Arhīvs birkai: Attīstība

Rīga šogad turpinās ielu atjaunošanas darbus: plānots uzlabot segumu 46 asfaltētajās ielās vai to posmos

Rīga šogad turpinās pērn aizsākto vērienīgo ielu atjaunošanu – plānots, ka šosezon asfalta ielu seguma atjaunošana notiks 46 ielās vai to posmos, tam atvēlot 32 miljonus eiro.

Vieni no lielākajiem remontiem šajā sezonā sagaidīs:

  • Firsa Sadovņikova ielu no Lāčplēša ielas līdz Katoļu ielai;
  • Cesvaines ielu;
  • Vietalvas ielu un Sesku ielu posmā no Piedrujas ielas līdz Dārzciema ielai;
  • Lielirbes ielu no Ventspils ielas līdz Kauguru ielai;
  • Kleistu ielas posmu no Mārtiņa Peniķa ielas līdz Lielajai ielai;
  • Vecāķu prospektu posmā no Emmas ielas līdz Palejas ielai;
  • Baldones ielu posmā no Slokas ielas līdz Gregora ielai;
  • Granīta ielu no Krustpils ielas līdz Dzirkaļu ielai un no Dzirkaļu ielas līdz pilsētas robežai;
  • Roberta Feldmaņa ielu posmā no Ezermalas ielas līdz Briges ielai;
  • Kārļa Vatsona ielu;
  • Klaipēdas ielu;
  • Poruka ielu;
  • Glika ielu;
  • Stokholmas ielu un citas.

Plānots, ka teju visām ielām, reizē ar brauktuves atjaunošanu, tiks atjaunotas arī piegulošās ietves.

Tostarp, patlaban tiek veikta izpēte vairāk nekā 70 grants ielām – izvērtētas tehniskās iespējas veikt dubultās virsmas apstrādes šajās ielās un apzināti plānotie inženierkomunikāciju darbi šo ielu tīklos. Pašvaldības budžetā šim mērķim tiek prasīti 3 miljoni eiro, un ja šis finansējums tiks piešķirts, tad darbi varētu tikt veikti 70-80 grants ielās vai to posmos Bieriņos, Dārziņos, Beberbeķos, Juglā, Berģos, Jaunciemā un citur.

Jau vēstīts, ka pērn ielu seguma atjaunošana tika veikta 32 ielās ar asfalta segumu un 86 grantētajās ielās. Atjaunotā platība grants ielās sasniedza 90 tūkstošus kvadrātmetru, bet asfalta ielās – 630 tūkstošus kvadrātmetru.

 

Rīgā turpinās satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu izbūve; darbi norit atbilstoši plānam

, ,

Rīgā turpinās satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu izbūve. Pērnā gada decembrī sākta centrālā tērauda laiduma uzbīdīšana pār Sarkandaugavu, kuru plānots pabeigt šī gada maijā. Tāpat objektā vienlaicīgi tiek būvētas visas astoņas estakādes, vispirms izbūvējot pāļus, tad balstus un laidumus. Pārvada izbūvi plānots pabeigt līdz 2026. gada sākumam.

Centrālā tērauda laiduma uzbīdīšanas process pāri Sarkandaugavai sākas pēc starpbalstu ķermeņu izbūves. Vispirms krastā tiek samontēta pārvada laiduma konstrukcija, kuru tālāk pa posmiem virza pāri ūdens zonai. Laiduma uzbīdīšanas procesu sāka pērnā gada decembrī un to plānots pabeigt līdz šī gada maijam.

Patlaban pārvadā arī turpinās būvkonstrukcijas darbi, kas ietver veidņu izbūvi starpbalstu ķermenim, stiegrojuma izbūvi strapbalstiem un laidumam, betonēšanas darbus starpbalstam un gala balstam, kā arī balstīklas izbūvi. Tāpat turpinās inženiertīklu – gāzesvada, vājstrāvas un elektrosadaļas izbūve.

