Rīgas pašvaldība izsludina sabiedrisko apspriešanu noteikumiem par līdzfinansējumu patvertņu izbūvei privātīpašumā

Rīgas pašvaldība izsludinājusi sabiedrisko apspriešanu noteikumiem*, kas paredz ieviest pašvaldības līdzfinansējumu patvertņu izveidošanai dzīvojamās mājās privātīpašumā. Šāds atbalsts uzlabos iedzīvotāju drošību, paplašinot patvēruma iespējas apdraudējuma situācijās.

Saistošo noteikumu projekts paredz, ka pašvaldība var piešķirt līdzfinansējumu patvertņu izbūvei, tostarp 250 eiro par katru mājokļa telpas kvadrātmetru, nepārsniedzot 50 000 eiro atbalstāmo darbību izdevumu kompensācijai, kā arī 5000 eiro būvniecības dokumentācijas izstrādes izdevumu segšanai.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus, apkaimju biedrības, uzņēmējus un citas ieinteresētās puses piedalīties sabiedriskajā apspriešanā, iesniedzot rakstiskus priekšlikumus un ierosinājumus par saistošo noteikumu projektu.

Priekšlikumus var iesniegt līdz 9. maijam pašvaldības tīmekļvietnes www.riga.lv sadaļā “Saistošo noteikumu projekti”– ŠEIT.

Projekti tiks līdzfinansēti atbilstoši pieejamajam pašvaldības budžetam, un to administrēšanu nodrošinās Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments un Pilsētvides attīstības un kvalitātes komisija.

Lai veicinātu iedzīvotāju informētību par pieejamām publiskajām patvertnēm krīzes situācijās, Rīgas pašvaldība ir publicējusi digitālu karti, kurā iekļautas tās patvertnes, kuras Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes speciālisti ir apsekojuši, atzinuši par derīgām un kuras atrodas pašvaldības vai jauktā īpašumā.

Rīgas patvertņu karte publicēta portālā georiga.eu sadaļā “Drošība”, kur izveidots arī atsevišķs drošības informācijas slānis. Karte atspoguļo tikai tās patvertnes, kas ir pašvaldības pārziņā un atbilst publiskam vai lokālam piekļuves veidam. Šāda pieeja nodrošina pārskatāmu un iedzīvotājiem saprotamu informāciju par drošas uzturēšanās vietām krīzes gadījumā. Kartē pagaidām nav iekļautas tās patvertnes, kuras ir valsts vai privātā īpašumā, jo to publiskošanai nepieciešams īpašnieka individuāls saskaņojums.

Šogad Rīgas pašvaldība patvertņu sakārtošanai budžetā paredzējusi 1,2 miljonus eiro, un papildus tam piesaistīts Eiropas Savienības fondu finansējums 5,8 miljonu eiro apmērā. Šie līdzekļi ļaus tuvākajos gados sakārtot un labiekārtot aptuveni 150 droša patvēruma vietas visā Rīgas teritorijā.

Rīgas dome turpinās darbu pie patvertņu sistēmas pilnveidošanas, sadarbojoties ar valsts un nevalstiskajiem partneriem, lai iedzīvotājiem nodrošinātu maksimāli pieejamu un saprotamu informāciju par drošības iespējām.

Jau vēstīts, ka Rīgas pašvaldība noteikusi jaunu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu kategoriju nodokļa maksātājam par publiskām ēkām, kurās izveidotas civilās aizsardzības prasībām atbilstošas patvertnes – 25% apmērā. Šie atvieglojumi tiks piešķirti tikai pēc tam, kad stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi par tehniskajām prasībām patvertnēm.

Vairāk informācijas – ŠEIT.

Plašāku informāciju par patvertnēm var skatīt tīmekļa vietnes www.riga.lv sadaļā “Civilā aizsardzība” – ŠEIT.

 

No maija vidus Rīgā tiks atjaunots nakts sabiedriskais transports

Pēc piecu gadu pārtraukuma Rīgas pašvaldība plāno no maija līdz septembrim atjaunot nakts sabiedrisko transportu, lai pilotprojekta laikā novērtētu pasažieru pieprasījumu šāda veida pakalpojumam.

