Arhīvs birkai: Attīstība

Projekta “Efektīvu publisko pakalpojumu attīstība apkaimju dzīvotspējai (Liveability)” mērķis ir veicināt Baltijas jūras reģiona pilsētu attīstību, ievērojot integrētu un līdzsvarotu pieeju apbūvētajai videi, sociālajām attiecībām un kultūrai, kā arī rosinot spēcīgu pilsoniskuma sajūtu un inovatīvus sabiedriskos pakalpojumus. Sīkāka informācija par projektu  – ŠEIT

Līdzdarbojoties Pilsētas attīstības departamentam un Apkaimju iedzīvotāju centram, jūlijā norisinājās starptautiskā projekta “Efektīvu publisko pakalpojumu attīstība apkaimju dzīvotspējai (Liveability)” laikā izstrādātās Dzīvojamības hartas pirmā darbnīca ar mērķi novērtēt Rīgas dzīvojamības līmeni pēc hartas principiem.

Viena no projekta galvenajām aktivitātēm ir Dzīvojamības hartas izstrāde. Tās mērķis ir, izvirzot sabiedrības intereses un kopējo labklājību kā centrālo aspektu dizaina procesos, noteikt 6 principus, lai padarītu pilsētas “dzīvojamākas” – piemēram, drošākas, pieejamākas, dabiskākas, dažādākas un reizē vienotākas, radošākas, estētiskākas u.tml. Hartas mērķis ir iedvesmot cilvēkus, kas strādā publiskajā pārvaldē, un tā piedāvā iespēju augt un attīstīties, neradot papildu slogu pašvaldību darbiniekiem.

10. jūlijā norisinājās pirmā hartas pilotēšanas darbnīca, kuras mērķis bija pārbaudīt, cik skaidri un ar kādām metodēm vislabāk iespējams novērtēt Rīgu pēc šiem 6 hartas principiem un vai ir vēl kādas nianses, kas jāpilnveido pašā hartā. Sākotnēji tajā piedalījās 25 Rīgas valstspilsētas pašvaldības darbinieki no projektā iesaistītajām iestādēm (Pilsētas attīstības departaments un Rīgas apkaimju iedzīvotāju centrs).

Darbnīcas pirmajā daļā tika iepazīstināts ar 6 hartas principiem. Tie ir:

1. Dizaina principu pielietošana sabiedrības interesēm;
2. Integrēta un holistiska plānošana;
3. Ilgtspējīga un stratēģiska pilsētas pārvaldība;
4. Uzticēšanās, atklātība, komunikācija un sadarbība;
5. Kopdizains ar iedzīvotājiem;
6. Kļūt par pilsētu, kas mācās.

Pēc tam darbnīcas dalībniekiem bija jānovērtē ar atzīmi, kā pilsēta īsteno katru principu ikdienā.

Galvenais secinājums – Rīgā gandrīz visi principi tiek īstenoti vidēji labi, ir ražīgas iestrādnes un izpratne par principos iekļautajiem procesiem, taču tā nav vienota visās pašvaldības iestādēs un visiem darbiniekiem.

Darbnīcas otrajā daļā padziļinātāk tika vērtēts zemāko atzīmi ieguvušais princips. Tas bija 1. Dizaina principu pielietošana sabiedrības interesēm. Lai veicinātu tā pielietojumu pašvaldībā, dalībnieki ieteica sākt ar jaunu, efektīgāku darba metožu ieviešanu un pēc iespējas biežāku to izmantošanu ikdienas darbā (reizē apmācot darbiniekus), kā arī uzlabot pozitīvu attieksmi pret radošuma nepieciešamību un ieguvumiem pārvaldes sektorā vispārībā.

