Arhīvs birkai: Attīstība

Attēls no rdpad.lv

Pamatojoties uz Rīgas valstpilsētas pašvaldības Apstādījumu saglabāšanas komisijas 17.06.2024. sēdes protokols Nr. 25, 1.2.4. §. publiskai apspriešanai tiek nodota koku ciršana, Buļļupes tilta pieejas pārbūve, Rīgā, Gaigalas un Piestātnes ielas teritorijās.

Objekts – Buļļupes tilta pieejas pārbūve, Rīgā, Gaigalas un Piestātnes ielas teritorijās.

Adrese – Rīgā, Rīga, Gaigalas ielas teritorijā (kadastra apzīmējums 0100 097 9000), pie Gaigalas ielas 17, Rīgā, Gaigalas ielas teritorijā (kadastra apzīmējums 0100 101 0009), pie Gaigalas ielas 5 un Mežrozīšu ielas 8, Rīgā, zemesgabalā bez adreses (kadastra apzīmējums 0100 110 2187), pie Gaigalas ielas 4, Rīgā, Gaigalas ielā 4A (kadastra apzīmējums 0100 110 0040), Rīgā, zemesgabalā bez adreses (kadastra apzīmējums 0100 110 2142), pie Gaigalas ielas 4A, Rīgā, Piestātnes ielas teritorijā (kadastra apzīmējums 0100 110 0051), pie Piestātnes ielas 5, Rīgā, Gaigalas ielas teritorijā (kadastra apzīmējums 0100 102 0081), pie Piestātnes ielas 5, Rīgā, zemesgabalā bez adreses (kadastra apzīmējums 0100 110 2185), pie Lielās ielas 31;

  • Zemesgabalu kadastra numurs: 0100 097 9000, 0100 101 0009, 0100 110 2187, 0100 110 0040, 0100 110 2142, 0100 110 0051, 0100 102 0081, 0100 110 2185;
  • Zemesgabalu kadastra apzīmējums: 0100 110 0051, 0100 102 0081
  • Zemesgabalu īpašnieks: Rīgas valstspilsētas pašvaldība (kadastra apzīmējumi 0100 097 9000, 0100 101 0009, 0100 110 2187, 0100 110 0040, 0100 110 0051, 0100 102 0081, 0100 110 2185), Latvijas valsts (kadastra apzīmējums 0100 110 2142);

Koku ciršanas ierosinātājs: Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments.

KOKU CIRŠANAS IEMESLS

Saistībā ar plānoto būvniecību Rīgā, Gaigalas ielas teritorijā (kadastra apzīmējums 0100 097 9000), pie Gaigalas ielas 17, Rīgā, Gaigalas ielas teritorijā (kadastra apzīmējums 0100 101 0009), pie Gaigalas ielas 5 un Mežrozīšu ielas 8, Rīgā, zemesgabalā bez adreses (kadastra apzīmējums 0100 110 2187), pie Gaigalas ielas 4, Rīgā, Gaigalas ielā 4A (kadastra apzīmējums 0100 110 0040), Rīgā, zemesgabalā bez adreses (kadastra apzīmējums 0100 110 2142), pie Gaigalas ielas 4A, Rīgā, Piestātnes ielas teritorijā (kadastra apzīmējums 0100 110 0051), pie Piestātnes ielas 5, Rīgā, Gaigalas ielas teritorijā (kadastra apzīmējums 0100 102 0081), pie Piestātnes ielas 5, Rīgā, zemesgabalā bez adreses (kadastra apzīmējums 0100 110 2185), pie Lielās ielas 31, cirst paredzētā 1 liepa ø 49 cm, 7 papeles ø 95, 89, 100, 89, 102, 68, 54/55/50 cm, Zemesgabalā 2 8 aug cirst paredzētās 1 zirgkastaņa ø 50 cm, 1 liepa ø 38 cm, 1 priede ø 56 cm, 6 kļavas ø 64, 33, 41, 15/10, 39, 35 cm, Zemesgabalā 3 aug cirst paredzētā 1 kļava ø 33/30 cm, Zemesgabalā 4 aug cirst paredzētās 4 papeles ø 30, 50, 54, 76 cm, 2 kļavas ø 58, 25 cm, 1 liepa ø 56 cm, Zemesgabalā 5 aug cirst paredzētais 1 osis ø 41 cm, 5 liepas ø 58, 54, 41, 45, 24/24/18 cm, 12 kļavas ø 34, 21, 15, 26, 22, 23, 15/29/19, 26, 84, 66, 18/15, 14/16/15/15 cm, 1 robīnija ø 47 cm, 16 bērzi ø 26, 23, 30, 27, 27, 20, 19, 23, 28, 38, 18, 31, 30, 36, 17, 18/15, 26 cm, 20 papeles ø 22, 20, 22, 20,32, 30, 30/32, 19, 24, 29, 22,20, 30, 24, 22, 21, 27, 18, 24, 37 cm, Zemesgabalā 6 aug cirst paredzētās 2 liepas ø 69, 30 cm, 4 bērzi ø 20 cm, 21, 33/33, 27 cm, 1 kļava ø 25 cm, 1 ozols ø 20 cm, Zemesgabalā 7 aug cirst paredzētā 1 liepa ø 30/26 cm, 2 kļavas ø 33, 27 cm un 2 bērzi ø 38, 38 cm, Zemesgabalā 8 aug cirst paredzētā 1 zirgkastaņa ø 74 cm.

