Lai veicinātu jaunu praktisku prasmju apgūšanu, stiprinātu kopienu apkaimēs un mazinātu atkritumu apjomu galvaspilsētā, biedrība “Zero Waste Latvija” no jūlija līdz novembrim īstenoja bezmaksas aprites ekonomikas meistarklašu sēriju Rīgas iedzīvotājiem. Dalībnieki pieredzējušu lektoru vadībā ieguva zināšanas par aprites ekonomikas principiem, atkritumu mazināšanu un praktiskām ikdienas prasmēm, kas palīdz dzīvot dabai draudzīgāk.

Aprites ekonomika ir ilgtspējīgs resursu izmantošanas modelis, kas paredz esošo materiālu un produktu izmantošanas cikla pagarināšanu — koplietošanu, remontēšanu, atjaunošanu un pārstrādi. Šāda pieeja ļauj būtiski samazināt atkritumu apjomu un resursu patēriņu, veicinot videi un sabiedrībai draudzīgāku dzīvesveidu.

“Zero Waste Latvija” aprites ekonomikas meistarklases norisinājās dažādās Rīgas apkaimēs, radot iespēju iesaistīties plašam iedzīvotāju lokam. Neformālā un radošā atmosfērā dalībnieki apguva, kā paildzināt lietu dzīves ciklu, kā praktiski īstenot aprites principus mājsaimniecībā un kā pagatavot lietas no dabai un veselībai draudzīgiem materiāliem. Iedzīvotājiem bija iespēja, apgūt, piemēram, pārtikas atkritumu mazināšanu, kompostēšanu, iepazīties ar atkritumu mazināšanas principiem un šķirošanas izaicinājumiem.

“Man kā projekta koordinatorei, kas Rīgā dzīvo tikai trīs gadus, šī iniciatīva kļuva par lielisku veidu, kā iepazīt pilsētu un tās dažādās apkaimes. Rīga nebeidzas ar centru — tādos rajonos kā Rumbula vai Sarkandaugava ir sava īpaša vide un kopienas. Projekts ļāva dalīties zināšanās, vienlaikus pašiem labāk iepazīstot pilsētu un kļūstot par daļu no tās dzīves,”

uzsver projekta koordinatore Lana Zveineks

Lai gan meistarklašu mērķauditorija bija Ukrainas iedzīvotāji Rīgā, kā arī rīdzinieki, kuri pakļauti sociālās atstumtības riskam, nodarbībās varēja piedalīties ikviens interesents. Kopumā 9 meistarklasēs piedalījās 129 Rīgas iedzīvotāji, no kuriem 68% bija Ukrainas pilsoņi. 41% dalībnieku Rīgā dzīvo ilgāk par trim gadiem, apliecinot interesi gan no jaunajiem, gan ilggadējiem pilsētas iedzīvotājiem.

Rīga ir lielākā Latvijas pašvaldība un viena no retajām, kur atkritumu šķirošana noteikta kā obligāta. Pateicoties pašvaldības iniciatīvām un izglītojošiem pasākumiem, šķirošanas kultūra pilsētā aug — saskaņā ar 2025. gada vasarā veiktu pētījumu, atkritumus šķiro jau 84% rīdzinieku.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Tas ir sociālās integrācijas un sabiedrības veselības veicināšanas projekts, kurā dalībnieki apgūs prasmes kā mazināt atkritumus savā mājsaimniecībā. Projekta līguma nr.: RAIC-25-148-lī (13.05.2025.) “Aprites ekonomikas risinājumi sabiedrības integrācijai un nabadzības mazināšanai”.

 

Trešdien, 19. novembrī, Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs kopā ar pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” pārstāvjiem, kā arī bērnu un jauniešu vokālās studijas “RASA” dalībniekiem izraudzīja galvenās Ziemassvētku egles. Šogad Rīgas svētku rotas atrastas Tīreļu mežniecības teritorijā netālu no apdzīvotas vietas Cielavas, un tās rotās Doma laukumu un Rātslaukumu.

Izraudzītās egles ir aptuveni 35 gadus vecas, un to augstums ir līdz 21 metram. Egļu vainagi ir skaisti, kupli un tumši zaļi, kas nozīmē, ka koki auguši auglīgā un mitrā augsnē.

