Arhīvs birkai: Attīstība

Svinīgi atklāj jaunizveidoto Čiekurkalna skvēru

Latviskās tradīcijās, ieskandinot ziemas saulgriežus Čiekurkalna apkaimē, svinīgi atklāts jaunizveidotais Čiekurkalna skvērs.

Čiekurkalna skvērs atrodas Čiekurkalna 4. šķērslīnijā 9. Jaunajā skvērā izbūvēts sanākšanas laukums, atpūtas vietas, koka platforma-skatuve, iekopti apstādījumi un paplašināta esošā spēļu laukuma zona ar lielākiem bērniem piemērotām aktivitātēm.

“Šis projekts ir nācis ilgi, bet nācis labi, un liels paldies Čiekurkalna attīstības biedrībai un apkaimes iedzīvotājiem, kas aktīvi iesaistījās plānošanā un ideju realizēšanā, lai apkaime iegūtu patīkamu, sakārtotu un skaistu atpūtas vietu. Skvērā atrodas arī īpašs “Swedbank” dāvinājums – vides objekts “Drosme”, kas, manuprāt, labi definē apkaimes raksturu, tāpēc šeit tas ir ļoti atbilstoši,”

pauda Rīgas domes mērs Vilnis Ķirsis

Savukārt, Čiekurkalna apkaimes biedrības valdes locekle Vija Rulle norādīja, ka apkaimes sabiedriskajam centram ir jābūt tādam, kur cilvēkiem patīk pulcēties, un tagad, līdz ar Čiekurkalna skvēra atklāšanu, iedzīvotājiem tāds ir. Rulle pauda, ka apkaime ir gandarīta, ka ir tikušas ņemtas vērā tās iedzīvotāju paustās idejas un izveidots labākais variants visu vajadzībām un vēlmēm.

Tāpat darbu laikā skvērā izveidots bruģēts pastaigu celiņš, kurš savieno 4. šķērslīniju un 5. šķērslīniju, visa ceļa garumā un pie bērnu laukuma ir ierīkots apgaismojums, kā arī uzstādīta koka platforma, kuru var izmantot gan sēdēšanai, gan skatuvei.

Skvērā arī labiekārtota un apzaļumota teritorija gar bruģēto celiņu no abām pusēm, izveidots interesants reljefs, iestādīti dažādi augi un egle. Tāpat izvietoti jauni soliņi un atkritumu urnas.

Čiekurkalna skvēru daiļo arī īpašs, apgaismots vides objekts “Drosme”, kas ir “Swedbank” bankas dāvinājums.

Savukārt, skvērā jau esošais bērnu rotaļu laukums papildināts ar divām jaunām iekārtām – rotējošo karuseli, kas trenē vestibulāro aparātu bērniem un multifunkcionāls kubs ar slidkalniņu bērniem no sešu gadu vecuma.

Jaunā skvēra atklāšanā piedalījās arī folkloras kopa “Skandinieki”, dziedot dziesmas, ejot rotaļās un izzīlējot veiksmi nākamajā gadā visiem sanākušajiem.

📸 FOTO

Skvēra ierīkošanas izmaksas veido 495,5 tūkstošus eiro.

 

Pašvaldība sadarbosies ar LMA studentiem mākslas un pilsētvides noformējuma projektu realizēšanā

Rīgas pašvaldība noslēgusi sadarbības līgumu ar Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA), kas paredz studentu iesaisti pašvaldības pilsētvides mākslas, dizaina, mākslas zinātnes un arhitektūras jomās, nodrošinot zinātnisko un pētniecisko projektu realizēšanu, studiju satura salāgošanu ar projektu realizāciju pilsētvides noformējuma un gaismas festivāla programmām, kā arī citām radošo projektu iniciatīvām.

