Arhīvs birkai: Attīstība

Līdzdalības budžeta konkursā atbalstīti septiņi projekti

, , , , , , ,

Rīgas pašvaldība jau sesto gadu aicināja iedzīvotājus būt noteicējiem savā apkaimē un līdz oktobra beigām balsot par rīdzinieku iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm. Balsojumā piedalījās vairāk nekā 29 tūkstoši iedzīvotāju, izraugoties septiņas idejas, kuras tuvāko gadu laikā īstenos pašvaldība.

Līdzdalības budžets ir iespēja iedzīvotājiem lemt par to, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta, gan pašiem iesniedzot apkaimju attīstības ieceres, gan balsojot par tām, kuras pašvaldībai īstenot. Šogad līdzdalības budžeta finansējums ir 700 000 eiro apmērā, un katras ieceres īstenošanai maksimāli pieejami 100 000 eiro.

Balsošana par 22 līdzdalības budžeta konkursa iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm norisinājās vietnē balso.riga.lv un klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktos. Katrs iedzīvotājs varēja nobalsot tikai vienu reizi un atbalstīt vienu projektu. Balsot varēja ikviens, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu.

No 22 balsošanai izvirzītajiem projektiem 29 396 iedzīvotāji savas balsis atdeva par  sekojošām iecerēm: 

  • Rotaļu un sporta laukums Purvciemā, Stirnu ielā (daļēja īstenošana). Projekts saņēmis 3023 balsis;
  • Pļavnieku parka sporta zona (ar izmaiņām). Projekts saņēmis 2847 balsis;
  • Teikas un Čiekurkalna velotrasei būt! (daļēja īstenošana). Projekts saņēmis 2702 balsis;
  • Pastaigu takas Saules dārzā Mežaparkā (ar izmaiņām). Projekts saņēmis 2659 balsis;
  • Laukums atpūtai un sportam Vecāķu apkaimē (ar izmaiņām). Projekts saņēmis 2643 balsis;
  • Bolderājas skeitparks “JUMIS” (ar izmaiņām). Projekts saņēmis 2601 balsis;
  • Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām). Projekts saņēmis 2483 balsis.

Gan apkaimju biedrības, gan fiziskas personas savas idejas līdzdalības budžeta projektu ideju konkursam varēja iesniegt no 11. marta līdz 31. maijam. Iedzīvotājiem jau trešo gadu bija iespēja piedalīties projektu izstrādes darbnīcās, kuru laikā varēja konsultēties ar pašvaldības speciālistiem, lai sagatavotu augstvērtīgus projektu pieteikumus. Atbalstu projektu skiču sagatavošanā sniedza arī RTU Arhitektūras fakultātes studenti.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada, šogad jau sesto reizi. Kopš 2019. gada rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai piecos konkursa gados nodoti 46 projekti. No tiem 26 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 20 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv, kā arī pa tālruni +37167037647.

 

Bābelīša atpūtas zona pabeigti labiekārtošanas darbi: nākamgad gaidāmi papildus uzlabojumi

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments pabeidzis šogad plānoto labiekārtojuma elementu atjaunošanu iedzīvotāju iecienītajā atpūtas vietā pie Bābelīša, uzstādot jaunus soliņus, galdus, grilus un atjaunojot gājēju laipu.

“Juglas apkaimes iedzīvotāji tagad ieguvuši vēl vienu sakārtotu un patīkamu atpūtas vietu, ko iecienījuši arī rīdzinieki no citām apkaimēm. Jau Zilā karoga piešķiršana šai peldvietai apliecina par tās labo kvalitāti, bet tagad esam to papildinājuši ar jaunu labiekārtojumu, kas ļaus lieliski atpūsties – desmit esošajiem atpūtas soliem atjaunots koks dēļu segums, atjaunota koka gājēju laipa, ierīkotas astoņas atpūtas/piknika vietas ezera krastā, uzstādot astoņus galdus ar 16 soliem un astoņiem stacionāriem griliem, kā arī uzstādīti deviņi jauni atpūtas soli un 17 atkritumu tvertnes. Tāpat izveidots žogs volejbola laukumam, bet ziemas peldētājiem ierīkota ugunskura vieta ezera krastā – atpūtas sols ar metāla statīvu ugunskuram. Pie paveiktā neapstāsimies un plānojam turpināt attīstīt šo teritoriju, gan uzlabojot vides pieejamību, gan izveidojot jau nu pastaigu taku un slēpošanas trasi,”

