No šī gada 1. septembra Rīgas domes Satiksmes departaments tiek pārdēvēts par Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentu. Šādu lēmumu ceturtdien, 31. augustā pieņēma Rīgas dome.

Rīgas domes Satiksmes departamenta nosaukuma maiņa saistīta ar šī gada martā sākto pašvaldības iestāžu reorganizāciju. Tās rezultātā tiek izveidota jauna pašvaldības iestāde – Ārtelpas un mobilitātes departaments, kurā apvienos vairākas līdzšinējās pašvaldības iestādes.

Rīgas dome arī lēmusi, ka reorganizācija tiks veikta pakāpeniski:
🔹 Līdz 2024. gada 1. martam – jāveic pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisma” apvienošana ar Ārtelpas un mobilitātes departamentu.
🔹 Līdz 2025. gada 1. septembrim – departamentam jāpievieno Teritorijas labiekārtošanas pārvalde, Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde un Mājokļa un vides departamenta realizētās ārtelpas funkcijas.

Tāpat Rīgas pilsētas izpilddirektoram līdz 2025. gada 3. februārim uzdots veikt vairāku pašvaldības iestāžu funkciju auditu.

Rīgas dome trešdien, 30. augustā, pieņēma jaunu nolikumu, kurā noteikta pašvaldības darba organizācija un precizēti iedzīvotāju iesaistes mehānismi.

Šogad stājās spēkā jauns Pašvaldību likums, tāpēc Rīgas domei bija jāizstrādā jauns nolikums, kas atbilstu šī likuma normām.

Jaunais nolikums precizē pašvaldības institucionālo sistēmu, darba organizāciju, kompetences un funkcijas. Atšķirībā no vecā nolikuma, jaunajā nolikumā paredzēts, ka domes priekšsēdētājam ir tikai divi vietnieki.

Tāpat jaunajā nolikumā paredzētas nelielas izmaiņas domes komiteju skaitliskajā sastāvā. Finanšu un administrācijas lietu komitejā un Izglītības, kultūras un sporta komitejā darbosies par diviem deputātiem mazāk, bet Pilsētas attīstības komitejas sastāvs samazināsies par vienu deputātu. Par trijiem deputātiem palielināsies sastāvs Mājokļu un vides komitejā, bet par vienu deputātu palielināsies sastāvs Pilsētas īpašuma komitejā un Sociālo jautājumu komitejā.

Nolikums arī paplašina un precizē sabiedrības iesaistes pašvaldības darbā veicinošus mehānismus, piemēram, publiskās apspriešanas ierosināšana, kolektīvā iesnieguma virzība, iedzīvotāju līdzdalība domes un komiteju sēdēs. Tāpat kā līdz šim, iedzīvotāji, savācot 2000 parakstus, varēs pašvaldībā iesniegt kolektīvo iesniegumu, domes mājaslapā paust viedokli par sagatavoto saistošo noteikumu projektiem vai iesniegt individuālus iesniegumus.

Jaunums būs iespēja rosināt publisko apspriešanu. Iedzīvotāju skaita noteikšanai publiskās apspriešanas ierosināšanai izmantota analoģija ar pašvaldību referendumu ierosināšanu. Vietējo pašvaldību referendumu likumā noteikts, ka Rīgā pašvaldības referendumu var ierosināt (par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumiem; domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi jaunbūves – publiskas ēkas vai objekta, kuram saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” piemērojama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, – būvniecību) ne mazāk kā 10 % no to iedzīvotāju skaita, kuri pēdējās domes vēlēšanās vēlēšanu dienā bija iekļauti attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētāju sarakstos.

Jaunajā nolikumā paredzēts, ka publiskās apspriešanas ierosināšanai nepieciešams divreiz mazāks iedzīvotāju skaits nekā referenduma ierosināšanai. Šādu apspriešanu varēs ierosināt vismaz 20 000 pašvaldības iedzīvotāju, kuri sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu un kuru dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Trešdien, 19. jūlijā, Rīgā notika Austrumu maģistrāles satiksmes pārvada pār Ieriķu un Dzelzavas ielu slogošanas darbi. Pilnsabiedrība “ACB, TILTS”, veicot slogošanu, pārbaudīja satiksmes pārvada faktisko nestspēju. Būvdarbi norit atbilstoši noteiktajiem termiņiem un tos plānots pabeigt rudenī.

Austrumu maģistrāles slogošanā izmantoja sešas dažādas slodžu shēmas. Vienas slodžu shēmas pārbaudē vienlaicīgi izmantoja astoņas kravas automašīnas. Katras automašīnas svars bija ap 30 tonnām, tādējādi uz pārvada vienlaicīgi atradās līdz pat 240 tonnu liels svars. Pirms slogošanas tika veikti aprēķini, lai noteiktu maksimālās izlieces pie noteiktās slodžu shēmas. Attiecīgi, slogošanas laikā, veicot mērījumus, tika pārbaudīts, vai pie konkrētas slodzes šīs izlieces netiek pārsniegtas. Pārbaudot būves statisko slodzi, eksperti varēs sagatavot slēdzienu par pārvada gatavību satiksmes atvēršanai.

“Austrumu maģistrāle ir viens no lielākajiem satiksmes infrastruktūras objektiem, ko Rīga ir gaidījusi jau sen, un tās būvniecībai Rīgas dome sekmīgi ir piesaistījusi ievērojamus ES fondu līdzekļus vairāku desmitu miljonu eiro apmērā. Uzbūvētās brauktuves slogošana ir viens no pēdējiem darbu posmiem pirms tilta nodošanas ekspluatācijā, attiecīgi jau šogad, pateicoties Austrumu maģistrālei, iegūsim no caurbraucošiem auto, tai skaitā no kravas transporta, atslogotu Rīgas vēsturisko centru.”

norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis

Iepriekš jau tika ziņots, ka Austrumu maģistrāles būvniecību sāka 2021. gada maijā un tiek realizētas abas būvprojekta kārtas. Austrumu maģistrāles pirmajā kārtā darbi tuvojas noslēgumam, savukārt otrajā kārtā darbi norit apsteidzot kalendāro grafiku. Šobrīd tiek veikta ielas apgaismojumu un kontakttīklu izbūve uz Deglava ielas, aku regulēšana, virskārtas ieklāšana, kā arī augustā ir plānots pabeigt kabeļu ievilkšanu.

Maģistrāle autovadītājiem nodrošinās ātru nokļūšanu Purvciema, Pļavnieku, Dārzciema un Teikas apkaimēm, neiebraucot pilsētas vēsturiskajā centrā. Tāpat kravas transportam ceļš uz ostu vairs nebūs jāmēro pa Daugavas krastmalu. Izbūvētais maģistrāles posms no Piedrujas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei būs 2,8 km garš.

Būvniecību veic piegādātāju apvienība “ACB, TILTS”, kuru veido ceļu būvniecības sabiedrība AS “A.C.B.” un tiltu būvniecības sabiedrība SIA “Tilts”.

Austrumu maģistrāles 1. kārtu īsteno Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēta projekta “Austrumu maģistrāles posma “Ieriķu – Vietalvas iela” 1. kārta: posms no Ūnijas ielas līdz Staiceles ielai” (Nr.6.1.3.1/19/I/001) ietvaros. Līguma summa ir 40,8 miljoni eiro, no kuriem 23 milj. eiro ir Kohēzijas fonda finansējums, 0,8 milj. eiro valsts budžeta dotācija un atlikušo summu 17 milj. eiro apmērā sedz Rīgas valstspilsētas pašvaldība.