Rīgas domes izsludinātajā konkursā „Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums publiskai apskatei pieejamo kultūrvēsturiskā būvmantojuma objektu un dzīvojamo māju saglabāšanai 2023. gadā”, kurā projektu pieteikumi bija jāiesniedz līdz 17. februārim, saņemti 62 projektu pieteikumi par kopējo summu 1,19 miljoni eiro apmērā.

No konkursam iesniegtajiem projektiem 51 objekts pretendē uz iespēju saņemt pašvaldības līdzfinansējumu ēkas atjaunošanas vai restaurācijas darbiem 50% apmērā, kas nepārsniedz 30 000 eiro kultūras pieminekļa saglabāšanai. Savukārt 11 objekti pretendē uz pašvaldības līdzfinansējumu ne vairāk kā 5000 eiro apmērā ēkas elementu atjaunošanai vai restaurācijai.

Konkursam iesniegtos projektu pieteikumus, pieņemot lēmumu par finansējuma piešķiršanu,  līdz 5. maijam izvērtēs Pilsētvides attīstības un kvalitātes komisija. Finansējumu īpašniekam piešķirs tikai pēc būvdarbu pabeigšanas. Konkursam iesniegtie projekti ir jārealizē līdz šī gada 15. novembrim.

Papildus informācija par Rīgas domes līdzfinansētajām programmām ēku sakārtošanai un atjaunošanai pieejama mājaslapā https://atjauno.riga.lv/.

Rīga kļuvusi par 159. Starpkultūru pilsētu tīkla locekli un pirmo Latvijas pilsētu Eiropas Padomes programmas “Starpkultūru pilsētas” dalībnieci. Programmas mērķis ir atbalstīt pilsētas starpkultūru stratēģiju izstrādē vai pārskatīšanā, lai veicinātu kultūras daudzveidību, kā arī migrantu un minoritāšu integrāciju. Pievienojoties programmai “Starpkultūru pilsētas”, Rīga ir apliecinājusi apņemšanos pārskatīt savu politiku un pārvaldību no starpkultūru perspektīvas aspekta un turpināt veidoties par iekļaujošu, tolerantu un daudzveidīgu pilsētu, kuras politikas pamatā ir starpkultūru integrācijas pieejas principi – vienlīdzība, daudzveidība, mijiedarbība un līdzdalība. Nodomu deklarāciju parakstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un Eiropas Padomes ģenerālsekretāra vietnieks Bjerns Berge (Bjørn Berge).

Programma “Starpkultūru pilsētas” atbalsta vietējās un reģionālās pašvaldības visā pasaulē un palīdz tām pārskatīt savu politiku caur starpkultūru un starpsektorālu  prizmu. Programmas pilsētu vidū ir, piemēram, Jonova (Lietuva), Krakova un Ļubļina (Polija), Hamburga, Minhene, Kopenhāgena, Lisabona, Parīze, Bukareste, Barselona, Oslo, Reikjavika, Dublina, Strasbūra, Liona, Hamburga, Minhene, Ženēva, Roterdama, Bergena,  Rijeka, Saragossa, Milāna, Venēcija, kā arī pilsētas Austrālijā, Kanādā, ASV un citās valstīs.

Parakstītā līguma ietvaros Rīga kā programmas dalībniece apņemas pārskatīt savu politiku un pārvaldību no starpkultūru perspektīvas aspekta, iesaistot amatpersonas, kas pārstāv dažādas partijas, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī starptautiskos ekspertus un partnerus no citām pilsētām. Rīgas pašvaldībā ir izstrādātas Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas pamatnostādnes 2019.–2024. gadam. Ņemot vērā, ka tuvākajā laikā plānots uzsākt darbu pie Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas pamatnostādņu izstrādes nākamajam periodam, šī ir lieliska iespēja, kas ļaus Rīgas pašvaldībai pārskatīt dažādas pārvaldības/politikas jomas, kas veicina starpkultūru integrāciju, novērtējot to, kāda ir pašvaldības politikas un ieguldīto resursu ietekme. Izmantojot programmas “Starpkultūru pilsētas” rīkus, būs iespējams noteikt, kurās jomās centienus būtu nepieciešams koncentrēt vairāk, formulējot mērķus, rādītājus un izstrādājot rīcības plānu, tādējādi radot iespēju pieņemt daudz informētākus lēmumus pašvaldības politikas veidošanā un īstenošanā.