uzsvēra Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

“Kopš izpilddirekciju likvidēšanas un peldvietu un aktīvo atpūtas zonu nodošanas Mājokļu un vides departamenta apsaimniekošanā tās ir piedzīvojušas ievērojamus uzlabojumus, nodrošinot labāku pieejamību un kvalitatīvāku atpūtu rīdziniekiem. To arī apliecina šogad iegūtais Zilā karoga sertifikāts Bābelīša peldvietai – jau trešais Zilais karogs galvaspilsētā. Ir tāds teiciens, ka Rīga nekad nebūs gatava, man gan gribētos teikt, ka ar katru infrastruktūras uzlabojumu Rīga kļūst pieejamāka un labāka! Paldies departamenta kolēģiem par padarīto!”

norādīja departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Kopā Bābelīša piegulošajā teritorijā labiekārtojuma elementu atjaunošana, piegāde un uzstādīšana izmaksāja 146 000 eiro, ierēķinot PVN.

📸 FOTO

Bābelītī ir viena no astoņām pašvaldības oficiālajām peldvietām. Šogad pirmo reizi pie Bābelīša peldvietas tika pacelts Zilais karogs, kas apliecina peldvietas atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem.

Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī. Tāpat ir arī virkne labiekārtotu aktīvo atpūtas vietu pie ūdens, bet pie tām netiek nodrošināta glābšanas uz ūdens dienesta glābēju darbība.

Rīgas pašvaldība šogad, sākot peldsezonu, peldvietās nodrošināja uzlabotu un atjaunotu infrastruktūru. Vairākās vietās, uzlabojot vides pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiem, izbūvētas jaunas laipas, uzstādi soli, zviļņi, pārģērbšanās kabīnes.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama šeit: https://www.riga.lv/lv/rigas-peldvietas

 

Jorģa Zemitāna tiltu plānots pārbūvēt līdz 2026.gada rudenim

, ,

Novembrī sākti Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbi, un plānots, ka tilts varētu tikt atjaunots līdz 2026.gada rudenim. Pēc tilta pārbūves tiks būtiski uzlabota vides pieejamība gājējiem, velosipēdistiem un personām ar kustību traucējumiem.

Patlaban objektā norisinās barjeru demontāža, brauktuves seguma demontāža līdz sijām, kā arī pirmajā etapā ieviesta jauna satiksmes organizācija. Pašvaldība uzsver, ka nepārtraukta satiksme tiks nodrošināta visas pārbūves laikā.

Tāpat Rīgas pašvaldība īpašu uzmanību pievērsīs tam, lai mazinātu sastrēgumus un satiksmes dalībnieku neērtības, tāpēc būvniekam uzdots noteikt samērīgus satiksmes ierobežojumus un tikai laikā, kad objektā reāli notiek būvdarbi.

Gājēju pārvietošanās objektā patlaban nav mainīta, savukārt, velobraucējiem atsevišķā josla ir slēgta. Aicinām velobraucējos izmantot citus, tuvējos pārvadus vai izmantot J. Zemitāna tilta gājēju ietvi, ievērojot ceļa satiksmes noteikumus un respektējot gājējus.

Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbi sadalīti trīs etapos un katrā no etapiem satiksmes dalībniekiem tiks nodrošinātas divas braukšanas joslas katrā virzienā, šādi satiksmes ierobežojumi pirmajā etapā saglabāsies orientējoši līdz pat nākamā gada 6.maijam. Par papildus satiksmes ierobežojumiem Jorģa Zemitāna tiltam piegulošajā teritorijā, kā arī Pērnavas ielas un Aleksandra Čaka ielas krustojumā, veicot komunikāciju tīklu pārbūvi, informācija tiks sniegta pirms šo darbu uzsākšanas.

Pārbūves laikā tiltam tiks saglabāti esošie balsti un laidums, bet pilnībā tiks pārbūvēta brauktuve, izveidojot trīs joslas, no kurām viena būs sabiedriskā transporta josla, kā arī paredzēti divvirzienu veloceliņi un gājēju ietve katrā pārvada pusē. Tāpat uz tilta tiks saglabāta sabiedriskā transporta pieturvieta.

Kopumā pārbūves laikā tilts iegūs mūsdienīgu dizainu, pilnībā tiks demontētas un no jauna izbūvētas kāpnes, ierīkotas taktilās joslas, lifts, eskalators uz tilta un atjaunoti mobilitātes punkti, tādā veidā būtiski uzlabojot velo un gājēju infrastruktūru. Tostarp tilta pārbūves laikā tiks atjaunotas arī tiltam piegulošās teritorijas pie tirdzniecības centra “Domina”, kā arī Pērnavas un Čaka ielas krustojums.

