Rīgas Dzemdību namā pirmdien, 6. martā, rīdzinieku Gunas un Dmitrija ģimenē piedzimuši trīnīši – divi brālīši un māsiņa.

Vecākais brālītis Filips pasaulē nāca plkst. 12:03 un svēra 2300 gramus; vidējais brālītis Leons piedzima plkst.12:04 ar svaru 1947 grami, bet māsiņa Alise – plkst. 12:05 ar svaru 1680 grami.

Pirms pieciem gadiem Rīgas Dzemdību namā pasaulē nāca šīs ģimenes pirmdzimtais dēliņš Tomass. Rīgas pašvaldība sveic laimīgos vecākus!

Rīgas dome tradicionāli trīnīšu ģimenēm piešķir vienreizēju pabalstu 4500 eiro apmērā. Par pabalsta piešķiršanu vēl lems domes komitejas. Līdz šim rīdzinieku – trīnīšu ģimenēm kopš 2009. gada šis vienreizējais pabalsts no Rīgas domes ir izmaksāts 19 reizes. Rīdzinieku ģimenē trīnīši pēdējo reizi piedzima 2021. gadā – trīs puisīši.

Rīgā marts pasludināts par Sociālā darba mēnesi, kura laikā galvaspilsētā notiks dažādi pasākumi iepazīstināšanai ar sociālās nozares aktualitātēm un sociālā darba nozīmi.

Sociālā darba profesionāļu ikdienas pienākumi ir saistīti ar cilvēku savstarpējām attiecībām, sabiedrības vajadzību izzināšanu, atbalsta un palīdzības sistēmu attīstīšanu un cieņas veicināšanu. Sociālajiem darbiniekiem ir būtiska loma saliedētas sabiedrības veidošanā, jo īpaši šajā mainīgajā laikā.

“Jāatzīst, ka sabiedrībai kopumā ir vāja izpratne par to, kas ir sociālais darbs. Aizvien sakaramies ar gadījumiem, kad augsta līmeņa politiķi savā retorikā nezina atšķirību starp sociālo darbinieku un aprūpētāju. Tādēļ vēl jo svarīgāk ir runāt par sociālā darba nozīmi un kādu izaugsmi tas pienes valsts ekonomikai. Katrs krīzes vai sociālā riska situācijā esošs cilvēks, kuram zinošs un profesionāls sociālais darbinieks, labi darot savu darbu, palīdz atgriezties pie normālas sociālas un ekonomiskas funkcionēšanas, ir pienesums valstij,” uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.   

Vispasaules sociālā darba diena

Vispasaules sociālā darba diena ir svētki, kuru mērķis ir izcelt sociālā darba sasniegumus, palielināt sociālo pakalpojumu atpazīstamību sabiedrības nākotnei un aizstāvēt sociālo taisnīgumu un cilvēktiesības. Katru gadu Pasaules sociālā darba diena tiek atzīmēta marta trešajā otrdienā, un tie ir svētki, kas kļuvuši par sociālā darba kalendāra augstāko punktu, un sociālie darbinieki visā pasaulē atzīmē un popularizē profesijas ieguldījumu indivīdos, ģimenēs, kopienās un plašākā sabiedrībā. Pirmo reizi Vispasaules sociālā darba diena tika atzīmēta 2007. gadā. Vispasaules sociālā darba diena ar devīzi – “Cienot dažādību, strādājam kopā!”  šogad  notiks 21. martā.

Atvērto durvju dienas un darba birža

Rīgas domes Labklājības departaments aicina topošos sociālā darba speciālistus uz Atvērtajām durvju dienām, kas notiks 7. martā no plkst. 10.00 līdz 12.00 Baznīcas ielā 19/23.