Projektā paredzēts veikt Piestātnes ielas un Gaigalas ielas posma, Rīgā pārbūvi (atbilstoši C kategorijas ielai), novirzot kravas transportu no Bolderājas apkaimes apdzīvotās daļas (Stūrmaņu iela, Gobas iela), saglabājot esošā sabiedriskā transporta maršruta tīklu Bolderājas apkaimes apdzīvotā daļā. Veikt gājēju infrastruktūras izbūvi, savienojot Gaigalas un Tekstilnieku ielas. Projekta robežās integrēt veloinfrastruktūru, izbūvēt slēgtu ūdens novades sistēmu un jaunu apgaismojumu. Trase projektēta saskaņā ar īpašuma robežu un sarkano līniju izvietojumu, mainot ielas plāna novietojumu pret esošo situāciju, pamata brauktuvi attālinot no esošās dzīvojamās apbūves.

Saskaņā ar Rīgas domes 20.12.2005. saistošo noteikumu Nr. 34 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 15. pielikumu “Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana” minētajos zemesgabalos teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana ir Transporta infrastruktūras teritorija (TR1, TR2), līdz ar to objekta būvniecība zemesgabalā ir pieļaujama.

IESPĒJA IZTEIKT VIEDOKĻUS UN PRIEKŠLIKUMUS

 

Publiskā apspriešana notiek no 16.07.2024. līdz 29.07.2024.

Rakstiskas atsauksmes (aptaujas lapas) lūdzam iesniegt (vai nosūtīt pa pastu) līdz 29.07.2024.šādās vietās:

  • Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā Rīgā, Dzirnavu ielā 140, atstājot dokumentu skapī pirmā stāva vestibilā;
  • vai jebkurā Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā, Rīgā (bezmaksas informatīvais tālrunis 80000800) (aptaujas lapas ievietot pasta kastē pie ieejas durvīm);
  • vai elektroniski aizpildīt un nosūtīt portālā www.eriga.lv sadaļā “e-pakalpojumi privātpersonām” – “sabiedrības līdzdalība”.

Pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments ziņojumu par publiskās apspriešanas rezultātiem virzīs izskatīšanai Rīgas valstpilsētas pašvaldības Apstādījumu saglabāšanas komisijas sēdē (informatīvais tālrunis 67181477, e-pasts: pad@riga.lv).

Iepazīties ar koku ciršanas ieceres materiāliem, kā arī saņemt sīkāku informāciju par plānoto koku ciršanu iespējams Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta portālā www.rdpad.lv; Rīgas valstspilsētas pašvaldības portālā www.eriga.lv; Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā Rīgā, Gobas ielā 6A; Pie kokas ciršanas ierosinātāja, Mārupes novadā, “Ezīšos”, LV-2166, kontakti: SIA “BM-projekts”, tālr. 29762257.

Aptaujas lapa
Planšete Nr. 1
Planšete Nr. 2

Informāciju par pieņemtajiem lēmumiem iespējams skatīt sadaļā: Koku ciršanas ieceru publisko apspriešanas rezultāti

 

Piedaloties Rīgas domes pārstāvjiem, SIA “Rīgas ūdens” vadībai, būvniekiem un citām projekta realizācijā iesaistītajām personām, 11. jūlijā svinīgi atklāta kanalizācijas sūkņu stacija Daugavgrīvas ielā 101.

“Mums ir liels gandarījums par paveikto – patiess prieks un lepnums par jauno, pilnībā automatizēto sūkņu staciju! Tā ir energoefektīva, tādējādi sekmējot taupīgu ūdens un energoresursu izmantošanu.”

SIA “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš

Jaunā kanalizācijas sūkņu stacija ir 8,7 metrus augsta dzelzsbetona ēka, bet objekta pazemes daļas dziļums ir 10,8 metri. Objekta būvniecība tika sākta 2021. gada pavasarī, to veica būvfirma SIA “Velve”, būvdarbu līguma kopējā summa – 13,4 miljoni eiro.

“Esam gandarīti un lepni, ka iesaistījāmies šī projekta realizācijā! Lai arī kanalizācijas sūkņu stacijas pārbūves projekts ar teju 14 000 m2 kopējo platību izmēra ziņā mūsu būvkompānijai nav pats apjomīgākais, tas noteikti ir bijis viens no nozīmīgākajiem, raugoties no ilgtspējas un vides saglabāšanas perspektīvas. “Velve” pieredzējusī komanda to paveica ne tikai ar lielu rūpību, bet arī laikus, lai jau 2024. gada sākumā atjaunotās sistēmas uzsāktu notekūdeņu savākšanu un pārsūknēšanu jaunā kvalitātē, izmantojot modernu automātiskās vadības sistēmu.”

SIA “Velve” valdes locekle Elīna Epalte-Drulle

Vecā un tagad jau nojauktā kanalizācijas sūkņu stacija Daugavgrīvas ielā 101 darbojās vairāk nekā 30 gadus, un tā bija savu laiku nokalpojusi gan tehniski, gan morāli. No ekonomijas viedokļa lielākais ieguvums no jaunās stacijas ir tehnoloģiskā ūdens un elektroenerģijas patēriņa ietaupījums. Ja vecās stacijas iekārtu dzesēšanai gadā bija nepieciešami aptuveni 300 000 m3 ūdens, tad jaunajā stacijā ūdens dzesēšanai nav jāizmanto vispār, bet elektroenerģijas patēriņu, salīdzinot ar veco staciju, plānots samazināt par aptuveni 2,5 milj. kW jeb 55% gadā. Pēc aptuveniem aprēķiniem, jaunā sūkņu stacija ļaus gadā ieekonomēt ap 680 000 eiro, turklāt tā ir arī videi ievērojami draudzīgāka un ekspluatācijā drošāka.

2023. gadā kanalizācijas sūkņu stacija Daugavgrīvas ielā 101 kopumā pārsūknēja 25 miljonus m3 notekūdeņu, kas ir apmēram puse no visiem Rīgas notekūdeņiem.


