Rīgas pašvaldība reorganizēs satiksmes infrastruktūras pārvaldību; veidos Ārtelpas un mobilitātes departamentu

Ceturtdien, 23. februārī, Rīgas domes apvienotajā Finanšu un administrācijas lietu un Satiksmes un transportu lietu komiteju sēdē tika atbalstīta iecere par Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta izveidi.

Tas tiek darīts, lai nodrošinātu efektīvu pašvaldības iestāžu sadarbību satiksmes infrastruktūras objektu plānošanas, uzturēšanas, projektēšanas un būvniecības organizēšanā, kā arī novērstu institūciju funkciju pārklāšanos.

Izveidojot Ārtelpas un mobilitātes departamentu, tajā tiks apvienotas vairākas pašvaldības iestādes, kuras šobrīd veic līdzīgus uzdevumus, kas saistīti ar pilsētas satiksmes infrastruktūras pārvaldību. Jaunajā departamentā iecerēts apvienot Rīgas domes Satiksmes departamentu un pašvaldības aģentūru “Rīgas gaisma”, kā arī pievienot Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldi un Teritorijas labiekārtošanas pārvaldi. Tāpat jaunajam departamentam tiks pievienotas atsevišķas publiskās ārtelpas uzturēšanas funkcijas, kuras šobrīd veic Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

“Rīgai jāturpina praksē ieviest labas pārvaldības principi. Rīdzinieku izpratne par kvalitatīvu, drošu un mūsdienīgu satiksmes infrastruktūru, kā arī pieprasījums pēc tās aug. Tas nozīmē, ka arī pašvaldības spējām to nodrošināt ir jāaug. Īstenojot satiksmes jomas pārvaldības reorganizāciju, virzāmies uz efektīvāku un kvalitatīvāku pilsētas infrastruktūras uzturēšanas un attīstības modeli,” uzsver Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis norāda: “Sadrumstalotība rada neskaidrību un vairo birokrātiju, turpretī sakārtota sistēma ved uz efektīvu lietu kārtību un raitu procesu virzību, kas ļauj darbus paveikt ātrāk un kvalitatīvāk – tas arī ir mērķis, reorganizējot Rīgas domē satiksmes infrastruktūras uzturēšanas saimniecību. Līdz ar pieņemto lēmumu, tiek veidota vienota struktūrvienība, kuras atbildība ir rūpēties par drošu un sakārtotu satiksmes infrastruktūru galvaspilsētā – no ielu un ietvju uzturēšanas līdz apgaismojumam, un gādāt par publisko ārtelpu kopumā.”

Reorganizācija plānota, jo esošais funkciju sadalījums pašvaldībā nespēj nodrošināt ārtelpas un mobilitātes infrastruktūras plānošanu un attīstību tādā kvalitātē, kādā to sagaida Rīgas iedzīvotāji. Kā parāda pašvaldības pasūtītais satiksmes infrastruktūras jomas pārvaldības audits, salīdzinājumā ar līdzīgām pilsētām Eiropā, noteiktais atbildību sadalījums Rīgā ir sadrumstalots. Dažāda veida uzturēšanas, plānošanas un būvniecības darbus kopumā šobrīd veic sešas dažādas pašvaldības struktūrvienības.

Tāpat būtiska problēma, kas skar satiksmes infrastruktūras jomas pārvaldību ir resursu trūkums. Darbinieku atalgojums nav konkurētspējīgs, tādēļ Rīgas domes Satiksmes departamentā šobrīd neaizpildīti ir 7% no tajā esošajām darbavietām, savukārt 38% departamenta speciālistu strādā virsstundas, liecina pašvaldības pasūtītā audita dati. Lai jauno Ārtelpas un mobilitātes departamentu padarītu par pievilcīgu darba vietu satiksmes jomas speciālistiem, šogad pašvaldības budžetā plānots paredzēt 375 000 eiro algu fonda palielināšanai.

Paredzēts, ka jaunais departaments darbu varētu sākt šī gada 1. septembrī. Gala lēmums par Ārtelpas un mobilitātes departamenta izveidi tiks pieņemts domes sēdē 1. martā.

