Arhīvs birkai: Attīstība

Piešķirts finansiālais atbalsts 33 apkaimju attīstības biedrībām

Jau sesto gadu Rīgas pašvaldība nodrošina apkaimju attīstības biedrībām iespēju pieteikties finansiālam atbalstam. Kopumā tika saņemti 33 biedrību iesniegtie pieteikumi, no kuriem septiņi pieteikumi uz 1000 eiro atbalstu un 26 pieteikumi uz 3000 eiro atbalstu.

Finansējuma piešķiršanas mērķis ir atbalstīt biedrību darbību, stiprināt to kapacitāti un veicināt sadarbību ar pašvaldību sabiedrības iesaistes un Rīgas pilsētas apkaimju attīstības jautājumos, tajā skaitā jautājumos par pašvaldības publiskās infrastruktūras pilnveidošanu un publisko teritoriju labiekārtošanu.

Pieteikumus vērtēja pašvaldības finansiālā atbalsta pieteikumu vērtēšanas komisija izvērtējot to atbilstību Rīgas domes 30.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-234-sn “Par pašvaldības atbalstu Rīgas pilsētas apkaimju attīstības biedrībām” un nolikumam “Rīgas valstspilsētas pašvaldības finansiālā atbalsta piešķiršanas kārtība Rīgas pilsētas apkaimju attīstības biedrībām”.

Komisija konstatēja, ka kopējais pieprasītais finansiālā atbalsta apmērs ir 85 000 eiro, kas pārsniedz 2026. gadā šim mērķim pieejamo finansējumu 70 126 eiro apmērā. Ņemot vērā pieejamo finansējumu un ievērojot noteikumu prasības, komisija rosināja proporcionāli samazināt pieteikumos norādīto finansiālā atbalsta apmēru, vienlaikus piešķirot finansiālo atbalstu visām biedrībām, kuras pieteikušās un atbilst noteiktajiem kritērijiem.

Tādējādi visas pieteiktās 33 biedrības saņēma lēmumu Par Rīgas pašvaldības finansiālā atbalsta piešķiršanu.

Finansiālā atbalsta sadalījums ir sekojošs:

Septiņām biedrībām piešķirts atbalsts 825 eiro apmērā:

1. Lucavsalas apkaimes dārzu attīstības biedrība LUCAVA (reģ. Nr. 40008317667);
2. BERĢINIEKI (reģ. Nr. 40008117542);
3. “Vecdaugavieši” (reģ. Nr. 40008258734);
4.T orņakalna un atgāzenes apkaimju iniciatīvas biedrība (reģ. Nr. 40008325448);
5. “Mana Tava Darītava” (reģ. Nr. 40008341955);
6. “Ziepniekkalna apkaimes biedrība” (reģ. Nr. 4000830317);
7. Pleskodāles attīstības biedrība (reģ. Nr. 40008338866).

26 biedrībām piešķirts atbalsts 2475 eiro apmērā:

1. “Ķīpsalas apkaimes biedrība” (reģ. Nr. 40008333093);
2. “Mežaparka Attīstības biedrība” (reģ. Nr. 40008030889);
3. Biedrība Rītabuļļi (reģ. Nr. 40008214689);
4. Rīgas Centra attīstības biedrība (reģ. Nr. 40008287428);
5. “Brasa” (reģ. Nr. 40008270385);
6. “Rīgas Mazjumprava” (reģ. Nr. 40008294237);
7. Ozolkalnu attīstības biedrība (reģ. Nr. 40008303120);
8. Čiekurkalna attīstības biedrība (reģ. Nr. 40008240183);
9. “Vecāķu biedrība” (reģ. Nr. 50008197501);
10. “KUNDZIŅSALA” (reģ. Nr. 40008079679);
11. “Rīgas Apkaimju alianse” (reģ. Nr. 50008276271);
12. Mangaļsalas iedzīvotāju biedrība (reģ. Nr. 40008250158);
13. Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrība (reģ. Nr. 40008304802);
14. “Jaunciema attīstības biedrība” (reģ. Nr. 40008287076);
15. Sarkandaugavas attīstības biedrība (reģ. Nr. 40008190944);
16. Biedrība “Lucavsala” (reģ. Nr. 40008244081);
17. Āgenskalna apkaimes biedrība (reģ. Nr. 40008279327);
18. “Cits Ķengarags” (reģ. Nr. 40008280523);
19. Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība (reģ. Nr. 40008252360);
20. “Zasulaukam un Šampēterim” (reģ. Nr. 50008288891);
21. Bieriņu apkaimes attīstības biedrība (reģ. Nr. 40008269386);
22. Mežciema attīstības biedrība (reģ. Nr. 40008285592);
23. “Vecmīlgrāvja Attīstības Biedrība” (reģ. Nr.40008118637);
24. “Dārzciema apkaimes biedrība” (reģ. Nr. 40008296539);
25. Pļavnieku apkaimes biedrība (reģ. Nr. 40008326532);
26. Juglas attīstības biedrība (reģ. Nr. 40008309246).