Vairāk: SIA “Rīgas ūdens” mājaslapā

 

Rīgas Jauno tehniķu centram un Tehniskās jaunrades namam “Annas 2” pēc Izglītības un zinātnes ministrijas lēmuma ir piešķirts valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statuss.

Valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu izveidošanas mērķis ir radīt šīs iestādes kā atbalsta centrus izglītības iestādēm un platformu STEM jomas (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātne, matemātika) pedagogiem, kā arī nodrošināt STEM jomas interešu izglītības piedāvājumu un pieejamību bērniem un jauniešiem, veicinot viņu interesi un zināšanas par apkārtējo vidi, dabu un cilvēkiem, izkopjot radošumu un prasmju attīstību atbilstoši vecumam un individuālajām vajadzībām.

Ņemot vērā Ministru kabineta noteikumos “Kritēriji un kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statuss” noteikto abām iestādēm, sadarbojoties ar jaunatnes organizācijām, nozares asociācijām vai citām nevalstiskajām organizācijām, turpmāk būs jānodrošina daudzveidīgās aktivitātes:

  • pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamiem daudzveidīgas, dažādu grūtības pakāpju un dažāda īstenošanas ilguma interešu izglītības programmas, tai skaitā STEM;
  • interešu izglītības pasākumu (piemēram, sacensības, konkursus, izstādes, darbnīcas) un nometņu organizēšanu;
  • interešu izglītības pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi un pieredzes apmaiņu, kā arī tīklošanās iespējas par aktualitātēm un labās prakses piemēru popularizēšanu.

Abas iestādes, atbilstoši valsts un Rīgas pašvaldībā izvirzītajām prioritātēm, īsteno daudzveidīgas un kvalitatīvas interešu izglītības programmas arī STEM jomā, kas nodrošina individuālo kompetenču attīstību atbilstoši izglītojamo interesēm, talanta izkopšanu un sekmē nākotnes karjeras izvēli.

Par Tehniskās jaunrades namu “Annas 2”

Tehniskās jaunrades nams “Annas 2” dibināts 1989. gadā un atrodas Daugavas labajā krastā (Annas ielā 2, Rīgā). Tas piedāvā 44 interešu izglītības programmas: auto modelismu, avio un raķešu – kosmisko modelismu, datorapmācības, konstruēšanu un tehnisko modelēšanu, kuģu un jahtu modelismu, kā arī kultūrizglītības, vides un sporta izglītības programmas.

2023./2024. mācību gadā nodarbības apmeklēja 2217 bērnu un jaunieši. No 44 interešu izglītības skolotājiem 12 ir iestādes bijušie audzēkņi, kuri labprāt atgriezušies kā skolotāji, lai dalītos ar savām profesionālajām zināšanām un prasmēm.

Tehniskās jaunrades nams “Annas 2” ir bagāts ar tradīcijām un 35 gadu pieredzi pasākumu organizēšanā. Liela daļa no pasākumiem ir kļuvuši par ikgadējiem: “Annas kauss” Rīgas atklātās sacensības dronu sportā, Rīgas jaunāko klašu skolēnu tehniskās modelēšanas konkurss “Mana sapņu istaba”, Rīgas atklātās sacensības trases automodelismā, svētki Annas ielā.

Iestādē darbojas arī bērnu zinātnes centrs “Tehnoannas pagrabi”, kas piedāvā interaktīvus seansus, izmantojot ekspozīcijā esošo plašo STEM jomu aptverošo eksponātu klāstu. “Tehnoannas pagrabi” ekspozīcijas telpā ir vienīgais Latvijā planetārijs ar piepūšamo kupolu. Ekspozīcija veidota, lai jebkura vecuma apmeklētājs ļautos aizraujošam piedzīvojumam, praktiski izmēģinot dažādu eksponātu funkcionalitāti.

Par Rīgas Jauno tehniķu centru

Savukārt Daugavas kreisajā krastā, Bauskas ielā 88 un Ernestīnes ielā 8a, darbojas Rīgas Jauno tehniķu centrs, kas dibināts 1951. gadā. Centrā bērni un jaunieši var papildināt savas kompetences, pilnveidot talantus un attīstīt hobijus, piedaloties dažādu pulciņu un kolektīvu nodarbībās. No iestādes piedāvātajam 53 interešu izglītības programmām, kurās 2023./2024. mācību gadā iesaistījās 2333 audzēkņi, 75% ir tehniskās jaunrades un vides programmas.

Centrs organizē konkursus gan STEM jomā, gan vides jomā, gan kultūrizglītībā, kā arī sacensības tehnisko sporta veidos, dodot iespēju audzēkņiem pašapliecināties un pārbaudīt savas zināšanas un prasmes. Līdztekus interešu izglītības programmu īstenošanai centrs aktīvi piedalās dažādos pasākumos, organizē izbraukuma nodarbības un radošās darbnīcas (“BURTU” tirgus Kalnciema kvartālā, Tēva dienas festivāla darbnīcas Vērmanes dārzā).

Jauno tehniķu centra struktūrvienība “Dabaszinību skola” piedāvā skolēniem tematiskās vides izglītības nodarbības. 2023./2024.mācību gadā nodarbības apmeklēja vairāk nekā 1000 bērnu un jauniešu. Rīgas Jauno tehniķu centram ir izveidojusies ilglaicīga sadarbība ar Rīgas pašvaldības policiju, kas sniedz atbalstu tehnisko sporta veidu programmām, kā arī ar Latvijas Universitāti un Latvijas sporta pedagoģijas akadēmiju, nodrošinot prakses vietas studentiem.