NORISINĀSIES RĪGAS VALSTSPILSĒTAS PAŠVALDĪBAS UN NVO SADARBĪBAS MEMORANDA ĪSTENOŠANAS PADOMES 8. SĒDE

Piektdien, 24. februārī laikā no plkst. 11.00 līdz plkst. 12.30 norisināsies Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju (NVO) sadarbības memoranda īstenošanas padomes 8. sēde. Memoranda padomes sēdes darba kārtība: 1. […]

Lasīt vairāk

Rīgas pašvaldība aicina pieteikties finansēšanas konkursā radošo kvartālu un teritoriju atbalstam

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludinājis finansēšanas konkursu galvaspilsētas radošo kvartālu un teritoriju atbalstam, lai piešķirtu līdzekļus kultūras projektiem, kas īstenojami šā gada laikā.

Konkursa mērķis ir veicināt radošo kvartālu un teritoriju attīstību Rīgā, nodrošinot daudzveidīgu kultūras pakalpojumu sniegšanu, kultūras jaunradi un sabiedrības izglītošanu. Tas tiek rīkots, lai radītu publiski pieejamu, radošu un atvērtu mijiedarbības telpu, veicinot jaunu un radošu sadarbības formu attīstību, kā arī sekmētu mūsdienīgas, intelektuālas kultūrvides un kultūras infrastruktūras attīstību pilsētā.

Konkursā aicinātas piedalīties juridiskas personas, kas darbojas Rīgā, nodrošinot pilsētai nozīmīgu radošo kvartālu un teritoriju attīstību atbilstoši Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam.

Projektu pieteikumi iesniedzami elektroniskā formātā līdz 24. februāra plkst. 12.00, nosūtot uz e-pasta adresi iksd@riga.lv vai oficiālo elektronisko adresi.

Konkursa nolikums, pieteikuma forma un citi dokumenti pieejami mājaslapā kultura.riga.lv .

Papildu informācija: Kristīne Krūze, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes Kultūras institūciju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas galvenā speciāliste, tālrunis: 67043412, e-pasts: Kristine.Kruze@riga.lv .

Rīgas domes konkursam par līdzfinansējumu kultūrvēsturisko objektu un dzīvojamo māju saglabāšanai iesniegti 62 projekti

Rīgas domes izsludinātajā konkursā „Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums publiskai apskatei pieejamo kultūrvēsturiskā būvmantojuma objektu un dzīvojamo māju saglabāšanai 2023. gadā”, kurā projektu pieteikumi bija jāiesniedz līdz 17. februārim, saņemti 62 projektu pieteikumi par kopējo summu 1,19 miljoni eiro apmērā.

No konkursam iesniegtajiem projektiem 51 objekts pretendē uz iespēju saņemt pašvaldības līdzfinansējumu ēkas atjaunošanas vai restaurācijas darbiem 50% apmērā, kas nepārsniedz 30 000 eiro kultūras pieminekļa saglabāšanai. Savukārt 11 objekti pretendē uz pašvaldības līdzfinansējumu ne vairāk kā 5000 eiro apmērā ēkas elementu atjaunošanai vai restaurācijai.

Konkursam iesniegtos projektu pieteikumus, pieņemot lēmumu par finansējuma piešķiršanu,  līdz 5. maijam izvērtēs Pilsētvides attīstības un kvalitātes komisija. Finansējumu īpašniekam piešķirs tikai pēc būvdarbu pabeigšanas. Konkursam iesniegtie projekti ir jārealizē līdz šī gada 15. novembrim.

Papildus informācija par Rīgas domes līdzfinansētajām programmām ēku sakārtošanai un atjaunošanai pieejama mājaslapā https://atjauno.riga.lv/.

Eiropas Padome un Rīgas dome paraksta nodomu deklarāciju par dalību programmā “Starpkultūru pilsētas”

Rīga kļuvusi par 159. Starpkultūru pilsētu tīkla locekli un pirmo Latvijas pilsētu – Eiropas Padomes programmas “Starpkultūru pilsētas” dalībnieci. Programmas mērķis ir atbalstīt pilsētas starpkultūru stratēģiju izstrādē vai pārskatīšanā, lai veicinātu kultūras daudzveidību, kā arī migrantu un minoritāšu integrāciju. Pievienojoties programmai “Starpkultūru pilsētas”, Rīga ir apliecinājusi apņemšanos pārskatīt savu politiku un pārvaldību no starpkultūru perspektīvas aspekta un turpināt veidoties par iekļaujošu, tolerantu un daudzveidīgu pilsētu, kuras politikas pamatā ir starpkultūru integrācijas pieejas principi – vienlīdzība, daudzveidība, mijiedarbība un līdzdalība. Nodomu deklarāciju parakstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un Eiropas Padomes ģenerālsekretāra vietnieks Bjerns Berge (Bjørn Berge).

