Līdz ar pavasarīgāka laika iestāšanos ir pienācis īstais brīdis doties veselīgās pastaigās. Lai staigāšanu padarītu aktīvāku un mudinātu tās laikā izkustināt visu ķermeni, Rīgas domes Labklājības departaments ir izstrādājis veselīgo pastaigu audiogidu.

Pastaigas kompleksā iekļauti 20 vieglas un vidējas intensitātes vingrojumi, kas palīdzēs izkustināt ķermeni un sniegt veselībai vērtīgus ieguvumus: noņemt saspringumu, atbrīvot prātu, uzlabot un stiprināt elpošanu un sirdsdarbību, pilnveidot kustību sajūtu, sajust spēku, enerģiju. Tas cilvēkam ļauj justies labāk, jo pastaigas laikā tiek nodrošināts vispusīgs muskuļu darbs.

📌 Lai klausītos audiogidu, mobilajā ierīcē nepieciešams lejupielādēt bezmaksas lietotni “izi.TRAVEL” un meklētājā ierakstīt “Veselīgo pastaigu audiogids”. Tajā būs redzama Rīgas karte ar 20 lokācijas punktiem. Uzspiežot uz katra no tiem, varēs noklausīties gan vingrinājumus, gan aplūkot pievienotās fotogrāfijas, kas uzskatāmāk demonstrē veicamos vingrojumus. Katru vingrojumu var noklausīties un pildīt atkārtoti, bet būtiski ir vadīties pēc savas fiziskās sagatavotības un pašsajūtas, nemocīt savu ķermeni un pārtraukt vingrojumus jebkurā laikā.

📌 Ja audiogidu vēlies noklausīties tāpat, neielādējot lietotni, to iespējams atvērt, izmantojot kādu no interneta pārlūkprogrammām un vietnes www.izi.travel.com meklētājlodziņā ierakstot nosaukumu “Veselīgo pastaigu audiogids”.

Lietotnē ir norādītas arī konkrētas lokācijas vietas – šajā audiogidā tās vairāk kalpo ierosmei un idejai, jo klausīties audiogidu iespējams jebkurā sev ērtā vietā un laikā. Svarīgi ir vingrojumus pildīt secīgi, sākot no cipara “1”, jo pirmais vingrojums veltīts, lai apzinātos stāju, iesildītos un sagatavotos plānotajai aktivitātei.

Kopējais pastaigas ilgums būs nedaudz garāks par vienu stundu – tas atkarīgs no katra individuālā vingrojuma izpildes laika un ieklausīšanās savā ķermenī. Ja pastaigas laikā nevēlies veikt aktīvākus vingrojumus, iespējams noklausīties arī audiogida sākuma stāstījumu par veselīgu stāju, ko vērts ievērot ik dienu.

Lai dotos pastaigā, nepieciešams:

✅ ērti apavi
✅ laikapstākļiem piemērots apģērbs, kas neierobežo kustības
✅ ūdens
✅ viedtālrunis

Visērtākais maršruts pastaigai būs klusāka vieta bez intensīvas satiksmes. Vislabāk – parks vai pastaigu taka. Tas ir svarīgi, jo audiogida klausīšanās austiņās var novērst uzmanību no apkārtējās vides, un mierīgāka vieta ļaus koncentrēties uz vingrojumiem.

 

Mūsdienu sociālā darba un veselības aprūpes specifika prasa jaunas sadarbības metodes. Sociālajiem darbiniekiem nepieciešamas zināšanas par veselības problēmām un to ietekmi uz sociālo aprūpi, savukārt ārstiem jāizprot pacienta sociālā vide, lai sniegtu precīzāku palīdzību. Rīgas pašvaldība, Veselības ministrija un Labklājības ministrija turpina sadarbību, lai uzlabotu hronisko pacientu aprūpi, veidojot integrētus aprūpes pakalpojumus.

Šo ieceri vienā no Veselības aprūpes koordinācijas padomes sēdēm apsprieda pagājušā gada nogalē. Tādā veidā tiktu rasti risinājumi tādām ilgstošām problēmām kā veselības aprūpes finansēšana sociālajos pakalpojumos, sociālo pakalpojumu uzlabošana veselības aprūpē, hronisko pacientu aprūpe. Sociālās un veselības aprūpes integrācija ir būtisks solis, lai uzlabotu aprūpes kvalitāti un atbalstu pacientiem, un sociālais darbinieks var nekavējoties sākt risināt cilvēka sociālās problēmas.

