Koplietošanas elektroskrejriteņiem un velosipēdiem noteiks ātruma ierobežošanas un novietošanas zonas

Rīgas pašvaldība noteiks koplietošanas elektroskrejriteņu un velosipēdu ātruma ierobežošanas un novietošanas zonas pilsētā – tā pirmdien, 26.februārī, Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē lēma deputāti.

Izmaiņas Koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas saistošajos noteikumos veiktas ar mērķi palielināt visu ceļu satiksmes dalībnieku drošību, ieviešot koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus, ātruma ierobežojuma zonas un to novietošanas aizlieguma zonas.

Mērķa īstenošanai tika apzināti objekti un teritorijas, kur ieviešams ātruma ierobežojums, kā arī ieviešamas novietošanas aizlieguma zonas. Šie objekti, galvenokārt, atrodas Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, taču tiek apzinātas arī jaunas vietas.

Noteikumi paredzēs, ka koplietošanas transportlīdzekļu ātruma ierobežojuma zonas un novietošanas aizlieguma zonas tiks publiskotas pašvaldības datu publiskošanas portāla “Geo Rīga” tīmekļvietnes www.georiga.eu sadaļā “Satiksme un mobilitāte”.

Secināts, ka koplietošanas elektroskrejriteņi un velosipēdi nereti tiek novietoti pie izglītības iestādēm, medicīnas un rekreācijas iestādēm un citur, kur tie būtiski traucē un apdraud citus ceļu satiksmes dalībniekus. Tādēļ šāda kārtība nepieciešama, lai aizsargātu sabiedrības drošību un intereses.

“Koplietošanas transportlīdzekļu popularitāte un izmantošana pēdējā laikā strauji augusi. Diemžēl to lietotāji nereti pārkāpj gan ceļu satiksmes noteikumus, gan neapdomīgi izturas pret to novietošanu, tādā veidā būtiski traucējot un pat apdraudot citus satiksmes dalībniekus. Lai tiktu aizsargātas visu tiesības, kā arī ievērojot to, lai netiktu aizšķērsoti veikalu, dzīvojamo ēku, iestāžu ieejas, un novērsti negadījumi, tajā skaitā, veicināti koplietošanas transportlīdzekļu vadītāju droša pārvietošanās, šādi noteikumi ir nepieciešamība,”

uzsver Transporta un satiksmes lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Ar izmaiņām saistošajos noteikumos tiks panākts, ka Rīgas teritorijā koplietošanas transportlīdzekļu lietotāji tiks disciplinēti, tie varēs pārvietoties ar tādu maksimālo braukšanas ātrumu, ko pats lietotājs nevar uzstādīt, kā arī lietotājs būs spiests novietot koplietošanas transportlīdzekli tā, lai tas neapdraud citus ceļu satiksmes dalībniekus.

  • Ātruma ierobežojuma zonā koplietošanas transportlīdzekļa ātrums nedrīkstēs pārsniegt 20 km stundā.
  • Būs aizliegts novietot koplietošanas transportlīdzekli novietošanas aizlieguma zonās, izņemot kartē norādītās novietošanas vietas.
  • Koplietošanas transportlīdzekļu pakalpojumu sniegšanai būs atļauts izmantot tikai tādus koplietošanas transportlīdzekļus, kuri aprīkoti ar tādu sistēmu, kas regulē ātrumu un novietošanu, pielāgojot to kartē norādītajām koplietošanas transportlīdzekļu ātruma ierobežojuma zonām un novietošanas aizlieguma zonām.
  • Koplietošanas transportlīdzekļu pakalpojumu sniedzējam būs nodrošina koplietošanas transportlīdzekļu (kas novietoti stāvēšanai novietošanas aizlieguma zonā) pārvietošanu nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju stundu laikā pēc administratīvā akta spēkā stāšanās brīža.
  • Saistošo noteikumu ievērošanu kontrolēs Rīgas pašvaldības policija.

Jautājums vēl tiks skatīts Rīgas domes sēdē.

Iepriekš ziņojām, ka pašvaldība nodevusi sabiedrības viedokļa noskaidrošanai saistošo noteikumu projektu par koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanu. Publiskās apspriešanas laikā tika saņemti 25 viedokļi.

Rīgā pērn ieviestas trīsdesmit mikromobilitātes rīku novietošanas zonas. Mikromobilitātes rīku novietošanas zonas ieviestas uz ietvēm starp pilsētvides labiekārtošanas elementiem, kur tās netraucē ne gājējiem, ne velobraucējiem. Arī šā gada siltajā sezonā darbs pie zonu ieviešanas atsāksies, uzmanību pievēršot gan pilsētas centram, gan apkaimēm.