“Izraudzīties galvenās Ziemassvētku egles ir liela atbildība, tāpēc prieks, ka man līdzi devās aktīvā vokālā grupa Cepums, kuri ar dziesmām un prieku palīdzēja mums kopā ar “Rīgas mežiem” atrast tās īstās un vienīgās egles, kas rotās pilsētu svētku laikā. Arī man ģimenē ir tradīcija kopā ar bērniem meklēt eglīti, un parasti mēs pasakāmies dabai, atstājot burkānus un ābolus meža zvēriem. Šoreiz kā pateicību kopā ar mazajiem dziedātājiem iestādījām vietā vairāk nekā piecpadsmit kokus. Paldies “Rīgas mežiem” un visiem iedzīvotājiem, kuri rūpējas, lai mūsu meži būtu tīri un sakopti,”

izraugoties pilsētas galvenās egles, atzina V. Kleinbergs

Egles uz pilsētu tiks atvestas un rotātas jau tuvākajā laikā un paredzēts, ka egļu iedegšanas pasākums norisināsies 29.novembrī.

“Lai egle kļūtu par galvaspilsētas centrālo svētku rotu, tai jāatbilst vairākiem būtiskiem kritērijiem: eglei jābūt tik augstai kā četrus līdz piecus stāvus augstai ēkai, tumši zaļai, kuplai, vienlīdz skaistai no visām pusēm un ar vienu izteiktu galotni,”

saka “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra un piebilst:

“Mēs aicinām Ziemassvētku egļu meklēšanas un pušķošanas tradīciju padarīt aizvien ilgtspējīgāku un svētkos pušķot to eglīti, kas aug pie mūsu mājas, pagalmā vai apkaimē. Tādēļ mēs aicinām iedzīvotājus, uzņēmumus un arī pašvaldības stādīt eglītes, skatīties, kā tās katru gadu pastiepjas garumā, un šādi sargāt tās egles, kas aug mežos, rūpējoties par Pierīgas bioloģisko daudzveidību.”

Kopumā šogad galvaspilsētu rotās aptuveni 20 Ziemassvētku egles, kas augušas “Rīgas mežu” teritorijās. Tās izvietos gan galveno Rīgas svētku pasākumu norises vietās un apkaimēs, gan pie izglītības un kultūras iestādēm.

Katru gadu uz Rīgu tiek vestas arvien mazāk egļu, jo šā gada pavasarī pašvaldības Mājokļu un vides departaments sadarbībā ar “Rīgas mežiem” un apkaimju biedrībām iestādīja septiņas egles, kas turpmāk Ziemassvētkos tiks rotātas turpat, kur tās aug. Jaunās svētku rotas iestādītas Iļģuciemā, Torņakalnā, Bišumuižā, Rumbulā, Juglā un Jaunciemā, kā arī Nordeķu parkā.

 

Nereti vientuļiem vecāka gadagājuma cilvēkiem rodas šaubas, vai persona, kas sevi sauc par sociālo darbinieku, tiešām pārstāv Rīgas Sociālo dienestu. Lai izvairītos no iespējamiem krāpniekiem, Rīgas pašvaldība informē: Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem ir darba apliecības, kuras viņi vienmēr uzrāda, apmeklējot klientus. Ja apliecība šķiet aizdomīga, pašvaldība aicina zvanīt uz Rīgas vienoto informatīvo tālruni 80001201 vai Rīgas Sociālā dienesta tālruni 25770080.

Sociālais darbinieks:

 pirms vizītes vienmēr sazinās ar klientu un vienojas par apmeklējuma laiku (izņēmums – oficiāls iesniegums no policijas, bāriņtiesas, ģimenes ārsta u.c.);

apsekojuma laikā sastāda aktu, kuru klients izlasa un paraksta;

nekad neprasa naudu;

nosauc savu uzvārdu un uzrāda darba apliecību ar fotogrāfiju, personas kodu, iestādes nosaukumu, vadītāja parakstu un zīmogu.

Darba apliecība ir laminēta karte ar drošības elementiem. Tajā norādīts darbinieka vārds, uzvārds, amats, apliecības numurs un izdošanas datums. Uz apliecības ir Rīgas Sociālā dienesta vadītāja paraksts un iestādes zīmogs. Apliecība ir dienesta īpašums, un pēc darba attiecību vai prakses beigām tā jānodod atpakaļ iestādei.