Būvprojekts paredz izbūvēt 863,5 metrus garu pārvadu, kas savienos Kundziņsalu un Tvaika ielu. Pārvads savienos Tvaika ielu ar Kundziņsalas publisko teritoriju un Rīgas brīvostas industriālo teritoriju abos Sarkandaugavas attekas krastos, tajā skaitā, šķērsos trīs dzelzceļa sliežu ceļus un virszemes naftas cauruļvadu divās vietās, un Sarkandaugavas atteku, atbilstoši trases plānam, secīgi pieslēdzoties Tvaika ielai un iepriekš izbūvētajam Daudersalas pārvadam.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju ietvi, riteņbraucēju un transportlīdzekļu ceļu tīklu ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus. Tāpat ūdensatvades nodrošināšanai paredzēts pārbūvēt esošo un izbūvēt jaunu lietus kanalizācijas sistēmu, kā arī izbūvēt infiltrācijas akas vai gūlijas.

Pēc pārvada izbūves rīdzinieki un pilsētas viesi iegūs jaunu pārvadu, kas veidos savienojumu starp Tvaika ielu Sarkandaugavā un Rīgas brīvostas teritoriju Kundziņsalā. Jaunajam pārvadam būs būtiska nozīme kravas transporta novirzīšanā no pilsētas centra, veidojot apvedceļus (savienojums ar Daudersalas pārvadu, Austrumu maģistrāli, Dienvidu tiltu un Čakstes gatvi). Tostarp pārvada izbūve nozīmē arī sakārtotu vidi, kas veicinās cilvēku labsajūtu, pārvietojoties pa Kundziņsalu un Sarkandaugavas teritoriju.

Iepriekš jau ziņots, ka pašvaldība projektu realizē sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Pašvaldība īsteno satiksmes pārvada būvniecību un nodrošinās tā funkcionēšanu, izbūvējot Kundziņsalas satiksmes pārvadu, bet brīvosta kā sadarbības partneris izbūvē Kundziņsalas teritorijas daļu un savienojumu ar pārvadu līdz estakādēm uz un no pārvada.

Projekta realizācijas kopējās izmaksas veido 82,6 miljonus eiro. Valsts budžeta dotācija veido 23 miljonus eiro, bet valsts budžeta aizņēmums 59,6 miljonus eiro. Šogad plānots
apmaksāt aptuveni 36,7 miljonus eiro, nākamgad – aptuveni 38,8 miljonus eiro, bet 2026.gadā plānots apmaksāt aptuveni 7 miljonus eiro. Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības fondiem – KF finansējums ir 4,5 miljoni eiro (finansējuma saņēmējs Rīgas brīvostas pārvalde).

 

Skanstē izbūvēts jauns daudzfunkcionāls parks un jaunas pilsētas ielas

Skanstē pabeigti jaunā parka būvdarbi un rīdziniekiem tagad pieejama jauna teju 18 hektāru plaša teritorija, kas piedāvā dažādus atpūtas un aktīvās izklaides elementus – ūdens ainavas, pastaigu takas, skeitparku, volejbola laukumus, bērnu rotaļu laukumus. Skanste ir ieguvusi ne tikai jaunu zaļo oāzi, bet labiekārtotā teritorija arī veicinās apkaimes attīstību, piedāvājot iedzīvotājiem un viesiem modernu un ilgtspējīgu vietu brīvā laika pavadīšanai.

Skanste ir viena no pašvaldības prioritāri attīstāmām teritorijām apkaimes un uzņēmējdarbības attīstībai, un līdz ar parka izbūvi izveidots labiekārtots un ērts savienojums ar citām pilsētas daļām. Šī pilsētas daļa, kas kādreiz bija aizaugusi un degradēta, ir pārtapusi par sakoptu, pieejamu un labiekārtotu vidi, kur rīdzinieki var pavadīt savu laiku.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone uzsver projekta vērtību: “Skanstē esam radījuši jaunu un ilgtspējīgu vietu mūsu pilsētā – ne tikai vietu jauniem mājokļiem un biznesa attīstībai, bet arī skaistu un mūsdienīgu parku, kas būs lieliska atpūtas vieta visiem Rīgas iedzīvotājiem. Šis ir vēl viens solis uz priekšu, lai Rīga kļūtu zaļāka un pievilcīgāka ikvienam, jo, labiekārtojot vidi, mēs radām apstākļus, kuros attīstās uzņēmumi un cilvēki vēlas dzīvot un strādāt.”

