Arhīvs birkai: Drošība

Vilhelma Purvīša ielā sākti būvdarbi, kuru ietvaros ielā izbūvēs veloceļu un atjaunos segumu, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Darbu ietvaros jau veikti demontāžas darbi, ierakuma izbūve, smilts drenējošās kārtas izbūve veloceļam, kā arī kontakttīklu balstu mikropāļu pamatu būvniecība. Būvdarbus plānots pabeigt šī gada septembrī.

Projekta ietvaros visas V. Purvīša ielas garumā, no Dzirnavu ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai, izbūvēs veloceļu, atjaunos ielas segumu, kā arī veiks ielas labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus.

V. Purvīša ielas posmā no Emīlijas Benjamiņas ielas līdz Lastādijas ielai, katrā ielas pusē, izbūvēs no brauktuves nodalītu vienvirziena velosipēdu ceļu. Savukārt V. Purvīša ielas labajā pusē, posmā no Lastādijas ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai, izbūvēs no brauktuves nodalītu divvirziena velosipēdu ceļu. Tāpat projekta ietvaros V. Purvīša ielā veiks labiekārtošanas darbus, uzstādot četrus solus, 23 velo novietnes un 12 atkritumu urnas, kā arī ielas apzaļumošanu, iestādot 56 kokus.

Vihelma Purvīša ielas veloceliņa vizualizācija

Darbus veic SIA CBF “Ļ-KO” un to kopējās izmaksas ir 1,8 miljoni eiro.

Iepriekš jau ziņots, ka šogad Rīgā turpināsies darbs pie veloinfrastruktūras tīklu pilnveidošanas, izbūvējot jaunus veloceļus un turpinot darbu pie iesākto projektu izstrādes. Tāpat veloinfrastruktūras risinājumi ir paredzēti arī citu būvprojektu ietvaros, kuros darbi jau notiek vai tiks sākti šogad. Veloinfrastruktūru ir paredzēts ierīkot Latgales ielā, izbūvējot 7. tramvaja līnijas pagarinājumu, posmā no Akmens tilta līdz Salu tiltam, veicot Mūkusalas krasta promenādes pārbūvi, kā arī Skanstes ielā, pārbūvējot Skanstes ielas krustojumu. Tāpat veloinfrastruktūras risinājumi ir paredzēti lielajos būvobjektos – uz Jorģa Zemitāna tilta, satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, Dienvidu tilta 4. kārtā.

 

Līdz ar pavasara iestāšanos, galvaspilsētas ielās palielinās dažādu mikromobilitātes rīku braucēju skaits. Lai visi ceļu satiksmes dalībnieki pilsētas ielās justos droši, pašvaldība aicina mikromobilitātes rīku vadītājus ievērot pilsētā noteikto ātruma ierobežojumu un pārvietoties, ievērojot Ceļu satiksmes noteikumus. Tāpat jāņem vērā, ka koplietošanas transportlīdzekļi ir jānovieto tiem speciāli paredzētās zonās.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka pilsētā spēkā ir koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas saistošie noteikumi, kuri nosaka gan ātruma ierobežojuma zonas, gan speciālas zonas mikromobilitātes rīku novietošanai. Saistošo noteikumu ievērošanu pilsētā uzrauga Rīgas pašvaldības policija (RPP).

Vecrīgā un pilsētas vēsturiskā centra daļā, līdz Elizabetes ielai, koplietošanas elektroskrejriteņus un velosipēdus ir jānovieto tam speciāli paredzētās vietās, pārējā teritorijā to ir aizliegts darīt. Līdz jūnijam aizlieguma zonu, ierīkojot jaunas mikromobilitātes rīku novietošanas vietas, plānots paplašināt līdz Stabu ielai. Pašvaldība zonas paplašināšanu un speciāli paredzēto novietošanas vietu izveidi veic, ņemot vērā apbūves blīvumu un infrastruktūras noslodzi, koplietošanas operatoru sniegtos datus un iedzīvotāju ieteikumus, kā arī, sadarbojoties ar Mikromobilitātes asociāciju. Ja koplietošanas transportlīdzeklis novietots nepareizi, pakalpojuma sniedzējiem tas ir jāpārvieto nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs stundu laikā.

Koplietošanas transportlīdzekļu ātruma ierobežojuma zonas un novietošanas aizlieguma zonas publiskotas pašvaldības datu publiskošanas portāla “Geo Rīga” tīmekļvietnes www.georiga.eu sadaļā “Satiksme un mobilitāte”.

