Arhīvs birkai: Attīstība

Pašvaldība īstenojusi energoefektivitāti paaugstinošus darbus Rīgas Basketbola skolas ēkā

Rīgas pašvaldība ir pabeigusi energoefektivitātes paaugstināšanas darbus Rīgas Basketbola skolas ēkā Juglas ielā 16.

Rīgas basketbola skolas ēkai veikta fasādes, cokola un jumta siltināšana, kā arī nomainītas durvis un logi. Projekta ietvaros ir uzstādīti 106 saules paneļi elektroenerģijas ražošanai, kā arī izbūvēta jauna ventilācijas sistēma.

Projekts realizēts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virziena “Energoefektivitātes uzlabošana” investīcijas “Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti” ietvaros.

Projekta kopējās izmaksas ir 1 360 902 eiro, t.sk. Atveseļošanās fonda finansējums ir 807 216 eiro un Rīgas pašvaldības finansējums – 553 686 eiro.

Būvdarbus Juglas ielā 16, Rīgā veica uzņēmējs SIA “LC būve”. Būvuzraudzību objektā nodrošināja SIA “Mūsu uzraugs”.

Projektu “Energoefektivitātes paaugstināšanas darbi Bērnu un jauniešu basketbola skolas “Rīga” ēkā Juglas ielā 16, Rīgā” administrē Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

 

Ieviesta vienota biļete vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam

Ieviesta “Rīgas vienotā biļete” – jauns risinājums pasažieriem, kuri izmanto gan vilcienu pasažieru pārvadātāja Vivi pakalpojumus, gan “Rīgas satiksmes” transportu. Tā ļauj par diviem eiro iegādāties vienotu braucienu A zonas vilcienu maršrutu tīklā un visos pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos – autobusos, tramvajos un trolejbusos, ietaupot vienu eiro katrā braucienā.

Biļeti var iegādāties no 15. jūlija, un tā būs derīga no 24. jūlija. Aicinām pasažierus savlaicīgi plānot braucienus un izmantot iespēju biļeti iegādāties iepriekš, lai nodrošinātu ērtu pārvietošanos ar vienotu biļeti gan vilcienā, gan “Rīgas satiksmes” transportā.

“Ar “Rīgas vienoto biļeti” mēs padarām sabiedrisko transportu pieejamāku, ērtāku un konkurētspējīgāku salīdzinājumā ar privāto auto. Mūsu mērķis ir veicināt vienkāršu un saprotamu pārsēšanos starp dažādiem transporta veidiem, uzlabojot ikdienas pārvietošanās pieredzi tūkstošiem pasažieru. Tas ir solis ceļā uz integrētu, videi draudzīgu un ilgtspējīgu pārvietošanās sistēmu Rīgā,”

uzsver Vivi valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

“Rīgas satiksmes” valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa :

“Jaunā vienotā biļete ir pirmais solis ceļā uz vēl ērtāku pārvietošanos ar sabiedrisko transportu. Tā sniedz pasažieriem iespēju vienkārši un izdevīgi apvienot vilciena un Rīgas sabiedriskā transporta braucienus, ietaupot gan laiku, gan līdzekļus. Apzināmies, ka jāstrādā pie biļešu iegādes iespēju paplašināšanas, un šis ir tikai sākums ciešākai sabiedriskā transporta integrācijai.”

“Rīgas vienotā biļete” ietver vienu vilciena dienas biļeti braucienam A zonas vilciena maršrutā, tostarp savienotajos reisos šajā zonā, kā arī vienu Rīgas satiksmes 90 minūšu biļeti braucienam ar autobusu, trolejbusu vai tramvaju.

Biļete pieejama tikai digitālā formātā – mobilajā lietotnē “Vivi Latvija” un tīmekļvietnē vivi.lv. Rīgas vienotā biļete ir derīga norādītajā datumā līdz nākamās dienas plkst. 2.59. Biļešu reģistrācijas secībai nav nozīmes – pasažieris var sākt braucienu gan ar vilcienu, gan “Rīgas satiksmes” sabiedrisko transportu. Ja vispirms tiek reģistrēts brauciens “Rīgas satiksmes” transportā, tiek sākta 90 minūšu laika atskaite. Savukārt, ja pirmo reģistrē vilciena biļeti, sabiedriskā transporta daļa paliek aktīva līdz brīdim, kad tā tiks reģistrēta.

