Arhīvs birkai: Attīstība

Noteikts uzvarētājs atklātajā konkursā par Vanšu tilta projektēšanu un būvniecību

28. novembrī Rīgas pašvaldība pieņēma lēmumu par atklātā konkursa “Vanšu tilta pārbūve, projektēšana un autoruzraudzība” uzvarētāju atzīt Piegādātāju apvienību “Vanšu tilts”.

Atkārtoti izsludinātā konkursa rezultātā, kura pieteikšanās termiņš noslēdzās 16. septembrī, tika saņemti divu pretendentu piedāvājumi. Izvērtējot finanšu piedāvājumus un, atbilstoši iepirkuma nolikumam, pārbaudot pretendentu iesniegto dokumentāciju, Rīgas pašvaldības iepirkuma komisija pieņēma lēmumu par konkursa uzvarētāju atzīt Piegādātāju apvienību “Vanšu tilts”.

Finanšu piedāvājuma cena, par kuru tiks slēgts līgums, ir 69 802 998 eiro bez PVN.

Piegādātāju apvienībā “Vanšu tilts” ietilpst – SIA “Hanza Construction Group”, SIA “Tilts”, SIA “Vektors T, Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs”.

Inženierbūvniecības uzņēmums SIA “Tilts”, dibināts 1989. gadā, specializējas tiltu, estakāžu, tuneļu celtniecībā un rekonstrukcijā Latvijā un ārpus tās. SIA “Hanza Construction Group” ir plaša profila būvuzņēmums. SIA “Vektors T” specializējas tiltu, tuneļu, mākslīgo būvju un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanā. Uzņēmuma pieredzē ir vairāki nozīmīgi projekti, tostarp satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, Austrumu maģistrāle, tunelis zem dzelzceļa Ģertrūdes ielas un Daugavpils ielas savienošanai, kā arī citi nozīmīgi tilti un transporta mezgli.

Atgādinām, ka 2024.gadā izsludinātais iepirkums tika pārtraukts, jo piedāvājumu iesniedza tikai viens pretendents, kura iesniegtais finanšu piedāvājums pārsniedza pasūtītāja finanšu iespējas. Ņemot vērā iepirkuma rezultātus, tika pārskatītas un precizētas atklātā konkursa nolikuma prasības, lai veicinātu plašāku pretendentu interesi un nodrošinātu lielāku konkurenci.

“Vanšu tiltam šogad esam panākuši būtisku progresu. Pēc vairākām sarunām ar Finanšu ministriju ir nodrošināts nepieciešamais finansējums, kas ļauj droši virzīties uz priekšu un plānot būvdarbus 2027. gadā. Ir noslēdzies arī jaunais iepirkums, kura rezultāts pašvaldībai ir finansiāli izdevīgāks nekā iepriekš, kas tikai apstiprina, ka esam izvēlējušies pareizu pieeju projekta sagatavošanā. Tagad vissvarīgākais ir laikus un kvalitatīvi paveikt darbus, jo Vanšu tilts ik dienu savieno ne tikai Rīgas apkaimes, bet arī dažādus Latvijas reģionus. Šis projekts ir nozīmīgs valsts mērogā, un mēs uz to attiecamies ar pilnu atbildību,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs

Vanšu tilta pārbūve tiks īstenota, piemērojot “projektē un būvē” metodi, kas paredz, ka viens uzņēmējs veic gan būvprojekta izstrādi, gan būvdarbu izpildi, nodrošinot vienotu pieeju, darbu saskaņotību un atbildību visā līguma izpildes laikā.

Līguma izpildes kopējais termiņš noteikts līdz 36 mēnešiem, no kuriem periods līdz 12 mēnešiem paredzēts projektēšanai, bet līdz 24 mēnešiem – būvdarbiem.

Vanšu tilta kopējais garums ir 593,60 metri, galvenā pilona augstums sasniedz 108,7 metrus.

Projekts paredz:

  • atjaunot asfalta segumu brauktuvei;
  • izbūvēt dalītu gājēju zonu un veloinfrastruktūru, kas nodrošinās drošu un ērtu tilta šķērsošanu visiem satiksmes dalībniekiem;
  • vanšu nomaiņa – to kopējais svars būs 385,50 tonnu apmērā;
  • jaunu aizsargapvalku uzstādīšana esošajām un jaunajām vantīm 3084 metru garumā, tādējādi nodrošinot ilgtermiņa izturību un aizsardzību pret apkārtējās vides ietekmi.

