Arhīvs birkai: Attīstība

Trešdien, 25. oktobrī, Rīgas domes priekšsēdētājs un Latvijas Universitātes rektors parakstīs sadarbības memorandu, kas paredz kopīgu un saskaņotu darbu, sekmējot pašvaldības un universitātes izvirzīto attīstības mērķu īstenošanu.

Pirms memoranda parakstīšanas paredzēts svinīgi atklāt gājēju un velobraucēju tiltu pār Kileveina grāvi, kas sekmēs mobilitātes attīstību pilsētā.

Memorandu parakstīs Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis un Latvijas Universitātes rektors prof. Indriķis Muižnieks. Svinīgā dokumenta parakstīšana notiks plkst. 11.40 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā Jelgavas ielā 1 (1. stāvā).

Vienlaikus Latvijas Universitāte iepazīstinās ar tuvākajiem nākotnes projektiem Akadēmiskā centra attīstībā – šobrīd jau pie esošām Dabas un Zinātņu mājām, Rakstu mājas (šobrīd vēl būvniecības procesā) tuvākajos gados uzbūvētas taps vēl Sporta, Studentu un viesu, Veselības un Tehnoloģiju mājas. Turpmākā Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra attīstība paredzēta saskaņā ar pavasarī noslēgušos starptautisko metu konkursu, kur žūrijā tika pārstāvētas arī Rīgas Domes iestādes, Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Ainavu arhitektu asociācija.

📌 Tilta atklāšanas pasākums sāksies plkst. 11:00 pie Kileveina grāvja Jelgavas ielas pusē, kurā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks, Latvijas Universitātes rektors profesors Indriķis Muižnieks, Mūkusalas biznesa centra valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane un SIA “Tilts” valdes loceklis Artjoms Gridņevs.

Jaunais tilts pār Kīleveina grāvi atrodas Torņakalna apkaimē, starp Jelgavas ielu un Mūkusalas biznesa centra teritoriju (Dēļu ielas sakumā), kurš ir turpinājums gājēju un velosipēdistu ceļam līdz Mūkusalas ielai. Tilta garums ir 30 metri, bet platums – 5,6 metri, kas nodrošinās netraucētu satiksmi abos virzienos gan gājējiem, gan velosipēdistiem.

Tilts savienos Latvijas Universitātes Akadēmisko centru ar sabiedriskā transporta tīklu Mūkusalas ielā, veicinot apkaimes funkcionālo un ilgtspējīgu pilsētvides attīstību, kas ir īpaši svarīgi šobrīd, kad norisinās aktīva Pārdaugavas projektu attīstība, “Rail Baltica” projekta īstenošana, jaunu biroju un dzīvojamo ēku projektu attīstība Torņakalna apkaimē, kā arī Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra izaugsme. Projekta ietvaros labiekārtota blakus esošā teritorija un uzstādīti soliņi.

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Tilta būvniecība tika uzsākta šā gada februārī un noslēdzās oktobrī. Būvdarbus veica SIA “Tilts”.

No 20. oktobra, līdz 18. novembrim norisinās projekta “Par Anniņmuižas mežaparka plāna un apsaimniekošanas saistošo noteikumu izstrādāšanu” publiskā apspriešana, kuras laikā rīdzinieki aicināti sniegt savus viedokļus par teritorijas plānoto attīstību.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 3. novembrī plkst. 18.00 kultūras un atpūtas centra “Imanta” telpās, Anniņmuižas bulvārī 29, 203. auditorijā.

Perspektīvā Anniņmuižas mežaparka teritorija ietver sevī tagadējo Anniņmuižas mežu un Vecanniņmuižas parku ar kopējo platību 36,65 ha. Lai pašvaldība varētu izdot saistošos noteikumus par teritorijas uzturēšanu, tai nepieciešams piešķirt mežaparka statusu, kas izdarāms, izstrādājot parka plānu un apsaimniekošanas noteikumus.

TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI:

● saglabāt esošās dabas, kultūrvēstures un ainavas vērtības;
● nodrošināt rekreācijas un aktīvās atpūtas iespējas;
● izglītot sabiedrību par bioloģisko daudzveidību un dabas procesiem mežaparkā.