Priekšlikumu atjaunot nakts sabiedrisko transportu izstrādāja speciāli izveidota Rīgas pašvaldības vakara un nakts laika pārvaldības plānošanas darba grupa, kuras viens no uzdevumiem ir izstrādāt priekšlikumu nakts sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanai 2025. gada siltajā sezonā.

Līdz 2020. gadam Rīgā kursēja astoņi nakts sabiedriskā transporta maršruti, bet, samazinoties pasažieru skaitam un ņemot vērā Covid 19 pandēmijas ierobežojumus, sabiedriskā transporta maršruti naktīs tika pilnībā atcelti. Pilotprojekta laikā Rīgas pašvaldība vērtēs, vai šādam pakalpojumam ir pasažieru pieprasījums, un pēc tā īstenošanas tiks vērtēts jautājums par sabiedriskā transporta ieviešanu pastāvīgos maršrutos.

Nakts sabiedrisko transportu pilotprojekta ietvaros plānots atjaunot gada siltajos mēnešos – no maija līdz 28. septembrim, kad cilvēki un tūristi savus vakarus pavada ārpus telpām un pilsētā notiek dažādi koncerti un pasākumi. Nakts sabiedriskā transporta izmantošana ir drošākais veids, kā diennakts tumšajā laikā nokļūt mājās. Prognozēts, ka, galvenokārt, to izmantos cilvēki, kas apmeklē dažādus kultūras un izklaides pasākumus, tūristi, kas vēlēsies apskatīt Rīgas centru vēlos vakaros un naktīs, kā arī cilvēki, kas naktīs vai agros rītos dodas uz savu darba vietu vai atgriežas no tās.

Nakts sabiedrisko transportu paredzēts atjaunots naktīs no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas un svētdienu, kā arī svētku dienās. No Rīgas centra uz apkaimēm tas izbrauks 5 reizes – pusnaktī, plkst. 1.00 , 2.00. 3.00, 4.00. Autobusu maršruti izveidoti lokveidā, tādējādi aptverot lielāku apkaimju skaitu, un fokusējoties uz blīvi apdzīvotajām apkaimēm, kā arī, lai stundas laikā sabiedriskais transports atgrieztos sākuma punktā.

Plānots, ka līdz septembrim iedzīvotājiem būs pieejami šādi provizoriskie nakts sabiedriskā transporta maršruti (par maršrutiem vēl lems Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija):

  • Autobuss Nr. 1 maršruts “Centrs – Teika – Jugla – Mežciems” kursētu no pieturas “Centrālā stacija” pa Raiņa bulvāri, Marijas ielu, Merķeļa ielu, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu, Gaisa tiltu, Brīvības gatvi, Silciema ielu, Murjāņu ielu, Juglas ielu, Malienas ielu, Hipokrāta ielu, Biķernieku ielu, Viļa Ģelbes ielu, Brīvības gatvi, Gaisa tiltu, Brīvības ielu, Brīvības bulvāri, Raiņa bulvāri līdz pieturai “Centrālā stacija”.
  • Autobuss Nr. 4 maršruts “Centrs – Āgenskalns – Zolitūde – Imanta” kursētu no pieturas “Stacijas laukums” pa Marijas ielu, 13. janvāra ielu, 11. novembra krastmalu, Akmens tiltu, Uzvaras bulvāri, Bāriņu ielu, Nometņu ielu, Lapu ielu, Melnsila ielu, Kalnciema ielu, Ventspils ielu, Apuzes ielu, Anniņmuižas ielu, Rostokas ielu, Zolitūdes ielu, Jūrmalas gatvi, Anniņmuižas bulvāri, Bebru ielu, Kurzemes prospektu, Jūrmalas gatvi, Slokas ielu, Uzvaras bulvāri, Akmens tiltu, 11. novembra krastmalu, 13. janvāra ielu, Marijas ielu līdz pieturai “Stacijas laukums”.
  • Autobuss Nr. 6 maršruts “Centrs – Purvciems – Pļavnieki – Dārzciems” kursētu no pieturas “Stacijas laukums” pa Marijas ielu, Aleksandra Čaka ielu, Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Ulbrokas ielu, Brāļu Kaudzīšu ielu, Ilūkstes ielu, Sesku ielu, Nīcgales ielu, Augusta Deglava ielu, Augusta Deglava tiltu, Valmieras ielu, Satekles ielu, Marijas ielu līdz pieturai “Stacijas laukums”.