Izglītības un zinātnes ministrija ar šī gada 1. septembri, valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu piešķir kopumā septiņām Latvijas skolām:

  • Cēsu Bērnu un jauniešu centram (Vidzemes plānošanas reģions);
  • Daugavpils pilsētas Bērnu un jauniešu centram “Jaunība” (Latgales plānošanas reģions);
  • Jelgavas valstspilsētas pašvaldības interešu izglītības iestādei “Jaunrades nams “Junda”” (Zemgales plānošanas reģions);
  • Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centram (Kurzemes plānošanas reģions);
  • Liepājas Bērnu un jaunatnes centram (Kurzemes plānošanas reģions);
  • Rīgas Jauno tehniķu centram (Rīgas plānošanas reģions);
  • Tehniskās jaunrades namam “Annas 2” (Rīgas plānošanas reģions).

Vairāk: www.izm.lv

Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portāla “GEO RĪGA” sadaļā “Pilsētvide” tagad pieejama “Siltuma karte”, kas ir būtisks solis pretim ilgtspējīgākai un energoefektīvākai pilsētai. Šī karte piedāvā plašu informāciju par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku siltumenerģijas patēriņu apkurei un to energoefektivitātes līmeni, ļaujot iedzīvotājiem labāk saprast savu mājokļu enerģijas patēriņu un identificēt uzlabojumu iespējas.

Galvenās funkcijas un ieguvumi

Siltumenerģijas patēriņa novērtējums: Izmantojot “Siltuma karti”, iedzīvotāji var ātri un ērti pārskatīt savas ēkas siltumenerģijas patēriņu apkurei pēdējos 12 mēnešos. Tas ļauj salīdzināt savu mājokli ar citām ēkām, kas ir līdzīgas pēc platības un būvniecības gada.

Energoefektivitātes novērtējums: Katrai ēkai, kura ir pieslēgta centralizētajai siltumapgādei un par kuru ir dati vismaz par trīs gadiem, ir norādīta energoefektivitātes klase, kas sniedz priekšstatu par ēkas enerģijas patēriņa efektivitāti. Šī informācija ir vērtīga, lai saprastu, vai ir nepieciešami uzlabojumi vai renovācijas darbi, kas varētu palīdzēt samazināt enerģijas izmaksas un uzlabot dzīves kvalitāti.

Potenciāls ēkas atjaunošanai: “Siltuma karte” ļauj identificēt, kurām ēkām ir augsts potenciāls energoefektivitātes uzlabojumiem. Tas palīdz iedzīvotājiem pieņemt lēmumu par investīcijām ēku renovācijā un izprast iespējamos ekonomiskos ieguvumus no šādiem uzlabojumiem. Atbilstoši normatīvajiem aktiem ir noteikts, ka F energoefektivitātes klase ir neatbilstoša energoefektivitātes minimālajām prasībām.

Salīdzinājums ar līdzīgām ēkām: Iedzīvotāji var izmantot karti, lai salīdzinātu savu ēku ar citām līdzīgām ēkām pēc platības un būvniecības gada. Šis salīdzinājums palīdzēs mājas iedzīvotājam saprast, vai viņu māja patērē vairāk vai mazāk nekā vidējais rādītājs Rīgā. Papildus kartē atzīmētas renovētas ēkas, kuru rezultātus var apskatīt un salīdzināt mājas savā starpā. Informācija par renovētajām ēkām sniedz ieskatu par labās prakses piemēriem un potenciālajām enerģijas ietaupījuma iespējām.

 

Kā izmantot “Siltuma karti”?

●  Piekļuve informācijai: Apmeklējot “GEO RĪGA” portāla sadaļu “Pilsētvide”, pietuviniet karti līdz mērogam 1:32000 vai tuvāk un tad atrodiet slāni “Informācija par būvēm”. Pēc tam atveriet apakšslāni “Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes rādītāji apkurei un ar ķeksīti aktivizējiet slāņus “Energoefektivitātes rādītāji apkurei” un “Renovētās ēkas”. Informācija parādās gan kartē ar ēkām atbilstošu krāsu kodējumu, kas norāda to energoefektivitātes klasi un siltumenerģijas patēriņu, gan arī izvēlējoties slāņa papildopciju “Skatīt atribūtu tabulā” – Datu tabulas veidā.
●  Detalizēta informācija: Klikšķinot uz konkrētās ēkas, tiek parādīta detalizēta informācija par tās energoefektivitātes klasi apkurei, energoefektivitātes novērtējumu apkurei, pēc kā tiek piešķirta klase un siltumenerģijas patēriņu pēdējos 12 mēnešos. Šī informācija var būt noderīga, lai izprastu konkrētās ēkas energoefektivitātes stāvokli un apsvērtu nepieciešamos uzlabojumus.
●  Salīdzinājums un analīze: Izmantojiet karti, lai salīdzinātu siltumenerģijas patēriņu apkurei un energoefektivitāti ar citām ēkām. Tas palīdz identificēt labākos energoefektivitātes prakses piemērus un noteikt, kurās jomās ir vislielākais potenciāls uzlabojumiem.
●  Apskatīt atjaunotās ēkas: Karte sniedz iespēju apskatīt tuvākās atjaunotās ēkas. Šie piemēri var kalpot kā iedvesma un informācijas avots par iespējamiem renovācijas risinājumiem.

Rīgas iedzīvotāji tiek aicināti aktīvi izmantot “Siltuma karti” un iepazīties ar savu ēku energoefektivitātes līmeni un siltumenerģijas patēriņu. Lai saņemtu profesionālas konsultācijas par ēkas atjaunošanas iespējām un pieejamajiem finansēšanas avotiem, apmeklējiet www.renove.lv.Tur jūs varat pieteikties konsultācijām un uzzināt vairāk par valsts atbalsta programmām, kas palīdzēs segt tehniskās dokumentācijas izstrādes izmaksas un citus renovācijas izdevumus.

