Tikšanās ar jauniebraucējiem par diskrimināciju, tās atpazīšanu un ziņošanas iespējām

Pasākumu cikla jauniebraucējiem no ārvalstīm ietvaros Rīgas pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Cilvēktiesību centru 13. aprīlī organizēja trešo tikšanos, kas bija veltīta tēmai “Diskriminācija – kā atpazīt un kur ziņot?”. Tikšanās mērķis bija palīdzēt jauniebraucējiem atpazīt dažādas diskriminācijas izpausmes un informēt viņus par to, kā rīkoties un kur vērsties diskriminācijas gadījumā.

Pasākumā Latvijas Cilvēktiesību centra (LCC) pārstāvji informēja klātesošos par savu kā neatkarīgas nevalstiskas organizācijas darbību, kas jau 30 gadus strādā ar dažādiem cilvēktiesību jautājumiem, tostarp ar integrācijas un minoritāšu tiesībām, diskriminācijas un naida noziegumu/naida runas novēršanu, migrācijas un patvēruma, kā arī citiem pamattiesību jautājumiem. LCC sniedz bezmaksas konsultācijas un juridisko palīdzību savas darbības jomās, veic pētījumus, rīko dažādus seminārus un apmācības.

LCC pārstāvji uzvēra, ka ir ļoti svarīgi saprast, kas ir diskriminācija un kā to nošķirt no citiem tiesību pārkāpumu veidiem, jo tas palīdz efektīvāk aizstāvēt savas tiesības.

Tika sniegta informācija par pazīmēm (diskriminācijas pamatiem), kuru dēļ pret cilvēkiem nedrīkst izturēties atšķirīgi, jo tās piemīt ikvienam – dzimumu, vecumu, ādas krāsu/etnisko piederību, garīgajām un fiziskajām spējām, reliģisko piederību, seksuālo orientāciju u.tml. Klātesošie uzzināja par jomām, kurās var saskarties ar diskrimināciju. Latvijā diskriminācija visbiežāk ir izplatīta nodarbinātības jomā, kurā diskriminācijas aizliegums sāk darboties jau ar brīdi, kad darba devējs ievieto darba sludinājumu. Tāpat dalībnieki uzzināja par dažādiem diskriminācijas veidiem: tiešo un netiešo diskrimināciju,  diskrimināciju uz vairākiem pamatiem, diskrimināciju asociācijas dēļ, norādījumu diskriminēt, kā arī aizskaršanu. Katram diskriminācijas veidam tika minēts uzskatāms piemērs, un atsevišķi piemēri auditorijā izraisīja aktīvas diskusijas.

Pasākuma apmeklētājiem tika pastāstīts par Latvijas Republikas tiesību aktiem, kuros ir iekļauts diskriminācijas aizliegums – Latvijas Republikas Satversme, Darba likums, Patērētāju tiesību aizsardzības likums u.c.

Dalībnieki tika informēti par to, kā rīkoties dažādās situācijās, saskaroties ar diskrimināciju, kur ziņot vai meklēt palīdzību: Tiesībsarga birojā, valsts iestādēs, kas uzrauga attiecīgu jomu, piemēram, Valsts darba inspekcijā, Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, Izglītības kvalitātes valsts dienestā, Veselības inspekcijā, vai arī LCC, kas var sniegt juridisko palīdzību. Izskanēja aicinājums neklusēt un ziņot arī gadījumos, kad nav pārliecības, vai pārkāpums ir klasificējams kā diskriminācija. Papildus tika izteikts mudinājums savākt lietišķos pierādījumus – fotogrāfijas, ierakstus, video u.tml.

Tika aplūkoti arī īpaši diskriminācijas veidi – naida noziegumi un naida runa, kas pēc būtības ir kā vēstījums pret veselu cilvēku grupu, tās nepieņemšanu kādu konkrētu pazīmju dēļ. Naida noziegumu gadījumā cietušajiem pēc iespējas ātrāk ir jāvēršas policijā. LCC juristi var palīdzēt cietušajiem ar iesnieguma sagatavošanu un sniegt cita veida palīdzību.

Pēc informācijas izklāsta un tā izraisītām aktīvām diskusijām jauniebraucēji tika sadalīti nelielās grupās, un katra no tām analizēja kādu konkrētu diskriminācijas gadījumu. Pēc tam visi gadījumi tika kopīgi pārrunāti. LCC juristi sniedza atbildes uz klātesošo jautājumiem, un vairāki dalībnieki dalījās ar savu pieredzi.

Tikšanās noslēgumā dalībnieki tika aicināti būt aktīviem un neklusēt gadījumā, ja sanāk saskarties ar diskrimināciju personīgi vai arī novērot kādu diskriminācijas gadījumu. Laika trūkums nedrīkst būt šķērslis, jo gadījumā, ja kāda rīcība netiek laikus apturēta, diskriminējošā attieksme var skart citus. Ziņošana par diskrimināciju un naida noziegumiem palīdz arī pilnveidot Latvijas tiesisko sistēmu, lai tā varētu efektīvāk aizsargāt ikvienu.

