Biedrība “DIA+LOGS” aicina uz attālinātu projekta “Dialogs par ATTIECĪBĀM” noslēguma prezentāciju un jauna rīka iepazīšanu. Projekta prezentācija notiks 13.11.2025. no plkst. 18.00-20.00 tiešsaistē (Zoom platformā).

Pavasarī biedrība uzsāka darbu pie jauna, interaktīva rīka – asociatīvajām kārtīm un pavadošās grāmatiņas “Dialogs par ATTIECĪBĀM”, kas palīdzēs speciālistiem drošā un radošā veidā runāt ar jauniešiem (un arī pieaugušajiem) par veselīgu attiecību veidošanu ar sevi un apkārtējiem.

Tagad projekts tuvojas noslēgumam, un interesenti tiek aicināti uz tiešsaistes pasākumu, kur:

pastāstīsim par projekta norisi un galvenajiem secinājumiem;

iepazīstināsim ar jaunizstrādāto rīku – kārtīm un pavadošo grāmatiņu;

kopīgi izmēģināsim, kā kārtis darbojas praksē;

dalīsimies ar idejām, kā šo rīku izmantot darbā ar jauniešiem un dažādām mērķgrupām.


Pieteikšanās – ŠEIT.


Pasākums būs lieliska iespēja gan iepazīt jauno rīku, gan iedvesmoties darbam ar jauniešiem un sabiedrību plašāk!

Pasākums notiek projekta “Dialogs par ATTIECĪBĀM” ietvaros, ko līdzfinansē Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programma.

 

Pirmdien, 10. novembrī, tika pasniegta Rīgas gada balva pašvaldības izcilākajiem izglītības darbiniekiem par godprātīgu un profesionālu pedagoģisko darbu.

Svinīgajā ceremonijā piedalījās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētaja Laima Geikina un Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora p.i. Ivars Balamovskis.

“Lai izaudzinātu gudru un stipru mūsu Latvijas jauno paaudzi, ir jābūt gan spēcīgām ģimenēm, gan izciliem pedagogiem. Jo katra jaunā cilvēka vērtību pamatus ieliek ģimene, savukārt skolotāji iemāca ne tikai zināšanas, bet arī iemāca mācīties. Un dzīvojam mēs tādā laikā, kad jāmācās ir nemitīgi – pasaule ir dinamiska un mainīga, mums jābūt gataviem pielāgoties arvien jaunām prasmēm, jāprot dzīvot ar atvērtu prātu, jāgrib domāt līdzi. Pedagoga profesija ar gadiem nekļūst vieglāka un atbildība tikai palielinās, tāpēc saku lielu paldies ikkatram Rīgas pedagogam – kā skolās, tā bērnudārzos, par nesavtību, profesionalitāti un izcilību, kas ir jūsos un ko dodat tālāk saviem audzēkņiem!”

uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis

“Gluži kā mēs lepojamies ar skolēniem, kuri ar savu neatlaidību un zinātkāri sasniedz izcilus rezultātus, tāpat ir svarīgi godināt tos, kuri šo izcilību palīdzējuši iedegt – skolotājus, atbalsta personālu, vadītājus un pirmsskolu pedagogus. Rīgas Gada balva izglītībā ir iespēja pateikt paldies par darbu, kas ne tikai māca, bet arī iedvesmo, rūpējas un palīdz augt. Šī balva aptver plašu spektru – no mūža ieguldījuma līdz veiksmīgai debijai, no inovācijām un radošuma līdz atbalstam skolēniem ar īpašām vajadzībām un mūsdienīgai vadībai. Tā apliecina, ka kvalitatīva izglītība rodas tikai tad, ja tajā līdzās ir gan pieredze, gan jaunrade, gan sirds darbs. Paldies visiem, kuri ar savu profesionālo pārliecību un cilvēcību veido vidi, kurā bērni un jaunieši mācās ar prieku, jūtas redzēti un iedrošināti. Šī balva ir cieņas apliecinājums visiem, kas ik dienu stiprina Rīgas izglītību – no pirmsskolām līdz vidusskolām, no klasēm līdz vadības komandām,”

sacīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Balva “Zelta pildspalva” šogad tika pasniegta 30. reizi. Šī balva ir kļuvusi par vienu no prestižākajām un nozīmīgākajām atzinībām Rīgas pašvaldības pedagogiem, novērtējot viņu profesionalitāti un radošumu.

“Zelta pildspalva”- Gada balva Rīgas pašvaldības skolu pedagogiem

Rīgas pašvaldības skolu pedagogiem septiņās nominācijās tika pasniegta balva “Zelta pildspalva”, Veicināšanas balvas, goda raksts, kā arī Rīgas pašvaldības piešķirtā naudas balva, lai izteiktu atzinību par profesionālu, radošu un inovatīvu darbu, kas tiek ieguldīts skolēnu izglītošanā un audzināšanā.