Pasažieri var iegādāties vairākas “Rīgas vienotās biļetes” vienai dienai, kā arī plānot braucienus uz priekšu līdz pat deviņām dienām.

Rīgas vienotā biļete ir ieviesta pilotprojekta ietvaros, kas ilgs vienu gadu no tās pieejamības brīža. Šajā laikā tiks izvērtēta sistēmas darbība, lietotāju pieredze un nepieciešamie uzlabojumi pirms iespējamas pastāvīgas ieviešanas.

Par vilcienu kustības sarakstiem, biļešu iegādi vai citiem ar braucieniem saistītiem jautājumiem aicinām sazināties ar Vivi Klientu apkalpošanas centru, zvanot pa diennakts bezmaksas tālruni 8760.

 

Izmaiņas būvniecības “zaļā koridora” principa piemērošanā

Informē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu būvniecības ieceru izvērtēšanu un saprastu kā projektētie objekti iekļausies esošajā pilsētvidē, kā arī sabiedrības informēšanas nolūkos varētu papildināt pašvaldības ģeoportālā “GeoRīga” esošo informāciju par jaunbūvēm Rīgā, ir ieviests papildu nosacījums ieceres virzībai būvniecības “zaļajā koridorā” – ēkas jaunbūves gadījumā Būvniecības informācijas sistēmā būvprojektā minimālā sastāvā jāietver arhitektūras daļas un teritorijas daļas (ja tāds izstrādāts) būves informācijas modelis .ifc formātā.

Tas nozīmē, ka turpmāk visām no jauna iesniegtajām iecerēm, lai pretendētu uz “zaļo koridoru”, būs jāizstrādā minētais modelis, jāaugšupielādē Būvniecības informācijas sistēmā un jāļauj to pārpublicēt ģeoportālā, tādējādi veicinot kvalitatīvu datu apmaiņu.

Ja departaments konstatēs modeļa neesību, “zaļā koridora” principa piemērošana tiks pārtraukta.

RĪGAS MEŽI aicina izstaigāt krāšņās galvaspilsētas puķu dobes – veltījumu Skolēnu dziesmu un deju svētkiem

, , , ,

Šovasar Rīga uzzied īpašā svētku noskaņā! SIA “Rīgas meži” apsaimniekotajos dārzos un parkos par godu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem uzziedējušas 15 unikālas puķu dobes. “Rīgas meži” aicina doties pastaigā pa Rīgas dārziem un parkiem, izbaudot ne tikai ziedu krāšņumu, bet arī katras dobes stāstu un māksliniecisko ideju.

Puķu dobju kompozīcijas veidotas, iedvesmojoties no kāda Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā virziena – kormūzikas, tautas un mūsdienu dejas, pūtēju un simfoniskajiem orķestriem, akordeonu, kokļu un tautas mūzikas, teātra mākslas, folkloras un citiem.

“Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra lepojas ar paveikto:

“Katra puķu dobe ir ne tikai skaists akcents pilsētvidē, bet arī mūsu dārznieku rūpīga darba, pacietības un mīlestības pret savu darbu rezultāts. Tās tiek veidotas un lolotas visdažādākajos laika apstākļos – saulē, lietū, vējā – ar lielu atbildību. Esmu patiesi gandarīta, ka šogad sabiedrība var ne tikai priecāties par ziedu krāšņumu, bet arī ieraudzīt katras dobes īpašo Dziesmu svētku stāstu.”

Šogad pirmo reizi plašākai sabiedrībai pieejama arī informācija par katrā dobē izmantotajām augu šķirnēm – tās iespējams aplūkot “Rīgas mežu” mājaslapā sadaļā “Dārzi un parki” (www.rigasmezi.lv/vasaras-puku-dobes-2025), kā arī klātienē pie dobēm izvietotajās informatīvajās plāksnītēs ar QR kodiem.

Skolēnu dziesmu un deju svētkiem veltītās puķu dobes izvietotas gan Rīgas centra parkos, gan apkaimēs – Esplanādē, Kronvalda parkā, pie Brīvības pieminekļa, Vērmanes dārzā, Zemitāna laukumā, Mežaparkā, Bastejkalnā, Ziedoņdārzā, Uzvaras parkā un citviet.