Pasākuma laikā  apmeklētāji varēs pārliecināties, ka Rīgas pašvaldība ir konkurētspējīgs un inovatīvs darba devējs sociālajā jomā. Studentus informēs par pilsētas lielo sociālo pakalpojumu klāstu un sociālā darba prakses iespējām (gan mikro līmenī, gan makro līmenī), kā arī iespēju veikt vispārīgo sociālā darba praksi vai specializēties darbā ar noteiktu mērķa grupu vai problemātiku.

Studenti varēs uzzināt par darba iespējām Rīgas sociālajā sistēmā un iestādēs – kādi ir pašvaldības piedāvātie bonusi, vakances, noteiktā mēnešalga un vidējā atlīdzība, notiks arī darba birža.

Politiķu un sociālās jomas uzņēmēju “brīvās sarunas”

Ieguldījumi sociālajā jomā bieži vien vēsturiski tiek norakstīti “zaudējumos” un sabiedrībā joprojām trūkst izpratnes, ka ieguldījumi sociālos projektos ir investīcija šodienā un nākotnē.

Kā jūtas sociālās jomas uzņēmēji? Vai sociālie pakalpojumi ir perspektīvs uzņēmējdarbības veids?  Par to 31 .martā pirmo reizi tiks rīkotas politiķu un sociālās jomas uzņēmēju “brīvās sarunas”.

Diskusija “Ēnu cilvēki”

31. martā notiks jau trešā konference-profesionāļu/politiķu diskusija “Ēnu cilvēki”. Šoreiz “neredzamo” lomā – sociālā darba speciālisti. Kādas ir sociālā darba perspektīvas un izaicinājumi, kā savu attīstību izvēlētajā profesijā redz jaunie speciālisti, vai politiskajā dienaskārtībā ir ieguldījumi cilvēkkapitālā – par šo tiks diskutēts ar pētniekiem, augstskolu mācībspēkiem, nozares profesionāļiem, praktiķiem un politiķiem.

Par sociālajiem pakalpojumiem Rīgā

Galvaspilsētā piedāvātais sociālo pakalpojumu klāsts ir daudzveidīgs un diferencēts atbilstoši konkrēto mērķgrupu vajadzībām: bērniem, pieaugušajiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bezpajumtniekiem, senioriem, bez darba palikušajiem un citiem. Sociālo pakalpojumu sniegšanā aktīvi piedalās sociālie partneri – nevalstiskās organizācijas un privātie pakalpojumu sniedzēji, tādējādi nodrošinot, lai sociālo palīdzību saņemtu ikviens rīdzinieks, kam tas ir nepieciešams.

Rīgas domes Labklājības departamentā un sešās tā pakļautības iestādēs: Rīgas Sociālajā dienestā (RSD), Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centrā, Rīgas patversmē, trīs sociālās aprūpes centros strādā 1300 darbinieku, tai skaitā 416 sociālā darba speciālisti.

Kopumā sociālo darbinieku skaits Rīgā ir daudz lielāks, tie ir cilvēki, kuri strādā dienas aprūpes un krīzes centros, pansionātos, patversmēs, un palīdz cilvēkiem izprast un orientēties sarežģītajās situācijās, konsultē par iespējamajiem palīdzības veidiem, lai uzlabotu dzīves kvalitāti.

RSD nodarbojas ar sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu organizēšanu un sniegšanu Rīgas iedzīvotājiem. Pie sociālajiem darbiniekiem pēc palīdzības un atbalsta var vērsties ikviena pašvaldības teritorijā dzīvojoša ģimene vai persona neatkarīgi no tās statusa. Sociālo darbinieku konsultācijas ir pieejamas bez maksas. Jāuzsver, ka katrs klients un katrs gadījums ir individuāls un sociālais darbinieks izvērtē, ko tieši piedāvāt. Darbinieki strādā, ievērojot konfidencialitāti un ņemot vērā likumus un normatīvos aktus.

Pašlaik rīdziniekiem ir nodrošināti 17 sociālie pabalsti un vairāk nekā 62 sociālo pakalpojumu veidi. RSD darbinieki strādā 11 teritoriālajos centros un šobrīd darbs ar klientiem notiek klātienē, bet iepriekš pierakstoties pie darbinieka.

