Arhīvs birkai: Kultūra

Rīgā Lāčplēša dienu atzīmēs ar koncertprogrammu “Pār Daugavu sasaucoties” Uzvaras parkā

Lāčplēša dienā, 11. novembrī, Rīgā paredzēti dažādi piemiņas pasākumi, koncerti, atceres brīži, kā arī svinīga valsts karoga pacelšana Uzvaras parkā, kam sekos svētku koncertprogramma “Pār Daugavu sasaucoties”, kurā muzicēs čellu grupa “Melo M”, mūsdienu mūzikas grupa “Tautumeitas”, bungu un dūdu grupa “Auļi”, bet tā izskaņā pasākuma apmeklētājiem būs iespēja piedzīvot projekta “Ieklausies Dvēseļu putenī” dzīvā izpildījuma pirmatskaņojumu.

Uzvaras parkā. 11. novembrī plkst. 18.30 paredzēta svinīga valsts karoga pacelšana, uzrunas un muzikāls priekšnesums.

Pasākumā “Pār Daugavu sasaucoties” muzicēs čellu grupa “Melo M”, mūsdienu mūzikas grupa “Tautumeitas”, bungu un dūdu grupa “Auļi”, bet tā izskaņā pasākuma apmeklētājiem būs iespēja piedzīvot projekta “Ieklausies Dvēseļu putenī” dzīvā izpildījuma pirmatskaņojumu. Līdz ar filmas “Dvēseļu putenis” nonākšanu pie skatītājiem, tās veidotāji vēlējās atkal celt godā latviešu strēlnieku dziesmas, atgādinot, cik liels spēks un tautas pašapliecināšanās ietverta šajās dziesmās. Lāčplēša dienas svētku koncerta kulminācijā apmeklētājiem būs iespēja šī projekta dziesmas pirmo reizi klausīties dzīvajā izpildījumā, piedaloties tādiem māksliniekiem kā Reinis Sējāns, Jānis Šipkēvics, Goran Gora, Linda Leen, Māris Mihelsons, grupas “Sudden Lights”, “Tautumeitas”, “Musiqq” u.c.

CITI PASĀKUMI

Tradicionāli Lāčplēša dienu svinīgi atklās ekumeniskais dievkalpojums Rīgas Domā. No plkst. 12.00 līdz 12.30 pie Brīvības pieminekļa norisināsies Nacionālo bruņoto spēku (NBS) svinīgā godasardzes maiņas ceremonija, kur sanākušie varēs vērot īpaši šogad no jauna izveidoto NBS štāba orķestra un Valsts aizsardzības dienesta karavīru defilē programmu.

Lāčplēša dienai veltīts piemiņas pasākums no plkst.15.00 līdz 16.00 norisināsies arī Sudrabkalniņā – Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojumā. Pasākumā uzstāsies NBS Štāba pūšaminstrumentu ansamblis, Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara”, piedalīsies Zemessardzes Studentu kājnieku bataljona un pašvaldības pārstāvji.

Tāpat Lāčplēša dienā, godinot kritušos brīvības cīnītājus, rīdzinieki aicināti apmeklēt koncertus kultūras centros:

  • Plkst.19.00 – kultūras un mākslas centrā “Mazā ģilde” izskanēs koncerts “Mirdzot šķēpiem”;
  • Kultūras pils “Ziemeļblāzma” parka laukumā notiks pasākums “Ar nedziestošu liesmu sirdī”;
  • Rīgas Domā koncerts “Lāpa. Dzimtenes aizstāvju piemiņai” sniegs Orķestris “Rīga”.
  • Plkst. 20.00 uz koncertu Rīgas Sv. Jāņa baznīcā aicina jauniešu koris “Balsis”. Tajā izskanēs kantāte “Dievs, Tava zeme deg!” .

Tāpat svētku mēneša laikā paredzētas dažādas izstādes, radošās darbnīcas un pasākumi, kas norisināsies Rīgas apkaimēs. Ieeja visos pasākumos bez maksas.

Ar visu pasākumu programmu var iepazīties www.kultura.riga.lv.

 

Rīgas jaukto koru koncerts “Ik rudeni valodiņa”

2024. gada 10. novembrī plkst. 17.00 Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zāli koncertā “Ik rudeni valodiņa” pieskandinās diriģenta un kora mākslinieka Valda Tomsona vadītā Rīgas jaukto koru grupa.