Gājēju ietvju platums ir paredzēts vienā tilta pusē 1,7 metri, otrā – 1,9 metri. Tilta margas tiks atjaunotas iepriekšējā augstumā – 1,3 metri.

Veloceļa platums abās tilta pusēs būs 2,5 metri, kurš no gājēju ietvēm tiks nodalīts ar paaugstinājumu.

Plānotā tilta paplašināšana tiks īstenota, izmantojot inovatīvu UHPC (Ultra High Performance Concrete) betona tehnoloģiju gājēju ietvei un veloceļam. Šī tehnoloģija ļaus paplašināt konstrukciju būtiski nepalielinot tilta pašsvaru, vienlaikus uzlabojot tā stabilitāti un paildzinot ilgmūžību.

Tilta pārbūves rezultātā būtiski tiks uzlabots Citadeles un Krišjāņa Valdemāra ielas krustojums ar regulējamām gājēju pārejām.

Līgums ar atklātā konkursa uzvarētāju tiks slēgts pēc konkursa rezultātu apstrīdēšanas termiņa beigām.

 

Sākti Bolderājas pumptrases būvdarbi

Šonedēļ Bolderājā, pašvaldībai piederošā zemesgabalā starp Lemešu ielu 11 un Stūrmaņu ielu 16, sākti būvdarbi Rīgas pašvaldības Līdzdalības budžeta projektu konkursā, kurš paredz izveidot modernu velo trasi, kas piemērota dažāda vecuma bērniem un jauniešiem.

Apkaimes iedzīvotāja Rūdolfa Ciemiņa iesniegtais projekts “Bolderājas pumptrase” bija starp konkursā atbalstītajiem projektiem, par kuru nobalsoja 2379 iedzīvotāji.

Izvēlētā teritorija atrodas blīvi apdzīvotā apkaimē, kur bērniem un jauniešiem līdz šim nav bijusi iespēja pilnvērtīgai un aktīvai atpūtai dabā – tuvākā trase atrodas Imantā.

Šādas velo trases spēj nodarbināt lielu skaitu bērnu un jauniešu. Trase atradīsies ērti pieejamā vietā – dzīvojamā rajonā blakus vidusskolai, 100 metru attālumā atrodas arī jauns Lielupes ielas spēļu laukums.

Plānotā trase būs ar asfalta segumu, tās kopējais garums plānots ap 80 metriem. Papildus tiks izbūvēts piekļuves celiņš ar labiekārtojuma elementiem, izbūvēts ārējais apgaismojums un atjaunots zāliens pieguļošajā teritorijā.

Līguma kopējā summa ir 66 550 eiro ar PVN.

Projekta “Bolderājas pumptrases izstrādes, autoruzraudzības un būvniecības darbus” veic SIA “City Playgrounds”.

Projektu plānots pabeigt 3 mēnešu laikā. Nepiemērotu būvniecībai laikapstākļu gadījumā, iespējams tehnoloģiskais pārtraukums, kas varētu pagarināt darbu izpildi līdz pavasarim.

Par Līdzdalības budžeta projektu konkursu

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada, iesaistot tajā gan apkaimju biedrības, gan iedzīvotājus ar savām iniciatīvām. Līdzdalības budžets ir iespēja iedzīvotājiem lemt par to, kā attīstīt un pilnveidot savu apkaimi, veidojot to par ērtu, drošu un pievilcīgu dzīves vidi gan ģimenēm, gan veidojot harmonisku un mūsdienīgu pilsētvidi.

 

Iedzīvotāji aicināti balsot par Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta konkursā pieteiktajiem projektiem

Iedzīvotāju balsošanai nodoti 32 Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta īstenošanas konkursā iesniegtie projekti. Līdz 30. novembrim par tiem var balsot ikviens Rīgas pašvaldībā deklarēts iedzīvotājs, kurš ir sasniedzis 16 gadu vecumu.

