Arhīvs birkai: Kultūra

Rīgas amatierteātru festivāls 2026 “Uz to pusi”

Rīgas amatierteātru festivāls „Uz to pusi”, kas šī gada 13. un 14. februārī norisināsies Kultūras centrā “Iļģuciems”, ir veltīts režisora un dramaturga Ārija Geikina (1936–2008) piemiņai, atzīmējot viņa 90. jubileju. Festivālā piedalās viņa vadītie amatierteātri, audzēkņi un domubiedri, godinot Geikina radošo mantojumu un teātra tradīcijas.

Ārijs Geikins bija izcila personība latviešu kultūras telpā, būtiski ietekmējot amatieru un profesionālā teātra, kā arī literatūras attīstību. Kā dramaturgs un režisors viņš paplašināja latviešu teātra estētiskās un ētiskās robežas, īpašu uzmanību veltot vēsturisko lugu tradīcijai. Viņa luga „Leģenda par Kaupo” kļuva par nacionāli vēsturisko lugu atdzimšanas sākumu, iedvesmojot veselu paaudzi. Rakstniecībā Geikins atstājis nozīmīgus, godalgotus darbus, tostarp „Riharda Buša pirmā sezona”, „Tēvoča Rambuljē zirgu tirgotava” un „Kaupo”.

Festivālā “Uz to pusi” ar izrādēm piedalās LU Studentu teātris, KTMC “Mazā ģilde” Vecpilsētas teātris, KTMC “Ritums” studijteātris “Aka” un PKA Kultūras centra “Iļģuciems” amatierteātris “Piektais Tramvajs”.

Festivāla programma:

  13.februāris

Plkst. 19.30-21.30, Kultūras centra “Iļģuciems” Lielajā zālē
LU Studentu teātra izrāde
Robērs Tomā “Astoņas mīlošas sievietes”
Režisors Visvaldis Klintsons

14.februāris

Plkst. 12.00-13.10, Kultūras centra “Iļģuciems” Lielajā zālē
PKA kultūras centra “Iļģuciems” amatierteātra “Piektais tramvajs” izrāde
“Četri stāsti par vienkāršiem cilvēkiem”, pēc O. Henrija darbu motīviem
Režisore Ligita Zaula

Plkst. 13.20-14.05, Kultūras centra “Iļģuciems” Salonā
LU Studentu teātra izrāde
Biogrāfisks dzejas iestudējums “Cik ātri steidzas laiks”
Režisors Visvaldis Klintsons

Plkst. 14.15-15.30, Kultūras centra “Iļģuciems” Lielajā zālē
KTMC “Mazā ģilde” Vecpilsētas teātra izrāde
“Vārdu karnevāls vēstulēs” pēc Džeroma Kiltija “Mīļais melis” motīviem
Režisore Edīte Neimane

Plkst. 15.40-16.55, Kultūras centra “Iļģuciems” Salonā
KTMC “Ritums” Studijteātra “Aka” izrāde
Miro Gavrans “Viss par sievietēm”
Režisore Ligita Smildziņa

Plkst. 17.00-18.15, Kultūras centra “Iļģuciems” Lielajā zālē
LU Studentu teātra izrāde
Stefans Canevs “Sokrata pēdējā nakts”
Režisors Visvaldis Klintsons

Ieeja ar bezmaksas ielūgumiem, kas no 1. februāra plkst. 10.00 būs pieejami “Biļešu paradīzes” kasēs – atvērt šeit.

Papildu informācija:
Evita Kudule
Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes
Pārdaugavas kultūras apvienība
Projektu koordinatore darbam ar amatiermākslas kolektīviem
+371 67848615
evita.kudule@riga.lv

Plakāts

Plakāts

 

Koklētāju ansamblis “Raksti” ielūdz uz 20 gadu jubilejas koncertu un mūzikas ieraksta “Kokle. Latvīte Cirse. Raksti” prezentāciju

Koklētāju ansamblis “Raksti” 31. janvārī Kultūras centrā “Imanta” aicina uz savu 20 gadu jubilejas koncertu un mūzikas ieraksta “Kokle. Latvīte Cirse. Raksti” prezentāciju. Jubilejas koncertā uz skatuves kāps ansamblis “Raksti” un tā vadītāja Ieva Šablovska, kā arī koklētāja un komponiste Latvīte Cirse, dziedātāja Inese Mičule un perkusionisti Artis Gulbis un Mikus Čavarts.