Vairāk par finansiālā atbalsta programmu – ŠEIT.

 

Paziņojums par publisko apspriešanu objektam Kurbada ielā 9

Projekts paredz vienas īslaicīgās lietošanas slēgta tipa robotizētas automazgātuves jaunbūves būvniecību.

Būvniecības ieceres publiskās apspriešanas laiks: no šī gada 25. februāra līdz 25. martam.

Atbilstoši Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojumam, zemes vienība Kurbada ielā 9, Rīgā atrodas Jauktas apbūves teritorijā (J), tiešā Satekles un Kurbada ielas krustojuma tuvumā, blakus nekustamajiem īpašumiem ar adresēm Satekles iela 3 un Kurbada iela 5C. Zemes gabala kopējā platība 664 m2, patreiz tas ir neapbūvēts.

Ar informāciju, vizualizācijām un aprakstu iespējams iepazīties:

  • Rīgas valstspilsētas pašvaldības portālā www.riga.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;
  • Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā www.rdpad.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;
  • Būvniecības ieceres teritorijā Kurbada ielā 9, Rīgā;
  • Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, departamenta darba laika ievaros (1.stāva vestibilā novietota planšete).

Būvniecības ieceres prezentācijas pasākuma norises vieta un laiks:

Ieceres zemesgabalā, Kurbada ielā 9, Rīgā, 2026. gada 17.martā , plkst. 16:00.

Publiskās apspriešanas laikā no 25. februāra līdz 25. martam atsauksmes un viedokli iespējams iesniegt:

  • elektroniski aptaujas anketas aizpildāmas un nosūtāmas portālā www.eriga.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;
  • sūtot pa pastu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam Dzirnavu ielā 140, Rīgā;
  • aizpildot aptaujas anketu un iesniedzot to Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, aizpildīto anketu iemetot iesniegumiem paredzētajā pasta kastē;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Slokas ielā 161 k-2, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama šeit.
  • Būvniecības ierosinātājs: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “AUTO RINGS”, adrese: Senču iela 2F, Rīga, LV-1012, atbildīgā persona Aivars Lavrinovičs, tel.: 27600777, autorings@autorings.lv
  • Būvprojekta izstrādātājs: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “LEDGE”, sertificēts arhitekts Ingars Ēriks Erelis, sert.Nr. 1-00608, adrese: Neretas iela 2-11, Rīga. Atbildīgā persona Rolands Mednis, tel. 26484684, mednis.rolands@gmail.com

Lēmums par publiskās apspriešanas nepieciešamību.
Planšete.
Aptaujas lapa.

 

Paziņojums par publisko apspriešanu objektam Bruņinieku ielā 34

No š.g. gada 6.marta līdz 2.aprīlim notiek būvniecības ieceres publiskā apspriešana.

Adrese: Bruņinieku iela 34, Rīga

Atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam zemes vienība Bruņinieku ielā 18, atrodas Centru apbūves teritorijā (JC3). Projekta ietvaros paredzēta Ēkas Bruņinieku ielā 34, Rīgā, atjaunošana ar lietošanas veida maiņu uz 1211 (viesnīcas ēka).