 

Turpinot pilnveidot pirms gada apstiprināto Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības plānu*, tas tagad papildināts ar jaunu sadaļu – par rīcību gadījumos, ja notikusi bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem, kuģa uzskriešana uz sēkļa, kuģu sadursme vai pasažieru kuģu katastrofa. Plāna papildināšanu trešdien, 26. martā akceptēja Rīgas domes deputāti.

“Pēdējo gadu laikā, īpaši pēc krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, mēs Rīgas domē drošības jomu un civilo aizsardzību esam noteikuši par prioritāti. Mēs pastāvīgi strādājam pie Civilās aizsardzības plāna uzlabošanas, lai tas atbilstu mūsdienu drošības izaicinājumiem un nodrošinātu, ka Rīgas iedzīvotāji ir informēti un sagatavoti iespējamajām krīzes situācijām. Tāpat aktīvi strādājam pie civilās aizsardzības infrastruktūras uzlabošanas un iedzīvotāju informēšanas par pareizu rīcību “X” stundā, ja tāda pienāks, ” uzsver Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Māris Mičerevskis.

Jaunā Civilās aizsardzības plāna sadaļa ietvers ieteikumus personām, kas uzturas pašvaldības administratīvā teritorijā, kā arī detalizētus algoritmus iesaistīto dienestu un iestāžu rīcībai. Algoritmi ir saskaņoti ar atbildīgajām iestādēm un izstrādāti atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku prasībām. Papildinātās sadaļas ietvers vizualizācijas, kas uzlabos informācijas uztveri un sapratni.

Tāpat Civilās aizsardzības plānā šogad plānots papildināt sadaļas par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un evakuāciju, kā arī par rīcību cilvēkiem ar invaliditāti patvēruma vietu sasniegšanai. Sagaidāms, ka šie papildinājumi tiks aktualizēti gada otrajā pusē, kad stāsies spēkā izmaiņas katastrofu pārvaldības likumdošanā un būvnormatīvos par patvertnēm.

Lai veicinātu sabiedrības informētību un praktisko gatavību iespējamām krīzes situācijām, plānotas divas praktiskās evakuācijas mācības, līdzīgi kā pērn notikušās “Namejs” mācības. Tiks organizēti septiņi praktiskie civilās aizsardzības semināri visa gada garumā dažādās apkaimēs. Pirmais jau notika 20. martā Teikas apkaimē, bet nākamais plānots 23. aprīlī Āgenskalna apkaimē. Plānoti informatīvi pasākumi skolās un bērnudārzos, kā arī izvērsta intensīvāka komunikācija ar nevalstiskajām organizācijām, t.sk. Sarkano Krustu.

Rīgas dome jauno galvaspilsētas civilās aizsardzības plānu pieņēma pagājušā gada martā. Tajā izstrādāti algoritmi un sniegti konkrēti padomi, kā rīkoties iedzīvotājiem dažādās krīzes situācijās, tostarp militāra apdraudējuma gadījumā. Rīga ir pirmā publiskā sektora iestāde, kas savā civilās aizsardzības plānā ir iekļāvusi praktisku informāciju iedzīvotājiem, kā sagatavoties un rīkoties militāra apdraudējuma gadījumā. Civilās aizsardzības plānu izstrādāja Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvalde sadarbībā ar plašu ekspertu loku no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Nacionāliem Bruņotajiem spēkiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD).

Plānā iekļauta informācija arī par pulcēšanās vietām apdraudējuma gadījumā, evakuācijas punktiem, pārtikas izdales vietām. Tāpat sniegti ieteikumi, kā komunicēt ar citiem cilvēkiem, kā uzvesties evakuācijas procesa laikā, kā labiekārtot patvēruma vietu u.c. svarīgu informāciju. Civilās aizsardzības plāns iekļaujas plašākā civilās aizsardzības rīcības plānā.

*Rīgas valstspilsētas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāns

Turpinot pērn iesākto darbu iedzīvotāju informēšanā par civilo aizsardzību, šogad Rīgas pašvaldība plāno aizvadīt septiņu semināru ciklu dažādās apkaimēs, kuros varēs praktiski piedalīties ikviens rīdzinieks. Pirmais seminārs notiks jau šajā ceturtdienā, 20. martā, Rīgas apkaimju iedzīvotāju centra Teikas atbalsta punkta apkaimēs, bet nākamais – 24. aprīlī Āgenskalna atbalsta punkta apkaimēs. Pēc tam plānoti semināri Centra un Bolderājas punktu apkaimēs, par to otrdien, 18. martā, preses konferencē informēja Rīgas vicemēre Linda Ozola.