Pasākums tika organizēts Rīgas pašvaldības, sabiedriskās politikas centra “Providus” un nodibinājuma “Make Room Europe” Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (Asylum, Migration and Integration Fund, AMIF) projekta  “Migrantu integrācija ar lokāli veidotu pieredzi” (Migrant Integration Through Locally Designed Experience, MILE) ietvaros sadarbībā ar Latvijas Cilvēktiesību centra projektu “Ceļā uz iecietīgāku sabiedrību: informēšana, izglītošana, atbalsts un sadarbība”, kuru finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

MILE projekta mērķa grupa ir imigranti, pašvaldības darbinieki un integrācijas politikas veidotāji, projekta mērķis ir nodrošināt veiksmīgākas integrācijas politikas veidošanu un īstenošanu pašvaldību līmenī, iekļaujot dažādu sabiedrības grupu vajadzības un sekmējot iedzīvotāju iespējas aktīvi un atbildīgi iesaistīties pašvaldības, kopienas un savas dzīves veidošanā.

Foto no pasākuma norises

Atvērta pieteikšanās mācībām pieaugušajiem digitālo prasmju izglītības programmās

Līdz 18.aprīlim ir atvērta pieteikšanās Eiropas Savienības (ES) fondu pieaugušo izglītības projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, kuru īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Strādājošie vecumā no 25 gadiem 9. pieteikšanās kārtā var izvēlēties kādu no gandrīz 200 izglītības programmām, kas sniedz iespēju apgūt gan digitālās pamata prasmes, gan arī apgūt digitālās prasmes augstākā līmenī. Pieteikties mācībām līdz 18. aprīlim var mājaslapā www.macibaspieaugusajiem.lv.

Spēja patstāvīgi strādāt ar datoru un izmantot digitālos rīkus gan darba, gan personīgajām vajadzībām ir kļuvusi par neatņemamu mūsdienu dzīves sastāvdaļu. Vienlaikus, atbilstoši ziņojumam par Latviju “Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2022. gadā”, tikai 51% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir vismaz digitālās pamata prasmes, un tikai 24% ir digitālās prasmes virs pamatlīmeņa.

“Digitālo prasmju apgūšana pamata līmenī ir pirmais priekšnosacījums savu zināšanu un prasmju atbilstības nodrošināšanai mūsdienu darba tirgus prasībām. Prasme izmantot digitālās tehnoloģijas ir pieprasīta ikvienā tautsaimniecības nozarē, tāpēc plašajā piedāvāto izglītības programmu klāstā sev piemērotas mācību un digitālās kompetences attīstības iespējas atradīs gan iesācēji, gan pieredzējuši speciālisti”,

uzsver VIAA direktore Dita Traidās.

  • Video ar aicinājumu skatāms šeit.

Piedāvājumā 197 izglītības programmas

Devītajā pieteikšanās kārtā nodarbinātie var pieteikties kādai no 197 izglītības programmām un apgūt digitālās prasmes pamata, vidējā un augstākā līmenī. Izglītības programmas piedāvā 44 izglītības iestādes visā Latvijā un tās kopumā aptver 5 digitālās kompetences:

  • informācijas apstrāde/informācijas un datu pratība;
  • komunikācija un sadarbība;
  • digitālā satura veidošana;
  • drošība;
  • problēmu risināšana.

Ir būtiski pievērst uzmanību izglītības programmu īstenošanas vietai, jo mācības digitālo pamata prasmju apgūšanai galvenokārt tiks īstenotas klātienē. Nodarbinātie no mājsaimniecībām, kurām piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, varēs saņemt atbalstu transporta izdevumu segšanai, lai nokļūtu uz mācību norises vietu.

90% no mācību izmaksām sedz ES

Lai motivētu Latvijas strādājošos iedzīvotājus apgūt jaunas prasmes un zināšanas, lielāko daļu mācību izmaksu sedz ES fondi un valsts. Izvēloties mācīties profesionālās pilnveides izglītības programmās, studiju moduļos vai studiju kursos, strādājošā līdzmaksājums ir 10%. Nodarbinātām personām no trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām mācības ir bez maksas.

Līdzīgi kā iepriekšējās kārtās, arī šajā pieteikties mācībām var strādājoši un pašnodarbināti iedzīvotāji vecumā no 25 gadiem ar pabeigtu vai nepabeigtu izglītību, jaunie vecāki, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un ir saglabājuši darba attiecības, kā arī strādājošie pensionāri. Īpaši aicināti pieteikties sociālā riska grupu nodarbinātie ar zemu vai darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni.

Katrs strādājošais projekta laikā var mācīties divas reizes neatkarīgi no pieteikšanās kārtu skaita, taču jāņem vērā, ka vienlaicīgi iespējams mācīties tikai vienā izglītības programmā. Devītajā pieteikšanās kārtā katrs mācību dalībnieks var pieteikties tikai vienai izglītības programmai. Augsta pieteikumu skaita gadījumā nodarbinātie vecumā no 45 gadiem ar zemu vai darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni saņem priekšrocības uzņemšanā.

Mācību grupu komplektēšana plānota no 16. maija, un mācības notiks ne ilgāk kā līdz 31. oktobrim. Plašāka informācija par uzņemšanas nosacījumiem, mācību un atbalsta iespējām, kā arī izglītības programmu saraksts ir pieejams mājaslapā www.macibaspieaugusajiem.lv.

Par projektu:

ES fondu projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” jeb Mācību pieaugušajiem mērķis ir pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci, lai laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu. To finansē Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valsts, ieguldot vairāk nekā 45 miljonus eiro. Projektu no 2017. līdz 2023. gada beigām īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām, izglītības iestādēm un Nodarbinātības valsts aģentūru.

Iespēja apgūt digitālās prasmes Mācību pieaugušajiem projekta 9. kārtas ietvaros notiek Eiropas Savienības prasmju gada (#EuropeanYearOfSkills) ietvaros.