Balvu “Zelta pildspalva” nominācijā “Par mūža ieguldījumu“ saņēma:

  • Rīgas 71.vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ramona Šemarova;
  • Rīgas Imantas vidusskolas mūzikas, interešu izglītības skolotājs Eduards Grāvītis;
  • Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas direktore vietniece izglītības jomā Rita Nazarova;
  • Rīgas Dārzciema vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Māra Bidere.

Kā arī veicināšanas balvu ieguva:

  • Rīgas 85.pamatskolas, vizuālās mākslas skolotāja Lilita Jansone;
  • Rīgas 6. vidusskolas klavierspēles skolotāja Lizete Stapāne;
  • Rīgas 25. vidusskolas sākumskolas skolotāja Inese Geķe;
  • Rīgas Franču liceja dabaszinības skolotāja Aina Mekone;
  • Rīgas Juglas vidusskolas mūzikas, interešu izglītības skolotāja Iveta Bērziņa;
  • Rīgas 10. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ieva Grahoļska.

Balvu “Zelta pildspalva” nominācijā “Par veiksmīgāko pedagoga debiju” saņēma:

  • Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas matemātikas skolotāja Anna Dārija Roze, Š. Dubnova;
  • Rīgas Ebreju vidusskolas Latvijas un pasaules vēstures un sociālās zinātnes skolotājs Ādams Arvo Brūvers.

Veicināšanas balvu šajā pašā nominācijā saņēma:

  • Andreja Pumpura Rīgas 11.pamatskolas vizuālās mākslas, dabas zinības un vizuālās mākslas pulciņa skolotāja Paula Romule;
  • Rīgas pamatskolas “Rīdze” sporta un veselības skolotājs Kristaps Zālītis;
  • Rīgas Purvciema vidusskolas matemātikas skolotāja Nataļja Jukova.

Balvu “Zelta pildspalva” nominācijā “Par radošumu un inovācijām izglītības procesā” saņēma:

  • Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolas Latvijas un pasaules vēstures, ģeogrāfijas, sociālās zinības, sociālās zinātnes un uzņēmējdarbības pamati skolotāja Dace Lāma;
  • Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas sociālās zinības un izglītības metodiķe Marija Škutāne;
  • Rīgas 84. vidusskolas sākumskolas skolotāja Gunta Sakaviča;
  • Rīgas 95. vidusskolas Latviešu valodas un literatūras skolotāja Maija Berķe;
  • Rīgas Centra humanitārās vidusskolas angļu valodas skolotāja Liene Paneva;
  • Rīgas Daugavgrīvas pamatskolas Latvijas un pasaules vēstures, sociālās zinības skolotāja, direktores vietniece izglītības jomā Inga Paparde.

Veicināšanas balvu šajā nominācijā saņēma:

  • Rīgas 34. vidusskolas sākumskolas skolotāja Tatjana Panova;
  • Rīgas 49. vidusskolas angļu valodas skolotāja Jana Baltace;
  • Rīgas Friča Brīvzemnieka pamatskolas vizuālās mākslas, interešu izglītības skolotāja Sarmīte Sedliņa;
  • Rīgas Igauņu pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Inita Ozola;
  • Rīgas Iļģuciema pamatskolas sākumskolas skolotāja Rudīte Putāne;
  • Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas angļu valodas skolotāja Iveta Leišavniece;
  • Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ieva Kučika;
  • Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas matemātikas skolotāja Laura Čerņevska;
  • Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas kultūras pamati skolotāja Valērija Frolovičeva.

Balvu “Zelta pildspalva” nominācijā “Par ieguldījumu un sasniegumiem darbā ar talantīgajiem skolēniem” ieguva:

  • Rīgas 40. vidusskolas fizikas skolotāja Svetlana Sokolova;
  • Rīgas 64. vidusskolas latviešu valodas un literatūras, interešu izglītības skolotāja Ilze Ruduka;
  • Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas vācu valodas skolotāja Inga Zeltiņa;
  • Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas Latvijas un pasaules vēstures skolotāja Daiga Bērziņa.

Veicināšanas balvu saņēma:

  • Rīgas Ķengaraga pamatskolas dizaina un tehnoloģijas un interešu izglītības skolotāja Jūlija Korennaja;
  • Rīgas 92. vidusskolas matemātikas skolotājs Zahars Siņevolnovs;
  • Rīgas 88. vidusskolas Latvijas un pasaules vēstures skolotāja Vilma Jermolajeva.

Balvu “Zelta pildspalva” nominācijā “Par ieguldījumu un sasniegumiem atbalsta pasākumu nodrošināšanā skolēniem” saņēma:

  • Rīgas Teikas vidusskolas logopēde Jana Jankovska.

Balvu “Zelta pildspalva” nominācijā “Par ieguldījumu un sasniegumiem darbā ar bērniem ar speciālām vajadzībām” saņēma:

  • Rīgas 1. pamatskolas – attīstības centra speciālās izglītības skolotāja Arta Eversone.