Programma “Starpkultūru pilsētas” atbalsta vietējās un reģionālās pašvaldības visā pasaulē un palīdz tām pārskatīt savu politiku caur starpkultūru un starpsektorālu  prizmu. Programmas pilsētu vidū ir, piemēram, Jonova (Lietuva), Krakova un Ļubļina (Polija), Hamburga, Minhene, Kopenhāgena, Lisabona, Parīze, Bukareste, Barselona, Oslo, Reikjavika, Dublina, Strasbūra, Liona, Hamburga, Minhene, Ženēva, Roterdama, Bergena,  Rijeka, Saragossa, Milāna, Venēcija, kā arī pilsētas Austrālijā, Kanādā, ASV un citās valstīs.

Parakstītā līguma ietvaros Rīga kā programmas dalībniece apņemas pārskatīt savu politiku un pārvaldību no starpkultūru perspektīvas aspekta, iesaistot amatpersonas, kas pārstāv dažādas partijas, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī starptautiskos ekspertus un partnerus no citām pilsētām. Rīgas pašvaldībā ir izstrādātas Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas pamatnostādnes 2019.–2024. gadam. Ņemot vērā, ka tuvākajā laikā plānots uzsākt darbu pie Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas pamatnostādņu izstrādes nākamajam periodam, šī ir lieliska iespēja, kas ļaus Rīgas pašvaldībai pārskatīt dažādas pārvaldības/politikas jomas, kas veicina starpkultūru integrāciju, novērtējot to, kāda ir pašvaldības politikas un ieguldīto resursu ietekme. Izmantojot programmas “Starpkultūru pilsētas” rīkus, būs iespējams noteikt, kurās jomās centienus būtu nepieciešams koncentrēt vairāk, formulējot mērķus, rādītājus un izstrādājot rīcības plānu, tādējādi radot iespēju pieņemt daudz informētākus lēmumus pašvaldības politikas veidošanā un īstenošanā.

Savukārt Eiropas padome apņemas sniegt konsultācijas un atbalstu Rīgai  programmas “Starpkultūru pilsētas” īstenošanas gaitā; nodrošināt saikni starp šo un citām saistītām programmām vietējā, valsts un starptautiskajā līmenī; nodrošināt ekspertu vizītes un sagatavot Rīgas starpkultūru profilu, kuru publicēs Starpkultūru pilsētu mājaslapas Rīgas sadaļā. Programmas ietvaros būs nodrošinātas starpkultūru ekspertu konsultācijas par pilsētas politikas pārskatīšanu no starpkultūru perspektīvas un stratēģijas aspekta, kā arī notiks tematiski un izglītojoši pasākumi saskaņā ar programmas darba plānu, kas tiek saskaņots ar projektā iesaistītajām pilsētām.

Rīgas dome un Eiropas Padome apņēmās periodiski pārskatīt un izvērtēt šīs nodomu deklarācijas īstenošanas gaitu.

Pašvaldība aicina nevalstiskās organizācijas pievienoties Rīgas valstspilsētas pašvaldības un NVO sadarbības memorandam

Rīgas dome aicina galvaspilsētas nevalstiskās organizācijas pievienoties Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandam, turpmāk – Memorands.

Lai veicinātu iedzīvotāju sadarbību ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību un nodrošinātu efektīvu nevalstisko organizāciju līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, kopš 2013. gada Rīgas pašvaldība un tās teritorijā darbojošās nevalstiskās organizācijas pievienojas atjaunotajam Memorandam. Memoranda virsmērķis ir veicināt sabiedrības iesaistīšanu un tās aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un īstenošanā, attīstot pastāvīgu partnerību starp pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām. Memorandam ik gadu ir pievienojušās jaunas nevalstiskās organizācijas un pašlaik pašvaldība Memoranda ietvaros sadarbojas jau ar 214 nevalstiskajām organizācijām, informācija par šīm organizācijām, kā arī Memoranda teksts un aktuālie grozījumi atrodami ŠEIT.