“Mēs vēlamies arvien lielāku rosību Vecrīgā un pilsētas centrā, tādēļ pašvaldības uzdevums ir gan radīt notikumus, gan arī radīt apstākļus, lai būtu notikumi, kas piesaista cilvēkus, mudina iziet no mājām un baudīt pilsētu. Jaunums no šīs nedēļas ir jauna mākslas telpa Vecrīgas skatlogos, kuros ienāk jauno mākslinieku un Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbi. Bet mēs ejam tālāk un plašāk – esam izveidojuši divas jaunas atbalsta programmas uzņēmīgiem cilvēkiem, kuri vēlas sākt uzņēmējdarbību pilsētas centra pirmo stāvu tukšajās telpās vai organizēt pasākumus, kas priecē kā rīdziniekus, tā pilsētas viesus,”

norāda Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

Tostarp pašvaldība Rīgas vēsturiskā centra pasākumu plāna gaitā izstrādājusi divas atbalsta programmas, kurās plāno piešķirt pašvaldības līdzfinansējumu telpu nomniekiem ēku pirmajos stāvos – remontam, vides pieejamības uzlabošanai, telpu pielāgošanas un remonta izmaksām, skatlogu vizuālajam noformējumam. Līdzfinansējums vienam projektam ir 90% no tā īstenošanas izmaksām. Pašvaldība paredzējusi atbalstu komersantiem arī publisku svētku un izklaides pasākumu rīkošanai.

No šīs nedēļas – atklāta jauna mākslas telpa Vecrīgas skatlogos, kuros ienāk jauno mākslinieku un Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbi – Vecrīgas ēku skatlogos – Amatu ielā 4 un Kaļķu ielā 8 – scenogrāfiski iekārtotā vidē eksponēti seši jauno mākslinieku darbi no lielizstādes “Jaunmarka” 2024./2025. gada ziemas perioda ekspozīcijas.

“Latvijas Mākslas akadēmija turpina augt un attīstīties kopā ar Rīgu, daudzveidojot izglītības saturu ar daudzpusīgām sadarbībām, kas palīdz mūsu studentiem pilnveidot savu profesionalitāti. Jaunais sadarbības līgums pavērs plašākas iespējas studentiem un pasniedzējiem līdzveidot mūsu pilsētas radošo potenciālu un plašākai sabiedrībai nodrošināt augstvērtīgas mākslas pieejamību. Sadarbība ir daudzbalsīgs dialogs, kurā aicinām visus piedalīties, lai kopā radītu dinamisku un atvērtu mākslas, dizaina un pētniecības ekosistēmu, kas nodrošinās Rīgas atpazīstamību pasaulē,”

norāda LMA rektors prof. Kristaps Zariņš

LMA rektors prof. Kristaps Zariņš un Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

Skatlogu ekspozīcijā ar lielformāta gleznām piedalās Haralds Saknītis, Elīna Vagre, Marta Ulise Elksniņa, Gunta Lante, Dārta Madara Cielava, Katrīna Levāne. Skatlogu ekspozīcijas iekārto trīs scenogrāfi – Andris Kaļiņins, Hugo Bērziņš un Marianna Lapiņa, kuri mākslinieku darbiem radījuši scenogrāfiskus papildinājumus. Skatlogu ekspozīcijas būs apskatāmas no 16. decembra līdz 12. janvārim.

Šī Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu ekspozīcija Vecrīgā būs daļa no “Jaunmarkas”, kas LMA telpās tradicionāli norisinās decembrī jau kopš 2003. gada. Izstādē apmeklētājiem ir iespēja apskatīt un arī iegādāties studentu darbus, tā iepazīstot arī jaunos talantus un atbalstot tuvākās nākotnes mākslas tendences.

“Jaunmarka” Latvijas Mākslas akadēmijas aulā (Kalpaka bulvāris 13) apskatāma no 14. decembra līdz 5. janvārim.

📸 FOTO

 

Brasas un Centra apkaimē ieviesīs jaunu 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu

,

Līdz piektdienai, 20. decembrim, Brasas un Centra apkaimē ieviesīs 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments.