12

Plānots, ka kopumā tilta pārbūve izmaksās līdz 24,2 miljoniem eiro, no pašvaldības budžeta tam piešķirot līdz 3,6 miljoniem eiro un 20,6 miljonus eiro aizņemoties no Valsts kases.

 

Pie Rīgas rātsnama svinīgi pacelts godalgā saņemtais karogs “Uzņēmējiem draudzīgākā valstspilsēta 2024”

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā konkursā par uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību Latvijā šogad valstspilsētu kategorijā atzīta Rīga. Pie Rīgas rātsnama ceturtdien, 7. novembrī, tika svinīgi pacelta iegūtā balva – LTRK karogs “Uzņēmējiem draudzīgākā valstspilsēta 2024”.

“Rīga ir paveikusi lielu darbu, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi galvaspilsētā, tāpēc šodien un rītdien virs Rīgas domes plīvos Rīgas LTRK zelta godalgā saņemtais karogs “Uzņēmējiem draudzīgākā valstspilsēta 2024″. Pēc tam nodosim šo karogu Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunktam, lai to izkārtu pie savas ēkas un uzņēmējiem darītu zināmu to, ka Rīga ir vieta izaugsmei un uzņēmējdarbības attīstīšanai. Turpināsim darbu, lai arī uzņēmējdarbības vides jomā vēl daudz izaicinājumu un ir vieta izaugsmei,”

uzsvēra Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

“Lai gan kopumā salīdzinājumā ar pagājušo gadu uzņēmēji ir bijuši kritiskāki par pašvaldību sniegumu, ir liels prieks, ka Rīgas dome kopsummā saņēma visaugstāko novērtējumu uzņēmējiem draudzīgākās valstspilsētas kategorijā. Var veidoties priekšstats, ka Rīgai ir visvairāk iespēju un resursu iegūt šādu balvu, bet tajā pašā laikā Rīgai ir visplašākais pārklājums, kas jānodrošina, lai sniegto pakalpojumu klāsts uzņēmumiem būtu apmierinošs un mijiedarbība ar uzņēmumiem veicinātu konkurētspēju un izaugsmi. LTRK mērķis ir ne tikai vērtēt, kā pašvaldībām veicas, bet arī sadarboties ikdienā, veidojot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, konkurētspēju un eksportu. Nākamajā gadā LTRK aicina pašvaldības pievērst uzmanību birokrātijas mazināšanas jautājumam, pašvaldības attīstības stratēģijas vērtējumam, kā arī iesniegumu un dokumentu aprites ātrumam, jo mūsdienās sagaidām krietni ātrāku reakciju nekā normatīvajos aktos noteiktie termiņi,”

norādīja LTRK pakalpojumu padomes priekšsēdētājs Aldis Gulbis

📸 FOTO

Balvai par uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību tās tika vērtētas pēc vairākiem kritērijiem:

  • pašvaldības atbildes uz uzņēmēja interesi attīstīt biznesu konkrētajā reģionā;
  • pašvaldības atbalsta izglītības iestādēm uzņēmējdarbības programmu īstenošanā un skolēnu mācību uzņēmumu organizēšanā;
  • pašvaldības pašvērtējuma;
  • uzņēmēju vērtējuma;
  • reģistrēto uzņēmumu daudzuma konkrētajā pašvaldībā.

Tostarp uzņēmumu vērtējuma kategorijā uzņēmēji aptaujāti par dažādiem uzņēmējdarbību ietekmējošiem faktoriem pašvaldībās, tostarp, kā uzņēmums vērtē pašreizējo pašvaldību atbalstu, vai uzņēmēji ir apmierināti ar infrastruktūru konkrētajā pašvaldībā un komunikāciju, kā arī citiem jautājumiem.

LTRK ir uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies gandrīz 6000 biedri, tostarp visu reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi, un citas uzņēmēju apvienības. Biedrība pārstāv uzņēmēju intereses un tās galvenās darbības jomas ir uzņēmējdarbības vide, uzņēmumu konkurētspēja un eksports.

 

Līdz 2026.gadam plānots izbūvēt satiksmes pārvadu no Tvaika ielas uz Kundziņsalu

, ,

Patlaban norit pilna apjoma būvniecība satiksmes pārvadā no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, un plānots, ka pārvads tiks nodots ekspluatācijā 2026.gada sākumā.