2021. gada 21. janvārī tika izveidota Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padome (turpmāk – Memoranda padome). Memoranda padome ir konsultatīva organizācija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Memorandā noteikto mērķu sasniegšanu. Saskaņā ar Memoranda padomes nolikumu tās sastāvā ir Rīgas domes priekšsēdētājs, Rīgas domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji un deviņi Memorandu parakstījušo nevalstisko organizāciju lēmējinstitūcijas vai izpildinstitūcijas pārstāvji (turpmāk – nevalstiskās organizācijas pārstāvis). Nevalstisko organizāciju pārstāvjus Padomē ievēl uz noteiktu pilnvaru termiņu – diviem gadiem un informācija par šiem pārstāvjiem tiek publicēta Pašvaldības portālā www.riga.lv. 2023. gada martā plānots nākamais nevalstisko organizāciju pārstāvju atlases konkurss, lūdzam sekot informācijai.

Organizācijas, kas vēlas pievienoties Memorandam un to nav izdarījušas iepriekš, aicinām līdz š.g. 3. marta plkst. 15.00 atsūtīt ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, .edoc formāta pakotnē uz adresi integracija@riga.lv vai iesniegt klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas nodaļas punktos (Eduarda Smiļģa ielā 46, Daugavpils ielā 31, Gobas ielā 6A, Ieriķu ielā 43A vai Brīvības ielā 49/53, Rīgā) šādu dokumentu oriģinālus:

  • iesniegumu par organizācijas deleģējumu tās pārstāvim parakstīt Memorandu – paraugs iesniegumam;
  • pilnvaru, ja deleģētajam pārstāvim nav paraksta tiesības organizācijā – paraugs pilnvarai.

Memoranda parakstīšana tiek plānota elektroniskā formā, informācija par parakstīšanas norises laiku tiks izziņota pēc š.g. 3. marta, kad būs zināms, cik organizācijas šogad vēlas pievienoties Memorandam.

Papildu informāciju par Memoranda parakstīšanu var saņemt pie Marikas Barones, e-pasta adrese: marika.barone@riga.lv , tālrunis uzziņām – 67105652.

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris dodas tūrē uz Franciju

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) kopā ar diriģentu Andri Pogu februāra beigās dosies koncertturnejā uz Franciju, lai uzstātos Eksanprovansā, Mecā un Francijas sirdī – Parīzē. Tūrē uz skatuves kopā ar orķestri un diriģentu kāps gan viena no atzītākajām pasaules ērģelniecēm Iveta Apkalna, gan mūsdienās pieprasītais pianists Andrejs Korobeiņikovs.

“Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris jau sesto reizi dosies koncertturnejā uz Franciju. Otro reizi uzstāsimies arī slavenajā Parīzes filharmonijas zālē. Skaidrojums  mūsu īpašajām attiecībām ar Franciju ir veiksmīgā sadarbība ar Francijas aģentūru Productions Internationales Albert Sarfati, kura aizsākās 2015. gadā ar ļoti veiksmīgu koncertu vēsturiskajā Elizejas lauku teātra (Théâtre des Champs Elysées) zālē. Savukārt pirmo reizi Parīzes filharmonijā uzstājāmies 2018. gadā, pēc tam bija liels gods saņemt uzaicinājumu vēlreiz atgriezties uz šīs skatuves. 24. februāra koncertā kopā ar LNSO un Andri Pogu uz skatuves būs arī izcilā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna, kura atskaņos Pētera Vaska skaņdarbu Hymnus ērģelēm solo, kā arī kopā ar LNSO izpildīs Fantāziju un fūgu par korāli Ad nos salutarem undam leģendārā franču ērģelnieka Marsela Diprē (Marcel Dupré) aranžijā. Francijas turnejas laikā sniegsim vēl divus koncertus – Eksanprovansā un izcilajā Mecas koncertzālē Arsenāls (Arsenal de Metz). Šajā laikā, kad orķestru turnejas pasaulē kļūst par arvien retāku parādību, esam ļoti priecīgi un gandarīti par iespēju pārstāvēt Latviju Eiropas mūzikas metropolē. LNSO Francijas tūre norisināsies ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu,’’ komentē LNSO valdes locekle Indra Lūkina.