Šī gada novembrī norisinājās otrā hartas pilotēšanas darbnīca ar Rīgas Apkaimju alianses biedriem. Šajā reizē zemāko atzīmi ieguva 2. princips – “Integrēta un holistiska plānošana”. Lai uzlabotu tā rādītāju, dalībnieki pašvaldībai ieteica uzlabot iekšējo darba kultūru un izpratni, celt darbinieku kapacitāti, kā arī veltīt vairāk līdzekļu un laika, lai biežāk un labāk komunicētu par plānošanas procesiem un stratēģijām pilsētā. Tikmēr paši apkaimju pārstāvji atzina, ka varētu pareizāk izvēlēties atbilstošās vai ieinteresētās puses darbā un skaidri definēt mērķus un uz tiem fokusēties nenovirzoties.

Darbnīcās apkopotie secinājumi, vajadzības, nepieciešamības tiks integrētas ikdienas darbā, stratēģiskajos dokumentos un pilsētas prioritātēs, lai uzlabotu katra principa rādītāju nākamajos gados. Paredzams, ka izmēģinātās hartas pilotēšanas metodes tiks izmantotas darbā arī ar Rīgas projekta dvīņu jeb sadarbības pilsētu Viļņu.

Gada ietvaros daudz tika strādāts arī ar apkaimju iesaisti veidojot koprades pasākumus kopā ar apkaimju biedrībām. Gada pirmajā daļā tika organizēts radošais seminārs jeb ,,urban dive”, iesaistot Grīziņkalna un Avotu biedrības, lai tās iepazīstinātu ar ,,dzīvojamākas” pilsētas principiem projekta ietvaros, kā arī apspriestu partnerības ceļa karti, ko turpmāk var izmantot kā ceļvedi pašvaldībai vietējās infrastruktūras projektu īstenošanā partnerībā ar kopienām, apkaimju biedrībām un/vai Rīgas apkaimju aliansi.

Pierādījies, ka izstrādātā hartas pilotēšanas metode var lieti noderēt, iegūstot nepieciešamo informāciju no dalībniekiem pilsētas stratēģisko vai politikas dokumentu izstrādē un stiprināšanā. Tāpat vajadzētu veicināt pašvaldības sadarbību ar Rīgas apkaimju aliansi kā visu aktīvo apkaimju biedrību deleģēto pārstāvi, gan attīstot partnerības, gan sabiedrībā virzītu apkaimju attīstību arī nacionālā un Eiropas Savienības līmenī.


Liveability projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021. -2027. gadam ietvaros. Projekta mājas lapaŠEIT.

Harta pilsētas dzīvojamības veicināšanai


 

Rīgas pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijas 2024.–2028. gadam 1. redakcija nodota publiskajai apspriešanai no 8. janvāra līdz 6. februārim. Galvaspilsēta aicina iesaistīties ikvienu interesantu un izteikt savu viedokli!

Pamatojoties uz Izglītības likumu, Ministru kabineta noteikumiem “Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021. – 2027.gadam” un Rīgas attīstības programmas 2022.–2027. gadam prioritātēm, ir izstrādāts visaptverošs vidēja termiņa nozares attīstības plānošanas dokuments “Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija 2024.–2028. gadam” 1. redakcijā.

2024. gada 18. decembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu apstiprināt stratēģijas 1. redakciju un nodot to publiskai apspriešanai.

Stratēģija ir pašvaldības izglītības nozares plānošanas dokuments, kas nosaka Rīgas pašvaldības izglītības ekosistēmas stratēģiskās attīstības mērķus un prioritātes, kā arī plāno pasākumus un resursu nodrošinājumu izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Stratēģija paredz, ka Rīgas izglītības ekosistēma ir atvērta un dinamiska vide, kurā ikviens var justies labi, mācīties un augt kopā.

Pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija papildina jau Rīgas attīstības programmas 2022.–2027. gadam noteiktās prioritātes.

Stratēģijas izstrādes virsmērķis ir ieviest sistēmu, kurā pašvaldība nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes mūža garumā. Stratēģija iezīmē ceļu uz ilgtspējīgu, kvalitatīvu un inovatīvu izglītības ekosistēmu Rīgā.