Koncertā katrs no koriem dziedās divas pašu izvēlētas dziesmas ievadot rudens tumšāko mēnesi patriotiskās nedēļas noskaņā, kā beigās kori apvienosies kopkorī izpildot Valta Pūces dziesmu – “Ik rudeni valodiņa”.

Koncertā piedalīsies: Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” jauktais koris “Skaņupe”, Koncertorganizācijas “Ave Sol” kamerkoris “Motus”, VEF Kultūras pils jauktais koris “Dzīne”, VEF Kultūras pils jauktais koris “SenRīga”, Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” kamerkoris “Vidus”, Arodbiedrību kluba “Vecrīga” jauniešu kamerkoris “Vecrīga”, Kamerkoris “Vox Animae”, Latvijas Zinātņu akadēmijas jauktais koris “Gaismaspils”, Latvijas Universitātes jauktais koris “Juventus” un Āgenskalna Valsts ģimnāzijas jauktais koris.

Ieeja koncertā bez maksas.

 

Rīga valsts svētku mēnesī piedāvā plašu kultūras pasākumu programmu

, , , ,

Šogad valsts svētku mēnesis izskanēs ar devīzi “Mana Latvija – Mana atbildība”. Rīga Lāčplēša dienā un Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienā sarūpējusi plašu kultūras pasākumu programmu. Turklāt šogad pēc piecu gadu pauzes pilsētā atgriežas gaismas festivāls “Staro Rīga”, kas priecēs rīdziniekus no 15. līdz 18. novembrim, – par to ceturtdien, 31. oktobrī, preses konferencē informēja Rīgas pašvaldības pārstāvji.

“Novembris ir īpašs mēnesis Latvijai – vēsturiski tajā ir gan izcīnītas kaujas un uzvaras, kuru dalībniekus, arī kritušos, pieminam mūžīgi, gan dzimusi mūsu valsts, kuras dibinātājiem esam mūžam pateicīgi par mūsu Latviju. Patriotisma mēnesī Rīgas ielās redzēsim lielformāta plakātus ar NBS un Zemessardzes sākotnēji radīto un nu jau sabiedrībā plaši iemīļoto vadmotīvu – “Mana Latvija – Mana atbildība”. Tas dažos vārdos simbolizē pašu galveno – mēs katrs atsevišķi un visi kopā veidojam mūsu Latviju. Novēlu ar mīlestību pret mūsu valsti piepildītu Latvijas svētku mēnesi,”

norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Atceres pasākums Sudrabkalniņā, svinīgā godasardzes maiņa un plaša koncertprogramma Uzvaras parkā

Tradicionāli Lāčplēša dienu svinīgi atklās ekumeniskais dievkalpojums Rīgas Domā. No plkst. 12.00 līdz 12.30 pie Brīvības pieminekļa norisināsies Nacionālo bruņoto spēku (NBS) svinīgā godasardzes maiņas ceremonija, kur sanākušie varēs vērot īpaši šogad no jauna izveidoto NBS štāba orķestra un Valsts aizsardzības dienesta karavīru defilē programmu.

Lāčplēša dienai veltīts piemiņas pasākums, kurā piedalīsies arī Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, no plkst.15.00 līdz 16.00 norisināsies Sudrabkalniņā (Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojumā). Pasākumā uzstāsies NBS Štāba pūšaminstrumentu ansamblis, Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara”, piedalīsies Zemessardzes Studentu kājnieku bataljona un pašvaldības pārstāvji. Savukārt no plkst. 16.00 Rīgas Brāļu kapos sāksies tradicionālais lāpu gājiens, kurš arī šogad notiks ar devīzi “Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem”. Gājienam aicināts pievienoties ikviens, kurš to vēlas. Kā katru gadu, gājiena laikā notiks brīvības cīnītāju godināšana pie Brīvības pieminekļa, bet tā noslēgumā, kas šogad plānots plkst. 18.40 Daugavā pie Akmens tilta tiks ielaists uguns plosts.