 

Starptautiska projekta ExPEDite ietvaros Rīgas enerģētikas aģentūra un Rīgas digitālā aģentūra sadarbosies RTU studentu pilsētiņas digitālā dvīņa izveidei

Rīga iesaistās Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis Eiropa” projektā, kura ietvaros izstrādās digitālo dvīni enerģijas plūsmu reāllaika monitorēšanai un pārvaldībai. Vērienīgā projekta vadošais partneris ir Rīgas Tehniskā universitāte, kuras studentu pilsētiņa kalpos par pilotteritoriju digitālā dvīņa izveidei un ieviešanai. No pašvaldības puses projektā iesaistījusies Rīgas digitālā aģentūra un Rīgas enerģētikas aģentūra.

“Rīgas Digitālā Aģentūra, kopā ar citiem partneriem, aktīvi strādās pie digitālā dvīņa normatīvo prasību izstrādes, nodrošinot tās ieviešanu ne tikai šeit, bet arī citās Rīgas apkaimēs un iespējams, citās pašvaldībās. Šis projekts būs ieguldījums ne tikai ilgtspējīgākas pilsētas izveidē, bet arī veicinās enerģētikas un pilsētplānošanas lēmumu pieņemšanu, balstoties uz datiem, un to veidos kopīgi izstrādātie rīki enerģijas ražošanas un pieprasījuma modelēšanai. Šī sadarbība starp dažādām valstīm un organizācijām ir būtiska, lai risinātu Eiropas pilsētu izaicinājumus un veicinātu ilgtspējīgu datos balstītu attīstību. Ar šo projektu mēs apliecinām mūsu apņēmību piedalīties šajā procesā.”

Rīgas digitālās aģentūras direktors Arnis Gulbis

Projekta īstenošana nodrošinās praktiskus rīkus, atkārtoti lietojamus modeļus, algoritmus pilsētas monitorēšanai, vizualizēšanai un pārvaldīšanai reāllaikā un vadlīnijas šādu risinājumu pārnešanai uz citām apkaimēm un pilsētām. Projekta risinājums ļaus pilsētas plānošanas ekspertiem, teritorijas attīstītājiem un citiem interesentiem efektīvāk plānot un ieviest pasākumus, kas veicinās pozitīvas enerģijas kvartālu attīstību un palīdzēs pilsētai sasneigt klimatneitralitātes mērķus ekonomiski efektīvā veidā.

Projektu īsteno 19 partneri no Latvijas, Grieķijas, Itālijas, Portugāles, Čehijas, Somijas, Spānijas, Lielbritānijas, Kipras un Beļģijas, viņu vidū ir gan izglītības un pētniecības organizācijas, gan uzņēmumi un valsts pārvaldes iestādes. No Latvijas projektā iesaistījies IT infrastruktūras uzņēmums “DATI Group”, kā arī Rīgas pašvaldība – Rīgas digitālā aģentūra un Rīgas enerģētikas aģentūra.

“Mēs esam lepni par REA iesaisti šajā nozīmīgajā projektā, veidojot digitālo dvīni, kas būs ieguldījums viedu, klimatneitrālu un energoneatkarīgu pilsētu attīstībā. Mūsu mērķis ir padarīt Rīgu viedāku, energoefektīvāku un mazāk atkarīgu no fosilajiem kurināmā resursiem. Kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Ķīpsala kā projekta pilotteritorija kļūs par paraugu citām apkaimēm, kā arī veicinās mūsu pilsētas plānus sasniegt klimatneitrālitāti ”

norāda Rīgas enerģētikas aģentūra (turpmāk REA) direktors Jānis Ikaunieks

Apvienojot kompetences, vairāki RTU Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes un Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes institūti izstrādās digitālo dvīni vairāku Ķīpsalas studentu pilsētiņas ēku siltumagādes, elektroapgādes un ventilācijas sistēmām. Savukārt Rīgas valstspilsētas aģentūras izstrādās normatīvās prasības digitālajam dvīnim, lai pēc tā izveides to varētu ieviest arī citās Rīgas apkaimēs, iespējams, arī citās pašvaldībās. Tehnoloģija iekļaus rīku kopumu enerģijas ražošanas un pieprasījuma modelēšanai, ēku veiktspējas optimizācijai, kā arī mobilitātes un transporta simulācijai. Tas palīdzēs enerģētikas un pilsētplānotājiem pieņemt datos balstītus lēmumus. Savukārt, izmantojot spēļu un koprades pieejas, tiks veicināta sabiedrības informētība un iesaiste energoefektivitātes jautājumu risināšanā.

Projekts tiks īstenots līdz 2026. gada 31. decembrim ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis Eiropa” klimatneitrālu un viedo pilsētu misijā.