Savukārt Eiropas padome apņemas sniegt konsultācijas un atbalstu Rīgai  programmas “Starpkultūru pilsētas” īstenošanas gaitā; nodrošināt saikni starp šo un citām saistītām programmām vietējā, valsts un starptautiskajā līmenī; nodrošināt ekspertu vizītes un sagatavot Rīgas starpkultūru profilu, kuru publicēs Starpkultūru pilsētu mājaslapas Rīgas sadaļā. Programmas ietvaros būs nodrošinātas starpkultūru ekspertu konsultācijas par pilsētas politikas pārskatīšanu no starpkultūru perspektīvas un stratēģijas aspekta, kā arī notiks tematiski un izglītojoši pasākumi saskaņā ar programmas darba plānu, kas tiek saskaņots ar projektā iesaistītajām pilsētām.

Rīgas dome un Eiropas Padome apņēmās periodiski pārskatīt un izvērtēt šīs nodomu deklarācijas īstenošanas gaitu.

Rīgas dome aicina galvaspilsētas nevalstiskās organizācijas pievienoties Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandam, turpmāk – Memorands.

Lai veicinātu iedzīvotāju sadarbību ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību un nodrošinātu efektīvu nevalstisko organizāciju līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, kopš 2013. gada Rīgas pašvaldība un tās teritorijā darbojošās nevalstiskās organizācijas pievienojas atjaunotajam Memorandam. Memoranda virsmērķis ir veicināt sabiedrības iesaistīšanu un tās aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un īstenošanā, attīstot pastāvīgu partnerību starp pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām. Memorandam ik gadu ir pievienojušās jaunas nevalstiskās organizācijas un pašlaik pašvaldība Memoranda ietvaros sadarbojas jau ar 214 nevalstiskajām organizācijām, informācija par šīm organizācijām, kā arī Memoranda teksts un aktuālie grozījumi atrodami ŠEIT.

2021. gada 21. janvārī tika izveidota Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padome (turpmāk – Memoranda padome). Memoranda padome ir konsultatīva organizācija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Memorandā noteikto mērķu sasniegšanu. Saskaņā ar Memoranda padomes nolikumu tās sastāvā ir Rīgas domes priekšsēdētājs, Rīgas domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji un deviņi Memorandu parakstījušo nevalstisko organizāciju lēmējinstitūcijas vai izpildinstitūcijas pārstāvji (turpmāk – nevalstiskās organizācijas pārstāvis). Nevalstisko organizāciju pārstāvjus Padomē ievēl uz noteiktu pilnvaru termiņu – diviem gadiem un informācija par šiem pārstāvjiem tiek publicēta Pašvaldības portālā www.riga.lv. 2023. gada martā plānots nākamais nevalstisko organizāciju pārstāvju atlases konkurss, lūdzam sekot informācijai.

Organizācijas, kas vēlas pievienoties Memorandam un to nav izdarījušas iepriekš, aicinām līdz š.g. 3. marta plkst. 15.00 atsūtīt ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, .edoc formāta pakotnē uz adresi integracija@riga.lv vai iesniegt klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas nodaļas punktos (Eduarda Smiļģa ielā 46, Daugavpils ielā 31, Gobas ielā 6A, Ieriķu ielā 43A vai Brīvības ielā 49/53, Rīgā) šādu dokumentu oriģinālus:

  • iesniegumu par organizācijas deleģējumu tās pārstāvim parakstīt Memorandu – paraugs iesniegumam;
  • pilnvaru, ja deleģētajam pārstāvim nav paraksta tiesības organizācijā – paraugs pilnvarai.

Memoranda parakstīšana tiek plānota elektroniskā formā, informācija par parakstīšanas norises laiku tiks izziņota pēc š.g. 3. marta, kad būs zināms, cik organizācijas šogad vēlas pievienoties Memorandam.

Papildu informāciju par Memoranda parakstīšanu var saņemt pie Marikas Barones, e-pasta adrese: marika.barone@riga.lv , tālrunis uzziņām – 67105652.