Ja persona nevar uzrādīt apliecību, nav iepriekš pieteikusi vizīti vai nav pazīstama, neuzticieties viņai un neielaidiet mājoklī. Svešiniekam nekādā gadījumā nav jādod līdzi personu apliecinoši dokumenti!

 

Trešdien, 19. novembrī, Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs kopā ar pašvaldības uzņēmuma SIA “Rīgas meži” pārstāvjiem un bērnu un jauniešu vokālās studijas “RASA” dalībniekiem izraudzīs galvenās Ziemassvētku egles. Tās rotās Doma laukumu un Rātslaukumu.

Ziemassvētku egles tiks izvēlētas “Rīgas mežu” Tīreļu mežniecības teritorijā netālu no apdzīvotas vietas Cielavas.

Šogad “Rīgas meži” piedāvāja iedzīvotājiem iesaistīties, lai kopā izvēlētos visskaistākās egles, kuras svētku laikā priecēs visus pilsētas apmeklētājus. Tieši Cielavu apkaime bija viena no vietām, kur iedzīvotāji meklēja un izraudzījās galvaspilsētas svētku egles.

Lai egle kļūtu par Rīgas galveno svētku rotu, tai jāatbilst šādiem kritērijiem: jābūt augstumā kā 4–5 stāvu mājai, tumši zaļai un kuplai, skaistai no visām pusēm un ar vienu galotni.

Mediju ievērībai:

  • Pasākums notiks: trešdien, 2025. gada 19. novembrī, no plkst. 12.30 – 14.00, “Rīgas mežu” Tīreļu mežniecībā.
  • Transporta iespējas: Rīgas dome mediju ērtībām nodrošinās autobusu. Tas līdz plkst.11.45 atradīsies pie Latvijas Okupācijas muzeja, Latviešu strēlnieku laukumā 1 (pie pieminekļa).
  • Pulcēšanās individuālajiem braucējiem: “Rīgas mežu” Tīreļu mežniecībā.
  • Aicinājums: saģērbties silti, laika apstākļiem atbilstoši!

Publicitātes nolūkos pasākuma laikā plānots filmēt un / vai fotografēt.

 

Aicinām Rīgas nevalstiskās organizācijas sekot līdzi Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra plānotajiem projektu konkursiem sabiedrības integrācijas, līdzdalības un apkaimju iniciatīvu atbalsta jomā.


Lai atvieglotu plānošanas procesu, esam sagatavojuši projektu norises kalendāru nākamā gada projektu īstenošanai – skatīt šeit.


Līdzfinansējumu projektu īstenošanai var saņemt Rīgā reģistrētas juridiskās personas. Līdzfinansējums tiek piešķirts saskaņā ar Rīgas domes 05.04.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-192-sn “Par pašvaldības atbalstu sabiedrības integrācijas un līdzdalības aktivitāšu īstenošanai Rīgā” (turpmāk – SN) un atbilstošā konkursa nolikumu.

Ar līdzfinansējuma saņemšanas nosacījumiem var iepazīties tīmekļa vietnē www.apkaimes.lv sadaļā “Finansēšanas konkursi”. Līdzfinansējuma saņemšanas nosacījumi tiek aktualizēti, izsludinot projektu pieteikumu konkursu. Paziņojumā par projektu konkursa izsludināšanu tiek norādīts projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš, pieejamais līdzfinansējums un informatīvo semināru norises laiks un vieta. Zemāk sniedzam īsu ieskatu par katru no projektu konkursiem.

1. Sabiedrības integrācijas projektu konkurss nevalstiskajām organizācijām

Konkursā var piedalīties: biedrība, nodibinājums, reliģiska organizācija.

Mērķis: veicināt sabiedrības integrāciju Rīgas pilsētā un sekmēt saliedētas sabiedrības veidošanos, kurā ir augsts sabiedrības locekļu līdzdalības un sadarbības līmenis, kā arī tiek respektētas demokrātiskas nacionālas valsts vērtības.

Aktivitātes: sadarbības un saliedēšanās pasākumi, dažādu sabiedrības grupu mijiedarbības pasākumi, informatīvi un izglītojoši pasākumi.

Pašvaldības līdzfinansējums:

  • mazo projektu grupa – līdz 2 000 eiro;
  • lielo projektu grupa – no 2 000,01 līdz 8 000 eiro.