Detalizēts autobusu maršruts un pieturvietas būs pieejami SIA “Rīgas satiksmes” mājaslapā rigassatiksme.lv un aplikācijā. Braukšanas maksa un izmantošanas kārtība saglabāsies tāda pat kā ikdienas maršrutiem.

Lai īstenotu pilotprojektu, SIA “Rīgas satiksmei” plānots piešķirt papildu finansējumu 98 769 eiro apmērā.

Jautājumu par nakts sabiedriskā transporta atjaunošanu 28. aprīlī atbalstīja Satiksmes un transporta lietu komiteja. Jautājums vēl tiks skatīts Rīgas domes sēdē un Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijā.

 

Meža ugunsnedrošais laikposms sākas 1. maijā

Valsts meža dienests ar 2025. gada 1. maiju nosaka meža ugunsnedrošā laikposma sākumu visā valsts teritorijā. Dienests aicina visus iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem ar uguni mežā, kā arī ievērot meža ugunsnedrošā laikposma aizliegumus un norādījumus.

Viena no Valsts meža dienesta publiskajām funkcijām ir meža ugunsdrošības uzraudzība, kā arī meža ugunsgrēku atklāšana, ierobežošana un likvidēšana. Lai to nodrošinātu, vasaras periodā tiek izsludināts meža ugunsnedrošais laikposms, kas nosaka aizliegumus un ierobežojumus visiem iedzīvotājiem. To paredz MK noteikumi Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”, par kuru neievērošanu var tikt piemērota administratīvā, civiltiesiskā un arī kriminālatbildība.

Lai samazinātu meža ugunsgrēka izcelšanās iespējas, visiem iedzīvotājiem, uzturoties mežos un purvos ugunsnedrošajā laikposmā ir aizliegts:

● nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus;
● kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotās vietās, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;
● atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
● dedzināt atkritumus;
● braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem;
● veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

Tāpat bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta tuvāko mežniecību ir aizliegts veikt jebkādu dedzināšanu, kas rada dūmus, jo tas var maldināt uguns novērošanas torņu dežurantus. Arī meža izstrādātājiem ir jāatceras, ka meža ugunsnedrošajā laikposmā cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus drīkst tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.

Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvotas no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai nepieciešamības gadījumā meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Tāpat meža īpašniekam ir jāzina, ka pēc meža ugunsgrēka likvidācijas, veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību ir īpašnieka pienākums.

Valsts meža dienesta informē, ka šogad ir reģistrēti jau 95 meža ugunsgrēki ar uguns skarto platību 42 ha, no tiem 10.6 ha degušas jaunaudzes.

Valsts meža dienests ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informāciju par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem. Valsts meža dienesta misija ir rūpēties par atbildīgu meža izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

 

Aicina izteikt viedokli par Rīgas viedās pilsētas pamatnostādnēm 2025. – 2030. gadam

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments aicina iedzīvotājus, uzņēmējus un citus interesentus izteikt viedokli par izstrādātajām Rīgas viedās pilsētas pamatnostādnēm 2025.–2030. gadam – dokumentu, kas kalpos par stratēģisku ceļvedi un politikas plānošanas instrumentu, lai nodrošinātu vienotu pieeju Rīgas viedpilsētas attīstībā.

Viedpilsēta ir pilsēta, kas efektīvi izmanto datus, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un inovācijas ilgtspējīgai attīstībai un cilvēka labklājības, drošības un dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Rīgas viedpilsētas vīzija ir, izmantojot datus, inovācijas un viedos risinājumus, radīt dzīvošanai ērtu, uzņēmējdarbībai labvēlīgu, klimatneitrālu, efektīvu un noturīgu pilsētu, kas ļauj uzlabot gan cilvēku ikdienas dzīvi, gan palielināt pilsētas konkurētspēju globālā mērogā. Lai šo vīziju īstenotu, nepieciešama gudra un pārdomāta pieeja ar konkrētām, plānveidīgām un mērķtiecīgām pašvaldības rīcībām un resursu ieguldījumiem viedpilsētas attīstībā.