Šogad martā Veselības aprūpes koordinācijas padomē vienojās īstenot izmēģinājuma projektu integrētai veselības aprūpei, izvērtējot tā saturu, ieviešanas plānu, finansējumu un resursus, kā arī izskatīt iepirkuma iespējas. Projekta laikā plānots risināt praktiskos jautājumus: aprūpes organizēšanu mājās, transporta nodrošināšanu, medikamentu pieejamību, modernu palīgierīču izmantošanu un maksas pakalpojumu ieviešanu, ja nepieciešams. Šis projekts paredzētu efektīvāku sadarbību starp medicīnu un sociālo aprūpi, kas būtu izdevīgāka gan pacientiem, gan slimnīcām, gan Rīgas pašvaldībai.

Projekts fokusēsies uz cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, psihiskiem traucējumiem vai tiem, kas gaida invaliditātes grupas piešķiršanu. Padomes dalībnieki tika iepazīstināti ar situāciju Rīgā. Datu analīzē tika iekļauti visi aprūpes dzīvesvietā pakalpojumu saņēmēji, kuriem izvērtēšana veikta no 2024. gada 1. janvāra līdz tā paša gada 28. decembrim:

●  unikālo klientu skaits 12 785 unikālie klienti,
●  viņu vidējais vecums ir 76 gadi,
●  no viņiem 99,9 % jeb 12 769 ir hroniskas saslimšanas,
●  biežākie funkcionālie traucējumi ir kustību, atmiņas, dzirdes un redzes problēmas,
●  vidēji katram klientam ir trīs funkcionālie traucējumi, kam nepieciešama gan medicīniska, gan sociālā aprūpe.

Rīgas domes Labklājības departaments un Rīgas Stradiņa universitāte šogad martā parakstīja līgumu par jauna studiju moduļa “Sociālais darbs veselības aprūpes sistēmā” izveidi. Tas ir viens no posmiem, kā uzlabot sociālā darba un veselības aprūpes sadarbību.
Rīgas Stradiņa universitāte ierosina atjaunot sociālo darbinieku reģistru ārstniecības iestādēs.

Veselības aprūpes koordinācijas padome ir Veselības ministrijas un Rīgas domes kopēja konsultatīva institūcija, kura veicina vienotas veselības aprūpes politikas īstenošanu un koordināciju Rīgā. Padomes pieņemtajiem lēmumiem ir rekomendējošs raksturs. Padomi vada divi Iīdzpriekšsēdētāji — Rīgas domes priekšsēdētājs un veselības ministrs.

 

No 8. aprīļa RAIC klientu apkalpošanas punktos – Gobas ielā 6A un Slokas iela 161, k-2 – mainīsies darba laiks.

🔵 Gobas ielā 6A iedzīvotājus pieņems:

  • pirmdienās no plkst. 8.30 līdz plkst. 18.00
  • otrdienās no plkst. 8.30 līdz plkst. 17.00.

🔵 Slokas ielā 161, k-2 iedzīvotāju pieņemšanas laiki:

  • trešdienās un ceturtdienās  no plkst. 8.30 līdz plkst. 17.00
  • piektdienās no plkst. 8.30 līdz plkst. 16.00.

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas punkti joprojām nodrošinās iedzīvotājiem visus tiem nepieciešamos pakalpojumus.

Klientiem pieejami apkalpošanas punkti arī:

  • Brīvības ielā 49/53;
  • Ieriķu ielā 43A;
  • Daugavpils ielā 31;
  • Eduarda Smiļģa ielā 46.

 📌 Vairāk informācijas par Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centru iespējams uzzināt pašvaldības mājas lapās:
riga.lv
apkaimes.lv sadaļā RAIC
vai zvanot pa bezmaksas informatīvo tālruni +37180000800

 

Rīgas valstspilsētas pašvaldība aicina Rīgā darbojošās nevalstiskās organizācijas pievienoties Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandam.

