Arhīvs birkai: Attīstība

Pārvērt inovāciju par produktu – pieteikšanās bezmaksas apmācību programmai ir atvērta

Latvijai stiprinot savu zinātnes un inovāciju ekosistēmu, Venture Catalysts piedāvā unikālu iespēju pētniekiem un uzņēmējiem apgūt prasmes, zināšanas un saņemt atbalstu, kas nepieciešams, lai idejas pārvērstu tirgū realizējamos produktos un pakalpojumos.

Programma ir izstrādāta uzņēmumu dibinātājiem, akadēmiskām komandām un doktorantiem, kuri darbojas zinātnes un biznesa krustpunktā. Venture Catalysts ir praktiska, apmācību programma, kas koncentrējas uz komercializācijas, inovāciju stratēģijas, līderības un jaunuzņēmumu attīstības jautājumiem. Programmas dalībnieki soli pa solim apgūst, kā izveidot dzīvotspējīgu deep tech uzņēmumu – no tirgus potenciāla izvērtēšanas līdz biznesa modeļa izstrādei un investoru piesaistei.

Programmu organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un īsteno UniLab sadarbībā ar RTU Rīgas Biznesa skolu un RISEBA. Tā tiek līdzfinansēta no Eiropas Savienības līdzekļiem un ir daļa no plašākas iniciatīvas, kuras mērķis ir veicināt ilgtspējīgu, uz pētniecību balstītu inovāciju attīstību visā Latvijā.

“Dalībnieku vidū mēs redzam lielu interesi par komandas biedru atrašanu, tādēļ interesentiem piedāvājam arī pievienoties un izpētīt līdzdibinātāju datubāzi “Pool of co-founders”, kurā ir gan cilvēki ar zinātnisku, gan komerciālu pieredzi. Programmas laikā dalībnieki satiek arī jau pieredzējušus jaunuzņēmumu vadītājus, kuri dalās ar saviem komandas veidošanas izaicinājumiem,”

dalās Voldemārs Brēdiķis, Venture Catalysts programmas mentors un pasniedzējs.

Venture Catalysts apvieno desmit pieredzējušu ekspertu vadītas darbnīcas, personalizētu mentorēšanu un mērķtiecīgu tīklošanos, lai palīdzētu dalībniekiem pārvērst idejas reālā produktā. Programma norisināsies no 2025. gada 29. jūlija līdz 28. augustam, un pieteikšanās jau ir atvērta.

Lai pieteiktos vai uzzinātu vairāk, apmeklējiet Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras tīmekļa vietni.

Par Venture Catalysts

Venture Catalysts ir valsts līmeņa apmācību iniciatīva, kas atbalsta zinātnē balstītu jaunuzņēmumu attīstību Latvijā. Programma ir LIAA, UniLab, RTU Rīgas Biznesa skolas un RISEBA kopprojekts, kas tiek īstenota ERAF projekta “Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai” (ID Nr. 1.2.3.1/1/23/I/001) ietvaros. Tās mērķis ir paātrināt deep tech inovāciju komercializāciju un veicināt dinamiskāku, starptautiski konkurētspējīgu jaunuzņēmumu ekosistēmu Latvijā.

 

Vakarbuļļu pludmalē uzstādīts jauns vasaras dušas paviljons

Sākoties peldsezonai, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments pabeidzis Vakarbuļļu peldvietas vasaras dušas paviljona koka konstrukciju un ūdens padeves sistēmas renovāciju, un dušas tagad ir pieejamas pludmales apmeklētājiem.

“Ar katru soli, ko speram, lai uzlabotu mūsu pilsētas peldvietas, mēs ne tikai radām ērtības, bet arī veidojam vidi, kur cilvēki var droši un patīkami atpūsties. Rīga pelnījusi, lai tās pludmales būtu vieta, kur gribas atgriezties,”

uzsver departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Darbu gaitā veikta dušas grīdas seguma nomaiņa, kā arī būves cokola un kāpņu koka konstrukciju atjaunošana. Dušās ierīkoti izņemami koka režģi, kuri nodrošina vides pieejamību visās dušas telpā, ierīkota jauna lietus noteces sistēma, atjaunoti ūdens dušu pieslēgumi un dušas sienas attīrītas no dzelzs un kaļķa nogulsnēm.