Pamatnostādnes ietver konkrētus mērķus, rīcības plānus, nepieciešamos ieguldījumus un sagaidāmos rezultātus, kas palīdzēs nodrošināt efektīvu pašvaldības resursu izmantošanu un pilsētas pārvaldību.

“Vieda pilsēta sākas ar viedu pārvaldību, un izstrādātās pamatnostādnes ir ceļa karte, kas ļaus mums stratēģiski attīstīt pilsētu mūsu prioritārajās jomās. Šīs pamatnostādnes sniegs ilgtermiņa ieguvumus gan Rīgas iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, veidojot ilgtspējīgu un inovatīvu vidi.”

norāda  Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Nākamo piecu gadu laikā galvenās prioritātes viedpilsētas attīstībā būs mobilitāte, digitālie risinājumi, lietu internets (IoT), 5G savienojamība, drošība un noturība, viedā enerģētika, inovatīvas vides tehnoloģijas, veselība, labklājība un izglītība.

Ar pamatnostādņu projektu var iepazīties Rīgas domes mājaslapā www.riga.lv sadaļā “Publiskās apspriešanas” – ŠEIT. Ikviens interesents aicināts līdz 06.05.2025. iesniegt savus priekšlikumus un novērtējumu.

Pamatnostādnes izstrādātas, balstoties uz Ministru kabineta rīkojumu “Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”, kas nosaka, ka pašvaldības sistemātiski attīsta un ievieš viedās pilsētas risinājumus, izveidojot pamatu, ietvaru un struktūru tehnoloģiju integrācijai pašvaldības darbā.

 

Esi noteicējs savā apkaimē un iesniedz projekta ideju līdzdalības budžeta konkursā

,

No 7. aprīļa līdz 6. maijam atvērta projektu iesniegšana līdzdalības budžeta konkursam portālā geolatvija.lv.

Projektu iesniegšana un balsošana par tiem notiks Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv, kuru izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Savukārt mājaslapa balso.riga.lv būs pieejama līdzšinējo iesniegto un atbalstīto līdzdalības budžeta konkursa projektu informācija apskatei.

Projektu var iesniegt persona, kura sasniegusi vismaz 16 gadu vecumu, kā arī biedrība vai nodibinājums, kurā nav pašvaldības dalības.

Lai iesniegtu projektu, jāveic šādi soļi geolatvija.lv portālā:

  • sāciet projekta iesniegšanu pašvaldības profilā vai kreisajā rīkjoslā spiediet pogu “Iesniegt projektu”;
  • tuviniet karti līdz varat identificēt vietu kartē, kur vēlaties, lai tiktu realizēta projekta ideja. Interesējošo vietu kartē var meklēt arī pēc adreses. Pašvaldības īpašumā esošās zemes vienības iekrāsotas un apvilktas ar zaļu kontūru;
  • ielieciet punktu kartē;
  • izlasiet un apstipriniet, ka esat iepazinies ar līdzdalības budžeta konkursa nolikumu;
  • augšupielādējiet līdzdalības budžeta konkursa nolikumā prasītos dokumentus;
  • aizpildiet pārējos nepieciešamos datu laukus un spiediet pogu “Iesniegt projektu”.

📌 Vairāk informācijas par portāla izmantošanu iespējams uzzināt – ŠEIT.

Jau ziņots, ka turpmāk konkursā iesniedzamie projekti iedalīsies trīs kategorijās:

  • infrastruktūras projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
  • iekšpagalmu projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
  • sociālo inovāciju jeb nemateriālie projekti (finansējums vienam projektam līdz 50 000 eiro).