Memoranda mērķis ir sekmēt sabiedrības aktīvāku iesaisti lēmumu pieņemšanā un īstenošanā, veidojot sadarbību starp pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām.

Jaunas nevalstiskās organizācijas Memorandam pievienojas katru gadu, un līdz šim Memorandam pievienojušās 234 nevalstiskās organizācijas.

Jebkura organizācija, kas ir parakstījusi Memorandu, var tikt ievēlēta Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomē un piedalīties Memoranda padomes vēlēšanās. Padomes pārstāvjus ievēl uz diviem gadiem, un nākamās vēlēšanas norisināsies jau šogad – 2025. gadā.


Nevalstiskajai organizācijai, kas darbojas Rīgā un vēlas pievienoties Memorandam, līdz 24. aprīlim Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā jāiesniedz:

  • iesniegums par organizācijas deleģējumu tās pārstāvim parakstīt Memorandu – paraugs iesniegumam;
  • pilnvara, ja deleģētajam pārstāvim nav paraksta tiesības organizācijā – paraugs pilnvarai.

Dokumenti jāparaksta ar organizācijas paraksttiesīgās personas drošu elektornisko parakstu un jānosūta uz e-pastu integracija@riga.lv vai uz Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra oficiālo e-adresi līdz 24.aprīlim (ieskaitot).

Memoranda parakstīšana notiks elektroniski, informācija par parakstīšanas norises laiku tiks izziņota pēc 24. aprīļa.

Papildu informāciju par Memoranda parakstīšanu var saņemt, sazinoties ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas vadītāju Ilzi Meilandi, e-pasta adrese ilze.meilande@riga.lv, tālr. 67181657.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorands
Memorandu parakstījušo nevalstisko organizāciju saraksts

 

Jau no 7. aprīļa līdz 6. maijam ikvienam rīdziniekam būs iespēja būt noteicējam savā apkaimē, iesniedzot attīstības projekta ideju līdzdalības budžeta konkursā.

Konkursa mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem pašiem lemt par pilsētas budžeta daļas izlietojumu un uzlabot publisko vidi savā apkaimē, savukārt pašvaldībai gūt atgriezenisko saiti par iedzīvotājiem nepieciešamiem pilsētvides uzlabojumiem.

Projekta ideju var iesniegt persona, kura sasniegusi vismaz 16 gadu vecumu, kā arī biedrība vai nodibinājums, kurā nav pašvaldības dalības.

Lai iesniegtu projektu nepieciešams:

  • noskaidrot interesējošā zemesgabala, kurā vēlies redzēt īstenotu savu ideju, adresi un kadastra numuru;
  • noskaidrot kam pieder šis zemesgabals (ja zemesgabals pieder privātai vai juridiskai personai, jāsaņem īpašnieka vai īpašnieku saskaņojums);
  • zemesgabalu piederības noskaidrošanai izmanto GEORĪGA portālu. Privāto vai juridisko personu dati tajā netiks norādīti, bet būs iespēja gūt vispārēju informāciju par zemesgabala piederību;
  • izdomāt projekta nosaukumu un sagatavot projekta aprakstu;
  • sagatavot izmaksu tāmi, projekta skici, kā arī projekta vizualizāciju;
  • apmeklēt geolatvija.lv sadaļu – “Līdzdalības budžets” – un aizpildīt projekta pieteikumā prasīto informāciju.

Turpmāk konkursā iesniedzamie projekti iedalīsies trīs kategorijās:

📌 infrastruktūras projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
📌 iekšpagalmu projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
📌 sociālo inovāciju jeb nemateriālie projekti (finansējums vienam projektam līdz 50 000 eiro).

 

Atšķirībā no līdzšinējiem projektu iesniegšanas nosacījumiem, turpmāk projektus varēs iesniegt arī uz privātā īpašumā esošām zemēm ar nosacījumu, ka zemes īpašnieki atbalstījuši projektu un piekrīt nodomam slēgt līgumu ar pašvaldību par zemesgabala izmantošanu.

Projektu iesniegšana un balsošana par tiem vairs nenotiks mājaslapā balso.riga.lv, bet gan Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv , kuru izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Balsot par projektiem varēs mēneša garumā – novembrī, par katru projektu nobalsojot ne vairāk kā vienu reizi. Balsošanai klātienē joprojām būs pieejami arī Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas punkti.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.


Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 29 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 24 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

 

Kā liecina četru lielāko Latvijas banku dati, šī gada vienā mēnesī (janvārī) novērsti krāpšanas gadījumi 646 283 eiro apmērā, tomēr klienti paši apstiprinājuši maksājumus un zaudējuši 636 158 eiro. Visbiežāk cilvēki cieš no investīciju krāpšanas un telefonkrāpšanas. Vidēja un vecāka gadagājuma cilvēki visbiežāk saskaras ar telefonkrāpniecību, savukārt sievietes, īpaši vidējā un vecākā gadagājuma pārstāves, visbiežāk kļūst par iepazīšanās un loteriju krāpšanas upurēm. Šī statistika uzskatāmi parāda, ka finanšu krāpniecība īpaši apdraud mazāk aizsargātas sociālās grupas, tāpēc būtiski stiprināt to finanšu pratību, veidojot pielāgotas izglītojošas kampaņas un informācijas materiālus.

Lai stiprinātu neaizsargātāko sabiedrības grupu – senioru ar uztveres traucējumiem, cilvēku ar intelektuālās attīstības traucējumiem un psihosociāliem traucējumiem spēju saprast un pārvaldīt finanšu jautājumus, Vieglās Valodas aģentūra martā uzsākusi sociāli nozīmīgu projektu “Finanšu pratība cilvēkiem ar uztveres traucējumiem”.

Kā liecina Latvijas Bankas un Valsts policijas publiski pieejamā statistika, cilvēki ar zemu finanšu izglītības līmeni biežāk pakļaujas impulsīviem vai emocionāliem lēmumiem, izvēlas apšaubāmus finanšu piedāvājumus un izlieto savus ierobežotos līdzekļus nepārdomāti, cerot uz ātru risinājumu. Lai sniegtu atbalstu šīm sabiedrības grupām, projekta laikā tiks izstrādāta finanšu pratības rokasgrāmata vieglajā valodā, kurā būs apkopota praktiska un viegli uztverama informācija par budžeta plānošanu, drošu naudas glabāšanu, krāpšanas riskiem un ikdienas finanšu jautājumiem.

Būtiska projekta daļa ir sociālo darbinieku iesaiste – tieši viņi ikdienā visciešāk strādā ar projekta mērķa grupām un vislabāk pārzina klientu vajadzības. Sociālo darbinieku darba grupas palīdzēs identificēt aktuālākās tēmas, kā arī testēs materiālu kopā ar mērķauditoriju, lai nodrošinātu tā saprotamību un lietderību praksē. Papildus tiks organizēts seminārs vismaz 35 sociālajiem darbiniekiem, sniedzot metodiskus ieteikumus darbam ar rokasgrāmatu.

“Šis projekts iesaista tos, kuru vajadzības bieži paliek nepamanītas – cilvēkus, kuriem ikdienā nepieciešama vienkārša un saprotama informācija, lai pieņemtu drošus finanšu lēmumus,” uzsver Vieglās Valodas aģentūras vadītāja Irīna Meļņika. “Mums jau ir izveidojusies laba sadarbība ar Latvijas Banku dažādu saprotamu materiālu izstrādē par naudas drošību, pensijām un finanšu krāpniecību, un šis projekts ir nākamais solis.”

Projekts ilgst līdz šī gada oktobra beigām, un tā noslēgumā izstrādātā e-grāmata būs pieejama bez maksas Rīgas sociālajām iestādēm, NVO un jebkuram citam interesentam, piemēram, pedagogiem, kam tā arī varētu būt noderīga darbam.

Projekta norisei varēs sekot līdzi mājas lapā www.vieglavaloda.lv un Vieglās Valodas aģentūras Facebook lapā.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācija:
Vieglās Valodas aģentūra
E-pasts: info@vieglavaloda.lv
Tālrunis: 29480648
www.vieglavaloda.lv

 

Līdz 12. maijam nevalstiskās organizācijas ir aicinātas pieteikt pārstāvjus Rīgas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes (Memoranda padome) locekļu vēlēšanām.

Pieteikt pārstāvi ievēlēšanai Memoranda padomē var nevalstiskās organizācijas, kuras parakstījušas Rīgas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandu.

