28. augustā plkst. 17.00 Elektronikas un datorzinātņu institūta kafejnīcā “Tobiass”, Dzērbenes ielā 14, Rīgā, notiks Teikas iepazīšanai veltīts pasākums “No pagātnes uz nākotni: Teika”. Tajā stāstos dalīsies apkaimei piederīgi arhitekti Velta Holcmane, Barbara Bula, Dace Krēgere un Mārtiņš Dušelis.

Mēs esam radīti, lai būtu kopā. Mūsu pirmā kopiena ir ģimene. Kad pārkāpjam pirmo slieksni, nonākam apkaimē, kurā dzīvojam, iepazīstam mūsu kaimiņus, redzam, sajūtam un dzirdam visu, kas ir mums apkārt. Kas ir tās mājas, kas mūs ieskauj? Kurš tās radījis? Kad un kāpēc? Par to var uzzināt Latvijas Arhitektu savienības rīkotajā izziņas ciklā “Apkaimju arhitektūras stāsti”, kura trešais pieturpunkts ir Teika. Līdz šim jau aizvadīti Āgenskalnam un Vecrīgai veltīti pasākumi.

28. augustā pēcpusdienas gaitā Velta Holcmane uzstāsies ar stāstījumu “Institūta ēnā. Arhitektūra un māksla”, Mārtiņš Dušelis iepazīstinās ar namu Zemgaļu ielā 7, izsekojot tā funkcijai no vācu telefoncentrāles līdz šībrīža liktenim. Barbara Bula pastāstīs par Strupo ielu — unikālu apļveida ielas piemēru Rīgas pilsētvidē. Savukārt Dace Krēgere stāstījumā “No pagātnes uz nākotni: vēsturiskā pilsētvide šodienas kontekstā. Saglabājamais, atjaunojamais, pielāgojamais, aizstājamais” pievērsīsies kvartāliem ap bijušo Vidzemes rajona izpilddirekcijas apbūvi. Arhitektu stāstiem sekos neformālas klātesošo sarunas par Teikas apkaimi.

Latvijas Arhitektu savienība uz pasākumu laipni aicina apkaimes iedzīvotājus, Teikas mīļotājus un jaunatklājējus, arhitektus un ikvienu interesentu!


Ieeja – bez maksas ar iepriekšēju reģistrēšanos, aizpildot anketu – ŠEIT.


Katrs ir pelnījis labu arhitektūru. Iesaiste, ilgtspēja un estētika veido mūsu dzīves telpas kvalitāti. Pasākumu līdzfinansē LR Kultūras ministrija saskaņā ar Jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīvu.

Latvijas Arhitektu savienība izsaka pateicību kafejnīcas “Tobiass” īpašniekam Ivaram Upeniekam par iespēju tikties viņa mājīgajās telpās!

Plašākai informācijai par pasākumu:
Ieva Štegmane,
Latvijas Arhitektu savienības tālākizglītības projektu vadītāja
ieva.stegmane@latarh.lv
tel. +371 20724080

 

Ceturtdien, 21. augustā, Burtnieku ielā 37 tika atklāts multifunkcionālais centrs ““Domino” Teika”, kurā ar Rīgas pašvaldības atbalstu palīdzību saņems 80 bērni. Pakalpojumu sniedz Latvijas Bērnu atbalsta fonds (LBAF).

Jau sešus gadus tiek piedāvāta sociālās rehabilitācijas programma bērniem vecumā no 4 līdz 9 gadiem, kuriem ir grūtības uzvesties un komunicēt ar citiem. Tā paredzēta arī viņu tuvākajiem cilvēkiem — vecākiem vai aprūpētājiem. Programma tika ieviesta, jo arvien vairāk ģimeņu meklē palīdzību situācijās, kad bērnam ir grūti iekļauties bērnudārzā vai skolā, saprasties ar vienaudžiem, kontrolēt emocijas vai ievērot uzvedības normas. Dažkārt vecākiem trūkst zināšanu, kā viņiem palīdzēt. Ja šīs problēmas netiek risinātas laikus, pastāv risks, ka bērns tiek atstumts, nespēj pilnvērtīgi mācīties, var saskarties ar mentālās veselības grūtībām un nonākt nelabvēlīgā vidē.