Veicināšanas balvas saņēma:

  • Rīgas 5. pamatskolas – attīstības centra speciālās izglītības skolotāja, montesori nodarbību pedagogs Dace Kārkliņa;
  • Rīgas Arkādijas vidusskolas ritmikas, interešu izglītības skolotāja, direktores vietniece izglītības jomā Jūlija Plavoka;
  • Rīgas Valda Avotiņa pamatskolas vizuālās mākslas, interešu izglītības skolotāja Līga Jukša;
  • Rīgas 3. pamatskolas vizuālās mākslas skolotāja Aina Hoiere.

Balvu “Zelta pildspalva” nominācijā “Par mūsdienīgu izglītības darba vadību un organizāciju” saņēma:

  • Rīgas 1.pamatskolas- attīstības centra skolas direktore Laila Lapiņa;
  • Rīgas Kultūru vidusskolas direktora vietnieks izglītības jomā Mārtiņš Bērziņš.

Veicināšanas balvu saņēma:

  • Rīgas Mežciema pamatskolas angļu valodas skolotāja, direktora vietniece izglītības jomā Inita Alvatere;
  • Rīgas 9. vidusskolas sociālās zinātnes skolotāja, direktora vietniece izglītības jomā Kristīne Ābele;
  • Rīgas 96. vidusskolas dizaina un tehnoloģijas skolotāja, direktora vietniece izglītības jomā Dace Boldāne -Gabrāne

Gada balva pirmsskolu pedagogiem un darbiniekiem

Balvas labākajiem bērnudārzu darbiniekiem ik gadu tiek pasniegtas, lai sekmētu sistēmisku Rīgas pirmsskolu darbinieku ieguldījuma izvērtēšanu, lai motivētu darbiniekus darba kvalitātes paaugstināšanai, kā arī lai izteiktu atzinību par sasniegumiem un ieguldījumu pirmsskolas izglītībā un tās attīstībā Rīgā.

Nominācijā “Par ieguldījumu pirmsskolā” tika godināti seši izglītības iestāžu darbinieki:

  • Rīgas 215. pirmsskolas izglītības iestādes pirmsskolas izglītības skolotāja Madara Sūruma;
  • Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes “Dzintariņš” speciālais pedagogs Inessa Lubgina;
  • Rīgas 221. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Inga Korule;
  • Rīgas 244. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Vaira Bogdanova;
  • Rīgas 173. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Anna Staceviča;
  • Rīgas 273. pirmsskolas izglītības iestādes vadītājas vietniece Diāna Ružkovska.

Nominācijā “Par ilggadēju darbu profesijā” godināja:

  • Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes “Bizmārītes” pirmsskolas izglītības skolotāju Larisu Anufrijevu;
  • Rīgas 243. pirmsskolas izglītības iestādes pirmsskolas izglītības skolotāju Innu Maļikovu;
  • Rīgas Skanstes pirmsskolas pirmsskolas izglītības skolotāju Lolitu Butāni;
  • Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes “Ābeļzieds pirmsskolas izglītības skolotāju Annu Grīnbergu;
  • Rīgas 220. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāju Helēnu Birznieci.

 

Šogad rudens lapu nodošanas punkti darbu sāka 1. novembrī, un šobrīd Rīgā darbojas kopumā 34 punkti, no kuriem daļa izveidota, reaģējot uz iedzīvotāju iniciatīvu un vajadzībām.


Nodošanas punktu saraksts un darba grafiks pieejams www.riga.lv, sadaļā “Rudens lapu nodošana”,

kā arī iedzīvotājiem ir pieejama nodošanas punktu karte vietnē GEO RĪGA.


Lapu nodošana notiek, ievērojot iepriekšējo gadu pieredzi – galvenokārt sestdienās un svētdienās, bet atsevišķos punktos arī darba dienās.

Pirmajā nedēļa no 1. līdz 9. novembrim kopā rīdzinieki nodevuši 967 tonnu lapu, kas ir līdzīgs rādītājs iepriekšējiem gadiem.

Ņemot vērā pirmās nedēļas pieredzi, pašvaldība atkārtoti rosina ievērot lapu nodošanas kārtību – neatstāt punktos iztukšotos maisus, vest lapas tikai punktu darba laikos un rūpēties, lai tām nav piejaukti klāt citi atkritumi.

Tāpat Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus ievērot ceļu satiksmes drošības noteikumus, būt savstarpēji iecietīgiem un cienīt citam citu, rūpējoties par drošu un sakārtotu pilsētvidi.

Neskaidrību gadījumā, aicinām iedzīvotājus zvanīt uz Rīgas pašvaldības bezmaksas informatīvo tālruni 80001201, jautājums tiks novirzīts par lapu nodošanas projektu atbildīgajai pašvaldības struktūrvienībai.