“Īstenotais Skanstes teritorijas revitalizācijas projekts ir viens no priekšnosacījumiem turpmākai Skanstes apkaimes ilgtspējīgas teritorijas attīstības nodrošināšanai, kas izriet no Rīgas pilsētas ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentiem. Skanstes apkaimes pēdējo gadu attīstības dinamika sevi ir pierādījusi kā vieta, kurā tiek stiprināta Rīgas ekonomiskā izaugsme, veidojot Rīgas jauno biznesa centru. Tādēļ pilsētas atbilde uz šo ir kvalitatīvas publiskās ārtelpas pieejamības nodrošināšana, tai skaitā izbūvējot daudzfunkcionālu parku un jaunus ielu tīkla savienojumus. Vienlaikus, gan jāatzīst, ka projekta īstenošana bijusi pilna dažādiem izaicinājumiem, taču mūsu komanda ir gandarīta par panākto rezultātu,”

norāda Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta direktore Ilze Purmale

Centrālā vieta ir jaunais Skanstes parks, kas atrodas kvartālā starp Laktas, Zirņu un Skanstes ielu. Tajā vairāk nekā 7 hektāru platībā radīta plaša ūdens un apstādījumu ainaviskā telpa, kur brīvo laiku tajā varēs pavadīt dažāda vecuma bērni un pieaugušie, jo ir izbūvētas rotaļu iekārtas, bērnu rotaļu laukumā ieklāts gumijas segums, izveidoti divi pludmales volejbola laukumi, kā arī ierīkoti āra trenažieri. Atpūtas vietas aprīkotas ar zviļņiem un soliem, atkritumu urnām, uzstādīti velosipēdu statīvi. Parka apmeklētājiem pieejama publiskā tualete un dzeramā ūdens brīvkrāns ar pretaizsalšanas vārstu, ko varēs izmantot arī ziemas periodā.

Projekta laikā veikta arī četru jaunu ielu izbūve, kā arī izbūvēti jauni inženiertīkli. Lapeņu, Jāņa Dikmaņa, Jāņa Krūmiņa un Jāņa Daliņa ielās izbūvēti ūdensapgādes, lietus kanalizācijas, elektronisko sakaru tīkli, ielu apgaismojums, kā arī ieklāts jauns asfalta segums.

Projekta teritorijā izbūvēta Skanstei un Rīgai tik nepieciešamais ilgtspējīgs lietus ūdens savākšanas sistēmas modelis dīķu un kanālu veidā, jo vēsturiski šajā vietā atradās palieņu pļavas, kas pasargās teritoriju no applūšanas spēcīgās lietusgāzēs, uzlabos publisko ārtelpu, regulēs pilsētas mikroklimatu un dzesēs karstajās dienās, kā arī nodrošinās bioloģisko daudzveidību.

Zaļā teritorija veidota, lai maksimāli pielāgotu to dabiskiem apstākļiem. Gar lietus ūdens savākšanas sistēmu ir izveidota apzaļumota teritorija ar atpūtas soliņiem, kas veicinās arī bioloģisko daudzveidību.

📸 FOTO

Parka oficiālā atklāšana paredzēta pavasarī.

Par projektu

Projekts “Skanstes teritorijas revitalizācijas 1.kārta” realizēts ar Eiropas fondu līdzfinansējumu, valsts budžeta dotāciju un Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir 21 723 645 eiro, no tām, Eiropas Reģionālās attīstība fonda finansējums – 4 601 880 eiro, Valsts budžeta dotācija 670 334 eiro; Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums – 16 451 431 eiro.

Projekts īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.645 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā” 13.1.3.3. pasākuma “Teritoriju revitalizācija uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās” īstenošanas noteikumi”.