📌 Ar Anniņmuižas mežaparka plāna paskaidrojuma rakstu un grafisko daļu var iepazīties:

● Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta mājaslapā www.mvd.riga.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;
● Rīgas pašvaldības pakalpojumu portālā www.riga.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;
● No 24. oktobra izdrukātā veidā Kultūras un atpūtas centra “Imanta” telpās pie dežurantes;

📌 Rakstiskus priekšlikumus līdz 18. novembrim var iesniegt:

● nosūtot uz e-pastu: mvd@riga.lv (pie temata norādot Anniņmuižas mežaparks);
● nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 18. novembrim) Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam uz adresi: Brīvības iela 49/53, Centra rajons, Rīga, LV-1010.
● Anniņmuižas mežaparka plānojuma pirmā sabiedriskā apspriede norisinājās 2023.gada 14. jūnijā kultūras un atpūtas centra “Imanta” telpās. No 11. jūlija līdz 13. augustam tika organizēta iedzīvotāju aptauja.

Sabiedriskās apspriedes protokols un aptaujas rezultāti apskatāmi mājaslapā www.mvd.riga.lv un portālā www.riga.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izsludina radošo darbu konkursu „Kādu es vēlos Rīgas vēsturisko centru nākotnē”, kurā aicināti piedalīties bērni un jaunieši vecumā no 12 līdz 20 gadiem.

Konkursa mērķis ir noskaidrot bērnu un jauniešu nākotnes skatījumu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas attīstībai un saņemt idejas un priekšlikumus, kas izmantojami teritorijas plānošanai.

📌 Uzzini vairāk vebinārā 4. oktobrī plkst. 15.00 Facebook Rīga attīstās vai www.rdpad.lv;

📌 KONKURSA NORISES LAIKS: no 22. septembra līdz 31. oktobrim

KONKURSĀ VAR PIEDALĪTIES

  • Bērni un jaunieši vecumā no 12 līdz 20 gadiem;
  • Individuāli vai komandā līdz 5 cilvēkiem.

KĀPĒC PIEDALĪTIES?

  • Iespēja: iepazīstināt un diskutēt par savām idejām ar Rīgas domes vadību un plānošanas speciālistiem, piedaloties īpašā konkursa noslēguma pasākumā Rātsnamā.
  • Balvas:
    • biļetes uz Splendid Palace kinoteātri;
    • biļetes uz Rīgas cirku vai peintbola spēli;
    • citi pārsteigumi.

KAS JĀDARA?

  • Līdz 31. oktobrim iesniedz darbu par tēmu „Kādu es vēlos Rīgas vēsturisko centru nākotnē”, kur atklājas Tavs individuālais vai komandas viedoklis pēc izvēles par vienu vai vairākām, vai visām apakštēmām:
    • vērtības Rīgas centrā;
    • intereses un vajadzības pilsētvidē;
    • redzējumu par Rīgas pilsētas centra nākotni;
    • vēlmes brīvā laika pavadīšanai;
    • priekšlikumus uzlabojumiem, izmaiņām, jaunieviedumiem;
    • vēlamās mobilitātes (pārvietošanās) iespējas nākotnē.
  • Tava darba formāts var būt:
    • grafisks;
    • aprakstošs;
    • prezentācija;
    • telpisks (piemēram, makets vai tml.);
    • video (līdz 3 min);
    • multimediāls (apvienojot dažādus multivides elementus – audio, video, tekstu, attēlus u.c.) .
  • Darbā atspoguļo:
    • idejas paskaidrojumu;
    • koncepcijas izklāstu;
    • vizuālo informāciju, attēlus, zīmējumus, fotogrāfijas u.c.

KĀ VAR IESNIEGT SAVU DARBU?

  • Nosūtīt uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • Nosūtīt pa pastu: uz adresi Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • Iesniegt personīgi Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050.

📌 ŅEM VĒRĀ! Katram dalībniekam jāpievieno informācija par sevi (2. pielikums) un piekrišana par personu datu apstrādi (3. pielikums).

KĀ DARBS TIKS VĒRTĒTS?