Balsot iespējams divos veidos:

 Elektroniski – interneta vietnē geolatvija.lv sadaļā “Līdzdalības budžets”, autorizējoties ar pieejamiem līdzekļiem minētajā interneta vietnē;

 Klātienē – jebkurā no Apkaimju iedzīvotāju centriem:

  • Centrā – Brīvības ielā 49/53;
  • Imantā – Slokas ielā 161 k-2;
  • Āgenskalnā – Eduarda Smiļģa ielā 46;
  • Latgales apkaimē – Daugavpils ielā 31.

Projekti, kas iegūs lielāko balsu skaitu, tiks novirzīti Rīgas domes atbildīgai iestādei projekta īstenošanai. Līdzdalības budžets ir iespēja iedzīvotājiem lemt pašiem, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta, gan iesniedzot apkaimju attīstības ieceres, gan balsojot par tām.

Kopumā šogad konkursam tika iesniegti 39 projekti, no tiem 37 projekti, kas atbilda visām konkursa nolikumā noteiktajām prasībām, tika novirzīti izvērtēšanas 2.kārtai.

Otrajā kārtā komisija, saņemot atbildīgo institūciju atzinumus par iespējamību īstenot iesniegtos projektus tādā veidā, kādā tie ir iesniegti, izvērtēja un atzina, ka balsošanai ir nododami 32 projekti.

Aicinām iedzīvotājus sekot līdzi projektu balsu skaitam – ŠEIT  un balsot par sev saistošāko līdzdalības budžeta projekta ideju.

Šobrīd visvairāk iedzīvotāju balsis saņēmuši infrastruktūras projekti – Gaiļezera revitalizācija, Draudziņas skolas pagalma daļas labiekārtošana un Jauniešu aktīvās atpūtas vieta “Dzegužtrase”.

Šogad Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursam pašvaldības budžetā ir atvēlēti 2,3 miljoni eiro.

 

7. tramvaja līnijas pagarinājumā paveikta lielākā daļa sliežu, veloceliņa un brauktuvju izbūves

,

Turpinās 7. tramvaja līnijas pagarinājuma izbūve, un līdz novembra beigām paveikta jau lielākā daļa projektā paredzēto būvdarbu. Tehniski sarežģītākie un apjomīgākie darbu veidi – sliežu ceļu izbūve un brauktuvju asfaltēšana – ir praktiski pabeigti, savukārt dispečeru ēkas un tās funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo inženiertehnisko risinājumu būvniecība turpinās.

Sliežu ceļu izbūve pabeigta par 95%, izbūvējot aptuveni 3800 metrus no plānotajiem 4000 metriem. Tāpat par 95% pabeigta brauktuvju asfaltēšana (~27 400 m²), bet par 80% izbūvēts veloceliņš (~4000 m²). Kontakttīklu balstu uzstādīšana paveikta par 92%, un izbūvēti 10% kontakttīkla uzkarsistēmas.

Liels progress arī citos darbos, piemēram, bruģēšanas darbi pieturu un transportmijas punkta zonās paveikti 70% apjomā, pamata trases pieturvietu platformu izbūves progress ir 75%.

Dispečerpunkta ēkai, kuras pamatos jūlijā svinīgi tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnei, pabeigta aptuveni puse plānoto darbu.

Tāpat pabeigta jaunās apakšstacijas būvniecība, kas nodrošinās sabiedriskā transporta kustību gan jaunajā transportmijas punktā, gan izbūvētajā līnijas pagarinājumā..

Objektu klātienē apsekoja Rīgas satiksmes, būvnieka CBF SIA “Binders”, kā arī Rīgas domes un Satiksmes ministrijas pārstāvji, iepazīstoties ar līdz šim paveikto un ieskicējot tālāko darbu plānus.

Kopējais 7. tramvaja maršruta sliežu ceļa pagarinājums būs 2,2 kilometri. Būvdarbu ietvaros zemes vienībā pie Latgales un Višķu ielas krustojuma tiek izbūvēts transportmijas punkts. Tā teritorijā paredzēta jauna dispečeru ēka, kā arī sabiedriskā transporta kustībai nepieciešamie pievedceļi gan no Latgales ielas, gan no Višķu ielas.

Tāpat tiek veikti teritorijas labiekārtošanas darbi, tostarp ierīkotas plašas nojumes, norādes zīmes un tablo, apstādījumi un ielu apgaismojums.

Līdz transportmijas punktam pa Višķu ielu 300 metru garumā tiks pagarināts arī 15. trolejbusa maršruts.