Mediju pārstāvji aicināti klātienē iepazīties ar rudens lapu nodošanas punkta ikdienu un ielūkoties, kā norit rīdzinieku iesaistīšanās pilsētas vides uzturēšanā. 15. novembrī no plkst. 12.00 līdz 12.30 rudens lapu nodošanas punktā Mežaparkā pie Siguldas prospekta 12.

Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāvji un punktu darbinieki klātienē informēs par aktuālajiem darba organizēšanas jautājumiem rudens lapu nodošanas akcijas laikā.

 

Novembris ir laiks, kad pieminam un godinām tos, kuri ziedojuši savu dzīvību par mūsu valsts brīvību. Cilvēki dodas pie pieminekļiem un piemiņas vietām, aizdedz sveces, tādā veidā izrādot pateicību un cieņu.

Aicinām ikvienu būt atbildīgiem un saudzīgiem pret piemiņas vietām:

  • sveces ieteicams novietot pieminekļu tuvumā, bet ne uz pašiem objektiem, lai liesma, vasks, parafīns, plastmasas iepakojums nesaskartos ar akmeni, metālu vai citu materiālu;
  • plastmasas trauki mēdz izkust no karstuma, radot neatgriezeniskus bojājumus;
  • drošāk ir izvēlēties sveces stikla traukos, kas labāk pasargā gan liesmu, gan pašu pieminekli.

Sveces izvēlē svarīgi ņemt vērā ne tikai estētiku, bet arī praktiskos aspektus – drošību, laikapstākļu ietekmi un degšanas ilgumu. Stikla trauki lēnāk uzkarst, pasargā liesmu no vēja un nodrošina vienmērīgāku degšanu, tādēļ sveces kalpo ilgāk un harmoniski iekļaujas piemiņas vietas vidē.

Patriotu mēnesī visbiežāk tiek apmeklētas ar bermontiādi saistītās piemiņas vietas Rīgā. Tās atgādina par 1919. gada novembra kaujām, kad Latvijas armija kopā ar sabiedrotajiem aizstāvēja un atbrīvoja galvaspilsētu.

Nozīmīgākās piemiņas vietas:

 Sudrabkalniņš – piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka kareivjiem, kuri 1919. gada novembrī padzina bermontiešus no Anniņmuižas;

piemiņas plāksne Daugavgrīvas cietoksnī, veltīta Lielbritānijas un Francijas karakuģu apkalpēm, kas palīdzēja bermontiādes laikā;

Bumbu kalna piemiņas vieta – Latgales divīzijas komandpunkts bermontiādes laikā;

piemiņas plāksne 11. novembra krastmalā, pie pils vaļņa mūra – veltījums karavīriem, kas cīnījās par Rīgas atbrīvošanu;

Brīvības piemineklis un Brāļu kapi – lai gan tie nav tieši veltīti bermontiādei, Brīvības piemineklī attēlots kaujas motīvs uz Dzelzs tilta, bet Brāļu kapos apbedīti daudzi brīvības cīņu dalībnieki;

piemiņas akmens uzvarai pār bermontiešiem Mūkusalas ielā, pie Dzelzceļa tilta. Šajā vietā 1919. gada novembrī notika izšķirošas kaujas par Rīgas atbrīvošanu. Būvuzņēmējs nodrošinās piekļuvi šai piemiņas vietai.


Vairāk par visiem Rīgas pieminekļiem – ŠEIT


 

Laikā, kad svinam Latvijas dzimšanas dienu, gaismas festivāls “Staro Rīga” aicina to svinēt, izejot Rīgas ielās, lai šajos tumšajos vakaros kopā piedzīvotu pozitīvas emocijas un pārsteiguma prieku.


“Staro Rīga” norisināsies četru dienu garumā – no 15. līdz 18. novembrim,

katru vakaru no plkst. 17.00 līdz 23.00.


Šajā laikā Rīgas ielās un parkos iemirdzēsies daudzveidīgas gaismu instalācijas, pilsētvidē sastapsim pārsteidzošus un oriģinālus gaismas mākslas objektus.

Festivāla tēma šogad ir “Rītausmas vēstneši”. Rītausma ir laiks pēc tumšas nakts, kad tās vēstneši – pirmie saules stari laužas caur tumsai, izgaismojot ceļu jaunai dienai. “Staro Rīga” aicina ieraudzīt gaismu kā jauna sākuma vēstnesi – kā cerību, kas dzimst no tumsas. Rītausmas vēstnesis var būt nojausma, sajūta, ka kaut kas mainīsies vai radīsies, jo vairs nevar palikt, kā ir bijis. Ikviens cilvēks var būt rītausmas vēstnesis, pilnveidojot un mainot pats sevi, iedvesmojot un padarot labāku mūsu kopīgo dzīves telpu.

Gaismas festivāla “Staro Rīga 2025” maršrutu veidos seši “Gaismas loki” cauri pilsētai.