  • Individuāli – vecuma grupās no 12 līdz 15 gadiem un 16 līdz 20 gadiem;
  • Komandā – vecuma grupās no 12 līdz 15 gadiem un 16 līdz 20 gadiem.
  • Vērtēšanas kritēriji:
    • darba atbilstība tēmai;
    • idejas oriģinalitāte;
    • argumentācija/ priekšlikuma pamatojums;
    • jaunrade;
    • idejas pasniegšanas un noformējuma kvalitāte.
  • Vērtēšanas komisija:
    • Rīgas dome: Pilsētas attīstības departaments un Izglītības, kultūras un sporta departaments;
    • UNESCO Latvijas Nacionālā komisija;
    • Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

SAZINIES UN UZDOD JAUTĀJUMUS

SAISTOŠIE DOKUMENTI

KONKURSA TERITORIJA

📌 Rīgas vēsturiskais centrs un tā aizsardzības zona ir teritorija, ko ietver dzelzceļa loks, Lāčplēša iela un Salu tilts, kā arī Pārdaugavas teritorijas – Klīversala, Mūkusala, Ķīpsala un attiecīgā Daugavas daļa. Šo teritoriju ierasts dēvēt par Rīgas centru.

● Konkursa plakāts – ŠEIT

● Interaktīva karte – ŠEIT
● Shēma: “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorija”

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorija

Rīgā līdz 2030. gadam plānots uzbūvēt 1000 jaunu pašvaldības dzīvokļu un gandrīz diviem tūkstošiem pašvaldības dzīvokļu veikt atjaunošanu, kā arī veicināt daudzdzīvokļu māju atjaunošanu un mājokļu būvniecības aktivizēšanos privātajā sektorā. To paredz trešdien, 18. oktobrī, domes sēdē atbalstītās pašvaldības mājokļu politikas pamatnostādnes, kas tagad tiks nodotas publiskajai apspriešanai.

📌 Paredzēts, ka pamatnostādņu apspriešana notiks no 26. oktobra līdz 26. novembrim, bet publiskās apspriešanas sanāksme – 7. novembrī Rīgas domē. Par iespējām paust viedokli apspriešanas laikā informācija tiks sniegta pašvaldības mājaslapā riga.lv pirms tās sākšanās.

“Esam sākuši nopietnu un plānveida darbu jaunu mājokļu nodrošināšanai rīdziniekiem – gan jaunajiem speciālistiem, gan tiem, kam nepieciešama sociālā palīdzība. Strādāsim pie pieejamu pašvaldības īres namu celtniecības sagatavošanas un ES fondu atbalsta izmantošanas jaunu sociālo dzīvokļu būvniecībai, kā arī atbalstīsim plašākām sabiedrības grupām pieejamu dzīvokļu būvniecību kopā ar privāto sektoru,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Rīgā dzīvojamais fonds ir novecojis un neatbilst mūsdienu mājokļa kvalitātes prasībām. Turklāt ir mainījies mājokļa standarts, pieaugot prasībām pēc dzīvojamās vides kvalitātes – ārtelpas labiekārtojuma, nodrošinājuma ar dažāda veida pakalpojumiem un infrastruktūru un vides pieejamības. Arī mājokļa izmaksu slogs ir pārmērīgs daudzām mājsaimniecībām.

Iedzīvotāju pieprasījums pēc Rīgas pašvaldības palīdzības mājokļu izdevumu segšanai ik gadu palielinās, visstraujāk 2022. gadā strauji pieaugot komunālo pakalpojumu izmaksām, kad pieprasījums pēc mājokļa pabalstiem, salīdzinot ar 2021. gadu, pieauga par 82% jeb 6813 personām. 2023. gada pirmajos septiņos mēnešos mājokļa pabalstu bija saņēmusi 21 871 persona (mājsaimniecība), tam izlietojot pašvaldības budžeta līdzekļus 15,6 miljonu eiro apmērā, kas ir 69% no sociālajiem pabalstiem izlietotā finansējama.

Lai arī rinda uz Rīgas pašvaldības mājokli ar katru gadu sarūk (2023. gada sākumā 1954 personas), pašvaldības dzīvojamais fonds palīdzības sniegšanai mājokļu jomā nav pietiekams, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības un ka daļa pašvaldības dzīvokļu ir sliktā tehniskā stāvoklī vai ar mūsdienu prasībām neatbilstošu (kopmītņu tipa) plānojumu.