Atšķirībā no līdzšinējiem projektu iesniegšanas nosacījumiem, turpmāk projektus varēs iesniegt arī uz privātā īpašumā esošām zemēm ar nosacījumu, ka zemes īpašnieki lēmuši par projektu un piekrīt nodomam slēgt līgumu ar pašvaldību par zemesgabala izmantošanu.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 30 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 23 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

 

Rīdzinieki aicināti piedalīties Lielajā talkā; pašvaldība izvedīs atkritumus no 98 vietām

Jau sestdien, 26. aprīlī visā Latvijā notiks “Lielā talka”, kuras laikā Rīgas dome aicina rīdziniekus sakopt savas apkārtnes teritorijas. Rīgas pašvaldība šogad plāno izvest savāktos atkritumus no 98 apstiprinātajām talkas vietām.

Talkas vietu reģistrācija ir noslēgusies, bet vēl turpinās pieteikto talkas vietu izvērtēšana, tāpēc iedzīvotāji aicināti piebiedroties jau apstiprinātajām talkas vietām, ar kurām var iepazīties vietnē talkas.lv.

Rīgas pašvaldībā saņemti 142 pieteikumi talkas vietām, no tām apstiprinātas 111 vietas. No 98 apstiprinātajām vietām savāktos atkritumus izvedīs pašvaldība, bet no pārējām vietām atkritumu izvešanu apņēmušies veikt pieteicēji. Vismaz puse no apstiprināto talkas vietu pieteicējiem jau saņēmuši atkritumu savākšanai nepieciešamos maisus.

 📌 Lielās talkas laikā, līdz 29. aprīlim, iedzīvotāji bez maksas varēs nodot arī savāktās koku un krūmu lapas divās Rīgas apkaimēs Daugavas labajā un kreisajā krastā – Torņakalna apkaimē un Mežaparka apkaimē. Nodošanas punktu darba laiks un precīza atrašanās vieta pieejama šeit.

Visaktīvākie talkotāji šogad ir Dzirciemā, Ķīpsalā, Ziepniekkalnā, Zaķusalā, Dārziņos, Juglā Purvciemā un Mežciemā. Galvenokārt talkas pieteikuši uzņēmumi, izglītības iestādes, privātpersonas un dažādas biedrības.

Rīgas mērs Vilnis Ķirsis talkos Vīķu kroga piemiņas vietā no plkst. 10.00 – 11.00. Talkā piedalīsies arī Zemessardzes 1.brigādes štāba pārstāvji. Savukārt Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks plkst. 10.00 talkos Čiekurkalna bibliotēkas teritorijā.

11. maijā piemiņas vietā pie bijušā Vīķu krogā ar svinīgu gājienu un īpašu notikumu tiks atklāts pirmais Rīgas pašvaldības uzstādītais piemineklis Neatkarības kara cīnītājiem atjaunotās Latvijas valsts laikā. Piemineklis veltīts Daugavpils 8. pulka cīņām pret Bermonta dzelzs divīziju.

Ja radušies jautājumi vai neskaidrības par Lielās talkas norisi Rīgā lūgums zvanīt Rīgas pašvaldības Lielās talkas koordinatoriem atbilstoši administratīvajai teritorijai pa tālruņiem vai rakstīt uz e-pastu:

  • Rīgas Centra rajons un Latgales priekšpilsēta – Marianna Skudra, tālr. +37128845105, e-pasts: Marianna.Skudra@riga.lv;
  • Rīgas Centra rajons un Latgales priekšpilsēta – Ivita Zeibote, tālr. +37129294674, e-pasts: Ivita.Zeibote@riga.lv;
  • Rīgas Kurzemes rajons un Zemgales priekšpilsēta – Andris Uvarovs, tālr. +37126145809, e-pasts: Andris.Uvarovs@riga.lv;
  • Rīgas Kurzemes rajons un Zemgales priekšpilsēta – Dana Nadoļska, tālr. +37128326930, e-pasts: Dana.Nadolska@riga.lv;
  • Rīgas Kurzemes rajons un Zemgales priekšpilsēta – Lilita Aleksāne, tālr. +37129331154, e-pasts: Lilita.Aleksane@riga.lv;
  • Rīgas Ziemeļu rajons un Vidzemes priekšpilsēta – Inesa Fedjuhina tālr. +37129138411, e-pasts: Inese.Fedjuhina@riga.lv;
  • Rīgas Ziemeļu rajons un Vidzemes priekšpilsēta – Vera Solovjova tālr. +37125437265, e-pasts: Vera.Solovjova@riga.lv;
  • Rīgas Ziemeļu rajona un Vidzemes priekšpilsēta – Arturs Rudovičs, tālr. +37125488539, e-pasts: Arturs.Rudovics@riga.lv.