Rīgā arī šovasar gaidāma plaša kultūras pasākumu programma

Turpinot pērn aizsākto “Rīgas drosmes un prieka vasaras” koncepciju, arī šogad galvaspilsētā no jūnija līdz septembrim centrā un dažādās apkaimēs gaidāma plaša kultūras pasākumu programma, kuras gaitā augustā atzīmēsim arī Rīgas dzimšanas dienu. Programmas mērķis ir iepazīstināt pilsētas iedzīvotājus un tūristus ar Rīgas kultūras daudzveidību un pilsētnieku radošumu.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē ceturtdien, 13. aprīlī, tika uzklausīts ziņojums par 2023. gada Rīgas vasaras kultūras programmas sagatavošanu un plānoto norisi. Kā informēja programmas veidotāji, šovasar galvaspilsētā plānoti vairāki desmiti pasākumu, kā arī krāšņs pilsētvides noformējums.

“Vasaras kultūras programmas moto atspoguļo pilsētas vēlmi pulcēt rīdziniekus, Latvijas iedzīvotājus un viesus daudzveidīgos un dzīvespriecīgos notikumos gan pilsētas centrā, gan apkaimēs visas vasaras garumā. Brīdī, kad satiekamies, mūsos dzimst drosme, jo viens otru atbalstām, un prieks, jo svinam iespēju būt kopā fiziski, izbaudīt pulcēšanās brīvību. Vēl pavisam nesen tas nebija tik pašsaprotami. Vēlos pateikt paldies visiem, kuri dienā un naktī veido Rīgu par dzīvu, košu, modernu un daudzveidīgu galvaspilsētu Ziemeļeiropā! Tiekamies Rīgas vasaras notikumos!”

aicina komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Visas vasaras garumā notiks laikmetīgās kultūras pasākumi:

  • kultūrtelpu “Stropi” programma – pasākumi notiks no 1. jūnija līdz 1. septembrim pie Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) Bolderājas filiālbibliotēkas, RCB Pludmales lasītavā Lucavsalā, Pļavnieku Zaļajā birzī, pie Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas, RCB Čiekurkalna filiālbibliotēkas dārzā, Pāvula Jurjāna mūzikas skolas brīvdabas estrādē un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja “Dauderi” parkā.
  • festivāli – laikmetīgās kultūras pasākumu rīkošanai tiks rīkots konkurss, kurā tiks  atbalstīti mākslinieciski augstvērtīgi, inovatīvi, mūsdienīgu formātu, iesaistoši kultūras pasākumi. Konkursam varēs tikt iesniegti dažādu žanru un formātu pasākumu pieteikumi, bet prioritāri tiks atbalstīti pasākumi, kuru norise ir plānota publiskajā ārtelpā.
  • pilsētvides izstāde sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju;
  • desmit apkaimju svētki – plānoti no jūlija otrās puses līdz augusta beigām desmit apkaimēs – Ķengaragā, Zolitūdē, Čiekurkalnā, Dreiliņkalnā, Ziepniekkalnā, Juglā, Torņakalnā, Daugavgrīvā, Brasā un Vecāķos;
  • kultūras pasākumu programma Vērmanes dārzā un Nordeķu parkā –
    • Nordeķu parkā jūlijā un augustā notiks sarunas un tikšanās ar apkaimes iedzīvotājiem, kurās tiks stāstīts par Dzirciema un Iļģuciema vēsturi un kultūras vērtībām, kā arī rīkoti četri muzikāli vakari;
    • Vērmanes dārzā paredzētas astoņas koncertprogrammas dažādām muzikālajām gaumēm – gan akadēmiskās, gan populārās mūzikas cienītājiem, lai iepriecinātu dažādu paaudžu rīdziniekus un pilsētas viesus.
  • lielāka mēroga pasākumi –
    • 10. jūnijā – Saldējuma festivāls Vērmanes dārzā;
    • 23. jūnijā – Jāņu svinības Dzegužkalnā, Grīziņkalnā un Mežaparka Zaļajā teātrī;
    • no 30. jūnija līdz 9. jūlijam – Vispārējie latviešu XXVII Dziesmu un XVII Deju svētki;
    • no 14. jūlija līdz 15. jūlijam – festivāls “Positivus” Lucavsalā;
    • 19. augustā – Rīgas dzimšanas dienas svinības Vecrīgā – plānota daudzveidīga un laikmetīga kultūras programma, jaunrade dažādām mērķauditorijām, laikmetīgi scenogrāfiskie risinājumi, piknika zonas un noslēgumā – muzikāla kulminācija Doma laukumā.

Visi pasākumi iedzīvotājiem būs pieejami bez maksas.

Rīgas drosmes un prieka vasaras devīze šogad ir “Drosme un prieks rodas, kad satiekamies”, īpašu akcentu liekot uz vēstījumu “Mēs aizstāvam citus viņu cīņās par brīvību, jo zinām, ka tā ir arī mūsējā”. Drosmes un prieka vasaras kuratori ir biedrība “Mākslas birojs”.

“Apeirons” mudina sabiedrību uz lietām paraudzīties no cita skatupunkta

Šā gada martā Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” skatītājus priecēja ar jauno raidījumu “Pāreja”. Tagad pieejama arī raidījuma otrā epizode, kas aizraujošā un citādākā veidā parāda sabiedrības dažādību un rosina ikvienu paskatīties uz notikumiem un lietām no cita skatupunkta.

