Arhīvs birkai: Drošība

Rīgas pašvaldības speciālisti un dienestu pārstāvji seminārā “Rupors” spriedīs par vienotu komunikāciju militāra apdraudējuma gadījumā

Trešdien, 11. septembrī, Rīgas domes sēžu zālē seminārā “Rupors” pulcēsies Rīgas pašvaldības administrācijas un iestāžu pārstāvji, apkaimju koordinatori un valsts dienestu (VP, VUGD, NMPD, VRS) komunikatori, lai sadarbībā ar Zemessardzes 1.Rīgas brigādes pārstāvjiem pilnveidotu vienotu izpratni par komunikāciju militāra apdraudējuma gadījumā.

Semināra ievaddaļā Aizsardzības ministrijas un Zemessardzes pārstāvji informēs par aktuālo drošības situāciju un hibrīddraudiem, valsts un pašvaldību lomu krīzes komunikācijā, kā arī informācijas kara izpausmēm.

Savukārt praktiskajā daļā semināra dalībnieki apzinās katras institūcijas iespējas un līdzekļus, lai pēc iespējas efektīvi katrs savas kompetences ietvaros sasniegtu un informētu sabiedrību, kopīgi apzinot mērķauditorijas, komunikācijas metodes un aktivitātes, lai efektīvāk sasniegtu iedzīvotājus militāra apdraudējuma gadījumā.

Ieskatam par semināra norisi:

  • mediju pārstāvji laipni aicināti pievienoties laikā no plkst. 9.00 – 9.15.;
  • plašāka komentāru sniegšana būs iespējama pirms semināra sākuma līdz plkst.9.00 vai pēc tā noslēguma no plkst. 16.00.

Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

 

Rīgas pašvaldība strauji kāpinājusi spējas civilo krīžu risināšanā

,

Pirms pusotra gada Rīgas dome izveidoja jaunu struktūru – Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldi (CAOIP), lai efektīvi koordinētu pašvaldības iestāžu sadarbību un pārziņā esošos resursus krīzes situācijās. Pēdējo nedēļu notikumi – gan vētra un ekstremālās lietusgāzes, gan bīstamais ugunsgrēks Ganību dambī pierāda, ka šādas situācijas tiek kontrolētas, dienesti strādā efektīvi un vienoti, un galvaspilsētas loma krīžu vadībā tikai pieaug un turpinās pieaugt.

Trešdienas, 7. augusta, pēcpusdienā Ganību dambī rūpniecības teritorijā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, dega vairāki angāri un veidojās liels piedūmojums. Degošajos angāros atradās titāna skaidas, kuras nevarēja dzēst ar ūdeni, kā arī naftas produktus saturošas eļļas. Ugunsgrēka likvidēšanā piedalījās desmitiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieku, kā arī CAOIP vadībā talkā nāca Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi, piegādājot lielu apjomu grants un smilšu liesmu slāpēšanai.

“No Rīgas resursiem bīstamā ugunsgrēka likvidēšanai operatīvi piesaistījām 12 tehnikas vienības un piegādājām 200 kubikmetrus smilts un grants. Šos resursus bija iespējams efektīvi mobilizēt, jo pašvaldībā darbojas profesionāla krīžu pārvaldības sistēma. Tieši šajās situācijās ir visuzskatāmāk redzams, cik pareizi un svarīgi, ka galvaspilsētā izveidojām Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldi, piesaistot profesionāļus un nodrošinot, lai krīzes situācijā rīdzinieki būtu drošās rokās neatkarīgi no politiķu iesaistes,” uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola.

Smiltis un nepieciešamo tehniku – automašīnas un traktorus – operatīvi piegādāja pašvaldības uzņēmumi “Rīgas ūdens” un “Rīgas satiksme”, kā arī Ārtelpas un mobilitātes departamenta piesaistītie ceļu nozares uzņēmumi un Teritorijas labiekārtošanas pārvalde.

Jau ziņots, ka CAOIP diennakts režīmā darbojās lielās vasaras vētras laikā, kopā ar Komunikācijas pārvaldi apziņojot iedzīvotājus par nepieciešamo rīcību šādā situācijā un par vētras seku likvidēšanas gaitu. CAOIP reģistrēja vairāk nekā 700 vētras radītos incidentus galvaspilsētā un kopā ar VUGD, NMPD un pašvaldības dienestiem un uzņēmumiem koordinēti un efektīvi darbojās pie to novēršanas. Tāpat CAOIP pēdējā pusotra gada laikā efektīvi reaģēja uz dažādiem citiem negadījumiem – brūkošām ēkām, sprādzieniem un ugunsgrēkiem, koordinējot gan seku likvidēšanu, gan palīdzības sniegšanu evakuētajiem iedzīvotājiem.

“Esam ieguldījuši daudz darba Rīgas civilās aizsardzības sistēmas stiprināšanā, būtiski uzlabojot galvaspilsētas civilās aizsardzības spējas. Esam izveidojuši vienotu Rīgas civilās aizsardzības eko-sistēmu, kas darbojas ciešā sazobē ar valsts civilās aizsardzības sistēmu, kā arī nevalstiskajām organizācijām, un turpināsim darbu pie jauniem uzlabojumiem,” norāda CAOIP vadītājs Reinsons.

CAOIP izveidota, lai efektīvi koordinētu pašvaldības iestāžu sadarbību un pārziņā esošos resursus, kā arī stiprinātu pašvaldības kapacitāti novērst civilās aizsardzības riskus un reaģēt krīzes situācijās.

Civilās aizsardzības sistēmas efektivitātes izvērtēšana Rīgā sākta 2022. gadā, pēc gūtās pieredzes Covid-19 pandēmijas laikā un reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Līdz tam Rīga civilās aizsardzības plānošana un rīcība krīzes situācijās bija viena no daudzām Rīgas pašvaldības policijas funkcijām.

Civilā aizsardzība un ar tās nodrošināšanu saistītie izaicinājumi ir starpnozaru jautājums, kas sniedzas ārpus pašvaldības policijas kompetences. Civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā iesaistās daudzas pašvaldības institūcijas. CAOIP ir pakļauta Rīgas pilsētas izpilddirektoram.

Pārvaldē izveidotas trīs nodaļas: Civilās aizsardzības nodaļa, Operatīvās informācijas un kritiskās infrastruktūras uzraudzības nodaļa un Procesu un risku uzraudzības nodaļa. Jaunās pārvaldes galvenie darbības virzieni ir civilās aizsardzības sistēmas uzturēšana, krīzes situāciju vadība, pilsētvides un kritiskās infrastruktūras monitorings, līdzdalība viedās pilsētas risinājumu ieviešanā, digitalizācijas procesu sekmēšanā, lēmumu pieņemšanas procesa automatizācijā, kā arī sadarbības veicināšana civilās aizsardzības laikā.

Viens no nozīmīgākajiem CAOIP paveiktajiem darbiem ir pašvaldības Civilās aizsardzības plāna izstrāde, materiālu izveidošana iedzīvotājiem par rīcību ārkārtas situācijās un semināru organizēšana par civilās aizsardzības jautājumiem.

Rīgā novērsta vētras radītā bīstamība; sakopšanas darbi ilgs vismaz mēnesi

,

Iesaistot visus Rīgas pašvaldības dienestus, kapitālsabiedrības un ārpakalpojuma uzņēmumus, galvaspilsētā novērsta Latvijas vēsturē lielākās vasaras vētras radītā bīstamība un sākušies sakopšanas darbi, kas ilgs vismaz mēnesi, par to pirmdien, 5. augustā, tika informēta Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības komisija (CAK). Līdz šim vētras likvidēšana pašvaldībai izmaksājusi jau 1,1 miljonu eiro.

“Bīstamu objektu pilsētā vairs nav, bet vēl ir vietas parkos un kapsētās, kur koki var radīt apdraudējumu, tāpēc tās ir norobežotas un aicinu ikvienu ievērot šos brīdinājumus. Tāpat plūdu radītā piesārņojuma dēl aicinu rīdziniekus un pilsētas viesus pagaidām atturēties no peldēšanās oficiālajās un neoficiālajās peldvietās. Tagad pilsētā notiek sakopšanas darbi un pašvaldība turpina organizēt vētras izgāzto koku, zaru un lapu savākšanu,” norāda Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs, vicemērs Edvards Ratnieks. “Tāpat mums būs steidzami jāveic remonts izglītības iestādēs, kas cieta vētrā, lai skolēni tajās varētu sākt jauno mācību gadu. Šie darbi varētu izmaksāt pusmiljonu eiro.”

“Šī vasaras vētra ir līdz šim nopietnākā krīze, kopš Rīgā izveidojām Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldi. Tagad redzam, ka šīs profesionālās komandas darbs ir nesis reālus augļus krīzes pārvaldībā, visu pašvaldības resursu mobilizēšanā un bīstamību uzraudzībā līdz atrisinājumam. Vienlaikus redzam, ka atsevišķi procesi vēl jāpilnveido – mūsu nākamais darbs būs vienota incidentu reģistra un diennakts zvanu centra izveidošana, kur varēs ziņot par visdažādākajiem incidentiem galvaspilsētā,” uzsver vicemēre Linda Ozola.

CAK sēdē tika sniegta informācija, ka elektrības pieslēgumi tagad nodrošināti visiem rīdziniekiem, bet uzņēmums “Sadales tīkls” turpinās atsevišķu bojājumu novēršanu infrastruktūrā. Vēl ir četras sarežģītas situācijas, kur uz ēkām uzkrituši koki, un šie gadījumi tiks risināti, iesaistot vairākus dienestus.

Rīgas 22 kapsētās konstatēti 195 vētras nolauzti koki, Rīgas parkos – 247 koki, mežos Rīgas teritorijā – 380 koki, skolu un bērnudārzu teritorijās – 400 koki, bet uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) apsaimniekotajās teritorijās saņemti pieteikumi par nolauztiem kokiem gandrīz 600 adresēs. Tāpat RNP saņemts daudz pieteikumu par salietām telpām. Ja ikdienā ir ap 1000 pieteikumu nedēļā, tad aizvadītajā nedēļā tādu bija 4000, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Pagājušajā nedēļā Rīgas pašvaldība izveidoja divas koku, zaru un lapu savākšanas vietas, un tajās jau nodots 710 kubikmetri bioloģisko atkritumu. Tāpat tika nodrošināta diennakts darbība tālrunim 80000800, kur ziņot par problēmām ar koku aizvākšanu. Savukārt Pilsētas attīstības departamentā no iedzīvotājiem saņemts ap 200 paziņojumu par vētras nogāztu koku zāģēšanu.

Gadījumos, kad koks ir nogāzies uz privātīpašumā esoša zemesgabala, obligāti ir jāveic nolūzušā koka fotofiksācijas no trīs pusēm, kas pēcāk jāpievieno iesniegumam, informējot par faktu arī Pilsētas attīstības departamentu. To iespējams izdarīt Rīgas pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv, izmantojot E-pakalpojumu “Pieteikums koku ciršanas atļaujas saņemšanai”, vai nosūtot uz e-pastu pad@riga.lv aizpildītu iesnieguma veidlapu “Iesniegums par atļauju cirst ārpus meža augošu koku/-us” vai brīvā formā rakstot iesniegumu uz adresi – Dzirnavu iela 140, Rīga, LV-1050. Tālrunis uzziņām: +37167105800, +37167012889.

Jau no piektdienas iedzīvotājiem ir iespēja vētras radītos bioatkritumus (zarus, lapas), kā arī lielos zarus un stumbrus pašu spēkiem nogādāt divās savākšanas vietās – Uzvaras bulvārī 16a un Mežaparkā – Siguldas prospektā 12. Laukumos ir pašvaldības darbinieki, kas koordinē atvestā sašķirošanu. Cita veida atkritumus uz šīm vietām vest aizliegts.

Savukārt iedzīvotāji, kuriem nepieciešama palīdzība vētras seku likvidēšanā, piemēram, lieli koki nogāzušies privātmāju pagalmos vai dārzos, bet nav šādu iespēju vai līdzekļu, aicinām pieteikties un sniegt informāciju Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centram pa tālruni 80000800 vai epastā aic@riga.lv. Katram gadījumam tiks piedāvāts individuāls risinājums.

Ja iedzīvotāji vēlas paātrināt savu privāto teritoriju sakopšanu, iespējams sazināties ar savu atkritumu apsaimniekotāju un pieteikt liegabarīta atkritumu izvešanu. Tas ir maksas pakalpojums, katram apsaimniekotājam ir savs piedāvājums un cenas.

Rīgas mežos ievērojami postījumi; iedzīvotāji aicināti neapmeklēt parkus un kapsētas

Aizvadītā lielā vasaras vētra radījusi ievērojamus postījumus galvaspilsētas mežos, parkos un kapsētās. Ņemot vērā, ka daudzi koki un to zari joprojām ir aizlūzuši un bīstami, kā arī pārmērīgi mitrās augsnes dēļ koku sakņu sistēma kļuvusi vaļīgāka un koki turpina gāzties, iedzīvotāji aicināti pagaidām neapmeklēt vietas, kur ir liels koku daudzums – Rīgas mežus, parkus un kapsētas – un ievērot uzstādītās pārvietošanās aizlieguma zīmes.

Rīgas meži un parki

Vētras postījumi Rīgas un Pierīgas mežos, dārzos un parkos ir ļoti lieli. SIA “Rīgas meži” tos turpina apzināt un novērst bīstamību. Šobrīd rit intensīvs darbs visos Rīgas dārzos un parkos, Mežaparkā, kā arī Rīgas un Tīreļu mežniecībās.

Rīgas parkos un mežos nolauzti gandrīz 350 koki. Rīgas parkos no kopumā 145 objektiem būtiski postījumi konstatēti vairāk nekā 50 vietās. Lauztie, aizlauztie koki un to zari ir izkaisīti visā Rīgas teritorijā.

Lielākie postījumi ir Pļavnieku birzī, Lucavsalā, Kronvalda parkā, Arkādijā, Lielajos kapos un Mežaparkā. Bīstami ir applūdušas teritorijas, kurām cauri tek Mārupīte: Arkādijs, Māras dīķa apkārtne un Mārupītes dabas parks.

No Rīgai piederošo mežu masīviem visvairāk ir cietusi Anniņmuiža, Šmerlis, Biķernieki, kā arī Pierīgā – Vārnukroga apkārtne, Beberbeķu parks un Bukultu meža masīvs.

Kopumā Rīgas parkos ir gāzti 193 koki, bet mežos, kuri atrodas Rīgas teritorijā, vismaz 150 koki (mežos šobrīd ir uzskaitīti tie koki, kuri uzgāzušies uz ceļiem, galvenajām takām, rekreācijas objektiem vai citu personu īpašumiem). Šīs vētras postījumu uzņēmuma apsaimniekotajās teritorijās ir lielāki nekā pērnā gada 7. un 8. oktobra vētrā.

Kopumā “Rīgas meži” ir saņēmuši ap 70 iedzīvotāju un juridisku personu zvanus par bīstamiem vētras postījumiem. Šobrīd darbi prioritizēti tā, ka vispirms tiek novērsti bojājumi, kas apdraud iedzīvotāju drošību parkos un mežos, kā arī viņu īpašumu.

Svarīgi!

●  Koki vai to zari turpina lūzt arī šodien, un “Rīgas meži” turpina apkopot vētras sekas.

●  Bīstams nav vēja nolauzts koks! Bīstami ir aizlauzti koki vai zari, iekārušies koki vai tādi koki, kuriem stiprais vējš ir izcilājis saknes. Tāpēc “Rīgas meži” atkārtoti aicina iedzīvotājus neapmeklēt parkus un mežus, kā arī netuvoties vietām, kur norit darbi, lai likvidētu vētras postījumus.

●  Tāpat iedzīvotāji tiek aicināti ziņot, ja ir aizdomas, ka īpašumu apdraud kāds bīstami sasvēries vai aizlūzis “Rīgas mežu” koks vai tā zars, sūtot e-pastu (lokācija un foto fiksācija): rigasmezi@rigasmezi.lv

●  Visus postījumus uzņēmums plāno apzināt līdz šīs nedēļas beigām. Vētras seku novēršanai būs nepieciešams vismaz mēnesis.

Kapsētas

Tāpat ievērojami postījumi ir Rīgas kapsētās – vairāk nekā desmit vietās koki sabojājuši sētas, ir daudz kritušu koku un zaru. Kopējais postījumu daudzums vēl tiek apzināts.

Iedzīvotāji aicināti pagaidām neapmeklēt kapsētas. Pēc bīstamības novēršanas būtu ieteicams uz kapu kopiņām sakritušos zarus savākt kaudzēs, lai pašvaldības darbiniekiem būtu vieglāk tos izvest.

 

Vētras laikā nogāzies koks. Ko darīt?

Koki ir vislielākie sauszemes augi un ir neatņemama ekosistēmas sastāvdaļa. Tie padara pilsētu skaistāku un tīrāku. Tomēr bieži ir gadījumi, kad tie izraisa neērtības un pat kļūst par apdraudējumu cilvēkiem. Pastāstām, kur vērsties, ja netālu no jums ir bīstams vētras aizlauzts vai nolauzts koks, vai arī bīstami zari.

Pamanot vēja nolauztus/ aizpūstus objektus, kā arī kokus vai to zarus, kas var radīt apdraudējumu, aicinām iedzīvotājus nekavējoties zvanīt uz tālruni 112 un ziņot par notikušo, lai bīstamo situāciju iespējami ātrāk varētu novērst.

Ja koks nogāzies uz ielas (uz ietves vai braucamās daļas)

Pamanot vēja nolauztus objektus, kā arī kokus vai to zarus, kas var radīt bīstamību un nepieciešama tūlītēja rīcība, VUGD aicina iedzīvotājus nekavējoties zvanīt uz tālruni 112 un ziņot par notikušo, lai bīstamo situāciju iespējami ātrāk varētu novērst.

Savukārt gadījumos, kad nogāzies koks, kas audzis ielu apstādījumos, darba dienās ir jāzvana Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes speciālistiem. Kontakttālruņi – +37167012969, +37167105427 (brīvdienās, vakaros un nakts stundās jāzvana uz 112).

Ja koks ir nogāzies privātā teritorijā

Gadījumos, kad koks ir nogāzies uz privātīpašumā esoša zemesgabala, obligāti ir jāveic nolūzušā koka fotofiksācija, kas pēcāk jāpievieno iesniegumam, informējot par faktu arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu.

  • To iespējams izdarīt Rīgas pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv, izmantojot E-pakalpojumu “Pieteikums koku ciršanas atļaujas saņemšanai”,
  • vai nosūtot uz e-pastu pad@riga.lv aizpildītu iesnieguma veidlapu “Iesniegums par atļauju cirst ārpus meža augošu koku/-us” vai brīvā formā rakstot iesniegumu uz adresi – Dzirnavu iela 140, Rīga, LV-1050. Tālrunis uzziņām: +37167105800, +37167012889.

Ja koks ir nogāzies daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai piesaistītajā teritorijā

Ja koks vai liels zars ir nokritis daudzdzīvokļu mājas iekšpagalmā, sabiedriskās ēkas tuvumā vai konkrētās teritorijas pagalmā, tad iedzīvotājiem ir jāvēršas pie ēkas/zemesgabala apsaimniekotāja. Savukārt zemesgabala/ēkas īpašniekam/tiesiskajam valdītājam pēc tam jāvēršas Pilsētas attīstības departamentā. Ja māju apsaimnieko “Rīgas namu pārvaldnieks”, tad iedzīvotājam ar pieteikumu jāvēršas pie mājas namu apsaimniekotāja vai jāzvana uz vienoto informatīvo tālruņa numuru 8900. Iespējams nosūtīt arī e-pastu uz rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv

Ja nav zināma koka piederība?

Ja iedzīvotājiem nav skaidrs, kas apsaimnieko teritoriju, kur ir bīstams vai nogāzies koks vai tā zari, aicinām ziņot pa pašvaldības informatīvo tālruni 80000800 vai epastā aic@riga.lv. Par kokiem ielās var ziņot arī Satiksmes vadības centram pa diennakts tālruni 80003600 vai e-pastā rdsvc@riga.lv. Tāpat par šādām situācijām var ziņot Rīgas pašvaldības policijai pa tālruni 112 vai mobilajā aplikācijā.

Ko darīt ar zariem?

Pēc bīstamības likvidēšanas zari jānovāc attiecīgās teritorijas, kurā audzis koks, īpašniekam/apsaimniekotājam. Mazus zariņus var ievietot biokonteineros, bet lielākie jānodod šķeldošanai vai jāutilizē citā veidā.

  • Vai iedzīvotāji paši drīkst novākt nolūzušus kokus uz ielām vai citās publiskās teritorijās?

Vispirms jāizvērtē, vai koka novākšana pašu spēkiem nebūs bīstama, vai tomēr labāk pagaidīt atbildīgos dienestus. Piemēram, ja ir sarauti elektrības vadi, nokritušajam kokam pat nevajadzētu tuvoties. Koksnes savākšana saskaņojama ar teritorijas īpašnieku.

Ja koks aizsedz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas logus

Lai veiktu vainaga kopšanas darbus kokam, zemes īpašniekiem nav nepieciešama pašvaldības atļauja šādu darbu veikšanai, bet saskaņā ar normatīvajiem aktiem koku vainagošana jāveic arborista uzraudzībā. Gadījumā, ja māju apsaimnieko “Rīgas namu pārvaldnieks” un kāds no šīs mājas dzīvokļu īpašniekiem uzskata par nepieciešamu veikt koka zaru apzāģēšanu, jo, piemēram, koka zari ir izauguši pārāk tuvu dzīvokļa logam un vējā sitas pret logu, iedzīvotājam ar pieteikumu jāvēršas pie mājas namu apsaimniekotāja vai jāzvana uz vienoto informatīvo tālruņa numuru 8900. Iespējams nosūtīt arī e-pastu uz rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv.

Ja ir vēlme iestādīt koku

Ja mājas iedzīvotāji vēlas pie mājas iestādīt koku, tad šos darbus noteikti vajadzētu saskaņot ar mājas pārvaldnieku, vienojoties par koka iestādīšanu. Ja koks tiek iestādīts pārāk tuvu mājai, tas var tālākā nākotnē apdraudēt mājas tehnisko stāvokli – ja koka saknes augs pārāk tuvu mājas pamatiem, utml.

Svarīgi atcerēties, ka jebkuri darbi, kas tiek veikti mājā vai mājai piesaistītajā teritorijā (vai tā būtu koku zāģēšana, logu krāsošana, vai celiņu labiekārtošana), tiek veikti par mājas dzīvokļu īpašnieku nodrošināto finansējumu.

 

Rīgā lauztu koku un applūdušu ielu dēļ vietām apgrūtināta satiksme; iedzīvotāji aicināti palikt mājās

Visu nakti turpinoties ekstremālām lietusgāzēm (Rīgā sasniegts jauns nokrišņu rekords – 92 milimetri) un spēcīgām vēja brāzmām (līdz 27 metriem sekundē), galvaspilsētā pirmdienas rītā lauztu koku un applūdušu ielu dēļ vietām ir traucēta transporta kustība. Tiek prognozēts, ka lietus turpināsies līdz pēcpusdienai un vēja stiprums vēl var pieaugt, tāpēc Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus rūpēties par savu drošību un palikt mājās. Lai atvieglotu glābšanas dienestu darbu un mazinātu satiksmes intensitāti, autovadītāji aicināti izmantot “Rīgas satiksmes” sabiedrisko transportu – autobusus, trolejbusus un tramvajus, kuru šodien var izmantot bez maksas, uzrādot transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā līdz rītam no rīdziniekiem saņemti aptuveni 100 pieteikumi par postījumiem. Rīgas pašvaldībā līdz plkst. 6.00 saņemts 45 pieteikumu – par lauztiem kokiem, applūdušām ielām, plūdu dēļ izspiestiem aku vākiem. Divās vietās applūduši pagrabtelpās esošie dzīvokļi, no kuriem evakuēti iedzīvotāji un viņiem piedāvāta pagaidu izmitināšana. Saņemti ziņojumi par automašīnām, kurām uzkrituši koki. Saistībā ar ūdens līmeņa celšanos Daugavā pagaidām plaša teritoriju applūšana pagaidām nav notikusi un iedzīvotāju evakuācija nav bijusi nepieciešama.

“Situācija Rīgā ir kontrolējama, tomēr gan lietus, gan vējš turpinās, tādēļ iedzīvotājiem jāturpina ievērot visi piesardzības pasākumi. Rīgas pašvaldības dienesti gatavi reaģēt krīzes situācijā un sniedz palīdzību iedzīvotājiem, kam tā nepieciešama. Rekordlielā lietus daudzuma dēļ pilsētā vairākās vietās applūdušas ielas, piemēram, Tvaika, Daudersalas, Ieriķu iela, tāpēc ir apgrūtināta satiksme. Jārēķinās, ka kokiem ir lapas un tās var aizsprostot lietusūdens pieņēmējus, tāpēc situācija ielās var mainīties diezgan strauji un pašvaldības dienesti aktīvi strādā pie noteku attīrīšanas. Pašvaldība nodrošina visus būtiskos pakalpojumus iedzīvotājiem, tai skaitā sabiedrisko transportu, bērnudārzus, tomēr aicinu iedzīvotājus palikt mājās un nebraukt ar auto, jo tas var palikt peļķē un traucēt operatīvajam transportam. Drošība ir pirmajā vietā, rūpējieties par ģimeni un mājdzīvniekiem, uzlādējiet mobilos telefonus,”

aicina Rīgas mērs, Civilās aizsardzības komisijas vadītājs Vilnis Ķirsis.

Iedzīvotāji aicināti palikt mājās!

Meteorologi izsludinājuši augstākās pakāpes – sarkano – brīdinājumu par vētru un ekstremālām lietusgāzēm no līdz pirmdienas vakaram. Jāņem vērā, ka var applūst ielas un kavēties gan sabiedriskā, gan privātā transporta kustība, tāpat iespējami lūstoši koki un dažādi pa gaisu lidojoši priekšmeti. Rīgas pašvaldība aicina visus iedzīvotājus, kuri nodrošina sabiedrībai kritiski svarīgu pakalpojumu sniegšanu, iespēju robežās palikt mājās un strādāt attālināti, bet, ja tas nav iespējams, rēķināties, ka ceļā var būt jāpavada vairāk laika nekā ierasts.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas meži” aicina sabiedrību noteikti neapmeklēt Rīgas dārzus, parkus un mežus. Īpašs aicinājums neapmeklēt un neiet cauri Lielajiem kapiem un Mežaparkam, kā arī ievērot aizliedzošās zīmes, kuras šobrīd izvieto “Rīgas mežu” darbinieki. Tāpat to nevajag darīt arī pēc vēja pierimšanas – stiprais vējš aizlauž kokus, to zarus, izcilā koku saknes, tāpēc uzturēties parkos un mežos arī pēc vētras būs bīstami.

Vecāki aicināti nevest bērnus uz bērnudārziem, tomēr Rīgas pašvaldība nodrošinās bērnudārzu darbību, ja vien nebūs būtisku ūdens un elektrības padeves traucējumu.

Tāpat pašvaldība aicinājusi uz darbu nedoties skolēniem, kuri vasarā strādā Rīgas domes iestādēs un uzņēmumos.

Sargies no vēja!

Tiek arī prognozētas spēcīgas vēja brāzmas, kas var pārsniegt 20 metrus sekundē un pat sasniegt 30 metrus sekundē. Ņemot vērā, ka kokiem ir daudz lapu, var būt ievērojami postījumi – gan nolauzti koki, gan zari, tādēļ, lai sargātu sevi un tuviniekus, kā arī netraucētu glābējiem vētras seku likvidēšanā, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus bez īpašas vajadzības neuzturēties ārpus telpām un īpaši atturēties no galvaspilsētas parku, kapsētu, atpūtas zonu un bērnu rotaļu laukumu apmeklēšanas.

Iedzīvotājiem un uzņēmējiem nepieciešams nostiprināt visu, ko spēcīgais vējš var aiznest pa gaisu – batutus, teltis, āra terases, vides objektus, celtniecības stalažas, vadstatņus, žogus ap būvobjektiem u.c.

Tāpat iedzīvotāji automašīnas nenovietot zem kokiem vai bīstamiem objektiem, kā arī nostiprināt automašīnu numuru zīmes (bet labāk vispār ar auto nepārvietoties un nekādā gadījumā nemēģināt izbraukt cauri lielām peļķēm).

Ielu un teritoriju applūšana!

Lielais nokrišņu daudzums tik īsā laikā var izraisīt zemāko vietu applūšanu, Rīgā var būt apgrūtināta satiksme applūdušu ielu un akvaplanēšanas riska dēļ. Tāpat vietām var tikt izskaloti grants ceļi. Pašvaldības dienesti pastiprināti strādā pie gūliju attīrīšanas no lapām un zariem, lai paātrinātu ūdens aizplūšanu.

Vēja radīto uzplūdu dēļ paredzamas ūdens līmeņa svārstības Daugavai tuvumā esošajās ūdenstilpēs. Lielo viļņu dēļ var ciest pludmaļu infrastruktūra un iedzīvotāji aicināti netuvoties iespējami bīstamajām zonām. Iespēju robežās pludmaļu aprīkojums ir aizvests tālāk no ūdens.

Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvalde iesaka ēku īpašniekiem un uzņēmējiem, kuriem pagrabu telpās atrodas vērtīgs inventārs, to pārvietot uz drošākām telpām.

Vēja uzplūdi kopā ar spēcīgajiem nokrišņiem var radīt apstākļus, kuros būs nepieciešama iedzīvotāju evakuācija no bojātā dzīvojamā fonda vai applūdušajām teritorijām (potenciālas applūdušās teritorijas: Juglā, Lucavsalā, Mangaļsalā, Vecmīlgrāvī, Bolderājā un Daugavgrīvā). Ja ir nepieciešama evakuācija, iedzīvotāji aicināti zvanīt pa tālruni 112, kā arī sekot paziņojumiem TV, radio un oficiālo iestāžu sociālajos tīklos, kā arī pašā mobilajā aplikācijā “Latvija 112”. Iedzīvotājiem apdraudētajās teritorijās ieteicams sagatavot 72h evakuācijas somu gadījumā, ja būs nepieciešama evakuācija. Tāpat nepieciešams uzladēt ierīces, sagatavot ūdens, pārtikas un medikamentu rezerves.

VUGD evakuēto iedzīvotāju izmitināšanu organizēs pašvaldības struktūras. Sociālā un psiholoģiska palīdzība tiks nodrošināta pagaidu izmitināšanas vietās. Rīgas pašvaldība aicina nenoslogot operatīvos dienestus ar nebūtiskiem izziņas zvaniem.

Rīgā tiks sekots līdzi aktuālajai situācijai un nepieciešamības gadījumā applūdušie ielu posmi tiks norobežoti. Peļķu likvidēšanā iesaistīsies ūdens atsūknēšanas tehnikas vienības. Tehnika izbrauks uz vietām, kur peļķu dēļ transportlīdzekļu vai gājēju satiksme ir apgrūtinoša. Par applūdušām ielu brauktuvēm pašvaldība aicina ziņot Satiksmes vadības centram uz bezmaksas informatīvo tālruni 80003600.

Pie apjomīga un vienlaicīga nokrišņu daudzuma notekūdeņu sistēma uzreiz nevar novadīt visu ūdens apjomu, tas aizplūst pakāpeniski. Specializētā tehnika – hidrodinamiskās mašīnas, dodas pilsētas ielās, lai nosūknētu uz brauktuvēm sakrājušos ūdeni vietās, kur tas pats neaizplūst. Savukārt ielu uzturēšanas speciālisti pārbauda, vai nav nosprostotas kanalizācijas akas, nepieciešamības gadījumā tās attīrot, lai sistēma varētu novadīt lieko ūdens apjomu.

Vētras seku likvidēšanu kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) veiks arī pašvaldības dienestu pārstāvji, atbrīvojot parku celiņus un citas teritorijas no kritušajiem kokiem, kā arī labojot bojājumus sabiedriskā transporta kontakttīkliem un veicot citas nepieciešamās darbības, piemēram, monitorējot ūdens līmeņa svārstības.

Ja laika apstākļi ir radījuši postījumus, kas apdraud cilvēku veselību un dzīvību, komunikācijas vai sabiedriskā transporta kustību, iedzīvotāji aicināti zvanīt uz vienoto ārkārtas palīdzības tālruņa numuru 112.

Lai vētra nepārsteigtu cilvēkus nesagatavotus, VUGD aicina:

● Parūpējies, lai mobilais telefons būtu pilnībā uzlādēts. Spēcīgu vēja brāzmu dēļ mājokļi bieži paliek bez elektrības. Tieši mobilais telefons palīdzēs Tev sazināties ar apkārtējiem, kā arī nepieciešamības gadījumā izsaukt operatīvos dienestus pa tālruni 112.
● Sagatavo kabatas lukturīšus un pārliecinies, ka mājās ir baterijas, kuras ievietot radioaparātā. Elektrības pārrāvumu laikā radioaparāts būs Tava vienīgā iespēja uzzināt par notikušo, kā arī operatīvo dienestu ieteikumus turpmākai rīcībai.
● Daudzdzīvokļu māju iemītnieki ir aicināti pārliecināties par to, ka uz viņu balkoniem neatrodas lietas, kuras vējš var aizpūst, tādējādi apdraudot garāmgājēju veselību un dzīvību. Tās lietas, kuras nevar pārvietot iekštelpās, ir stingri jānostiprina.
● Privātmāju un lauku iedzīvotājiem ir jāpārliecinās, ka viņu māju pagalmā visas vieglākās lietas ir piesietas vai nostiprinātas tā, ka vējš tās nevar aizpūst.
● Ja nepieciešams novietot automašīnu, tad tam izvēlieties vietu, kas nav zem kokiem vai tiešā to tuvumā.

Lai vētra neapdraudētu cilvēku veselību un dzīvību, VUGD aicina:

●  Iespēju robežās vētras laikā ir jāuzturas telpās un tās jāpamet tikai galējas nepieciešamības dēļ. Lūstoši koki, vēja norauti reklāmas stendi un ēku konstrukciju daļas var apdraudēt ne tikai cilvēku veselību, bet arī dzīvību.
●  Ja tomēr vētras laikā atrodaties ārpus telpām, izvairieties pārvietoties un uzturēties zem kokiem, reklāmas stendiem un celtniecības sastatnēm, neejiet pāri tiltiem.
●  Aizver logus, durvis un bēniņu lūkas.
●  Esot telpās, neuzturies tiešā logu tuvumā. Lūstoši zari un vēja nesti priekšmeti var izsist loga rūtis.
●  Ja vētras laikā bērniem ir jādodas ārpus mājas, vēlams viņus pavadīt.
●  Nelietojiet lietussargu! Tas tikai samazinās redzamību un pastiprināti uztvers vēja brāzmas! Lietussargs var savainot citus garāmgājējus.
●  Neaizmirsti par ugunsdrošību. Ja vētras rezultātā ir radušies elektrības pārrāvumi, lai pārvietotos pa māju, izmanto lukturīti. Neatstāj degošu sveci bez uzraudzības!
●  Lai savlaicīgi iegūtu informāciju par gaidāmo vētru, kā arī rīcību tās laikā, atstāj ieslēgtu radio vai televizoru.

 

Trīs maršrutos Rīgā ierīkotas jaunas velojoslas

, , , ,

Noslēgusies veloinfrastruktūras ierīkošana trīs maršrutos Āgenskalnā un Ķīpsalā, Mežciemā, ka arī Čiekurkalnā un Mežaparkā, kas ļaus iedzīvotājiem vēl ērtāk pārvietoties starp pilsētas apkaimēm.

Darbi tika sākti pavasarī un noslēgušies jūnijā, kopējo Rīgas veloinfrastruktūras tīklu palielinot par astoņiem kilometriem.

“Turpinām strādāt pie velobraucējiem ērtas un draudzīgas infrastruktūras izstrādes Rīgā, veidojot jaunus savienojumus gan ar apkaimēm, gan pilsētas centru. Tuvākajos plānos ir arī velojoslu ieviešana un infrastruktūras uzlabošana V. Purvīša ielā, Dzirnavu ielā un 11.novembra krastmalā, kur tiks pagarināts jau esošais veloceļa posms. Tāpat strādājam arī pie maģistrālo velomaršrutu ieviešanas, sadarbībā ar kaimiņu pašvaldībām,”

sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks.

🟩 Āgenskalna un Ķīpsalas apkaimēs veloinfrastruktūra ierīkota Balasta dambja posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Daugavgrīvas ielai. Tā savieno veloceļa maršrutu starp Vanšu tiltu un Uzvaras parku, kur līdz šim ir bija pārrāvums. Līdz ar jauno veloceļu ir nodrošināta ērta piekļuve topošajam Preses nama kvartālam, AS “Swedbank” mītnei, kā arī Ķīpsalas pludmalei. Velojoslas papildina Pārdaugavas veloinfrastruktūras tīklu par 1,3 kilometriem.

🟩 Savukārt Mežciema apkaimē veloinfrastruktūra ierīkota visā Gaiļezera ielas garumā. Gaiļezera ielā, saglabājot esošo joslu skaitu, ierīkotas divas vienvirziena velojoslas, papildinot esošo veloinfrastruktūras tīklu par 1,1 kilometru. Paralēli veloinfrastruktūras ieviešanai Gaiļezera ielā veikti arī citi satiksmes mierināšanas pasākumi – atļautais braukšanas ātrums turpmāk būs 30 km/h, veikta stāvvietu marķēšana, kas uzlabos satiksmes drošību, nodrošinot brīvas zonas pirms un pēc iebrauktuvēm, padarot izbraukšanu no blakus teritorijām drošāku.

🟩 Čiekurkalna un Mežaparka apkaimju savienojumu izveidoti, ieviešot veloinfrastruktūru Viskaļu un Ezermalas ielā. Minētajās ielās ierīkotas divas vienvirziena velojoslas, papildinot esošo veloinfrastruktūras tīklu par 5,6 kilometriem. Velojoslas veido jaunu apkaimju savienojumu, kā arī nodrošina ērtu un drošu piekļuvi rekreācijas zonām un sabiedriski nozīmīgiem objektiem.

📸 Foto

 

Rīgā veidos jaunu pašvaldības policijas videonovērošanas centru Lēdurgas ielā

attēls no riga.lv

Ceturtdien, 27. jūnijā, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja atbalstīja ēkas atjaunošanu Lēdurgas ielā 26, kurā plānots izvietot Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centru.

Bijušai Rīgas 29.vidusskolas ēkai tiks veikta pārbūve ar lietošanas veida maiņu, pielāgojot to pašvaldības policijas videonovērošanas centra vajadzībām.

Projektā tiks veikti kompleksi ēkas pārbūves darbi, ieskaitot telpu plānojuma maiņu, lifta izbūvi, visu iekšējo un ārējo inženierkomunikāciju nomaiņu, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus – veicot logu nomaiņu, fasādes un jumta siltināšanu kā arī saules paneļu uzstādīšanu. Projekta gaitā paredzēta arī palīgēkas atjaunošana, jaunas taktiskās treniņu ēkas izbūve, kā arī tiks veikti teritorijas labiekārtošanas darbi, izbūvējot multifunkcionālo laukumu, skrejceļu un vingrošanas laukumus.

Projekta kopējais finansējums ir līdz 7 733 000 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevuma apmērs ir līdz 6 573 050 eiro, savukārt pašvaldības budžets sasniedz 1 159 950 eiro.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments iesniegs projekta pieteikumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā aizdevuma saņemšanai. Par projekta īstenošanu atbildīgā iestāde ir Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments. Darbu pabeigšanas termiņš ir 16 mēneši no līguma spēkā stāšanās brīža.

Būvprojektu izstrādāja AS “Palast Architekts”, būvuzņēmējs ir piegādātāju apvienība “BCC Litana”, ko veido SIA “Baltic Construction Company (BCC)” un Lietuvas uzņēmums UAB “Litana ir Ko”.

 

Uzvaras parkā un Ziedoņdārzā notiks informatīvā diena “Bruņojies ar zināšanām”

,
attēls no iksd.lv mājaslapas

Sestdien, 15. jūnijā, no plkst.10.00 līdz 15.00 Uzvaras parkā un Ziedoņdārzā notiks informatīvā diena “Bruņojies ar zināšanām”, kurā ikviens iedzīvotājs varēs apgūt rīcību krīzes situācijām praktiskās nodarbībās.

Katrā norises vietā būs vairākas apmācību stacijas, papildinot iedzīvotāju zināšanas un prasmes par pirmās palīdzības sniegšanu, ārkārtas gadījuma krājumu sagatavošanu, rīcību sprādzienbīstamu priekšmetu, radiācijas vai ķīmisku vielu apdraudējuma gadījumā un uzticamas informācijas iegūšanu. Informatīvā diena tiks organizēta, izmantojot apļa treniņa principu ar vairākiem apmācību atkārtojumiem.

Dodoties uz pasākumu, iedzīvotāji aicināti arī iepazīties ar materiāliem ziņu portāla “Sargs.lv” sadaļā “72 stundas”, kur līdzās bukleta “Kā rīkoties krīzes gadījumā” jaunākajai redakcijai pieejama arī rokasgrāmata “Kā rīkoties kara gadījumā”, kas tapusi, mācoties no Ukrainas pieredzes cīņā pret Krievijas okupācijas armiju.

Pasākumu organizē Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Zemessardzi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un pašvaldību. Informatīvā diena tiks rīkota vairākās Latvijas pašvaldībās.

 

 

Ieteikumi rīdziniekiem rīcībai evakuācijas un personiskā apdraudējuma gadījumā

Trešdien, 5. jūnijā, aizritējis trešais Rīgas pašvaldības rīkotais iedzīvotāju informatīvās kampaņas ’’Rīgas civilās aizsardzības plāns – pārzini un līdzdarbojies!” seminārs, kas veltīts rīcībai evakuācijas un personiskā apdraudējuma gadījumā dažādās ārkārtas situācijās.

“Modinātājzvans būtu vārds, kuru es izvēlētos, ja būtu iespējami īsi jāapraksta šis seminārs. Valstij, pašvaldībai, atbildīgajiem dienestiem ir civilās aizsardzības plāni, pieredze un rīcības algoritmi, taču dienestu darbinieki nav pārcilvēki un nopietnā krīzes situācijā mūsu sabiedrības noturība būs lielā mērā atkarīga no iedzīvotāju informētības līmeņa un pareizām rīcībām. Aicinu atvēlēt mazliet laika un noskatīties kādu no Rīgas piedāvātajiem civilās aizsardzības semināriem,”

pauž Rīgas vicemēre Linda Ozola.

Seminārā ’’Evakuācija un personiskā drošība’’ eksperti vērsuši uzmanību rīcībai iedzīvotāju evakuēšanā no dažādas bīstamības zonām, dažādos ārkārtas gadījumos. Sniegti arī praktiski padomi par pirmās palīdzības sniegšanu cietušajiem un izdzīvošanas metodēm ārpus savas personiskās apdzīvotās teritorijas.

🟩 Trešā civilās aizsardzības semināra ekspertu galvenie ieteikumi evakuācijas gadījumā un personiskās drošības ievērošanā:

Iedzīvotāju evakuācija

Lēmumu, kas saistīts ar civiliedzīvotāju evakuāciju no apdraudētās teritorijas militāra apdraudējuma laikā, pieņem Ministru kabinets, izsludinot tiesisko režīmu, savukārt, lēmumu par civiliedzīvotāju evakuācijas nepieciešamību militāra apdraudējuma laikā nosaka Nacionālie bruņotie spēki (NBS). Civilās aizsardzības operacionālās vadības centrs sadarbībā ar NBS un pašvaldībām nodrošina evakuācijas organizēšanu no apdraudētās teritorijas uz drošu patvēruma vietu, balstoties uz informāciju par draudiem, to radītajām sekām, kuras var radīt turpmāku apdraudējumu cilvēka drošībai.

Iedzīvotāju informēšanai par evakuācijas sākumu tiek izmantota valsts agrīnās brīdināšanas sistēma. Tiek ieslēgtas trauksmes sirēnas un ziņojums izplatīts Latvijas sabiedrisko mediju kanālos televīzijā, radio un internetā. Informācija var tikt izplatīta arī pa atbildīgo dienestu skaļruņiem, šiem dienestiem pārvietojoties pa pilsētu un izziņojot brīdinājumu.

Evakuācijas laikā, visā transporta maršruta garumā tiek izziņots pamiers, ja teritoriju, kurā atrodies, skārusi karadarbība. Autobusu kolonna ar pilsētas iedzīvotājiem un pilsoņiem tiek veidota iepriekš izziņotā vietā. Privātās automašīnas var pievienoties evakuācijas kolonnai, bet tām stingri jāievēro noteiktais maršruts. Galamērķī evakuētajiem tiek sniegta palīdzība un nodrošināta apmešanās vieta un ēdināšana.

Svarīgi atcerēties:

  • Uzmanīgi ieklausies paziņojumā par evakuācijas norisi;
  • Iegaumē un ievēro evakuācijas virzienu, galamērķi vai pulcēšanās vietu;
  • Ja iespējams izmantot savu transportlīdzekli, brauc norādītajā evakuācijas virzienā uz galamērķi vai uz iepriekš sevis izvēlēto patvertnes vietu, kas sakrīt ar evakuācijas virzienu. Ja nav iespējams izmantot savu transportlīdzekli, dodies uz tuvāko norādīto evakuācijas pulcēšanās vietu, kur drošā patvērumā iedzīvotājus nogādā autobusi;
  • Par evakuēšanos paziņo tuviniekiem;
  • Iespēju robežās palīdzi apkārtējiem – kaimiņiem, kas dzīvo vieni vai ir ar veselības problēmām un nevar evakuēties pašu spēkiem.

Evakuācijas laikā ņem līdzi personu apliecinošus dokumentus (pase, ID karte), naudu, bankas kartes, mobilo telefonu, tā lādētāju, portatīvo radioaparātu ar baterijām un ikdienai nepieciešamos medikamentus. Ilgstošas evakuācijas gadījumā ņem līdzi ārkārtas gadījumu somu.

Pašvaldības loma militāra apdraudējuma gadījumā ir nodrošināt iedzīvotāju pamatvajadzības – pārtiku, veselības aprūpi, elektroapgādi, siltumapgādi, ūdensapgādi, sakaru pieejamību, sabiedrības informētību, brīdināšanu, evakuēto izmitināšanu un sabiedriskās kārtības veicināšanu.

Pirmās palīdzības sniegšana sev un apkārtējiem

Krīzes situāciju laikā var nedarboties aptiekas, kā arī var būt ierobežota ārstniecības iestāžu pieejamība, tāpēc pārliecinies, ka mājas aptieciņā ir vismaz viens ārstniecības līdzeklis no šādām medikamentu grupām:

  • Pretsāpju un temperatūru mazinoši līdzekļi;
  • Medikamenti pret gremošanas traucējumiem;
  • Pretalerģijas medikamenti;
  • Medikamenti ar nomierinošu efektu;
  • Dezinfekcijas līdzekļi;
  • Šķēres un brūču/ievainojumu pārsienamie materiāli (plāksteru komplekts, marles saites, salvetes u.c.);
  • Ikdienā nepieciešamie personīgie medikamenti;
  • Siltumu atstarojoša sega, termometrs.

Viens no būtiskiem pirmās palīdzības elementiem ir nepieciešamība apturēt asiņošanu. Lai to izdarītu:

  • Uzvelc rokās vienreiz lietojamos gumijas cimdus vai cita ūdens necaurlaidīga materiāla izstrādājumus (plastikāta maisiņu);
  • Atbrīvo asiņojošo vietu no apģērba;
  • Aizspied brūci ar pirkstu, plaukstu vai dūri, ja iespējams, izmantojot marles kompresi vai tīru drēbes gabalu un noguldi cietušo guļus ar asiņojošo vietu uz augšu;
  • Pārliecinies, ka asiņošana ir apturēta. Ja tā turpinās, piespied brūci stiprāk, ja iespējams, uzliekot vēl marles kompresi vai drēbes gabalu pa virsu esošajam materiālam;
  • Izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot pa tālruni 112 vai 113, un līdz ierašanās brīdim turi brūci aizspiestu;
  • Neļauj atdzist cietušajam, pasargā viņu no apkārtējās vides iedarbības. Aprūpē un nomierini cietušo.

🟩 Vairāk ieteikumu par to kā sniegt pirmo palīdzību cietušajiem var atrast Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mājaslapā.

Izdzīvošana ārpus personiskās apdzīvotās teritorijas

Atrodoties ārpus savas apdzīvotās vietas, vadies pēc principa ’’izdzīvot’’:

I – Izmantošana – pielieto visus sev pieejamos apkārtnes resursus.
Z – Zināšanas – izmanto visu, ko zini, ko esi mācījies par izdzīvošanu ārkārtas gadījumos iepriekš.
D – Dezorientācija – iegaumē kur atrodaties, vēro informatīvo un fizisko telpu, apkārt notiekošo.
Z – Zaudējumi – centies neļauties bailēm un panikai, nedomā par to, ko vari zaudēt, bet gan to, ko vari šajā situācijā darīt savas dzīvības saglabāšanai, iespēju robežās palīdzot citiem.
I – Improvizācija – nav identisku situāciju. Nepārtraukti seko līdzi apkārt notiekošajam.
V – Vērtības – nezaudē saprātu pār cilvēcīgām vērtībām. Nav jākļūst par mežoni, bet apstākļus veido komfortablus, ērtus, lai varētu turpināt dzīvot.
O – Organiska iekļaušanās – Rīkojies kā vietējie iedzīvotāji, neizlec, paliec nemanāms
T – Turpināšana – Neapstājies pie jau sasniegtā, turpini iet uz priekšu.

Būtiskākie ieteikumi bruņotu nekārtību vai apšaudes gadījumā:

  • Dzirdot šāvienus, netuvojies logiem, kā arī, nestāvi ārā atklātā vietā;
  • Ievēro bruņoto drošības spēku norādes, nefotografē un nefilmē viņu darbības, atrašanās vietu;
  • Nedemonstrē ieročus vai tiem līdzīgus priekšmetus, kā arī nepieskaries pamestai munīcijai vai nepazīstamiem priekšmetiem, tā vietā ziņo Valsts policijai uz tālruni 110;
  • Velc tumšas krāsas drēbes, kas nepievērš uzmanību. Izvairies no kamuflāžas un dažādu simboliku elementiem apģērbā;
  • Strēlnieku ieroču apšaudes gadījumā, atrodoties ārā, nekavējoties nogulies zemē un ar rokām aizsedz galvu. Paliec zemē līdz dzirdi, ka šaušana apstājusies. Ja pamani iespēju nokļūt līdz aizsegam starp sevi un šāvēju, dodies turp līšus vai rāpus, cenšoties būt pēc iespējas nepamanākam;
  • Ja šaušanas laikā atrodies iekštelpās, izslēdz gaismu un patveries telpā, kurai, skatoties no ārpuses ir vismaz divas sienas (vannas istaba, koridors u.tml.);
  • Ja mītnē vairs nav droši, dodies uz tuvāko patvertni vai mājas pagrabu;
  • Artilērijas uzbrukuma gadījumā, telpās ieņem vietu iekštelpas stūrī, starp nesošajām sienām un neatstāj patvērumu vēl vismaz desmit minūtes pēc šaušanas, jo pēc zalves tiek veikti atkārtoti šāvieni trāpījumu koriģēšanai.

🟩 Vairāk informācijas un ieteikumu par izdzīvošanas metodēm un gatavību dažādām ārkārtas situācijām iespējams izlasīt  – ŠEIT . Ātrai saziņai ar operatīvajiem dienestiem, kā arī ieteikumu saņemšanai dažādās ārkārtas situācijās, lejupielādē lietotni ’’112 Latvija’’.

🟩 Rīgas pašvaldība iesaka ikvienam rīdziniekam apgūt prasmes sniegt pirmo palīdzību, jo informētība un zināšanas ir būtiskas katra paša veselības un drošības saglabāšanā. Ieskaties pirmās palīdzības apmācību organizētāju sarakstā šeit.

🟩 Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns, semināru ieraksti un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās, pieejami pašvaldības mājaslapā www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’.

📌 Nākamais seminārs norisināsies 11. septembrī, kurā eksperti sniegs padziļinātu informāciju iedzīvotājiem par rīcību dažādu ieroču apdraudējumu gadījumos.

Rīdzinieki tiek aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājas lapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.