 

Projekta “Efektīvu publisko pakalpojumu attīstība apkaimju dzīvotspējai (Liveability)” ietvaros aizvadīts ražīgs gads

Projekta “Efektīvu publisko pakalpojumu attīstība apkaimju dzīvotspējai (Liveability)” mērķis ir veicināt Baltijas jūras reģiona pilsētu attīstību, ievērojot integrētu un līdzsvarotu pieeju apbūvētajai videi, sociālajām attiecībām un kultūrai, kā arī rosinot spēcīgu pilsoniskuma sajūtu un inovatīvus sabiedriskos pakalpojumus. Sīkāka informācija par projektu  – ŠEIT. 

Līdzdarbojoties Pilsētas attīstības departamentam un Apkaimju iedzīvotāju centram, jūlijā norisinājās starptautiskā projekta “Efektīvu publisko pakalpojumu attīstība apkaimju dzīvotspējai (Liveability)” laikā izstrādātās Dzīvojamības hartas pirmā darbnīca ar mērķi novērtēt Rīgas dzīvojamības līmeni pēc hartas principiem.

Viena no projekta galvenajām aktivitātēm ir Dzīvojamības hartas izstrāde. Tās mērķis ir, izvirzot sabiedrības intereses un kopējo labklājību kā centrālo aspektu dizaina procesos, noteikt 6 principus, lai padarītu pilsētas “dzīvojamākas” – piemēram, drošākas, pieejamākas, dabiskākas, dažādākas un reizē vienotākas, radošākas, estētiskākas u.tml. Hartas mērķis ir iedvesmot cilvēkus, kas strādā publiskajā pārvaldē, un tā piedāvā iespēju augt un attīstīties, neradot papildu slogu pašvaldību darbiniekiem.

10. jūlijā norisinājās pirmā hartas pilotēšanas darbnīca, kuras mērķis bija pārbaudīt, cik skaidri un ar kādām metodēm vislabāk iespējams novērtēt Rīgu pēc šiem 6 hartas principiem un vai ir vēl kādas nianses, kas jāpilnveido pašā hartā. Sākotnēji tajā piedalījās 25 Rīgas valstspilsētas pašvaldības darbinieki no projektā iesaistītajām iestādēm (Pilsētas attīstības departaments un Rīgas apkaimju iedzīvotāju centrs).

Darbnīcas pirmajā daļā tika iepazīstināts ar 6 hartas principiem. Tie ir:

1. Dizaina principu pielietošana sabiedrības interesēm;
2. Integrēta un holistiska plānošana;
3. Ilgtspējīga un stratēģiska pilsētas pārvaldība;
4. Uzticēšanās, atklātība, komunikācija un sadarbība;
5. Kopdizains ar iedzīvotājiem;
6. Kļūt par pilsētu, kas mācās.

Pēc tam darbnīcas dalībniekiem bija jānovērtē ar atzīmi, kā pilsēta īsteno katru principu ikdienā.

Galvenais secinājums – Rīgā gandrīz visi principi tiek īstenoti vidēji labi, ir ražīgas iestrādnes un izpratne par principos iekļautajiem procesiem, taču tā nav vienota visās pašvaldības iestādēs un visiem darbiniekiem.

Darbnīcas otrajā daļā padziļinātāk tika vērtēts zemāko atzīmi ieguvušais princips. Tas bija 1. Dizaina principu pielietošana sabiedrības interesēm. Lai veicinātu tā pielietojumu pašvaldībā, dalībnieki ieteica sākt ar jaunu, efektīgāku darba metožu ieviešanu un pēc iespējas biežāku to izmantošanu ikdienas darbā (reizē apmācot darbiniekus), kā arī uzlabot pozitīvu attieksmi pret radošuma nepieciešamību un ieguvumiem pārvaldes sektorā vispārībā.