Ātruma ierobežojuma zonu ieviesīs teritorijā starp Krišjāņa Valdemāra ielu, Senču ielu, Brīvība ielu, Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu. Ātruma ierobežojuma zona attiecas uz teritoriju, kas atrodas starp minētajām ielām, kā arī uz Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas ievieš, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Piemēram, ielu pārblīvētību ar stāvošu transportu, brauktuvju un ietvju platumu, izglītības iestāžu esamību, krustojumu un līkumu pārredzamību, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāti, kā arī citus aspektus.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgas apkaimēs pakāpeniski ievieš no 2020. gada, kad šādu zonu ierīkoja Āgenskalna apkaimē. Grīziņkalna apkaimē un divās vietās Klusā centra apkaimē ātruma ierobežojuma zonu ieviesa 2021. gadā, savukārt Čiekurkalna apkaimē tas tika izdarīts 2022. gadā. Pērn ierobežojumus ieviesa Upesciema ielas posmā no Rīgas robežas līdz Berģu ielai, teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu, kā arī Sarkandaugavas, Centra, Brasas, Āgenskalna un Skanstes apkaimē. Arī turpmāk dažādās Rīgas apkaimēs turpinās ieviest ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas.

Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus ievērot jaunās satiksmes organizācijas izmaiņas.

Izstrādāta Rīgas izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija 2024.–2028. gadam

Rīgas pašvaldība izstrādājusi Rīgas izglītības ekosistēmas attīstības stratēģiju 2024.–2028. gadam, stratēģiju tālāk plānots virzīt publiskai apspriešanai. Stratēģija paredz, ka Rīgas izglītības ekosistēma ir atvērta un dinamiska vide, kurā ikviens var justies labi, mācīties un augt kopā.

“Rīgas izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija ir vērsta uz to, lai mēs kopīgiem spēkiem veidotu izglītības vidi, kurā ikviens – skolēni, pedagogi, vadības komandas, lēmumu pieņēmēji – var augt un sasniegt savus mērķus. Lai to īstenotu, mums katram ir nozīmīga loma. Savu lomu redzu trīs prioritāšu virzīšanā. Īpaši svarīgi ir atbalstīt vadības komandu profesionalitātes pilnveidi un stiprināt pārmaiņu vadības prasmes. Radīt motivējošu vidi un sniegt atbalstu esošiem pedagogiem, lai viņi vēlētos palikt un strādāt Rīgas skolās, kā arī turpināt veidot kampaņas un papildināt labumu grozu skolotājiem, kas pievienojas Rīgas izglītības profesionāļu saimei. Trešā prioritāte ir ieguldījumi mūsu izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanā, lai nodrošinātu drošu un modernu mācību vidi. Tikai sadarbojoties un ieguldot kopīgus pūliņus, mēs varam sasniegt šos mērķus un veidot nākotnei piemērotu izglītības sistēmu. Aicinu visus iesaistīties stratēģijas publiskās apspriešanas procesā!”

uzsver Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija papildina jau Rīgas attīstības programmas 2022.–2027. gadam noteiktās prioritātes.

Stratēģijas izstrādes virsmērķis ir ieviest sistēmu, kurā pašvaldība nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes mūža garumā. Stratēģija iezīmē ceļu uz ilgtspējīgu, kvalitatīvu un inovatīvu izglītības ekosistēmu Rīgā.

Stratēģija paredz, ka Rīgas pašvaldība attīsta un mērķtiecīgi koordinē izgtības jomā darbojošos institūciju kopu, aptverot pašvaldības, privātās un valsts izglītības iestādes, darba devējus, sociālos partnerus, nevalstiskās organizācijas un citas pašvaldības, gādājot par kavlitatīvu izglītības īstenošanu visās izglītības programmās un pakāpēs.

