Arhīvs birkai: Kultūra

Daba kā iedvesmas avots – “Dabas mākslas skolas” izstāde NVO namā

Līdz 27. februārim NVO nama (Ieriķu iela 43a, Rīga) 2. stāva gaitenī aplūkojama izstāde, kurā ikviens ir aicināts iepazīties ar biedrību “Dabas mākslas skola” un aplūkot no dabas materiāliem veidotus radošos darbus.

Biedrība “Dabas mākslas skola” apvieno senču zināšanas ar mūsdienīgu, jēgpilnu radošo praksi, piedāvājot izglītojošas meistarklases un darbnīcas bērniem un pieaugušajiem, kur dabas materiāli un procesi kļūst par iedvesmu mieram, radošumam un iekšējam līdzsvaram.

Izstādes idejiskā autore un biedrības galvenais virzītājspēks ir māksliniece Magone Boleiko — Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības maģistre un pieredzējusi pedagoģe.

Izstāde bez maksas apskatāma NVO nama darba laikā – darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.

Laipni aicinām visus interesentus apmeklēt izstādi un ļauties dabas materiālu iedvesmai!

Biedrība “Dabas mākslas skola” ir dibināta 2024. gadā un viena no galvenajām tās darbības jomām ir kultūras izglītība. Biedrības darbības mērķi ir veicināt sabiedrības radošumu, jaunu amata prasmju un iemaņu apgūšanu, organizēt neformālās izglītības pasākumus un veicināt cilvēku vēlmi vairāk radīt no atjaunojamiem resursiem un dabas materiāliem.

1234

 

NVO namā skatāma foto izstāde “Ziedu skaņa”

Līdz 26. februārim NVO nama (Ieriķu iela 43a, Rīga) 1. stāva vestibilā apskatāma Pulmonālās hipertensijas biedrības rīkota fotoizstāde “Ziedu skaņa”, kuras vadmotīvs ir personības krāšņums un spēks, patiesība, kas saskatāma niansēs un trauslajā skaistumā.

Izstādē portretēti desmit cilvēki ar invaliditāti – ar unikāli izveidotām ziedu un augu rotām. Desmit fotogrāfijas ir tapušas ļoti īsā laikā – trīs iedvesmojošu dienu garumā 2025. gada maijā. Paši modeļi ne tikai pozēja, bet arī piedalījās izstādes veidošanā, jo fotogrāfiju nosaukumi un to apraksti ir tapuši saskaņā ar viņu idejām un ieteikumiem.

Vizuālā tēla veidotāja Lolita Graudiņa, fotogrāfe Agnese Zeltiņa un floriste Antra Pugaine radīja katram modelim savu tēlu, kas balstās viņa iemīļotākajās krāsās, ziedos un augos, brīvā laika nodarbēs un vērtībās. Tēlu atainojumā nav uzsvērta invaliditāte, ikdienas ierobežojumi un slimību vai traumu nodarītais posts.

Izstāde bez maksas apskatāma NVO nama darba laikā – darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.

Laipni aicinām visus interesentus apmeklēt izstādi un aplūkot izteiksmīgās fotogrāfijas!

Pulmonālās hipertensijas biedrība ir dibināta 2011. gada 5. augustā ar mērķi informēt un izglītot sabiedrību, pacientus un viņu līdzcilvēkus par pulmonālo hipertensiju un retām plaušu slimībām. 2011.gadā biedrība ir uzņemta Eiropas pulmonālās hipertensijas pacientu biedrību asociācijā “PHA Europe”. Biedrība apvieno Latvijas pulmonālās arteriālās hipertensijas un hroniskās trombemboliskās plaušu hipertensijas pacientus, viņu tuviniekus, jomas profesionāļus un citus atbalstītājus.

123

 

Februārī darbu atsāk RCB Biķernieku filiālbibliotēka

2026. gada 3. februārī jaunā vietā Ieriķu ielā 43a, 1. stāvā darbu atsāk RCB Biķernieku filiālbibliotēka. Bibliotēka piedāvā daiļliteratūru un nozaru literatūru un periodiskos izdevumus pieaugušajiem un bērniem, kā arī aicina izmantot datorpakalpojumus.