Ieceres apraksts:

Projektējamās telpas paredzētas viesu izmitināšanas pakalpojumu sniegšanai – hosteļa ierīkošanai. Telpu platība ir 442,9 m2, ēkāparedzētas 11 guļamtelpas, maksimālais viesu skaits – 49. Hosteļa funkcija tiks nodrošināta bez personāla pastāvīgas klātbūtnes, izņemot uzkopšanas darbus. Ēkas lietošanas intensitāti nav paredzēts būtiski palielināt, jo ēku plānots izmantot īstermiņa īrei un dzīvošanai, netiek paredzēta sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana

Ar informāciju, vizualizācijām un aprakstu iespējams iepazīties:

  • Rīgas valstspilsētas pašvaldības portālā www.riga.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;
  • Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā www.rdpad.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;
  • Būvniecības ieceres teritorijā Bruņinieku ielā 18;
  • Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, departamenta darba laika ievaros (1.stāva vestibilā novietota planšete).

Būvniecības ieceres prezentācijas pasākuma norises vieta un laiks:

Ieceres zemesgabalā pie būvtāfeles, Bruņinieku ielā 34, 2026. gada 18. martā plkst. 16.00.

Publiskās apspriešanas laikā no 2026. gada 6. marta līdz 2026. gada 2. aprīlim atsauksmes un viedokli iespējams iesniegt:

  • elektroniski aptaujas anketas aizpildāmas un nosūtāmas portālā www.eriga.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;
  • sūtot pa pastu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam Dzirnavu ielā 140, Rīgā;
  • aizpildot aptaujas anketu un iesniedzot to Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, aizpildīto anketu iemetot iesniegumiem paredzētajā pasta kastē;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Slokas ielā 161 k-2, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama šeit.

Būvniecības ierosinātājs: SIA “ViŠs”, reģ.Nr. 40003148461; kontaktpersona Sergejs Šļama, tālr. +37129501021
Būvprojekta izstrādātājs: SIA “ARHit”, reģ. Nr. 40203306458; kontaktpersona Ketija Bērziņa, tlr. +37128805148

Lēmums par publiskās apspriešanas nepieciešamību
Planšete
Aptaujas lapa

 

Martā notiks četras līdzdalības budžeta radošās ideju darbnīcas

Lai sniegtu praktisku palīdzību ideju izstrādes procesā, arī šogad Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs marta trešdienās dažādās Rīgas apkaimēs rīkos radošās darbnīcas, kurās būs iespējams attīstīt un pilnveidot līdzdalības budžeta konkursa idejas.

Pirms radošo darbnīcu norises, Rīgas apkaimju biedrības un aktīvie rīdzinieki aicināti identificēt potenciālo zemesgabalu teritorijas, kuras būtu piemērotas vai kurās būtu nepieciešams veikt uzlabojumus.

 Pirmā tikšanās par līdzdalības budžeta aktualitātēm 2026. gadā, notiks tiešsaistē – 25. februārī no plkst. 16.00 līdz 17.00. 

Radošo darbnīcu laikā iedzīvotājiem savas idejas būs iespēja izskatīt kopā ar pašvaldības departamentu pārstāvjiem, lai novērtētu to atbilstību dažādu projektu ieceru īstenošanai un gūtu atbalstu tālākā ideju izstrādē un pieteikumu sagatavošanā.

 Radošās darbnīcas norisināsies visu marta mēnesi, trešdienās, no plkst. 17.30 līdz 20.00.

 4. martā, NVO namā, Ieriķu ielā 43a.

11. martā – Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā, Eduarda Smiļģa ielā 46;

18. martā – Kopienu centrā “eS14”, Sīmaņa ielā 14;

25. martā – tiešsaistes tikšanās ar projektu iesniedzējiem no plkst. 16.00 līdz 19.00.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 3 054 372 miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 255 projektu pieteikumus. Īstenošanai septiņos konkursa gados nodoti 64 projekti. No tiem 36 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 28 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

 

Izveidots jauns atkritumu šķirošanas ceļvedis “Kā šķirot pareizi?”

Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs “Getliņi” kopā ar 10 reģiona pašvaldībām un astoņām atkritumu apsaimniekošanas kompānijām izveidojis jaunu atkritumu šķirošanas ceļvedi, lai palīdzētu ikvienam iedzīvotājam orientēties katra atkritumu veida pareizā šķirošanā.