Mūzikas ieraksts “Kokle. Latvīte Cirse. Raksti” tapis 2025. gada nogalē ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, un tajā ieskaņoti Latvītes Cirses skaņdarbi, kas balstīti latviešu tautas melodijās. Kompozīcijās izmantota gan koncertkokle, gan etnogrāfiskā kokle, savienojot kokles skanējuma daudzveidību ar balsi un perkusijām, radot mūsdienīgu un profesionālu tautas mūzikas interpretāciju. Koncertā klausītāji dzirdēs gan ierakstā iekļautos skaņdarbus, gan Raimonda Tigula kompozīciju “Raksti”, kas iedvesmojusi ansambļa nosaukuma izvēli.

Koklētāju ansamblis “Raksti” dibināts 2006. gadā kā ansambļa “Kārta” studija, bet kopš 2014. gada darbojas kā patstāvīgs kolektīvs. Ansamblī muzicē dažādu profesiju pārstāves, kuras ne vien spēlē kokli, bet arī komponē un aranžē, veidojot kolektīvam raksturīgu skanējumu. Repertuārā skan latviešu tautas dziesmas un oriģinālskaņdarbi – gan tradicionāli, gan mūsdienīgi, ar jauniem skaņas elementiem. Ansamblis ar radošu drosmi un augstu profesionālo kvalitāti lauž priekšstatus par kokli kā klusu un introvertu instrumentu.

Ieeja pasākumā ar bezmaksas ielūgumiem, kas pieejami “Biļešu paradīzes” kasēs un Kultūras centrā “Imanta”.

Papildu informācija:
Evita Kudule
Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes
Pārdaugavas kultūras apvienība
Projektu koordinatore darbam ar amatiermākslas kolektīviem
+371 67848615
evita.kudule@riga.lv

 

Daba kā iedvesmas avots – “Dabas mākslas skolas” izstāde NVO namā

Līdz 27. februārim NVO nama (Ieriķu iela 43a, Rīga) 2. stāva gaitenī aplūkojama izstāde, kurā ikviens ir aicināts iepazīties ar biedrību “Dabas mākslas skola” un aplūkot no dabas materiāliem veidotus radošos darbus.

Biedrība “Dabas mākslas skola” apvieno senču zināšanas ar mūsdienīgu, jēgpilnu radošo praksi, piedāvājot izglītojošas meistarklases un darbnīcas bērniem un pieaugušajiem, kur dabas materiāli un procesi kļūst par iedvesmu mieram, radošumam un iekšējam līdzsvaram.

Izstādes idejiskā autore un biedrības galvenais virzītājspēks ir māksliniece Magone Boleiko — Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības maģistre un pieredzējusi pedagoģe.

Izstāde bez maksas apskatāma NVO nama darba laikā – darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.

Laipni aicinām visus interesentus apmeklēt izstādi un ļauties dabas materiālu iedvesmai!

Biedrība “Dabas mākslas skola” ir dibināta 2024. gadā un viena no galvenajām tās darbības jomām ir kultūras izglītība. Biedrības darbības mērķi ir veicināt sabiedrības radošumu, jaunu amata prasmju un iemaņu apgūšanu, organizēt neformālās izglītības pasākumus un veicināt cilvēku vēlmi vairāk radīt no atjaunojamiem resursiem un dabas materiāliem.

1234

 

NVO namā skatāma foto izstāde “Ziedu skaņa”

Līdz 26. februārim NVO nama (Ieriķu iela 43a, Rīga) 1. stāva vestibilā apskatāma Pulmonālās hipertensijas biedrības rīkota fotoizstāde “Ziedu skaņa”, kuras vadmotīvs ir personības krāšņums un spēks, patiesība, kas saskatāma niansēs un trauslajā skaistumā.

Izstādē portretēti desmit cilvēki ar invaliditāti – ar unikāli izveidotām ziedu un augu rotām. Desmit fotogrāfijas ir tapušas ļoti īsā laikā – trīs iedvesmojošu dienu garumā 2025. gada maijā. Paši modeļi ne tikai pozēja, bet arī piedalījās izstādes veidošanā, jo fotogrāfiju nosaukumi un to apraksti ir tapuši saskaņā ar viņu idejām un ieteikumiem.