Jāņem vērā, ka arī mājsaimniecības ar zemiem vai vidējiem ienākumiem nespēj iegādāties mājokli (vai cilvēka cienīgu mājokli) brīvajā tirgū un vienlaikus neatbilst statusam, lai pretendētu uz pašvaldības palīdzību. Piemēram, pamatnostādnēs ir ietverts atbalsts mājokļa jautājuma risināšanā speciālistiem, kas ir nodarbināti Rīgas pašvaldības funkciju veikšanai svarīgās profesijās, un viņu ģimenēm (aptuveni 2000 speciālistiem).

Bez mājokļu pabalsta un nodrošinājuma ar dzīvojamo platību līdz 2030. gadam ir jāattīsta jauni daudzveidīgi Rīgas pašvaldības atbalsta mehānismi, lai nodrošinātu dzīvojamo platību atbalstoši mājsaimniecības vajadzībām individuālajā dzīves situācijā (pašvaldības aģentūra sociālo mājokļu īrei tirgū, finanšu instrumenti u.c.).

📌 Izstrādātajās pamatnostādnēs paredzēti pasākumi, kas ļaus sasniegt šādus rādītājus:

  • Atjaunoti un energoefektīvi 1200 Rīgas pašvaldības dzīvokļi un vairāk kā 20 000 privāto dzīvokļu;
  • Uzbūvēti vai iegādāti vairāk kā 1000 jauni Rīgas pašvaldības dzīvokļi, tostarp vairāk kā 300 dzīvokļi kopprojektos ar privāto sektoru un 350 Rīgas pašvaldības zemas īres maksas dzīvokļi un dzīvokļi sociālajās mājās;
  • Iespēja samazināt vai pat noslēgt rindu iedzīvotājiem, kas gaida rindā uz Rīgas pašvaldības dzīvojamo platību;
  • Iespēja paplašināt atbalstāmo personu (mājsaimniecību) loku;
  • Pusotras reizes pieaugusi mājokļu būvniecības aktivitāte Rīgā – privātajā sektorā uzbūvēti 16 000 jaunu mājokļu.

Pēc pamatnostādņu galīgās apstiprināšanas plānots izstrādāt Rīgas mājokļu programmu, kuras īstenošanai nepieciešamie ieguldījumi atspoguļojas investīciju plānā, izveidot Mājokļu kompetences centru un veikt jaudīgu dzīvokļu kopību un biedrību aktivizēšanu dažāda finansējuma izmantošanai.

Pamatnostādnes nosaka vidēja termiņa attīstības virzienus mājokļu politikā, atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem kvalitatīva dzīvojamā fonda pieejamības nodrošināšanai plašām sabiedrības grupām.

Sagatavojot pamatnostādnes, veikta esošās situācijas izpēte, izvērtējot esošos plānošanas dokumentus, analizējot tendences, identificējot mājokļu politikas risināmās problēmas un nosakot riskus, ja problēmas netiek risinātas, tajā skaitā apzinot mājokļu pieprasījumu gan pēc sociālajiem, gan pašvaldības īres dzīvokļiem Rīgas pašvaldībā un izvērtējot esošā dzīvojamā fonda atbilstību pieprasījumam.

Lucavsalā piektdien, 13. oktobrī, tika atklāts jauns suņu pastaigu laukums. Tas ir līdz šim lielākais Rīgā un tapis biedrības “Suns ar misiju” 2021. gadā līdzdalības budžeta konkursam iesniegtā un iedzīvotāju atbalstītā projekta “Pilsētsuņu laukums” rezultātā.

“Daudziem no mums ir mājdzīvnieki, par kuriem nepieciešams rūpēties. Viena no galvenajām suņu labturības prasībām ir iespēja regulāri pastaigāties un, vēl labāk, kārtīgi izskrieties. Pilsētvidē to ne vienmēr ir iespējams izdarīt droši, tāpēc šī laukuma izveidošana ir lielisks piemērs, kā pašvaldība kopā ar iedzīvotājiem var realizēt ilgi gaidītus un noderīgus projektus. Jaunais laukums palīdzēs atpūsties kopā visai ģimenei, jo tam blakus ir arī Lucavsalas atpūtas zona un peldvieta. Kopā turpināsim uzlabot pilsētvidi arī turpmāk – jau šogad atjaunosim vairākas zaļās zonas un bērnu rotaļu laukumus, un nākamgad vēl sparīgāk turpināsim iesākto,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Biedrības “Suns ar misiju” iesniegtā suņu laukuma iecere 2021. gadā ieguva iedzīvotāju atbalstu Rīgas līdzdalības budžeta konkursa balsojumā. Projekts ieguva 1133 balsis. Darbi tika sākti šā gada pavasarī, un kopā projekta realizācija izmaksāja nedaudz vairāk par 75 000 eiro. Suņu laukums Lucavsalā ir pirmais Daugavas kreisajā krastā.