Rīgas Sociālajā dienestā strādā vairāku jomu sociālā darba speciālisti, lai klients vienuviet varētu saņemt pēc iespējas plašāku pakalpojumu klāstu – sākot no sociālās palīdzības noformēšanas, kas ir izziņas par atbilstību noteiktam statusam vai ienākumu līmenim un pabalsti, beidzot ar sociālā darba pakalpojumu, kas palīdz risināt dažādas sociālās problēmas gadījumos, kad klientam nav pietiekami resursi, lai pats tās spētu risināt.

Jāatzīmē, ka arvien ir novērojams sociālā darba speciālistu trūkums. Lai to risinātu, noslēgts līgums ar Rīgas Stradiņa universitāti līgums, ka jaunie speciālisti var iziet praksi Rīgas pašvaldības iestādēs, un pēc tam kļūt par pašvaldības darbiniekiem.

Ar plašāku informāciju par Rīgas pašvaldībā pieejamo sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem, iestāžu atrašanās adresēm un sniegto pakalpojumu veidiem var iepazīties Labklājības departamenta mājas lapā ld.riga.lv. Plašāku informāciju iespējams iegūt, zvanot pa bezmaksas informatīvo tālruni 80005055, ārpus darba laika darbojas balss pastkastīte vai darba dienās darba laikā pa Rīgas Sociālā dienesta informatīvo tālruni 67105048 vai 25770080.

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrs ir izvērtējis vairāku projektu konkursu pieteikumus, piešķirot finansējumu aktivitātēm, kas sekmēs gan apkaimju attīstību, gan pilsonisko līdzdalību, gan starpkultūru dialoga veidošanos, gan sociālo integrāciju.

Apkaimju iniciatīvu līdzdalības un piederības veicināšanas 2023. gada projektu konkursurezultātā finansiāls atbalsts piešķirts 13 projektiem par kopējo summu 42588,09 eiro. Konkursā iesniegto projektu aktivitātes ir ļoti daudzveidīgas: iedzīvotāju forumu un apkaimes sapulču rīkošana, kaimiņu iepazīšanās, savstarpējās komunikācijas un mijiedarbības veicināšanas pasākumi, talkas un apkaimes labiekārtošanas darbi, grāmatu maiņas namiņu, vējrāžu parka un simbolu mozaīkas izveide, kopienas stāstu krājumu izveide, ekskursijas, koncerti un izstādes, fotoorientēšanās, koprades un saliedēšanās pasākumi, radošās sacensības, apkaimju biedrību semināri, apmācības un pieredzes apmaiņas forumi.

Apkaimju iedzīvotāju centrs izsludināja šo projektu konkursu ar mērķi aktualizēt un veicināt Rīgas iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību, izglītot un informēt iedzīvotājus par šo tēmu, kā arī veicināt brīvprātīgo darbu un piederības sajūtu savai apkaimei, pilsētai un valstij.

Sabiedrības integrācijas projektu konkursā nevalstiskajām organizācijām 2023. gadā finansiālu atbalstu savas ieceres īstenošanai saņems 34 projekti.  Projektos realizētās aktivitātessekmēs sabiedrības integrāciju Rīgas pilsētā: pilsoniskās līdzdalības un savstarpējās sadarbības attīstības jomā atbalstīti četri projekti; sociālās integrācijas veicināšanas jomā – sešpadsmit projekti; iecietības veicināšanas un jebkādas diskriminācijas novēršanas jomā – septiņi projekti; jauniebraucēju līdzdalības un iekļaušanas Latvijas sabiedrībā jomā – septiņi projekti. Kopumā visu projektu realizācijai piešķirti 175 251,62 eiro.