2. Apkaimju iniciatīvu līdzdalības un piederības veicināšanas projektu konkurss

Konkursā var piedalīties: juridiska persona, kas vēlas līdzdarboties Rīgas apkaimju attīstības jautājumos.

Mērķis: aktualizēt un veicināt Rīgas iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību, kā arī izglītot un informēt iedzīvotājus par šo tēmu, tai skaitā veicināt brīvprātīgo darbu un piederības sajūtu savai apkaimei, pilsētai un valstij.

Aktivitātes: pasākumi apkaimes iedzīvotājiem, tikšanās, apkaimju svētki un sporta pasākumi, iedzīvotāju forumi, vides uzlabošanas aktivitātes un citas aktivitātes, kas veicina iedzīvotāju personisko iesaisti, līdzdalību un piederību.

Pašvaldības līdzfinansējums: līdz 4 000 eiro.

3. Projektu konkurss sociālā atbalsta nevalstisko organizāciju darbības nodrošināšanai un kapacitātes stiprināšanai

 Konkursā var piedalīties: biedrība vai nodibinājums, kas apvieno sociāli mazaizsargāto grupu pārstāvjus un/vai strādā ar šīm grupām ar mērķi aizstāvēt viņu intereses un vajadzības.

 Mērķis: atbalstīt sociālā atbalsta nevalstisko organizāciju darbību un stiprināt kapacitāti.

Aktivitātes: pasākumi organizācijas darbības nodrošināšanai, piemēram, telpas un ikdienā nepieciešamie resursi, izglītojoši, informatīvi, tīklošanās un pieredzes apmaiņas pasākumi organizācijas biedriem.

 Pašvaldības līdzfinansējums: līdz 3 000 eiro.

Visos konkursos projekta īstenotāja līdzfinansējumam jābūt ne mazākam kā 5 % no projekta kopējām izmaksām.


Rīgas Apkaimju iedzīvotāju projektu konkursu sabiedrības integrācijas, līdzdalības un apkaimju iniciatīvu jomā plānotais kalendārs projektu īstenošanai 2026. gadā KALENDĀRS.


 

Tuvojoties ziemai, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus parūpēties par drošu pārvietošanos pilsētā – arī šogad piegulošo teritoriju apsaimniekotāji var bez maksas saņemt pretslīdes materiālu (smilti) ietvju kopšanai. Atbalsts paredzēts teritorijām, kurās atrodas ietves ar cieto segumu.

Uz pašvaldības atbalstu var pretendēt nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs, kurš kopj piegulošo teritoriju. Uz vienu īpašumu var saņemt kaisāmo materiālu 50kg (2 maisi pa 25kg) apjomā. Piegulošo teritoriju uzturēšanu nosaka Rīgas pašvaldības noteikumi par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu.

Pretslīdes kaisāmā materiāla (smilts) saņemšanas kārtība:

 iepriekš jāpiesakās Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā, rakstot uz e-pastu: aic@riga.lv (norādot kontaktinformāciju saziņai) vai zvanot pa tālruni 80001201;

dodoties saņemt smilts materiālu, nepieciešams iesniegt aizpildītu un parakstītu pieteikumu, apliecinot smilts saņemšanas nepieciešamību;

pieteikuma formu var parakstīt arī elektroniski un nosūtīt uz e-pastu: aic@riga.lv.

Smilti varēs saņemt katru nedēļu, zemāk norādītajos laikos, sekojošajās Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra un Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldes adresēs:

Daugavpils ielā 31 (pirmdienās un ceturtdienās 9.30 – 16.30);

Ieriķu ielā 43A (otrdienās un trešdienās 9.30 – 16.30);

Gobas ielā 6A (otrdienās un trešdienās 9.30 – 16.30);

Uzvaras bulvārī 16A (pirmdienās un ceturtdienās 9.30 – 16.30).

Papildus iedzīvotāju ērtībai, tiks nodrošināta smilts saņemšana novembra beigās Rīgas pašvaldības organizētajos rudens lapu nodošanas punktos. Vairāk informācijas. Lai varētu prognozēt nepieciešamo smilts daudzumu punktos, aicinām iedzīvotājus iepriekš pieteikties Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā, zvanot pa tālruni 80001201 vai rakstot aic@riga.lv.