Projektu plānots īstenot līdz 2026. gada maijam. Ieceres īstenošanai par būvprojekta izstrādi, būvdarbiem un autoruzraudzību noslēgts līgums ar CBF SIA “Binders” 28 349 687,19 EUR bez PVN vērtībā. Savukārt būvuzraudzību veic SIA “BaltLine Globe”, ar kuru noslēgts līgums par 46 500,00 EUR bez PVN.

Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un īstenots Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna komponentes Nr. 1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” reformu un investīciju virziena 1.1. “Emisiju samazināšana transporta sektorā” 1.1.1.r. reformas “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” 1.1.1.2.i investīcijas “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” 1.1.1.2.i.2. un 1.1.1.2.i.3. saistīto pasākumu ietvaros.

Vairāk par projektu Rīgas pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmuma SIA “Rīgas satiksme” mājaslapā – ŠEIT.

Papildu informācija:
Baiba Bartaševiča-Feldmane,
„Rīgas satiksme” Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja
e-pasts: baiba.bartasevica@rigassatiksme.lv

 

Rīgā gandrīz gadu norit Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība; darbi notiek atbilstoši plānam

,

Jau gandrīz gadu Rīgā norit Dienvidu tilta ceturtās kārtas vērienīgie būvdarbi, kurus plānots pabeigt 2027. gadā. Darbiem virzoties uz priekšu atbilstoši grafikam, objekts pakāpeniski iegūst projektētās aprises. Projekts tiek realizēts ļoti plašā teritorijā, kas ir sadalīta mazākās darbu zonās, kur katrā turpinās intensīvi būvdarbi. Būvdarbus laikā spēkā ir arī ilglaicīgi satiksmes ierobežojumi, par kuriem pašvaldība informē atsevišķi.

Projekta pilnais nosaukums ir “Jāņa Čakstes gatves izbūve” un tas ir sadalīts divās kārtās:

  • 1. kārta – Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai, kurā darbus veic pilnsabiedrība “DTTB”, kuru veido ceļu būves firma SIA “Binders” un SIA “Tilts”;
  • 2.kārta – Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai, kurā darbus veic SIA “ACBR”.

Projekta pirmajā kārtā, posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai, līdz 2025. gada beigām plānots paveikt aptuveni 50% no kopējā darbu apjoma. Šobrīd objektā turpinās satiksmes pārvada būvniecība pār Mālu ielu – pārvada labajā pusē veic laiduma betonēšanas darbus. Savukārt Ziepniekkalna ielas satiksmes pārvadam uzbetonēti pieci laidumi, kā arī uzsākta nākamo laidumu izbūve un turpinās rampu būvniecība.

Paralēli pārvadu būvniecībai, norit darbs pie divu gājēju tuneļu izbūves. Gājēju tunelī pie Līvciema ielas veic tuneļa gala atbalstsienu izbūvi, kopējam paveikto darbu apjomam sasniedzot 77%. Savukārt 90% apmērā paveikti darbi gājēju tunelī pie Padures ielas, kur arī turpinās tuneļa gala atbalstsienu būvniecība.

Būvobjektā turpinās arī dažādu inženiertīklu – lietus ūdens un sadzīves kanalizāciju izbūve, gāzesvada un ūdensvada pārbūve. Šobrīd pilnībā pabeigta siltumtrases pārbūve, kā arī noslēgumam tuvojas elektroapgādes tīklu izbūve, bet kopš oktobra norit augstsprieguma tīklu pārbūve.

Projekta otrajā kārtā, posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai, līdz šī gada beigām plānots paveikt aptuveni 47% no kopējā būvdarbu apjoma. Šobrīd būvobjektā turpinās Vienības gatves pārvada laidumu izbūve. Līdz oktobra beigām pārvadam izbūvēti visi 40 starpbalsti, kopumā izmantojot 3 765 m³ betona, kā arī pabeigta vairāk nekā 70% gala balstu konstrukciju izbūve. Betonēšanas darbi pilnībā pabeigti 22 no 42 pārvada laidumiem.