Stratēģija paredz, ka Rīgas pašvaldība attīsta un mērķtiecīgi koordinē izglītības jomā darbojošos institūciju kopu, aptverot pašvaldības, privātās un valsts izglītības iestādes, darba devējus, sociālos partnerus, nevalstiskās organizācijas un citas pašvaldības, gādājot par kvalitatīvu izglītības īstenošanu visās izglītības programmās un pakāpēs. Par stratēģijas galvenajiem virzieniem izvirzīti – sadarbība un sinerģija kvalitatīvai izglītībai, mūsdienīgs mācību saturs un vide, cilvēka labbūtība un izaugsme.

Stratēģijas izstrāde norisinājās sadarbībā ar citām atbildīgajām Rīgas pašvaldības struktūrvienībām, izglītības iestādēm, augstskolām un nevalstiskajām organizācijām.

Pēc publiskās apspriešanas paredzēts stratēģijas gala redakcijas izstrādes un saskaņošanas process. Plānots, ka stratēģijas izstrāde, integrējot sabiedrības priekšlikumus, varētu noslēgties 2025. gada pavasarī.

Plašāka informācija par dalību publiskajā apspriešanā pieejamaŠEIT.

 

Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) 10. janvārī plkst. 13.00 organizēs Rīgas iedzīvotāju ideju konkursa “Mans kultūrdārzs Bolderājā” noslēguma pasākumu.

Visas iesniegtās idejas ir apkopotas, un tās ir rūpīgi izvērtējusi profesionāla žūrija. Konkursa noslēguma pasākuma laikā būs iespēja uzzināt par konkursa gaitu un iesniegtajām idejām, izprast žūrijas vērtējumu, galvenās konkursa atziņas, kā arī iepazīties ar žūrijas vērtējumu un apskatīt labākās iesniegtās idejas. Tiks sveikti konkursa dalībnieki un sniegta informācija par nākamajiem soļiem, kā izvēlētās idejas tiks īstenotas dārzā jau šī gada vasarā.

Konkursa mērķis bija rast radošus risinājumus Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārza labiekārtošanai, kas palīdzētu organizēt daudzveidīgas aktivitātes un veicinās apkaimes iedzīvotāju līdzdalību.

Pasākumā piedalīsies pārstāvji no REA, Rīgas domes, konkursa dalībnieki, aprites ekonomikas entuziasti un vietējo apkaimju iedzīvotāji.

📌 Pasākums norisināsies Rīgas enerģētikas aģentūras aprites ekonomikas telpā “Sadarbnīca”, Krišjāņa Valdemāra ielā 145, k-1.

Mediju pārstāvji laipni aicināti piedalīties.

 

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments aizvadītā gada nogalē pabeidzis jauna slipa jeb kuģošanas līdzekļu ielaišanas vietas būvniecību Murjāņu ielas galā pie Juglas ezera.

“Jau sen daudzi iedzīvotāji, pārsvarā makšķernieki, pauda vēlmi par šādas vietas ierīkošanu, jo līdz šim kuģošanas līdzekļu ielaišana Juglas ezerā un Ķīšezerā bija apgrūtināta. Tagad Juglas ezerā esam izveidojuši bezmaksas laivu ielaišanas vietu dažādiem kuģošanas līdzekļiem, tādējādi makšķerniekiem kļuvis daudz ērtāk laivas pievest, ielaist un izvest no ezera. Šogad šādu slipu plānojam izveidot arī Ķīšezerā,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Līdz šim piekļuve šiem ezeriem bija iespējama no privātīpašumā esošiem slipiem, par to maksājot, vai iebraucot Juglas ezerā no Juglas upes vai Ķīšezera puses. Lai nodrošinātu Juglas ezera izmantošanas interesentiem iespēju bez maksas ielaist ezerā kuģošanas līdzekļus, 2024.gada nogalē Murjāņu ielas galā pie izbūvēts slips – bezmaksas laivu ielaišanas vieta dažādiem kuģošanas līdzekļiem, gan motorizētiem, gan neaprīkotiem ar dzinējiem.

Kopējās darbu izmaksas, iekļaujot būvniecību, autoruzraudzību un būvuzraudzību, bija 95 000 eiro, ierēķinot PVN.