Šī gada novembrī norisinājās otrā hartas pilotēšanas darbnīca ar Rīgas Apkaimju alianses biedriem. Šajā reizē zemāko atzīmi ieguva 2. princips – “Integrēta un holistiska plānošana”. Lai uzlabotu tā rādītāju, dalībnieki pašvaldībai ieteica uzlabot iekšējo darba kultūru un izpratni, celt darbinieku kapacitāti, kā arī veltīt vairāk līdzekļu un laika, lai biežāk un labāk komunicētu par plānošanas procesiem un stratēģijām pilsētā. Tikmēr paši apkaimju pārstāvji atzina, ka varētu pareizāk izvēlēties atbilstošās vai ieinteresētās puses darbā un skaidri definēt mērķus un uz tiem fokusēties nenovirzoties.

Darbnīcās apkopotie secinājumi, vajadzības, nepieciešamības tiks integrētas ikdienas darbā, stratēģiskajos dokumentos un pilsētas prioritātēs, lai uzlabotu katra principa rādītāju nākamajos gados. Paredzams, ka izmēģinātās hartas pilotēšanas metodes tiks izmantotas darbā arī ar Rīgas projekta dvīņu jeb sadarbības pilsētu Viļņu.

Gada ietvaros daudz tika strādāts arī ar apkaimju iesaisti veidojot koprades pasākumus kopā ar apkaimju biedrībām. Gada pirmajā daļā tika organizēts radošais seminārs jeb ,,urban dive”, iesaistot Grīziņkalna un Avotu biedrības, lai tās iepazīstinātu ar ,,dzīvojamākas” pilsētas principiem projekta ietvaros, kā arī apspriestu partnerības ceļa karti, ko turpmāk var izmantot kā ceļvedi pašvaldībai vietējās infrastruktūras projektu īstenošanā partnerībā ar kopienām, apkaimju biedrībām un/vai Rīgas apkaimju aliansi.

Pierādījies, ka izstrādātā hartas pilotēšanas metode var lieti noderēt, iegūstot nepieciešamo informāciju no dalībniekiem pilsētas stratēģisko vai politikas dokumentu izstrādē un stiprināšanā. Tāpat vajadzētu veicināt pašvaldības sadarbību ar Rīgas apkaimju aliansi kā visu aktīvo apkaimju biedrību deleģēto pārstāvi, gan attīstot partnerības, gan sabiedrībā virzītu apkaimju attīstību arī nacionālā un Eiropas Savienības līmenī.

Liveability projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021. -2027. gadam ietvaros. Projekta mājas lapa – ŠEIT.

Harta pilsētas dzīvojamības veicināšanai

 

Aicina izteikt viedokli par Rīgas izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijas 1. redakciju

Rīgas pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijas 2024.–2028. gadam 1. redakcija nodota publiskajai apspriešanai no 8. janvāra līdz 6. februārim. Galvaspilsēta aicina iesaistīties ikvienu interesantu un izteikt savu viedokli!

Pamatojoties uz Izglītības likumu, Ministru kabineta noteikumiem “Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021. – 2027.gadam” un Rīgas attīstības programmas 2022.–2027. gadam prioritātēm, ir izstrādāts visaptverošs vidēja termiņa nozares attīstības plānošanas dokuments “Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija 2024.–2028. gadam” 1. redakcijā.

2024. gada 18. decembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu apstiprināt stratēģijas 1. redakciju un nodot to publiskai apspriešanai.

Stratēģija ir pašvaldības izglītības nozares plānošanas dokuments, kas nosaka Rīgas pašvaldības izglītības ekosistēmas stratēģiskās attīstības mērķus un prioritātes, kā arī plāno pasākumus un resursu nodrošinājumu izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Stratēģija paredz, ka Rīgas izglītības ekosistēma ir atvērta un dinamiska vide, kurā ikviens var justies labi, mācīties un augt kopā.

Pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija papildina jau Rīgas attīstības programmas 2022.–2027. gadam noteiktās prioritātes.

Stratēģijas izstrādes virsmērķis ir ieviest sistēmu, kurā pašvaldība nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes mūža garumā. Stratēģija iezīmē ceļu uz ilgtspējīgu, kvalitatīvu un inovatīvu izglītības ekosistēmu Rīgā.