“Siltuma karti” plānots turpmāk attīstīt, papildinot to ar vēl detalizētāku informāciju par veikto ēku renovāciju, kā arī uzskaitot vairāk objektu. Apkures sezonā dati tiks atjaunoti katru mēnesi, nodrošinot aktuālu informāciju par ēku energoefektivitāti un siltumenerģijas patēriņu.

Izmantojot šo rīku, Rīgas iedzīvotāji uzzinās par savas ēkas energoefektivitātes stāvokli, varēs izvērtēt ēkas renovācijas nepieciešamību un veikt datos balstītus lēmumus Mājokļu atjaunošanai.

 

Lai attīstītu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Vecrīgas publisko ārtelpu, Rīgas pašvaldība plāno līdz 2029. gada beigām veikt Vaļņu ielas, Teātra laukuma un saistīto ielu infrastruktūras pārbūvi, uzlabojot, attīstot un veidojot gājējiem prioritāru ielu telpu vecpilsētā. Projekts paredz veikt inženiertīklu pārbūvi, uzstādīt labiekārtojuma elementus, kā arī ar satiksmes organizāciju uzlabot gājēju drošību.

Vaļņu ielas, Teātra laukuma un saistītās infrastruktūras pārbūve ir viens no nozīmīgākajiem Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības projektiem, ko pašvaldība plāno realizēt tuvākajos gados. Projekta mērķis ir attīstīt Vecrīgas publisko ārtelpu, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, lai nodrošinātu šajā telpā kvalitatīvu gājēju infrastruktūru, vides un kultūras objektu pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām, kā arī iespēju uzņēmējiem attīstīt daudzveidīgus kultūras un tūrisma pakalpojumus.

“Šis projekts ir nozīmīgs solis, lai padarītu Vecrīgu pievilcīgu tūristiem, rīdziniekiem un uzņēmējiem. Tas būs izaicinājumiem bagāts uzdevums, jo svarīgi saglabāt Vecrīgas kultūrvēsturisko ainavu, saudzējot un atjaunojot apbūves aizsardzības teritorijas. Vaļņu ielai pārmaiņas nepieciešamas jau sen un mūsu mērķis ir pārvērst to par kvalitatīvu un mūsdienīgu gājēju ielu, kas atbilstu Eiropas kvalitatīvas pilsētvides principiem.”

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Projekts ir vērsts uz Vecrīgas kā UNESCO mantojuma un tās kultūras vietu pieejamības veicināšanu gājējiem, tostarp vecpilsētas infrastruktūras sasaisti ar pilsētas centra teritoriju un sabiedrisko transportu. Centrālā projekta teritorija ir Vaļņu iela visā garumā no Smilšu ielas līdz 13. janvāra ielai, pārbūves darbi skars arī Teātra laukumu un 1991. gada barikāžu laukumu, Meistaru ielu, Kaļķu ielu no Meistaru ielas līdz Aspazijas bulvārim, Audēju ielu (no Kalēju ielas līdz Aspazijas bulvārim), nelielā Amatu ielas posmā, kā arī plānots pārbūvēt Vaļņu ielas savienojumus ar Aspazijas bulvāri un 13. janvāra ielu.

Realizējot projektu, paredzēts izbūvēt jaunu gājēju infrastruktūru Vaļņu ielā un tai blakus esošajās ielās, veikt satiksmes organizācijas izmaiņas, pielāgojot infrastruktūru gājēju vajadzībām. Tāpat paredzēts atjaunot ielu segumu, vēsturisko bruģi kombinējot ar mūsdienu risinājumiem, lai nodrošinātu vides pieejamību. Vienlaikus paredzēts daļēji pārbūvēt inženiertīklus. Lai padarītu vidi patīkamāku iedzīvotājiem un tūristiem tiks izvietoti mūsdienīgi labiekārtojuma elementi, apstādījumi un apgaismojums, paredzēts izveidot interaktīvu stendu un vienota dizaina informatīvās norādes.

Vaļņu un Smilšu ielu krustojums

Vaļņu un Audēju ielu krustojums

 

Projekts “Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības 1.kārta” aprīlī iesniegts Centrālās finanšu un līgumu aģentūras ierobežotajā atlasē Eiropas Savienības fondu 5.1.1.5.pasākumā “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus” ar plānoto kopējo finansējumu vairāk nekā 8,6 miljoniem eiro. No tiem 5 miljonus eiro veidos Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Papildus SIA “Rīgas ūdens” infrastruktūras pārbūvei plānoti aptuveni 3,1 miljoni eiro.

Pozitīvu lēmumu par projekta realizāciju šā gada 27. jūnijā pieņēma Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja. Ieceri vērtēs arī Finanšu un administrācijas lietu komiteja, bet gala lēmumu pieņems Rīgas dome.

 

Noslēgusies veloinfrastruktūras ierīkošana trīs maršrutos Āgenskalnā un Ķīpsalā, Mežciemā, ka arī Čiekurkalnā un Mežaparkā, kas ļaus iedzīvotājiem vēl ērtāk pārvietoties starp pilsētas apkaimēm.

Darbi tika sākti pavasarī un noslēgušies jūnijā, kopējo Rīgas veloinfrastruktūras tīklu palielinot par astoņiem kilometriem.

“Turpinām strādāt pie velobraucējiem ērtas un draudzīgas infrastruktūras izstrādes Rīgā, veidojot jaunus savienojumus gan ar apkaimēm, gan pilsētas centru. Tuvākajos plānos ir arī velojoslu ieviešana un infrastruktūras uzlabošana V. Purvīša ielā, Dzirnavu ielā un 11.novembra krastmalā, kur tiks pagarināts jau esošais veloceļa posms. Tāpat strādājam arī pie maģistrālo velomaršrutu ieviešanas, sadarbībā ar kaimiņu pašvaldībām,”

sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks.