2025. gadā paredzēts izbūvēt slipu arī Ķīšezerā. Būvdarbu veikšanai ir izstrādāts un saskaņots projekts, kā arī izsludināts iepirkums būvdarbiem.

Mājokļu un vides departaments ir viena no pašvaldības atbildīgajām institūcijām publisko ūdeņu izmantošanas organizēšanas, uzturēšanas un uzraudzības jomā.

 

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs uzstādījis pirmos jauna dizaina ielu tirdzniecības moduļus pašvaldības iekārtotajās ielu tirdzniecības vietās.

Jaunie ielu tirdzniecības moduļi uzstādīti:

  • Valdeķu ielā 53;
  • Parādes ielas un Plēksnes ielas stūrī;
  • Lielvārdes ielas un Brīvības gatves stūrī;
  • K. Valdemāra ielas un Zirņu ielas stūrī;
  • Tilta ielā, blakus 3.trolejbusa galapunktam;
  • Viestura prospektā, pretī ēkai Nr. 24;
  • Murjāņu ielas un Juglas ielas stūrī.

📸 FOTO

Ņemot vērā, ka ielu tirdzniecība var noritēt visa gada garumā, moduļi visos gadījumos paredz tirdzniecības vietas veidot ar jumta segumu un sienām, lai pasargātu tirgotājus no lietus, vēja un saules. Moduļu dizains piemērots izvietošanai dažādās kombinācijās, ievērojot dažādās vides pieejamības situācijas katrā konkrētajā tirdzniecības vietā. Katram modulim paredzēti funkcionāli elementi, kas ļaus pielāgot noēnojumu tirgotāja piedāvātajiem produktiem.

Viena moduļa izgatavošana izmaksā 7023 eiro bez PVN, savukārt, uzstādīšana 600 eiro. Atbilstoši 2024. gadā piešķirtajam finansējumam, izgatavoti un uzstādīti 22 moduļi. Šogad un 2026. gadā plānots izgatavot un uzstādīt vēl 44 šāda veida ielu tirdzniecības moduļus, nomainot novecojušās tirdzniecības nojumes pret jaunām.

Lai varētu izmantot pašvaldības iekārtotās ielu tirdzniecības vietas, jāsaņem atļauja ielu tirdzniecībai reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā un jāsamaksā pašvaldības nodeva.

📌 Vairāk informācijas par ielu tirdzniecības atļauju saņemšanuŠEIT.

 

Rīgas pašvaldība ir pabeigusi energoefektivitātes paaugstināšanas darbus Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” ēkā Malienas ielā 3A, Rīgas Hokeja skolas ēkā Vietalvas ielā 15 k-1 un k-2 un Rīgas Hanzas vidusskolas sporta zālē, Grostonas ielā 5A.

Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” ēkai Malienas ielā 3A ir veikta fasādes, cokola un jumta siltināšana, pie ieejas mezgliem veikta gaismekļu nomaiņa, kā arī uzstādīti 265 saules paneļi.

Rīgas Hokeja skolas ēkā Vietalvas ielā 15 k-1 ir siltināta fasāde, cokols un jumts, veikta gaismekļu, logu un durvju nomaiņa, atjaunota ventilācijas sistēma, kā arī uzstādīti 106 saules paneļi. Rīgas Hokeja skolas ēkā Vietalvas ielā 15 k-2 ir siltināta fasāde, cokols un jumts, veikta logu un ārdurvju nomaiņa, kā arī uzstādīti 47 saules paneļi.

Rīgas Hanzas vidusskolas sporta zālei, Grostonas ielā 5A ir veikta fasādes, cokola, jumta, pārkares un pārejas uz skolu grīdas siltināšana, nomainīti gaismekļi, logi un durvis, atjaunota ventilācijas sistēma, kā arī uzstādīti 70 saules paneļi.

Projekts tika realizēts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virzienā 1.2. “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.3.i. investīcijas “Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti”.