“Rīga ir pirmā pašvaldība Latvijā, kura saviem iedzīvotājiem piedāvā šāda veida civilās aizsardzības semināru konkrētai pilsētas apkaimei. Sākotnēji iedzīvotāju pieteikšanās uz šo semināru noritēja gausi, taču šonedēļ bijām spiesti apturēt pieteikšanos, jo tā būtiski pārsniedz pieejamo vietu skaitu. Visiem interesentiem, kuriem nebūs iespējas apmeklēt šo pasākumu klātienē, mēs piedāvāsim šī semināra ierakstu. Atkarībā no situācijas apsvērsim arī atkārtota semināra rīkošanu šajā apkaimē,” norāda L. Ozola.

Semināros iedzīvotājiem būs iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. Iedzīvotāji arī saņems informāciju par iespējām iesaistīties valsts aizsardzībā un citām civilās pretošanās formām.

Semināri visa gada garumā notiks septiņos dažādos Rīgas apkaimju punktos. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties šeit: https://apkaimes.lv/aic/apkaimju-koordinatori/

Semināros RSU pētnieks, drošības un noturības eksperts Vitālijs Rakstiņš informēs par “Pretošanās rokasgrāmatu” un tajā sniegtajiem ieteikumiem iedzīvotājiem.

Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes (CAOIP) eksperti analizēs aktuālo situāciju apkaimē un tai blakus esošajās teritorijās – kur atrodas paaugstinātas bīstamības objekti, evakuācijas ceļi, patvertnes, pulcēšanās punkti un kādi ir iespējamie riski.

Tāpat iedzīvotāji varēs uzzināt par pagrabu pielāgošanu patvertnes vajadzībām, rīcību “X” stundā, 72 stundu somu, apziņošanas un sakaru iespējām, kā arī Latvijas Sarkanā krusta pārstāvji pastāstīs par psiholoģisko pašpalīdzību ārkārtas situācijās.

Pagājušajā gadā Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

Turpinot pilnveidot pirms gada apstiprināto Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības plānu*, to plānots papildināt ar jaunu sadaļu – par rīcību gadījumos, ja notikusi bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem, kuģa uzskriešana uz sēkļa, kuģu sadursme vai pasažieru kuģu katastrofa. Plāna papildināšanu trešdien, 12. martā, atbalstīja Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputāti, bet galīgais lēmums vēl būs jāpieņem domes sēdē.

“Pēdējo gadu laikā, īpaši pēc krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, mēs Rīgas domē drošības jomu un civilo aizsardzību esam noteikuši par prioritāti. Mēs pastāvīgi strādājam pie Civilās aizsardzības plāna uzlabošanas, lai tas atbilstu mūsdienu drošības izaicinājumiem un nodrošinātu, ka Rīgas iedzīvotāji ir informēti un sagatavoti iespējamajām krīzes situācijām. Tāpat aktīvi strādājam pie civilās aizsardzības infrastruktūras uzlabošanas un iedzīvotāju informēšanas par pareizu rīcību “X” stundā, ja tāda pienāks, ” uzsver Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Māris Mičerevskis.

Jaunā Civilās aizsardzības plāna sadaļa ietvers ieteikumus personām, kas uzturas pašvaldības administratīvā teritorijā, kā arī detalizētus algoritmus iesaistīto dienestu un iestāžu rīcībai. Algoritmi ir saskaņoti ar atbildīgajām iestādēm un izstrādāti atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku prasībām. Papildinātās sadaļas ietvers vizualizācijas, kas uzlabos informācijas uztveri un sapratni.

Tāpat Civilās aizsardzības plānā šogad plānots papildināt sadaļas par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un evakuāciju, kā arī par rīcību cilvēkiem ar invaliditāti patvēruma vietu sasniegšanai. Sagaidāms, ka šie papildinājumi tiks aktualizēti gada otrajā pusē, kad stāsies spēkā izmaiņas katastrofu pārvaldības likumdošanā un būvnormatīvos par patvertnēm.

Lai veicinātu sabiedrības informētību un praktisko gatavību iespējamām krīzes situācijām, plānotas divas praktiskās evakuācijas mācības, līdzīgi kā pērn notikušās “Namejs” mācības. Tiks organizēti septiņi praktiskie civilās aizsardzības semināri visa gada garumā dažādās apkaimēs (pirmais – jau 20. martā Teikas apkaimē), plānoti informatīvi pasākumi skolās un bērnudārzos, kā arī izvērsta intensīvāka komunikācija ar nevalstiskajām organizācijām, t.sk. Sarkano Krustu.

