Arhīvs birkai: Attīstība

Noslēdzies projekts “Sabiedrības virzītas aprites ekonomikas veicināšana (DESIRE)”

Noslēdzies Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta īstenotais Eiropas Savienības pētniecības programmas “Apvārsnis Eiropa” projekts “Sabiedrības virzītas aprites ekonomikas veicināšana (DESIRE)”, kura ietvaros, sekojot Jaunā Eiropas “Bauhaus” principiem – skaistums, ilgtspēja un iekļaušana, tika meklēti risinājumi pašvaldības ēku ar sociālo funkciju publiskās ārtelpas uzlabošanai.

Par DESIRE projekta pilotvietu tika izvēlēta šobrīd neapdzīvota piecstāvu ēka Ziepju ielā 11, Rīgā, un tai pieguļošā teritorija. Atbilstoši Rīgas Attīstības programmas 2022. – 2027. gadam Investīciju plānā 2025. – 2027. gadam noteiktajam nākotnē paredzēti ēkas Ziepju ielā 11 ilgtspējīgas atjaunošanas projektēšanas darbi un pārbūve, tostarp ilgtspējīgas energoapgādes ierīkošana. Pēc pārbūves Ziepju ielas 11 ēkā plānots ierīkot pašvaldības īres dzīvokļus un divus dienas aprūpes centrus – vienu no tiem bērniem, otru – personām ar smagiem garīgās veselības traucējumiem. Vienlaikus ņemot vērā, ka blakus esošā Ziepju ielas 13 ēka jau pilda sociālās dzīvojamās mājas funkciju, kopīgā publiskā ārtelpa primāri kalpotu šo māju iedzīvotājiem un dienas centru klientiem.

Lai nodrošinātu sabiedrības iesaisti un noskaidrotu potenciālo lietotāju vajadzības un intereses Ziepju ielas 11 un 13 kopīgās ārtelpas attīstībai un labiekārtošanai, DESIRE projekta ietvaros tika organizēti vairāki iedzīvotāju iesaistes pasākumi: Ziepju ielas 13 sociālās mājas iedzīvotājiem un daudzbērnu ģimenēm, kas ir gaidītāji rindā uz pašvaldības sociālā/ īres dzīvokļa saņemšanu; atbalsta centra “Sirdsgaisma” bērniem un ģimenēm, kas atrodas Ziepju ielā 13; grupu mājas un dienas centra “Mēness Māja”, kas atrodas Putnu ielā 6 un robežojas ar Ziepju ielas 11 teritoriju, klientiem un darbiniekiem.

DESIRE projekta komanda, apkopojot iedzīvotāju iesaistes pasākumu rezultātus, izstrādāja priekšlikumus Ziepju ielas 11 un Ziepju ielas 13 kopīgās publiskās ārtelpas attīstībai, ietverot katras mērķa grupas vajadzības un vēlmes. Izstrādātais materiāls nodots tālākam darbam Rīgas pašvaldības struktūrvienībām, kas ir atbildīgas par ēkas Ziepju ielā 11 ilgtspējīgas atjaunošanas projektēšanas darbu organizēšanu, pārbūvi un apkārtējās teritorijas labiekārtošanu. Tādējādi Ziepju ielas 11 ēkas teritoriju būs iespēja attīstīt, balstoties uz potenciālo lietotāju vajadzībām un interesēm.

Projekta ietvaros tika organizētas arī vairākas tikšanās ar Rīgas pašvaldības speciālistiem, diskutējot un meklējot atbildes, kādai jābūt pašvaldības atbalstīto mājokļu kvalitātei; kāds būtu ideālais līdzsvars starp cilvēka cienīgu dzīves vidi un tādu, kas motivē nostāties pašam uz savām kājām; vai nepieciešamas vadlīnijas sociālo dzīvokļu projektēšanai un uzturēšanai u.c. jautājumiem.

🔎 Vairāk par projektu – ŠEIT.

DESIRE projekts tika sākts 2022. gada jūlijā un tajā piedalījās 24 partnerorganizācijas no sešām Eiropas Savienības valstīm. Projekta partneri kopīgi izstrādāja principus dabas teritoriju veiksmīgākai integrācijai un materiālu apritei pilsētvidē un vietējo kopienu iekļaušanai pilsētvides attīstības procesos. Plašāk par DESIRE projekta partneru aktivitātēm var uzzināt izveidotajā aktivitāšu bukletā (Pieejamā informācija angļu valodā). DESIRE projekta īstenošanai Rīgas pašvaldībā piešķirtais finansējums bija 210 000 eiro, ko pilnā apmērā finansēja Eiropas Savienības pētniecības programma “Apvārsnis Eiropa”.