Pavisam darbam Memoranda padomē jāievēl deviņi nevalstisko organizāciju pārstāvji, un šo pārstāvju darbības laiks Memoranda padomē būs divi gadi.

Lai pieteiktu kandidātu vēlēšanām, nevalstiskajai organizācijai jāiesniedz pieteikums, kurā jānorāda:

  • nevalstiskās organizācijas nosaukums un darbības joma;
  • kandidāta vārds, uzvārds, darbības joma un pieredze;
  • informācija par kandidāta veikumu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas jomā Rīgā;
  • kandidāta redzējums par Memoranda padomes attīstību, motivācija darbam Memoranda padomē un savas jomas pārstāvniecībai (piemēram, apraksta, prezentācijas vai video sižeta veidā).

Pieteikuma formu skatīt  – ŠEIT.

Nevalstiskās organizācijas pārstāvi, kā arī viņa pārstāvēto nevalstisko organizāciju var izvirzīt darbam Memoranda padomē atkārtoti ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas. Kandidātam izvirzīšanas brīdī, kā arī ievēlēšanas gadījumā – visu Memoranda padomes locekļa pilnvaru laiku – jābūt organizācijas valdes loceklim.

Pieteikums jānosūta uz e-pasta adresi integracija@riga.lv līdz 12. maijam (ieskaitot). Pieteikums jāparaksta organizācijas paraksttiesīgajai personai ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu .edoc formāta pakontē.

Balsošana par pieteiktajiem kandidātiem notiks pēc pieteikumu atbilstības pārbaudes un tiks izziņota atsevišķi. Piedalīties balsošanā un izraudzīties atbilstošākos Memoranda padomes pārstāvjus varēs ikviena nevalstiskā organizācija, kas pievienojusies Sadarbības memorandam.

Kandidātu pieteikumu reģistrēšanu un balsošanu nodrošinās Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, kas pilda Memoranda padomes Sekretariāta pienākumus.

Nevalstisko organizāciju pārstāvji pirms pieteikuma iesniegšanas ir aicināti iepazīties ar Memoranda padomes nolikumu un nevalstisko organizāciju pārstāvju ievēlēšanas kārtību Memoranda padomē. Vairāk informācijas un dokumenti pieejami tīmekļa vietnē riga.lv sadaļā “Memoranda padomes 2025. gada vēlēšanas”.

Papildu informāciju par kandidātu pieteikšanu var saņemt, sazinoties ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāju Kristīni Bērziņu pa tālruni 67105379 vai e-pastu kberzina47@riga.lv.


Memoranda padome tika izveidota 2021. gadā kā konsultatīva institūcija Sadarbības memorandā noteikto mērķu sasniegšanai.

Memoranda padomes sastāvā bez deviņiem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ir arī Rīgas domes priekšsēdētājs un septiņi Rīgas domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji.

Memoranda padomes mērķis ir aizstāvēt sabiedrības intereses nozīmīgu aktualitāšu un nākotnes plānu izstrādē un ieviešanā, veicināt efektīvu sabiedrības līdzdalību un līdzdarboties lēmumu, kuri attiecas uz nevalstisko organizāciju sektoru, izstrādē un īstenošanā.

📌 Vairāk informācijas par Sadarbības memorandu, līdzšinējo Memoranda padomes sastāvu, sēžu darba kārtības, ieraksti un protokoli pieejami tīmekļa vietnē riga.lv: Sadarbības memorands, Memoranda padomes sastāvs un Memoranda padomes sēžu darba kārtības, protokoli un sēžu ieraksti.

 

Līdz ar pavasara iestāšanos, galvaspilsētas ielās palielinās dažādu mikromobilitātes rīku braucēju skaits. Lai visi ceļu satiksmes dalībnieki pilsētas ielās justos droši, pašvaldība aicina mikromobilitātes rīku vadītājus ievērot pilsētā noteikto ātruma ierobežojumu un pārvietoties, ievērojot Ceļu satiksmes noteikumus. Tāpat jāņem vērā, ka koplietošanas transportlīdzekļi ir jānovieto tiem speciāli paredzētās zonās.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka pilsētā spēkā ir koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas saistošie noteikumi, kuri nosaka gan ātruma ierobežojuma zonas, gan speciālas zonas mikromobilitātes rīku novietošanai. Saistošo noteikumu ievērošanu pilsētā uzrauga Rīgas pašvaldības policija (RPP).