“Laukums ir vairāk nekā 5600 kvadrātmetru plašs un tas sadalīts četrās zonās, kurās mūsu četrkājainie draugi pa zāles segumu varēs izskrieties atbilstoši savam augumam un draudzīgumam – gan kopējā zonā, gan atsevišķās zonās kucēniem, mazajiem suņiem un lielajiem suņiem. Pilsēta ar šāda suņu pastaigu laukuma izveidošanu ir padarījusi suņiem un viņu saimniekiem pilsētas vidi humānāku un draudzīgāku. Tā kā mājdzīvnieki ir neatņemama mūsu sabiedrības ikdiena, sabiedrības pieprasījums pēc pilsētvides uzlabojumiem mājdzīvniekiem visu laiku pieaug”,

akcentē Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora pienākumu izpildītājs Edijs Pelšs.

Jaunajā laukumā īpaši padomāts par suņu drošību, jo ir vairāki metāla žogi, kas norobežo gan visu perimetru, gan atsevišķās zonas. Laukumā varēs iekļūt pa astoņiem dažādiem vārtiņiem. Pašvaldības oficiālajās peldvietās suņus ievest nedrīkst, tāpēc cilvēka labāko draugu labsajūtai blakus laukumam ierīkota īpaša peldvieta suņiem.

Suņu saimnieku ērtībām katrā zonā uzstādīts plastmasas konteiners atkritumiem un soliņi ar atzveltni. Pie ārējās ieejas vārtiem uzstādītas laukuma lietošanas informatīvas planšetes un ziņojumu stends, bet pie iekšējo teritoriju vārtiņiem ir laukumu nosaukumi. Suņu apmācībai lielo suņu laukumā izvietotas desmit šķēršļu vienības, mazo suņu apmācībām un kucēnu apmācībām – pa trim šķēršļu vienībām.

Laukums izveidots blakus Daugavai, tāpēc katram gadījumam apmeklētājiem jārēķinās, ka atsevišķas dienas gadā ekstremālu laikapstākļu gadījumā teritorija var īslaicīgi applūst. Lai nodrošinātos pret šķēršļu bojāšanos vai aizskalošanu, izvēlētajiem elementiem ir konstrukcijas no tērauda, kas pārklātas ar pulverkrāsas pārklājumu, un paneļi no augstas kvalitātes mitruma un apkārtējās vides apstākļu ietekmes izturīga plastikāta. Laukums tika plānots tā, lai saglabātu visus teritorijā esošos kokus.

📌 Jaunais laukums atrodas Lucavsalas ziemeļu daļā pie Bieķengrāvja, labajā pusē no Salu tilta, virzienā no pilsētas centra uz Pārdaugavu. Atrašanās vieta kartē – ŠEIT.

📌 Rīgas pašvaldība izvērtē iespējas nākotnē izveidot jaunus suņu pastaigu laukumus. Tāpēc šoruden platformā iesaisties.riga.lv veikta iedzīvotāju aptauja gan par suņu staidzināšanas paradumiem, gan vēlamajām vietām laukumiem.

📌 Iedzīvotāji līdz 31. oktobrim var piedalīties balsojumā par kādu no 30 rīdzinieku šajā gadā iesniegtajām apkaimju attīstības idejām portālā balso.riga.lv un klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra punktos. Balsot var ikviens Latvijas iedzīvotājs, kuram ir vismaz 16 gadi.

Līdzdalības budžeta ideju konkursu Rīga īsteno jau piekto gadu. Līdz šim apstiprinātas 36 idejas, no kurām šobrīd pilnībā īstenotas 12.

Rīgas pašvaldība aicina pilsētas iedzīvotājus, nekustamo īpašumu īpašniekus, uzņēmējus, nevalstiskajās organizācijas, nozaru profesionāļus u.c. līdz 31. oktobrim iesniegt priekšlikumus jaunā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma redakcijas izstrādei. Pašvaldība aicina priekšlikumus iesniegt noteiktajā laikā, lai teritorijas plānojuma izstrādes procesā tos varētu savlaicīgi izvērtēt.