Stratēģijas izstrādes gaitā tika izveidota darba grupa, kas veica esošās situācijas izvērtējumu, rezultāti tika vērtēti arī darba grupās, notika izglītības iestāžu padomju aptauja, trīs darbsemināros klātienē tika apspriestas vairākas aktuālas tēmas: sadarbība un sinerģija kvalitatīvai izglītībai, mūsdienīgs mācību saturs un vide, cilvēka labbūtība un izaugsme. Savukārt pēc tam idejas un priekšlikumi tika iestrādāti stratēģijā un rīcības plānā. Par stratēģijas glavanajiem virzieniem izvirzīti – sadarbība un sinerģija kvalitatīvai izglītībai, mūsdienīgs mācību saturs un vide, cilvēka labbūtība un izaugsme.

No vecāku aptaujas tika secināts, ka gan pirmsskolās, gan skolās trīs galvenās prioritātes, kam ir jāpievērš uzmanība ir jaunu skolotāju piesaiste, izglītības iestāžu infrastruktūras un telpu uzlabošana. Pirmsskolās – kvalitātīvas interešu izglītības pieejamība, skolās – izglītības iestāžu darbinieku, skolēnu drošība un labbūtība.

Stratēģijas izstrāde norisinājās sadarbībā ar citām atbildīgajām Rīgas pašvaldības struktūrvienībām, izglītības iestādēm, augstskolām un nevalstiskajām organizācijām.

Stratēģiju plānots virzīt tālāk uz publisko apspriešanu, savukārt pēc tam paredzēts stratēģijas gala redakcijas izstrādes un saskaņošanas process. Plānots, ka stratēģijas izstrāde, integrējot sabiedrības priekšlikumus, varētu noslēgties 2025. gada pavasarī.

Rīgas izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija 2024.–2028. gadam prezentēta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā 12. decembrī, gala lēmums par stratēģijas tālāko virzīšanu publiskajai apspriešanai tiks pieņemts nākamajā Rīgas domes sēdē.

Publicitātes attēls: Freepik

 

Mārupītes mežaparkā uzbūvēts jauns tiltiņš

Lai nodrošinātu ērtu pārvietošanos Mārupītes mežaparka apmeklētājiem, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments Bieriņu apkaimē pabeidzis tiltiņa atjaunošanu pār Mārupīti un tas tagad atvērts parka apmeklētājiem. Jaunais tiltiņš atrodas Zaļā veloceliņa maršrutā, posmā starp parka centrālo laukumu un Ozolplaci.

“Esam uzbūvējuši jaunu, skaistu un izturīgu tiltiņu, kas gan labi iekļaujas Mārupītes mežaparka ainavā, gan nodrošina iespēju pastaigāties un aktīvi atpūsties. Vēlos atgādināt, ka tiltiņš domāts tikai gājēju un velo kustībai, tāpēc aicinu ziņot pašvaldības policijai, ja pār to pārvietojas mehanizēti transportlīdzekļi vai kāds jauno būvi tīšam bojā,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Jau vēstīts, ka aizvadītajā vasarā tiltiņš sabruka, jo to neatļauti izmantoja motorizēti transportlīdzekļi. Departaments šoruden noslēdza līgumu ar SIA “Baltijas būve” par jauna tiltiņa būvniecību. Tilta būvniecība izmaksāja 67 777 eiro bez PVN.

Mārupītes mežaparka pastāvīgie apmeklētāji, tostarp Bieriņu apkaimes iedzīvotāji, ir aktīvi iesaistījušies parka attīstībā un kopšanā. Tāpēc, ņemot vērā apkaimes biedrības intensīvo līdzdalību apkārtnes sakopšanā, šīs teritorijas attīstība tiek uzskatīta par nozīmīgu visā apkaimē. Mārupītes mežaparks ir iecienīta vieta ikdienas pastaigām un aktīvai atpūtai – skriešanai, nūjošanai un citām aktivitātēm.