Rīgas digitālā aģentūra kļūst par Eiropas Digitālo infrastruktūras konsorcija “Local Digital Twins & CitiVERSE” koordinatoru Latvijā

Eiropas Komisija 7. februārī oficiāli izsludināja Eiropas Digitālās infrastruktūras konsorciju (EDIC), lai īstenotu Eiropas Savienības iniciatīvu “Local Digital Twins & CitiVERSE” un veiktu dalībvalstu pilsētās izveidoto vietējo digitālo dvīņu savietošanu vienā. Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir atbalstījusi Rīgas digitālās aģentūras apņemšanos būt par šī konsorcija projekta koordinatoru Latvijā.

Iniciatīvas “Local Digital Twins & CitiVERSE” mērķis ir savienot esošos vietējos pilsētu digitālos dvīņus visā Eiropā, veidojot pamatu vienotam Eiropas Savienības pilsētu digitālajam dvīnim. Vietējie digitālie dvīņi ir pilsētu reālas sistēmas, piemēram, rūpnīcas, ēkas vai pilsētas virtuālais klons, kas izmanto datus, lai atspoguļotu vietas pašreizējo stāvokli. Digitālais dvīnis nav statisks, bet dinamisks modelis, kas, izmantojot datu analīzi un mākslīgo intelektu, mainās līdz ar savu fizisko līdzinieku. Ar Eiropas Savienības atbalstu veidoto digitālo dvīni nākotnē paredzēts izmantot, lai risinātu tādas problēmas, kā mainīgo satiksmes apstākļu ietekmi uz gaisa kvalitāti, dekarbonizāciju un sastrēgumus. Konsorcija darba sākuma posmā ir iesaistījušās Latvija, Igaunija, Francija, Horvātija, Portugāle, Slovēnija un Spānija.

Rīgas digitālā aģentūra ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu ir uzņēmusies konsorcija “Local Digital Twins & CitiVERSE” koordinatora pienākumus Latvijā, lai, izmantojot datu analīzi un mākslīgo intelektu, izveidotu reāllaika simulācijas modeļus pilsētas attīstībai. Plānots, ka iniciatīvas praktisko īstenošanu uzsāks 2024. gada vidū, iesaistot akadēmisko, valsts un privāto sektoru.

“Pateicoties Rīgas valstspilsētas iniciatīvām pilsētas digitālā dvīņa attīstīšanā, Latvija ir viena no dalībniecēm Eiropas Digitālās infrastruktūras konsorcijā, kas dos iespēju Rīgai kopā ar citām Eiropas pilsētām attīstīt jaunus tehnoloģiju risinājumus, kas integrēs gan pilsētas datus, gan mākslīgo intelektu ar mērķi nodrošināt efektīvāku pilsētas pārvaldību,”

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Rīgas digitālās aģentūras direktors Arnis Gulbis norāda, ka pilsētas un kopienas tikai tagad sāk pilnībā izprast vietējo digitālo dvīņu daudzos iespējamos pielietojumus un atzīmē, ka lielākais izaicinājums ir uzticamība tehnoloģijām: “Tehnoloģijas ir gatavas, taču sākotnējie ieguldījumi ir lieli, un izmaksu un ieguvumu analīze ne vienmēr ir skaidra. Lielu daļu no sākotnējām investīcijām veido datu platformas izveide, datu iegūšana no dažādiem avotiem vai sensoru tīkliem, lai nodrošinātu reāllaika datu plūsmas. Lēmumu pieņēmēji bez īpašām tehniskām zināšanām var neparedzēt visas datu izmantošanas priekšrocības vai uzticēties simulācijas rezultātiem. Galvenais ir pamatā esošo datu pieejamība, kvalitāte un uzticamība, tāpēc Rīgas digitālā aģentūra iegulda laiku un pūles, lai attīstītu vienotu Rīgas pilsētas viedo datu telpu.”

Rīgas digitālā aģentūra aktīvi darbojas vairākās Eiropas Savienības viedo pilsētu kopienu iniciatīvās, kas ir būtiskas, lai sekmīgi realizētu digitālā dvīņa ieviešanu Rīgā. Inga Barisa, Rīgas digitālās aģentūras padomniece digitālās attīstības jautājumos Eiropas Savienībā, atzīmē nozīmīgākās platformas: ““Living-in.eu” platforma ir izveidojusi īpašu forumu par LDT(Local Digital Twin), kurā pilsētu, reģionu un valstu eksperti no visas Eiropas Savienības dalās pieredzē, problēmām un kopīgi meklē risinājumus. Savukārt “Eurocities” tīklā ir īpaša digitālo dvīņu darba grupa. Jaunais Eiropas Komisijas EDIC finanšu instruments tika identificēts ciešā sadarbībā ar Eiropas Savienības institūcijām, un tas paredzēts, lai izstrādātu vietējo digitālo dvīņu rīku komplektu, kas pilsētām piedāvās atkārtoti lietojamus rīkus, arhitektūras, atvērtos standartus un tehniskās specifikācijas.”