Tāpat Lāčplēša dienā, godinot kritušos brīvības cīnītājus, rīdzinieki aicināti apmeklēt koncertus kultūras centros – plkst.19.00 kultūras un mākslas centrā “Mazā ģilde” izskanēs koncerts “Mirdzot šķēpiem”, kultūras pils “Ziemeļblāzma” parka laukumā notiks pasākums “Ar nedziestošu liesmu sirdī”, bet Rīgas Domā koncertu “Lāpa. Dzimtenes aizstāvju piemiņai” sniegs Orķestris “Rīga”.

Viens no centrālajiem pašvaldības pasākumiem norisināsies Uzvaras parkā. 11. novembrī plkst. 18.30 paredzēta svinīgā valsts karoga pacelšanas, uzrunas un muzikāls priekšnesums.
Pasākumā “Pār Daugavu sasaucoties” muzicēs čellu grupa “Melo M”, mūsdienu mūzikas grupa “Tautumeitas”, bungu un dūdu grupa “Auļi”, bet tā izskaņā pasākuma apmeklētājiem būs iespēja piedzīvot projekta “Ieklausies Dvēseļu putenī” dzīvā izpildījuma pirmatskaņojumu. Līdz ar filmas “Dvēseļu putenis” nonākšanu pie skatītājiem, tās veidotāji vēlējās atkal celt godā latviešu strēlnieku dziesmas, atgādinot, cik liels spēks un tautas pašapliecināšanās ietverta šajās dziesmās. Lāčplēša dienas svētku koncerta kulminācijā apmeklētājiem būs iespēja šī projekta dziesmas pirmo reizi klausīties dzīvajā izpildījumā.

Lāčplēša dienas izskaņā plkst. 20.00 uz koncertu Rīgas Sv. Jāņa baznīcā aicina jauniešu koris “Balsis”. Tajā izskanēs kantāte “Dievs, Tava zeme deg!” .

Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, Nacionālo bruņoto spēku parāde un lāzeru gaismas priekšnesums

Savukārt Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienā, 18. novembrī, plkst. 10.30 pie Brīvības pieminekļa notiks svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija. Viens no centrālajiem valsts svētku notikumiem būs Nacionālo bruņoto spēku parāde, kas, kā allaž, norisināsies 11. novembra krastmalā. Tās sākums – plkst. 13.30.

Latvijas dzimšanas dienai par godu paredzēti arī dažādi koncerti. VEF Kultūras pilī norisināsies koncerts “Latvijas skaņu gleznas” ar orķestra “Rīga” dalību. Savukārt koncertzālē “Ave Sol” notiks svētku koncerts “Paliec TU manā prātā…” ar Emīla Dārziņa jauktā kora, koklētāju ansambļa “Cantata” un stīgu kvarteta piedalīšanos. Savukārt kultūras pils “Ziemeļblāzma” Lielajā zālē notiks grupas “Carnival Youth” svētku koncerts.

Vakarā, plkst. 19.00, Brīvības laukumā norisināsies Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltīts svinīgs pasākums, kas iesāksies ar koncertu, kurā piedalīsies Ginta Krievkalna, Grēta Grantiņa, Andris Ērglis un Raimonds Celms. Pēc tā plkst. 20.00 klātesošos uzrunās Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, notiks Latvijas valsts himnas atskaņošana, bet pasākuma izskaņā visus priecēs lāzeru gaismas priekšnesums (ar atkārtojumu vairākas reizes stundā līdz pat plkst. 23.00).

Pēc svinīgā pasākuma, plkst. 21.00 interesenti aicināti uz Kultūras un tautas mākslas centru “Mazā ģilde”, kur izskanēs svētku koncerts “Latvijas ziedonī” ar jauniešu kora “Balsis”, pianistes Ievas Dzērves un instrumentālā ansambļa dalību.

Tāpat svētku mēneša laikā paredzētas dažādas izstādes, radošās darbnīcas un pasākumi, kas norisināsies Rīgas apkaimēs. Ieeja visos pasākumos bez maksas. Ar visu pasākumu programmu var iepazīties www.kultura.riga.lv.

