Arhīvs birkai: Kultūra

Plānojot jauna vides mākslas objekta izveidi Iļģuciema apkaimē, Izglītības, kultūras un sporta departaments un Pilsētas attīstības departaments aicina objekta idejas izstrādē piedalīties apkaimes iedzīvotājus. Ideju darbnīca norisināsies 29. martā plkst. 13.00 Pārdaugavas kultūras apvienības kultūras centrā “Iļģuciems”.

Rīgas apkaimju attīstībai ir arvien pieaugoša loma rīdzinieku lokālās piederības un dzīves kvalitātes veicināšanā. Šobrīd norit aktīvs darbs pie Iļģuciema apkaimes centra telpiskās attīstības konceptplāna, kas koordinēs pašvaldības ieguldījumus mobilitātes, publiskās ārtelpas un vietas identitātes veidošanas jomās, tajā skaitā mākslas objektu izvietojumu pilsētvidē.

Lai apkaimes iegūtu personiskākus vaibstus un aktualizētu savu identitāti, sākta Apkaimju vides mākslas objektu programma, kurā šogad prioritāra ir Iļģuciema apkaime. Apkaimes iedzīvotāju biedrībām un ikvienam interesentam ir iespēja sniegt savu ieguldījumu apkaimes attīstībā, kopā ar profesionāliem māksliniekiem iezīmējot vīziju mākslas objekta novietojumam un tematikai, tādējādi veidojot savu apkaimi pievilcīgāku.

Norises laiks un vieta – 29.martā no plkst. 13.00 līdz 17.00 Pārdaugavas kultūras apvienības kultūras centrā “Iļģuciems”, Lidoņu ielā 27 k-2.

Pieteikšanās darbnīcai līdz 24. martam, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu: https://forms.office.com/e/8Qf6tprtQx

“NVO nama ziņas” marta numurā uz sarunu esam aicinājuši biedrības “Klubs “Māja” – jaunatne vienotai Eiropai” prezidentu Dānielu Lieci, lai iepazītos ar biedrības mērķiem un darbības principiem, izaicinājumiem un panākumiem. Ar Dānielu tiksimies arī 20. martā – NVO nama tematisko pasākumu cikla “Pieredzes apmaiņas pasākumi NVO izaugsmei” otrajā notikumā “Mārketinga zināšanas NVO sektoram: praktiskas metodes”.

“Manuprāt, būtiski ir arī nebaidīties no kļūdām vai neveiksmēm – tieši tā jaunieši vislabāk apgūst prasmes un gūst pārliecību par sevi, lai arī cik ironiski tas neizklausītos. Būt aktīvam sabiedrībā nozīmē uzņemties atbildību un darīt praktiskas lietas, negaidot, kad kāds cits atrisinās problēmas, bet arī nesagaidot, ka viss uzreiz sanāks.”

Dāniels Liecis

Pilnu interviju, kā arī informāciju par semināriem un pasākumiem NVO namā, aktualitātēm un projektu konkursiem lasiet marta “NVO nama ziņas” numurā!

 📌 “NVO nama ziņas” marta numurs!

 

Informatīvajā platformā GEO RĪGA izveidota galvaspilsētas iekštelpu un brīvdabas kultūrvietu karte, kurā apkopota informācija par publiskā un nevalstiskā sektora kultūrvietām Rīgā. Otrdien, 18. martā, Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā tika godinātas nevalstiskā sektora pārstāvētās kultūrvietas – galerijas, mākslas telpas, mūzikas klubi, koncertvietas, teātri, muzeji un citas kultūrvietas, kurās norisinās rīdzinieku un pilsētas viesu iecienīti kultūras notikumi.

Lai akcentētu nevalstiskā sektora nozīmi Rīgas kultūrvides veidošanā, tika godinātas uzņēmēju un nevalstisko organizāciju pārstāvētās kultūrvietas, pasakot paldies kultūrvietu dibinātājiem un menedžmenta komandu pārstāvjiem par viņu ieguldījumu Rīgas kultūras dzīves veidošanā. Plānots, ka šāda ceremonija varētu notikt katru gadu, izceļot jaundibinātās kultūrvietas, kā arī, lai veidotu platformu ciešākai sadarbībai starp pašvaldību un nevalstisko kultūras sektoru. Šogad tika suminātas un īpašo Rīgas kultūrvietas uzlīmi saņēma 143 iekštelpu un ārtelpas kultūrvietas.