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) kopā ar diriģentu Andri Pogu februāra beigās dosies koncertturnejā uz Franciju, lai uzstātos Eksanprovansā, Mecā un Francijas sirdī – Parīzē. Tūrē uz skatuves kopā ar orķestri un diriģentu kāps gan viena no atzītākajām pasaules ērģelniecēm Iveta Apkalna, gan mūsdienās pieprasītais pianists Andrejs Korobeiņikovs.

“Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris jau sesto reizi dosies koncertturnejā uz Franciju. Otro reizi uzstāsimies arī slavenajā Parīzes filharmonijas zālē. Skaidrojums  mūsu īpašajām attiecībām ar Franciju ir veiksmīgā sadarbība ar Francijas aģentūru Productions Internationales Albert Sarfati, kura aizsākās 2015. gadā ar ļoti veiksmīgu koncertu vēsturiskajā Elizejas lauku teātra (Théâtre des Champs Elysées) zālē. Savukārt pirmo reizi Parīzes filharmonijā uzstājāmies 2018. gadā, pēc tam bija liels gods saņemt uzaicinājumu vēlreiz atgriezties uz šīs skatuves. 24. februāra koncertā kopā ar LNSO un Andri Pogu uz skatuves būs arī izcilā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna, kura atskaņos Pētera Vaska skaņdarbu Hymnus ērģelēm solo, kā arī kopā ar LNSO izpildīs Fantāziju un fūgu par korāli Ad nos salutarem undam leģendārā franču ērģelnieka Marsela Diprē (Marcel Dupré) aranžijā. Francijas turnejas laikā sniegsim vēl divus koncertus – Eksanprovansā un izcilajā Mecas koncertzālē Arsenāls (Arsenal de Metz). Šajā laikā, kad orķestru turnejas pasaulē kļūst par arvien retāku parādību, esam ļoti priecīgi un gandarīti par iespēju pārstāvēt Latviju Eiropas mūzikas metropolē. LNSO Francijas tūre norisināsies ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu,’’ komentē LNSO valdes locekle Indra Lūkina.

Pirmais LNSO tūres koncerts notiks trešdien, 22. februārī, Lielajā teātrī Eksanprovansā (Grand Théâtre de Provence). Kopā ar LNSO un Andri Pogu uz skatuves kāps viens no mūsdienu pieprasītākajiem pianistiem Andrejs Korobeiņikovs. Klausītājiem tiks piedāvāts Pētera Vaska dziļas katarses pilnais darbs Musica serena, kā arī Sergeja Rahmaņinova Otrais klavierkoncerts un Sergeja Prokofjeva mūzika no baleta “Romeo un Džuljeta”.

Piektdien, 24. februārī, LNSO dosies uz Parīzi, lai uzstātos Parīzes filharmonijas Pjēra Bulēza Lielajā zālē (Grande salle Pierre Boulez). Tur LNSO un Andri Pogu redzēsim uz skatuves kopā ar vienu no atzītākajām pasaules ērģelniecēm – Ivetu Apkalnu. Kopējā sadarbībā skanēs Franča Lista Fantāzija un fūga par korāļa Ad nos, ad salutarem undam tēmu. Francijas publiku gaida arī Pētera Vaska opusa Hymnus ērģelēm solo un Sergeja Prokofjeva baleta svītas “Romeo un Džuljeta” daļu atskaņojums.

Francijas tūre noslēgsies 25. februārī ar LNSO uzstāšanos Mecā. Arī šeit orķestrim un Andrim Pogam pievienosies harizmātiskais pianists Andrejs Korobeiņikovs, atskaņojot Pētera Vaska, Sergeja Rahmaņinova un Modesta Musorgska mūziku.

LNSO koncertturneju uz Franciju atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

Aktuālajiem LNSO notikumiem aicinām sekot LNSO mājaslapā – https://www.lnso.lv/ – kā arī orķestra Facebook lapā – https://www.facebook.com/LNSO.lv

22. februārī plkst. 16.30 filiālbibliotēkā “Vidzeme” (Rīgā, Brīvības gatvē 206) notiks tikšanās ar literārā tūrisma dokumentālo raidījumu cikla “Literatūre” vadītājiem un veidotājiem Martu Selecku un Gustavu Terzenu.