“Rīgā osta un rūpnieciskās teritorijas bija un būs, taču iepriekš nav bijis padomāts par apvedceļu, pa kuru novirzīt kravas transportu, kas ir pilsētas ekonomikas asinsrites neatņemama sastāvdaļa. Satiksmes pārvads uz Kundziņsalu kopā ar Austrumu maģistrāli un Daudersalas pārvadu ir daļa no Rīgas iekšējā apvedceļa, kas ļauj novirzīt kravas transportu prom no pilsētas centra, lai tas būtu ērtāks un patīkamāks cilvēkiem dzīvošanai, darbam, atpūtai un citām ikdienas gaitām. Turklāt, uzbūvējot šo pārvadu, pilsētai pavērsies jaunas iespējas piesaistīt investorus ar patiešām lieliem biznesa plāniem. Priecē, ka būvnieki strādā ļoti intensīvi – plāns uzbūvēt pārvadu nākamā gada laikā ir ambiciozs, bet, izskatās, ka varētu būt arī īstenojams,”

pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Patlaban pārvadā notiek inženiertīklu izbūve, pāļu urbšana, tilta balstu un laidumu būvniecība, ielu un ceļu izbūve. Kā nākamie darbi objektā tiek plānoti tērauda laidumu montāža un uzbīdīšana pār Sarkandaugavu.

📸 FOTO

Kā atzīst būvnieki, lielākie izaicinājumi darbu procesā ir tādi, ka būvniecība notiek šauros, ierobežotas teritorijas apstākļos un virs ūdens, kas apgrūtina konstrukciju montāžu, kā arī darbu plānošana, lai netraucētu blakus esošo teritoriju darbībai, tai skaitā SIA “MAN-TESS” un Rīgas brīvostas teritorijām. Tas prasa izstrādāt un ievērot kustības grafikus, paredzēt uzgaidīšanas vietas, ierobežot kustības ātrumu un veikt citus pasākumus, lai samazinātu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Projekts tiek realizēts sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Pašvaldība īsteno satiksmes pārvada būvniecību un nodrošinās tā funkcionēšanu, izbūvējot Kundziņsalas satiksmes pārvadu, bet brīvosta kā sadarbības partneris izbūvē Kundziņsalas teritorijas daļu un savienojumu ar pārvadu līdz estakādēm uz un no pārvada.

Kundziņsalas teritorijā pēc Rīgas brīvostas pasūtījuma jau realizēta lielākā daļa būvniecības darbu – izbūvēti savienojošie ceļi, laukumi, atbalstsienas, inženierkomunikācijas, apgaismes balsti. Tāpat ir izbūvēta lielākā daļa muitas kontroles punkta infrastruktūras – nojume un ēka, un patlaban notiek darbs pie iekštelpu apdares un aprīkojuma uzstādīšanas. Paredzamais visu darbu pabeigšanas termiņš 2025.gada pirmā puse.

“Kundziņsala šobrīd veidojas par aktīvu kravu noliktavu un loģistikas centru, specializējoties galvenokārt konteinerkravu apkalpošanā. Vienlaikus par Kundziņsalā esošajām brīvajām industriālajām teritorijām interesi izrādījuši arī vairāki starptautiski investori, izskatot tās kā potenciālu vietu atjaunīgās enerģijas projektu nobāzēšanai, piemēram, vēja enerģijas vai to komponenšu ražotnēm. Kundziņsalas ostas terminālos šobrīd tiek apkalpots vairāk 1000 kravas auto vienību dienā,”

stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks ostas attīstības jautājumos Edgars Sūna.

Būvprojekts paredz izbūvēt 863,5 metrus garu pārvadu, kas savienos Kundziņsalu un Tvaika ielu. Pārvads savienos Tvaika ielu ar Kundziņsalas publisko teritoriju un Rīgas brīvostas industriālo teritoriju abos Sarkandaugavas attekas krastos, tajā skaitā, šķērsos trīs dzelzceļa sliežu ceļus un virszemes naftas cauruļvadu divās vietās, un Sarkandaugavas atteku, atbilstoši trases plānam, secīgi pieslēdzoties Tvaika ielai un iepriekš izbūvētajam Daudersalas pārvadam.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju ietvi, riteņbraucēju un transportlīdzekļu ceļu tīklu ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus. Tāpat ūdensatvades nodrošināšanai paredzēts pārbūvēt esošo un izbūvēt jaunu lietus kanalizācijas sistēmu, kā arī izbūvēt infiltrācijas akas vai gūlijas.