Rīgas dome jauno galvaspilsētas civilās aizsardzības plānu pieņēma pagājušā gada martā. Tajā izstrādāti algoritmi un sniegti konkrēti padomi, kā rīkoties iedzīvotājiem dažādās krīzes situācijās, tostarp militāra apdraudējuma gadījumā. Rīga ir pirmā publiskā sektora iestāde, kas savā civilās aizsardzības plānā ir iekļāvusi praktisku informāciju iedzīvotājiem, kā sagatavoties un rīkoties militāra apdraudējuma gadījumā. Civilās aizsardzības plānu izstrādāja Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvalde sadarbībā ar plašu ekspertu loku no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Nacionāliem Bruņotajiem spēkiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD).

Plānā iekļauta informācija arī par pulcēšanās vietām apdraudējuma gadījumā, evakuācijas punktiem, pārtikas izdales vietām. Tāpat sniegti ieteikumi, kā komunicēt ar citiem cilvēkiem, kā uzvesties evakuācijas procesa laikā, kā labiekārtot patvēruma vietu u.c. svarīgu informāciju. Civilās aizsardzības plāns iekļaujas plašākā civilās aizsardzības rīcības plānā.

*Rīgas valstspilsētas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāns

Piektdien, 28. februārī, Rīgas domes ārkārtas sēdē deputāti pieņēma lēmumu atvēlēt līdz 3,4 miljoniem eiro seguma atjaunošanas darbiem 11 ielu posmos. Šajā būvdarbu sezonā seguma atjaunošanu plānots veikt vairākās pilsētas ielās un to posmos, darbu veicējus atlasot atklātu konkursu kārtībā. Šobrīd turpinās pirmā iepirkuma pretendentu izvērtēšana, savukārt otrajā iepirkumā pretendenti turpina iesniegt piedāvājumus, kuru atvēršana plānota marta pirmajā pusē.

Šī gada 4. janvārī pašvaldība izsludināja atklātu konkursu “Rīgas valstspilsētas ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbi”, kurā tika izraudzīti būvnieki, kuri segumu atjaunos 11 ielu posmos. Šobrīd turpinās pretendentu piedāvājumu izvērtēšana. Otro iepirkumu pašvaldība izsludināja 16. februārī, kurā iekļauti desmit objekti. Šajā iepirkumā pretendenti turpina iesniegt piedāvājumus, kuru atvēršana plānota marta pirmajā pusē.

Pirmajā iepirkumā iekļauti sekojoši objekti:

🟩 Akas iela;
🟩 Sliežu iela posmā no Sliežu ielas Nr. 35 līdz Gaujienas ielai;
🟩 Firsa Sadovņikova iela posmā no Lāčplēša ielas līdz Katoļu ielai;
🟩 Cesvaines iela;
🟩 Friča Brīvzemnieka iela;
🟩 Kleistu iela posmā no Rātsupītes ielas līdz Mārtiņa Peniķa ielai;
🟩 Kleistu iela posmā no Mārtiņa Peniķa ielas līdz Lielajai ielai;
🟩 Lielā iela posmā no Silikātu ielas līdz Grants ielai;
🟩 Vecāķu prospekts posmā no Emmas ielas līdz Palejas ielai;
🟩 Jaunciema gatve posmā no Mežāres ielas līdz pieturvietai “Klipiņas”;
🟩 Jaunciema gatve posmā no pieturvietas “Milnas” līdz īpašuma robežām ar kadastra apzīmējuma 01001282048 robežām.

Minēto 11 ielu posmu atjaunošanai plānots no pašvaldības budžeta piešķirt līdz 504 tūkstošiem eiro, bet 2,9 miljonus eiro aizņemties no Valsts kases.

Kopumā šajā būvdarbu sezonā segumu plānots atjaunot 52 objektos, uzlabojot segumu vairāk nekā 500 tūkstoši kvadrātmetru platībā. Gandrīz visām ielām atjaunos gan brauktuves, gan piegulošās ietves. Šogad plānoto asfaltēto ielu saraksts un karte.

Katram objektam darbu izpildes termiņš ir atšķirīgs. Atkarībā no veicamo darbu apjoma konkrētajā vietā, būvdarbu izpildes laiks ir noteikts no 7 līdz 60 kalendārajām dienām. Darbus plānots sākt pavasarī, sākoties aktīvajai būvsezonai.

 

Lai veicinātu pašvaldību, valsts un privātā sektora sadarbību iekšējās drošības uzlabošanai iedzīvotājiem kara draudu gadījumā, Rīgas rātsnamā piektdien, 28. februārī, notika slēgts seminārs pašvaldību domju priekšsēdētājiem. Pasākumu organizēja Rīgas dome, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF).