 

Rīgā prezentēts pilsētas ilgtspējas portrets, balstīts uz “Virtuļa ekonomikas” principiem

Rīgā, koplietošanas telpā “Sadarbnīca”, norisinājās Rīgas pilsētas ilgtspējas portreta prezentācija. Pasākumu organizēja Rīgas enerģētikas aģentūra un biedrība “Zaļā brīvība” Eiropas misijas “100 klimatneitrālas un viedas pilsētas līdz 2030. gadam” ietvaros.Ilgtspējas portrets izstrādāts, izmantojot “Virtuļa ekonomikas” pieeju, un tas sniedz pārskatu par Rīgas ietekmi dažādās jomās – no gaisa piesārņojuma un plūdu riskiem līdz izglītības kvalitātei un sociālajai vienlīdzībai.

“Virtuļa ekonomika” ir mūsdienīga pieeja novecojušam ekonomikas modelim, kas iekļauj gan sociālos, gan vides jautājumus, aktualizējot pilsētas ietekmi lokālā un globālā mērogā. Šis ir pirmais šāda veida pārskats Rīgai, tāpēc tas varēs būt kā instruments, lai izvērtētu Rīgas pašreizējo situāciju, kā arī nākotnes perspektīvas.

“Rīgas ilgtspējas portrets, balstīts uz “Virtuļa ekonomikas” principiem, ir nozīmīgs solis mūsu pilsētas ceļā uz ilgtspējīgu nākotni. Šis projekts ne tikai veicina un ļauj paskatīties uz pilsētas ilgtspējas jautājumiem no citas prizmas, bet arī nodrošina iedzīvotāju aktīvu līdzdalību, padarot Rīgu par videi draudzīgu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu pilsētu. Mēs esam lepni par sadarbību ar vides NVO un starptautiskajiem partneriem, lai kopīgi veidotu inovatīvus risinājumus un procesus, kas uzlabos mūsu pilsētas dzīves kvalitāti,”

uzsvēra Alise Pizika, Rīgas pilsētas izpilddirektora padomniece klimata un inovāciju jautājumos

Projekta galvenais mērķis ir CO2 emisiju samazināšana Rīgas pilsētā, izmantojot inovatīvus risinājumus un procesus, kā arī īpaša uzmanība tiek pievērsta iedzīvotāju līdzdalībai, nodrošinot, ka pilsētas attīstība ir gan videi draudzīga, gan sabiedrības vajadzībām atbilstoša.

Atklāšanas pasākums un starptautisko ekspertu iesaiste

Seminārā starptautiski eksperti Amsterdamas lietišķo zinātņu universitātes pārstāvis Vilems van Vindens, konsultantu uzņēmuma “Regenalyze” pārstāve Garance Breula un “Doughnut Economics Action Lab” pilsētu un reģionu jomas pārstāve Leonora Grčeva sniedza informāciju par “Virtuļa ekonomikas” pieeju, kā arī to, kāda ir pilsētu loma ilgtspējas veicināšanā.

Rīgas pilsētas portreta attīstība

Biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve Liene Krauja iepazīstināja ar Rīgas pilsētas portreta izstrādes soļiem, metodoloģiju, kā arī kategorijām, kas tika iekļauti pārskatā un izveidotā pārskata rezultātiem.

“Šāda metodoloģija Latvijā iepriekš nav izmantota, un mums ir unikāla iespēja ieraudzīt pilsētas vides kvalitāti, sociālos apstākļus un to, kā mūsu paradumi ietekmē ne tikai pašmājās, bet arī citviet pasaulē. “Virtuļa ekonomika” piedāvā plašāku skatījumu uz ekonomisko attīstību, neaprobežojoties tikai ar IKP un izaugsmi. Mēs kā vides NVO šī portreta izveidē pārstāvējām gan ekspertu, gan sabiedrības viedokli un palīdzam veicināt informācijas pieejamību sabiedrībai,”

sacīja Liene Krauja, biedrības “Zaļā brīvība” eksperte

Izveidotajā pārskatā var redzēt, ka mūsdienu pilsētas iedzīvotāju patēriņš nav ilgtspējīgs – tas veicina klimata pārmaiņas, dabas vērtību izzušanu un piesārņojumu, vienlaikus ietekmējot cilvēktiesības tālākās pasaules valstīs – samazinot piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei, pārtikai un mājoklim. Tas notiek, piemēram, iegādājoties ”ātrās modes” apģērbus. Rīgas iedzīvotāji ikdienā izjūt problēmas, kas saistītas, piemēram, ar mājokļa pieejamību, veselības aprūpi, drošu mobilitāti (īpaši gājējiem un velosipēdistiem).