Rīgā tās ir vienīgās pieejamās programmas šajā jomā, un pieprasījums joprojām ir augsts.

“Priecājos, ka ir vēl viena vieta, kur speciālisti kopā ar Latvijas Bērnu atbalsta fondu strādās ar ģimenēm, kurās aug bērni ar uzvedības un funkcionāliem traucējumiem. Jo agrāk sākam novērst problēmu cēloņus, jo ātrāk un efektīvāk varam palīdzēt tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams. Pašvaldība ar fondu sadarbojas jau sesto gadu, un šodien atklājam ceturtās šāda veida telpas. Atbalsts sniegts vairāk nekā 370 ģimenēm, bet redzam, ka pakalpojums ir tik nepieciešams, ka jau šobrīd tas ir aizņemts deviņiem mēnešiem uz priekšu. Tas nozīmē tikai vienu – Rīgai vajag vēl vairāk šādu pakalpojumu vietu, lai palīdzētu visām ģimenēm, kurām tas nepieciešams,”

pauž Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

“Šis ir brīnišķīgs piemērs NVO, pašvaldības un privāto uzņēmumu sadarbībai, lai kopā veidotu ģimenēm domātus pakalpojumus. Jaunajā multifunkcionālajā centrā sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņems 80 bērni gan ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem, gan bērni ar īpašām vajadzībām. Šie pakalpojumi sniedz būtisku atbalstu arī viņu ģimenēm,”

saka Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments kopā ar LBAF izvērtēja iespēju paplašināt sociālās rehabilitācijas programmu bērniem ar uzvedības un saskarsmes grūtībām. Šobrīd ir nepieciešamas plašākas telpas dažādu terapijas metožu izmantošanai, jo tupina augt bērnu skaits, kam vajadzīga palīdzība. LBAF ne tikai nodrošina šo programmu, bet arī apņēmās piesaistīt finansējumu telpu remontam.

Multifunkcionālajā centrā no septembra darbu sāks dažādi speciālisti. Tajā ir izveidota plaša apmācību zāle, Latvijā lielākā sensorā sporta zāle, klusuma telpa un citas telpas, kas nodrošina bērniem un vecākiem nepieciešamu atbalsta vidi.

 

Latvijas Rakstnieku savienība sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku rīko virkni pasākumu, lai atzīmētu Dzejas dienas 2025. Dzejas lasījumus uzsāksim 21. augustā plkst. 17.30 RCB Bolderājas filiālbibliotēkā (Gaigalas ielā 3), kur uz lasījumu aicinās dzejnieks Andris Breže, kurš pazīstams ar literāro pseidonīmu Žebers.

Žebers dzeju sācis rakstīt 70. gadu vidū, savā mākslā bieži pievērsdamies absurda stilam. Vairāku dzejas krājumu autors. Dzejoļu krājums ”Šņabji/blaknes” saņēmis Literatūras gada balvu. Rakstījis grāmatas arī bērniem. Par īspasaku krājumu “Esejas un asakas” 2023. gadā saņēmis Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā. Žebers ir arī mākslinieks un ilustrators.

Pasākumu organizē Latvijas Rakstnieku savienība ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu. Pasākums notiek notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. To norisi atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana.

No 21. augusta līdz 2. oktobrim septiņās RCB filiālbibliotēkās ar lasījumiem viesosies pazīstami latviešu dzejnieki – Andris Breže, Ērika Bērziņa, Artis Ostups, Andra Manfelde, Edvīns Raups, Roberts Vilsons un Māra Zālīte. Šogad Dzejas dienas norisinās ar saukli “Dzeja svin!”.