Apmeklētājus sagaidīs vairāk nekā 40 gaismas objekti, kas stāsta par rītausmu, cerību un jaunu dienu. Festivāla maršruts ir pielāgots īsākai vai garākai pastaigai, tā kopējais garums orientējoši seši kilometri un tas veidots, lai to varētu izstaigāt gan vienā vakarā, gan vairākos vakaros, izvēloties aplūkot gaismas objektus katrā atsevišķā gaismas lokā.

Šī gada festivālā skatītājus priecēs ne tikai pašmāju gaismu mākslinieku darbi, bet arī plašs klāsts ārvalstu autoru instalāciju un gaismas objektu. Festivālā ar saviem darbiem piedalīsies mākslinieki no Portugāles, Maķedonijas, Nīderlandes, Francijas, Kanādas, Vācijas, Zviedrijas, Apvienotās Karalistes, Rumānijas un Itālijas, kopā veidojot vienu trešdaļu no kopējā šī gada festivāla objektu klāsta.

Ārzemju tūristiem informācija par gaismas festivālu “Staro Rīga” pieejama “Live Rīga” kalendārā un “Live Rīga” ceļvedī.

Pilna gaismas festivāla “Staro Rīga” programma atrodama mājaslapā www.staroriga.lv

 

Tuvojoties 5. decembrim, kad visā pasaulē atzīmē Starptautisko brīvprātīgo dienu, Rīgas valstspilsētas pašvaldība aicina pieteikt godināšanai brīvprātīgā darba veicējus, kuri šajā gadā devuši ievērojamu ieguldījumu sabiedrības labā.

Godināšanas mērķis ir pateikties tiem rīdziniekiem, kas savu laiku ziedo brīvprātīgajam darbam, kā arī popularizēt brīvprātīgā darba kustību pašvaldībā.

Rīgas valstspilsētas pašvaldība brīvprātīgo godināšanas pasākumu organizēs jau 12. reizi. Šogad pasākums notiks 5. decembrī.

Godināšanai var izvirzīt brīvprātīgā darba veicēju, kas brīvprātīgo darbu veic pašvaldības administratīvājā teritorijā un kurš nav bijis godināts 2024. gadā. Brīvprātīgā darba veicējam jābūt vismaz 13 gadus vecam. Pieteikumu brīvprātīgā darba veicēja nominēšanai var iesniegt biedrības un nodibinājumi, valsts un pašvaldību iestādes un sociālie uzņēmumi, aizpildot pieteikuma anketu.


Pieteikumi jāiesniedz līdz 2025. gada 10. novembrim,

nosūtot uz elektroniskā pasta adresi integracija@riga.lv vai Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra oficiālo e-adresi.


Pagājušajā gadā Rīgas domes pateicības rakstus saņēma 110 brīvprātīgie un 5 nevalstiskās organizācijas. Godinātie rīdzinieki iesaistījušies brīvprātīgajā darbā, atbalstot Ukrainu, līdzdarbojoties Rīgas apkaimju labiekārtošanā, strādājot ar bērniem un jauniešiem, organizējot kultūras un sporta pasākumus, veicot brīvprātīgo darbu sociālās aprūpes centros, patversmēs, atbalstot cilvēkus ar invaliditāti un paliatīvās aprūpes pacientus, strādājot Rīgas sociālā dienesta dienas centros un kopienas centrā. Visvairāk brīvprātīgo godināšanai bija pieteikti sociālā atbalsta jomā.

Pielikumā:

Nolikums

Pieteikums

Informācija par personas datu apstrādi

 

Novembrī tiek atzīmēta Pasaules diabēta diena, kuras ietvaros Rīgas Diabēta biedrība sadarbībā ar Latvijas Diabēta federāciju aicina ikvienu interesentu 15. novembrī bez maksas pārbaudīt savu glikozes līmeni un saņemt speciālista konsultāciju.

Īpašais pārbaudes mikroautobuss 15. novembrī:

 no plkst. 11.00 līdz 12.00 gaidīs interesentus pie Āgenskalna tirgus galvenās ieejas;

no plkst. 12.30 līdz 13.30 – Rīgas Centrāltirgus Benjamiņas laukumā.

Savukārt no plkst. 10.00 līdz 14.00 tirdzniecības centra “AKROPOLE Rīga” 2. stāvā darbosies pop-up stacija, kur speciālisti veiks mērījumus un sniegs konsultācijas par iegūtajiem rezultātiem.