“Mēs cienām un rēķināmies ar faktu, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir atradusi iespēju organizēt telpas bibliotēkas vajadzībām. Lasītājus gaida neliela, laba bibliotēka, kas pildīs visām RCB filiālbibliotēkām raksturīgās funkcijas,”

atzīst RCB direktore Dzidra Šmita

RCB Biķernieku filiļbibliotēka, tāpat kā pārējās RCB filiāles, ir ģimenes bibliotēka. Bibliotēkā varēs lasīt ap 8000 izdevumus no grāmatu un citu informācijas resursu krājuma, kā arī 18 nosaukumu preses izdevumus.

Apmeklētāji bez maksas varēs lietot divus datorus ar interneta pieslēgumu, biroja programmām un pieeju autorizētajām tiešsaistes datubāzēm, kā arī piekļuvi 3td e-grāmatu bibliotēkai.

Bibliotēkā pieejams arī bezvadu internets.

Bibliotēkas darba laiks:

● Otrdien: plkst. 11.00 –19.00;
● Trešdien: plkst. 10.00–18.00;
● Ceturtdien: plkst. 10.00–18.00;
● Piektdien: plkst. 10.00–18.00;
● Sestdien: plkst. 10.00–17.00;
● Pirmdien, Svētdien: slēgts.

Kontaktinformācija: 67037101, e- pasts: rcb.bikernieki@riga.lv

 

Barikāžu dalībnieki aicināti saņemt ielūgumus uz svētku koncertu “Mēs nosargājām Latviju”

1991. gada janvāra barikādes bija laiks, kad Latvijas iedzīvotāji ar vienotību, pilsonisku drosmi un nevardarbīgu pretošanos nosargāja mūsu valsts neatkarību. 2026. gada janvārī aprit 35 gadi kopš šiem vēsturiskajiem notikumiem, un jubileja tiks plaši atzīmēta valsts un pašvaldību līmenī, godinot barikāžu dalībniekus un nododot viņu pieredzi nākamajām paaudzēm.

Kā viens no centrālajiem pasākumiem norisināsies bezmaksas svētku koncerts “Mēs nosargājām Latviju”, kas veltīts 1991. gada barikāžu dalībniekiem. Koncerts notiks svētdien, 2026. gada 18. janvārī, plkst. 13.00 Ķīpsalas izstāžu hallē, Rīgā.

Uz koncertu tiek aicināti barikāžu dalībnieki kopā ar saviem tuviniekiem.

Barikāžu dalībnieki aicināti savlaicīgi saņemt bezmaksas ielūgumus kādā no četriem Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas punktiem:

Imantas apkaimē – Slokas ielā 161 k-2;

Āgenskalna apkaimē – Eduarda Smiļģa ielā 46;

Latgales apkaimē – Daugavpils ielā 31;

Centra apkaimē – Brīvības ielā 49/53.

Aicinām barikāžu dalībniekus un viņu tuviniekus piedalīties šajā nozīmīgajā atceres pasākumā, kopīgi godinot Latvijas vēsturi un tos, kuri stāvēja uz barikādēm mūsu valsts brīvības vārdā.

 

Mazajā ģildē Zvaigznes dienas koncerts “Eņģeļu dziesma”

6. janvārī plkst. 19.00 Mazās ģildes Lielajā zālē sieviešu koris “Ausma” (mākslinieciskā vadītāja Vita Grīnhofa) kopā ar solistiem Agati Grīnhofu (soprāns) un Mārtiņu Zvīguli (tenors) Zvaigznes dienas koncertā “Eņģeļu dziesma” uzburs svētku izskaņai atbilstošu noskaņu.

Programmā dzirdēsiet gan apcerīgu latviešu un ārzemju autoru garīgo mūziku, gan jestras latviešu tautasdziesmu apdares.

Pie klavierēm Dzintra Vīcupe, koncertu vadīs Sigita Sakoviča.