Tomēr aina nav tikai negatīva. Piemēram, gaisa kvalitāte lielākajā daļā pilsētas teritorijas ir droša, dzeramais ūdens ir augstas kvalitātes un viegli pieejams visiem, un iedzīvotājiem ir pietiekami daudz zaļo zonu atpūtai un labsajūtai. Turklāt Rīgā ir brīvi pieejams internets, augsta sanitārija, kā arī plašas iespējas iesaistīties kultūras dzīvē – šīs ir jomas, kur tiek ievērotas vides un sociālās vajadzības.

“Pārskata veidošanas laikā tika iesaistīti arī Rīgas iedzīvotāji, kuri klātienes pasākumā izteica savu viedokli par Rīgu un situāciju “Virtuļa ekonomikas” modelī aktualizētajās jomās, kā arī to, kas pilsētā dzīvojošos satrauc, prioritātēm un kā kopumā raksturotu savu Rīgu, kas ir pilsēta, kur vēlētos turpināt dzīvot nākotnē,”

sacīja biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve Santa Krastiņa

Starptautiskā pieredze un labās prakses

Semināra otrajā daļā sadarbības pilsētas – Glāzgova un Grenoble – dalījās savā pieredzē par “Virtuļa ekonomikas” pamatprincipu ieviešanu. Prezentācijās tika atklāts, kā citās Eiropas pašvaldības veiksmīgi īsteno ”Virtuļa ekonomikas” un emisiju samazināšanas pasākumus, nodrošinot videi un sabiedrībai draudzīgu attīstību.

Rīgas pilsētas ilgtspējas portreta izstrāde turpinās, un projekta partneri strādā pie inovāciju ieviešanas, efektivitātes uzlabošanas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanas.

🔎 Vairāk informācijas un īsā atskaite par projekta virzību pieejama – ŠEIT.

 

Astoņām Rīgas ielām un skvēram Čiekurkalnā piešķirs jaunus nosaukumus

, , , , , , ,

Lai uzlabotu adresāciju un orientēšanas iespējas pilsētvidē, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 7. aprīlī lēma piešķirt jaunus nosaukumus piecām Rīgas ielām un skvēram Čiekurkalnā, bet trīs ielas pārdēvēt.

Skvēram, kurš atrodas Čiekurkalna 4. šķērslīnijā 9A, tiks piešķirts Brāļu Irbīšu skvēra nosaukums. Nosaukums izvēlēts, godinot brāļus Kārli un Ādolfu Irbīšus, kuri dzīvojuši ēkā, kas atradās uz blakus zemes gabala. Jaunais skvērs atklāts 2024. gada decembrī un tajā izbūvēts sanākšanas laukums, atpūtas vietas, iekopti apstādījumi un paplašināta esošā spēļu un aktivitāšu laukuma zona.

Sarkano līniju posmam bez nosaukuma, kas atzarojas no Duntes ielas, uz zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 01000172067, 01000242091 un 01000240409, tiks piešķirts Vecās Skanstes ielas nosaukums. Šāds nosaukums izvelēts, jo tā ir vēsturiskā Skanstes ielas atrašanās vieta.

Ziepniekkalnā būs Margaritas Stārastes iela. Rakstnieces vārdā tiks nosaukts sarkano līniju posms starp Bauskas ielu un Dignājas ielu. Margarita Stāraste dzīvojusi Rīgā un viena no viņas dzīvesvietām bija arī ēka Bauskas ielā (iepriekš Ziepniekkalna ielā).

Ņemot vērā, ka Lucavsalā ir vairākas jaunas ielas bez nosaukuma, pašvaldība piešķirs Ivandes Kaijas ielas nosaukumu sarkano līniju posmam starp Lucavsalas ielu un Kārļa Ulmaņa gatvi.

Vecrīgā tiks atjaunots Gūtenberga ielas nosaukums tā vēsturiskajā vietā no Jaunielas līdz Bīskapa gātei atbilstoši ielas sarkanajām līnijām.