🟩 Āgenskalna un Ķīpsalas apkaimēs veloinfrastruktūra ierīkota Balasta dambja posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Daugavgrīvas ielai. Tā savieno veloceļa maršrutu starp Vanšu tiltu un Uzvaras parku, kur līdz šim ir bija pārrāvums. Līdz ar jauno veloceļu ir nodrošināta ērta piekļuve topošajam Preses nama kvartālam, AS “Swedbank” mītnei, kā arī Ķīpsalas pludmalei. Velojoslas papildina Pārdaugavas veloinfrastruktūras tīklu par 1,3 kilometriem.

🟩 Savukārt Mežciema apkaimē veloinfrastruktūra ierīkota visā Gaiļezera ielas garumā. Gaiļezera ielā, saglabājot esošo joslu skaitu, ierīkotas divas vienvirziena velojoslas, papildinot esošo veloinfrastruktūras tīklu par 1,1 kilometru. Paralēli veloinfrastruktūras ieviešanai Gaiļezera ielā veikti arī citi satiksmes mierināšanas pasākumi – atļautais braukšanas ātrums turpmāk būs 30 km/h, veikta stāvvietu marķēšana, kas uzlabos satiksmes drošību, nodrošinot brīvas zonas pirms un pēc iebrauktuvēm, padarot izbraukšanu no blakus teritorijām drošāku.

🟩 Čiekurkalna un Mežaparka apkaimju savienojumu izveidoti, ieviešot veloinfrastruktūru Viskaļu un Ezermalas ielā. Minētajās ielās ierīkotas divas vienvirziena velojoslas, papildinot esošo veloinfrastruktūras tīklu par 5,6 kilometriem. Velojoslas veido jaunu apkaimju savienojumu, kā arī nodrošina ērtu un drošu piekļuvi rekreācijas zonām un sabiedriski nozīmīgiem objektiem.

📸 Foto

 

Trešdien, 3. jūlijā, Rīgas domes deputāti atbalstīja lēmumu piešķirt finansējumu satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvniecībai. Plānots, ka projekta realizācijas kopējās izmaksas nepārsniegs 82,7 miljonus eiro.

Deputāti pieņēma lēmumu projekta realizācijai no valsts budžeta ņemt aizņēmumu, kas nepārsniegs 59,7 miljonus eiro. Plānots, ka šogad finansējuma apjoms varētu būt līdz 23,6 miljoniem eiro, 2025. gadā – līdz 29,2 miljoniem eiro un 2026. gadā – līdz 6,9 miljoni eiro.

Būvprojekts paredz izbūvēt 863,5 metrus garu pārvadu, kas savienos Kundziņsalu un Tvaika ielu. Pārvads šķērsos Tvaika ielu, Rīgas Brīvostas industriālo teritoriju abos Sarkandaugavas attekas krastos, tajā skaitā trīs dzelzceļa sliežu ceļus un virszemes naftas cauruļvadu divās vietās un Sarkandaugavas atteku atbilstoši trases plānam secīgi pieslēdzoties Tvaika ielai un iepriekš izbūvētajam Daudersalas pārvadam.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju ietvi, riteņbraucēju un transportlīdzekļu ceļu tīklu ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus. Tāpat ūdensatvades nodrošināšanai paredzēts pārbūvēt esošo un izbūvēt jaunu lietus kanalizācijas sistēmu, kā arī izbūvēt infiltrācijas akas vai gūlijas.

Ārtelpas un mobilitātes departaments jau ir noslēdzis būvniecības līgumu ar pilnsabiedrību “RK link” par satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvniecību. Tāpat objektam ir izraudzīts iespējamais būvuzraugs un turpinās autoruzraudzības procedūras izvērtēšana.

 

Attēls no RD Flickr.com konta

Ceturtdien, 27. jūnijā, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja nolēma piešķirt aptuveni sešu miljonus eiro finansējumu dažādu teritoriju labiekārtošanai. Līdzekļi piešķirti vairākiem augstas gatavības investīciju projektiem ar 100% pašvaldības finansējumu.

Priekšlikumus iesniedza Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvalde un Mājokļu un vides departaments.

Ar 495 499 eiro finansējumu plānots veikt Čiekurkalna skvēra ierīkošanu, savukārt, ar finansējumu 609 473 eiro apmērā paredzēts labiekārtot publisko ārtelpu Vecrīgā, kas ietver labiekārtojumu ierīkošanu Doma laukumā, Reformācijas laukumā, Vaļņu ielā, Rātslaukumā, kā arī vairākos Kalēju ielas, Meistaru ielas, 11. novembra krastmalas posmos un Skārņu ielas posmā pie Sv. Pētera baznīcas. Labiekārtojumi paredz augu konteineru ierīkošanu, jaunu, dažāda veida solu, kā arī velo novietņu statīvu uzstādīšanu.

Ar vairāk nekā trīs miljonu finansējumu plānots izveidot desmit jaunus spēļu un rekreācijas laukumus apkaimēs, kas iekļauj iekšpagalma labiekārtošanu, apgaismojuma ierīkošanu, ietvju izbūvēšanu, spēļu un labiekārtojuma elementu uzstādīšanu un apstādījumu ierīkošanu.

Jauni spēļu laukumi gaidāmi:

• Centra apkaimē – Brīvības ielā 124;
• Imantas apkaimē – Progresa ielā un Zentenes ielā;
• Purvciema apkaimē – Nīcgales ielā starp ēkām Nr. 8, 12, 14 un 16; Varavīksnes gatvē;
• Pļavnieku apkaimē – Ilūkstes ielā 16a un pie Brāļu Kaudzīšu ielas ēkām Nr. 4 un 6;
• Teikas apkaimē – Ropažu ielā;
• Vecmīlgrāvja apkaimē – pie Vecmīlgrāvja 6. līnijas;
• Zolitūdes apkaimē – Priedaines ielā;
• Zasulauka apkaimē – Kurpnieku ielā;

Piešķirtais finansējums paredz atjaunot arī četrus jau esošus laukumus, nomainot vecās spēļu iekārtas pret jaunām un drošām bērniem, tajā skaitā, atjaunojot arī esošos laukumu segumus.