Ieeja bez maksas.

Koncertu ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde”.

Informāciju sagatavoja:
Inita Malnača
KTMC “Mazā ģilde” kultūras menedžere
inita.malnaca@riga.lv

 

Iznācis “NVO nama ziņas” decembra numurs

“NVO nama ziņas” decembra numurā uz sarunu aicinājām biedrības “Latvijas Zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācija” dibinātāju un valdes priekšsēdētāju Sandru Lasi, lai uzzinātu vairāk par biedrības misiju, galvenajām aktivitātēm un projektu “Topošo un jauno vecāku skola”, kas sniedz praktisku un emocionālu atbalstu ģimenēm vienā no dzīves gaišākajiem posmiem.

“Biedrības nodarbības un satikšanās notiek arī NVO nama telpās, kas kļuvušas par svarīgu satikšanās vietu jaunajiem vecākiem un speciālistiem.
Es gribētu uzsvērt – lūgt atbalstu nav vājuma pazīme, bet gan rūpes par sevi un savu ģimeni. Vecāka ceļš nav jāiet vienatnē, un ir pilnīgi normāli, ka pirmie soļi var būt sarežģīti”.

Sandra Lase

Interviju, informāciju par gaidāmajiem NVO nama semināriem, aktualitātēm un projektu konkursiem lasiet decembra “NVO nama ziņas” numurā!

“NVO nama ziņas” – decembra numurs!

Visi NVO nama ziņu numuri – ŠEIT

 

Pārdaugavā atklāj no jauna izgatavotu piemiņas plāksni Krišjānim Baronam

Piektdien, 19. decembrī, pie ēkas Eduarda Smiļģa ielā 23a svinīgi atklāta no jauna izgatavotā piemiņas plāksne folkloristam, rakstniekam un publicistam Krišjānim Baronam. Šajā mājā viņš, tobrīd 65 gadus vecs, turpināja darbu pie plašā tautasdziesmu sakārtojuma, kas kļuva par nozīmīgu latviešu kultūras vērtību.

“Krišjānis Barons ir un paliek viena no mūsu tautas lielākajām vērtībām — leģenda un stūrakmens, uz kura balstās latviešu nācijas pašapziņa. Godāt šādus dižgarus ir mūsu svēts pienākums, un tas jādara ne tikai piemiņas brīžos, bet ik dienu, kopjot un izprotot viņu atstāto mantojumu. Pateicos iedzīvotājiem, kuri pirmie pamanīja plāksnes pazušanu un nepalika vienaldzīgi. Lai atjaunotā piemiņas plāksne kalpo kā atgādinājums par cilvēku, kurš ar savu darbu veidoja mūsu garīgo telpu. Novēlu, lai šī vieta aicina nākt ikvienu – bērnus, jauniešus, ģimenes un lai viņi zinātu, kāds cilvēks šeit reiz dzīvojis un ko viņš devis Latvijai,”

pauž Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis

Plāksnes atjaunošanu Rīgas pieminekļu aģentūrai uzdeva Rīgas domes vadība, jo vēsturiskā zīme pirms trim gadiem tika nozagta. Tā kā tā bija veidota no divām masīvām bronzas daļām, pastāv aizdomas, ka zagļi bijuši metāla meklētāji. Ēkas īpašnieki ir piekrituši plāksnes atjaunošanai tās vēsturiskajā vietā.

Mājas iedzīvotāju pārstāve Elīna Rudeviča priecājās, ka bijusi iespēja piemiņas plāksni uzstādīt vēl šogad.

“Šī māja nav stāsts tikai par mums, kas tajā dzīvo šodien. Tā ir dzīva vēstures liecība, kas joprojām ir klātesoša.”

Jauno plāksni veidojis tēlnieks Jānis Strupulis, kurš savulaik radīja arī 1985. gadā atklāto oriģinālo plāksni. Konsultējoties ar Krišjāņa Barona muzeju, tēlnieks Strupulis izstrādāja jaunu skici. Šoreiz plāksne veidota no pulēta granīta, uz kura piestiprināts bronzas bareljefs, nodrošinot gan ilgmūžību, gan vizuālu veidolu, kas atbilst piemiņas vietas nozīmei.