Vecrīgā un pilsētas vēsturiskā centra daļā, līdz Elizabetes ielai, koplietošanas elektroskrejriteņus un velosipēdus ir jānovieto tam speciāli paredzētās vietās, pārējā teritorijā to ir aizliegts darīt. Līdz jūnijam aizlieguma zonu, ierīkojot jaunas mikromobilitātes rīku novietošanas vietas, plānots paplašināt līdz Stabu ielai. Pašvaldība zonas paplašināšanu un speciāli paredzēto novietošanas vietu izveidi veic, ņemot vērā apbūves blīvumu un infrastruktūras noslodzi, koplietošanas operatoru sniegtos datus un iedzīvotāju ieteikumus, kā arī, sadarbojoties ar Mikromobilitātes asociāciju. Ja koplietošanas transportlīdzeklis novietots nepareizi, pakalpojuma sniedzējiem tas ir jāpārvieto nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs stundu laikā.

Koplietošanas transportlīdzekļu ātruma ierobežojuma zonas un novietošanas aizlieguma zonas publiskotas pašvaldības datu publiskošanas portāla “Geo Rīga” tīmekļvietnes www.georiga.eu sadaļā “Satiksme un mobilitāte”.

 

Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus noteikumus* par mājdzīvnieku labturību galvaspilsētā, kuros noteiktas teritorijas, kur un kad atļauts atrasties ar suni ar vai bez pavadas, kā arī noteikta kārtība klaiņojošu dzīvnieku izķeršanai un mājdzīvnieku reģistrācijai. No 27. marta līdz 10. aprīlim noteikumu projekts izsludināts sabiedriskajā apspriešanā.

Iedzīvotāji un nevalstiskās organizācijas savus ierosinājumus var paust pašvaldības mājaslapā riga.lv: https://www.riga.lv/lv/saistoso-noteikumu-projekti

Jau vēstīts, ka, izskatot noteikumu projektu, Mājokļu un vides komitejas sēdē tika diskutēts par dažādiem mājdzīvnieku un to saimnieku paradumiem, kā arī analizēti pašlaik spēkā esošie noteikumi, t.sk. suņa turēšanas nodevas piemērošana arī turpmāk. Komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps vērsa uzmanību uz trīs svarīgiem punktiem, ko paredz vai var risināt noteikumi, proti: suņu nodeva kā tāda, cik un kādā veidā tā tiek maksāta un secīgi izlietota suņu laukumu un citas infrastruktūras veidošanā; pavadas lietošana vienmēr un visur vai ar izņēmumiem; publiskie pasākumi un mājdzīvnieku klātbūtne tajos.

“Noteikumu mērķis ir veicināt veselīgu un tīru vidi pašvaldības teritorijā, lai mājdzīvnieku turēšana neradītu draudus cilvēkiem un citiem dzīvniekiem, novērstu dzīvnieku klaiņošanu, kā arī nodrošināt mājdzīvnieku reģistrāciju. Tagad nodevām noteikumu projektu plašākai sabiedriskajai apspriešanai, tāpat esmu uzdevis Mājokļu un vides departamentam nopietni izvērtēt suņu turēšanas nodevas lietderību. Ja de facto šobrīd nodevu pašvaldībai nomaksā 15 % suņu īpašnieku, turklāt iekasēšanas uzraudzībai un administrēšanai tērējam tik pat daudz, tad nodeva ir atceļama. Vai arī otrādi – vērtējam nodevas mērķi un pierādām sabiedrībai, ka nodeva tiek investēta infrastruktūrā – suņu laukumos un citur. Pēc sabiedriskās apspriešanas visus ierosinājumus rūpīgi izvērtēsim un veiksim nepieciešamos papildinājumus noteikumos,” norāda V. Zeps.

Par pastaigām ar suņiem

Noteikumu projektā paredzēts, ka, tāpat kā līdz šim, ar suni būs atļauts atrasties pašvaldības teritorijas publiskās vietās, izņemot bērnu rotaļu laukumus, izglītības iestāžu sporta laukumus, oficiālās pilsētas peldvietas, publisko pasākumu norises vietas, kur publiska pasākuma organizators nav paredzējis suņu ievešanu, un citās pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajās vietās.