Bertas Pīpiņas ielas nosaukums tiks piešķirts sarkanajām līnijām no Krasta ielas līdz zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 0100 043 0095.

Trīs ielu posmos pašvaldība mainīs to nosaukumus. Lai novērstu adresācijas nepilnības, Austuves ielas posms – krastmala gar Daugavu, no Kaņiera ielas līdz Grāpju pussalas galam, tiks pārdēvēts par Saulrieta krastmalu. Tas nepieciešams, lai sakārtotu pilsētā adresāciju un uzlabotu orientēšanās iespēju, jo Austuves ielas nosaukums patlaban ir divās vietās. Austuves ielas nosaukums tiks atstāts ielas posmam, kas atzarojas no Ķengaraga ielas starp adresēm Austuves iela 1C un 2A, jo tā ir vēsturiski senāka, savukārt krastmalai piešķirts jauns nosaukums – Saulrieta krastmala.

Lai uzlabotu orientēšanās iespējas Mežaparka ielu tīklā, pašvaldība turpina izvērtēt ielu nosaukumu struktūru Mežaparkā. Galveno Mežaparka gājēju ceļu gar estrādi – Ostas prospekta posmu no Janševska prospekta līdz zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 01000680099, pārdēvēs par Lūcijas Garūtas aleju. Ielas posms tiek pārdēvēts izcilās latviešu komponistes un pianistes Lūcijas Garūtas vārdā, jo viens no pazīstamākajiem viņas darbiem ir kantāte “Dievs, Tava zeme deg!”, kas ir kļuvusi par tautas lūgšanu un asociējas ar tautas vienotību un Dziesmu un deju svētkiem.

Kandavas ielas posms pie Botāniskā dārza zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 01000642926 tiek pārdēvēts par Jāņa Šteinhauera ielu. Jau 2023. gada beigās netālu esošā Rīgas 41. vidusskola tika pārdēvēta par Jāņa Šteinhauera vidusskolu, tādēļ pašvaldība vērtēja tuvumā esošās ielas, kurai varētu piešķirt lieluzņēmēja Jāņa Šteinhauera vārdu. Kandavas ielas posms ir ģeogrāfiski vistuvākā iela bijušajiem Šteinhaueru ģimenes īpašumiem, kā arī viņš atdusas netālu esošajos Mārtiņa kapos.

Jaunos oficiālos vietvārdus izvērtēja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija un tie saskaņoti ar Valsts valodas centru. Jautājumi vēl tiks skatīti Rīgas domes sēdē.

 

Rīga kļūst skaistāka – sākta celiņu atjaunošana Latgales parkā

Rīgas pašvaldība arī šogad turpina labiekārtot galvaspilsētu, padarot to zaļāku un iedzīvotājiem draudzīgāku. Patlaban sākti celiņu atjaunošanas darbi Latgales parkā, kuru gaitā plānots uzlabot segumu parka centrālajā daļā. Pilnībā visus parka celiņus iecerēts sakārtot nākamgad.

“Šogad turpinām veidot zaļāku un iedzīvotājiem draudzīgāku Rīgu, īstenojot vērienīgus labiekārtošanas darbus. Latgales parkā pirms vairākiem gadiem uzstādījām jaunu rotaļu laukumu bērniem, un tagad ir pienācis laiks celiņu atjaunošanai. Šajā sezonā plānojam parkā atjaunot asfalta segumu vairāk nekā 1600 kvadrātmetru platībā, uzstādīt jaunas apmales 800 metru garumā un atjaunot zālienu gandrīz 500 kvadrātmetru platībā. Uzlabojumi drīz sāksies arī Vērmanes dārzā, Uzvaras parkā un citur,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Plānotos celiņu atjaunošanas darbus plānots pabeigt līdz jūlija beigām un tie izmaksās aptuveni 245 000 eiro, ierēķinot PVN. Pilnībā visus celiņus plānots atjaunot nākamgad.

Latgales parks (kas iepriekš saucās Maskavas dārzs) atrodas teritorijā starp Mazā Krasta, Maskavas, Balvu un Kojusalas ielām, tā platība ir 6,2 ha. Parku bijušās dārzniecības teritorijā sāka ierīkot 1937. gadā pēc latviešu daiļdārznieka un ainavu arhitekta Andreja Zeidaka projekta.

