmēja, ka būtu ļoti pateicīgi par jebkādu atbalstu bērniem, piemēram, organizējot bērnu nometnes, tādējādi radot iespējas sajusties “normāli” un cilvēcīgi. Tāpat būtu nepieciešams turpināt rehabilitāciju karavīriem un Latvijas militāro mācību infrastruktūras izmantošanu ukraiņu jauniešiem.

Lai iepazītos ar Kijivas pieredzi pilsētas savienošanā vienā pārredzemā digitālā ekosistēmā, Rīgas domes vadība apmeklēja Kyiv Digital komandu viņu IT komandcentrā. Abu galvaspilsētu mēri arī parakstīja memorandu par sadarbību informācijas un komunikāciju tehnoloģiju ieviešanas un digitalizācijas jomā. Memorandā abas puses apliecināja Eiropas vērtības – demokrātiju, brīvību un tiesiskumu, kā arī vēlmi sadarboties ilgtspējīgas pilsētvides attīstības un citās savstarpēja izdevīguma un labklājības jomās. Tāpat memorands paredz stiprināt sadarbību un pieredzes apmaiņu arī civilās aizsardzības jautājumos ilgtspējīgai attīstībai, lai atbalstītu abu valstu labklājību un attīstību.

Rīgas pašvaldības pārstāvji arī saņēma atzinīgus vārdus no kijiviešiem par dāvinātajiem uzņēmuma “Rīgas satiksme” autobusiem, kas kalpojot labi un ar citiem numuriem, bet joprojām mums ierastajās krāsās katru dienu kursē pilsētas ielās.

Jau vēstīts, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Rīga Kijivai ir uzdāvinājusi 31 sabiedriskā transporta autobusu, kas bija piepildīti ar 150 tonnām rīdzinieku ziedotās humānās palīdzības, Mikolajivas pilsētai ir ziedojusi 200 000 eiro, lai pilsētā atjaunotu dzeramā ūdens apgādi, ziedojusi 200 000 eiro 115 ģeneratoru un 100 siltuma pūtēju nosūtīšanai uz Ukrainu.

Arī citas Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības aktīvi iesaistās atbalsta sniegšanā Ukrainai. SIA “Rīgas ūdens”, SIA “Rīgas Dzemdību nams” un SIA “Rīgas meži” kopā ziedojušas 30 000 eiro Ukrainas atbalstam, SIA “Rīgas 1. slimnīca” ziedojusi medicīnas preces 10 000 eiro apmērā, AS “RĪGAS SILTUMS” uzdāvinājis Ukrainai astoņus ģeneratorus ar kopējo vērtību 11 230 eiro. Papildus autobusiem, SIA “Rīgas ūdens”, SIA “Rīgas meži” un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” Ukrainai ziedojušas kopā 24 transportlīdzekļus. Rīgas dzemdību namā kopš kara sākuma līdz 7. decembrim pasaulē nākuši 148 ukraiņu bērniņi. SIA “Rīgas veselības centrs” ziedojis Svitlovodskas slimnīcai Ukrainā rentgena iekārtu. Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībās strādā ap 70 Ukrainas civiliedzīvotāju, tāpat vairāki desmiti nodarbināti Rīgas pašvaldības iestādēs.

“Rīgas satiksme” un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) abpusēji parakstījusi līgumu Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzfinansējuma saņemšanai, lai īstenotu projektu “Emisiju samazināšana Rīgas valstspilsētā – elektroautobusu piegāde un elektrouzlādes punktu attīstība”. Projekts paredz 17 jaunu elektroautobusu iegādi un 7 ātrās uzlādes punktu izveidi Rīgā. Kopējās plānotās projekta izmaksas ir 16.7 miljoni eiro, no tām ES līdzfinansējums paredzēts 14.3 miljoni eiro apmērā.

“Elektroautobusi ir pieredze, kuru apgūstam tos ekspluatējot. Jau patlaban dažādos maršrutos arvien biežāk parādās jauni, videi draudzīgi autobusi, kas ilgtermiņā samazinās ekspluatācijas izmaksas uzņēmumam. Savukārt pilsētā tiks samazināts gan kaitīgo izmešu, gan trokšņu līmenis. Tāpēc esam gandarīti par noslēgto līgumu, kas ļaus gan vēl vairāk paplašināt mūsu transporta parku ar videi draudzīgiem autobusiem, gan turpināt darbu pie uzlādes infrastruktūras attīstības un izveidot 7 ātrās uzlādes punktus.”

“Rīgas satiksme” valdes loceklis Andris Lubāns

Projekts paredz 17 jaunu rūpnieciski ražotu elektroautobusu iegādi, kuri nomainīs pašlaik izmantotos novecojušos aptuveni 20 gadus nokalpojušos autobusus. Tāpat projekta ietvaros paredzēts izveidot 7 ātrās uzlādes punktus, veidojot vienotu elektroautobusu uzlādes sistēmu. Divi ātrās uzlādes punkti tiks izveidoti Abrenes ielā, pa vienam – Vecmīlgrāvī, Juglā, Imantā (6.autobusu parkā Kleistu ielā), kā arī Višķu ielā paredzētajā transportmijas punktā.

 

Projekta mērķis ir mazināt emisijas Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā.

Projekta īstenošanas rezultātā tiks uzlabota sabiedriskā transporta pievilcība un samazināta tā ietekme uz pilsētvidi, kā arī tiks veicināta pakāpeniska sabiedriskā transporta dekarbonizācija, sekmējot atteikšanos no fosilās degvielas.