Kā jaunievedums plānots, ka atrasties ar suni bez pavadas būs atļauts pašvaldības parkos, dārzos, skvēros laikā no plkst. 22.00 līdz plkst. 7.00, kā arī suņu pastaigām ierīkotās, norobežotās teritorijās, pašvaldības publiskajos mežos un mežaparkos visu diennakts laiku, izņemot atsevišķas teritorijas.

Istabas dzīvnieka īpašniekam vai turētājam būs pienākums pēc Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas pieprasījuma uzrādīt dzīvnieku, to nofiksējot, lai varētu droši un netraucēti ar mikročipa nolasītāju veikt identifikācijas numura pārbaudi .

Klaiņojošu dzīvnieku izķeršana

Noteikumu projektā paredzēts, ka dzīvnieka īpašniekam būs jāsedz izdevumi pašvaldībai, kas tai radušies, apmaksājot klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākuša dzīvnieka izķeršanu, transportēšanu, veterinārmedicīnisko aprūpi un uzturēšanos patversmē.

Par suņa turēšanas nodevu

Nodeva par suņa turēšanu līdz šim bija 10 eiro gadā, tāpat ir noteikti atvieglojumi atsevišķām iedzīvotāju grupām.

Rīgas pašvaldības teritorijā atbilstoši Lauksaimniecības datu centra datiem reģistrēts vairāk nekā 56 000 suņu, bet nodevā par suņu turēšanu tiek iekasēts krietni mazāk, nekā vajadzētu, piemēram, 2022. gadā tikai aptuveni 64 000 eiro. Suņa turēšanas nodevā iekasētos līdzekļus izmanto suņu pastaigu laukumu labiekārtošanai un uzturēšanai, kā arī rūpēm par klaiņojošiem un bezpalīdzīgā stāvoklī esošiem dzīvniekiem.

* Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas saistošie noteikumi.

Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas.

Ņemot vērā, ka šī brīža laikapstākļi un tuvākā prognoze atbilst pavasara laikapstākļiem, šogad pieņemts lēmums pavasara/vasaras sezonu sākt nedaudz ātrāk.

Atbilstoši pilsētā noteiktai kārtībai pavasara/vasaras sezona ir noteikta no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, taču, ja pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtās informācijas meteoroloģiskie laikapstākļi atbilst meteoroloģiskā pavasara laikapstākļiem, pavasara/vasaras sezona konkrētajā kalendārajā gadā tiek noteikta ātrāk, bet ne ātrāk kā no 1. marta.

Lai atbalstītu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus un veicinātu publiskās ārtelpas labiekārtošanu, arī šogad Rīgas dome apstiprinājusi līdzfinansējuma programmu jaunu parkletu izveidei. Šogad no pilsētas budžeta tai atvēlot 10 000 eiro.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kuri vēlas veidot jaunus parkletus, varēs pieteikties līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no parkleta uzstādīšanas kopējām izmaksām.

Parkleti ir nelielas publiskas zaļās zonas, kas parasti tiek iekārtotas autostāvvietās ielu malās un tiek dēvētas par zaļajām ielas oāzēm. Atsevišķu stāvvietu aizstāšana ar ietves paplašinājumiem ir plaši izplatīts veids, kā sabalansēt gājējiem un automašīnām paredzēto ielas telpu. Parklets ir parocīgs arī uzņēmējiem, izvēloties pašvaldības piedāvātos tipveida risinājumus, tas ir ātri un vienkārši izveidojams. Tipveida risinājuma izvietošanai dokumenti jāiesniedz Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā (RAIC).

Papildu informāciju par ielu tirdzniecības organizēšanu, tai skaitā āra terašu darbību, var saņemt, zvanot uz tālruni 80000800 vai rakstot uz e-pastu aic@riga.lv.

Uzņēmēji sev interesējošu informāciju var gūt sazinoties arī ar Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunktu, rakstot uz e-pastu uznemeji@riga.lv vai meklējot informāciju mājaslapā https://uznemeji.riga.lv/