“Rīgas iekļaušanās šajā nozīmīgajā Eiropas iniciatīvā atver jaunas iespējas ne tikai pilsētas, bet arī visas Latvijas digitālajā attīstībā. Tas ir solis uz priekšu, lai pašvaldību līmenī attīstītu plašākas spējas izmantot datus, digitālo dvīņu, papildinātās realitātes un mākslīgā intelekta iespējas kā rīkus pašvaldību procesu pārvaldībā, izglītībā, veselības aprūpē un citās nozarēs, attīstot arī ērtus pakalpojumus iedzīvotājiem. Rīgas pašvaldība uzņemoties kļūt par Latvijas koordinatoru ir apliecinājusi atvērtību dalīties pieredzē un iesaistīt arī citas pašvaldības, tādēļ aicinu arī citas pašvaldības iesaistīties iniciatīvā, dalīties pieredzē un apvienot spēkus, lai kopīgi veidotu modernāku un tehnoloģiski attīstītāku Latviju.”

norāda Valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols

Eiropas digitālās infrastruktūras konsorcijs (EDIC) ir atvērts instruments, kas ir pieejams dalībvalstīm saskaņā ar Digitālās desmitgades politikas programmu 2030. gadam, lai paātrinātu un vienkāršotu vairāku valstu projektu izveidi un īstenošanu. EDIC ļaus sasniegt digitālās desmitgades vispārējos mērķus un uzdevumus.

Konferencē Rīgas skolas atskatīsies uz paveikto izglītojamo kompetenču attīstībā

Pirmdien, 26.februārī, no plkst. 12.00 līdz plkst. 17.15 Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnes un inovāciju centrā, Ķīpsalas ielā 6A, notiks ESF projekta “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” noslēguma konference “Talantu iespējošana – resurss izaugsmei “Quaere talentum in ipso /meklē talantu sevī/!”

Projekts “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” Rīgas pašvaldībā tiek īstenots jau kopš 2017.gada. Septiņu gadu laikā 30 pilsētas skolās īstenoti daudzveidīgi mācību satura pasākumi un inovatīvas ārpusstundu aktivitātes, ieviešot jaunas formas, stratēģijas un metodes mācību satura apguvei un veicinot bērnu intelektuālo, radošo un līdervadības spēju pilnveidi, talantu atklāšanu un prasmju izkopšanu.

Konferences laikā projekta dalībnieki analizēs projekta ietvaros sasniegtos rezultātus, dalīsies pieredzē un izaicinājumos, kā arī ieskatīsies tālākajās perspektīvās pēc projekta īstenošanas.

Tostarp skolotājiem pasākuma laikā būs iespēja darboties arī #Skolatonā – mini hakatonā, kura laikā tiks veidoti praktiski risinājumi ilgtspējīgai un līdzsvarotai skolas videi, kas vērsta uz talantu attīstības iespējošanu. Aktivitātes gaitā tiks apzinātas un pilnveidotas labākās idejas, kuras dalībnieki aicināti pielāgot savas izglītības iestādes vajadzībām.

Konferenci rīko pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Rīgā pārdēvēs Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva ielas

, ,

Rīgas dome trešdien, 21. februārī, nolēma mainīt nosaukumus Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva ielām.

“Praktiski ar šo var teikt, ka esam pārvarējuši visus viedokļu šķēršļus, lai pavisam drīz Rīgā vairs nebūtu imperiālistiskās Krievijas ideoloģiju nesoši ielu nosaukumi. Maskavas iela ir viena no centrālajām Rīgas ielām, un tās nosaukums nav pareizs signāls ne vietējai, ne starptautiskai sabiedrībai. Tās esošais nosaukums grauj mūsu nacionālo nostāju un arī valstiskumu. Rīga nes nacionālas pilsētas ideju. Un tam ir jāsaskan ar darbiem. Paldies kolēģiem, ka varējām atrast kompromisus ar jauniem ielu nosaukumiem. Tagad jāsper pēdējie administratīvie soļi, lai kartē un ēku plāksnēs parādās jaunie ielu nosaukumi,” norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Maskavas ielu pārdēvēs pamatā par Latgales ielu, kas ir vēsturiskais kādreizējais šīs ielas nosaukums. Taču tā kā Rīgā jau ir neliela iela, kas nosaukta par Latgales ielu un arī šai ielai ir nepieciešams jauns atbilstošs un ar Latgali saistīts nosaukums, tādēļ esošo Latgales ielu pārdēvēs par Jāņa Klīdzēja ielu. Jānis Klīdzējs bija latviešu rakstnieks un dzejnieks no Latgales, pēc viņa romāna “Cilvēka bērns” motīviem uzņemta populārā režisora Jāņa Streiča tāda paša nosaukuma filma. Savukārt, nelielo Maskavas ielas sākumposmu no 13. janvāra ielas līdz Salu tiltam (Lāčplēša ielai) pārdēvēs par Lastādijas ielu. Tas pamatā tiek darīts iedzīvotāju drošības dēļ, lai operatīvajiem dienestiem nebūtu kļūdaini izsaukumi uz iepriekšējām adresēm.