Stratēģija paredz, ka Rīgas pašvaldība attīsta un mērķtiecīgi koordinē izglītības jomā darbojošos institūciju kopu, aptverot pašvaldības, privātās un valsts izglītības iestādes, darba devējus, sociālos partnerus, nevalstiskās organizācijas un citas pašvaldības, gādājot par kvalitatīvu izglītības īstenošanu visās izglītības programmās un pakāpēs. Par stratēģijas galvenajiem virzieniem izvirzīti – sadarbība un sinerģija kvalitatīvai izglītībai, mūsdienīgs mācību saturs un vide, cilvēka labbūtība un izaugsme.

Stratēģijas izstrāde norisinājās sadarbībā ar citām atbildīgajām Rīgas pašvaldības struktūrvienībām, izglītības iestādēm, augstskolām un nevalstiskajām organizācijām.

Pēc publiskās apspriešanas paredzēts stratēģijas gala redakcijas izstrādes un saskaņošanas process. Plānots, ka stratēģijas izstrāde, integrējot sabiedrības priekšlikumus, varētu noslēgties 2025. gada pavasarī.

Plašāka informācija par dalību publiskajā apspriešanā pieejama – ŠEIT.

 

Uzaicinājums medijiem – Noslēdzies ideju konkurss iedzīvotājiem “Mans kultūrdārzs Bolderājā”

Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) 10. janvārī plkst. 13.00 organizēs Rīgas iedzīvotāju ideju konkursa “Mans kultūrdārzs Bolderājā” noslēguma pasākumu.

Visas iesniegtās idejas ir apkopotas, un tās ir rūpīgi izvērtējusi profesionāla žūrija. Konkursa noslēguma pasākuma laikā būs iespēja uzzināt par konkursa gaitu un iesniegtajām idejām, izprast žūrijas vērtējumu, galvenās konkursa atziņas, kā arī iepazīties ar žūrijas vērtējumu un apskatīt labākās iesniegtās idejas. Tiks sveikti konkursa dalībnieki un sniegta informācija par nākamajiem soļiem, kā izvēlētās idejas tiks īstenotas dārzā jau šī gada vasarā.

Konkursa mērķis bija rast radošus risinājumus Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārza labiekārtošanai, kas palīdzētu organizēt daudzveidīgas aktivitātes un veicinās apkaimes iedzīvotāju līdzdalību.

Pasākumā piedalīsies pārstāvji no REA, Rīgas domes, konkursa dalībnieki, aprites ekonomikas entuziasti un vietējo apkaimju iedzīvotāji.

📌 Pasākums norisināsies Rīgas enerģētikas aģentūras aprites ekonomikas telpā “Sadarbnīca”, Krišjāņa Valdemāra ielā 145, k-1.

Mediju pārstāvji laipni aicināti piedalīties.

 

Juglas ezera krastā izbūvēta jauna laivu ielaišanas vieta

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments aizvadītā gada nogalē pabeidzis jauna slipa jeb kuģošanas līdzekļu ielaišanas vietas būvniecību Murjāņu ielas galā pie Juglas ezera.

“Jau sen daudzi iedzīvotāji, pārsvarā makšķernieki, pauda vēlmi par šādas vietas ierīkošanu, jo līdz šim kuģošanas līdzekļu ielaišana Juglas ezerā un Ķīšezerā bija apgrūtināta. Tagad Juglas ezerā esam izveidojuši bezmaksas laivu ielaišanas vietu dažādiem kuģošanas līdzekļiem, tādējādi makšķerniekiem kļuvis daudz ērtāk laivas pievest, ielaist un izvest no ezera. Šogad šādu slipu plānojam izveidot arī Ķīšezerā,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Līdz šim piekļuve šiem ezeriem bija iespējama no privātīpašumā esošiem slipiem, par to maksājot, vai iebraucot Juglas ezerā no Juglas upes vai Ķīšezera puses. Lai nodrošinātu Juglas ezera izmantošanas interesentiem iespēju bez maksas ielaist ezerā kuģošanas līdzekļus, 2024.gada nogalē Murjāņu ielas galā pie izbūvēts slips – bezmaksas laivu ielaišanas vieta dažādiem kuģošanas līdzekļiem, gan motorizētiem, gan neaprīkotiem ar dzinējiem.