Puķu dobju karte

 

Pastaigās pa Rīgas parkiem varēs doties visu vasaru, vērojot, kā krāšņi saplaukst un sazied augu stādījumi. Puķu dobes savu pilnbriedu sasniegs jūlija beigās un augusta sākumā, kad norisināsies trešais “Rīgas mežu” rīkotais Baltijas Starptautiskais puķu dobju festivāls. Tā laikā apmeklētāji tradicionāli tiks aicināti balsot par savu favorīta dobi.

Rīgas vasaras puķu dobes šogad veido vairāk nekā 30 000 ziedaugu no aptuveni 190 šķirnēm – begonijas, balzamīnes, dālijas, gauras, verbenas un citi augi pārsteidz ar savu krāsu, faktūru un kompozicionālo daudzveidību.

“Rīgas meži” aicina rīdziniekus un pilsētas viesus iepazīt galvaspilsētas parkus, izbaudot puķu dobju krāšņumu un Dziesmu svētku stāstus, kas šovasar uzzied arī ziedu valodā!

Skolēnu Dziesmu un deju svētku puķu dobju ceļvedis:

Dziesmu un deju svētku puķu dobju digitālā karte “Rīgas mežu” mājas lapā – ŠEIT.

Puķu dobju saraksts un atrašanās vietas:

  1. Dziesmu un deju svētku dobe – veltījums visiem dalībniekiem; Esplanādes parkā, Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas stūrī (iedvesmas avots – Skolēnu dziesmu un deju svētku simbols)
  2. Akordeonu mūzikas dobe – Kronvalda parkā, pie Kongresu nama (iedvesmas avots – Raimonda Paula dziesmu popūrijs)
  3. Kormūzikas dobe – garās dobes Brīvības pieminekļa pakājē (iedvesmas avots – dziesma “Tavs karogs”)
  4. Tautas deju dobe – Zemitāna laukuma skvērā (iedvesmas avots – deja “Druvā bites dzied”)
  5. Tautas deju dobe – Esplanādes parkā, garās dobes starp gājēju celiņiem (iedvesmas avots – deja “Ciguļi”)
  6. Mūsdienu dejas dobe – Pārdaugavā, Kuldīgas un Slokas ielu krustojumā (iedvesmas avots – Dziesmu un deju svētku modelēšanas koncerta kompozīcijas)
  7. Pūtēju orķestru un instrumentālās mūzikas dobe – Neatkarības laukuma skvērā pie Rīgas pils (iedvesmas avots – dziesma “Atmostas Baltija”)
  8. Simfoniskās mūzikas dobe – Latvijas Nacionālās operas skvērā (iedvesmas avots – Elgas Īgenbergas skaņdarbs “Valsis” Aivara Krūmiņa aranžējumā)
  9. Folkloras dobe – Bastejkalnā, ejot no Brīvības pieminekļa puses (iedvesmas avots – folklora, Latvijas lauku ainava)
  10. Kormūzikas dobe – Līvu laukumā (iedvesmas avots – dziesma “Upe” (Jāņa Stībeļa mūzika un vārdi, aranž. Edgars Linde)
  11. Kormūzikas dobe – Uzvaras parkā (iedvesmas avots – “Saule, Pērkons, Daugava” (Mārtiņš Brauns / Rainis))
  12. Teātra mākslas dobe – Vērmanes dārzā, pie pieminekļa Krišjānim Baronam (iedvesmas avots ir teātra simbols – maska)
  13. Jauno mākslinieku dobe – apaļā dobe Vērmanes dārzā (iedvesmas avots – mākslas un tērpu dizaina pasaule, kur satiekas krāsa, faktūra, forma un stils)
  14. Kokļu mūzikas dobe – “Mežaparkā”, Atpūtas alejas sākumā pie skulptūras “Koklētājs ar bērniem” (iedvesmas avots – kokle, kokles stīgas)
  15. Tautas mūzikas dobe – Ziedoņdārzā pie strūklakas (iedvesmas avots – Dziesmu un deju svētku repertuāra dažādi skaņdarbi)

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Rīga iesaistās Eiropas projektā, lai sekmīgāk risinātu bezpajumtniecības problēmu

Rīga piedalīsies starptautiskā projektā bezpajumtnieku apzināšanai, lai efektīvāk palīdzētu cilvēkiem bez mājokļa. Oktobrī vienu nakti notiks skaitīšana, kuras rezultātā plānots iegūt vērtīgus datus par cilvēkiem bez pajumtes — kur viņi uzturas, kāpēc nonākuši šādā situācijā un kā vislabāk viņiem palīdzēt.