 

Rīdzinieki varēs iepazīties ar aprites ekonomikas principiem jaunajā koptelpā “Sadarbnīca”

Decembra sākumā Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) paspārnē atklāta jauna aprites ekonomikas telpa “Sadarbnīca”, kas būs multifunkcionāla vieta, kurā iedzīvotāji varēs iepazīties ar aprites ekonomikas principiem, kā arī kokapstrādes darbnīcā atjaunot un paildzināt dažādu saimniecības lietu mūžu; tajā notiks arī pasākumi – meistarklases, semināri un nodarbības. Iepriekš piesakoties, telpa būs pieejama ikvienam rīdziniekam.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Viesturs Zeps atzīmēja, ka “Sadarbnīca” ir nozīmīgs solis Rīgas ceļā uz klimatneitralitāti un aprites ekonomikas principu integrēšanu ikdienas dzīvē. Viņš uzsvēra: “Mēs esam apņēmušies līdz 2030. gadam samazināt CO2 emisijas un līdz 2050.gadam sasniegt klimatneitralitāti, piedaloties Eiropas Pilsētu mēru paktā un citās starptautiskās iniciatīvās. Lai to panāktu, ar energoefektivitātes pasākumiem vien nepietiek – būtiski ir arī mazināt resursu patēriņu un radīto atkritumu apjomu. “Sadarbnīca” būs vieta, kur sabiedrība un speciālisti varēs mācīties, sadarboties un strādāt pie šiem izaicinājumiem kopā.”

V. Zeps arī norādīja uz nepieciešamību pēc kopdarbības: “Neviens liels projekts nav sasniedzams bez visu pušu iesaistes – gan pašvaldības struktūru, gan sabiedrības, gan uzņēmēju. “Sadarbnīca” ir instruments, lai nodrošinātu šo sadarbību un izveidotu praktisku platformu ideju īstenošanai.”

REA projektu vadītāja Ieva Kalniņa, iepazīstinot ar “Sadarbnīcas” izveidošanas vēsturi atzina: “Mēs vēlējāmies, lai Rīgas pilsētas aprites ekonomikas telpa nes apritīguma vēstījumu vēl pirms kāds tā darbinieks ir sācis stāstīt par to. Tas nozīmē, ka telpu iekārtojumam jābūt radoši un interesanti veidotam, demonstrējot aprites ekonomikas risinājumus.”

Telpas dizains tapis, iedvesmojoties no Latvijas augstskolu studentu ideju konkursa, un tā iekārtojums izstrādāts atbilstoši aprites ekonomikas principiem, sadarbojoties ar “Tandeems Biedrība”.

Ieva Kalniņa pateicās Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam par telpu nodrošināšanu, vairākiem Rīgas uzņēmumiem par ieguldījumu telpas iekārtošanā un Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) kolektīvam par ieguldījumu projekta realizācijā, īpaši uzsverot darbinieku iniciatīvu un entuziasmu Citādās darba dienas laikā, kad tika veikti remontdarbi un telpu sagatavošana.

Jaunās aprites ekonomikas telpas atklāšanā piedalījās Klimata un enerģētikas ministrijas, Rīgas domes un kapitālsabiedrību pārstāvji, uzņēmēji un Rīgas apkaimju aktīvisti – visi, kas ieinteresēti izmantot aprites ekonomikas telpas sniegtās priekšrocības. Sanākušos ar muzikālu priekšnesumu iesildīja grupa “Santehniķi”, izmantojot no otrreiz izmantotiem priekšmetiem darinātus mūzikas instrumentus. Īsu ieskatu kopdarbnīcas ikdienā sniedza Tartu darbnīcas “Paranduskelder” dibinātājs un vadītājs Lauri Mei.

Rīgas aprites ekonomikas telpa “Sadarbnīca” izveidota ar starptautiskā projekta “Centri resursu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei pilsētvidē (CURE+)” atbalstu, kas finansēts no Eiropas Klimata iniciatīvas (EUKI). Projekta mērķis ir uzlabot mājsaimniecību radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu un celt pašvaldības darbinieku zināšanas un kapacitāti aprites ekonomikas pasākumu plānošanā, izstrādē un īstenošanā. Projekta partneri: Rīgas enerģētikas aģentūra, Tartu pašvaldība (Igaunija), Amsterdamas Tehniskā universitāte (Nīderlande), Elisava, Barselonas inženierzinātņu un dizaina augstskola (Spānija), Kavalas pašvaldība (Grieķija).