Vienības gatves, Tīraines ielas un Jelgavas ceļa krustojuma vietā tiek būvēts jauns rotācijas aplis, kas būtiski uzlabos satiksmes drošību konkrētajā vietā. Jaunizbūvētajā rotācijas aplī uzstādītas ceļa apmales un atsevišķos posmos, tāpat kā pamattrases un paralēlo pievedceļu posmos, ieklāta asfalta seguma apakškārta. Ozolciema un jaunizbūvējamās Jāņa Čakstes gatves posmā uzsākta ietvju bruģēšana. Ziemas periodā gājēju kustībai ir atvērta ietve gar Vienības gatvi.

Arī projekta otrās kārtas ietvaros notiek dažādu inženiertīklu izbūve. Šobrīd turpinās ūdensvada un sadzīves kanalizācijas izbūve, savukārt maģistrālā stikla šķiedras lietus ūdens kolektora izbūve tuvojas noslēgumam. Paralēli visā būvlaukuma teritorijā ierīko jaunu apgaismojuma sistēmu, uzstādot apgaismojuma balstus ar pamatnēm.

Aktuālie satiksmes ierobežojumi būvdarbu zonā

Līdz nākamā gada 1. aprīlim transportlīdzekļu satiksme ir ierobežota Vienības gatves posmā no Ozolciema ielas līdz Siltuma ielai. Minētajā Vienības gatves posmā, virzienā uz pilsētas centru, transportlīdzekļu satiksmi novirzīta pa pagaidu apbraucamo ceļu apkārt tirdzniecības centram “Aleja”, pa maršrutu Rītausmas iela – Mežkalna iela – Ozolciema iela, līdz Vienības gatvei.

Savukārt līdz nākamā gada 31. maijam slēgta transportlīdzekļu satiksme Ozolciema ielas posmā no Līvciema ielas līdz Mālu ielas rotācijas aplim un Mālu ielas posmā no ēkas Mālu ielā 21 k-10 līdz Mālu ielas rotācijas aplim. Tāpat minētajā laika periodā satiksmei slēgta Misas iela posmā no Ēbelmuižas ielas līdz Mālu ielai un Kazdangas iela pirms Mālu ielas rotācijas apļa.

Iepriekš jau ziņots, ka projekta ietvaros izbūvē Jāņa Čakstes gatvi un ar to saistīto infrastruktūru posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Tāpat būvdarbu ietvaros veic inženiertīklu būvniecību un pārbūvi, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Realizējot projektu, tiks sakārtots apkārtējo ielu tīkls, nodrošinot ērtu satiksmes plūsmu. Tuvējās dzīvojamajās apkaimēs palielināsies drošība, jo realizējot projektu, samazināsies caurbraucošā auto transporta plūsmu cauri tām. Tāpat projekta realizācija nodrošinās kravas transporta tranzīta satiksmes sakārtošanu Daugavas kreisajā krastā.

Projekta izmaksas:

  • 122 732 478,67 eiro (t.sk. PVN 21%), no tiem 60 185 896,00 eiro – Kohēzijas fonda līdzfinansējums;
  • 62 546 582,67 eiro – Pašvaldības finansējums.

 

Rīgas pašvaldība iznomās 20 zemes gabalu daļas elektrotransporta uzlādes staciju izbūvei

Lai veicinātu elektromobilitātes un elektrotransporta uzlādes tīkla attīstību pilsētā, Rīgas pašvaldība izsludina zemes nomas tiesību izsoli uz 20 zemes gabalu daļām elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu un tiem nepieciešamo autostāvvietu izbūvei, uzturēšanai un apsaimniekošanai.

Izsole tiek organizēta četrās lotēs, katrā no tām nomai tiek piedāvātas piecas zemes gabalu daļas ar iespēju operatoriem kopumā uzstādīt 45 uzlādes iekārtas ar 90 pieslēgvietām gan pilsētas centrā, gan apkaimēs.

Pirmajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Dreiliņu, Centra, Purvciema, Imantas, Daugavgrīvas – Buļļu apkaimēs ar kopējo platību 360 m2.

Otrajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Lucavsalas (Salas), Latgales, Centra, Teikas, Ķīpsalas apkaimēs ar kopējo platību 288 m2.

Trešajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Dzirciema, Ķengaraga, Ziepniekkalna, Vecpilsētas, Āgenskalna apkaimēs ar kopējo platību 372 m2.

Ceturtajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Boderājas, Sarkandaugavas, Šampētera, Pļavnieku, Andrejsalas apkaimēs ar kopējo platību 327 m2.