“Ir sācies ceturtais gads, kad Krievija turpina pilna mēroga karu Ukrainā un ģeopolitiskā situācija skaidrāka nekļūst. Latvija ir NATO valsts un Latvija ir droša valsts, bet mēs dzīvojam līdzās agresorvalstij, tāpēc mums vienlaikus ir jādara savi mājasdarbi un jāgādā par savu drošību, mācoties no labākās pieredzes, tai skaitā no Somijas, protams, arī no Ukrainas. Laiks ir saspringts, tādēļ aicinu visus koncentrēties uz jau padarīto, jo tā mēs būsim stiprāki darīt nākamos neatliekamos darbus. Uzskatu, ka Krīzes vadības centra izveide Ministru prezidenta padotībā ir svarīgs solis, lai mēs efektīvi nodrošinātu Latvijas cilvēku aizsardzību jebkuras krīzes apstākļos. Tāpat esam apzinājuši Latvijā esošās patvertnes un patvērumam drošas vietas, kas ir pieejamas jau tagad, un panākuši vairāk nekā 22 miljonu eiro finansējumu no ES fondiem patvertņu sakārtošanai visā Latvijā. Mūsu mērķis ir nodrošināt patvēruma vietas pēc iespējas lielākam skaitam Latvijas cilvēku,”

uzsvēra iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

“Esmu gandarīts, ka Latvijā civilās aizsardzības jautājumiem beidzot esam pieķērušies pa īstam – ir darbi, kas darāmi nacionālā un valstiskā līmenī, tāpat savi uzdevumi ir katrai pašvaldībai. Izaicinājumu ir daudz, pierobežas pašvaldībām jo īpaši, savukārt citviet, toskait Rīgā, par ikdienu kļuvuši kiberuzbrukumi, sabotāžas akti. Mēs bijām un esam tam gatavi, bet drošībā ieguldīt ir mūsu visu pienākums, tādēļ, ja pašlaik 2% no Rīgas budžeta ir paredzēti mūsu cilvēku aizsardzībai, tad jau no nākamā gada pilsētas budžetā esmu uzdevis plānot šai jomai izdevumus 5% apjomā,”

norādīja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

“Šis pasākums ir vērtīgs ieguldījums kopējas izpratnes veicināšanai par drošības politiku un krīzes vadību visos līmeņos. Pirms trīs gadiem akcentējām, ka krīzes vadībai vajadzīgs restarts, nepieciešama vienotas krīzes vadības sistēmas izveide, valsts institūciju un pašvaldību sadarbības algoritms, jāuzlabo komunikācija un datu apmaiņu, jābūt skaidrai finanšu un materiālo resursu piesaistei. Esam aktualizējuši un pārskatījuši civilās aizsardzības plānus, izstrādājuši to militārās sadaļas pielikumus, piedalījušies dažādās mācībās. Taču gatavība krīzēm, īpaši militārajam apdraudējumam, nepārtraukti jāuzlabo un jātestē. Gatavība krīzēm papīra formātā ir uzlabojusies, taču praktiskajā gatavībā joprojām jāturpina kopīgs darbs. Šodien pasākumā uzklausījām Ukrainas pieredzi, izskatījām tādus būtiskus jautājumus kā bumbu patvertņu veidošana, pieejamie finanšu un cilvēku resursi militārā apdraudējuma gadījumā un materiālās rezerves, kā arī izvērtējām notikušās valsts aizsardzības mācības,”

sacīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis

“Rīgā un Pierīgā dzīvo aptuveni puse valsts iedzīvotāju, līdz ar to uz mūsu pašvaldības pleciem gulstas īpaši liela atbildība. Rīgas pašvaldības īpašumā ir vairāk nekā 200 par derīgām atzītas droša patvēruma vietas, no kurām šogad esam iecerējuši izremontēt un labiekārtot 30. Svarīgi, ka esam no Iekšlietu ministrijas saņēmuši pozitīvas ziņas par iespēju piesaistīt būtisku Eiropas Savienības līdzfinansējumu droša patvēruma vietu izveidei. Ja turpināsim tikpat mērķtiecīgi strādāt, tas mums tuvākajos gados ļaus izveidot vērā ņemamu bumbu patvertņu tīklu galvaspilsētā un ievērojami paaugstināt mūsu iedzīvotāju drošību militāra apdraudējuma gadījumā,”

pauda Rīgas vicemēre Linda Ozola

”Drošība” ir darbības vārds, tāpēc esam šeit pulcējušies, lai runātu par reāliem darbiem civilās aizsardzības uzlabošanā, kas balstīsies gan uz pašu, gan citu pieredzi, gan NATO uzstādījumiem. Ir nepieciešami gan normatīvie akti, gan attiecīgs finansējums, tāpat ir savlaicīgi jārunā ar drošības industriju, kas būvēs patvertnes, nodrošinās sakarus un veiks nepieciešamo apgādi. Krīzes situācijās ir būtiski plānot sadarbību ar vietējiem uzņēmumiem, kuri spēj ātri reaģēt un pielāgot savus resursus pašvaldību un valsts vajadzībām. Tādēļ jānodrošina, ka vietējie uzņēmumi tiek iesaistīti drošās piegādes ķēdēs pašvaldībās,”

uzsvēra DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja  Elīna Egle-Ločmele