Lai veicinātu materiālu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, kā arī samazinātu poligonā nonākošo atkritumu apjomu, Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs “Getliņi” sadarbībā ar 10 reģiona pašvaldībām un astoņām atkritumu apsaimniekošanas kompānijām izveidojis jaunu atkritumu šķirošanas ceļvedi “Kā šķirot pareizi?”, kas palīdzēs ikvienam iedzīvotājam saprast, kur pareizi likt katru atkritumu veidu.

Jaunais atkritumu šķirošanas ceļvedis satur praktisku un vizuāli viegli uztveramu informāciju par visdažādāko atkritumu veidu pareizu šķirošanu –

sākot ar iepakojumu, BIO atkritumiem, būvgružiem

un beidzot ar sadzīves bīstamajiem atkritumiem – elektriskajām iekārtām, nolietotām riepām, baterijām, ķimikālijām, medicīnas atkritumiem u.c.

“Atkritumu šķirošana nav izvēle, bet gan atbildība, līdz ar to ceļvedis būs noderīgs “špikeris” ikdienā. Katram būtu jāapzinās, ka atkritums ir arī resurss, ko var izmantot atkārtoti, lietojot visas pieejamās šķirošanas iespējas. Pēdējos gados Viduslatvijas reģionā ir uzsākts aktīvs darbs pie atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras pilnveidošanas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami daudzveidīgi un kvalitatīvi šķirošanas risinājumi”

skaidro Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra “Getliņi” uzraudzības padomes priekšsēdētāja Ilze Krēmere.

Ceļvedī informācija par katru atkritumu veidu papildināta ar praktiskiem piemēriem, paskaidrojot, kādus atkritumus pieļaujams izmest konkrētajā atkritumu konteinerā, savukārt kādiem atkritumiem, pirms to izmešanas, nepieciešama papildu apstrāde vai cits atkritumu nodošanas risinājums, piemēram, atkritumu nogādāšana atkritumu dalītās vākšanas laukumos, sadzīves bīstamo atkritumu nodošanas punktos vai citur.

“Poligonā “Getliņi” 2025. gadā nonāca 328 tūkstoši tonnu atkritumu, no kuriem 36% tika noglabāti poligonā. Lai arī pieņemto nešķiroto atkritumu apjoms gadu no gadu samazinās, kā arī palielinās to iedzīvotāju skaits, kas atkritumus šķiro, novērojumi rāda, ka ne vienmēr cilvēkiem ir skaidra izpratne par katra atkritumu veida pareizu šķirošanu. Tāpēc esam radījuši patiešām praktisku, ikvienam viegli saprotamu materiālu, kas kalpos kā pirmais palīgs situācijās, kad radušās šaubas, vai konkrētais atkritums jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā, jāievieto šķirošanas tvertnē vai jānogādā speciālā savākšanas punktā,” norāda Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra vadītāja Sniedze Sproģe.

Sagatavotajā materiālā iekļauta arī informācija, kā atrast tuvāko no kopumā vairāk nekā 4700 šķirošanas vietām, kur vest tos atkritumus, kurus piemājas atkritumu konteineros izmest nedrīkst.

Jaunais atkritumu šķirošanas ceļvedis trīs dažādos formātos (e-versijas, A2 un A3 plakāta formātos) pieejams uzņēmuma “Getliņi EKO” mājaslapā, kā arī reģiona pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju tīmekļa vietnēs.

Aicinām ceļvedi sabiedrības izglītošanas nolūkos izmantot arī namu apsaimniekotājiem un apkaimju biedrībām.

Šķirošanas ceļveža izstrādē piedalījās uzņēmumi Bauskas novada komunālserviss, CleanR, Eco Baltia vide, Getliņi EKO, Jumis, Ķilupe, Lautus Vide, Olaines ūdens un siltums, ZAAO, kā arī Ādažu novada pašvaldība, Bauskas novada pašvaldība, Ķekavas novada pašvaldība, Mārupes novada pašvaldība, Ogres novada pašvaldība, Olaines novada pašvaldība, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Ropažu novada pašvaldība, Salaspils novada pašvaldība un Siguldas novada pašvaldība.