Tagad uz plāksnes ir uzraksti latviešu un angļu valodā, jo Rīgas Pieminekļu aģentūra uzskata, ka ir būtiski informēt tūristus par nozīmīgāko Krišjāņa Barona darbu – latviešu tautasdziesmu apkopošanu, sistematizēšanu un publicēšanu krājumā “Latvju dainas”. Viņš bija pirmais latvietis, ko vācu draudze atļāva izvadīt no Doma baznīcas.

Nams Eduarda Smiļģa (agrāk Dārtas) ielā 23a ir nozīmīga vieta Latvijas kultūras vēsturē. Tieši šeit par Dainu tēvu dēvētais Krišjānis Barons pabeidza lielu daļu no “Latvju dainu” krājuma, kas viņa kārtojumā iznāca no 1894. līdz 1915. gadam. Šajā namā viņš dzīvoja un strādāja no 1900. līdz 1909. gadam. Baronu ģimene pārcēlās uz Pārdaugavu 1900. gadā, kad viņa dēla – ārsta Kārļa Barona – ģimene kļuva kuplāka un viņam bija nepieciešama sava dzīvesvieta. Lai gan Dainu tēvs labprāt būtu strādājis klusā lauku vidē, praktisku iemeslu dēļ izvēlējās Pārdaugavu, jo šeit bija vieglāk saņemt un nodot “Latvju dainu” korektūras un uzturēt aktīvu saraksti.

Māja, kurā Baroni dzīvoja, tolaik bija neliels, vienkāršs namiņš. Viņi mitinājās apakšstāvā, ar logiem pret ielu un atsevišķu ieeju, kas agrāk kalpojusi nelielam veikalam vai darbnīcai. Gan Krišjānis Barons, gan ciemiņi pārsvarā izmantoja ieeju no pagalma. Ēka pārbūvēta 1937. gadā, iegūstot cementa apmetumu, kas saglabājies līdz mūsdienām.

 

21. decembrī Piņķos notiks jau desmitais Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas labdarības koncerts “Pie tavas rokas”

21. decembrī, ceturtajā adventē, Piņķu Svētā Jāņa baznīcā norisināsies jau desmitais Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas labdarības koncerts “Pie tavas rokas”.

Sīkāk par koncertu stāsta Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja:

“Šis koncerts mums ir īpašs, tas ir kļuvis par sirsnīgu tradīciju, kurā kopā sanāk gan ģimenes, gan līdzcilvēki, lai dāvātu bērniem drošību, rūpes un klātbūtni. Šogad koncertā uzstāsies Kārlis Būmeisters un Babītes Kultūrizglītības centra dziedošie bērni un jaunieši – vokālā grupa “Karameles”, kā arī bērnu ansambļi “Bon Bon”, “Ledenītes”, “Zefīrs”, “Šokolāde” un “Marmelāde”. Grupa “Karameles” klātbūtne, kas bijusi neatņemama koncertu sastāvdaļa visus desmit gadus, ir piešķīrusi īpašu gaišumu un sirsnīgumu. Tieši šo jauniešu muzikalitātes un patiesā prieka dēļ daudzi koncerta apmeklētāji to apmeklē katru gadu. Pateicoties viņiem, šī Adventes svētdiena būs sirdssilta, gaiša un muzikāli bagāta. No sirds pasakāmies katram koncerta apmeklētājam, ziedotājam un atbalstītājam. Lai šis koncerts ir īpaša dāvana mums visiem Ziemassvētkos!”

Ieeja koncertā ir bez maksas, un tā laikā ikviens ir aicināts ziedot.