📌 Šis parks ir nozīmīgs apkaimes atpūtas punkts, kur jau iepriekš veikti būtiski labiekārtojumi. Pirms trim gadiem tur tika realizēts līdzdalības budžeta projekts – atjaunots vecais bērnu rotaļu laukums un izveidots jauns vingrošanas laukums, kas apmeklētājiem tika atvērts 2022. gada vasarā. Laukumos uzstādītas deviņas rotaļu ierīces lielajā rotaļu zonā un sešas ierīces mazākiem bērniem. Vingrošanas laukumā ir gumijas segums, pievilkšanās stieņi, līdztekas, barjeras un trenažieri. Apkārt laukumiem uzstādītas velonovietnes, soliņi un atkritumu tvertnes, kā arī atjaunoti celiņi, kas nodrošina ērtu piekļuvi.

Rīgas pašvaldība 2025. gadā turpina aktīvu darbu pie pilsētas labiekārtošanas. Šogad iecerēts iestādīt simtiem jaunu koku un krūmu, atjaunot vairākus rotaļu un atpūtas laukumus, uzlabot peldvietas un sakārtot vairākas parku teritorijas. Celiņu seguma atjaunošanas darbi šogad norisinās arī Uzvaras parkā un citviet.

 

Rīdzinieki aicināti izteikt viedokli par drošības sajūtu vakaros un naktīs Purvciemā

,

Rīga piedalās Eiropas Savienības projektā “2nite”, lai kopā ar partnervalstīm Itāliju, Spāniju, Portugāli un Rumāniju izstrādātu rīcības plānu, kā publiskajā ārtelpā vakaros un naktīs paaugstināt vietējo iedzīvotāju drošības sajūtu. Par projekta pilotteritoriju izvēlēta visapdzīvotākā Rīgas apkaime – Purvciems, un rīcības plāna izstrāde notiks ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un uzņēmējiem.

Itālijas pilsēta Turīna ir izstrādājusi metodoloģiju un labās prakses vadlīnijas, kā blīvi apbūvētās un apdzīvotās vietās apkaimēs diennakts tumšajā laikā paaugstināt iedzīvotāju drošības sajūtu. URBACT IV programmas inovāciju pārneses tīkla projektā “Kopā: Baudāma Naktsdzīve (Šonakt) / 2gether: a Nightlife To Enjoy (2Nite)”. Turīna dalīsies ar savu inovatīvo praksi, pieredzi un metodēm, bet projekta dalībvalstis – Latvija, Rumānija, Spānija un Portugāle, vadoties no tām, izstrādās konkrētu rīcības plānu savām pilotteritorijām.

📌 Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs līdz 27. aprīlim aicina iedzīvotājus, kuri dzīvo, strādā, mācās vai bieži uzturas Purvciemā, kā arī tos, kuri šo apkaimi tikai šķērso savās ikdienas gaitās aizpildīt aptaujas anketu GEO RĪGA portālā – ŠEIT.

Aptaujā iedzīvotājiem ir iespēja atzīmēt kartē tās vietas Purvciemā, kurās viņi nejūtas droši, un sniegt savu pamatojumu.

Rezultāti apkopotā veidā tiks prezentēti Rīgas vakara un nakts laika forumā, kas norisināsies 15. maijā.

🔎 Vairāk par projektu var uzzināt šeit: Izstrādās risinājumus drošības sajūtas uzlabošanai Purvciemā vakaros un naktīs.

 

Piešķir finansējumu Natālijas Draudziņas vidusskolas sporta kompleksa atjaunošanai un bērnudārzu siltināšanai

, , , , , , ,

Ceturtdien, 3.aprīlī, Rīgas domes ārkārtas sēdē atbalstīti investīciju projekti Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas sporta kompleksa atjaunošanai un bērnudārzu teritoriju labiekārtošanai un ēku energoefektivitātes uzlabošanai.

Ņemot vērā situāciju Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas sporta kompleksā, Rīgas dome atbalstīja finansējuma piešķiršanu investīciju projekta “Izlases veida atjaunošanas darbi Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas ēkā Bruņinieku ielā 24A” īstenošanai. Ar piešķirto finansējumu plānots veikt sporta kompleksa infrastruktūras atjaunošanu – lielās sporta zāles, baseinu, telpu un garderobju renovāciju, kā arī jaunas ritmikas un trenažieru zāles izveidi.