Gaismas festivāls “Staro Rīga” atgriežas

Gaismas festivāls “Staro Rīga” atgriežas, lai sniegtu iespēju ikvienam svinēt Latvijas dzimšanas dienu unikālā gaismas atmosfērā. Šī gada festivāla tēma ir “Gaismas laiks”, kas akcentē gaismas kā vienojoša un cerību nesoša spēka lomu sabiedrībā. Šī būs trīspadsmitā reize, kad gaismas festivāls “Staro Rīga” norisināsies četru dienu garumā no 15. līdz 18. novembrim katru vakaru no plkst.17.00 līdz 23.00. Šogad tas tiks realizēts maršrutā Brīvības laukums–Latviešu strēlnieku laukums–Latvijas Nacionālā bibliotēka–Arkādijas parks. Vairāk informācijas www.staroriga.lv.

 

Rīgas dome aicina pieteikt pretendentus apbalvojumam “Gada rīdzinieks 2024”

Rīgas dome aicina iedzīvotājus pieteikt pretendentus pašvaldības apbalvojumam “Gada rīdzinieks 2024”. Laureātu nosauks 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā, Rīgas domes svinīgās sēdes laikā.

“Mūsu vidū ir daudz cilvēku, ar kuriem lepojamies, kuriem vēlamies pateikt “paldies”, kuru devums Rīgai ir īpaši izceļams, tādēļ aicinu rīdziniekus izmantot šo ikgadējo tradīciju un pieteikt kandidātus titulam “Gada rīdzinieks”. Tas ir īpašs divu iemeslu dēļ – gan tāpēc, ka šī titula ieguvēju godinām Latvijas proklamēšanas gadadienā 18. novembrī, gan arī tādēļ, ka kandidātus šim augstajam novērtējumam piesakām atvērtā rīdzinieku aptaujā, kas ļauj ieraudzīt mūsu līdzcilvēku sasniegumus ļoti dažādās jomās,”

norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

Pretendents pašvaldības apbalvojumam var būt jebkuras valsts piederības un tautības persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu un šogad ar savu talantu un darbu veicinājusi Rīgas vārda atpazīstamību Latvijā un pasaulē kultūras, zinātnes, sporta, inovāciju, pilsoniskās līdzdalības u.c. jomās, pievēršot sabiedrības uzmanību Latvijas galvaspilsētai.

Pretendentus apbalvojumam “Gada rīdzinieks 2024” ikviens var pieteikt līdz 8. novembrim, aizpildot anketu pašvaldības portālā riga.lv.

Iesūtītos pieteikumus vērtēs komisija Rīgas mēra Viļņa Ķirša vadībā. Žūrijā šogad iekļauti balvas “Gada rīdzinieks 2023” ieguvējs – Rīgas Tehniskās universitātes rektors Tālis Juhna, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, TV3 žurnāliste Ieva Vārna, labdarības portāla “ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta, Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš, vicemēru biroju vadītāji Jānis Bebrišs un Kaspars Adijāns, kā arī Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra projektu vadītājs apkaimju attīstības jautājumos Gaidis Balodis.

Līdz šim apbalvojumu “Gada rīdzinieks” saņēmuši sabiedrībā pazīstami zinātnieki, mūziķi, sportisti, mākslinieki un citu profesiju pārstāvji.

 

Godinot brīvības cīnītājus, 31. oktobrī Rīgā notiks lāpu gājiens un atceres pasākums

Novembris ir patriotu mēnesis, un, to sagaidot, Rīgā godinās varoņus, kuri piedalījās Neatkarības cīņās 1919. gadā. Rīgas pieminekļu aģentūra ceturtdien, 31. oktobrī, rīko lāpu gājienu un svinīgo ceremoniju Sudrabkalniņā.

Piemiņas pasākums sāksies plkst. 16.45 ar lāpu gājienu no Autotanku pulka pieminekļa Pulka un Slokas ielas stūrī.

Gājiena dalībnieki dosies nepilnus divarpus kilometrus garā pārgājienā uz Sudrabkalniņu Slokas ielā pie Kurzemes prospekta. Tas būs simbolisks ceļš, ko karavīri 1919. gadā mēroja no kazarmām uz cīņu vietu. Sudrabkalniņā pasākums noslēgsies pulksten 17.45 ar svinīgu ceremoniju pie pieminekļa 6. Rīgas pulka karavīriem – pilsētas aizstāvjiem 1919. gadā. Muzikālu priekšnesumu sniegts Nacionālo bruņoto spēku orķestra priekšnesums.