2023. gada janvārī ir sākusies jau piektā “Literatūres”  sezona. Tā turpināsies astoņās jaunās epizodēs, kurās literatūras un rakstniecības cienītājiem gaidāmi ekskursi uz dažādām Latvijas malām, meklējot atkaltikšanās ar labi pazīstamiem un iepazīšanās ar jaunatklātiem rakstniekiem un dzejniekiem.

Raidījumos, kā jau ierasts, Marta dosies ceļojumā kopā ar vienu latviešu mūsdienu rakstnieku, kura domas saistīs kāds aizgājušo laiku latviešu autors. Savukārt, Gustavs ar grāmatām rokās dosies pie cilvēkiem, kuriem lasīs priekšā fragmentus no šo rakstnieku darbiem. Neraugoties uz jau tradicionālo raidījuma formu, tajā gaidāmi iepriekš neparedzami pārdomu un emociju uzplaiksnījumi, kā arī dažu labu ierasto pieņēmumu apstiprinājumi un arī apvērsumi.

Literārās pēcpusdienas apmeklētājiem šajā tikšanās reizē būs iespēja uzzināt par raidījuma veidotāju spilgtākajām filmēšanas epizodēm un dažādajām pieredzēm grāmatlasīšanas brīžos, tiekoties ar ļaudīm visneparastākajās vietās. Varēsim klausīties viesu stāstījumā par jau padarīto un jaunajām iecerēm, kā arī uzdot jautājumus par jaunajā sezonā iesaistītajiem literātiem.

Kontaktinformācija bibliotēkā: tālr. 67181217

Bibliotēkas darba laiks:

  • P, O, C: no Plkst.11:00 – 19:00;
  • T, Pk: no Plkst. 10:00 – 18:00;
  • S: no Plkst. 10:00 – 17:00

Pasākums var tikt fotografēts/filmēts. Uzņemtie materiāli tiks izmantoti bibliotēkas publicitātei.

Rīgas pašvaldības policijas (RPP) vadība šonedēļ Rīgas domē  prezentēja pagājušā gada darba rezultātus un nākotnes plānus. Sanāksmē tika iezīmēti divi galvenie nākotnes uzdevumi – iedzīvotāju drošības sajūtas paaugstināšana un policistu darba vides uzlabošana.

Pērn RPP kopā apkalpoja vairāk nekā 126 000 izsaukumu, kas ir par aptuveni 10 % vairāk nekā gadu iepriekš. Lai gan lielu daļu slodzes joprojām rada izsaukumi par automašīnu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem, policijas vadība arī uzsvēra, ka pagājušajā gadā arī paplašinātas policijas tiesības jaunu pārkāpumu veidu izskatīšanā. Piemēram, pagājušajā gadā 66 administratīvo pārkāpumu procesi sākti par militārās agresijas slavināšanu, bet 187 pārkāpumi konstatēti bezpilota gaisa kuģu jeb dronu lietošanas jomā.

“Iedzīvotājiem šajā laikā ir svarīga drošības sajūta gan pilsētā kopumā, gan savā apkaimē, tādēļ mums (policijai) ir jābūt redzamiem gan ielās, gan mediju telpā,” uzsvēra RPP priekšnieks Juris Lūkass, akcentējot, ka policijas klātesamība apkaimēs ir tikpat svarīga kā komunikācija ar sabiedrību. Vienlaikus Lūkass norādīja, ka pagājušajā gadā ir izdevies samazināt reaģēšanas laiku izsaukumos, kuros apdraudēta personas dzīvība vai veselība. Savukārt, lai uzlabotu šos rādītājus nākotnē, RPP priekšnieks pastāstīja par plāniem paplašināt un modernizēt videonovērošanas sistēmu, kā arī par Vienotās vadības centra izveidi.

“Mums ar RPP ir kopēja vīzija, ka Rīgai jākļūst par drošāko pilsētu Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām. Mēs esam iecerējuši dubultot video novērošanas punktu skaitu un izveidot RPP Vienotās vadības centru, šādi krietni pilnveidojot policijas efektivitāti. RPP ir gatava nozīmīgām pārmaiņām,” norāda Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāja Linda Ozola.