“Cukura diabēts nereti attīstās nemanāmi, bez izteiktiem simptomiem, un cilvēks par to uzzina tikai tad, kad slimība jau nodarījusi kaitējumu veselībai. Tieši tāpēc regulāra glikozes līmeņa pārbaude ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā savlaicīgi atklāt slimību un novērst smagas komplikācijas. Jo agrāk tiek pamanītas izmaiņas, jo vieglāk kontrolēt slimību. Aicinām ikvienu izmantot šo iespēju – pārbaudīt savu veselību un uzdot jautājumus speciālistiem,”

uzsver Latvijas Diabēta federācijas prezidente, endokrinoloģe Dr. Indra Štelmane

Šī gada Pasaules diabēta dienas tēma ir “Diabēts darba vidē”, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā cilvēki ar diabētu jūtas un kādus izaicinājumus piedzīvo darba vidē. Lai gan sabiedrībā arvien vairāk tiek runāts par darbinieku labbūtību, miljoniem cilvēku ar diabētu ik dienas saskaras ar izaicinājumiem darba vidē, tai skaitā ar stigmu un diskrimināciju, jo pastāv maldīgi priekšstati par viņu spējām. Tas rada stresu, nedrošību un bailes, kas savukārt pasliktina dzīves kvalitāti un kavē iespējas pilnvērtīgi iekļauties darba vidē.

Šis un vēl četri citi pasākumi Rīgas Diabēta biedrības projektā “Zinošs un vesels” tiek īstenoti, pateicoties Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra projektu konkursam sociālā atbalsta nevalstisko organizāciju darbības nodrošināšanai un kapacitātes stiprināšanai.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Lai uzlabotu gaisa kvalitāti galvaspilsētā, izstrādāta jauna “Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2026.–2030. gadam”, kas tagad nodota sabiedriskajai apspriešanai un rīdzinieki līdz 10. novembrim aicināti paust savus viedokļus un ieteikumus. Programmu pēc Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma izstrādāja SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”.

Ar programmu var iepazīties- ŠEIT


Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 3. novembrī no plkst. 17.30 līdz 19.30 Rātslaukumā 1, Rīgas domes ēkas Portretu zālē.

Sanāksmē būs iespējams piedalīties arī attālināti – reģistrētajiem dalībniekiem tiks izsūtīts uzaicinājums un saite uz attālināto sanāksmi.

Aicinām pieteikt dalību līdz 31. oktobrim, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT.


Rakstiskus komentārus un priekšlikumus līdz 10. novembrim var iesniegt, nosūtot e-pastu: alise@environment.lv vai kristine.masalska@riga.lv.

Programmas galvenais mērķis ir uzlabot gaisa kvalitāti Rīgā laika posmā no 2026. līdz 2030. gadam. Programma fokusējas uz tādām vielām kā daļiņas (piemēram, PM10, PM2.5), slāpekļa dioksīds (NO₂), benzols un benz-a-pirēns — tie ir būtiski gaisa kvalitātes riski pilsētvidē.

Programma paredz vairākus rīcības virzienus, piemēram:

  • Transporta un satiksmes infrastruktūras uzlabošana — veicinot sabiedrisko transportu, alternatīvos degvielu risinājumus, mazāk piesārņojošus transportlīdzekļus.
  • Siltumapgādes un apkures iekārtu modernizācija — samazināt emisijas no individuālās un centralizētās apkures.
  • Stacionāro piesārņojošo avotu (piemēram, rūpniecība) emisiju uzraudzība un samazināšana.
  • Pārvaldības, kontroles, sabiedrības izglītības un informēšanas pasākumu stiprināšana — lai sabiedrība un uzņēmumi vairāk iesaistītos gaisa kvalitātes uzlabošanā.

Pateicoties dažādiem Rīgas pašvaldības veiktajiem pasākumiem – agrākai smilšu savākšanai, ielu mitrajai uzkopšanai un dubultajai virsmas apstrādei grants ielās, pēdējo gadu laikā galvaspilsētā samazinājies putekļu piesārņojums, tomēr Rīgā joprojām ir situācijas, kad gaisa kvalitātes normatīvi vai vērtību sliekšņi tiek pārsniegti, un jaunā programma ļaus virzīties uz neatliekamām normatīvo prasību ievērošanu un veselības un vides aizsardzību pilsētā. Tā arī veicina ilgtspējīgu pilsētvidi, samazina iedzīvotāju pakļaušanu piesārņotam gaisam, kā arī uzlabo pilsētas dzīves kvalitāti un pievilcību.

Ievērojami samazinājies Rīgas gaisā esošo sīko putekļu daudzums (PM2.5) – 2020. gadā to bija 14,2 mikrogrami uz kubikmetru gaisa, bet 2023. gadā tas samazinājās līdz 12,8 mikrogramiem un 2024. gadā jau līdz 10,5 mikrogramiem uz kubikmetru gaisa.

Tāpat samazinājies sīko putekļu (PM10) daudzums koncentrācija – Brīvības ielas monitoringa stacijā 2020. gadā tā bija aptuveni 25–30 mikrogrami uz kubikmetru gaisa, bet 2024. gadā vairs tikai 18–22 mikrogrami uz kubikmetru gaisa.