Pašvaldība noteikusi, ka elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijām jābūt publiski pieejamām visu diennakti. Vienai uzlādes iekārtai jānodrošina vismaz 22 kW liela vienlaicīgā jauda, bet vienas pieslēgvietas vienlaicīgajai jaudai jābūt ne mazāk kā 11 kW.

Ar izsolē uzvarējušo pretendentu nekustamā īpašuma nomas līgums tiks slēgts uz 15 gadiem no līguma spēkā stāšanās dienas. Savstarpēji vienojoties, ja to pieļaus normatīvie akti un nomnieks labticīgi pildījis nomas līgumā noteiktos pienākumus, nomas līguma termiņu varēs pagarināt.

Zemesgabalu nomas tiesības tiks izsolītas elektroniskā izsolē Elektronisko izsoļu vietnē ar augšupejošu soli. Izsoles noris šeit:

Pretendentiem katrai lotei jāiesakās atsevišķi līdz 4. decembra plkst. 23.59.

Izsole visās lotēs noslēgsies 15. decembrī plkst. 13.00.

Saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto iespējamo tirgus nomas maksas novērtējumu, katrai no četrām lotēm ir noteikta sākuma nomas maksa un izsoles solis 5% apmērā no izsoles sākumcenas. Izsolāmo mantu iegūst izsoles dalībnieks, kurš nosola visaugstāko zemes nomas maksu.

Detalizētāka informācija par izsoli un tās nosacījumiem pieejama Rīgas pašvaldības mājas lapas riga.lv sadaļā “Jaunumi”, apakšsadaļā “Izsoles” un ģeotelpisko datu portāla georiga.lv sadaļā “Satiksme un mobilitāte” – “Plānotās elektroauto uzlādes vietas”.

Izvēlētās vietas un to sadalījums lotēs nodrošina, ka visā Rīgas teritorijā tiek attīstīts vienmērīgs elektrotransporta uzlādes staciju tīkls, nodrošinot gan pieejamu pakalpojumu, gan veicinot konkurenci. Vietas, kurās nepieciešams izbūvēt elektrotransporta uzlādes stacijas, noteiktas atbilstoši izstrādātajai “Elektrotransporta uzlādes infrastruktūras tīkla attīstības koncepcijai Rīgas administratīvai teritorijai”, kas pieejama pašvaldības tīmekļvietnē www.sus.lv.

Rīgas pašvaldības elektrotransporta uzlādes infrastruktūras koncepciju izstrādāja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, bet zemes gabalu nomas tiesību izsoli organizē Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments, sadarbojoties ar Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentu un Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentu.

 

Tiks sākta jauna Altonavas ielas satiksmes pārvada pār dzelzceļa sliedēm projektēšana; satiksmes ierobežojumus neatcels

Veiksmīgi noslēdzies atklāts konkurss par satiksmes pārvada pār Altonavas ielu būvprojekta izstrādi. Būvprojekta izstrāde jāveic deviņu mēnešu laikā. Atbilstoši ekspertu sniegtajam atzinumam, transportlīdzekļu satiksmi uz pārvada tomēr neatjaunos. Automašīnu satiksmei pārvads paliks slēgts, bet gājēju un velosipēdistu kustībai – atvērts.

Satiksmes pārvads pār Altonavas ielu transportlīdzekļu satiksmei ir slēgts jau gandrīz gadu un šajā laika periodā nepārtraukti ir veikts konstatēto plaisu monitorings, lai sekotu līdzi pārvada tehniskajam stāvoklim. Pārvada inspekcijā, ņemot vērā monitoringa laikā iegūtos datus, eksperti izvērtēja iespējamos risinājumus pārvada turpmākajai ekspluatācijai.

Inspekcijā tika konstatēts, ka, gada laikā kopš satiksme pār pārvadu ir slēgta, pārvada tehniskais stāvoklis turpina pasliktināties. Atbilstoši ekspertu sniegtajam atzinumam, pārvadu ir atļauts ekspluatēt tikai ar ikdienas gājēju un velosipēdu slodzi, kā arī nav pieļaujama nekāda transporta kustība pār pārvadu – ne vieglā autotransporta satiksme vienā joslā, ne divās joslās.

Tāpat kā iepriekšējās inspekcijās par pārvada tehnisko stāvokli, arī šajā pašvaldība ir saņēmusi rekomendācijas veikt esošās konstrukcijas nojaukšanu un jauna pārvada būvniecību.