Šie darbi nodrošinās drošu un kvalitatīvu sporta infrastruktūru bērniem un jauniešiem. Kopējais projekta finansējums ir līdz 3 860 000 eiro, no kuriem 386 000 eiro tiks finansēti no pašvaldības budžeta, bet 3 474 000 eiro plānots piesaistīt aizdevuma veidā uz desmit gadiem no valsts kases vai cita aizdevēja. Projektu paredzēts īstenot uzreiz pēc aizdevuma saņemšanas.

Sēdē arī tika atbalstīti divi projekti pašvaldības bērnudārzu teritoriju labiekārtošanai un ēku energoefektivitātes uzlabošanai.

Šogad plānots labiekārtot teritorijas – veikt gājēju celiņu atjaunošanu- četrās pirmsskolas izglītības iestādēs:

  • Rīgas 251. pirmsskolas izglītības iestādē “Mežciems”, Mežciema ielā 43A;
  • Rīgas 239. pirmsskolas izglītības iestādē Brāļu Kaudzīšu ielā 50;
  • Rīgas 272. pirmsskolas izglītības iestādē “Pērlīte”, Jelgavas ielā 86A;
  • Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē “Pasaciņa”, Eiženijas ielā 8.

Projektam kopējais finansējums plānots līdz 611 000 eiro, no kuriem 61 000 eiro būs Rīgas pašvaldības līdzfinansējums, bet 549 900 eiro tiks iegūti aizdevuma veidā uz desmit gadiem.

Tāpat tiks sākti ēku energoefektivitātes uzlabošanas darbi šādās Rīgas izglītības iestādēs:

  • Rīgas Jaunciema pamatskolā, Gaileņu ielā 5;
  • Rīgas 44. pirmsskolas izglītības iestādē, Sapieru ielā 5;
  • Rīgas 160. pirmsskolas izglītības iestādē, Vangažu ielā 40A.

Šī projekta kopējais finansējums plānots līdz 890 000 eiro, no kuriem 801 000 eiro paredzēts iegūt aizdevuma veidā uz desmit gadiem, bet 89 000 eiro – pašvaldības līdzfinansējums.

Natālijas Draudziņas vidusskolas sporta kompleksa atjaunošanas projekts aizdevuma saņemšanai tiks iesniegts Izglītības un zinātnes ministrijā, savukārt pirmsskolu izglītības iestāžu teritoriju labiekārtošanas un ēku energoefektivitātes uzlabošanas projekta pieteikumi – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā.

 

Izsludināta apspriede par Altonavas ielas pārvada būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi un autoruzraudzību

,

Aprīļa sākumā izsludināta apspriede ar piegādātājiem par Altonavas ielas satiksmes pārvada būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi un autoruzraudzību. Apspriedes ar piegādātājiem plānotais termiņš noteikts līdz 17.aprīlim.

Tostarp, līdz ar stabili silta laika iestāšanos, no pirmdienas, 7.aprīļa, plkst. 13.00 velobraucējiem tiks ļauts pārvietoties pa Altonavas ielas pārvada braucamo daļu.

Ziemas sezonas laikā, izvērtējot pārvada tehnisko situāciju un būves inspekcijās sniegtās rekomendācijas, un satiksmes dalībnieku plūsmu, tika nolemts neļaut velobraucējiem pārvietoties pa Altonavas pārvada braucamo daļu un cilvēki tika aicināti izmantot tikai pārvada ietves zonu.

Jau ziņots, ka no pērnā gada 7. decembra slēgta autotransporta satiksme uz Altonavas ielas pārvada. Lēmums par satiksmes slēgšanu uz satiksmes pārvada pār Altonavas ielu pieņemts pēc ekspertu sniegtajām rekomendācijām pārvada plaisu monitoringa tehniskajā atskaitē.

Atskaitē eksperti rekomendē slēgt pārvadu autotransporta kustībai, bet atļauj gājēju un velosipēdistu kustību, kā arī turpināt plaisu monitoringu līdz pārvada konstrukciju demontāžas uzsākšanai. Savukārt pēc Altonavas pārvada tehniskās izpētes rezultātu saņemšanas, pieņemts lēmums pārvadu pārbūvēt.

Rīgas pašvaldība pastāvīgi monitorē pārvada tehnisko stāvokli un veic tā ikdienas uzturēšanas darbus.