Visi saziedotie līdzekļi tiks nodoti Latvijas SOS Bērnu ciematu ģimenēs augošo bērnu atbalstam. Ziedojumi ļauj bērniem un ģimenēm ar bērniem palīdzēt dažādos veidos, atkarībā no tā, kas kuram konkrētajā brīdī visvairāk nepieciešams. Ar ziedojumu palīdzību SOS Bērnu ciematu asociācija var bērniem nodrošināt iespēju uzaugt drošā un atbalstošā vidē, sniegt gan emocionālu, gan praktisku atbalstu, kā arī piepildīt kādu senu sapni.

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija jau vairāk nekā 25 gadus rūpējas par bērniem un ģimenēm visā Latvijā, nodrošinot ilgtermiņa ģimenisku aprūpi bērniem, kuri palikuši bez bioloģisko vecāku gādības. Asociācija gādā, lai bērni var uzaugt drošā un ģimeniskā vidē SOS bērnu ciematos un jauniešu mājās, kur viņi saņem emocionālu un praktisku atbalstu, lai varētu piedzīvot laimīgu bērnību, atklāt un attīstīt savus talantus un apgūt praktiskas iemaņas, kas palīdz sagatavoties patstāvīgai dzīvei. Tiek nodrošinātas arī individuālās sociālās rehabilitācijas programmas bērniem ar uzvedības traucējumiem.

Tāpat Asociācija sniedz atbalstu topošajām un esošajām audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem, piedāvājot dažādas apmācības, atbalsta grupas, sociālo darbinieku un psihologu konsultācijas. Ļoti nozīmīgs ir SOS Bērnu ciematu asociācijas darbs ar ģimenēm, kuras nonākušas grūtībās. Ģimeņu atbalsta centros tiek palīdzēts vecākiem sakārtot ikdienu, attiecības un vidi bērna labklājībai, tiek sniegts psiholoģiskais un sociālais atbalsts un mācītas praktiskas prasmes, lai bērniem būtu iespēja uzaugt sev vispiemērotākajā vidē – savā ģimenē. Tāpat ģimeņu atbalsta centros bērniem ir iespējams saņemt dažādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Papildus tam tiek īstenotas arī preventīvas programmas — tiek atbalstīti jaundzimušo vecāki programmā “Piedzimstot bērniņam”, palīdzēts bērniem un jauniešiem pārvarēt tuvinieka zaudējumu programmā “Kalniem pāri”, atbalstītas ģimenes gadījumos, kad vecāki šķiras, rūpējoties par to, lai šķiršanās procesā neciestu bērns, īstenota atbalsta programma “Pārinieks”, kas paredzēta pusaudžiem, kuru dzīvesveids var novest pie prettiesiskām darbībām, un piedāvāta apmācību programmu pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem “Bērnam drošs un draudzīgs bērnu dārzs”.

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas mērķis ir ļoti skaidrs — lai Latvijā ikviens bērns var augt drošā, mīlošā un atbalstošā vidē, neatkarīgi no tā, kādas grūtības viņa ģimeni ir skārušas.

Par SOS bērnu ciematiem

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija ir nevalstiska labdarības organizācija, kas nodrošina ilgtermiņa ģimenisku aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem, uztur ģimeņu atbalsta centrus un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru “Airi vecākiem” vairākās Latvijas pašvaldībās, kā arī īsteno dažādas sociālās prevences programmas. Divu SOS bērnu ciematu audžuģimenēs (Īslīcē un Valmierā), vairākās integrētajās SOS ģimenēs, kā arī SOS jauniešu mājā Jelgavā – atbalstu, drošību un jaunas mājas raduši 130 bērni un jaunieši no visas Latvijas. Kopumā visās SOS bērnu ciematu īstenotajās atbalsta programmās gada laikā palīdzību saņem vairāk nekā 1500 bērnu.

Papildu informācijai:
Gunta Purvēna
Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija
Tālr. 26324894
E-pasts: gunta.purvena@sosbca.lv
Vairāk par SOS bērnu ciematiem: www.sosbernuciemati.lv

 

Rīga digitalizē vairāk nekā 10 000 vēsturisku fotogrāfiju un atklātņu

Lai saglabātu un padarītu pieejamu informāciju par Rīgas kultūrvēsturisko mantojumu, Rīgas pašvaldība sākusi vairāk nekā 50 gadu laikā uzkrāto vēsturisko fotogrāfiju un atklātņu digitalizāciju. Digitalizācijas procesā tiks apstrādāti ap 10 000 unikālu attēlu no Pilsētas attīstības departamenta arhīva – materiāli, kas sniedz vērtīgas liecības par pilsētas vēsturisko apbūvi un pilsētvides attīstību.

Šo pētnieciski vērtīgo materiālu krāšana, apkopošana un sistematizēšana sākta 1968. gadā, kad tika izveidota Rīgas Arhitektūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Šajā laikā iegūti un līdz mūsdienām saglabāti daudzveidīgi dokumenti un informācijas nesēji, kas nav tieši saistīti ar būvniecības dokumentāciju. Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas birojs ir veicis rūpīgu šīs kolekcijas inventarizāciju un vērtīgāko materiālu atlasi, izvēloties kvalitatīvas, oriģinālas un unikālas vienības, kas atspoguļo Rīgas vēsturisko apbūvi un tās attīstību 20. gadsimta laikā.

Kopumā Pilsētas attīstības departamentā ir uzkrātas vairāk nekā 11 000 fotogrāfiju, vairāk nekā 1100 atklātņu, vairāk nekā 2000 fotoreprodukciju, kā arī citi materiāli – piemēram, fotonegatīvu filmiņas, avīžu un žurnālu izgriezumi, fotoalbumi, plāni, rasējumi u.c. vēsturiski materiāli, kas nav saistīti ar būvlietām vai būvniecības dokumentāciju. Fotogrāfiju un atklātņu skenēšana tiks pabeigta 2026. gada sākumā, kam tālāk sekos katra ieskenētā attēla apraksta un metadatu sagatavošana, lai attēlu digitālās kopijas varētu nodot glabāšanai Digitālajā bibliotēkā un tiktu nodrošināta to publicēšana tiešsaistē.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas biroja vadītājs Jānis Bērziņš atzīmē:

“Ņemot vērā to, ka Rīgas Arhitektūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pamatfunkcijas bija cieši saistītas ar Rīgas vēsturiskā centra pētniecību un pilsētplānošanas jautājumiem, piemēram, infrastruktūras, sabiedriskā transporta un dzīvojamā fonda nodrošināšanu, tad lielākā daļa fotomateriālu iemūžina ne tikai vēsturisko pilsētvidi pirms tās pārveidojumiem, bet arī fiksē pilsētas ainavu tās attīstības starpposmos, mirkļos starp zūdošo un topošo Rīgu, nereti priekšplānā izceļot pašu attīstības dzinuli – rīdzinieku. Un tieši šādi fotoattēli kā N. Sudrabiņa 1965. gadā uzņemtais fotoattēls ar Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvi vai R. Johansona 1939.g. uzņemtais attēls ar Brīvības ielas seguma maiņu no vēsturiskā bruģa uz asfaltu, kas atspoguļo vēsturiskās pilsētvides pārveidojumu procesu, padara šo kolekciju par unikālu ieskatu 20. gadsimta Rīgā.”

Vēsturisko materiālu digitalizācija palīdz saglabāt vērtīgas un unikālas laikmeta liecības nākamajām paaudzēm, vienlaikus pasargājot oriģinālus no bojājumiem vai zudumiem. Digitalizētie materiāli kalpo kā rezerves kopijas gadījumiem, kad oriģināli varētu tikt iznīcināti, piemēram, ugunsgrēka vai plūdu rezultātā. Vienlaikus digitalizētie materiāli palīdz popularizēt kultūras mantojumu, sniedzot plašākas iespējas piekļūt šiem objektiem tiešsaistē, kā arī ļaujot veidot interaktīvus rīkus, virtuālas izstādes un mācību materiālus.

Pilsētas attīstības departamenta digitalizētie fotomateriāli pakāpeniski būs publiski pieejami vietnē digitalabiblioteka.lv, kur tie papildinās šajā vietnē jau esošos teju 900 fotomateriālus, un sniegs iespēju arhitektiem, ainavu arhitektiem, vēsturniekiem, studentiem un citiem interesentiem iegūt plašāku ieskatu Rīgas būvētā mantojuma vēsturiskajās liecībās.