Izstrādātais ceļvedis pieejams šeit:

 Atkritumu šķirošanas ceļvedis (e-versija);

Atkritumu šķirošanas ceļvedis (A3 plakāta versija);

Atkritumu šķirošanas ceļvedis (A2 plakāta versija).

Papildu informācija: Edgars Butāns Korporatīvās komunikācijas vadītājs SIA “Getliņi EKO”, e-pasts: edgars.butans@getlini.lv

 

Par IVN sākotnējā izvērtējuma veikšanu Vienības gatvē 24

Valsts vides dienests informē, ka tiek veikts ietekmes uz vidi sākotnējais novērtējums paredzētajai darbībai– trīs daudzdzīvokļu ēku būvniecībai Vienības gatve 24, zemes vienības kadastra apzīmējums 01000542001, Rīga.

Atsauksmes vai priekšlikumus par paredzēto darbību līdz 12.03.2026.:

  • rakstiski var iesniegt Valsts vides dienesta Atļauju pārvaldē Rūpniecības ielā 23, Rīgā, LV-1045;
  • elektroniski ap@vvd.gov.lv.

Jautājumu gadījumā vērsties Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē (kontakti saziņai – šeit).

Mēnesi pēc priekšlikumu sniegšanas termiņa beigām paziņojums tiks dzēsts.

Informatīvais paziņojums.

 

 

Rīgas dome palielina kompensācijas apmēru par ieguldījumiem publiskās infrastruktūras attīstībā

Rīgas dome, 2026. gada 25. februārī, pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos “Par kārtību, kādā Rīgas valstspilsētas pašvaldība kompensē izdevumus par publiskās infrastruktūras būvniecību”, palielinot kompensācijas apmēru dzīvojamo māju attīstītājiem par ieguldījumiem publiskās infrastruktūras attīstībā.

Ar grozījumiem saistošajos noteikumos kompensācijas apmērs no līdzšinējiem 80% palielināts uz 90%, kā arī paplašināts kompensējamo izmaksu loks.

Kompensāciju par ieguldījumiem publiskās infrastruktūras izbūvi attīstītāji varēs saņemt ne vien par noteiktiem būvizstrādājumiem, bet gan visiem būvizstrādājumiem un ar tiem saistītajiem mehānismiem – mehānismu, palīgierīču, instrumentu nomas vai ekspluatācijas un nolietojuma (amortizācijas) izmaksas būvdarbu veikšanai saskaņā ar attiecīgā darba aprakstu, kā arī izmaksas par būvizstrādājumu pārtransportēšanu būvlaukuma robežās. Tas ļaus attīstītājiem saņemt lielāku kompensāciju par ieguldījumiem ielu un lietus ūdens kanalizācijas izbūvē pašvaldības īpašumos.

Grozījumu mērķis ir pilnveidot kompensācijas mehānismu, lai tas sasniegtu sākotnēji izvirzīto mērķi – veicināt mājokļu pieejamību un vienlaikus uzlabot publisko infrastruktūru Rīgā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda:

“Mūsu mērķis ir panākt, lai līdz ar jaunu mājokļu būvniecību attīstītos arī apkārt mājām esošā publiskā ārtelpa un infrastruktūra. Līdzšinējais risinājums nemotivēja attīstītājus to attīstīt, tādēļ, palielinot kompensācijas apmēru, vēlamies stiprināt sadarbību ar attīstītājiem un panākt, ka tie, būvējot jaunās mājas, aktīvi iesaistās pieejamākas un sakārtotākas vides veidošanā rīdziniekiem.”

Pērn 21. maijā pieņemtie saistošie noteikumi konsultāciju procesā un, izvērtējot nekustamā īpašuma attīstītāju sniegtos datus, attīstītājiem nebija pietiekami motivējoši, lai vienlaikus ar jaunu māju būvniecību attīstītu arī publisko infrastruktūru, kas sasaista jaunos projektus ar pārējo pilsētas teritoriju. Noteikumi stājās spēkā šā gada 1. janvārī un līdz šim vēl neviens nekustamo īpašumu attīstītājs nav pieteicies kompensācijas saņemšanai.