Vizuālā tēla veidotāja Lolita Graudiņa, fotogrāfe Agnese Zeltiņa un floriste Antra Pugaine radīja katram modelim savu tēlu, kas balstās viņa iemīļotākajās krāsās, ziedos un augos, brīvā laika nodarbēs un vērtībās. Tēlu atainojumā nav uzsvērta invaliditāte, ikdienas ierobežojumi un slimību vai traumu nodarītais posts.

Izstāde bez maksas apskatāma NVO nama darba laikā – darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.

Laipni aicinām visus interesentus apmeklēt izstādi un aplūkot izteiksmīgās fotogrāfijas!

Pulmonālās hipertensijas biedrība ir dibināta 2011. gada 5. augustā ar mērķi informēt un izglītot sabiedrību, pacientus un viņu līdzcilvēkus par pulmonālo hipertensiju un retām plaušu slimībām. 2011.gadā biedrība ir uzņemta Eiropas pulmonālās hipertensijas pacientu biedrību asociācijā “PHA Europe”. Biedrība apvieno Latvijas pulmonālās arteriālās hipertensijas un hroniskās trombemboliskās plaušu hipertensijas pacientus, viņu tuviniekus, jomas profesionāļus un citus atbalstītājus.

123

 

Februārī darbu atsāk RCB Biķernieku filiālbibliotēka

2026. gada 3. februārī jaunā vietā Ieriķu ielā 43a, 1. stāvā darbu atsāk RCB Biķernieku filiālbibliotēka. Bibliotēka piedāvā daiļliteratūru un nozaru literatūru un periodiskos izdevumus pieaugušajiem un bērniem, kā arī aicina izmantot datorpakalpojumus.

“Mēs cienām un rēķināmies ar faktu, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir atradusi iespēju organizēt telpas bibliotēkas vajadzībām. Lasītājus gaida neliela, laba bibliotēka, kas pildīs visām RCB filiālbibliotēkām raksturīgās funkcijas,”

atzīst RCB direktore Dzidra Šmita

RCB Biķernieku filiļbibliotēka, tāpat kā pārējās RCB filiāles, ir ģimenes bibliotēka. Bibliotēkā varēs lasīt ap 8000 izdevumus no grāmatu un citu informācijas resursu krājuma, kā arī 18 nosaukumu preses izdevumus.

Apmeklētāji bez maksas varēs lietot divus datorus ar interneta pieslēgumu, biroja programmām un pieeju autorizētajām tiešsaistes datubāzēm, kā arī piekļuvi 3td e-grāmatu bibliotēkai.

Bibliotēkā pieejams arī bezvadu internets.

Bibliotēkas darba laiks:

● Otrdien: plkst. 11.00 –19.00;
● Trešdien: plkst. 10.00–18.00;
● Ceturtdien: plkst. 10.00–18.00;
● Piektdien: plkst. 10.00–18.00;
● Sestdien: plkst. 10.00–17.00;
● Pirmdien, Svētdien: slēgts.

Kontaktinformācija: 67037101, e- pasts: rcb.bikernieki@riga.lv

 

Barikāžu dalībnieki aicināti saņemt ielūgumus uz svētku koncertu “Mēs nosargājām Latviju”

1991. gada janvāra barikādes bija laiks, kad Latvijas iedzīvotāji ar vienotību, pilsonisku drosmi un nevardarbīgu pretošanos nosargāja mūsu valsts neatkarību. 2026. gada janvārī aprit 35 gadi kopš šiem vēsturiskajiem notikumiem, un jubileja tiks plaši atzīmēta valsts un pašvaldību līmenī, godinot barikāžu dalībniekus un nododot viņu pieredzi nākamajām paaudzēm.

Kā viens no centrālajiem pasākumiem norisināsies bezmaksas svētku koncerts “Mēs nosargājām Latviju”, kas veltīts 1991. gada barikāžu dalībniekiem. Koncerts notiks svētdien, 2026. gada 18. janvārī, plkst. 13.00 Ķīpsalas izstāžu hallē, Rīgā.

Uz koncertu tiek aicināti barikāžu dalībnieki kopā ar saviem tuviniekiem.