Raidījumu ikviens interesents var noskatīties “Apeirons” sociālo tīklu kontos – Youtube, Facebook un Instagram. Raidījuma epizodes skatāmas katra mēneša trešajā trešdienā līdz pat 15. novembrim. Kopā skatāmas būs deviņas raidījuma epizodes.  

Katrā raidījumā kāds sabiedrībā zināms un iemīļots cilvēks ielūkojas kādā no nevalstiskajām organizācijām un to ikdienā, lai uzzinātu par iespējām pašiem caur brīvprātīgo darbu gan palīdzēt līdzcilvēkiem, gan arī gūt vērtīgas zināšanas un prasmes sev. Otrajā raidījumā aktrise Zane Daudziņa ciemojas pie Līgas Bērziņas Latvijas Autisma apvienībā. Tādējādi var uzzināt ne tikai par to, kāpēc šāda organizācija tika izveidota, bet arī izprast to, ko nozīmē “autisms”.

Katrā raidījumā ir iespēja ļauties jauniem atklājumiem – šajā epizodē parādām noderīgas  un interesantas spēles un citus resursus uzvedības problēmu risināšanai un savstarpējās saskarsmes uzlabošanai, ko radījusi Uzvediba.lv komanda.

Tāpat kā iepriekšējā raidījumā, arī šajā noslēgumā – sociālās jomas aktualitātes. Šoreiz raidījumā intervija ar Rīgas domes deputātu, Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāju Viesturu Kleinbergu.

Visu raidījuma epizodi var noskatīties šeit: https://youtu.be/jQJ_RrYq8ec

Raidījuma veidošana tiek līdzfinansēta Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Informācijai: Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” projektu vadītāja Liena Eisaka, 29860162, liena@apeirons.lv

Iepazīstinās ar Rīgas vasaras kultūras programmu un gatavību XVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 13. aprīlī uzklausīs divus nozīmīgus ziņojumus – par 2023. gada Rīgas vasaras kultūras programmas sagatavošanu un par Rīgas līdzdalību XVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XVII Deju svētku sagatavošanā un norisē.

“Abi ziņojumi iezīmē nozīmīgu paveikto un vēl priekšā stāvošo darbu Rīgai tuvākajos mēnešos, lai iepriecinātu gan rīdziniekus, gan pašmāju un ārvalstu viesus ne tikai centrā, bet arī apkaimēs,”

uzsver komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Komitejas sēdē tiks sniegs ziņojums par 2023. gada Rīgas vasaras kultūras programmas sagatavošanu un norisi. Būs iespēja iepazīties ar daudzveidīgo pasākumu programmu, kas paredzēta divu mēnešu garumā no 10. jūlija līdz 1. septembrim, kuras gaitā augustā atzīmēsim arī Rīgas dzimšanas dienu. Programma plānota pēc 2022. gadā aizsāktās “Rīgas drosmes un prieka vasaras” koncepcijas.

Komitejas sēdē deputāti un klātesošie tiks iepazīstināti ar Rīgas kā Dziesmu svētku un XVII Deju svētku organizētāja – Latvijas Nacionālā kultūras centra – stratēģiskā partnera līdzdalības pasākumiem svētku sagatavošanā un norisē, ieskicēti dalībnieki un iesaistītie svētkos no Rīgas pašvaldības amatiermākslas kolektīviem, kā arī pašvaldības institūcijām, un tiks sniegta informācija par to, kā plānota svētku norise Rīgā.

Komitejas sēdē ceturtdien lems arī par komisijas izveidošanu līdzfinansējuma piešķiršanai citu kultūras un mākslas pasākumu īstenošanai un izskatīs vairāku Rīgas skolu nolikumus. Komitejas sēdei varēs sekot līdzi tiešraidē mājaslapā www.riga.lv .

Vai šodienas prasmes noderēs nākotnes darba tirgū? Sabiedrību aicina iesaistīties pētījumā par pieaugušo prasmēm

Lai noskaidrotu, kādas prasmes būtu nepieciešams pilnveidot Latvijas iedzīvotājiem un nodrošinātu atbilstošus prasmju pilnveides pasākumus, Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitāti un pētījumu centru SKDS aicina iesaistīties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas pētījumā (PIAAC). Pētījumā līdz vasaras sākumam aicināts piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs vecumā no 16 līdz 65 gadiem, kurš saņēmis uzaicinājuma vēstuli savā pastkastītē.

“Dalība pētījumā ir brīvprātīga, tomēr tieši jūsu iesaiste šajā starptautiskajā pētījumā ir ļoti svarīga, tāpēc neatsakiet dalību tajā. Katra izlasē iekļuvusī mājsaimniecība pārstāv vairākas citas sev līdzīgas mājsaimniecības. Jūsu atteikums rada risku, ka tiks iegūti nepilnīgi dati un var tikt izdarīti kļūdaini secinājumi par patieso situāciju Latvijā,” norādīts uzaicinājuma vēstulē.

“Plašākā kontekstā šis pētījums sniegs precīzāku darba tirgus vajadzību analīzi un prognozēšanu, izgaismojot to, kas trūkst zināšanu, prasmju attīstībā no pieaugušā cilvēka skatpunkta. Digitalizācija, automatizācija, globalizācija, sabiedrības novecošanās, pāreja uz ilgtspējīgākiem energoresursiem – tās ir izmaiņas, kuras skar un ietekmē ikvienu pieaugušo un mums visiem ir jābūt gataviem darba profila, karjeras maiņai un attīstībai,” saka izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. “Vēlos arī uzsvērt, ka pētījums ir nozīmīgs darba devējiem, sniedzot iespēju pārskatīt cilvēkresursu piesaistes, pieredzes un attīstības stratēģijas, objektīvi izvērtēt un efektīvi attīstīt cilvēkkapitālu savā nozarē”.