Rīgas enerģētikas aģentūra aicina sabiedrību izmantot “Sadarbnīcas” piedāvājumus un kopīgi veidot ilgtspējīgāku Rīgu!

“Sadarbnīca” atrodas Krišjāņa Valdemāra ielā 145, K-1, bijušajās “Latvijas pasta” nodaļas telpās.

Plašāka informācija par “Sadarbnīcu” – ŠEIT.

📸 FOTO

 

Vecrīgā un Mežaparkā pašvaldības teritoriju kopēji darbus veic ar īpašiem elektriskajiem kravas skūteriem

,

Kopš šā gada oktobra Pilsētas attīstības departamenta izstrādātā pilotprojekta “Ilgtspējīga pilsētvides loģistika” gaitā teritorijas uzkopšanas darbu meistari Vecrīgā un Mežaparkā uzkopšanu veic, izmantojot īpašus, Latvijā ražotus elektriskos kravas skūterus.

Pašvaldībai testēšanai nodoti divi kravas elektroskūteri – viens Ārtelpas un mobilitātes departamenta (ĀMD) Uzturēšanas pārvaldes Teritoriju apsaimniekošanas nodaļai un viens – SIA “Rīgas meži”.

ĀMD Uzturēšanas pārvaldes Teritoriju apsaimniekošanas nodaļas pārvaldībā ir aptuveni 2900 teritorijas ar kopējo platību ap 1700 ha. Pārvaldes atbildībā ir arī Vecrīgas pieskatīšana, veicot sakopšanas darbus ārpus privātīpašumu sētnieku darba laika – gan darba dienās, gan brīvdienās un svētku dienās.

Vecrīgas sakopšanu ikdienā veic viens darbinieks, pārvietojoties ar kājām un izmantojot sētnieku ratiņus. Darbiniekam, veicot sakopšanas darbus Vecrīgā, ik dienu sanāk noiet kājām apmēram 10 km, tāpēc kravas elektriskais skūteris būtiski atvieglo ikdienu.

Kravas elektriskais skūteris pārvaldē tiek testēts jau no oktobra, primāri izmantojot to Vecrīgas sakopšanas darbos, kas būtiski atvieglo par Vecrīgu atbildīgā darbinieka ikdienu.

Galvenie ieguvumi ir spēja pārvietoties ātrāk un sakopt vairāk, kravas elektriskajā skūterī var ievietot vairāk ar atkritumiem piepildītus maisus. Tāpat ar kravas elektrisko skūteri var operatīvāk reaģēt uz dažādām neparedzētām situācijām, ērtāk uzbraukt/nobraukt no ielas uz ietvi, kā arī pārvietoties pie ievērojamas cilvēku plūsmas dažādu pasākumu laikā, kad ar automašīnu nav iespējams izbraukt.

Vēl jāatzīmē, ka šogad Vecrīgā tika uzstādīts ievērojams skaits dažādu labiekārtojuma elementu un izveidotas atpūtas vietas, kā dēļ palielinājās sakopšanas darbu intensitāte un kravas elektriskā skūtera izmantošana to viennozīmīgi paātrina un atvieglo.

Plānots, ka skūteru testēšana notiks līdz 2025. gada pavasarim, un tad ĀMD Uzturēšanas pārvalde izvērtēs, vai iegādāties kravas elektrisko skūteri Vecrīgas, Spīķeru kvartāla un citu Rīgas centrā esošo teritoriju sakopšanai.

