Arhīvs birkai: Kultūra

Brasā top Latvijā garākais murālis

,

30. novembrī plkst. 11.00 tiks atklāts Brasas tilta murālis, kas top Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes murāļu programmas ietvaros. Kultūras pārvalde veikusi mākslas objektu izstrādāšanu un izvietošanu Rīgas pilsētvidē, un šis ir viens no noslēdzošajiem šī gada objektiem.

Sienas gleznojumi uz tilta atbalsta sienām Brasas un Čiekurkalna pusē bagātinās apkaimes pilsētvidi, samazinās degradējošo stihisko grafiti rašanos, kā arī veidos sadarbību ar vietējo kopienu un aktualizēs apkaimes kultūras vērtības, iedzīvotāju aktivitātes un vietējās leģendas. Brasas puses siena ir vidēji 2 metrus augsta un 160 metrus gara jeb 320 kv.m., savukārt siena, kas atrodas Čiekurkalna pusē, kur paredzēts veikt sienas gleznojumu, ir ar 150 kv.m. platību.

“Brasas un Čiekurkalna apkaimju cilvēku sapnim būs lemts piepildīties. Šī ir iniciatīva, kas iedzīvinājās tikai pateicoties daudzu iesaistīto pušu atvērtībai. Šis ir ideāls piemērs, kurā aktīvas apkaimes biedrības, Rīgas domes institūcijas – Kultūras pārvaldes Pilsēta noformējuma nodaļa, SIA Rīgas tilti un Ārtelpas mobilitātes departaments, dod iespēju talantīgu mākslinieku grupai Daiņa Rudens vadībā radīt īpašu pilsētvides darbu,”

uzsver Rita Našeniece Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājas vietniece

“Jauni gleznojumi pilsētvidē izceļ apkaimju identitāti, palielina lokālpatriotismu un mudina iedzīvotājus iesaistīties apkaimes “kārtības uzturēšanā”. Sienas gleznojumu tapšanā piedalās seši mākslinieki. Sienas gleznojuma iedvesma aizgūta no nejauša ieraksta sociālajos tīklos Brasas apkaimes grupā: “Brasā viss sākas un viss beidzas jeb ir gan Dzemdību nams, gan vienas pieturas attālumā – Lielie kapi”. Pakārtojoties garajam formātam, uz tilta tiek attēlots cikls, kas ir viens gads. Gads var būt gan kā mirklis, gan kā mūžība. Caur ziedu prizmu tiek attēloti gadalaiki, kas tiek simbolizēti caur tik ierastajiem ziediem, kas Brasā sastopami ik uz soļa – Lielo kapu memoriāla zilsniedzītes,”

norāda mākslinieks, sienu gleznojumu koncepcijas autors Dainis Rudens

Pretim bērnu rotaļu laukumam tiek veidots gleznojums, kas caur ilustrācijām izspēlē dažādus apkaimei raksturīgus un zīmīgus notikumus bērniem tuvā veidā. Atsevišķā murāļa daļā ir ilustrēts Klāva Elsberga dzejolis “Krasta runa”, atsauce uz vēsturisko hipodromu un zirgu staļļiem. Tas veiksmīgi sasaucas ar aizmirsto Mākoņbraukšanas ielas nosaukumu, piešķirot nedaudz filozofisku atsauci šai tematikai, ko raksturo grāmatu maiņas namiņš, lasītāji, filozofi, dzejnieki un mākslinieciskais gars. Murāli caurvij Hospitāļu ielas svētku tēma, Lielo kapu ikdienas ainas – cilvēki pastaigā, skrituļslidotāji, dzīvnieki ar saviem saimniekiem, un, protams, skrējēji, kas ir raksturīgi Brasas skaistajai, zaļajai un vēsturiskajai vietai.

Gleznojumā ietverta arī Vilhelma Purvīša tēma. Gleznotājs Vilhelms Purvītis Brasā ir dzīvojis un strādājis savā darbnīcā 1940. gados, līdz pat emigrācijai no Latvijas.