Atbalstīto projektu ietvaros 2023. gadā rīkos dažādas izglītojošas, radošas un fiziskās aktivitātes cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, senioriem, Rīgas iedzīvotājiem no dažādām sociālās atstumtības riskam pakļautām grupām un mazākumtautību pārstāvjiem to veiksmīgākai iekļaušanai sabiedrībā. Organizēs arī plašu izglītojošu aktivitāšu ciklu par Rīgas vēsturi pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās, tiks veicināta NVO, biznesa un akadēmiskā sektora sadarbība.

Viens no konkursa prioritārajiem virzieniem ir Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanās Latvijas sabiedrībā un savstarpējās izpratnes un sadarbības veicināšana. Šīs jomas projektos būs īstenotas neformālas latviešu valodas mācīšanās aktivitātes un latviešu valodas klubi, notiks diskusijas par aktuālo situāciju Latvijā Ukrainas kara ietekmē, kā arī dažādas radošas un izglītojošas aktivitātes, iepazīstot Latvijas un Ukrainas tradīcijas, vēsturi un veidojot savstarpēju sapratni.

Sabiedrības integrācijas un brīvprātīgā darba projektu konkursā Rīgas pašvaldības iestādēm un struktūrvienībām sabiedrības integrācijas projektu īstenošanai finansiālu atbalstu saņem 14 projekti, kopumā saņemot 29 544,39 eiro finansējumu. Pilsoniskās līdzdalības un savstarpējās sadarbības attīstības jomā atbalstīti 9 projekti, sociālās integrācijas veicināšanas jomā – 2 projekti, iecietības veicināšanas un jebkādas diskriminācijas novēršanas jomā – 2 projekti un brīvprātīgā darba attīstības jomā ir atbalstīts 1 projekts. Atbalstīto projektu ietvaros plānots rīkot izglītojošas, izzinošas un saliedējošas aktivitātes dažādām grupām: pirmsskolu izglītības iestāžu audzēkņiem, skolēniem, sociālās aprūpes centra iemītniekiem un apkaimju iedzīvotājiem, veicinot piederības sajūtu pilsētai, sekmējot starpkultūru dialogu un sociālo integrāciju.

Ar visiem atbalstītajiem projektiem aicinām iepazīties šeit: www.apkaimes.lv/integracija/finansesanas-konkursi-2/. Tos plānots īstenot no 2023. gada 1. marta. Projektu aktivitātēm lūdzam sekot līdzi www.apkaimes.lv mājaslapā.

Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs sadarbībā ar biedrību Sadarbības platforma aicina imigrantus (no 17 gadu vecuma ar vidējo izglītību) no Ukrainas uz bezmaksas tiešsaistes latviešu valodas kursiem 03.04.2023 – 20.06.2023. (120 stundas)!

Latviešu valodas kursos:

  1. Iemācies runāt par sevi, ģimeni, darbu, atpūtu vai hobijiem;
  2. Iepazīsties ar Latvijas kultūru, vēsturi un tradīcijām;
  3. Apgūt gramatikas pamatus;
  4. Pārvaldīt un pilnveidot latviešu valodu vispieejamākajā un efektīvākajā veidā kopā ar radošu skolotāju!

Aicinām reģistrēties savlaicīgi, jo vietu skaits grupā ir ierobežots (grupā līdz 20 personām, plānots 4 grupas). Jūs saņemsiet apstiprinājumu vai atteikumu, tiklīdz būs nokomplektētas grupas!!

REĢISTRĒTIES ŠEIT:  https://ej.uz/latviešu_valoda_ukrainas_iedzīvotājiem

Vairāk informācijas Inga Liepniece  tālr.  67105544, e-pasts inga.liepniece@riga.lv vai Iveta Razumovska tālr. 67105534, e-pasts iveta.razumovska@riga.lv

Tāpat kā iepriekšējos gadus, arī šajā pavasarī Rīgas valsts ģimnāzijās un vidusskolās tiks organizēti apvienotie iestājpārbaudījumi, informē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Apvienotajos iestājpārbaudījumos skolēna iegūtais rezultāts būs derīgs vairākās skolās un kalpos kā pamats dalībai konkursā uzņemšanai izvēlētajā  valsts ģimnāzijā vai vidusskolā.