“Rīgas kultūrvietas ir pilsētas zelta dzīsla – tās vilina, iedvesmo un aicina ikvienu iepazīt Rīgas garu arvien dziļāk un plašāk. Tās nav tikai vietas, bet dzīvas satikšanās telpas, kurās ir radošums un tradīcijas, drosme un jaunrade, pagātne un nākotne. Šo vietu veidotāji un aktivitāšu radītāji ir Rīgas kultūras sirds – viņi ne tikai iededz jaunas idejas, bet arī uztur dzīvīgu mākslu, mūziku un sarunas, kas bagātina mūsu pilsētu. Un, protams, apmeklētāji – tie, kas klausās, vēro, līdzdarbojas un iedvesmojas, ir neatņemama šī kultūras stāsta daļa. Šajā godināšanas pasākumā mēs teicām sirsnīgu paldies visiem, kas ar savu darbu, degsmi un klātbūtni padara Rīgu tik bagātīgu, atvērtu un neaizmirstamu pilsētu,” uzsvēra Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

“Rīgu un tās nākotni veidojam mēs visi kopā, tādēļ, turpinām sarunāties un uzklausīt nevalstiskās organizācijas un uzņēmumus, lai veidotu mērķētus un efektīvus atbalsta mehānismus. Nosakot un īpaši atzīmējot Rīgas kultūrvietas, kurās pastāvīgi pulcē rīdziniekus un pilsētas viesus, mēs uzsveram, ka to darbība ir svarīga Rīgas identitātes veidošanai un pilsētas izaugsmei,” norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Rīgas kultūrvietas tika kartētas Rīgas pašvaldības kultūrpolitikas pamatnostādņu 2025.–2028. gadam izstrādes gaitā, kā rezultātā tika identificētas kopumā 327 pašvaldības, valsts un nevalstiskā sektora kultūrvietas.

Pašvaldības informatīvajā platformā Georiga.lv izveidota Rīgas kultūrvietu karte, kurā apkopotas gan akadēmiskas un tradicionālas kultūrvietas, kā piemēram, muzeji, bibliotēkas, koncertzāles, kultūras centri, izstāžu zāles u.c., gan tādas kultūrvietas kā radošie kvartāli, kultūrkafejnīcas, mūzikas klubi u.tml. Karti plānots regulāri aktualizēt un papildināt, un nākotnē, sadarbībā ar Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, tā angļu valodā būs pieejama arī tūristiem.

Ar Rīgas kultūrvietu karti iespējams iepazīties pašvaldības informatīvajā platformā georiga.lv: https://georiga.lv/portal/apps/webappviewer/index.html?id=bf7245b7634542c0b7cc4502dda3c234&locale=lv

Detalizētāka informācija par Rīgas kultūrvietu kartēšanu pieejama: https://ej.uz/3vjv

Otrdien, 18. martā, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis tikās ar Latvijas Okupācijas muzeja vadītāju Solvitu Vību un arhitektiem Kristapu Gulbi un Andri Kronbergu, lai pārrunātu sadarbību pieminekļa “Svešo varai spītējot” izveidē un teritorijas labiekārtošanā.

Muzejs un Rīgas pašvaldība ir vienisprātis, ka šo teritoriju jāattīsta kā piemiņas vietu ne tikai Bruno Javoiša varoņdarbam, bet arī kā simbolu visai nacionālās pretošanās kustībai okupētajā Latvijā. Muzejs ir sācis darbu pie pieminekļa izveides Rīgā, Radio ielā 1, kur 1963. gada 5. decembra rītā tolaik 22 gadus vecais Rīgas Aviācijas institūta students Bruno Javoišs 76 metrus augstajā radiotornī pretī Rīgas pilsētas Galvenajai milicijas pārvaldei uzvilka neatkarīgās Latvijas sarkanbaltsarkano karogu.