“Iedzīvotāju atbildes ir vērtīgs ieguvums, lai apzinātu, kurā jomā vajadzīgi uzlabojumi,” stāsta Aija Zobena, Latvijas Universitātes profesore, OECD PIAAC vadītāja Latvijā.Datu analīze ļaus aplūkot prasmju līmeni nozaru griezumā un mērķtiecīgāk un efektīvāk plānot un veidot izglītības un nodarbinātības atbalsta programmas.

Ar pētījuma rezultātiem tiks sekmēta sistemātiska pieeja, lai:

  • precīzi noteiktu pieaugušo mācīšanās vajadzības;
  • izveidotu motivējošu, ar skaidri definētiem, izmērāmiem mērķiem un efektīvi pārvaldāmu pieaugušo izglītības sistēmas finansēšanas modeli;
  • lai atlasītu mērķgrupas, kurām nepieciešams specifisks atbalsts, un lai īstenotu efektīvus atbalsta pasākumus kā Valsts izglītības attīstības aģentūras, tā Nodarbinātības valsts aģentūras un Ekonomikas ministrijas īstenoto programmu ietvaros.

UZZIŅAI

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm pēdējo pāris gadu laikā Latvijā izteikti pieaudzis pieprasījums pēc augsti kvalificēta darbaspēka. Strauji attīstoties digitalizācijai teju visās nozarēs, paredzams, ka manuālu rutīnas darbu drīzumā varēs paveikt tehnoloģijas un darbiniekiem nāksies pārkvalificēties. Vienlaikus darba tirgū atrast darbinieku ar atbilstošām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk un izmaksā dārgāk. Tam risinājums ir ieguldīt savu darbinieku mācībās un attīstībā. Tomēr, kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2020. gadā Latvijā tikai nepilna trešā daļa darbinieku piedalījās darba devēja organizētās apmācībās, būtiski atpaliekot no vidējā Eiropas Savienības rādītāja, kas ir 42%.

Līdz šim dati par pieaugušo izglītību primāri tika iegūti dažādos apsekojumos, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes īstenotajā Darbaspēka apsekojumā, raugoties uz dalības biežumu, vai Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) gadījumā, kurā katrs aptaujas dalībnieks pats dod vērtējumu savu prasmju līmenim. Nozīmīga atšķirība ir tā, ka OECD PIAAC pētījums nav veidots kā aptauja, bet ar speciāli veidotiem uzdevumiem ir tiešs prasmju mērījums un piedāvā arī papildu iegūto datu analīzi.

Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļvietnē šeit.

Latvijā OECD PIAAC īsteno ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā Nr. 8.3.6.1/16/I/001 „Dalība starptautiskos izglītības pētījumos”. 

11. aprīlī šizofrēnijas slimnieku tuvinieki aicināti uz semināra “Veidot piepildītu dzīvi, sadzīvojot ar šizofrēniju” otro daļu

Šī gada 11. aprīlī, no plkst. 15.00 – 17.00 Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Konferenču zālē, Tvaika ielā 2, notiks seminārs “Veidot piepildītu dzīvi, sadzīvojot ar šizofrēniju” – 2. daļa – kā stiprināt sevi un veicināt tuvinieka atgriešanos savā dzīvē; kā sadzīvot ar slimību un veidot piepildītu dzīvi. Šis bezmaksas seminārs notiks TIKAI klātienē un uz to īpaši aicinām šizofrēnijas pacientu tuviniekus.

Semināru vadīs Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Izglītības un pētniecības daļas vadītāja, psihiatre Liene Sīle. Semināra mērķis ir sniegt informatīvu un emocionālu atbalstu ikvienam, kura ģimenē ir šizofrēnijas slimnieks, lai mazinātu izdegšanas risku, kas saistīts ar pacientu ar psihisku saslimšanu atbalstīšanu, būšanu kopā. Seminārā runāsim par aspektiem, ar ko saskaras tuvinieki, mīļam cilvēkam slimojot ar šizofrēniju. Seminārs būs veltīts arī praktiskiem aspektiem – kā organizēt dzīvi, kā atpūsties, kā nepazaudēt sevi rūpēs; kā arī tiks sniegti ierosinājumi, kā labāk sadzīvot ar šizofrēniju, kā rīkoties krīzes brīžos.

Šis ir trešais seminārs no cikla “Iecietības formula: zināšanas un pieņemšana”, ko organizē RPNC Attīstības fonds un kas tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Nākamais, cikla ceturtais klātienes seminārs “Cieņa, kas sakņojas zināšanās: jautājumi apkalpošanas nozaru uzņēmumiem”, plānots 25. maijā.

11. aprīlī seminārs notiks KLĀTIENĒ un tas netiks ierakstīts (lai šizofrēnijas slimnieku radinieki varētu justies brīvi šajā vidē un uzdot visus tiem interesējošos jautājumus), tādēļ lūdzam semināram reģistrēties līdz 10. aprīlim (ieskaitot), sūtot savu vārdu, uzvārdu, telefona numuru un epasta adresi uz info@rpnc.lv.

Vairāk informācijas par semināru ciklu: silva.bendrate@rpnc.lv.