Puškina ielu pārdēvēs par izcilā latviešu valodnieka Kārļa Mīlenbaha ielu, Turgeņeva ielu – par izcilā latviešu gleznotāja Vilhelma Purvīša ielu, Ļermontova ielu – par latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa ielu, Gogoļa ielu – par ievērojamās latviešu žurnālistes, izdevējas un sabiedriskās darbinieces Emīlijas Benjamiņas ielu, bet Lomonosova ielu pārdēvēs par Valērijas Seiles ielu, kas bija pirmā sieviete Latvijas valdībā.

Savukārt Tipogrāfijas ielu pārdēvēs par Augusta Spariņa ielu – militārista (lidotāja) vārdā, kas piedalījies Bermonta armijas izdzīšanā no Pārdaugavas, dzimis un dzīvojis Torņakalnā un bijis Lāčplēša ordeņa kavalieris.

E. Ratnieks norāda, ka jaunie nosaukumi pierāda, ka gadiem nav doti nosaukumi par godu izcilībām Latvijas vēsturē – cilvēkiem, kas veidojuši mūsu latvisko identitāti. Šie nosaukumi savā ziņā ir goda atdošana šiem cilvēkiem par to uzdrīkstēšanos un sasniegumiem mūsu tautas attīstībā.

RBS Greenhouse programmu absolvē 77 jaunieši

Lai nodrošinātu iespēju ieskatīties studiju procesā un gūtu priekšstatu par modernas un starptautiskas izglītības iespējām Latvijā angļu valodā, vidusskolēni no visas Latvijas tika aicināti piedalīties Riga Business School kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības trīs nedēļu programmā “RBS Greenhouse 2024”. Šāda bezmaksas iespēja vidusskolēniem ir jau trešo gadu un programma kopā pulcē aktīvus, mērķtiecīgus un uzņēmīgus jauniešus. Šogad no 104 pieteikumiem programmā tālāk tika izvirzīti 96 dalībnieki, no kuriem programmu absolvēja 77 jaunieši. Visvairāk pieteikumi programmai bija no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas un Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas. Dalībnieku vidū bija jaunieši no Daugavpils, Cēsīm, Valmieras, Siguldas, Ogres, Madonas, Liepājas un citām pilsētām.

RBS Greenhouse 2024 programmas galveno balvu – stipendiju 100% apmērā studiju maksas apmērā pirmajam gadam – ieguva Ralfs Savielis, Latvijas Zinātņu tālmācības vidusskolas 12. klases skolēns. Četri jaunieši – Aleksandra Pikeringa, Kirills Rubans, Kārlis Pabērzs un Jānis Strauss – ieguva 20% atlaidi savam pirmajam studiju gadam Riga Business School, pārstāvot Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, Rīgas 95. vidusskolu, Rīgas Juglas vidusskolu un Tālmācības vidusskolu „Rīgas Komercskola”.

Programma jauniešiem ļāva iejusties un izmēģināt starptautiskas un modernas izglītības programmas, kas ir līdzvērtīgas vai pat pārsniedz daļu ārvalstu augstskolu piedāvājumu. Pirmajās divās nedēļās RBS Greenhouse programmas ietvaros skolēni piedalījās lekcijās starptautisku lektoru vadībā, kā arī meistarklasēs no tādu Latvijā vadošo uzņēmumu ekspertiem kā SEB bankas, Peero un Emergn, ekskursijas Tet un Luminor, kā arī citos vērtīgos notikumos. Programmas trešajā nedēļā skolēni strādāja pie tehnoloģiju uzņēmuma Tietoevry izstrādātajiem izaicinājumiem, sacenšoties par stipendiju studijām un citām balvām. Šajā gadā izaicinājumi bija saistīti ar mākslīgā intelekta izmantošanu IT industrijas ilgtspējas un vēl efektīvākas darbības nodrošināšanu.

Jaunieši, kuri piedalījās RBS Greenhouse programmā, saņēma papildu vērtējuma punktus, kas tiks summēti viņu rezultātiem Riga Business School iestājeksāmenā, tādējādi dodot jauniešiem papildu iespējas nokļūt labāko studentu pulkā un saņemt Riga Business School mācību stipendijas. Riga Business School mērķis ir iedvesmot jauniešus izvēlēties modernu biznesa un tehnoloģiju vadības izglītību līderībai tehnoloģijās balstītā vidē šeit Latvijā.