“Rīgas dome pilnībā atbalsta Okupācijas muzeja ieceri izveidot piemiņas vietu Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, turklāt esmu pārliecināts, ka līdz ar pieminekļa uzstādīšanu pilsētai ir laba iespēja līdzdarboties, lai skvēru kanālmalā, kur plānots piemineklis, labiekārtotu pamatīgāk. Goda lieta būtu ar šo projektu virzīties raiti, lai šogad varam tikt pie gatava tehniskā projekta, bet nākamgad ķerties klāt būvniecībai,” pēc tikšanās norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Muzejs jau ir veicis plānošanas un saskaņošanas darbus ar atbilstošajām institūcijām, kā arī sācis līdzekļu piesaistes kampaņu pieminekļa izveidei. Šīs pašlaik nepievilcīgās vietas attīstīšanā iesaistīsies arī Rīgas pašvaldība, iekārtojot teritoriju tiktāl, lai tajā var uzstādīt pieminekli un pārveidot to par pievilcīgu un cilvēkiem draudzīgu vietu pilsētas kanāla malā. Latvijas Okupācijas muzejs saņēma konceptuālu Rīgas pašvaldības atbalstu turpmākajiem darbiem – projektēšanai, materiālu iegādei u.tml., ko veiks pakāpeniski. Projekta gaitā varētu labiekārtot plašāku teritoriju, nojaucot vai pārceļot dažas maznozīmīgas būves.

Plānots, ka šogad tiek veikti visi nepieciešamie tehniskie un sagatavošanas darbi, bet nākamgad – uzstādīts piemineklis.

Pieminekli veido tēlnieks Kristaps Gulbis, kurš ar metu “Svešo varai spītējot” uzvarēja Latvijas Okupācijas muzeja rīkotajā publiskajā konkursā 2021. gadā.

Kopš 2021. gada 16. jūnija, atsaucoties sabiedrības iniciatīvai un toreizējā Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumam, 17. marts ir noteikts par Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu. Nacionālā pretošanās nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības okupācijām ir spilgta un nozīmīga Latvijas valstiskuma vēstures daļa, kad gadu desmitiem ilgajā okupāciju laikā gan Latvijā, gan trimdā tika uzturēta neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas ideja.

20. marta rītā no plkst.6.00 līdz 8.00 Arkādijas parkā, Zaķusalā un Lucavsalā rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti iesaistīties Lielās dienas saules sagaidīšanas rituālos.

Lielā diena ir viens no četriem nozīmīgākajiem punktiem kalendārajā gadā – šajā dienā aizveras vārti ziemai. Šī diena ir spēka pilna un katrs to var piedzīvot, izejot dabā un veicot īpašus rituālus kopā ar sev tuviem cilvēkiem.

Lielās dienas sagaidīšanas rituāli šogad Rīgas pilsētā notiks jau ierastajās vietās – Arkādijas parkā, kur rituālus ierādīs Latvijas Folkloras biedrības pārstāvji kopā ar folkloras kopām “Skandinieki”, ”Savieši”, “Budēļi”, “Rāmupe”, Zaķusalas Austrumu galā, kur Sauli sagaidīs Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” folkloras kopas “Grodi” un “Garataka”, bet trešā vieta būs Lucavsala – Mazās Daugavas pusē, netālu no pieminekļa Lucavsalas aizstāvjiem. Šajā vietā Saules sagaidīšanas rituālus veiks tradīciju kopa “Radi”.

Izvēlies sev ērtāko norises vietu, pievienojies rituālos un iegūsti spēku visam pavasarim!

Saules sagaidīšanas rituāli sāksies jau no sešiem rītā, prognozētā saules uzlēkšana šogad 20. martā ir plkst. 06.25. Pasākumā bez Saules sagaidīšanas notiks tādas rituālās darbības kā putnu dzīšana, gavilēšana, šautru mešana, šūpoļu rotāšana, mutes mazgāšana un citas.

Starptautiskajā nekustamā īpašuma un investīciju forumā “MIPIM”, kas norisinās Francijas pilsētā Kannās, Rīga saņēmusi divas prestižā izdevuma “Financial Times” ikgadējā pētījuma “European Cities and Regions of the Future 2025” balvas kā viens no labākajiem investīciju galamērķiem Eiropā.

“Rīgas panākumi šajā starptautiskajā reitingā apliecina, ka mēs esam uz pareizā ceļa, padarot mūsu pilsētu par aizvien pievilcīgu galamērķi investīcijām. Trīs gadus pēc kārtas iegūtās balvas no “Financial Times” ir ne tikai gods, bet arī apliecinājums, ka Rīga spēj nodrošināt stabilu un pievilcīgu vidi ilgtermiņa ieguldījumiem. Mēs turpināsim attīstīt investīciju klimatu, nodrošinot konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi, augsti kvalificētu darbaspēku un mūsdienīgu infrastruktūru,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

fDi Intelligence, vadošais ārvalstu tiešo investīciju informācijas avots, publicējis savu ikgadējo pētījumu “European Cities and Regions of the Future 2025”, kurā Rīga tika atzīta par vienu no vadošajiem investīciju galamērķiem Eiropā un par vienu no desmit labākajām vidējām Eiropas pilsētām ar izcilu ārvalstu investīciju piesaistes stratēģiju, kas apliecina pilsētas mērķtiecīgos centienus piesaistīt un atbalstīt ārvalstu investorus. Reitingā Rīga ieguva divas prestižas balvas:

  • Top 10 vidējo Eiropas pilsētu kategorijā “Cilvēkkapitāls un dzīvesstils”;
  • Top 10 vidējo Eiropas pilsētu kategorijā “Ārvalstu investīciju piesaistes stratēģija”.

Pasaulē vadošajā nekustamā īpašuma forumā “MIPIM”, kas notiek no 11. marta līdz 14. martam, ar savu stendu arī šogad piedalās Rīgas pašvaldība. Galvaspilsētas attīstības veicināšanai uz forumu devusies galvaspilsētas pašvaldības un uzņēmumu delegācija Rīgas mēra Viļņa Ķirša vadībā.

Rīgas domes priekšsēdētājs otrdien, 11. martā, piedalījās minēto balvu saņemšanas ceremonijā, ekspertu diskusijā par motivāciju investēt Baltijā un politisko līderu sanāksmē, savukārt trešdien, 12. martā, V. Ķirsis kopā ar Viļņas un Helsinku pašvaldību vadītājiem piedalīsies diskusijā par mājokļu piedāvājuma pārveidošanu Baltijas jūras reģionā, kā arī tiksies ar citu pilsētu pašvaldību pārstāvjiem.

“Šīs balvas pierāda, ka Rīga nav tikai dinamisks un pievilcīgs investīciju centrs, bet arī uzticams partneris ilgtermiņa ieguldītājiem. Mūsu stratēģiskā pieeja investīciju piesaistei ir devusi rezultātus, un šī starptautiskā atzinība stiprina Rīgas pozīcijas kā vienam no reģiona vadošajiem investīciju galamērķiem,” norāda Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs.

Par fDi Intelligence

fDi Intelligence ir vadošais ārvalstu tiešo investīciju informācijas avots, kas piedāvā padziļinātu analīzi un ieskatus par globālajām investīciju tendencēm. Katru gadu tas publicē “European Cities and Regions of the Future” reitingu, novērtējot Eiropas pilsētu un reģionu pievilcību investīcijām, balstoties uz dažādiem kritērijiem, tostarp ekonomisko potenciālu, cilvēkkapitālu, dzīves kvalitāti un infrastruktūru.

Par MIPIM

MIPIM ir pasaulē vadošais nekustamā īpašuma forums, kas nodrošina unikālu piekļuvi globālajam kapitālam un konkrētiem risinājumiem. Šeit klātienes diskusijas, semināri un paneļu diskusijas piedāvā iedvesmu un globālās tendences, radot iespējas apmainīties ar pieredzi un veicināt biznesa un profesionālo izaugsmi. 2024. gadā to apmeklēja vairāk kā 20 000 delegāti, kas pārvalda ap 4 triljoniem eiro aktīvu no 90 valstīm.

Rīgas pašvaldība ar tās stendu forumā nodrošina ne tikai pilsētas atpazīstamību kā investīcijām atvērtu un stabilu pilsētu, bet arī katru gadu nodrošina platformu Rīgas un tās partneru reprezentācijai ar mērķi veicināt Latvijas, tās galvaspilsētas un tajā strādājošo uzņēmumu atpazīstamību kā investīcijām pievilcīgu galamērķi, kā arī veicināt investīciju piesaisti konkrētiem attīstības projektiem, tādejādi sekmējot saimniecisko darbību Rīgā un Latvijā.

Līdz 22. martam NVO nama (Ieriķu iela 43a, Rīga) 1. un 2. stāva gaitenī apskatāma izstāde “Baba Marta un Martenica bulgāru tradīcijās”, ko organizē “Kirila un Metodija” Latvijas bulgāru kultūras biedrība.

Izstāde veltīta Vecmāmiņas Martas dienai (1. martā) un Bulgārijas Nacionālās atbrīvošanas dienai (3. martā). Izstādē ir iespēja iepazīt Vecmāmiņas Martas un Martenicas tradīcijas. Tās reģistrētas UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Katru gadu 1. martā bulgāri svin gadsimtiem senu tradīciju, ko dēvē par Baba Marta dienu, kas saistīta ar ziemas aizvadīšanu un tuvojošos pavasari.

Šajās dienās bulgāri apmainās un valkā tā sauktās “martenica” vai “martenička” – dekoratīvus sarkanbaltsarkanas un baltas dzijas vijumus, kas simbolizē veselību un laimi, kā arī darbojas kā laimes talismans pret ļauniem gariem. Martenicas dāvina ģimenei, draugiem un kolēģiem, un tās nēsā ap plaukstu vai piespraustas pie apģērba. Dažos ciematos cilvēki rotā arī savas mājas un mājdzīvniekus.

Laipni aicinām visus interesentus apmeklēt izstādi un iepazīt bagātīgo bulgāru kultūru un tradīcijas!

Ieeja izstādē ir brīva.

NVO nams apmeklētājiem ir atvērts darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.

Šī gada 2. martā rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti uz vērienīgām Meteņu svinībām Rātslaukumā, ļaujot ikvienam ieraudzīt, sajust, sagaršot un sadzirdēt to, kā senās latviešu pavasara gaidīšanas tradīcijas mijiedarbojas ar mūsdienām.

Meteņi ir pavasara gaidīšanas svētki – brīdis, kad īsās ziemas dienas paliek garākas un laiks sāk griezties uz pavasara pusi. Sabiedrībā dažādi izvēlas, kad svinēt Meteņus. Vieni stingri turas pie kristīgā kalendāra noteiktajiem datumiem, Meteņus svinot 7 nedēļas pirms Lieldienām, savukārt latviešu gadskārtā Meteņi ir laiks starp Ziemassvētkiem un Lieldienām un Meteņa dienu senāk noteica, skatoties pēc mēness fāzēm. Metenis atnāk otrajā jaunajā mēnesī pēc ziemas saulgriežiem. Ja gadās, ka tas iekrīt janvārī, kā šogad, tad Meteņi svinami trešajā jaunajā mēnesī februāra nogalē vai pat marta sakumā. 2025. gadā Meteņu jaunais mēness būs 2. martā, kas sakrīt arī ar kristīgo kalendāru, tādēļ ikviens aicināts uz lielākajiem pavasara gaidīšanas svētkiem Rīgā.

Pasākumā “Meteņi Vecrīgā” varēs iepazīt Meteņdienas tradīcijas, būs sadziedāšanās un danči, masku grupu izrādes uz skatuves, masku izstāde, bet Rātes pasāžā darbosies radošās darbnīcas – tiks darinātas ķekatu maskas, tradicionālās lupatu lellītes, būs iespēja pie maskas tikt arī pašiem mazākajiem.