Kravas elektriskais skūteris ir aprīkots ar gaismas, pagrieziena rādītāju, bremžuguņu un skaņas signālu. Šis transports spēj braukt 4×4 režīmā, kas īpaši noderēs ziemas sniega un ledus apstākļos. Tāpat kravas skrejritenim ir arī atpakaļgaita un divi ātrumi. Ar vienu uzlādi tas var veikt līdz pat 120 kilometriem.

📸 FOTO

 

Rīgā sāks uzstādīt jaunas, vienota dizaina sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes

Decembrī aptuveni 60 sabiedriskā transporta pieturvietās Rīgā sāks uzstādīt jaunas, vienotā dizaina pieturvietu nojumes.

Nojumju nomaiņa tiek realizēta projekta “Sabiedriskā transporta pieturvietu izbūve un atjaunošana atbilstoši jaunā dizaina risinājumiem” pirmā posma ietvaros. Plānots, ka pirmo 60 nojumju uzstādīšana ilgs līdz janvāra beigām, tomēr tiek pieļauts, ka nomaiņas procesa gaitu var ietekmēt laikapstākļi.

Nomaiņas procesā var rasties situācijas, ka kāda pieturvieta īslaicīgi būs bez nojumes. Pašvaldība jau iepriekš atvainojas par radītajām neērtībām, taču nojumju nomaiņa tehniski prasa dažas dienas, turpretī ieguvums un ērtības rīdziniekiem būs ilgtermiņā.

Rīgā turpmāko gadu laikā plānots nomainīt vairumu novecojušo sabiedriskā transporta pieturvietu, aizstājot tās ar ērtākām un mūsdienu prasībām atbilstošākām. Jaunajām nojumēm būs īpašs dizains – tās būs lielākas, ērtāk piekļūstamas, ar koka soliem un modificējamiem jumtiem – gan stikla, gan paneļu, gan zaļo jeb augu pārklājuma iespējām.

Jaunās nojumes pirmajā posmā plānots uzstādīt 11.novembra krastmalā, Slokas ielā, Merķeļa ielā, Valdemāra ielā, Pērnavas ielā, Raņķa dambī un citur.

Kopumā pašvaldība plāno nākotnē labiekārtot visas pieturvietas tās administratīvajā teritorijā, kopā uzstādot 500 jaunu nojumju. Nākamgad plānots uzstādīt vēl aptuveni 180 nojumes.

Pirmā posma sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju novietošanas vai aizstāšanas projektēšanas dokumentācijas izstrāde veido 12,1 tūkstoti eiro, bet to uzstādīšana un izgatavošana izmaksās aptuveni 1 miljonu eiro.

 

Aicinām Rīgas NVO: NVO namam – jaunas telpas Imantā!

Prieks dalīties lieliskās ziņās! Šajās dienās svinam nozīmīgu soli NVO nama attīstībā – 3. decembrī Imantā, Slokas ielā 161, k-2, atklātas jaunās NVO nama filiāles telpas!

No 4. decembra Pārdaugavā, Slokas ielā 161, k-2 Rīgas NVO – biedrībām un nodibinājumiem – ir pieejamas 2 jaunas, gaišas un modernas telpas, kur organizēt dažādus pasākumus – diskusijas, seminārus, konferences, apmācības, sapulces, izstādes un citas aktivitātes.

Tāpat Slokas ielas telpās būs iespēja piedalīties NVO nama rīkotajos pieredzes apmaiņas un tīklošanās pasākumos, popularizēt NVO iniciatīvas un projektus, kā arī veidot sadarbību ar citām organizācijām.

Rezervēšanai ir pieejamas divas telpas, kur katrā iespējams pulcēt līdz 50 cilvēku auditoriju. Starp šīm abām telpām ir bīdāmā siena, kas ļauj telpas pārveidot vienā zālē – plašiem pasākumiem, ar iespēju pulcēt līdz 100 apmeklētājus.