 

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments aicina pieteikties projektam*, kas palīdz cilvēkiem ar invaliditāti un kustību traucējumiem pielāgot mājokli. Tas tiek darīts, lai būtu vieglāk atrast darbu, izmantot pakalpojumus un uzlabot dzīves kvalitāti.

Šobrīd projekta īstenošanas gaitā ir atbrīvojusies viena vieta, kurai var pieteikties mērķa grupas personas:

• jaunieši vecumā no 15 līdz 17 gadiem (ieskaitot);
• pilngadīgas personas ar I vai II invaliditātes grupu un kustību traucējumiem, kuras nav sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai ir sociāli apdrošinātas personas (darba ņēmēji, pašnodarbinātie);
• pilngadīgas personas un bērni ar invaliditāti;
• tiem kuri ir iesaistīti vismaz vienā no aktivitātēm: strādā (t.sk. pašnodarbināts); mācās jebkurā izglītības posmā; piedalās oficiāli noformētā brīvprātīgā darbā; nodrošina dalību paraolimpiskajā sportā un piedalās nacionāla vai starptautiska mēroga sacensībās; darbojas nevaldības organizācijā (izņemot tās, kas piesaistītas papildu kritēriju izvērtēšanai); apmeklē dienas aprūpes centru, specializētās darbnīcas vai saņem “atelpas brīža” pakalpojumu; ir bezdarbnieks, kas piedalās aktīvās nodarbinātības pasākumos; izmanto no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu pašvaldībā.

Mājokļa pielāgojumi var ietvert:

• iekšējās vides uzlabojumus (piemēram, labierīcību, virtuves zonas, durvju aiļu, darba vietas pielāgošanu, pārbūvi vai aprīkošanu ar palīgierīcēm);
• ārējās vides uzlabojumus (piemēram, pacēlāju, pandusu, brauktuvju ierīkošanu, koplietošanas telpu pielāgošanu).

Lai pieteiktos, kandidātiem jāiesniedz nepieciešamie dokumenti, kas apliecina atbilstību visiem kritērijiem (tai skaitā medicīniskās dokumentācijas izraksts ar atbilstošu SSK kodu un pierādījumi par nodarbinātību, izglītību vai citu aktivitāti). Par nepieciešamajiem dokumentiem var jautāt tai pašai darbiniecei, uz kuras e-pastu dokumenti jāsūta.

Dokumenti jāiesniedz līdz 2025. gada 26. novembrim, rakstot uz e-pastu: aija.okolokulaka-neilande@riga.lv.

*“Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai”.

 

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā par pilsētas gaisa mobilitāti, kas norisināsies no 23. oktobra līdz 19. novembrim.

Aptauja izstrādāta CITYAM projekta ietvaros, ko finansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma (2023–2025). Tā vienlaikus tiek veikta vairākās Eiropas pilsētās, lai salīdzinātu iedzīvotāju viedokļus un izpratni par pilsētas gaisa mobilitāti (Urban Air Mobility – UAM). Šis jēdziens ietver dažādu veidu dronus, to pielietojumu gaisa telpā, kā arī pacelšanās un nolaišanās vietas pilsētvidē.

Tās mērķis ir iesaistīt rīdziniekus, veicināt izpratni par gaisa mobilitātes iespējām, noskaidrot iedzīvotāju viedokli un veidot pamatu UAM iekļaušanai pašvaldības darba kārtībā.

Aptauja ir anonīma, un tās rezultāti tiks tikai apkopoti vispārīgā veidā. Tās aizpildīšana aizņems aptuveni 15 minūtes.

Aptauja un citas iesaistes iespējas – ŠEIT.

CITYAM projekts attīsta un stiprina pilsētu gaisa mobilitātes (UAM) pārvaldību Baltijas jūras reģionā, lai dronu izmantošana pilsētās notiktu droši, ilgtspējīgi un sabiedrībai pieņemami. Projektā apvienojušās sešas Eiropas pilsētas, universitātes un tīkla organizācijas, lai kopīgi izstrādātu stratēģiju, politikas un praktiskus risinājumus gaisa telpas un nolaišanās vietu plānošanai, kā arī veicinātu pašvaldību spējas un sabiedrības informētību.