Cienot pagātni, bet arī apzinoties tagadni, tika uzrunāti divi jaunie dzejnieki, kuri ir dzīvojuši/dzīvo Brasas apkaimē – Ivars Šteinbergs un Marija Luīze Meļķe, aicinot sienas gleznojumam veidot asociatīvus dzejoļus. Tie tiks iestrādāti sienas gleznojumā, pievienojot ilustratīvas atsauces uz Lielo kapu Sfinksu, kā arī veidojot konfekšu vizualizācijas, kas atsauc atmiņā Miera ielas smaržu, kas agrāk valdīja šajā apkārtnē.

Projekts īstenots ciešā sadarbībā ar vietējām apkaimēm un ļauj iepazīt stāstus, kas veido apkaimju lokālo identitāti. Arī turpmāk šāda veida sadarbība turpināsies citās apkaimēs, īstenojot ne tikai sienas gleznojumus, bet arī daudzveidīgus pilsētvides mākslas objektus.

Brasas – Čiekurkalna murālis tiks atklāts 30. novembrī plkst. 11.00, pulcēšanās pie tilta caurbrauktuves. Atklāšanas pasākumā kā atvērtā tipa darbnīcā tiks veidots uzraksts “ES MĪLU BRASU”, kur iedzīvotājiem būs iespēja apliecināt piederību un mīlestību savai apkaimei, atstājot arī savus “nospiedumus” uz murāļa.

 

Nedēļas nogalē Rātslaukumā un Doma laukumā iedegs Ziemassvētku egles

Pirmās Adventes priekšvakarā, 30. novembrī, plkst. 17.00 Rīgā norisināsies galveno Ziemassvētku egļu iedegšanas pasākums Rātslaukumā un Doma laukumā.

30. novembrī plkst. 17.00 aicinām uz Rīgas Ziemassvētku egļu svinīgo iedegšanu Rātslaukumā – sirsnīgu pasākumu, kas iezīmē gada skaistākā svētku laika sākumu. Vakaru vadīs iluzionists Toms Felkers, kurš ar humoristisku un radošu priekšnesumu, iedvesmojoties no senas maģijas, kopā ar skatītājiem radīs īpašu gaismas brīnumu un iedegs galvenās svētku egles Rātslaukumā un Domā laukumā.

Par svētku noskaņu rūpēsies Latvijā iemīļoti mākslinieki – dziedātāja Ieva Sutugova, dziedātājs Justs, kā arī mūziķis un dziedātājs Dagnis Roziņš. Kopā ar viņiem uzstāsies Pārdaugavas kultūras apvienības kultūras centra “Imanta” sieviešu vokālais ansamblis “Fortuna” un kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” bērnu vokālais ansamblis “Knīpas un Knauķi”. Muzikālo pavadījumu nodrošinās Ulda Timmas vadītā grupa, kas vakaram piešķirs īpašu dzīvās mūzikas enerģiju.

Pasākums notiks Rātslaukumā, savukārt tiešraide tiks nodrošināta Doma laukumā, kur teletiltā līdz ar Rātslaukumu iemirdzēsies Doma laukuma egle un notiks tradicionālā Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņa atklāšana. Pasākuma kulminācijā Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis uzrunās apmeklētājus un ar “telefonu gaismiņu akcijas” brīnumu tiks iedegtas svētku egles, simboliski savienojot abus Rīgas laukumus.

Pasākumu rīko Pārdaugavas kultūras apvienība.

Vairāk par Adventes, Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Rīgas jaukto koru koncerts “Miers. Svētki. Ziema.”

Pirmajā Adventē Rīgas Krusta evaņģēliski luteriskajā baznīcā izskanēs Rīgas jaukto koru koncerts “Miers. Svētki. Ziema.”

Svētdien, 1. decembrī plkst. 16.00 Rīgas Krusta evaņģēliski luteriskajā baznīcā Rīgas jaukto koru grupa diriģenta Ginta Ceplenieka vadībā aicina uz Pirmās Adventes noskaņās piesātinātu koncertu “Miers. Svētki. Ziema.”

Koncertā kori izpildīs Diatonisko kantāti (Jāņa Lūsēna mūzika un Leonīda Breikša dzeja), kuru papildinās solistu – Patrīcijas Katrīnas Ceplenieces (soprāns), Loretas Ievas Dārznieces (alts) un Egīla Niklāva Siliņa (tenors) skanīgās balsis, kā arī Agneses Kanniņas (vijole) un Aijas Ziņģītes (ērģeles) meistarīgais, niansētais un izsmalcinātais instrumentālais pavadījums.