Pēc pārvada izbūves rīdzinieki un pilsētas viesi iegūs jaunu pārvadu, kas veidos savienojumu starp Tvaika ielu Sarkandaugavā un Rīgas brīvostas teritoriju Kundziņsalā. Jaunajam pārvadam būs būtiska nozīme kravas transporta novirzīšanā no pilsētas centra, veidojot apvedceļus (savienojums ar Daudersalas pārvadu, Austrumu maģistrāli, Dienvidu tiltu un Čakstes gatvi). Tostarp pārvada izbūve nozīmē arī sakārtotu vidi, kas veicinās cilvēku labsajūtu, pārvietojoties pa Kundziņsalu un Sarkandaugavas teritoriju.

🔎 Pārvada vizualizācijas VIDEO: https://failiem.lv/f/tdqrxt3bdp

Vizualizācijas izstrādātājs: SIA “InDizains”

Projekta realizācijas kopējās izmaksas veido 82,6 miljonus eiro. Valsts budžeta dotācija veido 23 miljonus eiro, bet valsts budžeta aizņēmums 59,6 miljonus eiro. Šogad plānots apmaksāt aptuveni 36,7 miljonus eiro, nākamgad – aptuveni 38,8 miljonus eiro, bet 2026.gadā plānots apmaksāt aptuveni 7 miljonus eiro. Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības fondiem – KF finansējums ir 4,5 miljoni eiro (finansējuma saņēmējs Rīgas brīvostas pārvalde).

 

Rīgā sāk strādāt dienas aprūpes centrs un grupu māja

Šonedēļ Priedaines ielā 11 darbu sāk jauns dienas aprūpes centrs un grupu dzīvokļu māja, kuras iekārtojumā ir izmantoti specifiski un inovatīvi risinājumi. Rīgā šī ir tikai otrā grupu māja, kas paredzēta cilvēkiem ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem, kuri nevar dzīvot patstāvīgi. Vēl plānots izveidot līdzīgu kompleksu Pārdaugavā, Spilves ielā 19.

Priedaines ielā 11 uzbūvētas divas ēkas: dienas aprūpes centrs ar 20 vietām un grupu dzīvokļi 16 cilvēkiem ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Šai personu grupai pakalpojumu līdz šim bijis vismazāk. Uz šo pakalpojumu izveidojusies rinda: uz dienas aprūpes centru 26 cilvēki, to skaitā ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, uz grupu dzīvokli – 108 cilvēki. Jaunais centrs pašlaik ļauj būtiski samazināt rindu uz dienas aprūpes centru.

“Ar šo grupu dzīvokļu un dienas centra atvēršanu virknei ģimeņu esam devuši skatu uz nākotni, jo viņi var atgriezties sociālajā dzīvē un pilnvērtīgi darbā. Par to liecina pašu ģimenes locekļu teiktais atklāšanas pasākumā. Nenoliedzami, ka pakalpojuma izmaksas ir būtiskas, un nākamā gadā tam tiks paredzēti 673 540 eiro, taču tās ir investīcijas cilvēkkapitālā. Viennozīmīgi var teikt, ka pakalpojums ir pieprasīts, jo uz to ir izveidojusies rinda. Un, ja ir rinda, tātad nepieciešami vēl citi dienas aprūpes centri un grupu dzīvokļi. Līdzīgs kompleksu plānots izveidot arī Spilves ielā 19, bet ēka Burtnieku ielā 37 tiks atjaunota un pielāgota sociālo pakalpojumu funkciju veikšanai, un tur būs iespējams izveidot trīs papildu vietas grupu dzīvoklī jauniešiem. Aiz katra skaitļa ir ģimenes ar savām rūpēm un cilvēki, kuru tuviniekiem ir nepieciešams īpašs atbalsts,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs

“Aprūpes centrs un grupu māja ir uzbūvēta ar skaidru mērķi – sniegt cilvēcisku, drošu un pieejamu vidi pilngadīgiem jauniešiem ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Tā ir vieta, kur šie cilvēki saņems rūpīgu atbalstu un telpu, kas maksimāli pietuvināta ģimeniskai videi. Centrs ir aprīkots ar jaunākajām tehnoloģijām un palīdzības sistēmām. Pašvaldība turpinās strādāt pie jauniem centriem, kāds jau tiek plānots arī Spilves ielā, lai radītu līdzīgas iespējas vēl lielākam skaitam cilvēku,”