Svinīgajā atceres brīdī piedalīsies Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Rīgas pieminekļu aģentūras pārstāvji un citi.

Pasākumā aicināts piedalīties ikviens, kas vēlas godināt karavīrus, kuri cīnījās par Latvijas neatkarību. Dalību lāpu gājienā, lūdzu, piesakiet, līdz 30. oktobrim rakstot uz e-pastu: mansvaronis@riga.lv.

Iedzīvotāji aicināti pie apģērba piespraust sarkanbaltsarkanu lentīti, līdzi ņemt lāpas un, godinot brīvības cīnītājus, piemiņas vietā novietot ziedus un sveces.

 

Jauktā kora “Namejs” 35 gadu jubilejas koncerts Kultūras centrā “Imanta”

Svētdien, 3. novembrī kultūras centrā “Imanta” plkst. 16.00 Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” jauktais koris “Namejs” rīko 35 gadu jubilejas koncertu “Gadalaiku ainavas”, kurā skanēs jaunāko laiku latviešu komponistu kora mūzika.

“Kora jubilejas brīdis ik gadu ir kā krustceles gadalaiku maiņā – aiziet rudens, nāk ziema, tuvojas Latvijas dzimšanas diena, Ziemassvētki. Šī gada jubilejas koncertā ievīsim mūzikā katru no šiem mums nozīmīgajiem brīžiem. Un nesot tālāk kora dibinātāju ideju par Nameja gredzena ciešajiem pinumiem kā tautas vienotību, aicināsim būt kopā ar mums arī draugu kolektīvus”,

atzīmē kora diriģente Iveta Kaktiņa.

Programmā skanēs Valta Pūces cikla “Gadalaiki” daļas “Rudens lauks” un “Ziemas ceļi”. Soliste – Ieva Parša (mecosoprāns). Kopā ar jaukto kori “Namejs” svētkus svinēs Ziemeļrīgas kultūras apvienības Kultūras pils “Ziemeļblāzma” jauktais koris “Vivat”, mākslinieciskais vadītājs Andris Pundurs un VEF Kultūras pils jauktais koris “Fēnikss”, mākslinieciskā vadītāja Alise Līva Jansone.

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” jauktais koris „Namejs” ir dibināts 1989. gadā. Kopš 2023. gada kora diriģenti ir Iveta Kaktiņa un Aivis Daiņa. Līdz 2018. gadam kori vadīja tā dibinātājs Uģis Reķis, līdz 2023. gadam – diriģente Sindija Druva. Koris savas darbības laikā ir sniedzis koncertus ārvalstīs, piedalījies starptautiskos koru konkursos vairākās valstīs, kā arī aktīvi piedalījies Latvijas koru dzīvē.

✅ 3. novembrī plkst. 16.00
✅ Kultūras centrā “Imanta”, Anniņmuižas bulvārī 29

Ieeja koncertā bez maksas

 

Krišjāņa Barona muzejs aicina ukraiņus un latviešus iepazīt rudens gadskārtu tradīcijas

Krišjāņa Barona muzejs (Rīga, Krišjāņa Barona iela 3-5) 26. oktobrī no plkst. 11.00 līdz 14.00 aicina uz pasākumu cikla “No Jāņiem līdz Ziemassvētkiem” ceturto nodarbību “Rudens – veļu laiks”. Pasākumu cikls paredzēts Rīgā dzīvojošiem Ukrainas valstspiederīgajiem un rīdziniekiem ar mērķi iepazīt latviešu un ukraiņu gadskārtu svētkus.

Pasākuma gaitā dalībnieki iepazīs rudens veļu laika tradīcijas Latvijā un Ukrainā, kā arī dziedās latviešu tautasdziesmas kopā ar muzeja brīvprātīgo Ivanu Meščanu un muzeja speciālistu Andri Ērgli. Pasākuma otrajā daļā notiks radošā darbnīca, kuras laikā tiks iepazītas latvju ornamenta zīmes un to izmantojums mūsdienās. Darbnīcu vadīs Liena Teterovska.

Visas aktivitātes notiek latviešu un ukraiņu valodā, tās tulko Ivans Meščans.

Nodarbības notiek bez maksas.