123456

Tāpat pludmalē turpinās šogad sāktie Vakarbuļļu glābšanas dienesta stacijas būvniecības darbi. Patlaban izbūvēta dzelzsbetona pamatne un tiek sākta glābšanas stacijas ēkas sienu karkasa montāža.

Vakarbuļļu peldvieta ir viena no trijām Rīgas oficiālajām peldvietām, kur plīvo Zilais karogs, kas apliecina šīs peldvietas atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem.

Zilā karoga iegūšanai peldvietām jāatbilst kopā 33 ūdens kvalitātes, pludmales servisa un apsaimniekošanas, drošības, vides informācijas un izglītības kritērijiem. Ieviešot Zilā karoga kritērijus, peldvietas tiek apsaimniekotas, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus un pievēršot lielu uzmanību vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē.

Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī, un 19 aktīvās atpūtas zonas pie ūdens, taču pie tām nedežurē glābēji. Peldsezonas laikā reizi mēnesī tiek veikts peldūdens kvalitātes monitorings – peldūdens mikrobioloģisko testēšana. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē.

Peldsezonas laikā peldvietu un aktīvās atpūtas zonu teritorijās tiek nodrošināta patstāvīga teritoriju uzturēšana – atkritumu savākšana un izvešana, zāliena pļaušana, piebraucamo ceļu un gājēju ietvju uzturēšana, apstādījumu kopšana, labiekārtojuma elementu uzturēšana, atjaunošana, peldvietās tiek veikta smilts virskārtas irdināšana.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama – ŠEIT.

 

Vecāķu un Vakarbuļļu peldvietās tagad pieejami īpaši peldkrēsli iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem

,

Lai uzlabotu vides pieejamību un sniegtu iespēju pilnā apmērā izmantot peldvietas iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments peldvietās “Vakarbuļļi” un “Vecāķi” tagad nodrošina iespēju izmantot īpašus peldēšanās ratiņkrēslus.

“Katram cilvēkam ir jābūt iespējai izbaudīt jūru, smiltis un vasaru. Mēs turpinām darbu, lai Rīgas peldvietas būtu pieejamas ikvienam, un pakāpeniski ieviesīsim jaunus uzlabojumus,”

uzsver departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Katrā no minētajām peldvietām ir pieejami divi pārvietojami peldēšanās ratiņkrēsli, kas paredzēti drošai peldēšanās nodrošināšanai cilvēkiem ar kustību traucējumiem, asistenta pavadībā.

Šim ratiņkrēslam ir laba peldspēja, uzstādīšanai nav nepieciešami papildu instrumenti, tas ir viegli salokāms, pārvietojams un stabils. Krēsls balstās uz trīs platiem pumpējamiem riteņiem, kas papildus ūdenī nodrošina pludiņu funkciju, kā arī ir aprīkots ar roku balstiem, regulējams trīs dažādās sēžam pozīcijās, aprīkots ar drošības jostām.

Peldēšanās ratiņkrēsli peldvietās “Vakarbuļļi” un “Vecāķi” ir pieejami publiskai lietošanai bez maksas. Personu pavadošie asistenti ratiņkrēslus var saņemt peldvietu glābšanas stacijās pie glābējiem.

Katrā peldvietas pieejā ir izvietotas informācijas zīmes par peldēšanās ratiņkrēslu saņemšanas iespēju un norādīts glābšanas dienesta darbinieku tālruņa numurs.

 

Metu konkursam par Neatkarības laukuma attīstību iesniegti 9 meti

Rīgas pašvaldības metu konkursam “Neatkarības laukuma attīstība” iesniegti 9 metu piedāvājumi. Šonedēļ žūrija sāks metu vērtēšanu, un konkursa rezultāti tiks paziņoti augusta sākumā.

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtē konkursa žūrija, novērtējot Neatkarības laukuma un vides objekta rakstura vienotību, arhitektoniski telpisko, ainavisko un pilsētbūvniecisko kvalitāti, vides objekta māksliniecisko vērtību un oriģinalitāti, tā emocionālo un idejisko vēstījumu, kā arī piedāvātos tehniskos risinājumus un to ilgtspēju.