Pašvaldības Labklājības departaments uzsācis dalību Eiropas projektā “European Homelessness Counts”, kura mērķis ir pēc vienotas metodoloģijas veikt bezpajumtnieku skaitīšanu, lai identificētu cilvēkus bez mājokļa, izprastu viņu dzīves apstākļus, iemeslus, kāpēc viņi palikuši bez pajumtes, un kā palīdzēt.

Šī iniciatīva aptver 35 pilsētas Eiropā un plānots, ka skaitīšana vienlaikus notiks vienu nakti šī gada oktobrī. Tajā iesaistīsies Labklājības departaments sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāti, kā arī Rīgas Sociālais dienests, patversmes, Mobilā brigāde ielu sociālajam darbam ar bezpajumtniekiem, krīzes centri, pašvaldības policija, ārstniecības iestādes un ieslodzījuma vietas. Rīga tiks sadalīta zonās, kuras apsekos brīvprātīgie kopā ar speciālistiem, lai anketētu bezpajumtniekus.

Skaitīšanas uzdevums nav vien statistikas vākšana, bet arī padziļināta izpratne par bezpajumtniecības būtību. Rīgas pašvaldības dalība šajā projektā sniegtu iespēju pēc vienotas metodoloģijas principiem uzskaitīt bezpajumtniekus, kuri saņem sociālos pakalpojumus institūcijās, kā arī uzturas dzīvošanai nepiemērotās vietās. Vienlaikus jāuzsver, ka precīzi dati ir nepieciešami, lai varētu spriest par bezpajumtniecības tendenci kopumā un lemtu par bezpajumtniekiem nepieciešamo sociālo pakalpojumu attīstīšanu un organizēšanu.

Eiropā līdz šim nav bijusi vienota pieeja šāda veida uzskaitei, tomēr ziemeļvalstīs, piemēram, Somijā, šāda skaitīšana notiek ik pēc diviem gadiem, iekļaujot arī personas, kas īslaicīgi mitinās pie draugiem vai radiem. Tas ļauj konstatēt, kur bezpajumtnieki dzīvo – ārā, dārza būdiņās, kāpņu telpās, patversmēs vai pie paziņām –, sniedzot plašāku priekšstatu par viņu situāciju. Ir svarīgi saprast, ka bezpajumtnieks ne vienmēr ir asociāls; cilvēks var zaudēt mājokli dažādu iemeslu dēļ un īslaicīgi mitināties hosteļos, pie draugiem vai radiniekiem.

Rīgas domes Labklājības departaments regulāri vāc un analizē datus par bezpajumtniecību Latvijas galvaspilsētā. 2024. gadā ziemas mēnešos patversmēs un naktspatversmēs bija pieejamas 617 vietas, kuras vidēji dienā izmantoja 565 personas. Tendence rāda, ka klientu skaits samazinās, taču problēmas ir daudz plašākas.

Galvenie iemesli, kāpēc cilvēki ilgstoši paliek patversmēs, ir ilgstoša alkohola atkarība un veselības problēmas, kā arī zems pašvērtējums un motivācijas trūkums uzlabot savu dzīves situāciju. Alkohola atkarība pastiprina sociālo atstumtību – cilvēks pasliktina savu garīgo un fizisko veselību, zaudē darba spējas un sociālās prasmes, kas apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā.

Savukārt mājokļa problēmu risināšanu sarežģī arī tas, ka bezpajumtniekus ir grūti iesaistīt darba tirgū. Bez pastāvīgiem ienākumiem nav iespējams veikt pirmo iemaksu par īri, kā arī regulāri segt dzīvesvietas izdevumus. Daudzi pierod pie patversmes nodrošinātajām ērtībām un nevēlas aktīvi risināt dzīvesvietas jautājumu.

Dati liecina, ka Rīgā bezpajumtniecība visbiežāk skar cilvēkus vecumā no 51 līdz 61 gadiem – šajā grupā ietilpst 29 % patversmju klientu. 24 % cilvēku ir vecumā no 41 līdz 50 gadiem, bet 17 % ir vecumā gan no 31 līdz 40 gadiem, gan no 62 līdz 70 gadiem. Tikai 5 % personu ir vecumā virs 71 gada. Salīdzinot ar 2023./2024. gada datiem, skaits vecuma grupā no 51 līdz 61 gadiem pieaudzis par 2 %, grupā no 41 līdz 50 gadiem – par 1 %, bet no 62 līdz 70 gadiem samazinājies par 1 %. Vecuma grupās no 18 līdz 30 gadiem un no 31 līdz 40 gadiem būtisku izmaiņu nav.