Jau iepriekš ziņots, ka, lai veicinātu mājokļu pieejamību un publiskās infrastruktūras attīstību, Rīgas dome pērn pieņēma saistošos noteikumus, kas paredz kompensāciju attīstītājiem, ja tie, būvējot daudzdzīvokļu māju, vienlaikus veic arī publiskās infrastruktūras – ielu un lietus ūdens kanalizācijas – izbūvi pašvaldības īpašumā, ieguldot tajā vismaz 100 000 eiro.

Attīstītāji infrastruktūras būvdarbus sākotnēji veic par saviem līdzekļiem, vēlāk saņemot kompensāciju no pašvaldības. Kopējais kompensācijas apmērs nevar pārsniegt 1 miljonu eiro (bez PVN).

 

Iļģuciemā taps multifunkcionāls sporta laukums jauniešiem un apkaimes iedzīvotājiem

Iļģuciemā, Cementa ielā 10, uzsāksies būvdarbi līdzdalības budžeta projektā “Sporta laukums Iļģuciemā”. Projekts top pateicoties Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrību iniciatīvai. Jaunā multifunkcionālā sporta laukuma izbūvi plānots pabeigt šī gada laikā.

Sporta laukums tiks izbūvēts bijušā basketbola laukuma vietā, kas šobrīd ir neizmantojamā stāvoklī. Projekta mērķis ir veicināt sportisko aktivitāšu pieejamību Iļģuciemā, radīt piemērotu vidi jauniešu pulcēšanās un fizisko aktivitāšu norisei, kā arī sekmēt iedzīvotāju savstarpējo komunikāciju un piederības sajūtu apkaimei.

Iļģuciemā šobrīd trūkst publisku pulcēšanās vietu tieši pusaudžu un jauniešu auditorijai. Jaunais sporta laukums kalpos kā mērķtiecīgs risinājums šai situācijai, nodrošinot drošu un piemērotu vidi aktīvai brīvā laika pavadīšanai. Vienlaikus sporta laukuma izbūve aizsāks arī dzīvojamo ēku iekšpagalma labiekārtošanu, uzlabojot teritorijas vizuālo kvalitāti un drošību.

Multifunkcionālā laukuma izmēri būs 15 x 28 metri, atbilstoši starptautisko basketbola sacensību rīkošanas normatīviem, kas ļaus tajā organizēt arī vietēja mēroga sacensības. Laukumam paredzētas rezerves joslas – 2 metru platumā galos un 2 līdz 3,5 metru platumā sānos, kur plašākajā zonā paredzēta vieta skatītāju tribīnēm.

Ap laukuma perimetru izbūvēs 4 metrus augstu 2D metāla nožogojumu ar diviem slēdzamiem divu vērtņu vārtiem. Laukumā uzstādīs stacionārus basketbola grozus, kā arī izbūvēs novietnes pārvietojamu volejbola un tenisa tīklu stabiem, padarot laukumu daudzfunkcionālu. Žoga līmenī tiks uzstādīti četri apgaismes stabi ar prožektoriem, nodrošinot atbilstošu apgaismojumu diennakts tumšajā laikā.

Laukuma segumam izstrādāti vairāki mūsdienīgi dizaina risinājumi, kuros integrēts apkaimes nosaukums “Iļģuciems”, tādējādi veidojot atpazīstamu vietzīmi un stiprinot apkaimes identitāti.

Sporta laukums būs pieejams visiem iedzīvotājiem un dažādām vecuma grupām, un tā izmantošana būs bezmaksas.

  • Projektētājs: SIA “JLD”.
  • Būvniecības darbus veic:  SIA “MT Sēta”.

Sporta laukuma izbūves līguma kopējā summa ar PVN ir 157 187 eiro.

 

Šmerļupītē sāks būvēt lietusūdens attīrīšanas risinājumu testēšanas vietu

Rīgas pašvaldība Šmerļupītes posmā starp Sergeja Eizenšteina, Linezera un Šmerļa ielu sāks veidot inovatīvo risinājumu testēšanas vietu jeb pilotteritoriju, kurā paredzēts izbūvēt dabā balstītus lietusūdens attīrīšanas risinājumus un uzstādīt viedo monitoringa sistēmu.