 📌 Vairāk informācijas par talkošanas vietām un padomi talkotājiem www.talkas.lv.

“Lielā talka” ir nevalstiska kustība Latvijā, kas kopš 2008. gada ne tikai katru gadu organizē talkas visā valstī, bet īsteno arī dažādus projektus sabiedrības izglītošanai vides aizsardzības jautājumos.

 

Ukrainas civiliedzīvotāji nepieciešamos pakalpojumus varēs saņemt divās jaunās adresēs

No 30. jūnija primārie Rīgas pašvaldības nodrošinātie pakalpojumi Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas pēc Krievijas iebrukuma ir ieradušies Latvijā, būs pieejami Eduarda Smiļģa ielā 46 un Daugavpils ielā 31. Rīgas atbalsta centrs Ukrainas civiliedzīvotājiem Pāles ielā 9 vairs neatradīsies.

Ukrainas civiliedzīvotāju, kas pēc Krievijas iebrukuma ierodas Latvijā, plūsma ir mazinājusies un esošā ēka Pāles ielā 9 vairs netiek pilnībā izmantota. Jaunā kārtība nodrošinās iespēju pakalpojumus saņemt abos Daugavas krastos, tuvāk centram.

Ukrainas civiliedzīvotāji joprojām varēs saņemt sev nepieciešamos primāros pakalpojumus, ko Rīgas atbalsta centrs Ukrainas civiliedzīvotājiem ir nodrošinājis līdz šim. Galvenie pakalpojumi ietver dokumentu pārbaudi, primārā mājokļa nodrošināšanu, dzīves vietas deklarēšanu, vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu, sociālo palīdzību un atbalstu, kā arī bērnu reģistrēšanu skolās un bērnudārzos.

Rīgas pašvaldība sniedz atbalstu dažādām nevalstiskajām organizācijām, kas savu palīdzību tālāk sniedz arī Ukrainas civiliedzīvotājiem, nodrošinot tādus pakalpojumus kā piemēram, pārtikas un pamata materiālā atbalsta pakas, latviešu valodas kursus, mentora pakalpojumus, sociālekonomiskās iekļaušanas aktivitātes, konsultācijas un seminārus.

Rīgas atbalsta centrs Ukrainas civiliedzīvotājiem darbu sāka 2022. gada 7. martā Kongresu namā, pēc tam tika pārcelts uz Kaļķu ielu 1, tad kādu laiku darbojās Amatu ielā 4 un no 2024. gada sākuma atrodas Pāles ielā 9.

Rīgā patlaban dzīvo aptuveni 20 000 Ukrainas civiliedzīvotāju.

 

Iedzīvotājiem tagad pieejama Rīgas pašvaldības apsekoto un marķēto patvertņu karte

Lai veicinātu iedzīvotāju informētību par pieejamām patvertnēm krīzes situācijās, Rīgas pašvaldība ir publicējusi digitālu karti, kurā iekļautas tās patvertnes, kuras Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes speciālisti ir apsekojuši, atzinuši par derīgām un kuras atrodas pašvaldības vai jauktā īpašumā.

✅ Rīgas patvertņu karte publicēta portālā georiga.eu sadaļā “Civilā aizsardzība” – ŠEIT  un sadaļā “Drošība” – ŠEIT , kur izveidots arī atsevišķs drošības informācijas slānis.