Klaudio Rivera, Riga Business School direktors: “RBS Greenhouse ir viena no retām iespējām ļoti tuvu praksei redzēt bakalaura programmas ikdienu – pasniedzēji dod ieskatu lekciju formātos, ir iespēja tikties ar dažādu nozaru uzņēmumiem, viesoties viņu telpās, veidot praktiskus projektus un, protams, izdzīvot īstu “lifta runu”, braucot prezentējot sevi vai savu ideju 45 sekunžu laikā Radisson Blu Latvija viesnīcas liftā. Mūsu mērķis ir radīt tādu studiju pieredzi, kas jauniešiem paliek atmiņā uz mūžu.”

RBS Greenhouse programma sadalīta divos virzienos, un vidusskolēniem tiek dota iespēja izvēlēties vienu no abiem virzieniem vai arī apmeklēt lekcijas, darbnīcas no abiem moduļiem, balstoties uz savām interesēm. Virzienā “Biznesa vadība” jauniešus sagaidīja tādas tēmas kā, piemēram, inovācijas, līderība, ideācijas process un prototipēšana. “Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas” virziens arī iekļāva ar līderību saistītas tēmas, taču šajā virzienā fokuss bija uz IT tēmām – datu analīzi un programmēšanu. Pēc divu nedēļu apmācībām jaunieši ar studentu mentoru atbalstu risināja reālus biznesa izaicinājumus, ar ko saskaras tehnoloģiju uzņēmums Tietoevry.

Programmas noslēgumā jaunieši saņēma veicināšanas balvas no RBS Greenhouse atbalstītājiem. Šī gada RBS Greenhouse programmu atbalstīja Peero, SEB banka, Tet, Luminor, Tietoevry, Radisson Blu Latvija, Dārza limonāde, Ezītis Miglā, Čili pica, 360moments.lv. Programmas informatīvie partneris ir Žurnāls IR.

RBS ir dibināta 1991. gadā, sadarbojoties RTU, Bufalo universitātei (ASV) un Otavas universitātei (Kanāda). RBS piedāvā mācības angļu valodā MBA programmās, kur studenti iegūst pasaulē atzītu maģistra profesionālo grādu uzņēmumu un organizāciju vadīšanā, un bakalaura programmās, kur iegūst bakalaura grādu starptautisko uzņēmumu vadīšanā vai datorzinātnē un organizāciju tehnoloģijās.

Papildu informācijai:
Madara Mūrmane, Riga Business School RBS Greenhouse programmas un studentu piesaistes vadītāja, madara.murmane@rbs.lv

Izstrādāti vienoti kritēriji īslaicīgo tirdziņu dizainam

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izstrādājis vienotus kritērijus īslaicīgo jeb tā dēvēto “pop-up” tirdziņu dizainam. Kritēriji izstrādāti, uzklausot tirdziņu organizatorus un dalībniekus, kā arī izprotot to iespējas. Ieviestie kritēriji būs spēkā līdz brīdim, kad Rīgas pašvaldībai tiks izstrādāts un ieviests pilsētas dizaina kods.

Īslaicīgo tirdziņu dizaina prasības izstrādātas diviem teritoriju veidiem – Rīgas vēsturiskajam centram un ārpus tā. Rīgas vēsturiskā centra kritēriji paredz baltas un gaišu pasteļtoņu vienslīpju, divslīpju un četrslīpju nojumes. Tāpat ir vēlams vienojošs tirdzniecības vietu noformējuma elements. Savukārt Vecrīgā, t.sk. Kaļķu/Vaļņu ielā, un citās vietās, kā arī Vērmanes dārzā, Esplanādē un Kronvalda parkā īslaicīgo tirdziņu dizains ir baltas nojumes ar obligātu, vienojošu tirdzniecības vietas noformējuma elementu, atbilstoši tirdziņa identitātei.
Ārpus Rīgas vēsturiskā centra kritēriji paredz vienslīpju, divslīpju un četrslīpju nojumes jebkādā krāsā. Savukārt pie tirdzniecības centriem prioritāri jāsaglabā jau iedibinātā individuālā identitāte, bet organizējot jaunus tirdziņus, tonāli tā jāintegrē ēkas vizuālajā identitātē.

Plašāk ar informāciju par īslaicīgo tirdziņu vadlīnijām iespējams iepazīties šeit.

Pilsētas attīstības departaments novērtē un izsaka atzinību tirdziņu organizatoriem, kuri ieviesuši vienotu vizuālo identitāti, atbilstoši Rīgas valstspilsētas ārtelpas prasībām. Tā ir kalpojusi kā labs paraugs citiem organizatoriem ne tikai Rīgā, bet arī citviet reģionos.