Projektu kopējās izmaksas ir 4 343 669 eiro, t.sk. Atveseļošanās fonda finansējums ir 3 589 809 eiro un Rīgas pašvaldības finansējums – 753 859 eiro.

Būvdarbus Malienas ielā 3A veica uzņēmējs SIA „LC būve”, savukārt Grostonas ielā 5A, Vietalvas ielā 15 k-1 un k-2 SIA “APSA BŪVE”.

Būvuzraudzību objektos nodrošināja SIA “MŪSU UZRAUGS”.

Projektus “Energoefektivitātes paaugstināšanas darbi Rīgas Hanzas vidusskolas sporta zālē, Grostonas ielā 5A, Rīgā”, “Energoefektivitātes paaugstināšanas darbi Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” ēkā Malienas iela 3A, Rīgā”, “Energoefektivitātes paaugstināšanas darbi Hokeja skolas “Rīga” ēkā Vietalvas ielā 15 k-1, Rīgā” un “Energoefektivitātes paaugstināšanas darbi Hokeja skolas “Rīga” internāta ēkā Vietalvas ielā 15 k-2, Rīgā” administrē Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

 

Prieks dalīties lieliskās ziņās! Šajās dienās svinam nozīmīgu soli NVO nama attīstībā – 3. decembrī Imantā, Slokas ielā 161, k-2, atklātas jaunās NVO nama filiāles telpas!

No 4. decembra Pārdaugavā, Slokas ielā 161, k-2 Rīgas NVO – biedrībām un nodibinājumiem – ir pieejamas 2 jaunas, gaišas un modernas telpas, kur organizēt dažādus pasākumus – diskusijas, seminārus, konferences, apmācības, sapulces, izstādes un citas aktivitātes.

Tāpat Slokas ielas telpās būs iespēja piedalīties NVO nama rīkotajos pieredzes apmaiņas un tīklošanās pasākumos, popularizēt NVO iniciatīvas un projektus, kā arī veidot sadarbību ar citām organizācijām.

Rezervēšanai ir pieejamas divas telpas, kur katrā iespējams pulcēt līdz 50 cilvēku auditoriju. Starp šīm abām telpām ir bīdāmā siena, kas ļauj telpas pārveidot vienā zālē – plašiem pasākumiem, ar iespēju pulcēt līdz 100 apmeklētājus.

Telpas ir aprīkotas ar 2 multifunkcionāliem ekrāniem un pasākumu organizēšanai ir pieejami:

  • 2 portatīvie datori;
  • 100 krēsli;
  • 10 galdi;
  • 2 tāfeles;
  • 10 molberti.

Jautājumos par NVO nama telpām un pasākumiem Slokas ielā 161, k-2, kā arī telpās E. Smiļģa ielā 46 un Gobas ielā 6a, lūdzam sazināties:

Jasmīna Bundule, Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāja, mob. tālr. 29483762, tālr. 67181456, e-pasts: jasmina.bundule@riga.lv.

Telpas Slokas ielā jau ir iespējams rezervēt: https://apkaimes.lv/integracija/par-nvo-namu/rezervacija/

Aicinām NVO nākt ciemos uz jaunajām telpām un iepazīties ar iespējām, aprīkojumu un telpu pielāgojamību dažādiem pasākumiem! Gaidīsim!

Uz tikšanos NVO nama telpās un pasākumos!

 

Latviskās tradīcijās, ieskandinot ziemas saulgriežus Čiekurkalna apkaimē, svinīgi atklāts jaunizveidotais Čiekurkalna skvērs.

Čiekurkalna skvērs atrodas Čiekurkalna 4. šķērslīnijā 9. Jaunajā skvērā izbūvēts sanākšanas laukums, atpūtas vietas, koka platforma-skatuve, iekopti apstādījumi un paplašināta esošā spēļu laukuma zona ar lielākiem bērniem piemērotām aktivitātēm.