Bagātinot koncertprogrammu ar dažādiem latviešu un cittautu komponistu skaņdarbiem koncertā piedalīsies: jauktais koris “Norise”, Rīgas Juglas vidusskolas jauktais koris “Kvēle”, Latvijas izdevniecību jauktais koris “Burtnieks”, Centrālās statistikas pārvaldes jauktais koris “Mediāna”, jauktais koris “Saulgrieži”, Praktiskās Estētikas skolas jauktais koris “Anima Mea”, Ogres Skolotāju kamerkoris, Rīgas Tehniskās universitātes jauktais koris “Vivere”. Koncertu vadīs Dzidra Ikauniece.

Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Ropažu ielā 120, Rīgā.

Aicinām ikvienu svinēt ziemu, baudīt mieru un gaidīt svētkus kopā!

Ieeja koncertā bez maksas.

Vairāk par Adventes, Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Rīgas galvenās egles šogad izraudzītas pašvaldībai piederošajos mežos Tīnūžu pagastā

Piektdien, 22. novembrī, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis kopā ar Latvijas Paralimpisko komiteju, paralimpiešiem, kā arī jaunsargiem un mediju pārstāvjiem pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” teritorijā izraudzīja galvaspilsētas galvenās Ziemassvētku egles. Šogad Rīgas svētku rotas nāk no Juglas mežniecības, Tīnūžu pagasta un tās rotās Doma laukumu un Rātslaukumu.

Izraudzītās egles ir 26 gadus vecas un to augstums ir līdz 17 metriem. Egļu vainagi ir skaisti, kupli un tumši zaļi, kas nozīmē, ka koks ir audzis auglīgā un mitrā augsnē.

Kopumā šogad galvaspilsētu rotās ap 40 no “Rīgas mežiem” nākušas Ziemassvētku egles. Tās atradīsies kā Rīgas galvenajos laukumos, tā arī apkaimēs un pie izglītības iestādēm.

Meklēt pilsētas svētku galvenās egles Rīgas mēram šogad palīdzēja gan paralimpieši, gan arī Jaunsardzes centra 4. novada pārvaldes 3. nodaļas jaunsargu vienība.

Izraugoties pilsētas galvenās egles, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis atzina: “Izraudzīties Ziemassvētku lielākās egles, kas rotās pilsētu svētkos, ir viens no gada atbildīgākajiem uzdevumiem un esmu priecīgs, ka šogad man palīgos nāca gan Latvijas paralimpieši, gan jaunsargi. Iekļaujoša, iesaistoša un sadarbīga Rīga – tādu mēs veidojam mūsu galvaspilsētu visās jomās, arī rūpējoties par vides pieejamību atpūtas teritorijās, toskait Rīgas mežos. Lai gaišs Ziemassvētku gaidīšanas laiks ikvienam!”

“Šodien Rīgā uzsnidzis pirmais sniedziņš, tādēļ ir īpaši jauki iejusties Ziemassvētku noskaņās un vēl jo lielāks gandarījums par Rīgas domes radīto iespēju kopīgi izraudzīties egļu karalienes. Izvēlētās egles simbolizē Parīzes Paralimpiskajās spēlēs izcīnītās medaļas un pārliecību, ka mēs visi kopā varam sasniegt visaugstākos rezultātus,”

norādīja Latvijas Paralimpiskās komitejas viceprezidents Aigars Apinis

“Jau otro gadu Rīgas galvenās egles meklēšanā iesaistās arī jaunsargi. Jaunsardzē bērniem un jauniešiem māca būt sabiedriski aktīviem, iesaistīties savas valsts sabiedriskajā dzīvē un arī uzņemties atbildību dažādās dzīves situācijās – gan nopietnās un izšķirīgās, gan priecīgās un nozīmīgās, kā šodien, kad jaunsargiem kopā ar Rīgas mēru bija jāatrod visskaistākā pilsētas galvenā Ziemassvētku egle,”