 

Biedrība “DIA+LOGS” aicina uz attālinātu projekta “Dialogs par ATTIECĪBĀM” noslēguma prezentāciju un jauna rīka iepazīšanu. Projekta prezentācija notiks 13.11.2025. no plkst. 18.00-20.00 tiešsaistē (Zoom platformā).

Pavasarī biedrība uzsāka darbu pie jauna, interaktīva rīka – asociatīvajām kārtīm un pavadošās grāmatiņas “Dialogs par ATTIECĪBĀM”, kas palīdzēs speciālistiem drošā un radošā veidā runāt ar jauniešiem (un arī pieaugušajiem) par veselīgu attiecību veidošanu ar sevi un apkārtējiem.

Tagad projekts tuvojas noslēgumam, un interesenti tiek aicināti uz tiešsaistes pasākumu, kur:

pastāstīsim par projekta norisi un galvenajiem secinājumiem;

iepazīstināsim ar jaunizstrādāto rīku – kārtīm un pavadošo grāmatiņu;

kopīgi izmēģināsim, kā kārtis darbojas praksē;

dalīsimies ar idejām, kā šo rīku izmantot darbā ar jauniešiem un dažādām mērķgrupām.


Pieteikšanās – ŠEIT.


Pasākums būs lieliska iespēja gan iepazīt jauno rīku, gan iedvesmoties darbam ar jauniešiem un sabiedrību plašāk!

Pasākums notiek projekta “Dialogs par ATTIECĪBĀM” ietvaros, ko līdzfinansē Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programma.

 

Pirmdien, 10. novembrī, tika pasniegta Rīgas gada balva pašvaldības izcilākajiem izglītības darbiniekiem par godprātīgu un profesionālu pedagoģisko darbu.

Svinīgajā ceremonijā piedalījās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētaja Laima Geikina un Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora p.i. Ivars Balamovskis.

“Lai izaudzinātu gudru un stipru mūsu Latvijas jauno paaudzi, ir jābūt gan spēcīgām ģimenēm, gan izciliem pedagogiem. Jo katra jaunā cilvēka vērtību pamatus ieliek ģimene, savukārt skolotāji iemāca ne tikai zināšanas, bet arī iemāca mācīties. Un dzīvojam mēs tādā laikā, kad jāmācās ir nemitīgi – pasaule ir dinamiska un mainīga, mums jābūt gataviem pielāgoties arvien jaunām prasmēm, jāprot dzīvot ar atvērtu prātu, jāgrib domāt līdzi. Pedagoga profesija ar gadiem nekļūst vieglāka un atbildība tikai palielinās, tāpēc saku lielu paldies ikkatram Rīgas pedagogam – kā skolās, tā bērnudārzos, par nesavtību, profesionalitāti un izcilību, kas ir jūsos un ko dodat tālāk saviem audzēkņiem!”

uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis

“Gluži kā mēs lepojamies ar skolēniem, kuri ar savu neatlaidību un zinātkāri sasniedz izcilus rezultātus, tāpat ir svarīgi godināt tos, kuri šo izcilību palīdzējuši iedegt – skolotājus, atbalsta personālu, vadītājus un pirmsskolu pedagogus. Rīgas Gada balva izglītībā ir iespēja pateikt paldies par darbu, kas ne tikai māca, bet arī iedvesmo, rūpējas un palīdz augt. Šī balva aptver plašu spektru – no mūža ieguldījuma līdz veiksmīgai debijai, no inovācijām un radošuma līdz atbalstam skolēniem ar īpašām vajadzībām un mūsdienīgai vadībai. Tā apliecina, ka kvalitatīva izglītība rodas tikai tad, ja tajā līdzās ir gan pieredze, gan jaunrade, gan sirds darbs. Paldies visiem, kuri ar savu profesionālo pārliecību un cilvēcību veido vidi, kurā bērni un jaunieši mācās ar prieku, jūtas redzēti un iedrošināti. Šī balva ir cieņas apliecinājums visiem, kas ik dienu stiprina Rīgas izglītību – no pirmsskolām līdz vidusskolām, no klasēm līdz vadības komandām,”

sacīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Balva “Zelta pildspalva” šogad tika pasniegta 30. reizi. Šī balva ir kļuvusi par vienu no prestižākajām un nozīmīgākajām atzinībām Rīgas pašvaldības pedagogiem, novērtējot viņu profesionalitāti un radošumu.