“Šis projekts ir nācis ilgi, bet nācis labi, un liels paldies Čiekurkalna attīstības biedrībai un apkaimes iedzīvotājiem, kas aktīvi iesaistījās plānošanā un ideju realizēšanā, lai apkaime iegūtu patīkamu, sakārtotu un skaistu atpūtas vietu. Skvērā atrodas arī īpašs “Swedbank” dāvinājums – vides objekts “Drosme”, kas, manuprāt, labi definē apkaimes raksturu, tāpēc šeit tas ir ļoti atbilstoši,”

pauda Rīgas domes mērs Vilnis Ķirsis

Savukārt, Čiekurkalna apkaimes biedrības valdes locekle Vija Rulle norādīja, ka apkaimes sabiedriskajam centram ir jābūt tādam, kur cilvēkiem patīk pulcēties, un tagad, līdz ar Čiekurkalna skvēra atklāšanu, iedzīvotājiem tāds ir. Rulle pauda, ka apkaime ir gandarīta, ka ir tikušas ņemtas vērā tās iedzīvotāju paustās idejas un izveidots labākais variants visu vajadzībām un vēlmēm.

Tāpat darbu laikā skvērā izveidots bruģēts pastaigu celiņš, kurš savieno 4. šķērslīniju un 5. šķērslīniju, visa ceļa garumā un pie bērnu laukuma ir ierīkots apgaismojums, kā arī uzstādīta koka platforma, kuru var izmantot gan sēdēšanai, gan skatuvei.

Skvērā arī labiekārtota un apzaļumota teritorija gar bruģēto celiņu no abām pusēm, izveidots interesants reljefs, iestādīti dažādi augi un egle. Tāpat izvietoti jauni soliņi un atkritumu urnas.

Čiekurkalna skvēru daiļo arī īpašs, apgaismots vides objekts “Drosme”, kas ir “Swedbank” bankas dāvinājums.

Savukārt, skvērā jau esošais bērnu rotaļu laukums papildināts ar divām jaunām iekārtām – rotējošo karuseli, kas trenē vestibulāro aparātu bērniem un multifunkcionāls kubs ar slidkalniņu bērniem no sešu gadu vecuma.

Jaunā skvēra atklāšanā piedalījās arī folkloras kopa “Skandinieki”, dziedot dziesmas, ejot rotaļās un izzīlējot veiksmi nākamajā gadā visiem sanākušajiem.

📸 FOTO

Skvēra ierīkošanas izmaksas veido 495,5 tūkstošus eiro.

 

Rīgas pašvaldība noslēgusi sadarbības līgumu ar Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA), kas paredz studentu iesaisti pašvaldības pilsētvides mākslas, dizaina, mākslas zinātnes un arhitektūras jomās, nodrošinot zinātnisko un pētniecisko projektu realizēšanu, studiju satura salāgošanu ar projektu realizāciju pilsētvides noformējuma un gaismas festivāla programmām, kā arī citām radošo projektu iniciatīvām.

“Mēs vēlamies arvien lielāku rosību Vecrīgā un pilsētas centrā, tādēļ pašvaldības uzdevums ir gan radīt notikumus, gan arī radīt apstākļus, lai būtu notikumi, kas piesaista cilvēkus, mudina iziet no mājām un baudīt pilsētu. Jaunums no šīs nedēļas ir jauna mākslas telpa Vecrīgas skatlogos, kuros ienāk jauno mākslinieku un Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbi. Bet mēs ejam tālāk un plašāk – esam izveidojuši divas jaunas atbalsta programmas uzņēmīgiem cilvēkiem, kuri vēlas sākt uzņēmējdarbību pilsētas centra pirmo stāvu tukšajās telpās vai organizēt pasākumus, kas priecē kā rīdziniekus, tā pilsētas viesus,”

norāda Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

Tostarp pašvaldība Rīgas vēsturiskā centra pasākumu plāna gaitā izstrādājusi divas atbalsta programmas, kurās plāno piešķirt pašvaldības līdzfinansējumu telpu nomniekiem ēku pirmajos stāvos – remontam, vides pieejamības uzlabošanai, telpu pielāgošanas un remonta izmaksām, skatlogu vizuālajam noformējumam. Līdzfinansējums vienam projektam ir 90% no tā īstenošanas izmaksām. Pašvaldība paredzējusi atbalstu komersantiem arī publisku svētku un izklaides pasākumu rīkošanai.