atzina Jaunsardzes centrs

SIA “Rīgas meži” valdes loceklis Jānis Ģērmanis stāsta: “Rīgas egļu izraudzīšanās pasākums šogad mūsu uzņēmumam ir īpaši atbildīgs. Mums bija jāatrod ne tikai kuplas, smuidras un pietiekami garas svētku rotas, bet svarīgi bija arī nodrošināt, ka egles meklēšanā var iesaistīties visi pasākuma dalībnieki, arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Tādēļ tika izraudzīts piemērots ceļš, pa kuru var ērti pārvietoties cilvēki ratiņkrēslos. Šogad esam uzsākuši un nākamgad vēl aktīvāk turpināsim īstenot vides pieejamības projektus. Mums ir svarīgi nodrošināt, lai meži būtu pēc iespējas pieejami visiem apmeklētājiem. Vēl šajā gadā plānots atklāt Šmerļa meža dabas takas, no kurām viena vairāk nekā kilometra garumā ir pieejama arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.”

📸 FOTO

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

28. novembrī tiks atklāta fotokonkursa “Meklējot Pārdaugavu” izstāde un apbalvoti uzvarētāji

,

Gada sākumā Pārdaugavas kultūras apvienība izsludināja fotokonkursu “Meklējot Pārdaugavu” ar mērķi ikvienu, kam patīk fotografēt, iesaistīt Pārdaugavas īpašā rokraksta un tās noskaņu atrašanā.

Konkurss guva plašu atsaucību un ir saņemtas vairākas pozitīvas dalībnieku atsauksmes. Piemēram, Inese raksta: “Uzzinot par konkursu, speciāli visu gadu staigāju Pārdaugavā, piefiksējot ko interesantu vai fotografējot cilvēkus”. Savukārt Megija Anna atklāj, ka: “Savās fotogrāfijās vēlējos atainot to, kā es ikdienā redzu Pārdaugavu un vēlējos, lai arī citi varētu ieraudzīt ikdienas skaistumu, kas slēpjas otrā pusē Daugavai, tālu prom no centra burzmas”.

Izstādē apkopoti vairāk kā 80 izteiksmīgākie konkursam iesniegtie darbi, kas atklāj Pārdaugavu dažādos gadalaikos, rakursos un noskaņās.

Fotogrāfijās fiksēta gan ikdienas dzīve un paradoksālas situācijas, gan dažādi svētki un notikumi Pārdaugavas kultūras dzīvē.

“Pārdaugava ir īpaša Rīgas daļa. Varēja just, ka daļa autoru to labi pazīst un tiešām mīl vietu, ko ir fiksējuši fotogrāfijās. Šis ir pirmais fotokonkurss, kurā ikviens varēja dokumentēt Pārdaugavu. Un ceru, ka tas kļūs pa ikgadēju notikumu,”

iespaidos dalās žūrijas pārstāve Inta Ruka

Darbus, kas tapuši Pārdaugavā, varēja iesūtīt četrās kategorijās – “Cilvēki”, “Daba”, “Notikums” un “Pilsētvide” – trīs kārtās, kas noslēdzās aprīlī, jūlijā un oktobrī.

Pirmajā kārtā 46 dalībnieki iesūtīja 265 fotogrāfijas, otrajā no 41 dalībnieka tika saņemtas 303 fotogrāfijas. Trešajā kārtā bija jau 88 pieteikumi ar 571 fotogrāfiju. Daži dalībnieki piedalījās visās trīs kārtās. Kopā konkursā saņemti 175 pieteikumi un 1139 fotogrāfijas. Vispopulārākā kategorija bija “Pilsētvide”, kurā saņemtas 503 fotogrāfijas.

Darbus vērtēja profesionāla žūrija – mākslinieks, kurators un žurnāla “Foto Kvartāls” vadītājs Arnis Balčus; fotogrāfs, melnbaltās urbānās fotogrāfijas meistars Gvido Kajons un fotogrāfe, portreta žanra un dokumentālās fotogrāfijas virtuoze Inta Ruka.

Izstādes atklāšanā 28. novembrī plkst. 18.00 tiks apbalvoti katras kategorijas pirmo vietu ieguvēji, kuri saņems naudas balvas. Kopējais balvu fonds 1800 EUR. Tiks paziņoti arī skatītāju simpātiju balsojuma rezultāti.

✨ Fotokonkursa izstāde “Meklējot Pārdaugavu” būs skatāma Kultūras centrā “Imanta” no 2024. gada 28. novembra līdz 2025. gada 2. februārim.

✨ Pēc tam tā ceļos tālāk uz Kultūras centru “Iļģuciems”, kur izstāde notiks no 2025. gada 6. februāra līdz 30. martam.

*Publicitātes attēls “Atgriešanās”, 2024, autors Andris Krastiņš, iesniegts kategorijā “Notikums”

 

Sācies fotokonkursa “Meklējot Pārdaugavu” skatītāju simpātiju balsojums

Aicinājums balsot par savu favorītu Pārdaugavas kultūras apvienības Facebook profilā. Drīzumā gaidāma fotokonkursa “Meklējot Pārdaugavu” noslēguma izstāde.

Fotokonkurss ļauj iepazīt un atklāt Pārdaugavu no dažādiem skatupunktiem. Meklējot Pārdaugavai raksturīgās vietas, noskaņas, cilvēkus, parādības un notikumus, no aprīļa līdz oktobrim ikviens varēja iesūtīt savas fotogrāfijas kādā no kategorijām: “Cilvēki”, “Daba”, “Notikums” un “Pilsētvide”.

Ar pieaugošu intensitāti trīs kārtās kopā tika iesniegti 175 pieteikumi – 1139 fotogrāfijas.

Iesūtītās fotogrāfijas vērtē profesionāla žūrija – Arnis Balčus, Gvido Kajons un Inta Ruka. Ņemot vērā kategoriju dažādību, žūrijā tika aicināti mākslinieki ar atšķirīgiem rokrakstiem. Starptautiski atpazīstamā latviešu fotogrāfe Inta Ruka ir izcila portreta žanra un dokumentālās fotogrāfijas pārstāve, kura ar katru izvēlēto tēmu strādā ļoti personiski. Fotogrāfs Gvido Kajons ir izsmalcināts melnbaltās urbānās fotogrāfijas meistars, kuram šķiet saistoša satīriski tverta ielu tematika. Fotogrāfs, žurnāla “Foto Kvartāls” un festivāla “Rīgas Fotomēnesis” vadītājs Arnis Balčus pārstāv dokumentālo un mākslas fotogrāfiju, savos darbos skar sociāli kritiskas tēmas un tver procesuālas laikmeta noskaņas.

  • “Torņakalns”, 2023. Autors Augusts Boleiko
12

Līdz 2024. gada 14. novembrim norit skatītāju simpātiju balsojums, kurā ikviens var atbalstīt savu favorītu Pārdaugavas kultūras apvienības Facebook profila galerijās

Balsojumam nodotas fotogrāfijas, ko konkursa žūrija ir virzījusi finālam. Fotokonkurss ir radījis plašu sabiedrības interesi un iesaisti. Dalībnieki ir fiksējuši gan ikdienas dzīvi, ainavas un urbānās vides estētiku, gan dažādus notikumus Pārdaugavas kultūras dzīvē, paradoksālas situācijas un laikabiedru emocijas portretos.

Labāko fotogrāfiju izlase tiks eksponēta izstādē, kas notiks Kultūras centrā “Imanta” no 2024. gada 28. novembra līdz 2025. gada 2. februārim. Konkursam noteikts balvu fonds, kura kopējā vērtībā 1800 EUR, lai apbalvotu pirmo trīs vietu ieguvējus visās kategorijās. Konkursa rezultātu paziņošana notiks izstādes atklāšanā 2024. gada 28. novembrī plkst. 18.00.

Publikācijā izmantoti attēli:
“Pārdaugavas brokolis”, 2024. Autors Jurijs Rudzeišs
“Pazaudētais vainadziņš”, 2024. Autore Inese Kušķe
“Torņakalns”, 2023. Autors Augusts Boleiko

 

Koncerts Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienā “Paliec TU manā prātā…”

2024. gada 18. novembrī ikviens aicināts plkst. 16.00 ienākt koncertzālē “Ave Sol” un siltā svētku gaisotnē Latvijas dzimšanas dienas svinības uzsākt kopā ar brīnišķīgiem mūziķiem, klausoties mūziku, kas vibrē sirdī un prātā vēl ilgi pēc tam, kad izskanējis pēdējais akords.

Emīla Dārziņa jauktais koris (mākslinieciskais vadītājs Rihards Lapiņš, diriģents Jēkabs Krists Kalniņš), koklētāju ansamblis “Cantata” (mākslinieciskā vadītāja Anda Eglīte) un stīgu kvartets piedāvās klausītājiem emocionāli piesātinātu koncertprogrammu, kurā skanēs izcilu latviešu komponistu darbi, kurus, kā smalks zīda pavediens, viegli pieskardamies dvēselei, caurvij mīlestība pret Latviju, tās vērtībām un tradīcijām.

Ulda Stabulnieka “Baronā”, Rimonda Tigula “Rīta un vakara dziesmā”, Jēkaba Jančevska “Kokos”, Emīla Dārziņa “Melanholiskajā valsī” un daudzās citas melodijās saklausāma gan mūsu mīļās Latvijas dzidrā rītausma, gan mežu zaļums, gan jūras plašums, bet programmas kulminācijā koncerta dalībnieku kopīgi izpildīts skanēs vienlaikus netverami viegls un majestātiski spēcīgs Aigara Raumaņa koklēm un vokālam aranžēts skaņdarbs “Paliec tu manā prātā…”, kas radīts iedvesmojoties Imanta Kalniņa mūzikā.

Ieeja bez maksas.

Šis ir viens no Valsts svētku pasākumiem Rīgā. Ar visiem Valsts svētku pasākumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē kultura.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālajos tīklos lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

12

 

Rīgas rātsnama zvani turpmāk atskaņos mūziķa Kristapa Krievkalna aranžētās melodijas; šomēnes – īpaša valsts svētkiem veltīta programma

Pirmdien, 11. novembrī, Rīgas rātsnama zvani sākuši atskaņot jaunu skaņdarbu izlasi ar mūziķa Kristapa Krievkalna aranžētajām melodijām, kas veltīta valsts svētku mēnesim. Jaunās un skanīgās melodijas būs klausāmas līdz decembrim, kad tās aizstās Ziemassvētkiem veltītie darbi, bet pēc tam būs gaidāmas citām tēmām veltītas melodijas.

“Priecājos, ka komponists Kristaps Krievkalns ir pārņēmis rātsnama kapelmeistara pienākumus un esmu pārliecināts, ka jaunās zvanu melodijas radīs gan patriotisku piederības sajūtu valsts svētku mēnesī, gan sniegs iedvesmu un gaišas domas ikdienā kā rīdziniekiem, tā Rīgas viesiem. Rātsnama zvanos arvien skanēs gan “Rīga dimd!”, gan komponista Mārtiņa Brauna “Saule, Pērkons, Daugava”, bet tām klāt nākušas vēl virkne iemīļotu dziesmu, ko dzirdēsim jaunās aranžijās zvanu skaņās. Lai tālu skan!,”

tiekoties ar mūziķi Kristapu Krievkalnu, sacīja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

“Man ir ļoti liels gods un liela atbildība pārņemt darbu, kuru aizsāka Mārtiņš Brauns. Mārtiņš ir viens no tiem cilvēkiem, ar kuru es lepojos. Cik īsts un muzikāls viņš bija! Tāpēc īpaši mīļas man būs Mārtiņa Brauna dziesmas, kuras aranžēju. Skaņdarbu ir daudz, bet tie ir sagrupēti pa tēmām: pavasaris, vasara, rudens, valsts svētki, ziema un Ziemassvētki. No rītiem skanēs dziesmas par Rīgu un Daugavu, bet vakarā ar šūpuļdziesmu simboliski aicināšu rīdziniekus doties pie miera,”

saka mūziķis

Kristaps Krievkalns turpmāk aranžēs melodijas gan tematiskiem ikgadējiem pasākumiem, gan arī par godu īpašiem notikumiem, kas norisinās pilsētā vai ko svinam Latvijas mērogā, piemēram, Dziesmu un deju svētkiem, ievērojamu personu apaļās jubilejās u.c.