pauž Rīgas vicemērs un šobrīd mēra pienākumu izpildītājs Edvards Ratnieks

Atšķirībā no jau esošajiem jaunie grupu dzīvokļi ir pietuvināti ģimeniskai videi un nodrošināti daudzveidīgi drošības pasākumi, savukārt dienas aprūpes centrā cilvēkiem attīsta vienkāršas pašaprūpes un citas prasmes, lai viņi varētu dzīvot pēc iespējas patstāvīgi. Grupu dzīvokļu mājā ir četri atsevišķi bloki, kur katrā dzīvo ne vairāk kā četri cilvēki. Katram ir savs dzīvoklis ar istabu un vannas istabu, katrā blokā ir koplietošanas un rehabilitācijas telpas. Mājā ir nodrošināta diennakts uzraudzība un palīdzība, un to sniedz biedrības “Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi” darbinieki, izmantojot modernus tehnoloģiskus risinājumus, bet nepārkāpjot iemītnieku privātumu.

Šāds atbalsts cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem palīdz nenonākt ilgstošas sociālās aprūpes iestādē, bet viņu tuviniekiem būs iespēja atgriezties vai pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū. Ar katru pakalpojuma saņēmēja ģimeni notika individuālas sarunas, tika noskaidrotas katra grupu dzīvokļa iemītnieka vajadzības, tuvinieki varēja apskatīt telpas un pašvaldības sagādāto aprīkojumu istabās un koplietošanas telpās.

Atšķirībā no esošajām grupu mājām un dienas aprūpes centriem jaunā pakalpojumu infrastruktūra ir izstrādāta, ievērojot mūsdienīgus universālā dizaina principus – pieejama, droša un humāna vide, kurā ērti jūtas ikviens, neskatoties uz iespējamām uztveres vai veselības problēmām:

  • piekļuve visām telpām. Ēka ir veidota tā, lai pakalpojuma saņēmēji un darbinieki varētu viegli sasniegt visas telpas;
  • mājas sajūta. Katram pakalpojuma saņēmējam tiek nodrošinātas privātas telpas, kas nav mazākas par 22 kvadrātmetriem;
  • pārskatāmība. Telpām un ārtelpai ir jābūt pārskatāmām, lai klienti viegli orientētos un darbinieki varētu efektīvi uzraudzīt notiekošo;
  • koplietošanas telpas. Nodrošinātas koplietošanas telpas fiziskām aktivitātēm, relaksācijai, individuālām nodarbēm, atpūtai un brīvā laika pavadīšanai, arī veļas mazgāšanai un žāvēšanai;
  • tehnoloģiju izmantošana. Telpas ir aprīkotas ar informācijas tehnoloģiju sistēmām un palīglīdzekļiem, kas palīdz uzraudzīt iemītniekus un veicina viņu neatkarību un pašaprūpes spējas;
  • videi draudzīgi materiāli. Ēkās un vidē ir izmantoti draudzīgi, atjaunojami materiāli, tiek nodrošināta energoefektivitāte.

📸 FOTO

2022. gada nogalē Rīgas pašvaldība parakstīja līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un sāka projektēšanu par dzīvokļu un dienas aprūpes centra pakalpojumu infrastruktūras izveidi Priedaines ielā 11. Projektu īstenoja Eiropas Savienības darbības programmā „Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem”.

 

Rīgas 47. vidusskolā tapis daudzfunkcionāls sporta laukums

Trešdien, 30. oktobrī, Rīgas 47. vidusskolā, Skaistkalnes ielā 7, atklāts daudzfunkcionāls sporta laukums ar basketbola laukumu, skrejceliņiem, tāllēkšanas sektoru, ielu vingrošanas rīkiem un citu sporta veidu trenēšanās iespējām.

“Rīgas 47. vidusskola, kur basketbols ir viens no pieprasītākajiem sporta veidiem, jau ilgi ir gaidījusi jaunos basketbola laukumus un lielo āra sporta infrastruktūru un beidzot skolēni varēs aizvadīt sporta stundas šajā stadionā. Šis sporta laukums, tāpat kā citi, nozīmē uzlabojumus Rīgas apkaimēs, jo tas būs pieejams arī vietējiem iedzīvotājiem pēc mācību stundām. Lai šajā stadionā tiek ielikti pamati jauno sportistu nākotnei, un mēs ar lepnumu varēsim atskatīties, ka tieši pašvaldība ir palīdzējusi šiem jauniešiem attīstīt savu talantu sportā, atjaunojot sporta infrastruktūru,”

pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Skolas teritorijā izbūvēts multifunkcionāls laukums, skrejceliņš ar divām joslām, tāllēkšanas sektors, ielu vingrošanas rīki, galda spēles (teniss un tekbols).