Rīga kļūs zaļāka un iedzīvotājiem draudzīgāka

Rīgas pašvaldība šogad vairāk resursu veltīs pilsētas zaļās infrastruktūras attīstībai, stādot vairāk kokus, kopjot esošos apstādījumus, atjaunojot celiņus parkos, uzstādot soliņus un mazinot gaisa piesārņojumu. Tāpat rīdzinieku un galvaspilsētu viesu ērtībām pašvaldība veidos jaunas un uzlabos esošās sabiedriskās tualetes, sakārtos atpūtas zonas un pludmales, kā arī veicinās mājokļu pieejamību.

“Šogad būtiski zaļinām pilsētu, jo koki, apstādījumi, parki, pilsētas meži sniedz būtisku ieguvumu rīdziniekiem gan gaisa kvalitātes ziņā, gan pasargājot pilsētu no karstuma un spēcīgu lietavu ietekmes. Labiekārtojot parkus, veidojot rekreācijas zonas apkaimēs mēs padarām Rīgu par labāku un ērtāku vietu dzīvošanai. Šogad arī būtiski samazinām rindas uz pašvaldības dzīvokļiem un veicinām energoefektivitātes un apsaimniekošanas kvalitātes celšanu.”

uzsver  Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.
  • Jauni koku stādījumi un bioloģiskās daudzveidības veicināšana

Rīgas pašvaldība šogad galvaspilsētas ielu apstādījumos plāno iestādīt rekordlielu koku skaitu – ap 1000 jaunu koku. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments jau šajā pavasarī dažādās apkaimēs ielu apstādījumos iestādīs vairāk nekā 500 kokus – dižstādus un atjaunos pilsētas apstādījumus. Rīga kļūs zaļāka!

Plānots, ka gan pilsētas centrā, gan citās apkaimēs stādīs liepas, ošus, ievas, ceriņus, lapegles, pīlādžus, ozolus, kļavas, papeles, ginkus un dekoratīvās ābeles.

Galvaspilsētā koku stādīšana notiek arī ielu atjaunošanas un citu būvprojektu laikā, kā arī parkos un skvēros kokus stāda pašvaldības uzņēmums “Rīgas meži”, tāpēc kopējais iestādīto koku skaits galvaspilsētā būs ievērojami lielāks.

Šogad arī plānots atjaunot ielu stādījumus un koku apdobes 3000 kvadrātmetru platībā, izbūvēt Ēbelmuižas parka gājēju celiņus un atjaunot celiņus citos parkos un skvēros 1000 kvadrātmetru platībā, kā arī uzbūvēt bērnu laukumu Kanālmalas apstādījumos

Lai rūpētos par bioloģisko daudzveidību, šogad pašvaldība izveidos ceļa pieslēgumu no Jaunciema gatves uz dabas liegumu “Jaunciems”, nodrošinās pļavu un niedrāju pļaušanu 137 hektāru platībā un turpinās darbu pie tādu invazīvo svešzemju sugu kā vārpainā koraine, krokainā roze, Kanādas zeltslotiņas, tatārijas salāta un latvāņa  izplatības samazināšanas.

  • Labiekārtotas pludmales, jaunas tualetes un strūklaku atjaunošana

Šogad turpināsies infrastruktūras uzlabošana Rīgas pludmalēs un atpūtas zonās. Peldvietās plānots uzstādīt astoņus jaunus vides objektus, atjaunot volejbola laukuma segumu Hapaka grāvja atpūtas zonā pie Kleistu ielas, labiekārtot Velnezera aktīvās atpūtas vietu, uzstādot sauļošanās zviļņus, solus, atkritumu urnas un pārģērbšanās kabīnes, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus atpūtas zonā pie Daugavas Zirņu salā un Bolderājas karjerā Kleistu ielā – atkritumu urnas, divpusējos pludmales solus un sauļošanās zviļņus.

Plānots arī sākt realizēt būvprojektu atpūtas vietas pie Juglas ezera izveidošanai Braila ielā un pilnībā atjaunot glābšanas stacijas posteni Vakarbuļļu peldvietā.

2023. gadā tiks uzstādītas desmit papildus sabiedriskās tualetes, nodrošinot vides pieejamību, esošās 18 sabiedriskās tualetēs tiks uzlabotas drošības prasības un vasaras periodā papildus tiks uzstādītas 45 bioloģiskās tualetes parkos.

Turpinot strūklaku atjaunošanu galvaspilsētā, šogad plānots nomainīt hidroizolāciju bradājamajam baseinam “Lutausis” Grīziņkalna parkā un sākt projekta izstrādi strūklakas “Sumpurnis, bārenīte un mātesmeita” atjaunošanai Kronvalda parkā.

Lai mazinātu teritoriju applūšanas risku, šogad plānots atjaunot meliorācijas grāvjus apmēram 1470 metru garumā un uzturēt meliorācijas grāvju piegulošās teritorijas apmēram 18 hektāru platībā.

  • Mazināsim gaisa piesārņojumu

Rīga pakāpeniski plāno pāriet uz videi draudzīgāku apkures sistēmu, tāpēc šogad plānots pieņemt jaunus noteikumus par atļautajiem apkures veidiem dažādās galvaspilsētas apkaimēs. Tiks atjaunotas arī esošās gaisa monitoringa stacijas un plānota izglītojoša kampaņa par gaisa piesārņojuma ietekmi uz sabiedrību.

Ogļskābās gāzes (CO2) izmešu samazināšanas programmai Rīgas enerģētikas aģentūrai šogad piešķirti četri miljoni eiro, kas paredz būtiskus uzlabojumus pašvaldības ēkās, tostarp saules paneļu uzstādīšanu un energoefektivitātes pasākumu, pāreju uz atjaunīgo energoresursu izmantošanu u.c. aktivitātes.