“Zelta pildspalva”- Gada balva Rīgas pašvaldības skolu pedagogiem

Rīgas pašvaldības skolu pedagogiem septiņās nominācijās tika pasniegta balva “Zelta pildspalva”, Veicināšanas balvas, goda raksts, kā arī Rīgas pašvaldības piešķirtā naudas balva, lai izteiktu atzinību par profesionālu, radošu un inovatīvu darbu, kas tiek ieguldīts skolēnu izglītošanā un audzināšanā.

Balvu “Zelta pildspalva” nominācijā “Par mūža ieguldījumu“ saņēma:

  • Rīgas 71.vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ramona Šemarova;
  • Rīgas Imantas vidusskolas mūzikas, interešu izglītības skolotājs Eduards Grāvītis;
  • Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas direktore vietniece izglītības jomā Rita Nazarova;
  • Rīgas Dārzciema vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Māra Bidere.

Kā arī veicināšanas balvu ieguva:

  • Rīgas 85.pamatskolas, vizuālās mākslas skolotāja Lilita Jansone;
  • Rīgas 6. vidusskolas klavierspēles skolotāja Lizete Stapāne;
  • Rīgas 25. vidusskolas sākumskolas skolotāja Inese Geķe;
  • Rīgas Franču liceja dabaszinības skolotāja Aina Mekone;
  • Rīgas Juglas vidusskolas mūzikas, interešu izglītības skolotāja Iveta Bērziņa;
  • Rīgas 10. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ieva Grahoļska.

Balvu “Zelta pildspalva” nominācijā “Par veiksmīgāko pedagoga debiju” saņēma:

  • Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas matemātikas skolotāja Anna Dārija Roze, Š. Dubnova;
  • Rīgas Ebreju vidusskolas Latvijas un pasaules vēstures un sociālās zinātnes skolotājs Ādams Arvo Brūvers.

Veicināšanas balvu šajā pašā nominācijā saņēma:

  • Andreja Pumpura Rīgas 11.pamatskolas vizuālās mākslas, dabas zinības un vizuālās mākslas pulciņa skolotāja Paula Romule;
  • Rīgas pamatskolas “Rīdze” sporta un veselības skolotājs Kristaps Zālītis;
  • Rīgas Purvciema vidusskolas matemātikas skolotāja Nataļja Jukova.

Balvu “Zelta pildspalva” nominācijā “Par radošumu un inovācijām izglītības procesā” saņēma:

  • Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolas Latvijas un pasaules vēstures, ģeogrāfijas, sociālās zinības, sociālās zinātnes un uzņēmējdarbības pamati skolotāja Dace Lāma;
  • Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas sociālās zinības un izglītības metodiķe Marija Škutāne;
  • Rīgas 84. vidusskolas sākumskolas skolotāja Gunta Sakaviča;
  • Rīgas 95. vidusskolas Latviešu valodas un literatūras skolotāja Maija Berķe;
  • Rīgas Centra humanitārās vidusskolas angļu valodas skolotāja Liene Paneva;
  • Rīgas Daugavgrīvas pamatskolas Latvijas un pasaules vēstures, sociālās zinības skolotāja, direktores vietniece izglītības jomā Inga Paparde.

Veicināšanas balvu šajā nominācijā saņēma:

  • Rīgas 34. vidusskolas sākumskolas skolotāja Tatjana Panova;
  • Rīgas 49. vidusskolas angļu valodas skolotāja Jana Baltace;
  • Rīgas Friča Brīvzemnieka pamatskolas vizuālās mākslas, interešu izglītības skolotāja Sarmīte Sedliņa;
  • Rīgas Igauņu pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Inita Ozola;
  • Rīgas Iļģuciema pamatskolas sākumskolas skolotāja Rudīte Putāne;
  • Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas angļu valodas skolotāja Iveta Leišavniece;
  • Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ieva Kučika;
  • Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas matemātikas skolotāja Laura Čerņevska;
  • Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas kultūras pamati skolotāja Valērija Frolovičeva.

Balvu “Zelta pildspalva” nominācijā “Par ieguldījumu un sasniegumiem darbā ar talantīgajiem skolēniem” ieguva:

  • Rīgas 40. vidusskolas fizikas skolotāja Svetlana Sokolova;
  • Rīgas 64. vidusskolas latviešu valodas un literatūras, interešu izglītības skolotāja Ilze Ruduka;
  • Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas vācu valodas skolotāja Inga Zeltiņa;
  • Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas Latvijas un pasaules vēstures skolotāja Daiga Bērziņa.