Līdz rezultātu paziņošanai tiks saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Metu konkursa kopējais balvu fonds ir 20 000 eiro, kas tiek finansēts no Rīgas pašvaldības Infrastruktūras fonda. Pirmās vietas ieguvējam jeb konkursa uzvarētājam tiks piešķirti 7000 eiro, otrās vietas ieguvējam – 5500 eiro, trešās vietas ieguvējam – 4500 eiro. Plānots piešķirt arī divas veicināšanas godalgas 1500 eiro apmērā. Pēc konkursa noslēguma paredzēta sarunu procedūra ar uzvarētāju, lai uzsāktu būvprojekta izstrādi.

Žūrijas komisijā strādā biedrības „4. maija Deklarācijas klubs” prezidente Velta Čebotarenoka, ainavu arhitekte Natālija Ņitavska, arhitekts Andris Kronbergs, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne, scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Dagnis Samausks un Lelde Jukāma. Žūrijas komisiju vada Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola.

Jau ziņots, ka šā gada martā Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izsludinājis metu konkursu par Neatkarības laukuma telpisko attīstību. Metu konkursā iecerēts gūt labāko pilsētvides, ainavisko un māksliniecisko risinājumu laukumam un neatkarību simbolizējošam vides objektam, kas tajā tiktu izveidots.

Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, un konkurss ir nozīmīgs solis ceļā uz šim vēsturiskajam notikumam veltītas vietas izveidi galvaspilsētā. Metu konkursa idejas autors ir biedrība “4. maija Deklarācijas klubs”, pēc kuras ierosinājuma 2018. gadā Jēkaba laukums pārdēvēts par Neatkarības laukumu.

Par Neatkarības laukumu

Neatkarības laukums atrodas Vecrīgā līdzās Latvijas Bankas ēkai un izstāžu zālei “Arsenāls”. No 18. līdz pat 20. gadsimtam tas izmantots galvenokārt militārām mācībām un parādēm, dažkārt arī publiskiem sarīkojumiem, bet 1880.gadā tajā norisinājušies Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki. 20. gadsimta sākumā pēc ainavu arhitekta Georga Kūfalta projekta laukumā izveidoti apstādījumi un diagonāli celiņi, kas tā plānojumā redzami vēl šodien. Padomju okupācijas gados laukums pārdēvēts par Černiševska laukumu, bet 1987.gadā atjaunots Jēkaba laukuma nosaukums.

2018.gadā Saeima pieņēma lēmumu pārsaukt Jēkaba laukumu par Neatkarības laukumu. Nosaukuma maiņu rosināja “4.maija Deklarācijas klubs” — biedrība, kura apvieno Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātus, kuri 1990.gada 4.maijā balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

 

Vecmīlgrāvī izveidots jauns skeitparks

Aizvadītās nedēļas nogalē Vecmīlgrāvī, pie kultūras pils Ziemeļblāzma, atklāts jauns skeitparks, kas tapis pēc iedzīvotāju iniciatīvas ar līdzdalības budžeta atbalstu.

“Vecmīlgrāvja skeitparks ir lielisks piemērs tam, kā sabiedrības līdzdalība, apkaimes biedrības līderība un mērķtiecīga iniciatīva spēj pārvērst ideju par dzīvu, iedvesmojošu vietu visām paaudzēm. Šis skeitparks nav tikai sporta būve – tā ir droša, atvērta un radošumu veicinoša vide, kas vieno jauniešus, ģimenes un visas Ziemeļrīgas apkaimes. Ir patiesi aizkustinoši redzēt, kā sapnis, ko balsojumā atbalstīja vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku, šodien pārtapis vietā, kur gribas būt,”

skeitparka atklāšanas pasākumā uzsvēra Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Pasākuma laikā tika stāstīts par pareizu parka pielietojumu, skeitparka etiķeti un drošību atrodoties skeitparka teritorijā, bet saldajā ēdienā – tika rādīti paraugdemonstrējumi no profesionāliem skeitborda un BMX braucējiem.

Skeitparks tapis pēc Vecmīlgrāvja attīstības biedrības iniciatīvas un projekts realizēts, izmantojot pašvaldības piedāvāto līdzdalības budžeta finansējumu.

Modernais un kvalitatīvi būvētais skeitparks Vecmīlgrāvī būs vērtīgs pienesums Rīgas sporta infrastruktūrai, jo Vecmīlgrāvī un tā tuvējās apkaimēs šobrīd publiskai lietošanai nav pieejama šāda tipa sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūra. Skeitparkā izveidotas rampas, līstes, pauguri un kolonas, kas izbūvētas uz betona virsmas.

📸 FOTO

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 31 projekts ir īstenots pilnībā, bet 22 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

Šajā pavasarī rīdzinieki līdzdalības budžeta konkursā iesnieguši kopā 39 ideju projektus 26 apkaimēs. Arī šogad īpaša uzmanība pievērsta aktīvās atpūtas un rotaļu laukumu labiekārtošanai, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku, gan dažādu sporta laukumu un trašu izveidi. Balsošana par projektiem plānota novembrī. Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.

 

Vecmīlgrāvī atklās jaunu skeitparku

Svētdien, 15. jūnijā, plkst.12.00 Vecmīgrāvī, Augusta Dombrovska ielā 60 tiks atklāts jauns skeitparks, kas tapis pēc iedzīvotāju iniciatīvas ar līdzdalības budžeta atbalstu.

Svinīgajā atklāšanā piedalīsies Rīgas domes pārstāvji, skeitparka būvnieki SIA “Mind Work Ramps” un Latvijas Skeitborda federācijas pārstāvji.

Pasākumā tiks stāstīts par pareizu parka pielietojumu, skeitparka etiķeti un drošību atrodoties skeitparka teritorijā un saldajā ēdienā – tiks rādīti paraugdemonstrējumi no profesionāliem skeitborda un BMX braucējiem.

Skeitparks tapis pēc Vecmīlgrāvja attīstības biedrības iniciatīvas un projekts realizēts, izmantojot pašvaldības piedāvāto līdzdalības budžeta finansējumu.

Modernais un kvalitatīvi būvētais skeitparks Vecmīlgrāvī būs vērtīgs pienesums Rīgas sporta infrastruktūrai, jo Vecmīlgrāvī un tā tuvējās apkaimēs šobrīd publiskai lietošanai nav pieejama šāda tipa sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūra. Skeitparkā izveidotas rampas, līstes, pauguri un kolonas, kas izbūvētas uz betona virsmas.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 31 projekts ir īstenots pilnībā, bet 22 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

Šajā pavasarī rīdzinieki līdzdalības budžeta konkursā iesnieguši kopā 39 ideju projektus 26 apkaimēs. Arī šogad īpaša uzmanība pievērsta aktīvās atpūtas un rotaļu laukumu labiekārtošanai, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku, gan dažādu sporta laukumu un trašu izveidi. Balsošana par projektiem plānota novembrī. Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.

 

Rīgā turpinās Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība – darbi rit atbilstoši plānam

,

Rīgā kopš pērnā gada decembra notiek vērienīgā Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība. Darbi būvobjektā uz priekšu virzās atbilstoši darbu grafikam. Ņemot vērā, ka būvdarbu teritorija ir ļoti plaša, tā ir sadalīta mazākās darbu zonās un visās notiek intensīvi būvdarbi. Šobrīd objektā turpinās gan pārvada, gan ceļu konstrukcijas, gan inženiertehnisko komunikāciju izbūve un citi darbi. Būvdarbus plānots pabeigt 2027. gadā. Darbu laikā spēkā ir arī ilglaicīgi satiksmes ierobežojumi par kuriem pašvaldība informē atsevišķi.

Projekta pilnais nosaukums ir “Jāņa Čakstes gatves izbūve” un tas ir sadalīts divās kārtās – Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai (1. kārta), kurā darbus veic pilnsabiedrība “DTTB”, kuru veido ceļu būves firma SIA “Binders” un SIA “Tilts”, un Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai (2. kārta), kurā darbus veic SIA “ACBR”.

Projekta pirmajā kārtā, posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai, turpinās pārvada būvniecība Ziepniekkalna ielā un pār Mālu ielu. Ziepniekkalna ielas pārvadam pilnībā uzbūvēti septiņi no projektā paredzētajiem 11 balstiem, šobrīd turpinās atlikušo balstu izbūve, kā arī starp izbūvētajiem balstiem tiek uzstādīti veidņi un turas pārvada laidumam. Tāpat šobrīd turpinās gājēju tuneļu izbūve pie Līvciema un Padures ielas – abiem tuneļiem pabeigta velvi balstošo atbalstsienu būvniecība. Jūnijā turpināsies pāļu dzīšana pārvadam pār Mālu ielu, kā arī tērauda velvju uzstādīšana un atbalstsienu betonēšana abiem gājēju tuneļiem. Tāpat ir sākta arī Valdeķu ielas pārvada būvniecība pār Čakstes gatvi, šobrīd notiek sagatavošanās darbi, lai tuvākajā laikā sāktu izmēģinājuma pāļu dzīšanu.

Savukārt Ozolciema ielas posmā no Rīgas Ziepniekkalna vidusskolas līdz Līvciema ielai un lielākajā daļā posmā no Līvciema ielas līdz Mālu ielai ir izbūvētas topošā veloceļa apmales. Maijā būvobjektā sāka arī pirmos asfaltēšanas darbus, ieklājot veloceļa asfalta segumu minētajos ielu posmos un gar Jāņa Čakstes gatvi – posmā no Mālu ielas līdz Padures ielai.

Līdztekus ceļu konstrukciju būvniecībai objektā izbūvē arī dažādas inženiertehniskās komunikācijas – lietus ūdens un sadzīves kanalizāciju, pārbūvē gāzes vadu un esošo ūdensvadu, kā arī turpinās apgaismojuma un elektronisko sakaru tīklu būvniecība. Lietus ūdens kanalizācija izbūvēta 40% apmērā jeb 4,4 km no projektā kopumā paredzētajiem 11 km lietus ūdens kanalizācijas cauruļvadu. Sadzīves kanalizācija šobrīd tiek pārbūvēta Ozolciema ielas divos krustojumos – ar Valdeķu un Līvciema ielu.

Projekta otrajā kārtā, posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai, ir izbūvēti vairāk kā 80% no projektā paredzētajiem pārvada urbpāļiem un turpinās darbs pie balstu būvniecības. Tāpat šobrīd no 46 balstiem 20 ir pabeigti betonēšanas darbi, kā arī sākti pirmie sagatavošanās darbi laidumu būvniecībai – turu montāža, veidņošana un stiegrošana. Tuvākajā laikā plānots sākt atbalstsienu būvniecību tilta pieejām.

Šobrīd arī turpinās jaunas ceļa konstrukcijas izbūve uz Jelgavas šosejas brauktuves kreisajā pusē, virzienā uz Jelgavu. Tuvākajās dienās transportlīdzekļu kustību plānots pārslēgt uz jaunizbūvēto asfaltbetona segumu, lai darbus varētu veikt brauktuves labajā pusē.

Paralēli šiem darbiem, visā objektā veic zemes darbus, augu zemes noņemšanu, ierakumu izstrādi un uzbēruma būvniecību. Šobrīd jau ir veikta ierakuma izstrāde jaunizbūvējamā rotācijas aplī uz Vienības gatves – iepretim tirdzniecības centram Aleja. Paralēli notiek drenāžas sistēmas izbūves darbi jaunizbūvējamā rotācijas apļa zonā. Atsevišķās zonās būvobjektā notiek gājēju un velo celiņu izbūve, kā arī ielu un ietvju apmaļu uzstādīšana.

No inženierkomunikācijām – izbūvēta lielākā daļa sakaru kabeļu kanalizācijas, tuvāko mēnešu laikā plānoti kabeļu pārslēgšanas darbi. Tāpat ir izbūvēta lielākā daļa elektroapgādes kabeļu un veikta AS “Sadales tīkls” kabeļu pārslēgšana. Tāpat ir uzsākta ielu apgaismojuma tīklu izbūve un maģistrālā stikla šķiedras lietus ūdens kolektora izbūve un atsevišķos posmos tiek izbūvēti lietus ūdens kolektori ar uztvērējgūlijām ar pieslēgumu maģistrālajiem kolektoriem.

📸 FOTO

Iepriekš jau ziņots, ka projekta ietvaros izbūvēs Jāņa Čakstes gatvi un ar to saistīto infrastruktūru posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Tāpat veiks inženiertīklu būvniecību un pārbūvi, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Realizējot projektu, tiks sakārtots apkārtējo ielu tīkls, nodrošinot ērtu satiksmes plūsmu. Tuvējās dzīvojamajās apkaimēs palielināsies drošība, jo realizējot projektu, samazināsies caurbraucošā auto transporta plūsmu cauri tām. Tāpat projekta realizācija nodrošinās kravas transporta tranzīta satiksmes sakārtošanu Daugavas kreisajā krastā.

Projekta izmaksas: 122 732 478,67 eiro (t.sk. PVN 21%), no tiem 60 185 896,00 eiro – Kohēzijas fonda līdzfinansējums, 62 546 582,67 eiro – Pašvaldības finansējums.

 

Aicina uz diskusiju par transporta un mobilitātes sistēmas attīstību Rīgas centrā nākamajos 25 gados

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 12. jūnijā aicina iedzīvotājus, uzņēmējus un citus interesentus uz diskusiju par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas transporta un mobilitātes attīstības plānojuma risinājumiem.

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas transporta un mobilitātes attīstības plānojuma izstrādi Rīgas pašvaldība sāka 2024. gada februārī. Plānojums tiek izstrādāts, lai noteiktu, kā nākamo 25 gadu laikā Rīgas centrā attīstīt transporta infrastruktūru un satiksmi – tostarp ielu tīklu, gājēju un veloinfrastruktūru, sabiedriskā transporta, ūdenstransporta un dzelzceļa satiksmi, kā arī transportlīdzekļu novietnes un mobilitātes punktus. Tāpat izstrādāti priekšlikumi risinājumiem, kā organizēt satiksmi Vecrīgā, kur veidot ātruma ierobežojumu zonas, kā apbraukt Rīgas centru.

Plānojumā tiks nostiprināta detalizēta ielu tīkla un ilgtspējīgas, videi draudzīgas transporta sistēmas attīstība nākotnē un tas būs viens no nozīmīgākajiem pilsētas plānošanas dokumentiem.

Tematiskā plānojuma izstrādi paredzēts pabeigt šā gada septembrī un pirms tā gala redakcijas izstrādes, pašvaldība to prezentēs sabiedrībai, skaidrojot iecerētos risinājumus.

● Diskusija notiks ceturtdien, 12. jūnijā no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00 klātienē Rīgas domes Sēžu zālē. Pasākumam varēs pievienoties arī tiešsaistē, izmantojot MS Teams platformu.

● Lai pieteiktu savu dalību diskusijā (klātienē vai attālināti), lūdzam reģistrēties līdz 11. jūnijam, aizpildot anketu – ŠEIT.

Anketā iespējams norādīt arī jautājumus, uz kuriem dalībnieki diskusijas laikā vēlētos saņemt atbildes.

Diskusiju rīko Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar plānojuma izstrādātājiem – piegādātāju apvienību SIA “E. Daniševska birojs” un SIA “Solvers”.

Plānojuma izstrādes laikā veikta esošās transporta sistēmas un normatīvo aktu izpēte, analizējot attīstības potenciālu, modelējot transporta intensitāti un plūsmas, izstrādājot transporta un mobilitātes attīstības plānu. Plānojuma izstrādē pašvaldība sadarbojas ar nozares ekspertiem, Satiksmes ministriju, VSIA “Latvijas valsts ceļi”, VAS “Latvijas dzelzceļš”, VSIA “Autotransporta direkcija”, SIA “Rīgas satiksme”, Rīgas Brīvostas pārvaldi, Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, AS “Pasažieru vilciens”, nevalstiskajām organizācijām, Pierīgas pašvaldībām u.c. organizācijām.

Tematiskais plānojums tiks apstiprināts ar Rīgas domes lēmumu un kalpos kā vadlīnijas šobrīd izstrādē esošajam Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumam.

 

Paziņojums par detālplānojuma redakcijas zemes vienībai Anniņmuižas bulvārī bez adreses nodošanu publiskajai apspriešanai

29.05.2025. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā pieņemts lēmums Nr. DA-25-16008-nd par detālplānojuma Anniņmuižas bulvārī bez adreses, kadastra apzīmējums 01000822077 redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai.

Lēmums

Detālplānojuma izstrādes mērķis ir izstrādāt priekšnoteikumus teritorijas ilgtspējīgai un tehniski – ekonomiski pamatotai izmantošanai daudzstāvu dzīvojamās apbūves attīstībai, palielinot atļauto apbūves stāvu skaitu detālplānojuma teritorijā.

Detālplānojuma ierosinātājs – sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Bonava Latvija”; izstrādātājs – sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Grupa93”.

 Publiskās apspriešanas termiņš ir 16 darba dienas, no 10.06.2025. līdz 03.07.2025.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 19.06.2025. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā “Rīga attīstās”.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 19.06.2025. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu ŠEIT.

 📌 Ar detālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105896.

 📌 Rakstiskus priekšlikumus līdz 03.07.2025. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 03.07.2025. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Slokas ielā 161 k-2, Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama – ŠEIT.

📌 Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105896.

 

Rīgas pašvaldība iepazīstinās ar zemo emisiju zonas projekta virzību

Pirmdien, 9. jūnijā, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments kopā ar SIA “Ernst & Young Baltic” ekspertiem organizēs tiešsaistes vebināru, kurā iepazīstinās ar līdz šim paveikto darbu, lai Rīgā līdz 2027. gada beigām ieviestu zemo emisiju zonu.

Zemo emisiju zona ir teritorija, kurā tiek īstenota satiksmes sistēmas pārkārtošana ar mērķi samazināt vides piesārņojumu un veicināt sabiedrības pārvietošanās paradumu maiņu. Šādas zonas ieviešana palīdz pilsētām visā pasaulē samazināt satiksmes radīto piesārņojumu, veicināt veselīgāku dzīvesveidu un padarīt pilsētvidi drošāku, klusāku un pieejamāku visiem.

Vebinārā būs iespēja uzzināt:

  • par zemo emisiju zonas ieviešanas projekta virzību;
  • iepazīties ar izstrādātajiem zemo emisiju zonas ieviešanas alternatīvajiem scenārijiem un to ietekmi uz gaisa kvalitātes uzlabošanu pilsētā;
  • uzzināt turpmākos soļus, kā arī uzdot interesējušos jautājumus.

Vebinārs norisināsies tiešsaistē MS TEAMS platformā 9. jūnijā no plkst. 16.00 līdz plkst. 18.00 un tiks translēts Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv un Rīgas pašvaldības Facebook kontā “Rīga attīstās”.

Lai kļūtu par vebināra aktīvo dalībnieku ar iespēju uzdot jautājumus un saņemtu pieslēgšanās saiti MS TEAMS platformai, aicinām reģistrēt savu dalību līdz 9. jūnija plkst.12.00. Reģistrēšanās anketa – ŠEIT.

Dalībnieki anketā tiek aicināti norādīt arī savus jautājumus, uz kuriem vēlas saņemt atbildi vebināra laikā.

Zemo emisiju zonas izveidi Rīgas pilsētā nosaka 2020. gada 16. aprīļa MK rīkojums Nr.197 “Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.–2030. gadam”, kurā noteikts konkrēts rīcības virziens un veicamie pasākumi gaisa kvalitātes uzlabošanai transporta piesārņojuma samazināšanai. Rīgai uzdots izveidot zemo emisiju zonu, ņemot vērā emisiju no dīzeļdzinējiem ierobežošanas nepieciešamību. Plāns ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” un MK noteikumu Nr. 614 “Kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas un uzskaites noteikumi” prasībām. Tāpat zemo emisiju zonas rīcības plāna izstrāde un ieviešana noteikts kā uzdevums Rīgas attīstības programmā līdz 2022.–2027. gadam.

📌 Plašāka informācija par zemo emisiju zonas ieviešanas projektu, tā mērķiem, līdz šim īstenotajām projekta un sabiedrības līdzdalības aktivitātēm pieejama Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnes www.rdpad.lv sadaļā “Attīstība” – “Mobilitāte” – ŠEIT.