Lūgums pieteikt dalību, rakstot uz e-pastu: barons@memorialiemuzeji.lv

Vairāk informācijas:
Krišjāņa Barona muzejs, tālr. +371 67284265, +371 29120216, e-pasts: barons@memorialiemuzeji.lv

Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Pasākuma afiša

 

Dauderu parkā īpašā noskaņā varēs baudīt lapkriti

Dauderu komplekss (Zāģeru ielā 7) Sarkandaugavā ar šovasar atjaunoto parku un dārzu daudziem jau kļuvis par iecienītu atjaunināšanās un izziņas vietu. Pašlaik to pārņēmis rudenīgs krāšņums, tāpēc 18., 19. un 20. oktobrī plkst. 14.00 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa aicinās uz jaunu pasākumu ciklu “Oda rudenim: izzinoša pastaiga Dauderos”.

Muzeja gida vadītas pastaigas laikā varēs gan aplūkot holandiešu neorenesanses stilā būvēto Dauderu namu no jauniem un iepriekš neierastiem skatupunktiem, gan izbaudīt krāšņo rudens lapkriti Dauderu parkā instrumentālās mūzikas ierakstu pavadījumā (izvēlēti gadalaikam pieskaņoti skaņdarbi – “Rudens saule”, “Rudens lietus”, “Rudens migla”, “Rudens vējš”, “Mežs rudenī” un “Oktobris”). Interesentiem tiks pavērtas Dauderu nama, dārza un parka likteņa lappuses, aptverot vairāk nekā gadsimta laikā piedzīvoto.

Vietu skaits pasākumā ir ierobežots, tāpēc aicinām pieteikties iepriekš, rakstot uz dauderi@lnvm.lv vai zvanot pa tel. 67392229 vai 67391780. Dalības maksa – 4,00 EUR.

 

Dauderu nama, kā arī tā dārza un parka bagātā vēsture atspoguļo visas Rīgas un Latvijas vēstures gaitu. Ēka celta 1897. gadā kā alusdarītavas “Waldschlößchen” (mūsdienās “Aldaris”) īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villa, bet no 1937. līdz 1940. gadam savrupnams ar tam pieguļošo dārzu un parku tika labiekārtots kā vērienīga Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence. Padomju okupācijas laikā ēka tika pielāgota aģitpunkta un bērnudārza vajadzībām, bet kopš Trešās atmodas ēkā pastāv muzejs. 2010. gadā Dauderi kļuva par Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļu, kurā pēdējos gados aktīvi veikta ekspozīcijas atjaunošana un modernizācija.

Dauderu parks priecē ar pārdomātiem, saskanīgiem apstādījumiem un interesantu reljefu, raksturojot sava laika elites priekšstatus par ērtu dzīvi pilsētā. Atjaunotais parks papildina muzeja piedāvājumu, un tam ir sava nozīmīga vieta muzeja ekskursiju un tematisku pasākumu programmās.

 

Jura Bergina personālizstāde “Dzīve un mirkļi” Rīgas Porcelāna muzejā

Mākslinieka Jura Bergina darbu izstāde “Dzīve un mirkļi” Rīgas Porcelāna muzejā no 2024. gada 18. oktobra līdz 2024. gada 8. decembrim.

No 2024. gada 18. oktobra līdz 8. decembrim Rīgas Porcelāna muzejā norisināsies latviešu porcelāna mākslinieka Jura Bergina personālizstāde “Dzīve un mirkļi”. Izstādē apmeklētājiem būs iespēja apskatīt gan mākslinieka agrīnās radošās darbības paraugus, kas nu jau uzskatāmi par Latvijas lietišķās mākslas zelta fondu, gan arī viņa jaunākos, pēdējos piecos gados tapušos autordarbus. Porcelāna, šamota, akmensmasas un keramikas darbos spilgti atklājas keramiķa Jura Bergina meistarība un mākslinieciskais raksturs.

Ekspozīcija būs iekārtota muzeja pirmā stāva skatlogos un interesentiem pieejama visas diennakts laikā.