Barikāžu dalībnieki aicināti savlaicīgi saņemt bezmaksas ielūgumus kādā no četriem Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas punktiem:

Imantas apkaimē – Slokas ielā 161 k-2;

Āgenskalna apkaimē – Eduarda Smiļģa ielā 46;

Latgales apkaimē – Daugavpils ielā 31;

Centra apkaimē – Brīvības ielā 49/53.

Aicinām barikāžu dalībniekus un viņu tuviniekus piedalīties šajā nozīmīgajā atceres pasākumā, kopīgi godinot Latvijas vēsturi un tos, kuri stāvēja uz barikādēm mūsu valsts brīvības vārdā.

 

Mazajā ģildē Zvaigznes dienas koncerts “Eņģeļu dziesma”

6. janvārī plkst. 19.00 Mazās ģildes Lielajā zālē sieviešu koris “Ausma” (mākslinieciskā vadītāja Vita Grīnhofa) kopā ar solistiem Agati Grīnhofu (soprāns) un Mārtiņu Zvīguli (tenors) Zvaigznes dienas koncertā “Eņģeļu dziesma” uzburs svētku izskaņai atbilstošu noskaņu.

Programmā dzirdēsiet gan apcerīgu latviešu un ārzemju autoru garīgo mūziku, gan jestras latviešu tautasdziesmu apdares.

Pie klavierēm Dzintra Vīcupe, koncertu vadīs Sigita Sakoviča.

Ieeja bez maksas.

Koncertu ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde”.

Informāciju sagatavoja:
Inita Malnača
KTMC “Mazā ģilde” kultūras menedžere
inita.malnaca@riga.lv

 

Iznācis “NVO nama ziņas” decembra numurs

“NVO nama ziņas” decembra numurā uz sarunu aicinājām biedrības “Latvijas Zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācija” dibinātāju un valdes priekšsēdētāju Sandru Lasi, lai uzzinātu vairāk par biedrības misiju, galvenajām aktivitātēm un projektu “Topošo un jauno vecāku skola”, kas sniedz praktisku un emocionālu atbalstu ģimenēm vienā no dzīves gaišākajiem posmiem.

“Biedrības nodarbības un satikšanās notiek arī NVO nama telpās, kas kļuvušas par svarīgu satikšanās vietu jaunajiem vecākiem un speciālistiem.
Es gribētu uzsvērt – lūgt atbalstu nav vājuma pazīme, bet gan rūpes par sevi un savu ģimeni. Vecāka ceļš nav jāiet vienatnē, un ir pilnīgi normāli, ka pirmie soļi var būt sarežģīti”.

Sandra Lase

Interviju, informāciju par gaidāmajiem NVO nama semināriem, aktualitātēm un projektu konkursiem lasiet decembra “NVO nama ziņas” numurā!

“NVO nama ziņas” – decembra numurs!

Visi NVO nama ziņu numuri – ŠEIT

 

Pārdaugavā atklāj no jauna izgatavotu piemiņas plāksni Krišjānim Baronam

Piektdien, 19. decembrī, pie ēkas Eduarda Smiļģa ielā 23a svinīgi atklāta no jauna izgatavotā piemiņas plāksne folkloristam, rakstniekam un publicistam Krišjānim Baronam. Šajā mājā viņš, tobrīd 65 gadus vecs, turpināja darbu pie plašā tautasdziesmu sakārtojuma, kas kļuva par nozīmīgu latviešu kultūras vērtību.

“Krišjānis Barons ir un paliek viena no mūsu tautas lielākajām vērtībām — leģenda un stūrakmens, uz kura balstās latviešu nācijas pašapziņa. Godāt šādus dižgarus ir mūsu svēts pienākums, un tas jādara ne tikai piemiņas brīžos, bet ik dienu, kopjot un izprotot viņu atstāto mantojumu. Pateicos iedzīvotājiem, kuri pirmie pamanīja plāksnes pazušanu un nepalika vienaldzīgi. Lai atjaunotā piemiņas plāksne kalpo kā atgādinājums par cilvēku, kurš ar savu darbu veidoja mūsu garīgo telpu. Novēlu, lai šī vieta aicina nākt ikvienu – bērnus, jauniešus, ģimenes un lai viņi zinātu, kāds cilvēks šeit reiz dzīvojis un ko viņš devis Latvijai,”

pauž Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis

Plāksnes atjaunošanu Rīgas pieminekļu aģentūrai uzdeva Rīgas domes vadība, jo vēsturiskā zīme pirms trim gadiem tika nozagta. Tā kā tā bija veidota no divām masīvām bronzas daļām, pastāv aizdomas, ka zagļi bijuši metāla meklētāji. Ēkas īpašnieki ir piekrituši plāksnes atjaunošanai tās vēsturiskajā vietā.