Pirmais LNSO tūres koncerts notiks trešdien, 22. februārī, Lielajā teātrī Eksanprovansā (Grand Théâtre de Provence). Kopā ar LNSO un Andri Pogu uz skatuves kāps viens no mūsdienu pieprasītākajiem pianistiem Andrejs Korobeiņikovs. Klausītājiem tiks piedāvāts Pētera Vaska dziļas katarses pilnais darbs Musica serena, kā arī Sergeja Rahmaņinova Otrais klavierkoncerts un Sergeja Prokofjeva mūzika no baleta “Romeo un Džuljeta”.

Piektdien, 24. februārī, LNSO dosies uz Parīzi, lai uzstātos Parīzes filharmonijas Pjēra Bulēza Lielajā zālē (Grande salle Pierre Boulez). Tur LNSO un Andri Pogu redzēsim uz skatuves kopā ar vienu no atzītākajām pasaules ērģelniecēm – Ivetu Apkalnu. Kopējā sadarbībā skanēs Franča Lista Fantāzija un fūga par korāļa Ad nos, ad salutarem undam tēmu. Francijas publiku gaida arī Pētera Vaska opusa Hymnus ērģelēm solo un Sergeja Prokofjeva baleta svītas “Romeo un Džuljeta” daļu atskaņojums.

Francijas tūre noslēgsies 25. februārī ar LNSO uzstāšanos Mecā. Arī šeit orķestrim un Andrim Pogam pievienosies harizmātiskais pianists Andrejs Korobeiņikovs, atskaņojot Pētera Vaska, Sergeja Rahmaņinova un Modesta Musorgska mūziku.

LNSO koncertturneju uz Franciju atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

Aktuālajiem LNSO notikumiem aicinām sekot LNSO mājaslapā – https://www.lnso.lv/ – kā arī orķestra Facebook lapā – https://www.facebook.com/LNSO.lv

Tikšanās ar LTV1 raidījuma ‘’Literatūre’’ vadītājiem

22. februārī plkst. 16.30 filiālbibliotēkā “Vidzeme” (Rīgā, Brīvības gatvē 206) notiks tikšanās ar literārā tūrisma dokumentālo raidījumu cikla “Literatūre” vadītājiem un veidotājiem Martu Selecku un Gustavu Terzenu.

2023. gada janvārī ir sākusies jau piektā “Literatūres”  sezona. Tā turpināsies astoņās jaunās epizodēs, kurās literatūras un rakstniecības cienītājiem gaidāmi ekskursi uz dažādām Latvijas malām, meklējot atkaltikšanās ar labi pazīstamiem un iepazīšanās ar jaunatklātiem rakstniekiem un dzejniekiem.

Raidījumos, kā jau ierasts, Marta dosies ceļojumā kopā ar vienu latviešu mūsdienu rakstnieku, kura domas saistīs kāds aizgājušo laiku latviešu autors. Savukārt, Gustavs ar grāmatām rokās dosies pie cilvēkiem, kuriem lasīs priekšā fragmentus no šo rakstnieku darbiem. Neraugoties uz jau tradicionālo raidījuma formu, tajā gaidāmi iepriekš neparedzami pārdomu un emociju uzplaiksnījumi, kā arī dažu labu ierasto pieņēmumu apstiprinājumi un arī apvērsumi.

Literārās pēcpusdienas apmeklētājiem šajā tikšanās reizē būs iespēja uzzināt par raidījuma veidotāju spilgtākajām filmēšanas epizodēm un dažādajām pieredzēm grāmatlasīšanas brīžos, tiekoties ar ļaudīm visneparastākajās vietās. Varēsim klausīties viesu stāstījumā par jau padarīto un jaunajām iecerēm, kā arī uzdot jautājumus par jaunajā sezonā iesaistītajiem literātiem.