No šīs nedēļas – atklāta jauna mākslas telpa Vecrīgas skatlogos, kuros ienāk jauno mākslinieku un Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbi – Vecrīgas ēku skatlogos – Amatu ielā 4 un Kaļķu ielā 8 – scenogrāfiski iekārtotā vidē eksponēti seši jauno mākslinieku darbi no lielizstādes “Jaunmarka” 2024./2025. gada ziemas perioda ekspozīcijas.

“Latvijas Mākslas akadēmija turpina augt un attīstīties kopā ar Rīgu, daudzveidojot izglītības saturu ar daudzpusīgām sadarbībām, kas palīdz mūsu studentiem pilnveidot savu profesionalitāti. Jaunais sadarbības līgums pavērs plašākas iespējas studentiem un pasniedzējiem līdzveidot mūsu pilsētas radošo potenciālu un plašākai sabiedrībai nodrošināt augstvērtīgas mākslas pieejamību. Sadarbība ir daudzbalsīgs dialogs, kurā aicinām visus piedalīties, lai kopā radītu dinamisku un atvērtu mākslas, dizaina un pētniecības ekosistēmu, kas nodrošinās Rīgas atpazīstamību pasaulē,”

norāda LMA rektors prof. Kristaps Zariņš

LMA rektors prof. Kristaps Zariņš un Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

Skatlogu ekspozīcijā ar lielformāta gleznām piedalās Haralds Saknītis, Elīna Vagre, Marta Ulise Elksniņa, Gunta Lante, Dārta Madara Cielava, Katrīna Levāne. Skatlogu ekspozīcijas iekārto trīs scenogrāfi – Andris Kaļiņins, Hugo Bērziņš un Marianna Lapiņa, kuri mākslinieku darbiem radījuši scenogrāfiskus papildinājumus. Skatlogu ekspozīcijas būs apskatāmas no 16. decembra līdz 12. janvārim.

Šī Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu ekspozīcija Vecrīgā būs daļa no “Jaunmarkas”, kas LMA telpās tradicionāli norisinās decembrī jau kopš 2003. gada. Izstādē apmeklētājiem ir iespēja apskatīt un arī iegādāties studentu darbus, tā iepazīstot arī jaunos talantus un atbalstot tuvākās nākotnes mākslas tendences.

“Jaunmarka” Latvijas Mākslas akadēmijas aulā (Kalpaka bulvāris 13) apskatāma no 14. decembra līdz 5. janvārim.

📸 FOTO

 

Līdz piektdienai, 20. decembrim, Brasas un Centra apkaimē ieviesīs 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments.

Ātruma ierobežojuma zonu ieviesīs teritorijā starp Krišjāņa Valdemāra ielu, Senču ielu, Brīvība ielu, Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu. Ātruma ierobežojuma zona attiecas uz teritoriju, kas atrodas starp minētajām ielām, kā arī uz Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas ievieš, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Piemēram, ielu pārblīvētību ar stāvošu transportu, brauktuvju un ietvju platumu, izglītības iestāžu esamību, krustojumu un līkumu pārredzamību, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāti, kā arī citus aspektus.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgas apkaimēs pakāpeniski ievieš no 2020. gada, kad šādu zonu ierīkoja Āgenskalna apkaimē. Grīziņkalna apkaimē un divās vietās Klusā centra apkaimē ātruma ierobežojuma zonu ieviesa 2021. gadā, savukārt Čiekurkalna apkaimē tas tika izdarīts 2022. gadā. Pērn ierobežojumus ieviesa Upesciema ielas posmā no Rīgas robežas līdz Berģu ielai, teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu, kā arī Sarkandaugavas, Centra, Brasas, Āgenskalna un Skanstes apkaimē. Arī turpmāk dažādās Rīgas apkaimēs turpinās ieviest ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas.

Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus ievērot jaunās satiksmes organizācijas izmaiņas.