Kā otru prioritāti Lūkass izvirzīja policistu darba vides uzlabošanu, norādot, ka nevienu no izvirzītajiem policijas mērķiem nav iespējams sasniegt bez darbiniekiem. Tādēļ pašlaik tiek strādāts pie iekšējās komunikācijas uzlabošanas, jaunas apmācību sistēmas ieviešanas, kā arī tiek turpināts strādāt pie atalgojuma uzlabošanas, slodzes mazināšanas, kā arī dažādiem ikdienas sadzīves uzlabošanas risinājumiem. “Lai gan gads ir sācies ar algu pārskatīšanu, policistu atalgojums joprojām nav pietiekami konkurētspējīgs darba tirgū, ja ņem vērā lielo slodzi un izdegšanas riskus,” rezumēja J. Lūkass.

“Man ir gandarījums, ka šajā sasaukumā esam ieviesuši jaunu tradīciju – ciešu Rīgas domes dialogu ar RPP, kas iepriekš bija atstāts novārtā. Mana galvenā prioritāte, gan tīri objektīvi, gan pēc sarunām ar RPP vadību un policistiem, ir RPP darbinieku atalgojuma celšana un darba apstākļu uzlabošana. Kopā ar domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi esam vienojušies turpmāk katru gadu 30% no pilsētas izaugsmes budžeta atvēlēt tieši šim mērķim,” uzsver L. Ozola.

Trešdien, 15. februārī, klātesot Rīgas domes vadībai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks parakstīja rīkojumu par Rīgas teritorijas plānojuma spēkā stāšanos, tādējādi atceļot iepriekšējā ministra lēmumu par plānojuma apturēšanu. Savukārt ceturtdien, 16. februārī, Rīgas dome ārkārtas sēdē plāno atsaukt prasību Satversmes tiesā, ar kuru apstrīdēja iepriekšējā ministra lēmumu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis: “Ar šo lēmumu ir atgriezts taisnīgums. Jaunais rīkojums apliecina, ka pamatots ir bijis gan Rīgas pašvaldības, gan virknes citu organizāciju un institūciju apgalvotais, ka pilsētas teritorijas plānojuma apturēšana bija pilnībā nesamērīga un nepamatota. Tas, ka varam sākt piemērot plānojumu, dod skaidrību par nākotni Rīgas uzņēmējiem, potenciāliem investoriem, apkaimju biedrībām, nevalstiskajām organizācijām un pilsētas iedzīvotājiem. Šis jautājums ir beidzot atrisināts un attīstība Rīgā var turpināties. Paldies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam par šo valstisko un pamatoto lēmumu!”

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis norāda: “Šodien ir diena, kad pēc būtības noslēdzas teju 10 gadu darba cikls, kurā Rīga aktīvi strādāja pie pilsētas teritorijas plānojuma, piesaistot labākos ekspertus, analizējot labākos piemērus no citām pilsētām, uzklausot iedzīvotājus un uzņēmējus. Mēs esam pārliecināti, ka izstrādātais teritorijas plānojums ir kvalitatīvs un Rīgai ļoti vajadzīgs – tas mazinās birokrātiju kā privātpersonām, tā investoriem, tas daudzus procesus pilsētā padarīs vienkāršākus, skaidrākus un saprotamākus.”

Jaunais Rīgas teritorijas plānojums (RTP) nosaka prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei teritorijā, izņemot Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonu, kurā darbojas Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums. Jaunais RTP atbilst pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un aktuālajam tiesiskajam regulējumam valstī, sekmējot Rīgas attīstību, atbilstoši aktuālajai sociāli ekonomiskajai situācijai. Tāpat, salīdzinājumā ar iepriekšējo teritorijas plānojumu, RTP ir skaidrāks un saprotamāks, tādējādi mazinot birokrātisko slogu un atvieglojot plānojuma piemērošanu. 

Plānojums paredz elastīgākas un daudzveidīgākas apbūves iespējas, īpaši jauktas apbūves teritorijās, sekmējot arī uzņēmējdarbības attīstību un jaunu, modernu tehnoloģiju ieviešanu ražošanas uzņēmumos, tādejādi sabalansējot vides aizsardzības un ražošanas attīstības prasības. Būtiski, ka RTP ierobežo azartspēļu objektu attīstību pilsētas teritorijā.