Ērika Bērziņa. 28.08.2025. plkst.17.30 filiālbibliotēkā “Avots” (Stabu iela 64)

Artis Ostups. 04.09.2025. plkst.17.30 Torņakalna filiālbibliotēkā (Ojāra Vācieša iela 2)

Andra Manfelde. 11.09.2025. plkst.17.30 filiālbibliotēkā “Vidzeme” (Brīvības iela 206)

Edvīns Raups. 18.09.2025. plkst.17.30 Ķengaraga filiālbibliotēkā (Latgales iela 271A)

Roberts Vilsons. 25.09.2025. plkst.17.30 filiālbibliotēkā “Rēzna” (Valērijas Seiles iela 14)

Māra Zālīte. 02.10.2025. plkst.17.30 Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkā (Ziemeļblāzmas iela 36)

 

Rīgas Centrālā bibliotēka aicina arī uz Dzejas dienu pasākumiem:

Madara Gruntmane. 17.09.2025. plkst.17.30 Torņakalna filiālbibliotēkā (Ojāra Vācieša iela 2)

Iveta Ratinīka. 18.09.2025. plkst.17.30 Āgenskalna filiālbibliotēkā (Eduarda Smiļģa iela 46)

Kontaktinformācija: RCB Bibliotēku dienests, tālr.67043601.

 

“NVO nama ziņas” augusta numurā lasāma intervija ar NVO atbalsta sektora vadītāju Zintu Gugani. Drīzumā apritēs gads kopš Zinta vada NVO namu – šis ir labs brīdis, lai kopīgi atskatītos uz aizvadītā darba cēliena spilgtākajiem mirkļiem, ieskicētu turpmākos plānus un aprunātos par to, kas gaidāms NVO nama 12. dzimšanas dienas svinībās.

“Lielākais gandarījums ir redzēt, kā idejas pārtop reālos darbos. Kad organizācija, kas sākotnēji tikai meklēja telpas vai konsultāciju, pēc neilga laika jau rīko pasākumus un darbojas – tas ir iedvesmojoši,”

Zinta Gugane

Pilnu interviju, kā arī informāciju par pasākumiem NVO namā, aktualitātēm un projektu konkursiem lasiet augusta “NVO nama ziņas” numurā!

“NVO nama ziņas” augusta numurs!

 

20. un 21. augustā Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments aicina Rīgas nevalstisko organizāciju pārstāvjus uz tikšanos par Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2026. – 2030. gadam.

Tikšanās laikā būs iespēja iepazīties ar izstrādāto rīcības programmas projektu, tostarp plānotajiem pasākumiem daļiņu PM10, PM2.5, slāpekļa dioksīda (NO₂), benzola un benz(a)pirēna koncentrācijas samazināšanai Rīgā nākamajos piecos gados. Tāpat nevalstisko organizāciju pārstāvji varēs dalīties ar novērojumiem par gaisa kvalitāti pilsētā un sniegts savus priekšlikumus gaisa kvalitātes uzlabošanai.

 Tikšanās notiks:

 2025. gada 20. augustā no plkst. 16.00 līdz 18.00 Teikā, NVO namā Ieriķu ielā 43A, Lielajā zālē;

2025. gada 21. augustā no plkst. 16.00 līdz 18.00 Imantā, NVO nama telpās Slokas ielā 161 k-2.

Dalībai pasākumos jāpiesakās iepriekš – līdz 18. augustam, aizpildot reģistrācijas formu – ŠEIT.


Papildu informācija

Darbu pie Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas 2026.-2030. gadam Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments uzsāka pagājušā gada oktobrī, un rīcības programma tiek izstrādāta sadarbībā ar piesaistīto projekta izpildītāju – SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”.

Lai izvēlētos atbilstošākos pasākumus gaisa piesārņojuma koncentrācijas samazināšanai Rīgā nākamajos piecos gados, programmas izstrādes gaitā tiek apzināti dažādu ekspertu un gaisa kvalitātes uzlabošanā iesaistīto pušu viedokļi.

Papildus informācijai par gaisa kvalitātes problemātiku Rīgā iesakām noskatīties arī Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta prezentāciju “Gaisa kvalitāte Rīgā”, kas ierakstīta Rīgas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē 2025. gada 25. aprīlī. Ieraksts pieejams  – ŠEIT.

 

Lai nodrošinātu drošu un nepārtrauktu siltumapgādi un vienlaikus veicinātu ilgtspējīgas mobilitātes attīstību Rīgā, AS “Rīgas Siltums” šovasar īsteno vairākus apjomīgus siltumtīklu pārbūves projektus, kas cieši saistīti ar pilsētas infrastruktūras modernizāciju un pāreju uz videi draudzīgākiem risinājumiem.