Skaitīšana sniegs datus par bezpajumtnieku pilsonību, ienākumu avotiem un sociālajiem apstākļiem, ģimenes statusu, cik ilgi ir bez pastāvīgas dzīvesvietas. Tiks mēģināts noskaidrot, kuriem cilvēkiem draud izlikšana no mājokļa un kā viņiem savlaicīgi palīdzēt. Lai arī iespējams, ka šoreiz neizdosies pilnībā apzināt personas, kas mitinās pie radiem vai draugiem, rezultāti būs nozīmīgs solis pretim izpratnei par bezpajumtniecības raksturu un apmēru Rīgā.

Datu analīze tiks nodota politikas veidotājiem, lai izstrādātu palīdzības stratēģijas un attīstītu sociālos pakalpojumus. Piemēram, Rīgā joprojām pastāv liela rinda uz sociālajiem dzīvokļiem, un šī jautājuma risināšana uzlabotu daudzu cilvēku dzīves kvalitāti.

2023. gada 24. novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja ES un tās dalībvalstis līdz 2030. gadam izskaust bezpajumtniecību, izstrādājot ES satvaru valsts stratēģijām, atceļot kriminālatbildību par bezpajumtniecību un turpinot piešķirt finansējumu šīs problēmas risināšanai.

 

Līdzdalības budžeta konkursa otrajā kārtā virzītas 37 rīdzinieku idejas; ieceres apskatāmas portālā georiga.eu

,

Rīdzinieki līdzdalības budžeta konkursā iesnieguši kopā 39 ideju projektus 26 apkaimēs, no kuriem konkursa komisija tālākai vērtēšanai virzīja 37 ieceres. Par projektiem iedzīvotāji varēs balsot novembrī vietnē geolatvija.lv, bet līdz tam ar iecerēm var iepazīties Rīgas pašvaldības portālā georiga.eu.

Tagad otrajā kārtā pieteikumu īstenošanas iespējas un izmaksas izvērtēs atbilstošās Rīgas pašvaldības un valsts iestādes, kuras sniegs atzinumus. Pēc atzinumu saņemšanas rudenī komisija vēlreiz izskatīs projektu ideju pieteikumus un virzīs tos iedzīvotāju balsojumam. Iedzīvotāji par projektu idejām varēs balsot visa novembra garumā.

Arī šogad īpaša uzmanība pievērsta aktīvās atpūtas un rotaļu laukumu labiekārtošanai, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku, gan dažādu sporta laukumu un trašu izveidi. Kā aktīvākie šogad ideju iesniegšanā bijuši Centra un Teikas punkta apkaimju iedzīvotāji, piesakot kopā deviņus projektus no katra apkaimju punkta – no Centra četri projekti, no Mežciema un Teikas apkaimēm katrā pa trim pieteikumiem, divi pieteikumi no Sarkandaugavas un pa vienam pieteikumam no Brasas, Grīziņkalna, Mežaparka, Bukultiem, Juglas un Purvciema.

Lielākais pieteikumu skaits līdz šim saņemts 2023. gadā – iedzīvotāji iesnieguši kopā 48 pieteikumus labiekārtojumu izveidei 32 apkaimēs. Savukārt pērn iesniegti 30 ideju projekti 22 apkaimēs.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 33 projekts ir īstenots pilnībā, bet 20 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

 

Rīga kļūst skaistāka – atjaunoti celiņi Latgales parkā

Rīgas pašvaldība arī šogad turpina labiekārtot galvaspilsētu, padarot to zaļāku un iedzīvotājiem draudzīgāku. Patlaban Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments pabeidzis šogad plānotos celiņu atjaunošanas darbus Latgales parkā, kuru gaitā uzlabots segums parka daļā pie Sporta manēžas. Pilnībā visus parka celiņus iecerēts sakārtot nākamgad.

Darbu gaitā demontēts vecais asfalta segums un betona apmales, izrakta grunts un sagatavota jauna celiņu gultne aptuveni 1000 kubikmetru apjomā, uzklāts jauns asfalta segums vairāk nekā 1600 kvadrātmetru platībā, uzstādītas jaunas apmales 800 metru garumā un atjaunots zāliens gandrīz 500 kvadrātmetru platībā.