RTP risinājumi sekmēs kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, konkretizējot aizsargājamās kultūrvēsturiskās vērtības un prasības darbībām ar kultūrvēsturiskām būvēm. Plānojums detalizē prasības apbūvei pilsētbūvniecības pieminekļu un apbūves aizsardzības teritorijās.

RTP ir palielināts dabas un apstādījumu teritoriju īpatsvars pilsētā, pasargājot no apbūves arī nelielas zaļās teritorijas. Noteiktas konkrētas prasības labiekārtojuma veidošanai, trokšņa un gaisa piesārņojuma ierobežošanai ar zaļo stādījumu palīdzību. Tāpat ir konkretizēti noteikumi gaisa piesārņojuma ierobežošanai un monitoringam. Plānojums ir vērsts arī uz piemērošanos klimata pārmaiņām, piemēram, paredzot iespējas  ilgtspējīgai lietus ūdeņu apsaimniekošanai.

Plānojums ir pieejams valsts vienotajā ģeotelpiskajā datu portālā GeoLatvija.lv, Rīgas ģeotelpiskajā datu portālā GeoRīga un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tīmekļa vietnē.

Kā ziņots, 2021. gada decembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apstiprināšanu, bet 2022. gada martā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs plānojumu apturēja. Jūnijā Rīgas dome apstrīdēja Satversmes tiesā šo ministra lēmumu. Ceturtdien, 16. februārī notiks Rīgas domes ārkārtas sēde, kurā lems par iesniegtās prasības atsaukšanu.

Ceturtdien, 16. februārī, pirmo reizi Latvijā notiks SIA “CleanLiving Trade” sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību organizēts starptautisks seminārs par “BIOLOĢISKO ATKRITUMU ŠĶIROŠANAS PIEREDZI EIROPĀ UN LATVIJĀ”, kurā savas jomas eksperti dalīsies pieredzē. Seminārs notiks BELLEVUE PARK HOTEL RIGA, SLOKAS IELĀ 1, RĪGĀ no plkst. 10:00 līdz plkst. 16:00.

Bioloģisko atkritumu šķirošanas sistēma Latvijā vēl ir tikai sākuma stadijā. Šo atkritumu industriālā kompostēšana šobrīd notiek tikai Rīgas apkārtnē – SIA “Getliņi EKO” poligonā, bet jau 2024.gadā šādas kompostēšanas iekārtas būs pieejamas vēl piecos atkritumu pārstrādes laukumos – Grobiņā, Daugavpilī, Tukumā, Jelgavā un Valmierā. No visiem Rīgā radītajiem sadzīves atkritumiem, tikai 2% ir dalīti vākti bioatkritumi, bet pētījumi liecina, ka tie veido pat 35% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma.

Lai veicinātu šķirošanu un iedzīvotāju paradumu maiņu, Latvijā no 2022. gada oktobra vidus līdz 2023. gada janvāra vidum tika īstenots pilotprojekts “biovaig”. Projekta ietvaros tika pētīti mājsaimniecību bioatkritumu šķirošanas paradumi, kā arī piedāvāta iedzīvotājiem ērta alternatīva metode, lai veicinātu šķirošanu. Rīgas iedzīvotāji saņēma speciālu bioatkritumu šķirošanas komplektu, kurā ietilpst šķirošanai paredzēts konteiners un bionoārdāmie maisiņi, kas šķirošanu ikdienā padara ērtāku.

No 2024. gada Latvijā būs obligāta bioatkritumu šķirošana, daudzas Eiropas valstis to jau dara gadiem. Šajā seminārā būs iespēja dzirdēt Eiropas valstu ekspertu pieredzes stāstus bioatkritumu šķirošanā no Itālijas, Norvēģijas, Igaunijas un Dānijas.

Iepriekšēja reģistrēšanās semināram ir obligāta, pieteikties ir iespējams rakstot uz e-pasta adresi: info@cleanliving.lv vai zvanot uz informatīvo tālruni 27017197.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludinājis pašvaldības līdzfinansējuma konkursus profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu realizēšanai, tautas sporta, bērnu un jauniešu sporta sacensību organizēšanai, Rīgas izlasē iekļautajiem sportistiem, kā arī sporta klubiem, kas īsteno veterānu/senioru sportu, paralimpisko vai pielāgoto sportu galvaspilsētā.

Līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība sporta organizācijai, kura īsteno profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas Rīgā

Konkursa mērķis ir piešķirt finanšu līdzekļus nevalstiskajām sporta organizācijām, kas savu darbību veic  Rīgā un īsteno akreditētas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas. Līdzfinansējums piešķir treniņu procesam  un organizācijas kapacitātes stiprināšanai.

Konkursā aicinām piedalīties nevalstiskas sporta organizācijas, kas savu darbību Rīgā veic ne mazāk kā vienu gadu un īstenotās akreditētās profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas audzēkņu vecums nepārsniedz 25 gadus.

Līdzfinansējumu iespējams saņemt par laika posmu no 20. marta līdz 31. decembrim. Pieteikumi konkursam ir iesniedzami tikai elektroniskā formā līdz 23. februārim plkst. 12.00, noformējot tos atbilstoši konkursa nolikuma nosacījumiem un nosūtot uz e-pasta adresi: iksd@riga.lv.

Lai nodrošinātu papildu informāciju un atbildētu uz pretendentu jautājumiem, kas saistīti ar pieteikumu iesniegšanu, 15. februārī plkst. 11.00 attālinātā formā Teams vidē tiks organizēts informatīvs seminārs. Lai pieteiktu dalību seminārā un saņemtu piekļuves saiti, aicinām līdz 14. februārim nosūtīt pretendenta organizācijas nosaukumu, kontaktpersonu, un e-pasta adresi uz e-pastu janis.porins@riga.lv.

Papildu informācija: Jānis Poriņš, tālr. 67012669, 27144229,

e-pasts: janis.porins@riga.lv.

Līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība tautas sporta, bērnu un jauniešu sporta sacensību organizēšanai Rīgā

Konkursa mērķis ir atbalstīt tautas sporta un bērnu un jauniešu sporta sacensību norisi Rīgā, sekmēt fiziskās aktivitātes un iedzīvotāju piesaistīšanu aktīvām sporta nodarbībām. Konkursā aicinātas piedalīties nevalstiskas sporta organizācijas, kas rīko sporta sacensības un savu darbību veic pašvaldības teritorijā.

Uz līdzfinansējumu iespējams pretendēt tādu sacensību organizēšanai, kas plānotas laika posmā no 1.aprīļa līdz 17. decembrim.

Pieteikumi konkursam ir iesniedzami tikai elektroniskā formā līdz 1. martam plkst. 12.00, noformējot tos atbilstoši konkursa nolikuma nosacījumiem un nosūtot uz e-pasta adresi: iksd@riga.lv .

Lai nodrošinātu papildu informāciju un atbildētu uz pretendentu jautājumiem, kas saistīti ar pieteikumu iesniegšanu, 15. februārī plkst. 14.00, attālinātā formātā Teams vidē tiks organizēts informatīvs seminārs. Lai pieteiktu dalību seminārā un saņemtu piekļuves saiti, aicinām līdz 14. februārim nosūtīt pretendenta organizācijas nosaukumu, kontaktpersonu un e-pasta adresi uz e-pastu imikelsone9@riga.lv.

Papildu informācija: Ilze Miķelsone, tālr. 67037247, 29240132,

e-pasts: imikelsone9@riga.lv.

Līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība Rīgas izlasē iekļautajiem sportistiem

Konkursa mērķis ir atbalstīt Rīgas labākos sportistus un sekmēt to sportisko rezultātu izaugsmi. Pieteikumus līdzfinansējumam var iesniegt Latvijā atzītas sporta federācijas. Līdzfinansējumu sportistiem piešķir treniņu procesam un dalībai sacensībās viena kalendārā gada laikā.

Pieteikumi jāiesniedz līdz 1. martam plkst. 12.00, nolikumā noteiktajā kārtībā, nosūtot uz e-pasta adresi: iksd@riga.lv

Līdzfinansējumu var saņemt treniņu procesam un dalībai sacensībās, kas notiks laika posmā no 1. aprīļa līdz 31. decembrim.

Lai informētu par grozījumiem  Līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība Rīgas izlasē iekļautajiem sportistiem, departaments organizēs vebināru, kurā aktualizēs informāciju par grozījumiem un pieteikumu iesniegšanu .