“Rīga rada visiem vienādus nosacījumus, lai skolēni, kuri vēlas un ir kompetenti, varētu iestāties sevis izvēlētajās vidusskolās un ģimnāzijās. Kvalitatīva vidējā izglītība ir pašvaldības uzmanības lokā. Par to domājam gan sakārtojot skolu tīklu Rīgā, gan īstenojot vienotus iestājpārbaudījumus. No skolēnu un vecāku puses svarīgi sekot līdzi informācijai par iestājpārbaudījumu norises laikiem un vietām. Lai labas sekmes iestājpārbaudījumos!” uzsver Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Iestājpārbaudījums Rīgas valsts ģimnāziju 7. klasei notiks 22. aprīlī, tas tiks organizēts rakstiski matemātikā. Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā papildus būs jākārto iestājpārbaudījums angļu vai vācu valodā.

Lai iestātos Rīgas valsts ģimnāziju  vai galvaspilsētas vidusskolu 10. klasē,  skolēniem būs jākārto kombinēts iestājpārbaudījums matemātikā un valodās (tekstpratība) vai kādā no iestājpārbaudījuma daļām, kuras skolas ir noteikušas kā uzņemšanas kritēriju 10. klasē. Šis pārbaudījums notiks 13. maijā. Pirms reģistrēšanās kombinētajam iestājpārbaudījumam, skolēnam jāiepazīstas ar  skolas noteiktajām uzņemšanas prasībām.

Informācija par iestājpārbaudījumu programmām, pieteikšanos iestājpārbaudījumiem, laiku un vietu skolās, kuras organizēs iestājpārbaudījumu uzņemšanai 10.klasēs, būs pieejama no 20. marta tīmekļa vietnē www.izglitiba.riga.lv, kā arī skolu mājaslapās.

Reģistrēties iestājpārbaudījumiem varēs elektroniski divas nedēļas pirms iestājpārbaudījuma norises tīmekļa vietnē www.izglitiba.riga.lv sadaļā “Reģistrēšanās kombinētajam iestājpārbaudījumam”, kā arī skolu mājas lapās. Reģistrējoties iestājpārbaudījumam, no saraksta varēs izvēlēties sev izdevīgāko vietu (izglītības iestādi), kurā veikt šo rakstisko iestājpārbaudījumu.

Papildinformācija būs pieejama Rīgas valsts ģimnāziju un vidusskolu mājas lapās. Jautājumu gadījumā iespēja sazināties arī pa e-pastu: iestajparbaudijums@riga.lv.

Lai veicinātu māju īpašnieku lēmumu pieņemšanu un samazinātu finansiālo slogu māju siltināšanas procesā, no 1. marta Rīgas pašvaldība piedāvā iespēju pieteikties programmai, kas līdzfinansē mājas energosertifikāta un/vai tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādi daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanai.

Energosertifikāta un tā pielikumu izstrādei pašvaldības līdzfinansējums ir 70 % apmērā no tā izmaksām, bet ne vairāk kā 800 eiro. Tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādei līdzfinansējums ir 70 % apmērā no atzinuma izmaksām, bet ne vairāk kā 1100 eiro. Vienlaicīgi drīkst pieteikties gan mājas energosertifikāta, gan tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādes dokumentu līdzfinansējumam. Atbalsts mājai tiek piešķirts vienu reizi par katru tehniskās dokumentācijas veidu. Ja uz zemes vienības ir divas vai vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, tad pieteikties līdzfinansējumam var, iesniedzot atsevišķus iesniegumus par katru māju.