Veicināšanas balvu saņēma:

  • Rīgas Ķengaraga pamatskolas dizaina un tehnoloģijas un interešu izglītības skolotāja Jūlija Korennaja;
  • Rīgas 92. vidusskolas matemātikas skolotājs Zahars Siņevolnovs;
  • Rīgas 88. vidusskolas Latvijas un pasaules vēstures skolotāja Vilma Jermolajeva.

Balvu “Zelta pildspalva” nominācijā “Par ieguldījumu un sasniegumiem atbalsta pasākumu nodrošināšanā skolēniem” saņēma:

  • Rīgas Teikas vidusskolas logopēde Jana Jankovska.

Balvu “Zelta pildspalva” nominācijā “Par ieguldījumu un sasniegumiem darbā ar bērniem ar speciālām vajadzībām” saņēma:

  • Rīgas 1. pamatskolas – attīstības centra speciālās izglītības skolotāja Arta Eversone.

Veicināšanas balvas saņēma:

  • Rīgas 5. pamatskolas – attīstības centra speciālās izglītības skolotāja, montesori nodarbību pedagogs Dace Kārkliņa;
  • Rīgas Arkādijas vidusskolas ritmikas, interešu izglītības skolotāja, direktores vietniece izglītības jomā Jūlija Plavoka;
  • Rīgas Valda Avotiņa pamatskolas vizuālās mākslas, interešu izglītības skolotāja Līga Jukša;
  • Rīgas 3. pamatskolas vizuālās mākslas skolotāja Aina Hoiere.

Balvu “Zelta pildspalva” nominācijā “Par mūsdienīgu izglītības darba vadību un organizāciju” saņēma:

  • Rīgas 1.pamatskolas- attīstības centra skolas direktore Laila Lapiņa;
  • Rīgas Kultūru vidusskolas direktora vietnieks izglītības jomā Mārtiņš Bērziņš.

Veicināšanas balvu saņēma:

  • Rīgas Mežciema pamatskolas angļu valodas skolotāja, direktora vietniece izglītības jomā Inita Alvatere;
  • Rīgas 9. vidusskolas sociālās zinātnes skolotāja, direktora vietniece izglītības jomā Kristīne Ābele;
  • Rīgas 96. vidusskolas dizaina un tehnoloģijas skolotāja, direktora vietniece izglītības jomā Dace Boldāne -Gabrāne

Gada balva pirmsskolu pedagogiem un darbiniekiem

Balvas labākajiem bērnudārzu darbiniekiem ik gadu tiek pasniegtas, lai sekmētu sistēmisku Rīgas pirmsskolu darbinieku ieguldījuma izvērtēšanu, lai motivētu darbiniekus darba kvalitātes paaugstināšanai, kā arī lai izteiktu atzinību par sasniegumiem un ieguldījumu pirmsskolas izglītībā un tās attīstībā Rīgā.

Nominācijā “Par ieguldījumu pirmsskolā” tika godināti seši izglītības iestāžu darbinieki:

  • Rīgas 215. pirmsskolas izglītības iestādes pirmsskolas izglītības skolotāja Madara Sūruma;
  • Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes “Dzintariņš” speciālais pedagogs Inessa Lubgina;
  • Rīgas 221. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Inga Korule;
  • Rīgas 244. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Vaira Bogdanova;
  • Rīgas 173. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Anna Staceviča;
  • Rīgas 273. pirmsskolas izglītības iestādes vadītājas vietniece Diāna Ružkovska.

Nominācijā “Par ilggadēju darbu profesijā” godināja:

  • Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes “Bizmārītes” pirmsskolas izglītības skolotāju Larisu Anufrijevu;
  • Rīgas 243. pirmsskolas izglītības iestādes pirmsskolas izglītības skolotāju Innu Maļikovu;
  • Rīgas Skanstes pirmsskolas pirmsskolas izglītības skolotāju Lolitu Butāni;
  • Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes “Ābeļzieds pirmsskolas izglītības skolotāju Annu Grīnbergu;
  • Rīgas 220. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāju Helēnu Birznieci.