 

Rīgai piešķirts 350 000 eiro ES finansējums divu jaunu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu būvniecībai

,

Rīgai piešķirts 350 000 eiro ES finansējums divu jaunu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu būvniecībai; saņemta atzinība par kvalitatīvu iesniegumu

Rīgas pašvaldība saņēmusi apstiprinājumu no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) par Kohēzijas fonda finansējuma – 350 000 eiro – piešķiršanu divu jaunu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu izveidošanai galvaspilsētā, tādējādi drīzumā tiks izsludināti iepirkuma konkursi laukumu būvniecībai. Tāpat saņemta pateicība no CFLA par veiksmīgo sadarbību un augstas kvalitātes projekta iesnieguma sagatavošanu.

Lai veicinātu atkritumu šķirošanu un samazinātu apglabājamo atkritumu apjomu, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments līdz 2026. gada beigām plāno izveidot divus jaunus šķiroto atkritumu savākšanas laukumus:

● Beberbeķu ielā 39
● Ūdeļu ielā 8

Jaunajos laukumos iedzīvotāji varēs nodot visdažādākos šķirotos atkritumus, tostarp lielgabarīta un sadzīvē radušos bīstamos atkritumus, tāpat būs izveidots maiņas punkts mēbelēm, būvniecības precēm, elektronikai u.c.

“Plānots, ka savākto atkritumu daudzums šajos laukumos varētu sasniegt aptuveni 2000 tonnu gadā, vismaz 85 % no savākto sadzīves atkritumu apjoma būs turpmāks pielietojums un to pārstrādes produkti un materiāli atgriezīsies saimnieciskajā apritē. Projekta mērķa grupa ir Imantas, Zolitūdes, Beberbeķu, Mūkupurva, Juglas, Berģu, Dreiliņu, Pļavnieku, Mežciema, Bukultu un Brekšu apkaimju iedzīvotāji – vairāk nekā 100 000, kuri tagad varēs šķirot atkritumus daudz aktīvāk un vieglāk, ”

norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Minēto divu laukumu veidošanu ir atbalstījušas apkaimju biedrības. Kopā galvaspilsētā plānots izveidot astoņus šādus laukumus, uzlabojot šķirošanas un atkritumu nodošanas iespējas visā Rīgā. Patlaban rīdziniekiem ir pieejami tikai divi šķiroto atkritumu savākšanas laukumi Vietalvas ielā 5 un Spilves ielā 8E, kurus izveidojis un apsaimnieko atkritumu apsaimniekotājs SIA “Clean R”.

Jaunajos laukumos no iedzīvotājiem tiks pieņemti dažāda veida iepriekš sašķiroti atkritumi, tai skaitā plastmasas atkritumi; izlietotais plastmasas iepakojums; koksne un izlietotais koka iepakojums; papīrs un kartons, izlietotais papīra un kartona iepakojums; izlietotais stikla iepakojums un cita veida stikla atkritumi; tekstila atkritumi; metāla iepakojums; sadzīvē radušies bīstamie atkritumi – smēreļļas, svinu saturoši elektriskie akumulatori, elektriskie akumulatori (niķeļa–kadmija, dzelzs–niķeļa), galvaniskie elementi, galvaniskās baterijas un citi elektriskie akumulatori, visu veidu riepas, eļļas filtri, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, arī liela izmēra dzesēšanas iekārtas, saldētavas un ledusskapji, gāzizlādes spuldzes; neizlietoti ārstnieciskie preparāti, ķimikālijas, izlietotas baterijas, printeru un kopētāju izlietotās kasetes, piesārņotā tara; bioloģiskie atkritumi (par samaksu, kas ir par 20% zemāka, nekā noteiktā maksa); liela izmēra atkritumi (par samaksu); mājsaimniecībā radušies būvniecības atkritumi (par samaksu).

Katrā laukumā tiks izveidota arī nojume lietu (mēbeles, būvniecības preces, elektronika) maiņas punktam, kurās paredzēts īslaicīgi uzglabāt atkārtoti izmantojamās lietas.

Šķiroto atkritumu savākšanas laukumā nenotiks atkritumu pārstrāde, pāršķirošana vai ilgtermiņa uzglabāšana. Tiks pieņemti jau sašķiroti atkritumi un atbilstoši konteineru piepildījumam tie tiks izvesti tālākai pārstrādei vai apglabāšanai.

Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas plānotas līdz 1 266 130 eiro, no tām KF līdzfinansējums ir līdz 350 000 eiro un Rīgas pašvaldības līdzfinansējums līdz 916 130 eiro.