Vebinārs notiks attālināti otrdien, 14.februārī, plkst. 11.00 platformā “Microsoft Teams”.

Lai pieteiktos un saņemtu piekļuves saiti, līdz 13. februāra plkst. 15.00 lūgums nosūtīt pretendenta organizācijas nosaukumu, organizācijas pārstāvja vārdu, uzvārdu, amatu, kas piedalīsies vebinārā un e-pasta adresi nosūtot uz e-pastu anrijs.lusis@riga.lv.

Plašāka informācija: Anrijs Lūsis, tālr. 67037245, 28660964, epasts: anrijs.lusis@riga.lv.

Līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība sporta klubam, kurš īsteno veterānu/senioru sportu, paralimpisko vai pielāgoto sportu Rīgā

Konkursa mērķis ir piešķirt finansējumu nevalstiskajām sporta organizācijām kuras apvieno veterānu/senioru, paraolimpisko vai pielāgotā sporta sportistus, lai atbalstītu un veicinātu fizisko aktivitāšu pieejamību, veselīgu dzīvesveidu visa mūža garumā.

Konkursā aicina piedalīties nevalstiskas sporta organizācijas, kas nodarbojās ar veterānu/senioru, paraolimpisko vai pielāgoto sportu un savu darbību veic Rīgā.

Līdzfinansējumu var saņemt sporta bāzes nomai treniņu nodarbību nodrošināšanai, kas notiks laika posmā no 20. marta līdz 31. decembrim.

Pieteikumi konkursam iesniedzami tikai elektroniskā formā līdz 23.februārim plkst. 12.00 noformējot tos atbilstoši konkursa nolikuma nosacījumiem, nosūtot tos uz e-pasta adresi: iksd@riga.lv.

Lai nodrošinātu papildu informāciju un atbildētu uz pretendentu jautājumiem, kas saistīti ar pieteikumu iesniegšanu,14.februārī plkst. 12.00 attālinātā formātā Teams vidē tiks organizēts informatīvs seminārs. Lai pieteiktu dalību seminārā un saņemtu piekļuves saiti, aicinām līdz 13.februārim nosūtīt pretendenta organizācijas nosaukumu, kontaktpersonu, e-pasta adresi un tālruņa numuru uz e-pastu janis.porins@riga.lv.

Plašāka informācija: Jānis Poriņš, tālr. 67012669, 27144229, e-pasts: janis.porins@riga.lv.

Līdzfinansējuma konkursa nolikumi un citi dokumenti pieejami mājaslapā sports.riga.lv.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludinājis konkursu līdzfinansējuma saņemšanai kultūras un mākslas nozares projektu realizēšanai galvaspilsētā.

Konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt komersantu, biedrību vai nodibinājumu organizētu Rīgas pašvaldībai nozīmīgu projektu īstenošanu vizuālajā mākslā, mūzikā, teātra mākslā, dejā, grāmatniecībā, kā arī nekomerciāliem audiovizuāliem darbiem un starpdisciplināriem projektiem.

Konkursā šogad noteiktas šādas prioritātes:

  • atbalsts mākslinieciski augstvērtīgiem, inovatīviem un sabiedriski nozīmīgiem kultūras un mākslas nozares pasākumiem;
  • atbalsts pasākumiem, kas veicina saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību, kā arī atspoguļo un iekļauj Ukrainas tematiku Latvijai un Rīgai nozīmīgos kultūras notikumos;
  • atbalsts Lībiešu mantojuma gadā īstenotajiem kultūras un mākslas projektiem Rīgā;
  • atbalsts pasākumiem, kas sekmē pilsētvides un kultūras infrastruktūras attīstīšanu Rīgā, kā arī pasākumu pieejamību tās iedzīvotājiem;
  • atbalsts pasākumiem bērnu un jauniešu auditorijai.

Konkursa nolikums un saistītie dokumenti pieejami šeit.

Projektu pieteikumi iesniedzami elektroniskā formātā, nosūtot uz e-pasta adresi iksd@riga.lv vai oficiālo elektronisko adresi līdz 28. februārim plkst. 12.00.

Papildu informācija pieejama pa tālruni 67043690 vai e-pastā: dace.otomere@riga.lv.