Kritēriji īslaicīgo tirdziņu dizainam

Sociālā palīdzība pieejama plašākam rīdzinieku lokam

Stājušies spēkā Rīgas domes saistošie noteikumi*, kuru mērķis ir sniegt lielāku atbalstu mazaizsargātām iedzīvotāju grupām un noteikt jaunu maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni galvaspilsētas pašvaldībā, tādējādi sociālo palīdzību tagad var saņemt par apmēram 25 % vairāk rīdzinieku un uzlabosies dzīves līmenis iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem.

Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis tagad ir 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, kas ir par 69 eiro vairāk nekā bija līdz šim, un 384 eiro pārējām personām mājsaimniecībā (bija 336 eiro). Tādējādi Rīgā paaugstināts maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis līdz valstī noteiktajam maksimumam.

“Apstākļos, kad Rīgas pašvaldībai ir aktuālas vajadzības ceļu infrastruktūras uzturēšanā, jānodrošina kvalitatīva izglītība, mums ir jāsaglabā atbildība par personām, kuru ienākumi šodienas dzīves dārdzības pieauguma laikā nespēj saglabāt atbilstošu dzīves kvalitāti. Pašvaldība ir spērusi soli, ko likumdevējs atzinis par maksimāli iespējamu, apsteidzot iedzīvotāju pirktspējas krišanos. Ļoti daudziem rīdziniekiem tas dod iespēju saņemt atbalstu no pašvaldības budžeta mājokļa, veselības aprūpes un citu pabalstu veidā. Maznodrošinātas personas var saņemt arī nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 70 % apmērā. Šajā grūtajā periodā rīdziniekiem ir ļoti svarīga informācija par atbalstu, ko viņi var saņemt no valsts un pašvaldības,” uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs.

Trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu un attiecīgos pabalstus ir tiesības saņemt personām, kuras savu dzīvesvietu deklarējušas un faktiski dzīvo Rīgā. 2023. gadā maznodrošinātā statusu saņēma ap 13 000 cilvēku.

Lai saņemtu attiecīgos pabalstus un/vai trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, viena no mājsaimniecības personām iesniedz Rīgas Sociālajam dienestam adresētu iesniegumu. Tam jāpievieno dokumenti, kuri nepieciešami konkrēta pabalsta piešķiršanai. Izsmeļošāku informāciju var iegūt, zvanot uz Rīgas Sociālā dienesta informatīvo tālruni 67105048 vai 25770080.

Trūcīgas personas statusu nosaka valsts, bet maznodrošinātas – pašvaldība.

Rīgā maznodrošinātām mājsaimniecībām tiek nodrošināta iespēja saņemt sociālās palīdzības pabalstus, t.sk.
* mājokļa pabalstu,
* pabalstu veselības aprūpei,
* pabalstu ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu parāda samaksai,
* pabalstu izglītības ieguves atbalstam, pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai pēc ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām izbeigšanas,
* pabalstu sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai.

Maznodrošinātas personas statuss Rīgas pašvaldības iedzīvotājiem sniedz sekojošas iespējas:
* saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 70 % apmērā,
* saņemt dienas centra pakalpojumu,
* saņemt siltu maltīti kādā no zupas virtuvēm,
* saņemt ēdināšanas pakalpojumu kādā no ēdiena izsniegšanas vietām,.
* saņemt palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā,
* saņemt juridisko palīdzību.

Informāciju var iegūt, zvanot uz Rīgas domes Labklājības departamenta informatīvo bezmaksas tālruni 80005055.

Jau sešpadsmito gadu 20. februāris tiek atzīmēts kā Pasaules sociālā taisnīguma diena un, dodot iespēju vairāk rīdzinieku iegūt maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, Rīgas pašvaldība veicina un īsteno sociālo taisnīgumu, kas ietver centienus risināt tādus jautājumus kā nabadzība, atstumtība, dzimumu nevienlīdzība, bezdarbs, cilvēktiesības un sociālā aizsardzība, kas ir arī Pasaules sociālā taisnīguma dienas būtība un mērķis.

*“Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā”

Piesakies buddy (atbalsta personas) apmācībām!

Gribi kļūt par buddy? Nāc uz apmācībām biedrībā “Patvērums “Drošā māja””! Plānojam divas grupas – Rīgā un Liepājā. Pirmā nodarbība plānota 9. martā (gan Rīgā, gan Liepājā). Apmācību noslēgumā izsniegsim apliecinājumu par apgūto kursu.