Dzelzavas ielā, kur nākotnē plānots izbūvēt Metrobusa līniju, tiek pārbūvēti siltumtīkli, kas nodrošina siltumenerģiju Purvciemam, Vecrīgai, Centrāltirgus rajonam un citiem Rīgas centra rajoniem. Novecojušā un bojātā cauruļvadu infrastruktūra tiek nomainīta uz rūpnieciski izolētām caurulēm, kas nodrošinās par 4700 MWh mazākus siltuma zudumus gadā. Pēc siltumtīklu pārbūves tiks atrisināta problēma arī ar ikgadēju ielas seguma iegruvumu esošo siltumtīklu aku zonā, kas ir saistīta ar pārlieku lielu slodzi un satiksmes intensitāti pie sabiedriskā transporta pieturas. Šis projekts ir daļa no Rīgas transporta sistēmas zaļināšanas reformas, kas paredz prioritāti sabiedriskajam un velotransportam, sekmējot transporta negatīvās ietekmes uz vidi samazinājumu.

Zemitāna pārvada apkaimē siltumtīkli tiek pielāgoti topošajiem mobilitātes punktiem un dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai. Projekta mērķis – radīt savienojumu starp pilsētas sabiedrisko transportu un dzelzceļu, veicināt iedzīvotāju paradumu maiņu, sekmējot pārvietošanos bez privātā auto. Siltumtīklu pārbūve paredz 600 MWh siltuma zudumu samazinājumu gadā

Dzirciema ielā, kur turpinās Imantas maģistrālā siltumtīkla modernizācija, tiek atjaunots vairāk nekā 950 metru garš siltumtīklu posms. Novecojušo un tehniski nolietoto cauruļvadu nomaiņa uz jauniem, rūpnieciski izolētiem risinājumiem uzlabos siltumtīkla drošību un samazinās siltuma zudumus par 2070 MWh gadā.

Šie projekti ne tikai uzlabos Rīgas iedzīvotāju ikdienas komfortu un samazinās energoresursu patēriņu, bet arī veicinās vides kvalitātes uzlabošanos un pilsētas infrastruktūras pielāgošanu nākotnes mobilitātes vajadzībām. Modernizācija tiek īstenota tostarp sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību un atbilst Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma stratēģiskajiem mērķiem.

AS “Rīgas Siltums” ik gadu modernizē vidēji ap 10 km siltumtīklu, un aprēķinātais siltuma zudumu samazinājums ir 12 000 MWh/gadā, kas ir līdzvērtīgs četru tādu tirdzniecības centru kā Akropole Rīga, Akropole Alfa vai 1300 dzīvokļu vidējam siltumenerģijas patēriņam gadā.

Jau šobrīd AS “Rīgas Siltums” ir atjaunojis 65% no kopējā siltumtīkla apjoma un pārējos 35% atjaunos pakāpeniski, prioritāri, modernizējot siltumtīklus, kuru vecums pārsniedz 40 gadu.


Par AS “Rīgas siltums”

AS “Rīgas siltums” ir lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums Latvijā un Baltijas valstīs, kā arī vienīgais siltumapgādes sistēmas operators Rīgas valstspilsētas administratīvajā teritorijā, kas nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali, realizāciju, siltumenerģijas un elektroenerģijas vienlaicīgu ražošanu koģenerācijas stacijās, kā arī siltumtīklu un ēku iekšējo inženierkomunikāciju sistēmu apkalpošanu.

AS “Rīgas siltums” misija ir pilnveidot un attīstīt pilsētas centralizētās enerģijas potenciālu un ienest to katra cilvēka un uzņēmuma ikdienā.

77% no uzņēmuma piegādātās siltumenerģijas tiek izmantota dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Siltumtīklu kopējais garums ir ap 770 kilometru, no kuriem 85% atrodas AS RĪGAS SILTUMS īpašumā.