Telpas ir aprīkotas ar 2 multifunkcionāliem ekrāniem un pasākumu organizēšanai ir pieejami:

  • 2 portatīvie datori;
  • 100 krēsli;
  • 10 galdi;
  • 2 tāfeles;
  • 10 molberti.

Jautājumos par NVO nama telpām un pasākumiem Slokas ielā 161, k-2, kā arī telpās E. Smiļģa ielā 46 un Gobas ielā 6a, lūdzam sazināties:

Jasmīna Bundule, Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāja, mob. tālr. 29483762, tālr. 67181456, e-pasts: jasmina.bundule@riga.lv.

Telpas Slokas ielā jau ir iespējams rezervēt: https://apkaimes.lv/integracija/par-nvo-namu/rezervacija/

Aicinām NVO nākt ciemos uz jaunajām telpām un iepazīties ar iespējām, aprīkojumu un telpu pielāgojamību dažādiem pasākumiem! Gaidīsim!

Uz tikšanos NVO nama telpās un pasākumos!

 

Bolderājā, Tekstilnieku parkā atklāts jauns rotaļu un aktīvās atpūtas laukums

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments šoruden pabeidzis jauna rotaļu un aktīvās atpūtas laukuma būvniecību Bolderājas apkaimē esošajā Tekstilnieku parkā un jaunā atpūtas vieta tagad pieejama gan maziem, gan lieliem apmeklētājiem.

“Šogad īpaši domājam par mazajiem rīdziniekiem un viņu vecākiem, veidojot jaunus rotaļu laukumus un radot iespēju atpūsties visu paaudžu iedzīvotājiem. Kopā rotaļu laukumu veidošanai galvaspilsētā esam budžetā atvēlējuši vairāk nekā divus miljonus eiro un būvdarbi vēl turpinās, neraugoties uz rudenīgajiem laika apstākļiem. Jau kādu laiku ikviens var apmeklēt jauno rotaļu laukumu Viesturdārzā, tagad ir atvērts laukums Tekstilnieku parkā un jau tuvākajās dienās pabeigsim laukuma būvniecību Uzvaras parkā. Līdz gada beigām kopā būsim izveidojuši 13 jaunus rotaļu laukumus dažādās apkaimēs un šo darbu aktīvi turpināsim arī nākamgad,”

uzsvēra Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Laukums Tekstilnieku parkā veidots ar mērķi kalpot par atpūtas un satikšanās vietu apkaimes iedzīvotājiem, piešķirot jaunu pievilcību Tekstilnieku parkam un attīstīt Bolderājas apkaimes infrastruktūru. Projekta realizācijas gaitā laukumā uzstādītas modernas un drošas iekārtas dažādu vecuma grupu bērniem un jauniešiem.

Multifunkcionāls rotaļu komplekss, trīsis, dažādu veidu šūpoles priecēs mazākos bērnus, savukārt atsperu balansa dēlis, batuts un tekbola galds, uz kura var spēlēt arī galda tenisu, volejbolu un ķert bumbu, būs jauniešu iecienītākās izklaides, bet ielu vingrošanas kompleksā varēs izkustēties visu paaudžu sportot gribētāji.

Laukumā ieklāts triecienslāpējošais materiāls – gumijas mulča 655kvadrātmetru platībā. Teritorijā izvietoti jauni labiekārtojuma elementi – četri parka soliņi, šķirojamo atkritumu urna, velosipēdu statīvs un divi informācijas stendi.

📸 FOTO

Labiekārtotajā teritorijā nākamo gadu laikā plānots ierīkot arī apgaismojumu un patlaban notiek projektēšanas darbi.

Tekstilnieku parks ir veidots 19. gadsimtā, blakus agrākajai tekstila rūpnīcai. Laika gaitā parks ir zaudējis savu ainavisko pievilcību un funkcionalitāti, tajā arī nebija aktīvas atpūtas zonas.

Kopā jaunā rotaļu un aktīvās atpūtas laukuma izveidošana pašvaldībai izmaksāja aptuveni 120 000 eiro bez PVN.