Skolas teritorijā veikti arī teritorijas labiekārtošanas darbi – atjaunots segums, uzstādīti soliņi un atkritumu urnas, velonovietnes, skeitbordu un skrejriteņu turētāji, labiekārtota saimniecības zina, apgaismojuma un videonovērošanas izbūve, kā arī zāliena atjaunošana.

Kopējā labiekārtojuma teritorijas platība – ap 4000 m2.

📸 FOTO

Kopējais finansējums āra sporta infrastruktūras izveidei Rīgas 47.vvidusskolā – 598 770 eiro ar PVN.

Darbus veica pilnsabiedrība “Guliver Constrction”. Būvuzraudzību veica “IK 57”.

 

Lucavsalā izbūvēta jauna iela un Laivu ielas turpinājums

Šoruden noslēgusies Laivu ielas un jaunas ielas izbūve Lucavsalā, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Realizējot būvprojektu, attīstīta degradētās teritorijas daļa, padarot to ērtāku un patīkamāku Lucavsalas iedzīvotājiem. Izbūvēto ielu kopgarums sasniedz 1,3 kilometrus.

Realizējot projektu, izbūvēts Laivu ielas turpinājums (aptuveni 0,65 km garumā) ar apgriešanās laukumu un jauna iela (aptuveni 0,66 km garumā), kas savieno Lucavsalas ielu ar Laivu ielu. Gar Laivu ielas brauktuves vienu pusi, virzienā no Salu tilta uz Dienvidu tiltu izbūvēts atdalīts gājēju un velosipēdu ceļš, bet otrā pusē gājēju ietve. Starp brauktuvi un ietvēm izbūvēta sadalošā josla ar zaļo zonu, kurā izvietots ielas apgaismojums. Izbūvētā brauktuve ir ar divām braukšanas joslām – viena josla katrā virzienā. Brauktuves kopējais platums ir septiņi metri, tādējādi nodrošinot iespējamā sabiedriskā transporta kustību. Tāpat ir izbūvētas divas sabiedriskā transporta pieturvietas – iekškvartāla ielā un apgriešanās laukums.

📸 FOTO

Projekta gaitā izbūvēta slēgta lietus ūdens kanalizācijas sistēma un ielu apgaismojums, kā arī veikta esošās gaisvadu elektropārvades līnijas posma pārbūve kabeļlīnijā un sakaru kanalizācijas izbūve.

Iepriekš ziņots, ka darbi Lucavsalā apstājās, jo būvuzņēmējs, kurš darbus bija sācis, tos ilgstoši neveica un pārkāpa līguma nosacījumus. Tāpēc departaments lauza līgumu ar būvuzņēmēju. Pēc tam, atklāta konkursa kārtībā, tika izraudzīts būvuzņēmējs SIA “BINDERS”, kas iesāktos darbus pabeidza.

Līguma kopējā summa – 1,6 miljoni eiro (t.sk. PVN).

 

Rīgas 63. pamatskolā atklāts daudzfunkcionāls sporta laukums

Ceturtdien, 17. oktobrī, Rīgas 63. pamatskolā Baltezera ielā 6 atklāts daudzfunkcionāls sporta laukums ar futbola laukumu, basketbola groziem, volejbola, rokas bumbas un citu sporta veidu trenēšanās iespējām.

“Jugla ir viena no Rīgas augošākajām apkaimēm. Mums ir nepieciešams iespēju robežās uzlabot izglītības iestāžu infrastruktūru, tai skaitā arī sporta laukumus. Tāpēc Rīgas 63.pamatskola sadarbībā ar Latvijas Futbola federāciju ir ieguvusi modernu un multifunkcionālu laukumu, bērnu laukumiņu un dažādas aktivitātes zonas, kas veicinās aktīvāk sportot un pavadīt saturīgi brīvo laiku. Šajā gadījumā ieguvēji būs gan skola, gan arī Juglas apkaimes iedzīvotāji. Mēs redzam, ka tajās vietās, kur tiek uzlabotas sporta iespējas un izveidoti jauni sporta laukumi, gan lieli, gan mazi apkārtējie iedzīvotāji daudz aktīvāk sporto, attīstot talantus,”

pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Šāda veida sporta infrastruktūras projekti ir nozīmīgs ieguldījums Rīgas iedzīvotāju, īpaši jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanā. Jaunais laukums radīs iespējas jaunajai paaudzei ne tikai trenēties un uzlabot fizisko sagatavotību, bet arī attīstīt komandas darbu un sportisko garu. Šādu sportošanai piemērotu un drošu objektu pieejamība kalpo par stabilu pamatu veselīga dzīvesveida veicināšanai un jauno talantu izaugsmei, kā arī uzlabo mūsu pilsētas kopējo sporta attīstību,”

norāda Latvijas Futbola federācijas viceprezidents Olafs Pulks.