Mājas iedzīvotāju pārstāve Elīna Rudeviča priecājās, ka bijusi iespēja piemiņas plāksni uzstādīt vēl šogad.

“Šī māja nav stāsts tikai par mums, kas tajā dzīvo šodien. Tā ir dzīva vēstures liecība, kas joprojām ir klātesoša.”

Jauno plāksni veidojis tēlnieks Jānis Strupulis, kurš savulaik radīja arī 1985. gadā atklāto oriģinālo plāksni. Konsultējoties ar Krišjāņa Barona muzeju, tēlnieks Strupulis izstrādāja jaunu skici. Šoreiz plāksne veidota no pulēta granīta, uz kura piestiprināts bronzas bareljefs, nodrošinot gan ilgmūžību, gan vizuālu veidolu, kas atbilst piemiņas vietas nozīmei.

Tagad uz plāksnes ir uzraksti latviešu un angļu valodā, jo Rīgas Pieminekļu aģentūra uzskata, ka ir būtiski informēt tūristus par nozīmīgāko Krišjāņa Barona darbu – latviešu tautasdziesmu apkopošanu, sistematizēšanu un publicēšanu krājumā “Latvju dainas”. Viņš bija pirmais latvietis, ko vācu draudze atļāva izvadīt no Doma baznīcas.

Nams Eduarda Smiļģa (agrāk Dārtas) ielā 23a ir nozīmīga vieta Latvijas kultūras vēsturē. Tieši šeit par Dainu tēvu dēvētais Krišjānis Barons pabeidza lielu daļu no “Latvju dainu” krājuma, kas viņa kārtojumā iznāca no 1894. līdz 1915. gadam. Šajā namā viņš dzīvoja un strādāja no 1900. līdz 1909. gadam. Baronu ģimene pārcēlās uz Pārdaugavu 1900. gadā, kad viņa dēla – ārsta Kārļa Barona – ģimene kļuva kuplāka un viņam bija nepieciešama sava dzīvesvieta. Lai gan Dainu tēvs labprāt būtu strādājis klusā lauku vidē, praktisku iemeslu dēļ izvēlējās Pārdaugavu, jo šeit bija vieglāk saņemt un nodot “Latvju dainu” korektūras un uzturēt aktīvu saraksti.

Māja, kurā Baroni dzīvoja, tolaik bija neliels, vienkāršs namiņš. Viņi mitinājās apakšstāvā, ar logiem pret ielu un atsevišķu ieeju, kas agrāk kalpojusi nelielam veikalam vai darbnīcai. Gan Krišjānis Barons, gan ciemiņi pārsvarā izmantoja ieeju no pagalma. Ēka pārbūvēta 1937. gadā, iegūstot cementa apmetumu, kas saglabājies līdz mūsdienām.

 

21. decembrī Piņķos notiks jau desmitais Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas labdarības koncerts “Pie tavas rokas”

21. decembrī, ceturtajā adventē, Piņķu Svētā Jāņa baznīcā norisināsies jau desmitais Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas labdarības koncerts “Pie tavas rokas”.

Sīkāk par koncertu stāsta Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja:

“Šis koncerts mums ir īpašs, tas ir kļuvis par sirsnīgu tradīciju, kurā kopā sanāk gan ģimenes, gan līdzcilvēki, lai dāvātu bērniem drošību, rūpes un klātbūtni. Šogad koncertā uzstāsies Kārlis Būmeisters un Babītes Kultūrizglītības centra dziedošie bērni un jaunieši – vokālā grupa “Karameles”, kā arī bērnu ansambļi “Bon Bon”, “Ledenītes”, “Zefīrs”, “Šokolāde” un “Marmelāde”. Grupa “Karameles” klātbūtne, kas bijusi neatņemama koncertu sastāvdaļa visus desmit gadus, ir piešķīrusi īpašu gaišumu un sirsnīgumu. Tieši šo jauniešu muzikalitātes un patiesā prieka dēļ daudzi koncerta apmeklētāji to apmeklē katru gadu. Pateicoties viņiem, šī Adventes svētdiena būs sirdssilta, gaiša un muzikāli bagāta. No sirds pasakāmies katram koncerta apmeklētājam, ziedotājam un atbalstītājam. Lai šis koncerts ir īpaša dāvana mums visiem Ziemassvētkos!”