Attiecībā uz jauna pārvada būvniecību, šobrīd norit līguma slēgšanas process ar “Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas biroju “VEKTORS T” SIA” par Altonavas ielas satiksmes pārvada būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību. Līgums paredz būvprojekta izstrādi veikt deviņu mēnešu laikā, pēc tam sekos iepirkums par projekta realizāciju un tā realizācija.

Pašvaldība atgādina, ka Altonavas pārvada apkārtnē lielākā daļa ielu ir dzīvojamās zonas, tādēļ apbraucamie ceļi netika izveidoti. Mārupes iedzīvotāji, kuriem ikdienā ir jānokļūst Rīgā, aicināti izmantot maģistrālās ielas, piemēram, Lielo ielu, Kārļa Ulmaņa gatvi, Vienības gatvi, Upesgrīvas ielu, nevis Bieriņu apkaimes mazās ieliņas.

Iepriekš jau ziņots, ka pērn lēmumu par satiksmes slēgšanu uz satiksmes pārvada pār Altonavas ielu pieņēma pēc ekspertu sniegtajām rekomendācijām pārvada plaisu monitoringa tehniskajā atskaitē. Atskaitē eksperti rekomendēja slēgt pārvadu autotransporta kustībai, bet atļāva gājēju un velosipēdistu kustību, kā arī ieteica turpināt plaisu monitoringu līdz pārvada konstrukciju demontāžas uzsākšanai.

 

Dārzciema vidusskolā jauns sporta laukums un valsts aizsardzības mācības klase

Ceturtdien, 13. novembrī, Rīgas pašvaldības, Rīgas Dārzciema vidusskolas, Jaunsardzes centra vadība, kā arī Dārzciema apkaimes biedrība kopā ar skolēniem atklāja pašvaldības atjaunoto āra sporta laukumu un Rīgā pirmo valsts aizsardzības mācības klasi skolas teritorijā, Sesku ielā 72.

“Rīgas Dārzciema vidusskola kļuvusi par paraugu tam, ka ne vien izveidots plašs sporta komplekss, bet arī galvaspilsētā pirmās pastāvīgās valsts aizsardzības mācības telpas, kas būs pieejamas arī citām Rīgas skolām, savstarpēji vienojoties. Tas ļaus vairāk jauniešiem apgūt praktiskās zināšanas par valsts aizsardzību un drošību, stiprinot patriotismu. Rīgai ir svarīgi radīt vidi, kas iedvesmo jauniešus būt fiziski aktīviem, atbildīgiem un patriotiskiem,”

pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

Āra sporta infrastruktūras izveidei Rīgas Dārzciema vidusskolas teritorijā pieejams futbola un šķēpmešanas laukums ar laistīšanas sistēmu, mazais futbola laukums ar mākslīgo zālienu, pludmales volejbola laukums, kā arī divi multifunkcionālie laukumi volejbolam, basketbolam, badmintonam). Sporta laukumā izveidots arī skrejceļš un tāllēkšanas sektors, veloapmācības laukums, kā arī lodes grūšanas sektors.

Skolas sporta laukumā iekļauts arī rotaļu laukums bērniem ar sešām rotaļu iekārtām, kā arī vingrošanas laukums ar septiņiem vingrošanas elementiem. Atjaunošanas darbu laikā atjaunots arī gājēju un braucamās daļas segums, zāliens, kā arī izveidots jauns apgaismojums un videonovērošanas sistēma iestādes teritorijā, kā arī uzstādīta velosipēdu remonta stacija divi ģērbtuvju moduļi, viens sanitārais modulis, viens dežuranta un noliktavas modulis.

Skolas āra teritorijā kopā uzstādīti arī 19 soli ar atzveltni, viens skeitborda turētājs, trīs velosipēdu turētāji, trīs skrejriteņu turētāji un divi tenisa galdi. Skolēnu ērtībām uzstādīta arī brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vieta.

Dārzciema vidusskola kļuvusi par pirmo izglītības iestādi Rīgā, kas sadarbībā ar Jaunsardzes centru, izveidojusi pastāvīgu valsts aizsardzības mācības (VAM) moduli, nodrošinot piemērotu vidi gan teorētisko, gan praktisko nodarbību īstenošanai.