Skolas teritorijā izbūvēti multifunkcionālie sporta laukumi, kas paredzēti basketbolam ar sertificētiem strītbola groziem, volejbola, rokas bumbas un citu sporta veidu spēlēm, futbola laukums (izmērs 66×43 m) ar mākslīgo segumu, laukums ar dažāda augstuma uzstādītiem basketbola groziem, iesildīšanās laukums, skrejceliņi un tāllēkšanas sektors, uzstādīti ielu vingrošanas trenažieri un galda spēles – galda teniss un tekbola galds, kā arī izbūvēts rotaļu laukums.

Skolas teritorijā veikti arī teritorijas labiekārtošanas darbi – bruģa seguma ierīkošana, soliņu, velosipēdu, skrejriteņu un skeitbordu turētāju uzstādīšana, atkritumu konteineru nojumes izvietošana, teritorijas žoga izbūve, teritorijas apgaismojums, videonovērošanas un lietus ūdens kanalizācijas tīklu izbūve.

📸 FOTO

Izstrādājot Rīgas 63. pamatskolas lietojumā esošās teritorijas labiekārtošanas projektu, tika ņemts vērā teritorijas izvietojums, kā arī koku bagātība un daudzveidība.

Kopējais finansējums āra sporta infrastruktūras izveidei Rīgas 63. pamatskolai ir 2 162 000 eiro, no kuriem valsts aizdevums – 1 945 800 eiro, pašvaldības budžeta finansējums – 216 200 eiro.

Darbus veica pilnsabiedrība “Guliver Construction”.

 

Īstenots Rīgas apkaimes vienojošs projekts “Zunds un Nameja krastmala dzīvo”

,

Savienojot Dzegužkalnu ar Ķīpsalu, Iļģuciemu ar Rīgas centru, noslēgušies darbi pie Nameja krastmalas teritorijas labiekārtošanas – starp Ūdens ielu un Mazo Ūdens ielu izbūvēta droša un vizuāli pievilcīga laipa.

Projekts īstenots ar Rīgas pašvaldības organizētā līdzdalības budžeta konkursa atbalstu. To iesniedza Dzirciema un Iļģuciema apkaimes biedrība.

Laipa veidota uz betona pontoniem ar koka klāju, margām un soliņiem. Tā iekļaujas Zunda ainaviskajā vidē kā dizaina objekts un pastaigu galamērķis. Laipa ir viens no pirmajiem objektiem Zunda kanāla malas labiekārtošanai, kas tagad kalpos kā vieta, kur iedzīvotāji varēs baudīt skaistos dabasskatus, makšķerēt, piestāt ar laivu vai SUP dēli, kā arī vienkārši pasēdēt un karstā vasarā ūdenī atvēsināt kājas.

Projekts īstenots ar mērķi radīt vidi, kas piesaista mākslas un aktīvās atpūtas cienītājus. Teritorijā esošo zemesceļu izmanto gājēji, velosipēdisti, lai nokļūtu no pilsētas centra un Ķīpsalas uz Iļģuciemu, Dzirciemu, un tālāk uz Imantu vai Bolderāju. Nameja krastmala ir Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā. Šis, Nameja krastmalas posms, ir arī tūrisma ceļvežos iezīmētais Jūrtakas 23. posms.

Projekta izmaksas sasniedz 59 800 eiro apmēru. To īstenoja uzņēmums SIA “Pontoni.lv”.

📸 FOTO

Rīgas pašvaldība atgādina, līdz 31. oktobrim, mājaslapā balso.riga.lv, rīdzinieki aicināti balsot par kādu no 22 Rīgas iedzīvotāju un apkaimju biedrību līdzdalības budžeta konkursam iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm.

Tiks īstenoti visvairāk iedzīvotāju balsis saņēmušie projekti, kas uzlabos apkārtējo vidi ilgtermiņā. Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 700 000 eiro. Viena projekta īstenošanai pašvaldība piešķirs līdz 100 000 eiro.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas dome rīko kopš 2019. gada, kopā piecos konkursa norises gados atbalstīti 46 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga 2019. gadā bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu. Jaunais Pašvaldību likums paredz, ka līdzdalības budžets visās pašvaldības obligāti ieviešams no 2025. gada.

Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv, kā arī pa tālruni +37167037647.