Atjaunoti spēļu laukumi gaidāmi:

• Juglas apkaimē – Malienas ielā 60;
• Imantas apkaimē – Dubultu ielā 5;
• Ķengaraga apkaimē – Kaņiera ielā 17a un aktīvās atpūtas zonā pie Daugavas promenādes.

Tāpat komitejas sēdē nolemts piešķirt vienu miljonu eiro infrastruktūras atjaunošanai Uzvaras parkā starp Raņķa dambi un Slokas ielu. Projekta mērķis ir Uzvaras parka starp Bāriņu ielu, Raņķa dambi un Aleksandra Grīna bulvāri, ietvju asfaltbetona seguma atjaunošana. Darbu apjoms ir sadalīts trīs kārtās.

 

attēls no RD Flickr.com konta

Ceturtdien, 27. jūnijā, Rīgas dome, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte parakstīja sadarbības memorandu, lai kopīgiem spēkiem attīstītu “Zināšanu jūdzes” areālu, piesaistītu gan Latvijas, gan ārvalstu studentus, kā arī virzītu Rīgu kā Eiropas inovāciju un zināšanu pilsētu.

Rīgas centrs un Pārdaugava top par unikālu studentu centru, kas veido vienotu “Zināšanu jūdzi”, jo lielākās Latvijas universitātes – LU, RSU, RTU, izvietotas nelielā attālumā viena no otras un jau ģeogrāfiski ir stratēģiski savienotas. Tas ir lielisks priekšnosacījums, lai šajā teritorijā attīstītos zinātne, pilsētvide un uzņēmējdarbība, tādēļ Rīgas dome kopā ar universitātēm, parakstot memorandu, vienojas mērķtiecīgi strādāt, lai virzītu Rīgu kā inovāciju un zināšanu centru ne vien Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā, bet arī pasaules mērogā.

“Ikvienai pilsētai ir jāspēj definēt sava ekonomiskā identitāte un ar šo vienošanos par padziļinātu ilgtermiņa sadarbību ar Latvijas augstskolām Rīga par savu identitātes zīmi pasludina zināšanas. Mēs esam pilsēta, kas vēlas pelnīt ar zināšanām, radīt kā Rīgā un Latvijā, tā Eiropā un pasaulē konkurētspējīgus risinājumus un produktus, kas rada un radīs pievienoto vērtību, veidos pilsētas un valstis turīgākas, dzīvi mūsu cilvēkiem ērtāku un labklājīgāku. Es ceru, ka laika gaitā memorandam pievienosies vēl citi Latvijas zināšanu un ekselences centri, piemēram, arī Latvijas Nacionālā bibliotēka, jo rezultātu var sasniegt daudziem strādājot uz vienu mērķi.”

Vilnis Ķirsis, Rīgas domes priekšsēdētājs

Viens no prioritārajiem virzieniem, ko paredz sadarbības memorands ir Latvijas un ārvalstu studentu piesaiste. Lai to īstenotu, nepieciešama ērta, droša, ilgtspējīga un pieejams sabiedriskais transports un mikromobilitātes infrastruktūra. Svarīgi, lai studenti universitātēm varētu brīvi piekļūt no apkaimēm un no reģionālajiem un starptautiskajiem transporta mezgliem, kā arī netraucēti pārvietoties starp izglītības iestādēm. Tāpat puses apņemas veicināt studentu uzturēšanos publiskajā ārtelpā, attīstot pilsētas parkus, skvērus, ūdensmalas. Lai to nodrošinātu jau šobrīd pašvaldība veic jaunas infrastruktūras izbūvi, piemēram, pērn atklāts gājēju un velobraucēju tilts pār Kīleveina grāvi, tiek veikta Mūkusalas ielas promenādes pārbūve, tuvāko gadu laikā paredzēts izbūvēt tiltu pār Zunda kanālu, kā arī īpaša uzmanība tiek pievērsta jaunu veloceļu izbūvei. Savukārt universitātes mērķtiecīgi ievieš jaunas tehnoloģijas, attīsta akadēmiskos centrus.

“Zināšanu jūdze galvenokārt ir studiju un zinātnes telpa, kurā sadarboties trim spēcīgām universitātēm, kas papildina cita citu, radot jaunas zināšanas, idejas un inovācijas un tā palīdzot attīstīties Rīgai un Latvijai. Tomēr vienlīdz svarīga ir arī telpa, kurā zināšanas rodas. RTU Zināšanu jūdzē iekļaujas ar savu vīziju – kļūt par inovāciju salu, kas nemitīgi mainās un attīstās, un tā realizācijai izšķirošs ir pašvaldības atbalsts un mērķtiecīga sadarbība gan RTU Ķīpsalas kompleksa lokāplānojuma virzībā, gan Rīgas domes kapitālsabiedrību ciešākā sadarbībā ar pētniekiem pilsētai nepieciešamo jauno tehnoloģiju un risinājumu izstrādē, gan Rīgas bērnu intereses un izpratnes veidošanā par STEM.”