Meteņu izdarības ir saistītas ar spēles elementa klātbūtni, tajās būtisku lomu ieņem arī dažāda veida vizināšanās, tādēļ Rātslaukumā būs iespēja izvizināties gan ponija vilktās ragavās, gan izbaudīt kaut ko pavisam nebijušu un īpašu – Rātslaukumā darbosies grieztavas, kur bērni ragavās varēs baudīt īstu un tradicionālu Meteņu vizināšanos.

Pasākuma ietvaros notiks arī masku gājiens cauri Vecrīgai maršrutā Rātslaukums–Skārņu iela–Audēju iela–Vaļņu iela–Kaļķu iela–Līvu laukums–Rātslaukums. Metenis ir vienīgais brīdis tradicionālajos svētkos, kur var izpausties un vērt vaļā plašāk tos vārtus, aiz kuriem tradicionālā kultūra satiekas ar mūsdienām, tādēļ ikviens apmeklētājs aicināts nākt un piedalīties gājienā sev pieejamā maskā – vai kā kādas profesiju pārstāvim, dzīvai radībai, aktierim, dziedātājam vai kam citam. Galvenais – piedalīties!

Metenis vienmēr nāk ar jautru raksturu un jokošanos, tādēļ par nebēdnīgu pasākuma atmosfēru rūpēsies pasākuma vadītāji Nauris Brikmanis un Andris Kapusts. Ar kvalitatīvu un jestru programmu uz dančiem aicinās etnofolka grupa “Tā kā pērn”, kuras sastāvā darbojas atraktīvie Julgī Stalte un Ēriks Zeps, uzstāsies arī grupa “Rahu the Fool”, bet pasākumu noslēgs grupa “Olas” un dziedātāja Esmeralda.

Pasākuma teritorijā varēs baudīt Meteņa laika ēdienus un dzērienus pie ugunskuriem.

Pasākumu “Meteņi Vecrīgā” ar Rīgas pašvaldības atbalstu rīko Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums” sadarbībā ar Latvijas Folkloras biedrību.

Pasākuma programma:

• 12.00 Pasākuma atklāšana, ugunskuru iedegšana, masku gājiens
• 13.00 Masku grupu “Ķekatas” un “Meteņdienas čigāni” izrāde, lielīšanās sacīkstes, grupas “Tā kā pērn” koncerts
• 14.00 Spēkošanās sacīkstes, masku grupas “Budēļi” izrāde, grupas “Rahu The Fool” koncerts
• 15.00 Uguns bumbas sadedzināšana, grupas “Olas” koncerts

Dalība pasākumā bez maksas.

 

Fotokonkursa izstāde “Meklējot Pārdaugavu”skatāma Kultūras centrā “Iļģuciems” ( Lidoņu ielā 27 k-2, Rīgā) no 2025.gada 6. februāra līdz 30. martam katru dienu no plkst. 11.00 – 18.00. Ieeja bez maksas.

Pārdaugavas kultūras apvienība 2024. gada sākumā aicināja jebkuru pilsētas iedzīvotāju un viesi iepazīt un atklāt Daugavas kreiso krastu no dažādiem skatupunktiem, iesaistoties Pārdaugavas īpašā rokraksta un tās noskaņu meklēšanā.

Darbi, kas tapuši Pārdaugavā, tika iesūtīti četrās kategorijās – “Cilvēki”, “Daba”, “Notikums” un “Pilsētvide” – trīs kārtās – pavasara, vasaras un rudens.

Katrā kategorijā un kārtā autors varēja iesūtīt līdz 5 attēliem. Kopā konkursā saņemti 175 pieteikumi un 1139 fotogrāfijas. Kategorijā “Pilsētvide” saņemtas 503 fotogrāfijas, “Daba” – 296, “Cilvēki” – 204, bet kategorijā “Notikums” 136 attēli.

Izstādē apkopoti vairāk kā 80 izteiksmīgākie konkursam iesniegtie darbi, kas atklāj Pārdaugavu dažādos gadalaikos, rakursos un noskaņās, atklājot tieši šai Rīgas daļai raksturīgo šarmu. Fotogrāfijās redzama gan ikdienas dzīve un paradoksālas situācijas, gan dažādi notikumi un ikdienas ainas Pārdaugavas dzīvē.

Fotogrāfijas vērtēja profesionāla žūrija, kurā tika aicināti mākslinieki ar atšķirīgiem rokrakstiem. Starptautiski atpazīstamā latviešu fotogrāfe Inta Ruka, kura ir izcila portreta žanra un dokumentālās fotogrāfijas pārstāve. Fotogrāfs Gvido Kajons ir izsmalcināts melnbaltās urbānās fotogrāfijas meistars, kuram šķiet saistoša satīriski tverta ielu tematika. Fotogrāfs, žurnāla “Foto Kvartāls” un festivāla “Rīgas Fotomēnesis” vadītājs Arnis Balčus pārstāv dokumentālo un mākslas fotogrāfiju, savos darbos skar sociāli kritiskas tēmas un tver procesuālas laikmeta noskaņas.

Foto konkurss “Meklējot Pārdaugavu” turpināsies arī 2025. gadā.

Izstādes dalībnieki: Lilita Apsīte, Ilvars Atgāzis, Ieva Babre, Laura Baiba Balcere, Artūrs Baltacis, Marija Barčuka, Romāns Benua, Zanda Birze, Valda Biteniece, Daina Burve, Sigita Cimermane, Mārtiņš Dobelis, Santa Dunaiska, Edīte Dreimane, Evita Ezeram, Madara Linna Ēvalde, Viktors Godlevskis, Normunds Grīnbergs, Inna Guseva, Romualds Ignatjevs, Olegs Jonins, Agris Jumis, Juris Justs, Juris Kalniņš, Zigmunds Kazanovskis, Gints Klāsons, Andris Krastiņš, Inese Kušķe, Alex Lo, Anastasija Lomteva, Viktors Martovickis, Ludmila Millere, Dāvis Orniņš, Ģirts Ozoliņš, Deniss Pavlovs, Aivis Pīzelis, Valters Poļakovs, Ketija Rakstiņa, Kaspars Rācenājs, Sigita Rušiņa, Ilze Saleniece, Marija Sirsniņa, Valdis Skerškāns, Sigita Šrēdere, Marija Tuče, Aija Vanaga, Aleksejs Vasiļevskis, Arnis Vuškāns, Dmitrijs Zaicevs, Aleksandrs Zavalijs.

Informējam apmeklētājus ar kustību traucējumiem, ka izstāde atrodas 2. stāvā un ēkā nav pieejams lifts.

 

Plānojot jauna vides mākslas objekta izveidi Iļģuciema apkaimē, Izglītības, kultūras un sporta departaments un Pilsētas attīstības departaments aicina objekta idejas izstrādē piedalīties apkaimes iedzīvotājus. Ideju darbnīca norisināsies 29. martā plkst. 13.00 Pārdaugavas kultūras apvienības kultūras centrā “Iļģuciems”.

Rīgas apkaimju attīstībai ir arvien pieaugoša loma rīdzinieku lokālās piederības un dzīves kvalitātes veicināšanā. Šobrīd norit aktīvs darbs pie Iļģuciema apkaimes centra telpiskās attīstības konceptplāna, kas koordinēs pašvaldības ieguldījumus mobilitātes, publiskās ārtelpas un vietas identitātes veidošanas jomās, tajā skaitā mākslas objektu izvietojumu pilsētvidē.

Lai apkaimes iegūtu personiskākus vaibstus un aktualizētu savu identitāti, sākta Apkaimju vides mākslas objektu programma, kurā šogad prioritāra ir Iļģuciema apkaime. Apkaimes iedzīvotāju biedrībām un ikvienam interesentam ir iespēja sniegt savu ieguldījumu apkaimes attīstībā, kopā ar profesionāliem māksliniekiem iezīmējot vīziju mākslas objekta novietojumam un tematikai, tādējādi veidojot savu apkaimi pievilcīgāku.

Norises laiks un vieta – 29.martā no plkst. 13.00 līdz 17.00 Pārdaugavas kultūras apvienības kultūras centrā “Iļģuciems”, Lidoņu ielā 27 k-2.

Pieteikšanās darbnīcai līdz 24. martam, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu – ŠEIT.