Lai samazinātu lietusūdens piesārņojumu upē, Rīgas pašvaldība, piedaloties starptautiskā INTERREG Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam projektā “Lietusūdens daudzdimensiju attīrīšana pilsētvidē tīrākai Baltijas jūrai (MUSTBE)”, Šmerļupītē izbūvēs inovatīvus dabā balstītus lietusūdens attīrīšanas risinājumus un viedo monitoringa sistēmu.

Konkrētā teritorija izvēlēta pilotprojekta īstenošanai, jo to ikdienā atpūtai un brīvā laika pavadīšanai aktīvi izmanto iedzīvotāji. Šobrīd piesārņojuma dēļ Šmerļupītes apkārtējā vide ir zaudējusi savu ekoloģisko kvalitāti, ainavisko vērtību un pievilcību, bet iedzīvotāji iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku.

Projektā plānotie darbi paredz dabā balstītu ūdens teces atjaunošanas risinājumu, veidojot meandrus, sedimentācijas un niedru dīķus, fitoremediācijas un mitrās pļavas. Paredzētie risinājumi veicinās dabisku ūdens filtrācijas procesu, uzlabos upes ekosistēmu un ainavisko vērtību. Bet šo risinājumu pārvaldībai un apsaimniekošanai paredzēts uzstādīt digitālu monitoringa sistēmu, kas ļaus attālināti uzraudzīt un iegūt datus par lietusūdens kvalitāti. Ilgtermiņā šie risinājumi uzlabos gan vides kvalitāti, gan iedzīvotāju labsajūtu.

Būvdarbi projekta teritorijā sāksies februārī un noslēgsies maijā.

Pilotteritorijā paredzētie risinājumi ir izstrādāti, sadarbojoties ar MUSTBE projekta partneriem no Zviedrijas, Somijas, Igaunijas un Latvijas, kā arī pašvaldības ekspertiem no Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta, Ārtelpas un mobilitātes departamenta, SIA “Rīgas meži” un Rīgas Tehnisko universitāti.

MUSTBE projektā galvenais fokuss ir uz lietusūdens pārvaldības uzlabošanu pilsētās, samazinot lietusūdeņu radītā piesārņojuma apjomu, uzlabojot pilsētvides kvalitāti – palielinot apzaļumošanu, mazinot karstuma viļņu ietekmi, uzlabojot gaisa kvalitāti un radot patīkamāku vidi cilvēkiem.
Plūdi un ūdenstilpņu piesārņojums ir divas būtiskas problēmas, ar ko saskaras Baltijas jūra, kas ir viena no eitrofikācijai visvairāk pakļautajām jūrām pasaulē – 97% tās teritorijas cieš no pārmērīga barības vielu piesārņojuma. To ietekmē strauja urbanizācija, kas maina dabisko ūdens aprites ciklu. Lietus vai sniega kušanas ūdeņi nespēj absorbēties augsnē, un ūdeņi nonāk ūdenstilpēs, kaitējot ekosistēmām.

Plašāk par projektu:

  • INTERREG Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas mājas lapā – šeit.
  • Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā – šeit.

 

Rīgas Meža kapos plānots būvēt jaunu kolumbāriju

Lai samazinātu nepieciešamību veidot jaunas vai paplašināt esošās kapsētas galvaspilsētā, Rīgas I Meža kapos iecerēts veidot jaunu kolumbāriju – īpašu būvju kompleksu, kur novietot urnas ar aizgājēju pelniem. Projekts paredz degradētas teritorijas labiekārtošanu un jaunas piemiņas vietas izveidi, vienlaikus saglabājot kapsētas ainavisko raksturu un integrējot jauno būvi esošajā vidē.