Izstāde “Dzīve un mirkļi” piedāvās dziļu ieskatu Jura Bergina radošajā ceļā – no viņa agrīnās daiļrades līdz jaunākajiem eksperimentiem. Agrīnajos darbos, izpaužas mākslinieka augstvērtīgā meistarība un prasme strādāt ar tradicionālajām porcelāna formām un ornamentiem. Šie darbi atspoguļo klasiskās porcelāna vērtības, izceļot tā tīrību un eleganci.

Izstādē būs redzami arī mākslinieka pēdējo gadu darbi, kuros viņš eksperimentē ar formām, faktūrām un krāsām, meklējot jaunas izteiksmes iespējas un atklājot porcelāna daudzveidību. J. Bergins izaicina materiāla ierobežojumus un piedāvā novatoriskus tehniskos risinājumus, pievēršoties gan laikmetīgajai mākslai, gan tradicionālajiem motīviem.

“Porcelāns man ir ne tikai materiāls, bet arī filozofisks medijs,” saka J. Bergins. “Tas ļauj izteikt gan trauslumu, gan izturību, un katrs darbs ir stāsts par šo kontrastu. Esmu nemitīgā dialogā ar materiālu, meklējot jaunas formas, kā to izteikt.”

Izstāde “Dzīve un mirkļi” piedāvā ne tikai mākslas baudījumu, bet arī dziļāku izpratni par porcelāna lomu laikmetīgajā mākslā. J. Bergina darbi atspoguļo personīgu un kultūras stāstu, kas izpaužas caur precīzām detaļām, simboliem un niansētām formām.

Juris Bergins ir viens no ekstravagantākajiem Latvijas porcelāna māksliniekiem, kura darbi tikuši atzīti gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā. Mākslinieks dzimis 1961. gadā Rīgā, 1980. gadā pabeidzis Jāņa Rozentāla mākslas vidusskolu un 1985. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas – jeb kā mūsdienās teiktu: Dizaina nodaļu. Palīdzot remontēt keramikas krāsnis dzīvesbiedrei, sācis interesēties par keramiku, taču drīz vien izkopis pats savu, unikālu stilu, kam uzticīgi seko vēl joprojām. Savā radošajā darbībā J. Bergins apvieno klasiskās porcelāna tradīcijas ar laikmetīgām mākslinieciskajām idejām un unikāliem jaunrades paņēmieniem, kā orģinālu, spēcīgu formu savienojumu ar reālistiskiem attēliem, papildinot tos ar sociālpolitiskām un vēsturiskām tēmām.

Kopš 1987. gada piedalās izstādēs Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Kanādā, ASV, Vācijā, Dānijā, Austrālijā, Itālijā, Japānā, Jaunzēlandē, Dienvidslāvijā, Šveicē, Apvienotajā Karalistē, Ungārijā, Somijā, Dienvidkorejā, Taivānā, Ķīnā. 1991. gadā saņēmis grantu no Banfas Mākslas centra (Kanāda). 1995. gadā saņēmis apbalvojumu “Purchase-Prize” (Faenza, Itālija); 1996. gadā saņēmis goda diplomu (otro vietu) “Cup-96” (Belgrada, Serbija); 1997. gadā saņēmis Sidnejas mēra (Shepparton, Austrālija) “Speciālo balvu”. 1998. gadā Faenzas Starptautiskajā Keramikas muzejā J. Bergina darbs piedalījās izstādē “Selezione di doni 1996-98. Da Fontana a Valentini ed oltre” kopā ar Pablo Pikaso, Peteru Voulkosu un citu autoru darbiem, J. Bergina darbi šobrīd skatāmi arī muzeja pamatekspozīcijā. 2002. gadā amerikāņu māksliniece un profesore Suzanna Petersone (Susan Peterson,1925-2009) iekļauj keramiķi digitālajā mākslinieku sarakstā: “Visual Resources Collection”, kurā ir ap 8700 mākslinieku no visas pasaules, tajā Latviju pārstāv tādi mākslinieki kā Gustavs Klucis (Painting, Print, Photography), Juris Bergins (Ceramics) u.c.

Mākslinieka darbu fotogrāfijas publicētas tādos žurnālos kā “New Ceramic” (Vācija), “Ceramic and Perception Art” (Austrālija); “American Craft” (ASV); “World of Art” (Londona, Apvienotā Karaliste); “La Biennale di Venecia 58th”; “MoMA” (Ņujorka); “Gugenheim” (Solomona Gugenheima muzejs, Ņujorka) un Berlīnes biennāle.