Brīvības ielā, kur Rīgai parasti ir visvairāk pārsniegumi, daļiņu PM10 pieļaujamā 24 stundu robežvērtība cilvēka veselības aizsardzībai (50 mikrogrami uz kubikmetru gaisa) 2023.gadā tika pārsniegta 15 dienas, bet pērn – piecas dienas. MK noteikumi par gaisa kvalitāti paredz, ka pārsniegumu var būt līdz 35 dienām.

Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanās atbilst plašākām Eiropas Savienības pūlēm samazināt daļiņu daudzumu, ko veicina stingrākas emisiju regulas un pilsētas tīrīšanas iniciatīvas. Diemžēl gaisa kvalitāti Rīgā ietekmē arī pārrobežu pārnese, kad piesārņojošās vielas nonāk vēja ietekmē arī Latvijā un Rīgā, kā piemēru var minēt Sahāras tuksneša putekļus 2024. gada pavasarī, kā arī, valdot dienvidu un austrumu vējiem, piesārņojums nāk no Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas ugunsgrēkiem. Klimata pārmaiņas ir pasliktinājušas pavasara putekļu līmeni Ziemeļeiropā, taču Rīgas pašvaldības veiktie pasākumi mazināja daļu no šiem efektiem.

Lai nodrošinātu precīzus gaisa kvalitātes datus, Rīgā darbojas vairākas gaisa monitoringa stacijas. Mājokļu un vides departaments uztur stacijas Brīvības ielā 73, Mīlgrāvja ielā 10, un Pārdaugavā privātmāju teritorijā Kantora-Slampes ielu krustojumā, bet VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” – K. Valdemāra ielā 65 un Kronvalda bulvārī 4. Tāpat savas stacijas uztur Rīgas brīvostas pārvalde un vairāki Rīgas ostas uzņēmumi.


Sekot līdzi gaisa kvalitātei (Rīgas gaisa kvalitātes indekss (GKI) var Mājokļu un vides departamenta mājas lapā – ŠEIT.

Trīs dienu gaisa kvalitātes prognozei var sekot līdzi – ŠEIT


Lielākie gaisa piesārņotāji Rīgā ir putekļi – PM 2,5 un PM10 daļiņas, nevis CO2. Dīzelis ir daudz piesārņojošāks nekā benzīna transportlīdzekļi. Ir arī faktori, kurus nevaram ietekmēt (piemēram, Sahāras tuksneša putekļi, mežu ugunsgrēki u.c.). No 2030. gada būs stingrākas gaisa kvalitātes robežvērtības.

 

Ik gadu SIA “Rīgas meži” apsaimniekotajos Rīgas un Pierīgas mežos tiek izraudzītas pilsētas galvenās Ziemassvētku rotas – lielās egles, kas svētku laikā rotā Doma laukumu un Rātslaukumu. Šogad uzņēmums piedāvā iedzīvotājiem iesaistīties, lai kopā izvēlētos visskaistākās egles, kuras svētku laikā priecēs visus pilsētas apmeklētājus.

“Rīgas meži” aicina ikvienu – skolu klases, ģimenes, draugu kompānijas, organizācijas un ikvienu dabas mīļotāju – iesaistīties skaistā piedzīvojumā, meklējot košākās Ziemassvētku egles.

Kur iedzīvotāji var meklēt Rīgas galvenās egles?

“Rīgas meži” ir sagatavojis digitālo karti ar tām meža teritorijām, kur potenciāli varētu augt kuplākās un smuidrākās egles, kas Ziemassvētku laikā kļūs par Rīgas galveno rotu. Kartē ar oranžām līnijām ir apvilkti meža nogabali gan Daugavas kreisajā pusē, gan Daugavas labajā pusē. Kopā “Rīgas meži” piedāvā 13 meža nogabalus, kur iedzīvotāji var doties meklēt pilsētas galvenās egles:

  • Rīgas mežniecībā meža masīvā starp Mežārēm un Vārnukrogu, Jūrmalas pilsētas teritorijā (kartē teritorija atzīmēta ar nosaukumu “Rīga”: https://ej.uz/1ot4);
  • Juglas mežniecībā meža masīvā starp Mežmalām un Lakstīgalām, netālu no Bajāriem (kartē šī teritorija atzīmēta ar nosaukumu “Jugla”: https://ej.uz/nthc);
  • Tīreļu mežniecībā – kopā 11 meža nogabalos:
    • pie Skujnieku krustojuma, netālu no Krogsila un Skujniekiem (kartē šī teritorija apzīmēta ar nosaukumu “Olaine 1”: https://ej.uz/ayqd);
    • meža teritorija Olaines novadā, ziemeļos no A5 apvedceļa (Rīgas apvedceļš): https://ej.uz/c5xw (kartē teritorija atzīmēta ar nosaukumu “Olaine 2”);
    • divi meža nogabali Olaines novadā, pie Apšukalniem, netālu no autoceļa A5 (Rīgas apvedceļš) un Lubaušu un Birznieku apdzīvotajām vietām (kartē teritorijas atzīmēta ar nosaukumu “Olaine 3” un “Olaine 4”: https://ej.uz/rzr7);
    • teritorija meža masīvā Olaines novada dienvidaustrumu daļā, starp Ķekavas upi un valsts galveno autoceļu A7 (kartē teritorija apzīmēta ar nosaukumu “Olaine 5”: https://ej.uz/m3pp);
    • meža teritorijas Babītes pagastā, Mārupes novadā, netālu no autoceļa A9 (Rīga–Liepāja) un Bļodnieku ceļa; kartē apzīmētas kā “Tīreļi 1” un “Tīreļi 2”: https://ej.uz/qqoj
    • četri meža nogabali, kas atrodas Babītes pagastā, Mārupes novadā, starp Trenčiem, Klīviem, Lapsām un Cielavām, dienvidos no autoceļa A9 (Rīga–Liepāja) un netālu no Ziemassvētku kauju piemiņas vietas; kartē teritorijas apzīmētas kā “Tīreļi 3”, “Tīreļi 4”, “Tīreļi 5” un “Tīreļi 6”: https://ej.uz/1uef

Uzņēmums aicina iedzīvotājus doties mežā un atrastās svētku egles foto attēlu vai video kopā ar koka GPS koordinātēm sūtīt uz e-pastu: pr@rigasmezi.lv līdz 2025.gada 5.novembrim.

Visas iedzīvotāju iesūtītās egles rūpīgi izvērtēs un dabā apskatīs “Rīgas mežu” mežziņi. Tās egles atradējs, kura egle tiks atzīta par vienu no Rīgas galvenajām Ziemassvētku eglēm, saņems īpašu balvu no “Rīgas mežiem” un tiks aicināts uz egles atklāšanas pasākumu kopā ar galvaspilsētas mēru.

Kādai jābūt Rīgas galvenajai eglei?

Lai egle kļūtu par Rīgas galveno svētku rotu, tai jāatbilst šādiem kritērijiem:

 jābūt augstumā kā 4–5 stāvu mājai,

tumši zaļai un kuplai,

skaistai no visām pusēm (bez nolauztiem zariem),

ar vienu galotni.

Šī akcija ir lieliska iespēja pavadīt laiku dabā, izzināt mežu un piedzīvot prieku, atklājot kaut ko skaistu un īpašu.

“Rīgas meži” aicina: meklēsim Rīgas galvenās Ziemassvētku egles kopā!


Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums, kas ir ceturtais lielākais meža zemju apsaimniekotājs Latvijā. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus līdz 2. novembrim piedalīties sabiedriskajā apspriešanā par jauniem atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem* galvaspilsētā, kas paredz stingrākas prasības šķirošanai, bioloģisko atkritumu apsaimniekošanai un sabiedrības informēšanai.


Ar noteikumu projektu var iepazīties un iesniegt viedokļus pašvaldības tīmekļvietnē – ŠEIT.


Galvenās plānotās izmaiņas:

 Šķirošana kļūst obligāta – papīra, plastmasas un metāla atkritumi turpmāk būs jāšķiro visiem atkritumu radītājiem (no 2027. gada 1. marta).

Bioloģisko atkritumu konteineri būs obligāti gan pie daudzdzīvokļu, gan pie individuālajām mājām. Mājsaimniecības, kas veic kompostēšanu savā īpašumā, konteineru varēs neizvietot (no 2027. gada 1. marta).

 Mājkompostēšana tiks atļauta arī daudzdzīvokļu māju slēgtos iekšpagalmos, ievērojot noteiktās prasības.

 Minimālais konteineru izvešanas biežums – ne retāk kā reizi astoņās nedēļās nešķirotajiem, papīra, plastmasas un stikla atkritumiem; bioloģiskajiem – ne retāk kā reizi četrās nedēļās.

 No 2027. gada 1. marta atkritumu apsaimniekotājiem būs pienākums bez papildu samaksas konteinerus mazgāt un dezinficēt noteiktā biežumā.

Atkritumu izvešana brīvdienās un svētku dienās – no plkst. 7.00 (prasība spēkā no 2027. gada 1. marta).

Daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem būs jānodrošina regulāra informācija iedzīvotājiem par atkritumu izvešanas grafikiem, šķirošanu un apsaimniekošanas izmaksām, tostarp rēķinos un informācijas stendos.

Sabiedriskās apspriešanas laikā ikviens rīdzinieks ir aicināts izteikt savu viedokli, priekšlikumus un ierosinājumus, lai jaunie noteikumi veicinātu efektīvāku, videi draudzīgāku un iedzīvotājiem ērtāku atkritumu apsaimniekošanu.

Patlaban spēkā ir Rīgas domes saistošie noteikumi “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā”.

* Saistošo noteikumu projekts “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā