Arhīvs birkai: Kultūra

Rīgas pašvaldības metu konkursam “Neatkarības laukuma attīstība” iesniegti 9 metu piedāvājumi. Šonedēļ žūrija sāks metu vērtēšanu, un konkursa rezultāti tiks paziņoti augusta sākumā.

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtē konkursa žūrija, novērtējot Neatkarības laukuma un vides objekta rakstura vienotību, arhitektoniski telpisko, ainavisko un pilsētbūvniecisko kvalitāti, vides objekta māksliniecisko vērtību un oriģinalitāti, tā emocionālo un idejisko vēstījumu, kā arī piedāvātos tehniskos risinājumus un to ilgtspēju.

Līdz rezultātu paziņošanai tiks saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Metu konkursa kopējais balvu fonds ir 20 000 eiro, kas tiek finansēts no Rīgas pašvaldības Infrastruktūras fonda. Pirmās vietas ieguvējam jeb konkursa uzvarētājam tiks piešķirti 7000 eiro, otrās vietas ieguvējam – 5500 eiro, trešās vietas ieguvējam – 4500 eiro. Plānots piešķirt arī divas veicināšanas godalgas 1500 eiro apmērā. Pēc konkursa noslēguma paredzēta sarunu procedūra ar uzvarētāju, lai uzsāktu būvprojekta izstrādi.

Žūrijas komisijā strādā biedrības „4. maija Deklarācijas klubs” prezidente Velta Čebotarenoka, ainavu arhitekte Natālija Ņitavska, arhitekts Andris Kronbergs, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne, scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Dagnis Samausks un Lelde Jukāma. Žūrijas komisiju vada Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola.

Jau ziņots, ka šā gada martā Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izsludinājis metu konkursu par Neatkarības laukuma telpisko attīstību. Metu konkursā iecerēts gūt labāko pilsētvides, ainavisko un māksliniecisko risinājumu laukumam un neatkarību simbolizējošam vides objektam, kas tajā tiktu izveidots.

Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, un konkurss ir nozīmīgs solis ceļā uz šim vēsturiskajam notikumam veltītas vietas izveidi galvaspilsētā. Metu konkursa idejas autors ir biedrība “4. maija Deklarācijas klubs”, pēc kuras ierosinājuma 2018. gadā Jēkaba laukums pārdēvēts par Neatkarības laukumu.


Par Neatkarības laukumu

Neatkarības laukums atrodas Vecrīgā līdzās Latvijas Bankas ēkai un izstāžu zālei “Arsenāls”. No 18. līdz pat 20. gadsimtam tas izmantots galvenokārt militārām mācībām un parādēm, dažkārt arī publiskiem sarīkojumiem, bet 1880.gadā tajā norisinājušies Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki. 20. gadsimta sākumā pēc ainavu arhitekta Georga Kūfalta projekta laukumā izveidoti apstādījumi un diagonāli celiņi, kas tā plānojumā redzami vēl šodien. Padomju okupācijas gados laukums pārdēvēts par Černiševska laukumu, bet 1987.gadā atjaunots Jēkaba laukuma nosaukums.

2018.gadā Saeima pieņēma lēmumu pārsaukt Jēkaba laukumu par Neatkarības laukumu. Nosaukuma maiņu rosināja “4.maija Deklarācijas klubs” — biedrība, kura apvieno Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātus, kuri 1990.gada 4.maijā balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

 

Ar koncertiem, deju uzvedumiem, dažādām aktivitātēm Rīga aicina galvaspilsētas iedzīvotājus un viesus uz dažādiem ielīgošanas pasākumiem, ko sarūpējusi Rīgas pašvaldība.

Ielīgošana Rātslaukumā, Vecmīlgrāvī un Uzvaras parkā

18. jūnijā Rātslaukumā no plkst. 19.00 norisināsies deju lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības, kurā piedalīsies tautas deju ansamblis un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Līgo”, “Sen Līgo”, deju ansamblis “Daiļrade”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Daiļrades zelts”, bērnu tautas deju ansamblis “Dzintariņš”, senioru deju kolektīvs “Līgo absolventi”. Koncertu vadīts aktrise Zane Burnicka.

18.jūnijā Kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā no plkst. 19.00 notiks pasākums “Saimes talkā svinam Jāņus!” – tautas deju ansambļa “Dejotāju Saime” deju uzvedums kopā ar Ziemeļblāzmas vidējās paaudzes deju kolektīvu “Auda”, folkloristu Andri Kapustu un tautas muzikantiem.

19. jūnijā no plkst.11.00 līdz 11.30 un no plkst. 13.00 līdz 13.30 Rātslaukumā, kā arī no plkst. 12.00 līdz 12.30 kultūras centra “Mazā ģilde” dārzā norisināsies ielīgošana ar orķestri “Rīga”, kurā izskanēs populāras melodijas no R. Paula un grupas “Labvēlīgais tips” repertuāra.

19. jūnijā no plkst. 17.00 gaidāms Jāņu ielīgošanas pasākums “Jāņa sēta” Uzvaras parkā, kur varēs izbaudīt Rīgas folkloras kopu un bērnu vokālā ansambļa “Knīpas un Knauķi” koncertu, radošās darbnīcas, gleznošanas plenēru, vainagu vīšanas darbnīcu un lielās koka spēles. Pasākuma otrajā daļā uzstāsies etno kompānija “Zeidi”, bet vakara noslēgumā visi aicināti uz dančiem kopā ar Rīgas Danču klubu.

No 20. jūnija Doma laukumā norisināsies tradicionālais Zāļu tirgus, kurā varēs iegādāties tradicionālās jāņuzāles, Jāņu vainagus, amatnieku darinājumus, vasaras ražas veltes no Latvijas laukiem. Tirgus noskaņu bagātinās skatuves programma ar dziesmām un tautas dejām. Tirdziņa darba laiks no plkst. 9.00 līdz 19.00.


Vairāk par ielīgošanas un Jāņu pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.


 

Visu jūniju, trešdienu un ceturtdienu vakaros, turpinās daudzveidīga kultūras pasākumu programma mobilajās kultūrtelpās “Strops” Rīgas apkaimēs, kas tapusi ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu.

PASĀKUMU PROGRAMMA

26. jūnijā plkst. 19.00 Imantā ar enerģisku koncertu uzstāsies grupa “Rahu”, kurā tautas mūzika savīsies ar dzīvu ritmu un dančiem – skanēs latviešu un pasaules deju melodijas, kas ieraus klausītājus kopīgā dejā.

26. jūnija vakarpusē Ķengaraga “Stropa” apmeklētājus priecēs muzikālās apvienības “Labums” koncerts. Tās repertuārā ir gan Imanta Kalniņa kompozīcijas, gan pašu sacerētas un sev tuvu autoru dziesmas. Apvienībā muzicē Simona Rača-Rūce, Jānis Rūcis un Roberts Dinters.

Ielīgošanas pasākumi apkaimēs

 

Šogad ir sarūpētā arī plaša ielīgošanas pasākumu programma “Stropos”. 18. jūnijā no plkst. 18.00 Pļavnieku Zaļās birzs “Stropā” notiks ielīgošanas pasākums ar dziesminieci Aneti Kozlovsku, folkloras grupu “Laiksne” un postfolkloras grupu “Daba San”. Dziedāsim Jāņu dziesmas, dejosim un gatavosimies Līgo svētkiem!

Arī Rīgas centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkas dārzā no plkst. 18.00 gaidāms ielīgošanas pasākums ar vainagu pīšanas darbnīcām bērniem un lustīgām Līgo dziesmām, kopā ar Ievu Sutugovu, Laimu Miltiņu-Rodi un Elīnu Čampari. Vakara noslēgumā visi aicināti uz tradicionālajiem dančiem un rotaļām ar tautas mūzikas grupu “Teikas Muzikanti”.

Ziepniekkalnā Ēbelmuižas parka “Stropā” 18. jūnijā plkst. 19.00 vasaras saulgriežus ieskandinās Juris Kaukulis un enerģiskā etno kompānija “Zeidi”. Aproču veidošanas un hennas tetovējumu darbnīca ar latvju rakstiem nodrošinās radošā apvienība “Sapnīca”.

Pirms pasākuma plkst. 18.00 iedzīvotājiem būs iespēja satikt Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra apkaimju koordinatori un Ziepniekkalna apkaimes biedrības ļaudis, lai pārrunātu apkaimē aktuālo, savukārt bērniem būs iespēja piedalīties radošās aktivitātēs.

Rīgas Ķengaraga Mūzikas un mākslas skolas pagalmā 19. jūnijā plkst. 19.00 paredzēts ielīgošanas pasākums, kurā notiks Jāņu dziesmu dziedāšana un rotaļās iešana ar folkloras kopu “’Banga”’. Tā būs iespēja papildināt savu dziesmu pūru Jāņu vakaram, lai svinēšana būtu skanīgāka un lustīgāka.

Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā 19. jūnijā plkst. 19.00 gaidāma ielīgošana ar grupu “Zāle”. Koncertā tiks atskaņotas dziesmas no visiem indie/post-folkloras grupas “Zāle” albumiem, kā arī vairāki vēl neizdoti skaņdarbi un pirmatskaņojumi. Aproču veidošanas un hennas tetovējumu darbnīcu ar latvju rakstiem nodrošinās radošā apvienība “Sapnīca”.

No plkst. 18.00 apmeklētājiem būs pieejams Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Bolderājas punkta koordinators jautājumiem un atbildēm par apkaimes attīstības un labiekārtošanas aktualitātēm un iesaisti pašvaldības darbā.

Savukārt 19. jūnijā Strazdumuižas parka “Stropā” no plkst. 19.00 notiks ielīgošanas pasākums ar Rīgas Juglas Mūzikas skolas koklētāju ansambli “Zeltskariņi” un folkloras draugu kopu “Skandinieki”, notiks arī bērnu radošās darbnīcas.

Šajā vasarā Rīgā darbojas septiņas mobilās kultūrtelpas “Strops” – Rīgas centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā un Čiekurkalna bibliotēkas dārzā, Ēbelmuižas parkā, kultūras centra “Imanta” pagalmā, Rīgas Ķengaraga Mūzikas un mākslas skolas pagalmā, Pļavnieku Zaļajā birzī un Strazdumuižas parkā Juglā.

“Stropos” apmeklētāji var baudīt daudzveidīgu pasākumu programmu, tajā skaitā kultūrizglītojošus pasākumus, dzejas lasījumus, koncertus, performances, bērnu sarīkojumus, tikšanos ar māksliniekiem, sporta aktivitātes un dažādas citas norises. Šogad jūnijā un jūlijā “Stropos” notiks vairāk nekā 30 pasākumu, kuru rīkotāji ir pašvaldības kultūras iestādes.

Šie pasākumi rīdziniekiem un pilsētas viesiem pieejami bez maksas.


📌 Par aktualitātēm un pasākumiem mobilajās kultūrtelpās “Strops” visas vasaras garumā var uzzināt:

 

Uz jestrām Jāņu svinībām no 23. jūnija plkst. 20.00 līdz 24. jūnija plkst. 4.30 rīdzinieki un pilsētas viesi šogad aicināti trīs norises vietās – Grīziņkalna parkā, Dzegužkalnā un Mežaparka Zaļajā teātrī.

Jāņu nakts pasākumu Grīziņkalnā “No saules līdz saulei”.

No plkst. 20.00 ieskandinās folkloras kopa “Kokle” un postfolka apvienība “Rikši”. Plkst. 22.20 norisināsies saules pavadīšana un ugunskura iedegšana kopā ar folkloras kopām un Katrīnu Dimantu, kam sekos Katrīnas Dimantas koncerts ar grupu “Zeltrači”. Pēc pusnakts Jāņu bērnus iepriecinās DJ un bungu un dūdu mūzikas grupa “Auļi”. Pēc diviem naktī visiem būs iespēja izkustināt kājas ballē kopā ar grupu “DeLight”,savukārt plkst. 3.45 izskanēs Jāņu nakts etno sets kopā ar DJ Kasparu Zaviļeiski. Plkst. 4.30 notiks kopīga Saules lēkta sagaidīšana un pasākuma noslēgums.. Jāņu pasākumu Grīziņkalnā vadīs atraktīvais aktieris Artūrs Krūzkops.

Dzegužkalnā, kā ierasts, Jāņu svinības noritēs tradicionālā gaisotnē.