Semināra gaitā tā dalībnieki izvērtēja valsts atbildīgo dienestu un pašvaldību spēju plānot, paredzēt finanšu un cilvēku resursus militāra apdraudējuma gadījumā, kā arī novērtēt īstenoto mācību efektivitāti. Tāpat notika paneļdiskusijas par pašlaik aktuālajām un kopīgi risināmajām tēmām, sniedzot priekšlikumus un definējot konkrētas rīcības nepieciešamā rezultāta nodrošināšanai. Šis Rīgas domē bija jau otrais civilās aizsardzības seminārs pašvaldībām, valsts un privātajam sektoram, kas rīkots pēc Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieces Lindas Ozolas, LPS un DAIF iniciatīvas.

Viena no diskusijām bija veltīta tematikai par bumbu patvertnēm un to pieejamību. Tāpat norisinājās saruna par pieejamiem finanšu un cilvēkresursiem, individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošinājumu militārā apdraudējuma gadījumā. Savukārt noslēdzošā diskusija tika atvēlēta visaptverošas valsts aizsardzības mācību Namejs 2024 izvērtējumam.

Seminārā piedalījās iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Rīgas vicemēre Linda Ozola, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja  Elīna Egle-Ločmele, Ukrainas pilsētas Hersonas vicemērs Vitālijs Bielobrovs, Nacionālo Bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts, novadu un lielo pilsētu domju priekšsēdētāji, kā arī dažādu jomu eksperti.

Pasākuma laikā Rīgas domes foajē ikvienam bija skatāma unikāla 15 dažādu drošības un aizsardzības industrijas uzņēmumu izveidota ekspozīcija ar reāliem, taustāmiem piemēriem un praktisku informāciju.

Jau vēstīts, ka pērn novembrī notika līdzīgs slēgtais seminārs par pašvaldību gatavību rīkoties un nodrošināt to kritisko pakalpojumu darbības nepārtrauktību ārkārtas situācijās un militāra apdraudējuma gadījumā.

 

Šogad Rīgā turpināsies pērn aizsāktie ielu seguma atjaunošanas un uzlabošanas darbi. Plānots, ka šajā būvdarbu sezonā segumu uzlabos 60 grantētajās ielās ar kopējo platību vairāk nekā 77,5 tūkstoši kvadrātmetru.

Brauktuvju segumu ar dubultās virsmas apstrādi veic ar bitumena emulsiju un galvenais ieguvums ir putekļu samazināšana un ceļa kvalitātes uzlabošana. Pirms virsmas apstrādes veikšanas norit ielu pamatnes sagatavošana un komunikāciju aku izcelšana brauktuves līmenī, kurai seko bitumena emulsijas ieklāšana.

Iela ar vislielāko remontdarbu platību būs Beberbeķu iela, posmā no K. Ulmaņa gatves līdz Čuguna ielai, 5150 kvadrātmetru platībā, bet iela ar vismazāko remontdarbu platību – Boļeslava Sloskāna iela, posmā no Torņakalna ielas līdz O. Vācieša ielai 6, 220,8 kvadrātmetru platībā.

Seguma uzlabošanas darbi plānoti Juglā, Jaunciemā, Imantā, Berģos, Dārziņos un citās pilsētas apkaimēs.

📌 Visus ielu posmus, kur gaidāmi seguma uzlabošanas darbi, iespējams aplūkot pašvaldības mājaslapā publicētajā sarakstā un digitālajā kartēŠEIT.
📌 2025. gadā plānoto grants seguma ielu remontdarbu saraksts skatāmsŠEIT.

Pašvaldība atgādina, ka remontdarbu saraksts var nedaudz mainīties, ņemot vērā saskaņošanas procesu ar komunikāciju turētājiem, kā arī citus neparedzētus apstākļus. Seguma atjaunošanas un uzlabošanas darbi Rīgā ilgs visu būvsezonu – no pavasara līdz pat vēlam rudenim, ja laikapstākļi būs labvēlīgi.

Darbu laikā jārēķinās ar iespējamiem satiksmes ierobežojumiem, kas var būtiski ietekmēt gan automašīnu un sabiedriskā transporta kustību, gan mikromobilitātes rīku un kājāmgājēju pārvietošanās iespējas.