Kopējās darbu izmaksas, iekļaujot būvniecību, autoruzraudzību un būvuzraudzību, bija 95 000 eiro, ierēķinot PVN.

2025. gadā paredzēts izbūvēt slipu arī Ķīšezerā. Būvdarbu veikšanai ir izstrādāts un saskaņots projekts, kā arī izsludināts iepirkums būvdarbiem.

Mājokļu un vides departaments ir viena no pašvaldības atbildīgajām institūcijām publisko ūdeņu izmantošanas organizēšanas, uzturēšanas un uzraudzības jomā.

 

Rīgā uzstādīti pirmie jauna dizaina ielu tirdzniecības moduļi

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs uzstādījis pirmos jauna dizaina ielu tirdzniecības moduļus pašvaldības iekārtotajās ielu tirdzniecības vietās.

Jaunie ielu tirdzniecības moduļi uzstādīti:

  • Valdeķu ielā 53;
  • Parādes ielas un Plēksnes ielas stūrī;
  • Lielvārdes ielas un Brīvības gatves stūrī;
  • K. Valdemāra ielas un Zirņu ielas stūrī;
  • Tilta ielā, blakus 3.trolejbusa galapunktam;
  • Viestura prospektā, pretī ēkai Nr. 24;
  • Murjāņu ielas un Juglas ielas stūrī.

📸 FOTO

Ņemot vērā, ka ielu tirdzniecība var noritēt visa gada garumā, moduļi visos gadījumos paredz tirdzniecības vietas veidot ar jumta segumu un sienām, lai pasargātu tirgotājus no lietus, vēja un saules. Moduļu dizains piemērots izvietošanai dažādās kombinācijās, ievērojot dažādās vides pieejamības situācijas katrā konkrētajā tirdzniecības vietā. Katram modulim paredzēti funkcionāli elementi, kas ļaus pielāgot noēnojumu tirgotāja piedāvātajiem produktiem.

Viena moduļa izgatavošana izmaksā 7023 eiro bez PVN, savukārt, uzstādīšana 600 eiro. Atbilstoši 2024. gadā piešķirtajam finansējumam, izgatavoti un uzstādīti 22 moduļi. Šogad un 2026. gadā plānots izgatavot un uzstādīt vēl 44 šāda veida ielu tirdzniecības moduļus, nomainot novecojušās tirdzniecības nojumes pret jaunām.

Lai varētu izmantot pašvaldības iekārtotās ielu tirdzniecības vietas, jāsaņem atļauja ielu tirdzniecībai reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā un jāsamaksā pašvaldības nodeva.

📌 Vairāk informācijas par ielu tirdzniecības atļauju saņemšanu – ŠEIT.

 

Pabeigti siltināšanas darbi sociālā centra “Mežciems”, Rīgas Hokeja skolas un Rīgas Hanzas vidusskolas ēkās

, ,

Rīgas pašvaldība ir pabeigusi energoefektivitātes paaugstināšanas darbus Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” ēkā Malienas ielā 3A, Rīgas Hokeja skolas ēkā Vietalvas ielā 15 k-1 un k-2 un Rīgas Hanzas vidusskolas sporta zālē, Grostonas ielā 5A.

Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” ēkai Malienas ielā 3A ir veikta fasādes, cokola un jumta siltināšana, pie ieejas mezgliem veikta gaismekļu nomaiņa, kā arī uzstādīti 265 saules paneļi.

Rīgas Hokeja skolas ēkā Vietalvas ielā 15 k-1 ir siltināta fasāde, cokols un jumts, veikta gaismekļu, logu un durvju nomaiņa, atjaunota ventilācijas sistēma, kā arī uzstādīti 106 saules paneļi. Rīgas Hokeja skolas ēkā Vietalvas ielā 15 k-2 ir siltināta fasāde, cokols un jumts, veikta logu un ārdurvju nomaiņa, kā arī uzstādīti 47 saules paneļi.