norāda Rīgas Tehniskās universitātes rektors Tālis Juhna

““Zināšanu jūdze” savieno ne tikai mūsu trīs universitāšu mājvietas Pārdaugavā. Tas ir ceļš, kas ir domāts visiem Latvijas un Rīgas iedzīvotājiem, jo tas savieno mūsu galvaspilsētas vēsturisko mantojumu ar mūsu nākotnes redzējumu. Rīga ir kā dzīvā laboratorija, kurā eksperimentē un pārbauda nākotnes iestrādnes, attīstot mūsdienīgu augstāko izglītību un pilsētu kā vienu no modernākajām studiju vidēm. Mums, trīs zinātnes universitātēm, un mūsu lielajam stratēģiskajam partnerim – Rīgas pilsētai -, kopā jāveido ērtu, drošu un inovatīvos risinājumos balstītu zināšanu ceļu, kam piemīt kapacitāte risināt daudz lielākus izaicinājumus nekā tikai šīs viena jūdze. Mūsu nākotne ir bērni un jaunieši, tāpēc nākamais solis būtu šajā zināšanu jūdzē integrēt arī pilsētas skolas. Tas ir mūsu pienākums – padarīt zinātni pieejamu bērniem, jauniešiem, Rīgas un Latvijas iedzīvotājiem,”

memoranda parakstīšanas pasākumā pauda LU rektors Gundars Bērziņš.

“Savstarpēji sadarbojoties Rīgas domei un zinātnes universitātēm, mēs varam pilnvērtīgi un mūsdienīgi attīstīt starptautiskās zināšanas, izcilu pētniecību, inovācijas, tehnoloģiju pārnesi uz industriju un atbalstu konkurētspējīgai uzņēmējdarbībai. Viens no nozīmīgākajiem Rīgas Stradiņa universitātes pienesumiem galvaspilsētai ir vairāk nekā 3000 ārvalstu studenti, kas pārsvarā ir ekonomiski attīstītāko Eiropas Savienības valstu jaunieši. Aicinām Rīgas domi turpināt pēdējos gados veiksmīgi īstenoto pilsētas infrastruktūras attīstību arī Zinātnes jūdzes telpā. Būtu svarīgi pilnveidot velo un gājēju maršrutus, modernizēt sabiedriskā transporta pieturvietas un veikt citus apkārtējās vides sakārtošanas projektus. Tie ir svarīgi gan mūsu studentiem, gan mācību spēkiem, gan pētniekiem no Latvijas un ārvalstīm.”

Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons

Īpaša uzmanība tiks pievērsta pētniecībai un inovāciju radīšanai, lai paaugstinātu izglītības iestāžu kapacitāti un konkurētspēju, bet, zinātnieki, jaunie talanti un tehnoloģijas Rīgai palīdzētu rast efektīvākos risinājumus nestandarta situācijās. Jau līdz šim Rīga ir sadarbojusies ar augstskolām, attīstot pilsētas “Digitālo dvīni”, arhitektūrā un pilsētplānošanā, ceļu uzturēšanā, un darba augļus var novērtēt ikviens rīdzinieks.

Lai īstenotu šādus pilsētai nozīmīgus un prioritārus pētījumus un pilotprojektus, zinātniekiem būs pieejama gan nepieciešamā infrastruktūra, gan laboratorijas. Pašvaldība šo projektu realizēšanai nodrošinās “zaļo koridoru”, kā arī atbalstīs un veicinās sadarbību ar jaunuzņēmumu ekosistēmu.

Jauno speciālistu konkurētspējas paaugstināšanai svarīgi, lai augstskolas savlaicīgi būtu informētas par pašvaldības noteiktajam prioritārajām nodarbinātības nozarēm, bet pašvaldība veicinātu studentu nodarbinātību, piesaistot pilsētai investīcijas un starptautiskus uzņēmumus, kam nepieciešams augsti izglītots darba spēks.

Tikpat nozīmīgas ir kvalitatīvas praktiskās apmācības, tādēļ Rīga kā lielākais darba devējs pilsētā, apņemas nodrošināt universitāšu studentiem prakses vietas savās iestādēs, kā arī atbalstīt pasākumus, lai veicinātu jaunus atklājumus un inovācijas jomās, kas aktuālas pilsētai.

Universitātes un Rīgas dome regulāri tiksies, lai pārrunātu un novērtētu padarītā darba efektivitāti un virzību uz mērķu sasniegšanu.

attēls no riga.lv

Ceturtdien, 27. jūnijā, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja atbalstīja ēkas atjaunošanu Lēdurgas ielā 26, kurā plānots izvietot Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centru.

Bijušai Rīgas 29.vidusskolas ēkai tiks veikta pārbūve ar lietošanas veida maiņu, pielāgojot to pašvaldības policijas videonovērošanas centra vajadzībām.

Projektā tiks veikti kompleksi ēkas pārbūves darbi, ieskaitot telpu plānojuma maiņu, lifta izbūvi, visu iekšējo un ārējo inženierkomunikāciju nomaiņu, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus – veicot logu nomaiņu, fasādes un jumta siltināšanu kā arī saules paneļu uzstādīšanu. Projekta gaitā paredzēta arī palīgēkas atjaunošana, jaunas taktiskās treniņu ēkas izbūve, kā arī tiks veikti teritorijas labiekārtošanas darbi, izbūvējot multifunkcionālo laukumu, skrejceļu un vingrošanas laukumus.

Projekta kopējais finansējums ir līdz 7 733 000 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevuma apmērs ir līdz 6 573 050 eiro, savukārt pašvaldības budžets sasniedz 1 159 950 eiro.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments iesniegs projekta pieteikumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā aizdevuma saņemšanai. Par projekta īstenošanu atbildīgā iestāde ir Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments. Darbu pabeigšanas termiņš ir 16 mēneši no līguma spēkā stāšanās brīža.


Būvprojektu izstrādāja AS “Palast Architekts”, būvuzņēmējs ir piegādātāju apvienība “BCC Litana”, ko veido SIA “Baltic Construction Company (BCC)” un Lietuvas uzņēmums UAB “Litana ir Ko”.