Buddy – tā ir atbalsta persona, kas palīdz Ukrainas kara bēgļiem pirmajā laikā Latvijā.
Kas var pieteikties: ikviens, kurš vēlas palīdzēt iekļauties Latvijas sabiedrībā Ukrainas kara bēgļiem un spēj pieņemt kultūru atšķirības. Aicināti arī ukraiņi, kas Latvijā uzturas jau no kara sākuma.
Nodarbības vadīs: pieredzējuši profesionāļi, kas biedrībā “Patvērums “Drošā māja”” ikdienā strādā ar Ukrainas kara bēgļiem.

TĒMAS:

  • komunikācija un ētika,
  • konfidencialitāte,
  • kultūru atšķirības,
  • darbs ar informāciju,
  • dažādu iestāžu kompetences sfēras.

Apmācību valoda: latviešu

Piesakies līdz 29. februārim: https://forms.gle/TprrVh5pxd621TvAA
Apmācības organizē “Patvērums “Drošā māja”” ar ASV Valsts departamenta finansiālu atbalstu.
Papildus informācijai zvani: +371 28452124

Rīgā izstrādās risinājumus skolēnu drošības uzlabošanai ceļā uz mācību iestādēm

Lai starpinstitucionāli un kompleksi risinātu jautājumus, kas saistīti ar drošu ceļu uz skolu, pēc Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājas Ineses Andersones iniciatīvas izveidota darba grupa “Drošs ceļš uz skolu”.

Darba grupas izveides mērķis ir nodrošināt vispusīgu ar drošu ceļu uz skolu saistītu jautājumu apzināšanu, izvērtēšanu un priekšlikumu izstrādi, lai efektīvi apzinātu problēmas un rastu risinājumus to novēršanai.

Darba grupa ir uzsākusi darbu un patlaban strādā pie aptaujas anketas izstrādes, lai varētu veikt skolēnu, vecāku, skolas padomes un skolas darbinieku aptauju, kurā plānots noskaidrot viņu viedokli par drošības problēmām, infrastruktūras trūkumiem, mobilitātes pieejamību, esošajiem un vēlamajiem pārvietošanās veidiem un tos ietekmējošiem faktoriem.

Tāpat darba grupā, plānveidā analizējot konkrētas izglītības iestādes, tiks apkopota visa pašvaldībai pieejamā informācija par satiksmes plūsmām (intensitātēm), sabiedriskā transporta kursēšanas maršrutiem un intervāliem, ceļu satiksmes negadījumiem izglītības iestādes apkārtnē un veikta izglītības iestādes teritorijas apkārtnes apsekošana dabā, lai identificētu iespējamos drošības apdraudējumus skolu apkārtnē vai biežāk izmantotajos maršrutos, t.sk. novērtējot vides pieejamību, veloinfrastruktūras un drošu velosipēdu novietošanas vietu esību un pieejamību pie skolas vai tiešā tās tuvumā un ārtelpas apgaismojuma pietiekamību, kā arī novērtējot citu publisko objektu esamību teritorijā, kas potenciāli var radīt riskus.

Plānots, ka 2024. gada pirmajā pusgadā tiks veikts četru izglītības iestāžu detalizēts izvērtējums un izstrādāts daudzkritēriju analīzes modelis, lai noteiktu prioritāri izvērtējamās izglītības iestādes un secību.

Rīgas pašvaldība arī aicina iedzīvotājus un bērnu vecākus aktīvi sekot līdzi informācijai no izglītības iestādēm un pēc aicinājuma saņemšanas aizpildīt aptaujas anketas, jo Rīgai ir svarīgi risināt tieši izglītības iestāžu, bērnu vecāku un bērnu norādītos drošības jautājumus.

Ja iedzīvotājiem, skolēnu vecākiem, nesagaidot aptaujas anketu un konkrētas skolas detalizētu izvērtējumu, ir vēlme darba grupai nodot ziņu par potenciālu bīstamību ceļa uz skolu, aicinām izmantot e-pasta adresi – amd@riga.lv. Darba grupa nodrošinās saņemtās informācijas izvērtēšanu un nepieciešamības gadījumā iekļaus atbilstošo institūciju rīcības plānos.

Darba grupu vada Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Satiksmes organizācijas un projektu vadības pārvaldes vadītāja Rudīte Reveliņa, darba grupā ir iesaistīti atbildīgie speciālisti no Izglītības un kultūras sporta departamenta, Pašvaldības policijas un par infrastruktūras attīstību un uzturēšanu atbildīgie speciālisti no Ārtelpas un mobilitātes departamenta, Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvaldes, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra, pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisma”, SIA “Rīgas satiksme”, Pilsētas attīstības departamenta, Īpašuma departamenta un SIA “Rīgas nami”. Darba grupas komunikāciju ar sabiedrību nodrošina Centrālās administrācijas Komunikācijas pārvalde.