“Šis ļoti gaidītais atbalsta veids palīdzēs ēkas īpašniekiem pieņemt lēmumu jau pirmajās kopsapulcēs. Papildus konsultācijām un ekspertu līdzdalībai kopsapulcēs sniegsim arī finansiālu atbalstu svarīgāko dokumentu izstrādei, kas ir nepieciešami, lai pieteiktos energoefektivitātes atbalsta programmai. Aicinu pieteikties mūsu “burkāna programmai” un uzlabot savu ēku dzīvotspēju!” uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

Līdzfinansējumu var saņemt, ja: daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā un ir nodota ekspluatācijā līdz 1993. gadam vai neatkarīgi no ekspluatācijas nodošanas gada tās apkures patēriņa (kWh/m2) references līmenis ir F klase; daudzdzīvokļu dzīvojamā māja ir klasificēta kā ēka, kurā ir vismaz trīs dzīvokļi; daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai ir izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība, kas veic mājas pārvaldīšanu, vai arī iedzīvotāji ir noslēguši līgumu par mājas kopīpašumā esošās daļas apsaimniekošanu, izņemot gadījumus, kad daudzdzīvokļu dzīvojamā māja pieder vienam īpašniekam.

Līdzfinansējumu izmaksā pēc tam, kad mājas tehniskā dokumentācija ir izstrādāta un pašvaldībai ir iesniegti maksājumus par sniegto pakalpojumu apliecinoši dokumenti. Ar programmas nolikumu un attiecināmajām izmaksām iespējams iepazīties šeit: www.rea.riga.lv/lv/lapas/energoefektivitate

Gatavojoties Vispārējo latviešu XXVII Dziesmu un XVII Deju svētku Deju lieluzvedumam “Mūžīgais dzinējs” un lielkoncertam “Balts”, nedēļas nogalē Kultūras pilī  “Ziemeļblāma” un VEF Kultūras pilī norisināsies Rīgas deju kolektīvu skate, kurā piedalīsies 100 galvaspilsētas deju kolektīvi visās vecuma grupās, kā arī bērnu deju kolektīvi.

Deju kolektīvi izpildīs vienu izlozes un vienu izvēles deju no lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs“ un izlozes deju no lielkoncerta “Balts”.

3. martā Kultūras pilī  “Ziemeļblāzma” plkst. 18.00 uzstāsies jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvi, savukārt plkst. 20.00 savas prasmes rādīs vidējās paaudzes deju kolektīvi.

4. martā Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” skate norisināsies no plkst. 10.00, kad tajā startēs jauniešu deju kolektīvi, bet laikā no plkst. 13.00 līdz plkst. 14.00 žūrijai un skatītājiem savu sniegumu rādīs vidējās paaudzes deju kolektīvi.

VEF Kultūras pilī skate plkst. 17.00 sāksies ar bērnu deju kolektīvu priekšnesumiem, bet jau 18.15 deju maratona stafeti pārņems jauniešu deju kolektīvi.

Savukārt svētdien, 5. martā, VEF Kultūras pilī skate norisināsies no plkst. 12.00, kad dejotprasmi atrādīs vidējās paaudzes deju kolektīvi, bet no 16.30 līdz pat vēlam vakaram skatuves dēļus dimdinās jauniešu deju kolektīvi.

Pavisam skatē šogad piedalīsies 3192 dalībnieki, viņu vidū būs arī astoņu bērnu un deviņu vispārizglītojošo skolu deju kolektīvu dalībnieki. Kopš iepriekšējiem Dziesmu un Deju svētkiem Rīgā nodibināti četri jauni deju kolektīvi.

Skatēs Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” un VEF Kultūras pilī deju kolektīvu sniegumu vērtēs Latvijas Nacionālā kultūras centra apstiprināta žūrija piecu ekspertu sastāvā. Interesentiem uz šiem koncertiem ieeja bez maksas.

Rīgas dome trešdien, 1. martā, nolēma piešķirt biedrībai “Tavi draugi” rātsnama pagrabstāvā esošās kafejnīcas telpas, lai tajās iekārtotu Ukrainas bēgļu atbalsta un integrācijas nevalstisko organizāciju centru “Rīgas sirds”.