 

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgā ierīko kopš 2020. gada. Kopš pirmās zonas ierīkošanas Āgenskalna apkaimē pašvaldība pakāpeniski zonu skaitu ir palielinājusi, ieviešot tās dažādās apkaimēs. Šobrīd pilsētā ierīkotas 15 teritorijas, kurās noteikta 30 km/h ātruma ierobežojuma zona, un to skaitu ir plānots palielināt. Ātruma ierobežojuma zonas tiek ierīkotas ar mērķi mierināt satiksmi, padarot pilsētvidi drošāku gājējiem, velobraucējiem un mobilitātes rīku lietotājiem.

Kā ziņots, Miera ielas kontekstā Rīgas domes priekšsēdētājs uzdevis pilsētas izpilddirektoram, sadarbībā ar atbildīgajām pašvaldības iestādēm, izstrādāt priekšlikumus, lai uzlabot iedzīvotāju un autovadītāju informētību par apjomīgām satiksmes organizācijas izmaiņām pilsētā. Ārtelpas un mobilitātes departaments jau ir veicis papildinājumus Aristīda Briāna, Cēsu, Mēness, Miera un Šarlotes ielas posmos, kuri atrodas decembrī ierīkotās ātruma zonas teritorijā, uzklāts ceļa horizontālais marķējums, kas norāda uz maksimālo ātruma ierobežojumu ielā. Šajā zonā vēl plānots izvietot informatīvus plakātus, kas autovadītājiem atgādinās par atrašanos 30km/h ātruma ierobežojuma zonā.

Ātruma ierobežojuma zonas ierīko, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Primāri tiek izvērtēta izglītības un medicīnas iestāžu esamība konkrētajās ielās, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāte, krustojumu un līkumu pārredzamība, brauktuvju un ietvju platums, kā arī konkrētās apkaimes iedzīvotāju ierosinājumi.

Valstī spēkā esošie normatīvi nosaka, ka maksimālā ātruma ierobežojuma zonas darbība sākas no vietas, kur ir uzstādīta ceļa zīme “Maksimālā ātruma ierobežojuma zona” un attiecas uz visām ielām, kuras atrodas aiz šīs zīmes. Zonas darbība beidzas ar ceļa zīmi “Maksimālā ātruma ierobežojuma zonas beigas”. Zonas zīme strādā uz teritoriju, nevis tikai ielas posmu, tādēļ, ieviešot ātruma ierobežojuma zonas, pilsētvidē ir iespējams izvietot daudz mazāku ceļā zīmju skaitu.

Iedzīvotāju ērtībām pašvaldība ir izstrādājusi karti, kurā apkopotas visas pašvaldības ierīkotās 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas. Atbilstoši nepieciešamībai, karte tiks papildināta ar jaunām 30 km/h ātruma ierobežojuma zonām pirms to ieviešanas.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonu karteŠEIT.

Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un ievērot atbilstošu ātrumu zonas darbības teritorijā.

Iepriekš ziņots, ka pērnā gada decembrī 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu ieviesa Brasas un Centra apkaimē. Zona attiecas uz teritoriju starp minētajām ielām – Krišjāņa Valdemāra ielu, Senču ielu, Brīvība ielu, Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu, kā arī uz Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu.

Pirms tam, 2023. gadā, 30 km/h ātruma ierobežojumu zonu ieviesa teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu un Sarkandaugavas apkaimē – teritorijā starp Tilta ielu, dzelzceļu, Duntes ielu un Ozolu ielu (ieskaitot). Tāpat minētajā gadā 30 km/h ātruma ierobežojumu zonas ieviesa: Centrā apkaimē – teritorijā starp Brīvības, Tallinas, Aleksandra Čaka, Marijas, un Merķeļa ielu, Skanstē – teritorijā starp Skanstes, Zirņu, Vesetas un Sporta ielu, un divās teritorijās Brasas apkaimē – teritorijā starp Kluso, Miera, Senču, Brīvības un Klijānu ielu (iekaitot) un teritorijā starp Krišjāņa Valdemāra, Laktas, Miera un Zirņu ielu. Tajā pašā gadā arī divās Āgenskalnā apkaimes teritorijās tika veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas, ieviešot ātruma ierobežojuma zonu teritorijā starp Kalnciema, Margrietas, Mazās Nometņu, Nometņu, Lapu un Melnsila ielas, un teritorijā starp Kalnciema, Margrietas, Mazās Nometņu, Mārupes, Liepājas ielas un dzelzceļu.

Savukārt 2022. gadā ātruma ierobežojumu zonu ieviesa Čiekurkalna apkaimē – teritorijā starp Gaujas, Rusova, Stienes, Viskaļu ielu un Čiekurkalna 1. līniju.