J. Bergins kopš 1991. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, kopš 1999. gada – IAC, Ženēvas Starptautiskās Keramikas akadēmijas biedrs. Lietuvas Mākslinieku savienības (LDS) goda biedrs. Pateicoties viņa entuziasmam, ir radušies tādi starptautiski pasākumi kā Baltijas laikmetīgās keramikas izstāde “Pavasaris” un Starptautiskais keramikas simpozijs “Redukcija”.

Latvijā keramiķis rīkojis vairākas personālizstādes, un viņa darbi ir bieži tikuši eksponēti Rīgas Porcelāna muzejā, kā arī citos nozīmīgos Latvijas muzejos un galerijās.

Jura Bergina personālizstāde “Dzīve un mirkļi” Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma no 2024. gada 18. oktobra līdz 2024. gada 8. decembrim. Izstādi pavadīs informatīvi papildmateriāli muzeja tiešsaistes kanālos, īpaši muzeja Rīgas Porcelāna muzejs | Riga | Facebook , youtube.com/@rigasporcelanamuzejs, instagram.com/riga_porcelain_museum/ kontos.

Pielikumā publicitātes attēls:
01 – Juris Bergins. Foto: Gvido Kajons

 

Sieviešu kamerkora “Cantus” jubilejas koncerts PRAST

2024. gada 27. oktobrī plkst. 17.00 Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” izskanēs Sieviešu kamerkora “Cantus” jubilejas koncerts PRAST.

Koris ir kaut kas vairāk par dziedāšanu, tas ir dzīvesveids un daudzpusīga cilvēka personības attīstība, ko daudzu darbības gadu laikā izbaudījušas arī sieviešu kamerkora “Cantus” dziedātājas. Sava jubilejas koncerta nosaukumam izvēlēdamās vārdu spēli ar darbības vārdu “prast”, dāmas uzsver, ka kordziedāšana daudz spilgtāk un košāk ļauj izbaudīt dzīves krāsas – just, mīlēt, jokot, brīnīties, sapņot, dzīvot un dziedāt.

Koncertā ikvienam būs iespēja izdzīvot plašu muzikālu krāsu gammu – līdzās Imanta Kalniņa, Raimonda Paula, Gunāra Freidenfelda pazīstamajām kompozīcijām, Jāņa Šipkēvica, Lauras Jēkabsones un Madaras Kalniņas nesen tapušiem skaņdarbiem, skanēs arī īpaši kamerkorim “Cantus” un šai jubilejai radīta mūzika – Kristīnes Cīrules kompozīcija “Prast” ar Maijas Kalniņas dzeju un Andra Kontauta dziesma “Es meitiņa kā puķīte” ar latviešu tautasdziesmas tekstu.

Kora muzikālo skanējumu papildinās instrumentālā grupa “Trendo” – Madara Kalniņa (klavieres), Arina Bardova (vijole), Aija Linde (alts), Elīza Petrenko (čells), Uģis Upenieks (sitaminstrumenti). Solo balsis izdziedās Inese Romancāne un Aleksandrs Tuguševs, kurš būs arī jubilejas vakara vadītājs.

Kamerkora “Cantus” dalībnieces jubilejas koncertu iecerējušas arī kā senu draugu un domubiedru tikšanos, kurā īpaši gaidītas bijušās dziedātājas un komponisti, kuri šo gadu laikā sadarbojušies ar kolektīvu.

Kamerkori “Cantus”, kā Vecajai Svētās Ģertrūdes baznīcai piederīgu jauniešu kori, 1989. gadā dibināja diriģents, komponists Valdis Zeltkalns. Pašlaik kolektīvu vada mākslinieciskā vadītāja Mārīte Junita Apsīte, diriģente Ieva Apsīte un vokālā pedagoģe Inese Romancāne.

Kora pirmsākumi gan atrodami vēl senāk – nosaukums “Cantus” izvēlēts jau 1978. gadā Valda Zeltkalna izveidotajam Bulduru Dārzkopības vidusskolas kamerkorim.

Ieeja koncertā bez maksas.

Publicitātes Foto: Uldis Sedols, Kamerkoris “Cantus”