  • Šķirosim atkritumus

Rīga pašvaldība pēdējo gadu laikā veikusi dažādus pasākumus šķirošanas veicināšanai un galvaspilsētā ievērojami pieaudzis vieglā iepakojuma, stikla un bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru skaits.

Šogad turpināsies darbs pie šķiroto atkritumu savākšanas laukumu veidošanas, publisko šķirošanas punktu tīkla paplašināšanas un mobilo bīstamo atkritumu savākšanas punktu tīkla pārskatīšanas.

Tāpat šogad Rīgā palielināsies tekstila izstrādājumu šķirošanas iespējas, izvietojot jaunus šķirošanas konteinerus, plānots sākt projektu vienreizlietojamo trauku un glāžu izmantošanas samazināšanai, kā arī, iestājoties siltākam laikam, atsākt bioloģisko atkritumu šķirošanu kapsētās. Norit darbs pie depozīta trauku sistēmas ieviešanas Rīgas pasākumos.

  • Mājokļi kļūs pieejamāki un drošāki

Šogad plānots atjaunot vismaz 90 pašvaldības īpašumā esošos dzīvokļus, 1140 dzīvokļos ar malkas apkuri uzstādīt dūmu detektorus un septiņos dzīvokļos atjaunot apkures sistēmu uzstādot siltumsūkņus.

Tāpat plānots sākt ēkas Ziepju ielā 11 ilgtspējīgas atjaunošanas projektēšanas darbus, Ūnijas ielas 49.namu pielāgot Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai, kā arī turpināt darbu pie ēku atjaunošanas Prūšu ielā 25a, Dolomīta ielā 1 un Lielupes iela 1 -k10.

  • Rīgas kapsētās uzlabos vides pieejamību

2023. gadā pašvaldība plāno nodrošināt vides pieejamību I Meža kapsētas administratīvajai ēkai, I Meža kapsētas kapličai un Kapsētu pārvaldes administratīvajai ēkai Aizsaules ielā 1A. Tāpat šogad plānots sākt projektēšanas darbus jauna kolumbārija ierīkošanai I Meža kapsētā, veikt Ziepniekkalna, Raiņa un Kapsila kapsētu digitalizāciju un uzstādīt desmit piemiņas akmeņu (stēlas) Latvijas kara ordeņa kavalieriem II Meža kapsētā.

Rīdzinieki aicināti pieteikt talkošanas vietas

Rīgas pašvaldība, sadarbojoties ar kustību “Lielā talka”, jau 16. reizi aicina iedzīvotājus sakopt savas apkārtnes teritorijas.

Lielā Talka 2023.gadā norisināsies 22. aprīlī, un iedzīvotāji aicināti savas izvēlētās talkošanas vietas Rīgā pieteikt mājaslapā www.talkas.lv vai sazināties ar Rīgas pašvaldības Lielās Talkas koordinatoriem līdz 17. aprīlim (ieskaitot).

Ja, talkošanas vieta tiks pieteikta www.talkas.lv ar talkas atbildīgajiem sazināsies viens no Rīgas pašvaldības Lielās Talkas koordinatoriem un saskaņos kopjamās teritorijas atrašanās vietu, precizēs īpašuma piederību, prognozējamo atkritumu apjomu un veidu, kā arī precizēs vietu, kur īslaicīgi novietot savāktos atkritumus, lai atkritumu izvedējiem būtu iespējams ērti un ātri tos izvest.

Talkotājiem savāktie atkritumi jāievieto izsniegtajos talkas maisos, jo “Lielās talkas” ietvaros tiks organizēta tikai talkas maisu izvešana.

Talkas maisus bez maksas būs iespējams saņemt 22.aprīlī apstiprinātajā talkošanas vietā pie talkas atbildīgā, vai Daugavpils ielā 31, Rīgā, zvanot Rīgas pašvaldības Lielās Talkas koordinatoriem atbilstoši teritoriālajam sadalījumam, šādos laikos:

  • 04.04.2023., 05.04.2023. no plkst. 8.00 līdz plkst. 19.00
  • 11.04.2023., 13.04.2023. no plkst. 8.00 līdz plkst. 19.00
  • 17.04.2023. no plkst. 8.30 līdz plkst. 19.00
  • 18.04.2023.-21.04.2023. no plkst. 8.00 līdz plkst. 19.00

Talciniekiem jāņem vērā, ka Rīgas pašvaldība atkritumu izvešanu organizēs tikai talkām, kurās tiek sakoptas pašvaldības teritorijas. Piesakot savu talkošanas vietu savlaicīgi un saņemot apstiprinājumu, būs iespējams noorganizēt savlaicīgu atkritumu izvešanu. Ja tiek sakopta privātīpašuma teritorija vai privātīpašumam piegulošā teritorija, par atkritumu izvešanas organizēšanu atbild teritorijas īpašnieks/valdītājs/apsaimniekotājs.

Pēc 17. aprīļa jaunu talkošanas vietu pieteikt nevarēs, bet varēs pieteikties pie talkas atbildīgajiem jau apstiprinātajās talkošanas vietās.