Centru veidos sabiedriskā labuma organizācija – biedrība “Tavi draugi” sadarbībā ar biedrību “Common Ground”, Ukrainas bēgļu kafejnīcu “Borščs” un biedrību “Gribu palīdzēt bēgļiem”.

“Rīgas sirds” mērķis būs veicināt un uzlabot Ukrainas bēgļu socializāciju, mazināt vientulības un stresa radītos negatīvos efektus, kā arī veidot mērķtiecīgu un kvalitatīvu platformu Rīgā dzīvojošo bēgļu integrācijai Latvijas sabiedrībā. Centrs piedāvās latviešu valodas un citas apmācības, kā arī citus kultūras un socializēšanās pasākumus (jogas, kora un mākslas nodarbības, koncerti, galda spēļu vakari u.c.).

Biedrība šajās telpās plāno arī izvietot kafejnīcu, kas nodrošinās gan ienākumus centra darbības pamatizdevumu (elektrība, ūdens) segšanai, gan socializācijas iespējas tā apmeklētājiem, gan arī radīs papildu darba vietas Ukrainas bēgļiem. Virtuves telpas tiks izmantotas gan gatavo maltīšu gatavošanai, gan dažādu Ukrainai raksturīgu pārtikas produktu ražošanai. Tāpat telpās iecerēts izvietot arī bērnu rotaļu stūrīti, kopstrādes telpu, bibliotēku, kā arī suvenīru veikalu Ukrainas atbalstam.

Ar Rīgas domes pieņemto lēmumu biedrībai lietošanā bez atlīdzības piešķirtas telpas 726 kvadrātmetru platībā, domājamās daļas no zemes un inventārs, piemēram, galdi un virtuves tehnika.

Rīgā kopš 2022. gada 24. februāra ieradušies vairāk nekā 20 000 Ukrainas civiliedzīvotāju. Rīgas atbalsta centrā Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas savas durvis vēra pērn 7. martā, dažāda veida palīdzība un pakalpojumi sniegti jau ap 40 000 ukraiņu, kuri par savu patvērumu izvēlējušies Latviju.

Turpinot ikgadējo koku kopšanu galvaspilsētā, aizvadītās nedēļas nogalē Alberta ielā un Antonijas ielas posmā arboristi veikuši tur augošo liepu polardēšanu jeb vainagu formēšanu.

2008.gadā tika izstrādāts apstādījumu uzturēšanas plāns Alberta ielā un nelielā posmā Antonijas ielā, paredzot kokiem izveidot piramidālas – mākslīgas formas vainagus un tos turpmāk katru gadu polardēt. Koku vainagiem tika izveidota forma un kopš tā laika tā tiek uzturēta, kokus polardējot.

Polardēšana ir griezumumu izdarīšana vienā un tajā pašā vietā, optimāli – katru gadu, bet ne retāk kā reizi trijos gados. Nozāģējot atvases, kas veidojas iepriekšējā gada griezuma vietā un katru gadu kokam aizaudzējot rētas, noslēdzot griezuma vietas, veidojas polardgalvas.

Polardēšanas metode pārsvarā tiek pielietota jauniem kokiem, kokiem, kas ir sasnieguši vēlamo koka izmēru un tad piegriežot un neļaujot tam izaugt lielākam, kā plānotā forma. To veic ārpus veģetācijas sezonas, kad kokiem nav lapu.

Rīgā, kā citās Latvijas un Eiropas pilsētās, agrāk koki tika galotņoti, nogriežot lieliem kokiem vainagu, daļu stumbra, radot lielas brūces, bojājot koku. Šodien šāda koka kopšana nav pieļaujama, to aizliedz gan Rīgas saistošie noteikumi, gan arī šāda rīcība ir pret labu koku kopšanas praksi.