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības teritorijas plānojums ir Rīgas pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi. Teritorijas plānojums tiek apstiprināts ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem un ir saistošs jebkurai fiziskai un juridiskajai personai, tādēļ tā izstrādē ir svarīga sabiedrības līdzdalība.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 2022. gada nogalē uzsāka jaunu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanas procesu. Līdz šim jau ir organizēti vairāki sabiedrības līdzdalības pasākumi – informatīvs vebinārs par plānojuma izstrādi, ikviens tika aicināts iesniegt priekšlikumus dokumenta izstrādes sākumposmā un organizētas diskusijas ar dažādām mērķa grupām.

📌 Priekšlikumus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma redakcijai aicinām iesniegt līdz 31. oktobrim, tos nosūtot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam:

● elektroniski uz e-pasta adresi pad@riga.lv ;

● vai pa pastu (Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050).

📌 Papildu informācija par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādi pieejama Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā un skatāma – ŠEIT

27.09.2023. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-23-2935-lē “Par zemesgabala pie Mazās Juglas (kadastra apzīmējums 01001232365) lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

● Lēmums – ŠEIT

Lokālplānojuma mērķis ir Rīgas teritorijas plānojuma grozījumu nepieciešamība, lai nodrošinātu pilnvērtīgas īpašuma izmantošanas iespējas, radot priekšnoteikumus savrupmāju apbūves iespējamībai ārpus virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas teritorijas.

● Lokālplānojuma ierosinātājs – SIA “Namu būvaģentūra”, izstrādātājs – SIA “8.Darbnīca”.

📌 Publiskās apspriešanas termiņš ir četras nedēļas, no 11.10.2023. līdz 08.11.2023.


Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 02.11.2023. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.
● Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 02.11.2023. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 08.11.2023. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 08.11.2023.) Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • iemetot pastkastītē jebkurā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktos:
    • Daugavpils ielā 31;
    • Eduarda Smiļģa ielā 46;
    • Ieriķu ielā 43A;
    • Gobas ielā 6A;
    • Brīvības ielā 49/53, darba dienās darba laikā.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rīgas dome ir izsludinājusi metu konkursu par Rīgas 2. slimnīcas piebūvi un esošās ēkas pārbūvi, lai iegūtu arhitektoniski augstvērtīgu, funkcionāli pārdomātu un ekonomiski pamatotu metu SIA “Rīgas 2. slimnīca” ēkas piebūvei, kas savienota ar esošo slimnīcas ēku, kā arī mūsdienu medicīniskās aprūpes prasībām atbilstošai esošās ēkas pārbūvei Ģimnastikas ielā 1 un pieguļošās teritorijas labiekārtošanai.

Galvenais projektēšanas programmas uzdevums ir jauna korpusa – traumatoloģijas un ortopēdijas centra – izveide SIA “Rīgas 2. slimnīca” teritorijā. Būvprojektam jāparedz iespēja būvniecības darbus īstenot vismaz divās kārtās, kur būvniecības 1. kārtas ietvaros paredzēts izbūvēt jauno korpusu – traumatoloģijas un ortopēdijas centru, savukārt 2. kārtas ietvaros plānota esošās ēkas pārbūve un atjaunošana, nodrošinot slimnīcas darbības nepārtrauktību.

METU KONKURSA NORISE

● Nolikums un projektēšanas programma pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā.

● Ieinteresētie konkursa dalībnieki var iepazīties ar metu konkursa teritoriju SIA “Rīgas 2. slimnīca” ēkā (Ģimnastikas ielā 1) šī gada 24. oktobrī plkst. 11.00 un 14. novembrī plkst. 11.00.

Meti jāiesniedz Rīgas domes Īpašuma departamenta Klientu apkalpošanas centrā Kalēju ielā 10, Rīgā, līdz 2024. gada 11. janvāra plkst. 17.00. Žūrijas komisijas lēmuma pieņemšanas paredzamais termiņš – sešas nedēļas pēc metu piedāvājumu iesniegšanas termiņa.