“Kamēr visas valsts marķēto droša patvēruma vietu kartes izveide vēl ir procesā, esam nolēmuši rīkoties proaktīvi un publicēt Rīgas pašvaldības īpašumā esošo, apsekoto un marķēto droša patvēruma vietu karti, kura no šodienas pieejama platformā “georiga.eu”. Esam izveidojuši īpašu drošības informācijas slāni, kurā iespējams apskatīt ne tikai patvertnes, bet arī iedzīvotāju pulcēšanās vietas un kritisko bankomātu atrašanās vietas,”

norāda Rīgas vicemēre Linda Ozola

Karte atspoguļo tikai tās patvertnes, kas ir pašvaldības pārziņā un atbilst publiskam vai lokālam piekļuves veidam. Šāda pieeja nodrošina pārskatāmu un iedzīvotājiem saprotamu informāciju par drošas uzturēšanās vietām krīzes gadījumā. Kartē pagaidām nav iekļautas tās patvertnes, kuras ir valsts vai privātā īpašumā, jo to publiskošanai nepieciešams īpašnieka individuāls saskaņojums.

Šogad Rīgas pašvaldība patvertņu sakārtošanai budžetā paredzējusi 1,2 miljonus eiro, un papildus tam piesaistīts Eiropas Savienības fondu finansējums 5,8 miljonu eiro apmērā. Šie līdzekļi ļaus tuvākajos gados sakārtot un labiekārtot aptuveni 150 droša patvēruma vietas visā Rīgas teritorijā.

VUGD patlaban Rīgā ir apsekojis 579 objektus, kas būtu piemēroti patvērumam. No pašvaldībai piederošajiem 317 objektiem 218 atzīti par atbilstošiem vai daļēji atbilstošiem. To skaitā ir 118 ir skolas, universitātes, zinātniskās pētniecības vai sporta ēkas, septiņas ārstniecības vai veselības aprūpes iestādes, 15 sociālo grupu kopdzīvojamās mājas, 42 administratīvās ēkas (biroji, kultūras ēkas, baznīcas, muzeji, bibliotēkas, noliktavas), bet 36 – citas ēkas, piemēram, dzīvokļu mājas, garāžas, rūpniecības ēkas, stacijas, veikali un viesnīcas. Rīgas pašvaldība patlaban veikusi patvēruma vietu marķēšanu 65 objektos, kas apskatāmi arī kartē. Marķēto objektu skaits tiks pastāvīgi papildināts un iekļauts kartē.

Rīgas dome turpinās darbu pie patvertņu sistēmas pilnveidošanas, sadarbojoties ar valsts un nevalstiskajiem partneriem, lai iedzīvotājiem nodrošinātu maksimāli pieejamu un saprotamu informāciju par drošības iespējām.

Jau vēstīts, ka iedzīvotāju informēšanai par civilās aizsardzības jautājumiem Rīgas pašvaldība šogad rīko semināru ciklu, kas visa gada garumā notiks septiņos dažādos Rīgas apkaimju punktos. Pirmais seminārs jau notika 20. martā Teikā, pulcējot kuplu dalībnieku skaitu, 23. aprīlī notiks seminārs Āgenskalnā, maijā Centra apkaimē, bet jūnijā – Bolderājā. Pēc pauzes vasaras mēnešos semināri turpināsies citās apkaimēs. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties – ŠEIT.

Semināros iedzīvotājiem ir iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. Iedzīvotāji arī saņems informāciju par iespējām iesaistīties valsts aizsardzībā un citām civilās pretošanās formām.

Pagājušajā gadā Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

 

Iedzīvotājiem lietošanai nodotas visas 1.posmā paredzētās vienotā dizaina sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes

Iedzīvotājiem lietošanai nodotas visas 50 pirmajā posmā paredzētās vienotā dizaina sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes.

40 nojumēm ir nodrošināts elektrības pieslēgums, bet desmit ir bez tā. Četrām no uzstādītajām nojumēm paredzēts “zaļais” jumta segums, kas paredz ekstensīvu augu klājumu – materiāls tiks ieklāts tuvākajā laikā.

Nākamajā posmā paredzēts pasūtīt un uzstādīt 100 jaunā dizaina pieturvietu nojumes, kas ietver pieturvietu nojumju novietojuma projektēšanas darbus, nojumju ražošanu un piegādi, kā arī to izbūvi. Nākamo 100 nojumju uzstādīšana varētu sākties jūnijā, pēc projektēšanas pabeigšanas.