Rātsnama zvanu melodijas, kā ierasts, skanēs no pulksten deviņiem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā, ik pēc stundas atskaņojot cita skaņdarba fragmentu:

  • 9:00 “Rīga dimd” – tautasdziesma
  • 10:00 “Skaisti dziedi lakstīgala” – tautasdziesma
  • 11:00 “Daugav’s abas malas” – J. Norvils
  • 12:00 “Saule, Pērkons, Daugava” – M. Brauns
  • 13:00 “Senā dziesma” – Jānis Logins
  • 14:00 “Zaļā dziesma” – J. Kulakovs
  • 15:00 “Manai dzimtenei” – R. Pauls
  • 16:00 “Taisnība” – J. Lūsēns
  • 17:00 “Dzimtā valoda” – Ainars Virga
  • 18:00 “Saule, Pērkons, Daugava” – M. Brauns
  • 19:00 “Manai tautai” – B. Ritmane
  • 20:00 “Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas” – Z. Liepiņš
  • 21:00 “Cielaviņa” – R. Pauls
  • 22:00 “Trīs vīri kādreiz bija” – R. Pauls
  • 23:00 “Miega zilonis” – Zigismunds Lorencs

Pēdējos gados zvani atskaņojuši gan speciālu maestro Raimonda Paula melodiju programmu, kura tika izveidota, ņemot vērā iedzīvotāju ieteikumus, gan Ziemassvētku dziesmu izlasi, gan citas tematiskas programmas, piemēram, paužot atbalstu Ukrainai. Līdz 2021. gadam melodijas aranžēja komponists Mārtiņš Brauns.

No Vācijas atvestie 30 datorizētie zvani uz Rātsnama terases izvietoti 2006. gadā.

 

6. gaitā – Daugavgrīvas cietoksnis Daugav’s abās malās

,

Šī gada projekts “Vecdaugavas daudzināšana” noslēdzošajā 6. gaitā ceļš vedīs uz ļoti nozīmīgu vietu, kur vecās Daugavgrīvas viduslaika pils akmeņi gūluši jaunās Daugavgrīvas cietokšņa mūros.

Uzzināsim, kas notika ar Daugavgrīvas viduslaiku pili laikā, kad Daugava, atrazdama jaunu gultni, zaudē savu nozīmi vietā, ko mūsdienās sauc par Vecdaugavu. Izdibināsim, kādi notikumi risinājušies jaunajā Daugavgrīvas cietoksnī un kā tie sekmēja Latvijas valsts veidošanu.

Tiksimies svētdien, 17. novembrī pulksten 12.00 pie Daugavgrīvas cietokšņa (Birzes iela 2).

Nokļūšana ar 3. autobusu no Rīgas centra līdz pieturai Daugavgrīvas cietoksnis (braukšanas laiks no Centrālās stacijas ir aptuveni 40 minūtes).

Projekts “Vecdaugavas daudzināšana” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Pasākumu rīko biedrība “Vecdaugavieši”.

Dalība visos pasākumos ir BEZ MAKSAS.

 

Sarkandaugavas attīstības biedrība aicina uz koncertu “Koncerts Latvijai”

Sarkandaugavieši un viesi no citām apkaimēm tiek aicināti smelties iedvesmu, mīlestību un spēku klasiskā dueta mūzikas koncertā čellistes Māras Botmanes un soprāna Terēzes Greteres izpildījumā Dauderu muzeja vēsturiskajā salonā 16. novembrī no pulksten 18.00 līdz 19.30.

Siltā gaisotnē Dauderu muzeja salonā varēsiet iegrimt skaniskā un mīlestības pilnā ceļojumā. Koncertā skanēs gan klasiski latviešu meistaru darbi, gan skaistākās melodijas no ārzemju komponistiem, godinot mīlestību pret dzimteni, mūsu mājām.

Krāšņās mākslinieces – čelliste Māra Botmane un soprāns Terēze Gretere ir jauna klasiskās mūzikas apvienība; katras mākslinieces personīgais ceļš mūzikā ir augsti novērtēts un mērāms daudzās uzstāšanās Rīgā, Latvijā un pasaulē.
Koncerta ievadā aicinām visus klausītājus iepazīties ar Dauderu muzeja vēsturi, savukārt pēc koncerta pie tējas tases un piparkūkām dalīties savos iespaidos par piedzīvoto.

Aicinām nokļūšanai Dauderu muzejā izmantot “Rīgas satiksmes” sabiedrisko transportu – 5. tramvaju (pieturvieta “Aldaris” un 2., 11., 24., 58. autobusu (pieturvieta “Muzejs Dauderi”).

Pasākuma laikā notiks fotografēšana un filmēšana, un iegūtie attēli var tikt ievietoti Sarkandaugavas attīstības biedrības mājaslapā, sociālajos tīklos.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
Ieeja pasākumā ir bezmaksas.