Rīgas Hanzas vidusskolas sporta zālei, Grostonas ielā 5A ir veikta fasādes, cokola, jumta, pārkares un pārejas uz skolu grīdas siltināšana, nomainīti gaismekļi, logi un durvis, atjaunota ventilācijas sistēma, kā arī uzstādīti 70 saules paneļi.

12345

Projekts tika realizēts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virzienā 1.2. “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.3.i. investīcijas “Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti”.

Projektu kopējās izmaksas ir 4 343 669 eiro, t.sk. Atveseļošanās fonda finansējums ir 3 589 809 eiro un Rīgas pašvaldības finansējums – 753 859 eiro.

Būvdarbus Malienas ielā 3A veica uzņēmējs SIA „LC būve”, savukārt Grostonas ielā 5A, Vietalvas ielā 15 k-1 un k-2 SIA “APSA BŪVE”.

Būvuzraudzību objektos nodrošināja SIA “MŪSU UZRAUGS”.

Projektus “Energoefektivitātes paaugstināšanas darbi Rīgas Hanzas vidusskolas sporta zālē, Grostonas ielā 5A, Rīgā”, “Energoefektivitātes paaugstināšanas darbi Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” ēkā Malienas iela 3A, Rīgā”, “Energoefektivitātes paaugstināšanas darbi Hokeja skolas “Rīga” ēkā Vietalvas ielā 15 k-1, Rīgā” un “Energoefektivitātes paaugstināšanas darbi Hokeja skolas “Rīga” internāta ēkā Vietalvas ielā 15 k-2, Rīgā” administrē Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

 

Aicinām Rīgas NVO: NVO namam – jaunas telpas Imantā!

Prieks dalīties lieliskās ziņās! Šajās dienās svinam nozīmīgu soli NVO nama attīstībā – 3. decembrī Imantā, Slokas ielā 161, k-2, atklātas jaunās NVO nama filiāles telpas!

No 4. decembra Pārdaugavā, Slokas ielā 161, k-2 Rīgas NVO – biedrībām un nodibinājumiem – ir pieejamas 2 jaunas, gaišas un modernas telpas, kur organizēt dažādus pasākumus – diskusijas, seminārus, konferences, apmācības, sapulces, izstādes un citas aktivitātes.

Tāpat Slokas ielas telpās būs iespēja piedalīties NVO nama rīkotajos pieredzes apmaiņas un tīklošanās pasākumos, popularizēt NVO iniciatīvas un projektus, kā arī veidot sadarbību ar citām organizācijām.

Rezervēšanai ir pieejamas divas telpas, kur katrā iespējams pulcēt līdz 50 cilvēku auditoriju. Starp šīm abām telpām ir bīdāmā siena, kas ļauj telpas pārveidot vienā zālē – plašiem pasākumiem, ar iespēju pulcēt līdz 100 apmeklētājus.

Telpas ir aprīkotas ar 2 multifunkcionāliem ekrāniem un pasākumu organizēšanai ir pieejami:

  • 2 portatīvie datori;
  • 100 krēsli;
  • 10 galdi;
  • 2 tāfeles;
  • 10 molberti.

Jautājumos par NVO nama telpām un pasākumiem Slokas ielā 161, k-2, kā arī telpās E. Smiļģa ielā 46 un Gobas ielā 6a, lūdzam sazināties:

Jasmīna Bundule, Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāja, mob. tālr. 29483762, tālr. 67181456, e-pasts: jasmina.bundule@riga.lv.

Telpas Slokas ielā jau ir iespējams rezervēt: https://apkaimes.lv/integracija/par-nvo-namu/rezervacija/

Aicinām NVO nākt ciemos uz jaunajām telpām un iepazīties ar iespējām, aprīkojumu un telpu pielāgojamību dažādiem pasākumiem! Gaidīsim!

Uz tikšanos NVO nama telpās un pasākumos!