Papildus dažādiem Rīgas Arhitektūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas lēmumiem un dokumentiem, Pilsētas attīstības departamenta arhīvā glabājas teju 3200 arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas, arheoloģisko izrakumu atskaites un citi pētījumu materiāli. Tāpat arhīvā pieejama plaša literatūras kolekcija – vairāk nekā 2 300 grāmatu un izdevumu dažādās valodās par kultūras mantojuma jautājumiem Rīgā, Latvijā un citviet pasaulē.

Dažādi digitalizēti materiāli par Rīgas kultūrvēsturisko mantojumi jau ir pieejami Latvijas un Eiropas digitālajās platformās. Vietnē Digitalabiblioteka.lv apkopoti dažādu kultūras iestāžu, muzeju un arhīvu materiāli, savukārt Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portāls georiga.lv piedāvā detalizētus vēsturisko teritoriju realitātes modeļus, kas ļauj digitāli dokumentēt un saglabāt pilsētvides esošo stāvokli nākamajām paaudzēm. Eiropas mērogā Rīgas kultūras mantojums pieejams platformā Europeana.eu.

Pievienoto attēlu apraksts:

RDPAD_Mape_39_01_F1125_057
Skats no Jaunās Svētās Ģertrūdes baznīcas (celta 1903. – 1906. gadā pēc arhitekta Vilhelma fon Strika projekta) torņa, iemūžinot Brīvības ielas apbūvi un ielas seguma maiņu – no bruģa uz asfaltu (foto autors Rob. Johansons, 1939. gads)

 

Pasaule ap mani – NVO namā aizvadīta izstādes autoru godināšana

11. decembrī NVO namā norisinājās bērnu radošo darbu izstādes “Pasaule ap mani” svinīgais godināšanas pasākums, ko jau divdesmit pirmo gadu organizē Latvijas Mazturīgo atbalsta biedrība “Dace”. Pasākums pulcēja bērnus un jauniešus ar īpašām vajadzībām no dažādām izglītības un aprūpes iestādēm, radot vidi, kurā viņi varēja justies novērtēti, iedrošināti un piederīgi.

Dienas sākumā pasākuma dalībnieki darbojās trīs radošajās darbnīcās:

  • “Mans mazais Ziemassvētku brīnums”, ko vadīja biedrība “Es varu visu!”;
  • “Izrotāsim Ziemassvētku eglīti”, ko organizēja biedrība “Priekumus”;
  • “Podziņu pie podziņas”, ko vadīja Hroniski slimo bērnu draugu biedrība “Sūrābele”.

Sirsnīgs paldies visām biedrībām par ieguldīto darbu un radošo enerģiju, kas padarīja šo dienu īpašu ikvienam dalībniekam!

Svinību kulminācijā izskanēja svētku koncerts, kurā ar muzikāliem un radošiem priekšnesumiem uzstājās audzēkņi no Rīgas 3. pamatskolas Dienas aprūpes centra “Torņakalna rūķi”, Valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale” filiāles “Iecava”, VSAC “Rīga” filiāles “Ezerkrasti”, Gaismas skolas, Rīgas 4. pamatskolas un Rēzeknes pamatskolas–attīstības centra.

Sakām pateicību visiem, kas iesaistījās priekšnesumos – par drosmi, radošumu un vēlmi dalīties ar savu talantu. Visi mazie mākslinieki saņēma atzinības rakstus un dāvanas, savukārt pasākuma noslēgumā viņus sagaidīja svētku cienasts.

Izstāde “Pasaule ap mani” apskatāma līdz 2026. gada 5. janvārim NVO nama otrā stāva gaitenī (darba dienās 9.00–21.00, sestdienās 9.00–20.00). Aicinām ikvienu atnākt, iepazīt bērnu radošo skatījumu un atbalstīt viņu centienus.

12345678