Darbus izpildīja SIA “Roadeks” par kopējo summu 200 730 eiro bez PVN.

Latgales parks (kas iepriekš saucās Maskavas dārzs) atrodas teritorijā starp Mazā Krasta, Maskavas, Balvu un Kojusalas ielām, tā platība ir 6,2 ha. Parku bijušās dārzniecības teritorijā sāka ierīkot 1937. gadā pēc latviešu daiļdārznieka un ainavu arhitekta Andreja Zeidaka projekta.

Šis parks ir nozīmīgs apkaimes atpūtas punkts, kur jau iepriekš veikti būtiski labiekārtojumi. Pirms trim gadiem tur tika realizēts līdzdalības budžeta projekts – atjaunots vecais bērnu rotaļu laukums un izveidots jauns vingrošanas laukums, kas apmeklētājiem tika atvērts 2022. gada vasarā. Laukumos uzstādītas deviņas rotaļu ierīces lielajā rotaļu zonā un sešas ierīces mazākiem bērniem. Vingrošanas laukumā ir gumijas segums, pievilkšanās stieņi, līdztekas, barjeras un trenažieri. Apkārt laukumiem uzstādītas velonovietnes, soliņi un atkritumu tvertnes, kā arī atjaunoti celiņi, kas nodrošina ērtu piekļuvi.

Rīgas pašvaldība 2025. gadā turpina aktīvu darbu pie pilsētas labiekārtošanas. Šogad iecerēts iestādīt simtiem jaunu koku un krūmu, atjaunot vairākus rotaļu un atpūtas laukumus, uzlabot peldvietas un sakārtot vairākas parku teritorijas. Celiņu seguma atjaunošanas darbi šogad norisinās arī Uzvaras parkā un citviet.

 

Rīgā turpinās veloceļa izbūve Vilhelma Purvīša ielā, darbi rit atbilstoši plānam

,

Rīgā kopš marta beigām norit darbs pie veloceļa izbūves Vilhelma Purvīša ielā. Darbi būvobjektā uz priekšu virzās atbilstoši plānotajam grafikam, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Jūlijā V. Purvīša un Lastādijas ielu krustojumā plānots izbūvēt ietves, apgaismojumu un jaunus luksoforus.

Būvdarbi paralēli norit visā ielas garumā. Šobrīd V. Purvīša ielas posmā no Ģenerāļa Radziņa krastmalas līdz Prāgas ielai, vienā ielas pusē izbūvēta bruģakmens seguma ietve un veloceļa pamats. Savukārt posmā no Elijas ielas līdz Emīlijas Benjamiņas ielai, Zinātņu akadēmijas pusē bruģakmens seguma ietve izbūvēta daļēji. Tāpat daļēji visā objektā ir izbūvētas jaunas gūlijas, apgaismojuma un luksoforu kabeļu aizsargcaurules.

Šobrīd V. Purvīša ielas posmā no Ģenerāļa Radziņa krastmalas līdz Emīlijas Benjamiņas ielai turpinās ietvju izbūve. Tāpat, atbilstoši darbu plānam, jūlijā V. Purvīša un Lastādijas ielu krustojumā izbūvēs apgaismojumu un jaunus luksoforus.

Iepriekš jau ziņots, ka projekta ietvaros visas V. Purvīša ielas garumā, no Dzirnavu ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai, izbūvēs veloceļu, atjaunos ielas segumu, kā arī veiks ielas labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus.

V. Purvīša ielas posmā no Emīlijas Benjamiņas ielas līdz Lastādijas ielai, katrā ielas pusē izbūvēs no brauktuves nodalītu vienvirziena velosipēdu ceļu. Savukārt V. Purvīša ielas labajā pusē, posmā no Lastādijas ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai, izbūvēs no brauktuves nodalītu divvirziena velosipēdu ceļu. Tāpat projekta ietvaros V. Purvīša ielā veiks labiekārtošanas darbus, uzstādot četrus solus, 23 velo novietnes un 12 atkritumu urnas, kā arī ielas apzaļumošanu, iestādot 56 kokus.

Darbus veic SIA CBF “Ļ-KO” un to kopējās izmaksas ir 1,8 miljoni eiro.

 

Sāksies projekta “Bērnu rotaļlaukums “Pupuķa ligzda”” būvdarbi

Šonedēļ tiks sākta Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursa ietvaros iesniegtā projekta “Bērnu rotaļlaukums “Pupuķa ligzda”” būvniecība. Projekta ietvaros Jaunciemā līdz šī gada beigām izbūvēs jaunu atpūtas zonu bērniem un jauniešiem.