Kontaktinformācija bibliotēkā: tālr. 67181217

Bibliotēkas darba laiks:

  • P, O, C: no Plkst.11:00 – 19:00;
  • T, Pk: no Plkst. 10:00 – 18:00;
  • S: no Plkst. 10:00 – 17:00

Pasākums var tikt fotografēts/filmēts. Uzņemtie materiāli tiks izmantoti bibliotēkas publicitātei.

Rīgas pašvaldības policija gatava nozīmīgām pārmaiņām

Rīgas pašvaldības policijas (RPP) vadība šonedēļ Rīgas domē  prezentēja pagājušā gada darba rezultātus un nākotnes plānus. Sanāksmē tika iezīmēti divi galvenie nākotnes uzdevumi – iedzīvotāju drošības sajūtas paaugstināšana un policistu darba vides uzlabošana.

Pērn RPP kopā apkalpoja vairāk nekā 126 000 izsaukumu, kas ir par aptuveni 10 % vairāk nekā gadu iepriekš. Lai gan lielu daļu slodzes joprojām rada izsaukumi par automašīnu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem, policijas vadība arī uzsvēra, ka pagājušajā gadā arī paplašinātas policijas tiesības jaunu pārkāpumu veidu izskatīšanā. Piemēram, pagājušajā gadā 66 administratīvo pārkāpumu procesi sākti par militārās agresijas slavināšanu, bet 187 pārkāpumi konstatēti bezpilota gaisa kuģu jeb dronu lietošanas jomā.

“Iedzīvotājiem šajā laikā ir svarīga drošības sajūta gan pilsētā kopumā, gan savā apkaimē, tādēļ mums (policijai) ir jābūt redzamiem gan ielās, gan mediju telpā,” uzsvēra RPP priekšnieks Juris Lūkass, akcentējot, ka policijas klātesamība apkaimēs ir tikpat svarīga kā komunikācija ar sabiedrību. Vienlaikus Lūkass norādīja, ka pagājušajā gadā ir izdevies samazināt reaģēšanas laiku izsaukumos, kuros apdraudēta personas dzīvība vai veselība. Savukārt, lai uzlabotu šos rādītājus nākotnē, RPP priekšnieks pastāstīja par plāniem paplašināt un modernizēt videonovērošanas sistēmu, kā arī par Vienotās vadības centra izveidi.

“Mums ar RPP ir kopēja vīzija, ka Rīgai jākļūst par drošāko pilsētu Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām. Mēs esam iecerējuši dubultot video novērošanas punktu skaitu un izveidot RPP Vienotās vadības centru, šādi krietni pilnveidojot policijas efektivitāti. RPP ir gatava nozīmīgām pārmaiņām,” norāda Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāja Linda Ozola.

Kā otru prioritāti Lūkass izvirzīja policistu darba vides uzlabošanu, norādot, ka nevienu no izvirzītajiem policijas mērķiem nav iespējams sasniegt bez darbiniekiem. Tādēļ pašlaik tiek strādāts pie iekšējās komunikācijas uzlabošanas, jaunas apmācību sistēmas ieviešanas, kā arī tiek turpināts strādāt pie atalgojuma uzlabošanas, slodzes mazināšanas, kā arī dažādiem ikdienas sadzīves uzlabošanas risinājumiem. “Lai gan gads ir sācies ar algu pārskatīšanu, policistu atalgojums joprojām nav pietiekami konkurētspējīgs darba tirgū, ja ņem vērā lielo slodzi un izdegšanas riskus,” rezumēja J. Lūkass.

“Man ir gandarījums, ka šajā sasaukumā esam ieviesuši jaunu tradīciju – ciešu Rīgas domes dialogu ar RPP, kas iepriekš bija atstāts novārtā. Mana galvenā prioritāte, gan tīri objektīvi, gan pēc sarunām ar RPP vadību un policistiem, ir RPP darbinieku atalgojuma celšana un darba apstākļu uzlabošana. Kopā ar domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi esam vienojušies turpmāk katru gadu 30% no pilsētas izaugsmes budžeta atvēlēt tieši šim mērķim,” uzsver L. Ozola.