Jaunais VAM modulis iekļauj mācību telpu teorētiskajām nodarbībām, kur skolēni var apgūt zināšanas par valsts aizsardzību, drošību un pilsonisko līdzdalību, kā arī speciāli pielāgotu vietu šaušanas apmācībai un militāro prasmju apgūšanai un attīstīšanai. Šāda infrastruktūra ļauj nodrošināt pilnvērtīgu, drošu un kvalitatīvu mācību procesu. Īpaši nozīmīgi šādas vietas izveide ir Rīgas pilsētvidē, kur militāro prasmju apguvi bieži ierobežo telpu trūkums un apkārtējās vides specifika.

Valsts aizsardzības mācības moduļa un aprīkojuma izmaksas ir aptuveni 200 000 eiro ar PVN. Kopējās āra infrastruktūras būvdarbu izmaksas – 2,7 miljoni eiro ar PVN. Būvdarbu veicējs SIA “Reaton”. Par būvdarbu uzraudzību atbildīgs Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

Dārzciems-1

Ķīšezerā izveidota jauna laivu ielaišanas vieta

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments šoruden pabeidzis jauna slipa – laivu ielaišanas vietas ar pievedceļa – izveidošanu Ķīšezerā blakus Ezermalas ielai 20C.

“Jau sen daudzi iedzīvotāji, pārsvarā makšķernieki, pauda vēlmi par šādu vietas ierīkošanu, jo līdz šim kuģošanas līdzekļu ielaišana Ķīšezerā bija apgrūtināta. Pērn šādu vietu izveidojām Juglas ezerā, un tagad arī Ķīšezerā izveidota bezmaksas laivu ielaišanas vieta dažādiem kuģošanas līdzekļiem, tādējādi makšķerniekiem kļuvis daudz ērtāk laivas pievest, ielaist un izvest no ezera,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija

Projekta īstenošana uzlabos Ķīšezera pieejamību iedzīvotajiem rekreācijai un makšķerēšanai. Papildus slipa izbūvei tiek nodrošināta arī ērta piebraukšana autotransportam, ar kuru tiks pievesti/aizvesti kuģošanas līdzekļi.

Kā ziņots, lai nodrošinātu Juglas ezera izmantošanas interesentiem iespēju bez maksas ielaist ezerā kuģošanas līdzekļus, 2024.gada nogalē Murjāņu ielas galā tika izbūvēts slips – bezmaksas laivu ielaišanas vieta dažādiem kuģošanas līdzekļiem, gan motorizētiem, gan neaprīkotiem ar dzinējiem.

 

Rīdzinieki aicināti piedalīties aptaujā par pilsētas gaisa mobilitāti

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā par pilsētas gaisa mobilitāti, kas norisināsies no 23. oktobra līdz 19. novembrim.

Aptauja izstrādāta CITYAM projekta ietvaros, ko finansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma (2023–2025). Tā vienlaikus tiek veikta vairākās Eiropas pilsētās, lai salīdzinātu iedzīvotāju viedokļus un izpratni par pilsētas gaisa mobilitāti (Urban Air Mobility – UAM). Šis jēdziens ietver dažādu veidu dronus, to pielietojumu gaisa telpā, kā arī pacelšanās un nolaišanās vietas pilsētvidē.

Tās mērķis ir iesaistīt rīdziniekus, veicināt izpratni par gaisa mobilitātes iespējām, noskaidrot iedzīvotāju viedokli un veidot pamatu UAM iekļaušanai pašvaldības darba kārtībā.

Aptauja ir anonīma, un tās rezultāti tiks tikai apkopoti vispārīgā veidā. Tās aizpildīšana aizņems aptuveni 15 minūtes.

Aptauja un citas iesaistes iespējas – ŠEIT.

CITYAM projekts attīsta un stiprina pilsētu gaisa mobilitātes (UAM) pārvaldību Baltijas jūras reģionā, lai dronu izmantošana pilsētās notiktu droši, ilgtspējīgi un sabiedrībai pieņemami. Projektā apvienojušās sešas Eiropas pilsētas, universitātes un tīkla organizācijas, lai kopīgi izstrādātu stratēģiju, politikas un praktiskus risinājumus gaisa telpas un nolaišanās vietu plānošanai, kā arī veicinātu pašvaldību spējas un sabiedrības informētību.