Godalgu fonds un konkursa žūrija

  • Kopējais konkursa godalgu fonds: 30 000 eiro (balvu fonds netiek aplikts ar PVN):
    • pirmās vietas (uzvarētāja) godalga: 14 000 eiro;
    • otrās vietas godalga: 8000 eiro;
    • trešās vietas godalga: 4000 eiro;
    • divas veicināšanas godalgas: katra 2000 eiro apmērā.
  • Metu konkursa žūrijas sastāvā ir septiņi žūrijas locekļi: žūrijas komisijas priekšsēdētājs arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības biedrs Jānis Dripe; SIA “Rīgas 2. slimnīca” valdes priekšsēdētājs Sandris Petronis; Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Vladimirs Ozoliņš; Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes Arhitektu nodaļas projektu vadītāja, sertificēta arhitekte Anna Vasiļjeva; Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve, sertificēta arhitekte Lolita Sarma; sertificēts arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības biedrs Uldis Balodis; sertificēta arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības biedre Vita Rauhvargere.

Projektēšanas kopējās izmaksas tiek plānotas aptuveni 700 000 eiro apmērā.

Rīgas 2. slimnīca ir specializēta ārstniecības iestāde, kuras galvenais virziens ir traumatoloģija – balsta un kustību sistēmas slimību ārstēšana un rehabilitācija, kā arī neatliekamā medicīniskā palīdzība smagu skeleta traumu gadījumos un plānveida ortopēdiskā ārstniecība dažādu skeleta un locītavu slimību gadījumos.

Noslēgusies jaunas atpūtas vietas labiekārtošana zemesgabalā Višķu ielā starp Rīgas 225. pirmsskolas izglītības iestādi, Rīgas pirmsskolas izglītības iestādi “Dzintariņš” un Rīgas 97. pirmsskolas izglītības iestādi.

Jaunajā atpūtas vietā izveidotas:

  • spēļu un vingrošanas zonas dažādu vecumu bērniem;
  • smilšukaste ar jumtiņu,
  • atsevišķa zona ar šūpolēm;
  • izvietots senioru vingrošanas laukums un tenisa galds.
  • tiem, kas vēlas baudīt mierīgāku atpūtu, pieejami šūpuļtīkli un atpūtas vietas ar soliņiem un piknika galdiem;
  • apstādījumi un izbūvēts jauns apgaismojums;
  • novembra beigās paredzēta arī koku stādīšana. Jaunās atpūtas zonas iekārtošana izmaksāja 533 992 eiro.
Smilšu kaste ar jumtiņu

🔎Visi foto no labiekārtotā laukuma skatāmi – ŠEIT

“Kopienas sajūta apkaimēs veidojas no kopā būšanas un Rīgas dome šajā procesā var palīdzēt, radot ērtas, pievilcīgas un interesantas tikšanās vietas, kur apkaimes iedzīvotājiem pulcēties. Ķengarags ir viena no blīvāk apdzīvotajām Rīgas apkaimēm, kurā izveidots lielākais jaunais, pašvaldības izbūvētais atpūtas laukums – Višķu skvērs, kas būs piemērots kā maziem, tā lieliem rīdziniekiem gan aktīvai, gan mierīgai atpūtai. Nākamie jaunie atpūtas laukumi Rīgas domei ir padomā Čiekurkalnā, kur atpūtas skvēra izbūve sāksies nākamgad, un Daugavgrīvā, kur šāds laukums tiek projektēts.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

“Rīdzinieku dzīves kvalitāti veicinoša pilsētvide ir viena no Rīgas prioritātēm, un esam apņēmušies rūpēties par to, lai pilsētas apdzīvotākajās apkaimēs iedzīvotājiem būtu pieejamas spēļu un atpūtas vietas tuvu viņu dzīvesvietai. Tāpēc arī turpmākajos gados tiek plānots gan atjaunot esošos pašvaldības spēļu un atpūtas laukumus, gan veidot jaunus. Papildus pašvaldības esošajiem plāniem iedzīvotāji izmanto arī līdzdalības budžetu, kur ik gadu vairums rīdzinieku iesniegto un atbalstīto ideju ir vērstas tieši uz jaunu atpūtas, spēļu un sporta zonu izveidi pilsētas apkaimēs.”

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

PAPILDUS INFORMĀCIJAI.

Plānoto spēļu laukumu atjaunošanas darbu ietvaros jau pabeigti darbi pie rotaļu laukumu atjaunošanas daudzstāvu dzīvojamo namu iekšpagalmos Melnsila ielā 22 un 24a un pie Kristapa ielas 12. Demontējot novecojušās un nolietotās spēļu iekārtas, rotaļu laukumos uzstādītas jaunas.