Darbi tiks īstenoti piesaistot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzfinansējumu. Projekta nosaukums “Emisiju samazināšana Rīgas valstspilsētā – elektroautobusu piegāde un elektrouzlādes punktu attīstība” (Nr.1.1.1.2.i.1/1/23/I/CFLA/001). Kopējās plānotās projekta izmaksas ir 16.7 miljoni eiro, no tām ES līdzfinansējums paredzēts 14.3 miljoni eiro.

 

Plašāku informāciju par “Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt mājas lapā www.rigassatiksme.lv vai sociālajos tīklos “twitter”, “facebook”.

Otrdien, 6. februārī, Rīgas kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”, Amatu iela 5, svinīgajā pasākumā “Rīgas skolēns 2023. Mēs lepojamies!” suminās Rīgas pašvaldības skolu labākos skolēnus 2023. gadā. Skolēniem tiks pasniegti Rīgas domes Pateicības raksti, kā arī grāmata “100 pastaigu takas Latvijā”.

Svinīgajā pasākumā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina un Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora p.i. Ivars Balamovskis. Pasākumu vadīs LTV raidījuma “Gudrs, vēl gudrāks” vadītājs Kaspars Ozoliņš.

Pasākums “Rīgas skolēns 2023. Mēs lepojamies!” notiek pirmo reizi, un ikvienai Rīgas pašvaldības skolai bija iespēja izvirzīt vienu skolēnu, kura sasniegtais un paveiktais personīgā izaugsmē un skolas attīstībā būtu novērtējams ar pašvaldības apbalvojumu.

Skolu izvirzītie skolēni Rīgas domes apbalvošanai tiks sveikti šādās nominācijās:

🟩 par labiem, teicamiem un izciliem mācību sasniegumiem, t.sk. godalgotām vietām mācību priekšmetu olimpiādēs, zinātniskās pētniecības konferencēs un konkursos;
🟩 par izglītojamā izaugsmi mācību darbā (vērojams progress dinamikā);
🟩 par augstiem sasniegumiem mākslinieciskajā pašdarbībā, mūzikā, kultūrā;
🟩 par augstiem sasniegumiem sportā;
🟩 par būtisku ieguldījumu skolas attīstībā un skolas tēla popularizēšanā;
🟩 par pilsonisko līdzdalību un iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā;
🟩 par sasniegumiem karjeras izglītībā (piemēram, darbojoties skolēnu mācību uzņēmumā);
🟩 par jauniešu neformālās mācīšanās pasākumu un aktivitāšu organizēšanu.

Svinīgās skolēnu godināšanas mērķis ir veicināt skolēnu mācīšanās motivāciju un mērķtiecīgu izaugsmi, sekmēt kvalitatīvu zināšanu un prasmju apguvi, sadarbību un konkurētspēju, kā arī attīstīt skolēnu radošās un mākslinieciskās spējas un atbalstīt izglītojamo pilsonisko līdzdalību un iesaistīšanos ārpusstundu aktivitātēs.

Pasākumu rīko Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Uz pasākumu ir aicināti arī mediju pārstāvji.

 

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments (RVP IKSD) izsludina konkursu biedrībām un nodibinājumiem par līdzfinansējumu bērnu un jauniešu nometņu organizēšanai 2023./2024. mācību gada pavasara brīvlaikā.

Konkursā tiks atbalstītas šādas Latvijas Republikas teritorijā plānotās un Rīgas valstspilsētas pašvaldības bērniem un jauniešiem paredzētās nometnes:

🟩 plānotais ilgums ir vismaz četras dienas;
🟩 programmas ilgums ir vismaz sešas stundas dienā (izņemot iebraukšanas un izbraukšanas dienas (diennakts nometnēs), kurās programmas ilgums var būt īsāks par sešām stundām);
🟩 nometnē piedalās nemainīga dalībnieku grupa – vismaz 15 bērni un jaunieši;
🟩 nometnes dalībnieku vecums: dienas nometnē – no 6 līdz 15 gadiem; diennakts nometnē – no 6 līdz 25 gadiem;
🟩 dalības maksa vienam dalībniekam nepārsniedz 50 eiro dienā.

Līdzfinansējums bērnu un jauniešu nometņu organizēšanai tiek piešķirts pēc šāda aprēķina: 10 eiro dienā vienam dalībniekam (Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestāžu izglītojamam vai pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētam bērnam un jaunietim), nepārsniedzot 3500 eiro vienai nometnei.

Pieteikumi un pievienotie dokumenti (t.sk. nometnes programmas (dienas kārtības) projekts), kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, vienā EDOC formāta pakotnē līdz 2024. gada 7. februārim (plkst. 15.00) jānosūta uz RVP IKSD elektroniskā pasta adresi iksd@riga.lv vai oficiālo elektronisko adresi.

📌 Ar nolikumu un saistītiem dokumentiem var iepazīties, atverot saiti ŠEIT.

Vēršam uzmanību, ka ir izdots jauns konkursa nolikums. Aicinām rūpīgi iepazīties ar tā tekstu un izmantot aktuālās pieteikuma veidlapas.

Konsultācijas par pieteikumu noformēšanu ir iespējams saņemt, vēršoties pie RVP IKSD Jaunatnes nodaļas galvenās speciālistes – ekspertes Evijas Pelšas (e-pasts: evija.pelsa@riga.lv, tālrunis 67181383).