“Kolumbārija izveide ir visai mūsdienīgs un ilgtspējīgs risinājums, pēc kura Rīgā pieprasījums turpina pieaugt. Tieši Meža kapi ir īstā vieta, kurā izveidot cieņpilnu atceres vietu, kas organiski iekļausies kultūrvēsturiskajā vidē. Lai arī jaunā kolumbārija celtniecību bijām iecerējuši pērn, patiesi ceru, ka to varēsim īstenot jau šovasar. Esmu pārliecināts, ka šis nebūs vienīgais šāda veida projekts un tuvākajā nākotnē radīsim iespēju rast līdzīgus risinājumus arī citās Rīgas kapsētās,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājas vietnieks Edgars Ikstens

Kolumbārijs iecerēts kā telpiski lakonisks komplekss, kas izvietots uz raksturīga reljefa un pakārtots kopējai kapsētas struktūrai. Projektā paredzēta galvenā kolumbārija ass, kā arī sekundāra ass, kas savieno kapsētas pakalnu ar blakus esošo zonu. Kolumbārija celiņi integrēti reljefā, veidojot krusta formas kompozīciju, savukārt kompleksa centrā paredzētas kolumbārija sienas urnu novietošanai.

Projekta gaitā plānots labiekārtot aptuveni 3300 kvadrātmetru plašu teritoriju, bet pašas kolumbārija būves platība būs aptuveni 50 m². Kolumbārija teritorijā iecerētas desmit automašīnu stāvvietas un piecas velosipēdu novietnes, nodrošinot ērtu piekļuvi kapsētas apmeklētājiem.

Kolumbārija izveide ir būtisks solis, lai risinātu urnu novietošanas vietu pieejamību Rīgā, jo pieprasījums pēc šāda veida apbedīšanas risinājumiem turpina pieaugt. Jaunais kolumbārijs nodrošinās iedzīvotājiem mūsdienīgu, sakārtotu un cieņpilnu piemiņas vidi tuvinieku piemiņas saglabāšanai.

Patlaban ir izsludināts iepirkuma konkurss projekta īstenošanai, un kolumbārija izbūvi plānots sākt šogad.

Rīgas pašvaldība turpina darbu pie kapsētu infrastruktūras attīstības, lai nodrošinātu rīdziniekiem pieejamu, sakārtotu un ilgtspējīgu vidi tuvinieku piemiņas godināšanai.

Pilsētas pirmo kolumbāriju, kas atrodas II Meža kapos, izveidoja 2017. gadā. Kolumbāriju veido 11 būvju komplekss dažādos līmeņos, kopā radot vienotu kompozīciju. Kopā būvēs ir 288 nišas, kurā katrā paredzēts ievietot četras urnas. Kolumbārija vidū esošai piecu līmeņu ēkai centrā izveidots stikla piemineklis, kuru rotā koks un lidojoši putni, uzraksts “Kolumbārijs”, kā arī teksts latviešu un latīņu valodā – “Viņi vienmēr būs mūsu atmiņās”. Pēdējā brīvā vieta šajā kolumbārijā tika nopirkta jau pirms diviem gadiem.

Katru gadu Rīgas kapsētās apglabā vidēji 7000 cilvēku. Aptuveni 10 % gadījumu aizgājušo radinieki lemj par labu kremēšanai.

Kopumā Rīgas pašvaldības pārziņā ir 22 kapsētas. Tā saucamās atvērtās kapsētas, kurās vēl ir vietas jauniem apbedījumiem, Rīgā ir tikai divas – Bolderājā un Jaunciemā.

Trīs kapsētas – Torņakalna, Mārtiņa un Kapsila – ir slēgtās. Šajās kapsētās atļauts apglabāt tikai urnas ar pelniem jau esošās ģimenes kapavietās, par kurām noslēgts kapavietu uzturēšanas līgums. Atlikušajām kapsētām ir daļēji slēgtu kapsētu statuss, jo tur apbedījumus veic jau izveidotās kapavietās, un gadījumā, ja kapavietas uzturētāja ģimenes kapavietā nav iespējams veikt jaunu apbedījumu, var tikt piešķirta jauna kapavieta.

Visas pašvaldības kapsētas kopā aizņem vairāk nekā četrus kvadrātkilometrus no pilsētas teritorijas. Platības ziņā vislielākā kapsēta ir Jaunciemā – tā ir vairāk nekā 148 hektārus liela.

Vairāk:

  • par Rīgas pašvaldības kapsētām Mājokļu un vides departamenta mājaslapā – ŠEIT.
  • par Latvijas kapsētām – ŠEIT.