Šoruden paredzēts veikt vēl piecu spēļu laukumu atjaunošanas darbus:
• Zundānu ielā 2;
• Rostokas ielā 42A;
• Slimnīcas ielā 8;
• Brīvības ielā 124 (jaunu iekārtu uzstādīšana plānota novembra beigās);
• Bastejkalnā (atjaunošanas darbi notiek pašlaik).

Gumijas flīžu segumu atjaunošana paredzēta 6 spēļu laukumos:
• Andromedas gatvē 16 (darbi pabeigti);
• Līduma ielā (pie Mežciema 23 k-1),
• Keramikas ielā 2D;
• Brīvības ielā 124.
• Rostokas ielā pie 36. numura (darbi turpinās);
• Viestura prospektā pie nama Nr. 39.

📌 Uzsākti projektēšanas darbi 17 jaunu spēļu un rekreācijas laukumu izbūvei, kuru būvniecības darbi paredzēti nākamgad, atbilstoši piešķirtajam finansējumam.

Daugavas labajā krastā:
• zemesgabalā iepretī Madaru ielai 13 un Kraujas ielai 24;
• Vecmīlgrāvja 6. līnijas ēku nr. 2. un 4. piegulošajā teritorijā;
• zemesgabalā starp ēkām Malienas iela 74 un Juglas iela 53;
• Brīvības ielā 124;
• Ropažu ielā pie ēkām nr. 28 un 34.
• zemesgabalā starp Dž. Dudajeva gatves ēkām nr. 5 un 7;
• zemesgabalā starp Brāļu kaudzīšu ielas ēkām nr. 4, 6 un Ilūkstes ielu 16a;
• zemesgabalā starp Varavīksnes gatves ēkām nr. 1 un 3;
• zemesgabalā starp Zvaigznāja gatves ēkām nr. 5 un 7;
• Nīcgales ielā starp ēkām nr. 8, 12, 14 un 16;
• zemesgabalā starp Stirnu ielas 12 un Purvciema ielas 46 un 48 ēku.

Daugavas kreisajā krastā:
• Zentenes ielas 2 un 4 iekšpagalmā;
• zemesgabalā starp Progresa ielas 12 un Bebru ielu 4,
• zemesgabalā iepretim Lielirbes ielai 6 un Fridriha Candera ielai 25,
• teritorijā starp Priedaines un Augšzemes ielu;
• teritorijā starp Kurpnieku, Mazās Kandavas un Krūtes ielu.

🔎 Plānoto darbu apkopojums skatāms kartē – ŠEIT.

Lai ikvienam būtu pieejama informācija par Rīgas attīstības programmas 2022. – 2027. gadam (AP2027) investīciju plānu, portālā GEO RĪGA publicēta jauna tematiskā karte Investīciju plāns.

Investīciju plānā ir ietverti visi pašvaldības investīciju projekti vai projektu idejas, kas realizējamas, lai sasniegtu Attīstības programmas stratēģiskajā daļā izvirzītās prioritātes. Investīciju plānā tiek iekļauti projekti, kurus plānots realizēt nākamo 3 gadu laikā.

Investīciju plānā atspoguļoti plānotie pašvaldības investīciju projekti, to īstenošanas termiņi, atbildīgās personas par investīciju projekta īstenošanu, kā arī prognozējamais nepieciešamais finansējuma apmērs un tā avoti. Tādējādi investīciju plāns ir viens no rīkiem, kas palīdz veidot pašvaldības ikgadējo budžetu.

Attēlotie Investīciju plāna projekti ir infrastruktūras projekti ar konkrētu novietojumu valstspilsētas teritorijā. Tie ir tematiski sadalīti atbilstoši Rīgas attīstības programmas 2022. – 2027. gadam Stratēģiskajā daļā definētajām prioritātēm vai statusam.

Investīciju plāns ir pamats finansējuma saņemšanai, kas nepieciešams projektu īstenošanai, no Eiropas Savienības un citiem ārējiem finanšu avotiem, no pašvaldības budžeta līdzekļiem, dažādiem pašvaldības fondiem un programmām. Tāpat Investīciju plāns ietver projektus, kuri tiek finansēti ar Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību līdzekļiem.