Plkst. 20.00 atklās tās atklās Jāņu māte Zoja Heimrāte un Jāņu tēvs Edgars Lipors kopā ar “Rīgas Danču kluba” dalībniekiemun etno kompāniju “Zeidi”. No plkst. 20.30 līdz plkst. 22.00 notiks tradicionālā aplīgošana un salīgošana etno kompānijas “Zeidi” vadībā, bet no plkst. 22.30 līdz plkst. 23.00 sanākušos priecēs līgotnes postfolkloras grupas “Iļģi” izpildījumā. Savukārt no plkst. 23.00 līdz pat pusnaktij visi tiks aicināti mesties tradicionālajā lielajā danču tūrē, kuru vadīs Ilga Reizniece un grupa “Iļģi”, bet dejas soļus ierādīs un Rīgas Danču kluba dejotāji. Pēc pusnakts norisināsies svinīgā visu Jāņu godināšana, kam sekos tumsas kliedēšana un danči etnogrupas “Ogas” pavadībā. No plkst. 1.30 līdz plkst. 3.00 izturīgākie turpinās gaidīt saullēktu kopā ar muzikālo apvienību “Rahu”, savukārt plkst. 3.00 saullēkta notiks Saules sagaidīšana kopā ar jaunfolkloras grupu “Jauno Jāņu Orķestris”.

Mežaparka Zaļajā teātrī

No plkst. 20.00 visus Jāņubērnus gaidīs “Zaļumballes orķestris” un solists Normunds Rutulis. Plkst. 21.00 klausītājus un skatītājus priecēs šarmantais dziedātājs Ainars Bumbieris, savukārt no plkst. 22.30 visus līgotājus iepriecinās liepājnieki – dziedātāji Andris Ērglis, Fēlikss Ķiģelis, Jānis Strazds un citi programmā “Liepājnieku zelta dziesmas”. Savukārt tuvāk pusnaktij, ap plkst. 23.40 uzstāsies iemīļotā grupa “Credo”, Juris Kaukulis un grupa “Dzelzs vilks”. Vēlāk, īsi pēc diviem naktī par prieku un jautrību gādās grupas “Pirmais kurss” un “Crazy Dolls”, pēc kā īsi pēc četriem no rītanorisināsies Saules modināšanas rituāls. Pasākumu vadīs aktieri Ieva Aniņa un Ainārs Ančevskis.
Ieeja visos pasākumos bez maksas. Norišu vietās būs iespēja iegādāties tradicionālos svētku ēdienus un spirdzinājumus

Vairāk par Jāņu pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Sestdien, 14. jūnijā, pieminot komunistiskā genocīda upurus, galvaspilsētā vairākās vietās norisināsies atceres brīži un piemiņas koncerts.

14. jūnijā plkst. 09.30 pie dzelzceļa stacijas “Šķirotava” norisināsies atceres brīdis komunistiskā genocīda upuru piemiņai. Piemiņas brīdi vadīs aktieris Egils Melbārdis, tajā piedalīsies O. Kalpaka Tautas daiļamata pamatskolas skolotāji un jaunsargi, Latgales priekšpilsētas Politiski represēto biedrības biedri un vīru vokālā grupa Riharda Lapiņa vadībā. Pasākumu apmeklēs arī pašvaldības amatpersonas.

Savukārt plkst. 11.00 norisināsies piemiņas brīdis pie Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla “Vēstures taktīla” Vecrīgā. Piemiņas brīdi apmeklēs Latvijas Politiski represēto apvienības biedri un valsts un pašvaldības amatpersonas. Pēc pasākuma notiks gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.

Plkst. 15.00 notiks piemiņas brīdis pie pieminekļa “Putenī” un Torņakalna stacijas teritorijā pie piemiņas vagoniņa un akmens, Vilkaines ielā 2A. Pasākumu organizē politiski represēto biedrība “Kurzemes rajona Politiski represēto klubs”.

Pieminot svešumā aizvestos, plkst.19.00 izskanēs koncerts “Uz gaismu” Rīgas Sv. Jāņa baznīcā. Koncertā piedalās orķestris “”Rīga”, solisti Katrīna Paula Felsberga un Mārtiņš Zvīgulis, Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” vīru grupa, diriģents Valdis Butāns. Ieeja koncertā ikvienam klausītājam ir bez maksas, iepriekš izņemot ielūgumus, kas no 9. jūnija plkst. 10.00 pieejami “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv.

 

“Rīgas meži” trešdien, 11.jūnijā, Esplanādes parkā atklāja vasaras puķu dobju sezonu, iepazīstinot sabiedrību ar šī gada puķu dobju tematiskajiem rakstiem un īpaši atlasīto augu sortimentu.

Par godu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem SIA “Rīgas meži” izveidoja 15 tematiskas puķu dobes. Katra no tām veltīta kādam no svētku mākslinieciskajiem virzieniem – kormūzikai, tautas un mūsdienu dejai, akordeonu un tautas mūzikai, pūtēju un simfoniskajiem orķestriem, teātrim un kokļu spēlei.

Dobes veidotas, iedvesmojoties no Dziesmu un deju svētku repertuārā iekļautajiem skaņdarbiem. Ņemot vērā iepriekšējo gadu sabiedrības interesi, šogad uzņēmums atklās apmeklētājiem arī informāciju par augu šķirnēm, kas izmantotas puķu dobju kompozīcijās. Šo šķirņu saraksts, kā arī Dziesmu un deju svētku puķu dobju karte ir pieejami “Rīgas mežu” mājaslapā, sadaļā “Dārzi un parki” – ŠEIT.  Informācija par konkrētās dobes augu sastāvu pieejama arī uz vietas – katra dobe ir marķēta ar informatīvu plāksnīti, kurā iekļauts QR kods, kas ļauj ērti piekļūt attiecīgās dobes aprakstam tiešsaistē.

Pirmā Dziesmu un deju svētkiem veltītā puķu dobe tika atklāta trešdien, 11. jūnijā Esplanādes parkā, piedaloties dziesmu un deju svētku dalībniekiem – Rīgas 6.vidusskolas pūtēju orķestrim un Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas meiteņu vokālajam ansamblim “Lavīze”. Nākamo nedēļu laikā līdz Skolēnu dziesmu un deju svētkiem, kopā ar svētku dalībniekiem – dažādiem kolektīviem – tiks atklātas vēl piecas dobes.

Mediju pārstāvji ir laipni aicināti piedalīties puķu dobju atklāšanas pasākumos. Publicitātes nolūkos pasākumu laikā filmēs un fotografēs.

 Dziesmu un deju svētku puķu dobju atklāšanas pasākumu datums un norises vietas:

12.jūnijā, plkst.12.00, Akordeonu mūzikas dobes atklāšana Kronvalda parkā

16.jūnijā, plkst.11.00, Kormūzikas dobes atklāšana Brīvības pieminekļa pakājē

30.jūnijā, plkst.11.00, Tautas deju dobes atklāšana Zemitāna laukuma skvērā.

1.jūlijā, plkst.12.00, Teātra mākslas dobes atklāšana Vērmanes dārzā, pie pieminekļa Krišjānim Baronam.

3.jūlijā, plkst.11.00, Kokļu mūzikas dobes atklāšana “Mežaparkā”, Atpūtas alejas sākumā, pie skulptūras  “Ķoklētājs ar bērniem”.

 

Visas Skolēnu dziesmu un deju svētkiem veltītās puķu dobes Rīgā:

  1. Dziesmu un deju svētku dobe – veltījums visiem dalībniekiem; Esplanādes parkā, Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas stūrī (iedvesmas avots – Skolēnu dziesmu un deju svētku simbols).
  2. Akordeonu mūzikas dobe – Kronvalda parkā, pie Kongresu nama (iedvesmas avots – Raimonda Paula dziesmu popūrijs).
  3. Kormūzikas dobe – garās dobes Brīvības pieminekļa pakājē (iedvesmas avots – dziesma “Tavs karogs”).
  4. Tautas deju dobe – Zemitāna laukuma skvērā (iedvesmas avots – deja “Druvā bites dzied”).
  5. Tautas deju dobe – Esplanādes parkā, garās dobes starp gājēju celiņiem (iedvesmas avots – deja “Ciguļi”).
  6. Mūsdienu dejas dobe – Pārdaugavā, Kuldīgas un Slokas ielu krustojumā (iedvesmas avots – Dziesmu un deju svētku modelēšanas koncerta kompozīcijas).
  7. Pūtēju orķestru un instrumentālās mūzikas dobe – Neatkarības laukuma skvērā pie Rīgas pils (iedvesmas avots ir dziesma “Atmostas Baltija”).
  8. Simfoniskās mūzikas dobe – Latvijas Nacionālās operas skvērā (iedvesmas avots – Elgas Īgenbergas skaņdarbs “Valsis” Aivara Krūmiņa aranžējumā).
  9. Folkloras dobe – Bastejkalnā, ejot no Brīvības pieminekļa puses (iedvesmas avots – folklora, Latvijas lauku ainava);
  10. Kormūzikas dobe – Līvu laukumā (iedvesmas avots – dziesma “Upe” (Jāņa Stībeļa mūzika un vārdi, aranž. Edgars Linde).
  11. Kormūzikas dobe – Uzvaras parkā (iedvesmas avots – “Saule, Pērkons, Daugava” (Mārtiņš Brauns / Rainis)).
  12. Teātra mākslas dobe – Vērmanes dārzā, pie pieminekļa Krišjānim Baronam (iedvesmas avots ir teātra simbols – maska).
  13. Jauno mākslinieku dobe – apaļā dobe Vērmanes dārzā (iedvesmas avots – mākslas un tērpu dizaina pasaule, kur satiekas krāsa, faktūra, forma un stils).
  14. Kokļu mūzikas dobe – “Mežaparkā”, Atpūtas alejas sākumā pie skulptūras “Koklētājs ar bērniem” (iedvesmas avots – kokle, kokles stīgas).
  15. Tautas mūzikas dobe – Ziedoņdārzā pie strūklakas (iedvesmas avots – Dziesmu un deju svētku repertuāra dažādi skaņdarbi).

Par vasaras puķu dobēm

2025. gada vasara Rīgas dārzos un parkos būs koša, krāšņa un daudzveidīga. Šogad apstādījumos tiks izmantotas aptuveni 190 dažādas vasaras puķu šķirnes, kopumā vairāk nekā 30 000 ziedaugu. Starp biežāk sastopamajām šķirnēm ir balzamīne, begonija, gaura, vasara dālija, verbena u.c.

Vasaras puķu dobes savu pilnbriedu sasniegs jūlija beigās, kad norisināsies “Rīgas mežu” organizētais Baltijas Starptautiskais puķu dobju festivāls, kura laikā iedzīvotāji un pilsētas viesi aicināti doties pastaigā pa galvaspilsētas parkiem, izbaudot puķu dobju krāšņumu un balsojot par savu favorīta dobi.


Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.


 

Dziesmu un deju svētku laikā svētku dalībnieku transportam ļaus izmantot sabiedriskā transporta joslas, tā otrdien, 10.jūnijā, lēma Ministru kabinets, atbalstot grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos.

Grozījumu mērķis ir mazināt iespējamos satiksmes sastrēgumus Rīgā, organizējot gan Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkus, gan arī Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus.

Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, dziesmu un deju svētku laikā Rīgā ierodas liels dalībnieku skaits ar sēdvietu skaita ziņā dažādiem autobusiem, kas apgrūtina satiksmi un rada sastrēgumus gan pasākumu norises vietu apkaimēs, gan citur pilsētā. Būtiski apgrūtināta tiek gan sabiedriskā, gan privātā transporta kustība, īpaši sastrēgumu laikā.

Turpmāk dziesmu un deju svētku norises laikā transportlīdzekļiem, kas nodrošina transporta pakalpojumus svētku dalībniekiem, atļauts braukt pa braukšanas joslu, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, ja saņemta svētku rīkotāja izsniegta svētku transportlīdzekļa caurlaide. Svētku transportlīdzekļu, kuriem izsniegta šāda caurlaide, sarakstu, norādot tajā transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru, svētku rīkotājs iesniedz Valsts policijā, kura tos sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju izmantos sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, tostarp ar satiksmes uzraudzību saistītu jautājumu risināšanā.

Šī iniciatīva ļaus efektīvāk koordinēt dalībnieku plūsmu starp mēģinājumu un pasākumu norises vietām, kā arī no un uz viņu uzturēšanās vietām, tādējādi uzlabojot kopējo svētku norisi.

 

Trešdien, 11. jūnijā, SIA “Rīgas meži” atklās vasaras puķu dobju sezonu un tās galvenās tendences: tematiku, krāsas, augu salikumus, rakstus un motīvus.

Šogad, par godu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, galvaspilsētas parkos un dārzos izveidotas 15 tematiskas puķu dobes. Katra no tām veltīta kādam svētku mākslinieciskajam virzienam – kormūzikai, tautas un mūsdienu dejai, akordeonu mūzikai, pūtēju un simfoniskajiem orķestriem, teātrim, kokļu spēlei un jaunajiem māksliniekiem.

““Rīgas meži” jau vairākus gadus nosaka puķu dobju modes virzienu, izvēloties aktuālu un nozīmīgu tēmu – šogad tā ir Skolēnu dziesmu un deju svētki. Mēs veidojam puķu dobes ne tikai kā dekoratīvus elementus pilsētvidē, bet arī kā vizuālus stāstus, kas šogad akcentē svētku noskaņu, vērtības un radošumu. Šādi ainavu dizains tiek apvienots ar nozīmīgu kultūras notikumu, veidojot mūsdienīgu pilsētas zaļo rotu,” uzsver “Rīgas mežu”

valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

📌 Puķu dobju atklāšanas pasākums norisināsies 11. jūnijā plkst. 11.00 “Rīgas mežu” apsaimniekotajā Esplanādes parkā, netālu no Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojuma. Norises vietas saiteŠEIT.

Pasākumā piedalīsies “Rīgas mežu” un XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizatoru komandas pārstāvji, kā arī svētku dalībnieki – Rīgas 6. vidusskolas pūtēju orķestris un Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas vokālais ansamblis “Lavīze”.

Publicitātes nolūkos pasākuma laikā paredzēts fotografēt un / vai filmēt. Vizuālie materiāli tiks izmantoti publicitātes vajadzībām.

Rīgas vasaras puķu dobes plānojusi un ziedus stādījumiem piemeklējusi “Rīgas mežu” ainavu arhitekte, bet dabā tos veidojuši uzņēmuma daļas “Dārzi un parki” dārznieki un darbinieki.

Rūpējoties par ilgtspēju un resursu taupīgu izmantošanu, “Rīgas meži” vasaras puķu dobes veido, izmantojot pašu ražotu kompostu, kas tapis no parku un dārzu nopļautās zāles, lapām un nezālēm, kas izravētas no puķu dobēm. Atsevišķos stādījumos ierīkotas arī automātiskās laistīšanas sistēmas. Savukārt pirms vasaras puķu stādīšanas daļu no šajās dobēs plaukušajām sīpolpuķēm dārznieki izrok, izkaltē un rudenī atkārtoti iestāda citos apstādījumos vai nodod apkaimju centriem, tā veicinot otrreizēju izmantošanu un sabiedrības iesaisti.

Vasaras puķu dobes savu pilnbriedu sasniegs jūlija – augusta mijā, kad plānots trešais Baltijas Starptautiskais puķu dobju festivāls, kura iniciators ir “Rīgas meži”.

2024.gadā “Rīgas mežu” vasaras puķu dobes bija veltītas Imanta Ziedoņa krāsainajām pasakām.


Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centrā “Iļģuciems” no 2025. gada 13. jūnija līdz 31. augustam būs skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Caur manu | tavu logu”, kas veltīta Iļģuciema apkaimei. Izstādē piedalīsies mākslinieki: Agnese Čemme, Raitis Hrolovičs, Oto Holgers Ozoliņš un Ieva Putniņa.

Vēsturiski Iļģuciems bijusi mazapdzīvota teritorija ar vairākām muižām, kas 19. gadsimtā pārtapa par nozīmīgu industriālo zonu. Mūsdienās šīs pārmaiņas joprojām ir jūtamas, un kultūras centrs “Iļģuciems” – kādreizējās rūpniecības teritorijas centrā – kļūs par mājvietu izstādei, kura pēta un atspoguļo šo vietu caur mākslinieku skatījumiem.

Izstādes nosaukums “Caur manu | tavu logu” atsaucas uz skatpunktiem – fiziskiem un emocionāliem. Kā skaidro izstādes kuratores: “Cilvēka saikne ar apkārtni bieži rodas brīdī, kad viņš sāk vērot ārpus sava mitekļa notiekošo. Pat, ja tas ir vienkārši ziņkārīgs skatiens caur logu. No šī vienkāršā, bet būtiskā žesta arī radās izstādes nosaukums, kas sasaistās ar izstādes telpu, kuru ieskauj lieli, stikloti logi.”