Ja radušies jautājumi vai neskaidrības par Lielās talkas norisi Rīgā, lūgums zvanīt Rīgas pašvaldības Lielās Talkas koordinatoriem atbilstoši administratīvajai teritorijai pa tālruņiem:

  • Rīgas Centra rajons un Rīgas Latgales priekšpilsēta – Marianna Skudra,  tālr. 67026654, e-pasts: Marianna.Skudra@riga.lv
  • Rīgas Centra rajons un Rīgas Latgales priekšpilsēta – Ivita Žīgure, tālr. 67013579, e-pasts: Ivita.Zigure@riga.lv
  • Rīgas Kurzemes rajons un Rīgas Zemgales priekšpilsēta – Baiba Zvaigzne, tālr. 67037074, e-pasts: Baiba.Zvaigzne@riga.lv
  • Rīgas Kurzemes rajons un Rīgas Zemgales priekšpilsēta – Rolfs Vendiņš – tālr. 67181874, e-pasts: Rolfs.Vendins@riga.lv
  • Rīgas Ziemeļu rajons un Rīgas Vidzemes priekšpilsēta – Inesa Fedjuhina tālr. 67013565, e-pasts: Inesa.Fedjuhina@riga.lv
  • Rīgas Ziemeļu rajons un Rīgas Vidzemes priekšpilsēta – Vera Solovjova tālr. 67105924, e-pasts: Vera.Solovjova@riga.lv

Vairāk informācijas par talkošanas vietu pieteikšanu un padomi talkotājiem www.talkas.lv.

 “Lielā talka” ir nevalstiska kustība Latvijā, kas kopš 2008. gada ne tikai katru gadu organizē talkas visā valstī, bet īsteno arī dažādus projektus sabiedrības izglītošanai vides aizsardzības jautājumos.

Top jauna izglītojoša programma pedagogiem, kuri strādā ar bērniem ar autiskā spektra traucējumiem

No 2023. gada 1.marta līdz 31. jūlijam, pateicoties Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centram un Rīgas pašvaldības finansējumam, Bērnu slimnīcas fonds (BSF) realizē projektu “Vienādas iespējas visiem – Programmas “Viegliem soļiem” ieviešana Latvijā – atbalsts pedagogiem (II. kārta)”. Projekts sniegs iespēju primāri Rīgas skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem iegūt bezmaksas informatīvu un izglītojošu rīku darbam ar bērniem, kuriem ir autiskā spektra traucējumi vai aizdomas par tiem.

Bērnu slimnīcas fonds ikdienā sniedz atbalstu bērniem ar AST, apmaksājot ABA terapijas un logopēda nodarbības. Lai arī atbalsts tiek sniegts lielā apjomā – šobrīd aktīvi 154 bērniem – rindā pēc atbalsta gaida vēl vairāki desmiti bērnu. Redzot to, ka BSF nespēj sniegt atbalstu visiem bērniem, kuriem tā ir tik svarīga, kā arī zinot par garajām rindām pie speciālistiem un konsultējoties ar nozares speciālistiem, pagājušajā gadā vecāku lietošanā tika nodota Latvijas auditorijai īpaši pielāgota pasaulē jau zināmā programma “Viegliem soļiem”(Simple Steps). Šī zinātnē un pierādījumos balstītā programma kalpo par atbalsta mehānismu vecākiem, kuru bērniem ir diagnosticēts AST vai aizdomas par AST, lai varētu ar bērnu darboties arī mājas apstākļos, un kad nav pieejamas ABA terapijas nodarbības.

Lai arī tika veiksmīgi uzsākts atbalsts vecākiem, liela problēma ir atbalsta trūkums pedagogiem, kuri ikdienā izglītības iestādēs saskaras ar bērniem, kuriem ir AST. Kaut gan bērni ar AST tiek maksimāli integrēti skolu vidē, ja pedagogi nav pietiekoši zinoši un sagatavoti darbam ar šiem bērniem, tad bieži vien šo bērnu iekļaušana izglītības sistēmā un apmācība kopumā ir ne vien izaicinoša pedagogiem, bet arī neveiksmīga kopumā. Pedagogiem trūkst zināšanu un pieejas darbā ar bērniem ar AST. Līdz šim ir vāji un fragmentāri izstrādāts atbalsts pedagogiem, lai viņi spētu veiksmīgi strādāt un saprast bērnus ar AST.

Tādēļ šogad Bērnu slimnīcas fonds uzņēmies iesākto darbu turpināt – izstrādāt izglītojošu rīku arī pedagogiem, kuri ikdienā saskaras ar bērniem, kuriem ir AST vai aizdomas par tiem. Projekts paredz jaunā programmas sadaļā pedagogiem izvietot profesionālus, izglītojošus video materiālus un lekcijas (ar speciālista dalību) par pedagogu darbu ar bērniem ar AST, kā arī raidierakstu par šo tēmu. Materiāli būs pieejami visiem pedagogiem, kuri izrādīs vēlmi un pieteiksies šai bezmaksas programmai.

Paralēli galvenajām projekta aktivitātēm, kas vērstas uz pedagogu darbu ar bērniem ar AST, projekta ietvaros joprojām tiks atbalstīti arī vecāki, kuri izmanto programmu “Viegliem soļiem” – uzturot komunikāciju starp lietotājiem īpašā grupā, sniedzot palīdzību programmas apgūšanā un lietošanā. Tāpat projekta ietvaros tiks atkārtoti informēta visa sabiedrība par šādas programmas pieejamību Latvijā un tās izmantošanas lietderību, īpašu uzsvaru liekot uz sadaļu pedagogiem darbam ar bērniem ar AST, tādējādi veicot arī sabiedrības izglītojošu funkciju un mazaizsargātas grupas (bērni ar AST) veiksmīgāku integrāciju izglītības sistēmā un sabiedrībā kopumā.

*Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.