 

Tuvojas ideju iesniegšanas laiks līdzdalības budžeta konkursam

Jau no 7. aprīļa līdz 6. maijam ikvienam rīdziniekam būs iespēja būt noteicējam savā apkaimē, iesniedzot attīstības projekta ideju līdzdalības budžeta konkursā.

Konkursa mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem pašiem lemt par pilsētas budžeta daļas izlietojumu un uzlabot publisko vidi savā apkaimē, savukārt pašvaldībai gūt atgriezenisko saiti par iedzīvotājiem nepieciešamiem pilsētvides uzlabojumiem.

Projekta ideju var iesniegt persona, kura sasniegusi vismaz 16 gadu vecumu, kā arī biedrība vai nodibinājums, kurā nav pašvaldības dalības.

Lai iesniegtu projektu nepieciešams:

  • noskaidrot interesējošā zemesgabala, kurā vēlies redzēt īstenotu savu ideju, adresi un kadastra numuru;
  • noskaidrot kam pieder šis zemesgabals (ja zemesgabals pieder privātai vai juridiskai personai, jāsaņem īpašnieka vai īpašnieku saskaņojums);
  • zemesgabalu piederības noskaidrošanai izmanto GEORĪGA portālu. Privāto vai juridisko personu dati tajā netiks norādīti, bet būs iespēja gūt vispārēju informāciju par zemesgabala piederību;
  • izdomāt projekta nosaukumu un sagatavot projekta aprakstu;
  • sagatavot izmaksu tāmi, projekta skici, kā arī projekta vizualizāciju;
  • apmeklēt geolatvija.lv sadaļu – “Līdzdalības budžets” – un aizpildīt projekta pieteikumā prasīto informāciju.

Turpmāk konkursā iesniedzamie projekti iedalīsies trīs kategorijās:

📌 infrastruktūras projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
📌 iekšpagalmu projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
📌 sociālo inovāciju jeb nemateriālie projekti (finansējums vienam projektam līdz 50 000 eiro).

 

Atšķirībā no līdzšinējiem projektu iesniegšanas nosacījumiem, turpmāk projektus varēs iesniegt arī uz privātā īpašumā esošām zemēm ar nosacījumu, ka zemes īpašnieki atbalstījuši projektu un piekrīt nodomam slēgt līgumu ar pašvaldību par zemesgabala izmantošanu.

Projektu iesniegšana un balsošana par tiem vairs nenotiks mājaslapā balso.riga.lv, bet gan Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv , kuru izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Balsot par projektiem varēs mēneša garumā – novembrī, par katru projektu nobalsojot ne vairāk kā vienu reizi. Balsošanai klātienē joprojām būs pieejami arī Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas punkti.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 29 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 24 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

 

Paziņojums par lokālplānojuma Čiekurkalnā grozījumu nodošanu publiskajai apspriešanai

26.03.2025. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-25-4467-lē “Par teritorijas starp Rusova ielu, Ķīšezera ielu, Talejas ielu un Cirīša ielu lokālplānojuma grozījumu redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai”.

Lēmums

Lokālplānojuma grozījumu izstrādes mērķis – nodrošināt lokālplānojuma sekmīgu tālāko īstenošanu, novēršot pretrunas nosacījumu piemērošanā 1. kārtas un tālāko kārtu būvprojektēšanā teritorijā ar īpašiem noteikumiem “Parkveida publiskās ārtelpas zona (TIN124)”, svītrojot ar Rīgas domes 03.07.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-24-288-sn “Teritorijas starp Rusova ielu, Ķīšezera ielu, Talejas ielu un Cirīša ielu izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” apstiprināto teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 101.2.1. apakšpunktu.

Lokālplānojuma grozījumu ierosinātājs – SIA “Vastint Latvia”.
Lokālplānojuma grozījumu izstrādātājs – SIA “Grupa93”.

 

Publiskās apspriešanas termiņš ir 20 darbdienas, no 01.04.2025. līdz 30.04.2025.

 

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 14.04.2025. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā “RigaAttistas”.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 14.04.2025. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT.

 📌 Ar lokālplānojuma grozījumu redakciju var iepazīties:

• elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT.
• klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443;

 📌 Rakstiskus priekšlikumus līdz 30.04.2025. var iesniegt:

• elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT.
• nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
• nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 30.04.2025.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
• klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama – ŠEIT.

📌 Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.