Alberta un Antonijas ielā polardēšanas metodes pielietošana izstrādātajā apstādījumu uzturēšanas plānā tika paredzēta, lai saglabātu esošos, bojātos (galotņotos) kokus un turētu koku vainagus nelielus, kas sniedz iespēju apskatīt jūgendstila ēku arhitektūru, tās detaļas. Polardēšana tika veikta pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma.

Rīgā turpinās arī parastā kokaugu vainagu kopšana – patlaban sakopti  314 koku vainagi un 95 krūmi, pārsvarā ceriņi, kā arī nokaltušo un citādi bojāto koku izzāģēšana. Departamenta speciālisti veic koku apsekošanu un apkopo iedzīvotāju ziņojumus, bet pēc tam tiek saņemtas ciršanas atļaujas un šie koki, ja nav atzīti par bīstamiem, tiek pakāpeniski nozāģēti. Savukārt, ja tiek konstatēti bīstami koki vai zari, tad informācija nekavējoties tiek nodota līgumuzņēmumam steidzamai darbu izpildei. Šajā pavasarī Daugavas labajā krastā plānots kopā nozāģēt 73 nokaltušus kokus.

Līdz piektdienai, 3. martam, ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis  vēl var sniegt priekšlikumus teritorijas attīstības plānošanai. Kā ziņots, priekšlikumu sniegšana norisinās, uzsākot jauno Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanas procesu. Plānotājiem ir svarīgi zināt, kas iedzīvotāju skatījumā ir nepieciešams Rīgas centra sekmīgai attīstībai un vēsturiskā mantojuma saglabāšanai.

Lai  vienkāršotu priekšlikumu iesniegšanu, ir izstrādāta īpaša anketa, aicinot domāt par teritorijas attīstības plānošanā risināmajām tēmām. Elektroniski aizpildāma priekšlikumu anketa pieejama šeit. Priekšlikumu apkopojums tiks izmantots stratēģisko uzdevumu un virzienu noteikšanai un turpmākajai Rīgas centra attīstības plānošanai. Šis ir pirmais priekšlikumu sniegšanas posms, kam sekos vēl citi priekšlikumu sniegšanas posmi par tematiskajiem un teritoriālajiem risinājumiem, kas tiks izziņots atsevišķi, aicinot sabiedrību iesaistīties.

Rīgas vēsturiskais centrs un tā aizsardzības zona ir teritorija, ko ietver dzelzceļa loks, Maskavas forštates daļa līdz Lāčplēša ielai, kā arī Pārdaugavas teritorijas – Ķīpsala, Klīversala, Mūkusala, Zaķusalas un Lucavsalas daļa starp dzelzceļa un Salu tiltu (detalizēti teritorija kartē apskatāma šeit).

Jau ziņots, ka Rīgas dome aizvadītā gada 14. decembrī pieņēma lēmumu uzsākt jauna plānojuma izstrādi Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonai  Tā mērķis ir veicināt Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas vispārējo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi.

Jaunu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrāde Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonai ir nepieciešama, lai iedzīvinātu mūsdienīgas nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves attīstību un veicinātu iedzīvotāju piesaisti Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanas procesā tiks risināta virkne uzdevumu, kas izriet no normatīvo aktu regulējuma, plānošanas nosacījumiem, apkopotajiem sabiedrības viedokļiem, kā arī sabiedriskajās, profesionālajās un politiskajās diskusijās iezīmētajām aktualitātēm un saistīti ar dažādām pilsētbūvnieciskām tēmām – kultūras mantojumu, publisko ārtelpu, mobilitāti, vides kvalitāti, valsts un pašvaldības pakalpojumu infrastruktūru un uzņēmējdarbību.

Plašāka informācija par uzsākto Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanas procesu  Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē.

Priekšlikumu anketa Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanai

Informāciju sagatavoja: Lelde Rudzika, Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes Ārējas komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, tālr.: +371 29393211,

e-pasts: lelde.rudzika@riga.lv