Iļģuciems ir rosīga un daudzveidīga vieta, kur kopā dzīvo un darbojas cilvēki, dzīvnieki, augi, pakalpojumu sniedzēji, viesi un pat tie, kas tikai izbrauc cauri. Apkaimē mīt arī īpaša dabas un kultūras daudzveidība, kā arī cilvēku atmiņas un ikdienas pieredzes. Tas viss savijas Iļģuciema ieliņās, namos un kopienās, radot unikālu vidi, kas nepārtraukti mainās un attīstās. Tieši šo vides daudzslāņainību un atmosfēru aicināti uztvert un interpretēt izstādes mākslinieki.

Izstādei sagaidāma publiskā programma, kas ietvers gan nodarbības un radošās darbnīcas ar māksliniekiem un izstādes veidotājiem trīs vasaras sestdienās – 5. un 26. jūlijā, un 23. augustā plkst 12.00, gan dažādas performances izstādes atklāšanā, 2025. gada 12. jūnijā plkst. 19.00.

Izstādi rīko “Pārdaugavas kultūras apvienība”.

Kuratores: Roberta Atraste, Agnese Čemme
Grafiskā dizainere: Kristiāna Marija Sproģe
Projekta vadītāja: Ieva Nagliņa

Papildu informācija: 
Ieva Nagliņa
Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes
Pārdaugavas kultūras apvienība
Projektu vadītāja
+371 67181940
ieva.naglina@riga.lv

 

Turpinot tradīcijas, jau deviņpadsmito gadu pēc kārtas Mazā ģilde vasaras mēnešos rīdziniekiem un Rīgas viesiem dāvina bezmaksas džeza koncertus ceturtdienu pēcpusdienās.

Sākot ar 12. jūniju un līdz pat 28. augustam KTMC “Mazā ģilde” dārzā katru ceturtdienu plkst. 17.00 būs iespēja dzirdēt džeza mūzikas skaņas atzinīgi novērtētu Latvijas mūziķu izpildījumā. Šovasar Vecrīgas sirdī uzstāsies “City Jazz Riga” bigbends Kārļa Vanaga un Dāvja Jurkas vadībā, “Jam Orchestra” un Toma Rudzinska kvartets.

 KONCERTCIKLA PROGRAMMA

 12., 19., 26. jūnijā muzicēs CITY JAZZ RIGA džeza skolas kolektīvi. City Jazz Riga džeza skolas paspārnē darbojas divi bigbenda sastāvi, tās dibinātāja Kārļa Vanaga vadībā. Tradicionāli CITY JAZZ RIGA jau vairākus gadus sniedz koncertus Mazās ģildes dārzā. Kolektīvā spēlē dažāda vecuma mūziķi – profesionāli mūzikas studenti un amatieri ar mūzikas instrumentu spēles prasmi, kas pilnveidota džeza mūziķu Kārļa Vanaga, Dāvja Jurkas un Kārļa Alfrēda Feldberga vadībā.

10., 17., 24. un 31. jūlijā muzicēs grupa “Jam Orchestra”. Mūziķi izpildīs enerģisku, uz džeza/roka/blūza tendētu mūziku, kuras galvenais autors un aranžētājs ir izcilais grupas ģitārists, JVLMA pasniedzējs, Andrejs Jevsjukovs. “Jam Orchestra” sastāvā priecēs basģitārists Pēteris Liepiņš, sitamo instrumentu meistars Gundars Lintiņš, komponists un ģitārists Andrejs Jevsjukovs, saksofonists Zintis Žvarts un taustiņinstrumentālists Artjoms Sarvi.

3.jūlijā, kā arī 7., 14., 21., 28. augustā muzicēs Toma Rudzinska kvartets. Toms Rudzinskis ir viens no Baltijas vadošajiem inovatīvākajiem džeza komponistiem un izpildītājiem. Starptautisku konkursu laureāts, Conservatorium van Amsterdam absolvents, ar savu unikālo skanējumu kā izpildījumā, tā kompozīcijās, Rudzinskis pārstāv mūsdienu Latvijas džeza mūziķu paaudzi Eiropā. Toma Rudzinska kvartets piedāvās dažādību gan sastāvā, katru reizi uzstājoties ar citiem domu biediem, gan repertuārā – no tradicionālā džeza līdz mūsdienīgākiem skanējumam, iekļaujot elektroniskus instrumentus.

Koncertciklu “Džezs Vecrīgā – Mazās ģildes dārzā” ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde”.