 

Satiksmes mierināšanas nolūkos, līdz oktobra beigām Rīgā izbūvēs vēl 61 jaunu ceļa ātrumvalni. Ātrumvaļņus plānots izbūvēt 18 Rīgas apkaimēs. Šobrīd darbi norit piecās apkaimēs – Āgenskalnā, Iļģuciemā, Pleskodāle, Torņakalnā un Zasulaukā.

Šajā vasarā 11 Rīgas apkaimēs Ārtelpas un mobilitātes departaments izbūvējis 59 jaunus ātrumvaļņus un iesākto ir plānots turpināt, līdz oktobrim izbūvējot vēl 61 jaunu ātrumvalni.

Ātrumvaļņus plānots izbūvēt 18 Rīgas apkaimēs – Āgenskalnā, Beberbeķos, Čiekurkalnā, Dārzciemā, Dzirciemā, Iļģuciemā, Imantā, Jaunciemā, Juglā, Latgalē, Mežciemā, Pleskodālē, Sarkandaugavā, Teikā, Torņkalnā, Vecāķos, Vecmīlgrāvī, Zasulaukā un Zolitūdē. Tāpat līdz rudenim Juglas apkaimē, Slēpotāju ielā, paredzēts izbūvēt divus ātrumvaļņus par kuriem pašvaldība informēja pasvasarī.

Šobrīd ātrumvaļnus izbūvē Āgenskalnā – Zvanu ielā Nr.6, Torņkalnā – Telts ielā Nr.2A, Zasulaukā – Kūdras ielā Nr.6 un Kūdras ielā Nr.8A.

Satiksmes mierināšanas nolūkos ātrumvaļņus izbūvē ielās, kurās ierīkotas dzīvojamās zonas, 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas, nav izbūvētas gājēju ietves, tuvumā atrodas izglītības iestādes. Ceļa ātrumvaļņus izbūvē prioritārā secībā, ņemot vērā iedzīvotāju iesniegumus.

Pilns ielu saraksts, kurās līdz oktobra beigām izbūvēs ātrumvaļņus, apskatāms pievienotajā sarakstā, kurā ar zaļu krāsu atzīmētas vietas, kurās darbi jau ir noslēgušies – ŠEIT.

 

Ņemot vērā lielo iedzīvotāju interesi un atsaucību, Rīgas pašvaldība pagarina iespēju piedalīties bezmaksas sporta nodarbībās galvaspilsētas apkaimēs līdz 23. augustam.

Ar mērķi veicināt fiziskās aktivitātes un veselīgu dzīvesveidu katru nedēļu ikvienam Rīgas iedzīvotājam ir iespēja piedalīties brīvdabas treniņos, uzlabot savu fizisko sagatavotību un aktīvi pavadīt laiku.

Bezmaksas treniņi notiek 20 apkaimēs – Torņkalnā, Āgenskalnā, Iļģuciemā, Daugavgrīvā, Grīziņkalnā, centrā, Imantā, Zolitūdē, Mežciemā, Juglā, Ķengaragā, Pļavniekos, Ziepniekkalnā, Latgales apkaimē, Mangaļsalā, Vecmīlgrāvī, Sarkandaugavā, Mežaparkā, Teikā, Purvciemā.


Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Sporta nodarbību grafiks pieejams – ŠEIT.


Aicinām izvēlēties sev ērtāko lokāciju, ņemt līdzi sporta apģērbu un pozitīvu attieksmi – tiekamies treniņos!

Nodarbības tiek īstenotas ar Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu.

 

Rīgas dome sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu un aktīvajiem iedzīvotājiem – apkaimju biedrībām un savvaļas sēklu vācējiem – jau piekto gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – Latvijas savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai, kas tagad krāšņi uzziedējušas un priecē gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus.

Šogad pļavas tiks veidotas piecās jaunās vietās Rīgā – Skanstes parkā, Uzvaras parka atjaunotajā daļā, Buļļupes promenādē, Ķīpsalā pretim Rīgas Tehniskās universitātes peldbaseinam kā arī divas pilsētas pļavu teritorijas tiks izveidotas Latvijas Universitātes Akadēmiskā centrā. Līdz ar jaunajām savvaļas augu oāzēm Rīgas pilsētas pļavu tīklā jau būs vairāk nekā 40 teritorijas ar kopējo platību aptuveni 16 hektāri.