2021. gadā 30 km/h ātruma ierobežojumu zonu ieviesa Grīziņkalna apkaimē – teritorijā starp Aleksandra Čaka ielu, Pērnavas ielu, Jāņa Asara ielu, Avotu ielu un Matīsa ielu, un divās teritorijās Klusā centra apkaimē – teritorijā starp Kalpaka bulvāri, Pulkveža Brieža ielu, Hanzas ielu un Krišjāņa Valdemāra ielu, un teritorijā starp Elizabetes ielu, Eksporta ielu, Hanzas ielu un Pulkveža Brieža ielu. Tāpat šajā gadā ātruma ierobežojuma zonu ieviesa Sarkandaugavā – teritorijā starp Tilta ielu, Tvaika ielu un Sliežu ielu.

Pati pirmā 30km/h ātruma ierobežojuma zona tika ieviesta 2020. gadā, Āgenskalna apkaimē – teritorijā starp Kalnciema ielu, Melnsila ielu, Nometņu ielu, Aleksandra Grīna bulvāri, Bāriņu ielu un Daugavgrīvas ielu.

 

Nedēļas nogalē, 8. februārī, Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam. Elektrotīklu sinhronizācijas laikā nav gaidāmi būtiski traucējumi elektrības piegādē, tomēr pastāv dažādi teorētiski riski un Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus nedaudz sagatavoties, ja gadās kādi sarežģījumi un uz brīdi pazūd elektrība.

Eksperti iesaka iedzīvotājiem neatteikties no iecerētajiem plāniem brīvdienās, tomēr būtu nepieciešams veikt dažus priekšdarbus, līdzīgi, kā gatavojoties, piemēram, vētrai:

  • uzlādēt mobilās ierīces, portatīvos datorus, elektroauto un ārējos akumulatorus (tā dēvētās “poverbankas”);
  • uzpildīt degvielu automašīnās;
  • iegādāties rezerves baterijas radioaparātiem un lukturīšiem;
  • atslēgt no strāvas avota iekārtas, kuras neizmanto vai kuras ir jutīgas pret sprieguma svārstībām;
  • lejuplādēt mobilajā tālrunī lietotni “112 Latvija”, lai laicīgi saņemtu paziņojumus par vēlamo rīcību dažādās situācijās;
  • izmantot tikai oficiālos informācijas avotus un neuzticēties skaļiem un emocionāli pielādētiem paziņojumiem.

Rīgas pašvaldība ir veikusi preventīvus pasākumus un izstrādājusi rīcības plānu galvaspilsētas dienestu un kapitālsabiedrību darba nepārtrauktības nodrošināšanai sliktāko scenāriju gadījumā, ja sinhronizācijas procesa laikā radīsies elektropiegādes traucējumi.

Jau vēstīts, ka 8. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu. Šis ir vērienīgākais energoneatkarības un reģiona drošības projekts, ko kopīgi īsteno Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Latvijas (AS “Augstsprieguma tīkls”), Igaunijas, Lietuvas. Baltijas valstis ir gatavas pievienoties Eiropas energosistēmai, projektā ieguldot lielu darbu 15 gadu garumā, lai pievienošanās noritētu sekmīgi, nodrošinot stabilu elektroapgādes sistēmas darbību.

Pieslēgšanās process Eiropas energosistēmai tiks sākts 8. februārī un ilgs līdz 9. februārim. Februāris ir piemērots pārslēgšanās laiks, jo reģionā ir augstāka elektroenerģijas ražošana (siltumslodzes dēļ strādā termoelektrostacijas, ziemā neveic remontdarbus). Februārī ir arī ir mazāka iespējamība īpaši nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Šobrīd spēkā esošais BRELL līgums beigs darbību 7. februārī.

Kā informē Klimata un enerģētikas ministrija, lai pieslēgtos Eiropas elektrotīklam, elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms. Baltijas pārvades sistēmas operatori vienoti ieguldījuši pūles, veicot būtiskas investīcijas pārvades sistēmās, lai maksimāli stiprinātu elektroapgādes drošumu. Izbūvēti un atjaunoti starpsavienojumi un valstu iekšējās līnijas, kā arī tiek uzstādīti sinhronie kompensatori un baterijas, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti un pakalpojuma nepārtrauktību.

Vienlaikus elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams, jo sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu. Elektroapgādes traucējumi ir iespējami jebkuros apstākļos. Tos var izraisīt gan ārēja ietekme, piemēram, vētras, gan tehnoloģiski traucējumi Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades sistēmās. Elektroapgādes traucējumu iespējamība sinhronizācijas dēļ nav būtiski augstāka, kā ikdienā, piemēram, nelabvēlīgu laikapstākļu radīto postījumu dēļ.