Projektu Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursam iesniedza biedrība “Jaunciema attīstības biedrība”. Izbūvējot jaunu atpūtas zonu bērniem, Jaunciema apkaimē taps par vienu labiekārtotu un sakoptu teritoriju vairāk. Teritoriju pie Jaunciema 5. šķērslīnijas pārveidos par drošu un patīkamu vidi ģimenēm ar bērniem vecumā līdz 16 gadiem, veicinot aktīvu atpūtu.

Projekts paredz sakopt teritoriju un izbūvēt daudzfunkcionālus rotaļu un vingrošanas kompleksus ar slidkalniņu, rāpšanās un vingrošanas elementiem, kā arī uzstādīt šūpoles ar ligzdu, karuseli – piramīdu, atsevišķu slidkalniņu un divus šūpuļtīklus. Papildus tam teritorijā izvietos divas vingrošanas iekārtas. Tāpat projekta ietvaros uzstādīs arī labiekārtojuma elementus – atpūtas solus, atkritumu urnu un informatīvu stendu par apkārtnē sastopamajiem augiem un putnu – pupuķi. Stenda dizainā paredzēts iekļaut arī dekoratīvu elementu – pupuķa atveidu, kas simbolizē Jaunciema apkaimei raksturīgo putnu.

  Vairāk par projektu – ŠEIT.

Būvdarbus veiks SIA “JLD”.

 

Rīgas pašvaldība iznomās nekustamo īpašumu kafejnīcas ierīkošanai Uzvaras parkā

Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments uz pieciem gadiem iznomās nekustamo īpašumu kafejnīcas ierīkošanai Uzvaras parka teritorijā.

Izsludināta pirmā nomas tiesību mutiskā izsole nekustamā īpašuma Uzvaras bulvārī 15, daļai, kas sastāv no kafejnīcas/īslaicīgas lietošanas būves – kafejnīcas zāles ar platību 55,60 m2, kafejnīcas virtuves ar platību 19,90 m2, kafejnīcas palīgtelpas ar platību 6,10 m2, vasaras kafejnīcas, kafejnīcas terases un lieveņa ar kopējo platību 190,10 m2, tualetes telpas ar kopējo platību 36,10 m2 un zemesgabala.

Īpašuma kopējā platība ir 307,80 m2 un zemesgabala kopējā platība 370 m2.

Īpašums tiek iznomāts sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, kafejnīcas iekārtošanai un tās darbības nodrošināšanai, kā arī sabiedrisko tualešu darbības nodrošināšanai un publiskai bezmaksas pieejamībai katru dienu laikā no plkst. 8.00 līdz plkst. 21.00.

Izsoles sākuma nomas maksa par nekustamo īpašumu tiek noteikta 300 eiro mēnesī (bez PVN), viens izsoles solis 30 eiro.

Nekustamā īpašuma nomas līguma termiņš ir 5 (pieci) gadi no nekustamā īpašuma nomas līguma spēkā stāšanās dienas.

Nomniekam ir pienākums līdz 15. augustam par saviem līdzekļiem, atbilstoši normatīvo aktu prasībām iekārtot kafejnīcu, un par saviem līdzekļiem uzsākt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām un nodrošināt sabiedrisko tualešu publisko pieejamību no 15. augusta.

Pretendentu pieteikšanās termiņš dalībai nekustamā īpašuma nomas tiesību mutiskajā izsolē tiek noteikts līdz 2025. gada 10. jūlijam.

  • Vairāk informācijas par Nekustamo īpašumu, izsoles noteikumiem un iznomāšanas nosacījumiem, pieteikšanos izsolei un izsoles norisi – ŠEIT.
  • Nekustamo īpašumu var apskatīt, iepriekš sazinoties un vienojoties par konkrēto apskates laiku ar Z. Pūpi, tālr. +37167026007; e‑pasts: zane.pupe@riga.lv; D. Dārziņu, tālr. +387167026004; e-pasts: daiga.darzina@riga.lv.
  • Jautājumu gadījumā par izsoles norisi sazinieties ar Ingu Eglīti, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departamenta Nekustamā īpašuma iznomāšanas komisijas pārstāvi, tālrunis: +371 67012662, e-pasts: inga.eglite@riga.lv.