Stājas spēkā jaunais Rīgas teritorijas plānojums

Trešdien, 15. februārī, klātesot Rīgas domes vadībai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks parakstīja rīkojumu par Rīgas teritorijas plānojuma spēkā stāšanos, tādējādi atceļot iepriekšējā ministra lēmumu par plānojuma apturēšanu. Savukārt ceturtdien, 16. februārī, Rīgas dome ārkārtas sēdē plāno atsaukt prasību Satversmes tiesā, ar kuru apstrīdēja iepriekšējā ministra lēmumu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis: “Ar šo lēmumu ir atgriezts taisnīgums. Jaunais rīkojums apliecina, ka pamatots ir bijis gan Rīgas pašvaldības, gan virknes citu organizāciju un institūciju apgalvotais, ka pilsētas teritorijas plānojuma apturēšana bija pilnībā nesamērīga un nepamatota. Tas, ka varam sākt piemērot plānojumu, dod skaidrību par nākotni Rīgas uzņēmējiem, potenciāliem investoriem, apkaimju biedrībām, nevalstiskajām organizācijām un pilsētas iedzīvotājiem. Šis jautājums ir beidzot atrisināts un attīstība Rīgā var turpināties. Paldies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam par šo valstisko un pamatoto lēmumu!”

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis norāda: “Šodien ir diena, kad pēc būtības noslēdzas teju 10 gadu darba cikls, kurā Rīga aktīvi strādāja pie pilsētas teritorijas plānojuma, piesaistot labākos ekspertus, analizējot labākos piemērus no citām pilsētām, uzklausot iedzīvotājus un uzņēmējus. Mēs esam pārliecināti, ka izstrādātais teritorijas plānojums ir kvalitatīvs un Rīgai ļoti vajadzīgs – tas mazinās birokrātiju kā privātpersonām, tā investoriem, tas daudzus procesus pilsētā padarīs vienkāršākus, skaidrākus un saprotamākus.”

Jaunais Rīgas teritorijas plānojums (RTP) nosaka prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei teritorijā, izņemot Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonu, kurā darbojas Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums. Jaunais RTP atbilst pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un aktuālajam tiesiskajam regulējumam valstī, sekmējot Rīgas attīstību, atbilstoši aktuālajai sociāli ekonomiskajai situācijai. Tāpat, salīdzinājumā ar iepriekšējo teritorijas plānojumu, RTP ir skaidrāks un saprotamāks, tādējādi mazinot birokrātisko slogu un atvieglojot plānojuma piemērošanu. 

Plānojums paredz elastīgākas un daudzveidīgākas apbūves iespējas, īpaši jauktas apbūves teritorijās, sekmējot arī uzņēmējdarbības attīstību un jaunu, modernu tehnoloģiju ieviešanu ražošanas uzņēmumos, tādejādi sabalansējot vides aizsardzības un ražošanas attīstības prasības. Būtiski, ka RTP ierobežo azartspēļu objektu attīstību pilsētas teritorijā.

RTP risinājumi sekmēs kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, konkretizējot aizsargājamās kultūrvēsturiskās vērtības un prasības darbībām ar kultūrvēsturiskām būvēm. Plānojums detalizē prasības apbūvei pilsētbūvniecības pieminekļu un apbūves aizsardzības teritorijās.

RTP ir palielināts dabas un apstādījumu teritoriju īpatsvars pilsētā, pasargājot no apbūves arī nelielas zaļās teritorijas. Noteiktas konkrētas prasības labiekārtojuma veidošanai, trokšņa un gaisa piesārņojuma ierobežošanai ar zaļo stādījumu palīdzību. Tāpat ir konkretizēti noteikumi gaisa piesārņojuma ierobežošanai un monitoringam. Plānojums ir vērsts arī uz piemērošanos klimata pārmaiņām, piemēram, paredzot iespējas  ilgtspējīgai lietus ūdeņu apsaimniekošanai.

Plānojums ir pieejams valsts vienotajā ģeotelpiskajā datu portālā GeoLatvija.lv, Rīgas ģeotelpiskajā datu portālā GeoRīga un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tīmekļa vietnē.

Kā ziņots, 2021. gada decembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apstiprināšanu, bet 2022. gada martā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs plānojumu apturēja. Jūnijā Rīgas dome apstrīdēja Satversmes tiesā šo ministra lēmumu. Ceturtdien, 16. februārī notiks Rīgas domes ārkārtas sēde, kurā lems par iesniegtās prasības atsaukšanu.