Jauno pilsētas pļavu ierīkošanā tiks izmantotas dažādas dabisko zālāju atjaunošanas metodes – sugām bagātas zāles pārnese no dabas lieguma “Vecdaugava ” dabiskajiem zālājiem, vietējo savvaļas augu sēklu sēšana un stādu stādīšana.

Urbānās vides loma dabas daudzveidības saglabāšanā turpina pieaugt, arī šādas teritorijas nereti kalpo kā vietējo savvaļas augu patvērumu vietas. Pilsētas pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz Latvijas dabai raksturīgo augu iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu – lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa saistīšanu augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns.

Pilsētas pļavas tiek pļautas ne biežāk kā divas reizes sezonā, turklāt paredzot visa nopļautā materiāla izvākšanu. Regulāra pļaušana jānodrošina vienīgi gar brauktuvēm, ietvēm un gājēju ceļiem. Līdz maija beigām lielākajā daļā pilsētas pļavu tika veikta pirmā pļaušanas reize. Agrā pļauja nepieciešama, lai ierobežotu nevēlamās ekspansīvās sugas – kamolzāli, vārpatu, aireni, gārsu, nātri – nodrošinot labākus augšanas apstākļus sētajiem pļavas augiem. Otrā pļaujas reize tiek organizēta pēc augu noziedēšanas, vasaras beigās, lai nepieļautu kūlas veidošanos.

Papildus teritorijas pļaušanai Pilsētas pļavās notiek arī invazīvo sugu – Kanādas zeltslotiņas, cirtainās skābenes, daudzlapu lupīnas un austrumu dižpērkones – ierobežošana, izrokot nevēlamos augus un nepieļaujot to ziedēšanu.

  Visas pilsētas pļavas redzamas interaktīvajā kartē – ŠEIT.

Katru gadu Pilsētas pļavās Latvijas Dabas fonda eksperti veic veģetācijas monitoringu, pēc kurā ievāktajiem datiem ir redzama izteikta pozitīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Gandrīz visās pļavās kopš to ierīkošanas ticis konstatēts esošo augu sugu daudzveidības pieaugums, ar izteikti vietējās floras pārsvaru. Daudzās no teritorijām, kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas pļavā, Dreiliņkalna pļavā, Imantas tirgus pļavā, Jūrmalas gatves pļavā un Juglas promenādes pļavā tikušas fiksētas arī bioloģiski vērtīgo zālāju indikatorsugas.

Pilsētas pļavu projekts tika sākts 2021. gadā projekta “urbanLIFEcircles” gaitā ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas.

Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas. Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, un tas norisināsies līdz 2027. gadam ar minimālo sasniedzamo mērķi – 45 pilsētas pļavu teritorijas ar kopējo platību 15ha. Šogad pilsētas pļavu kopējais skaits ir 44 teritorijas, ar kopējo platību 16 ha.

 

Rīgas 11 apkaimēs noslēgusies aprīļa vidū sāktā ceļa ātrumvaļņu izbūve. Satiksmes mierināšanas nolūkos pilsētā kopumā izbūvēti 59 jauni ātrumvaļņi.

Ātrumvaļņi izbūvēti:

Bieriņos – 3;

Bolderājā – 5;

Bukultos – 2;

Dārzciemā – 2;

Dārziņos – 6;

Dzirciemā – 2;

Imantā – 14;

Mežaparkā – 11;

Purvciemā – 2;

Teikā – 10;

Vecdaugavā – 2.

Pašvaldība pavasarī informēja, ka Juglas apkaimē, Slēpotāju ielā, ir plānots izbūvēt divus ātrumvaļņus, tomēr tehnisku iemeslu dēļ šo ātrumvaļņu izbūvi plānots veikt līdz šī gada rudenim.

Satiksmes mierināšanas nolūkos ātrumvaļņus izbūvē ielās, kurās ierīkotas dzīvojamās zonas, 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas, nav izbūvētas gājēju ietves, tuvumā atrodas izglītības iestādes. Ceļa ātrumvaļņus izbūvē prioritārā secībā, ņemot vērā iedzīvotāju iesniegumus.

📸 FOTO