Jau ziņots, ka būvuzņēmējs “Palami” ir novērsis būvekspertīzē atklātās sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju nepilnības, tās ir atzītas par atbilstošām un drošām, un ir atsākta nojumju uzstādīšana pilsētā.

Tāpat ziņots, ka Rīgā turpmāko gadu laikā plānots nomainīt vairumu novecojušo sabiedriskā transporta pieturvietu, aizstājot tās ar ērtākām un mūsdienu prasībām atbilstošākām. Kopumā pašvaldība plāno nākotnē labiekārtot visas pieturvietas tās administratīvajā teritorijā, kopā uzstādot 500 jaunu nojumju.

 

Rīga saņems 5,8 miljonu eiro finansējumu 148 patvertņu labiekārtošanai

Valsts plāno novirzīt ap 22,2 miljoniem eiro ES fondu finansējuma trešās kategorijas patvertņu ierīkošanai, no kura Rīga varētu saņemt 5,8 miljonu eiro finansējumu 148 patvertņu labiekārtošanai, par to otrdien, 15. aprīlī, preses konferencē paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

“Drošība pāri visam! 148 jau esošu patvertņu labiekārtošanai Rīga saņems 5,8 miljonus eiro no ES fondu līdzekļiem. Patvertnes ir pašvaldības īpašumos – skolās, bērnudārzos, sociālās aprūpes centros. Paldies Iekšlietu ministrijai par šo speciālo programmu Latvijas iedzīvotāju drošībai! Ļoti novērtējam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kolēģu ekspertīzi un pastāvīgo sadarbību, apsekojot patvertnes un patvērumam drošas vietas,”

uzsver Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

“Rīgas pašvaldībai ļoti būtiska ir sadarbība ar privāto ēku īpašniekiem, tādēļ kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu kopā plānojam sākt pilotprojektu, kas veicinātu šo sadarbību. Apsekosim daudzdzīvokļu māju pagrabus, lai izstrādātu vadlīnijas šo pagrabu pielāgošanai patvertņu vajadzībām, kā arī sniegtu citu veidu atbalstu daudzdzīvokļu māju īpašniekiem,”

norāda Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests patlaban Rīgā ir apsekojis 579 telpas, kas būtu piemērotas patvērumam. No pašvaldībai piederošajām 317 telpām 218 atzītas par atbilstošām vai daļēji atbilstošām. To skaitā ir 118 ir skolas, universitātes, zinātniskās pētniecības vai sporta ēkas, septiņas ārstniecības vai veselības aprūpes iestādes, 15 sociālo grupu kopdzīvojamās mājas, 42 administratīvās ēkas (biroji, kultūras ēkas, baznīcas, muzeji, bibliotēkas, noliktavas), bet 36 – citas ēkas, piemēram, dzīvokļu mājas, garāžas, rūpniecības ēkas, stacijas, veikali un viesnīcas. Rīgas pašvaldība patlaban veikusi patvēruma vietu marķēšanu 49 objektos, procesā ir vēl astoņi objekti.

Iekšlietu ministrija februārī iesniedza Saeimā grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā, kas nostiprina likumdošanā patvertnes jēdzienu, nosaka obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām, kā arī paredz regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai militāra konflikta, kara vai katastrofas gadījumā.

Iekšlietu ministrija ir arī sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu ar objektu sarakstu, kuri varēs saņemt ERAF finansējumu III kategorijas patvertņu pielāgošanai un aprīkošanai.

III kategorijas patvertnes ir paredzētas, lai mazinātu sprādziena triecienviļņa un šķembu ietekmi. Tās var tikt izveidotas dažādu būvju pagrabstāvos vai pazemes stāvos (piemēram, dzīvojamo māju pagrabos, pazemes autostāvvietās u.c.), kā arī cokola stāvos.

Vadlīnijas (rekomendācijas) par minimālajām prasībām III kategorijas patvertnes ierīkošanai pieejamas – ŠEIT.