Ieeja koncertā ir bez maksas, un tā laikā ikviens ir aicināts ziedot.

Visi saziedotie līdzekļi tiks nodoti Latvijas SOS Bērnu ciematu ģimenēs augošo bērnu atbalstam. Ziedojumi ļauj bērniem un ģimenēm ar bērniem palīdzēt dažādos veidos, atkarībā no tā, kas kuram konkrētajā brīdī visvairāk nepieciešams. Ar ziedojumu palīdzību SOS Bērnu ciematu asociācija var bērniem nodrošināt iespēju uzaugt drošā un atbalstošā vidē, sniegt gan emocionālu, gan praktisku atbalstu, kā arī piepildīt kādu senu sapni.

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija jau vairāk nekā 25 gadus rūpējas par bērniem un ģimenēm visā Latvijā, nodrošinot ilgtermiņa ģimenisku aprūpi bērniem, kuri palikuši bez bioloģisko vecāku gādības. Asociācija gādā, lai bērni var uzaugt drošā un ģimeniskā vidē SOS bērnu ciematos un jauniešu mājās, kur viņi saņem emocionālu un praktisku atbalstu, lai varētu piedzīvot laimīgu bērnību, atklāt un attīstīt savus talantus un apgūt praktiskas iemaņas, kas palīdz sagatavoties patstāvīgai dzīvei. Tiek nodrošinātas arī individuālās sociālās rehabilitācijas programmas bērniem ar uzvedības traucējumiem.

Tāpat Asociācija sniedz atbalstu topošajām un esošajām audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem, piedāvājot dažādas apmācības, atbalsta grupas, sociālo darbinieku un psihologu konsultācijas. Ļoti nozīmīgs ir SOS Bērnu ciematu asociācijas darbs ar ģimenēm, kuras nonākušas grūtībās. Ģimeņu atbalsta centros tiek palīdzēts vecākiem sakārtot ikdienu, attiecības un vidi bērna labklājībai, tiek sniegts psiholoģiskais un sociālais atbalsts un mācītas praktiskas prasmes, lai bērniem būtu iespēja uzaugt sev vispiemērotākajā vidē – savā ģimenē. Tāpat ģimeņu atbalsta centros bērniem ir iespējams saņemt dažādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Papildus tam tiek īstenotas arī preventīvas programmas — tiek atbalstīti jaundzimušo vecāki programmā “Piedzimstot bērniņam”, palīdzēts bērniem un jauniešiem pārvarēt tuvinieka zaudējumu programmā “Kalniem pāri”, atbalstītas ģimenes gadījumos, kad vecāki šķiras, rūpējoties par to, lai šķiršanās procesā neciestu bērns, īstenota atbalsta programma “Pārinieks”, kas paredzēta pusaudžiem, kuru dzīvesveids var novest pie prettiesiskām darbībām, un piedāvāta apmācību programmu pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem “Bērnam drošs un draudzīgs bērnu dārzs”.

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas mērķis ir ļoti skaidrs — lai Latvijā ikviens bērns var augt drošā, mīlošā un atbalstošā vidē, neatkarīgi no tā, kādas grūtības viņa ģimeni ir skārušas.

Par SOS bērnu ciematiem

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija ir nevalstiska labdarības organizācija, kas nodrošina ilgtermiņa ģimenisku aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem, uztur ģimeņu atbalsta centrus un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru “Airi vecākiem” vairākās Latvijas pašvaldībās, kā arī īsteno dažādas sociālās prevences programmas. Divu SOS bērnu ciematu audžuģimenēs (Īslīcē un Valmierā), vairākās integrētajās SOS ģimenēs, kā arī SOS jauniešu mājā Jelgavā – atbalstu, drošību un jaunas mājas raduši 130 bērni un jaunieši no visas Latvijas. Kopumā visās SOS bērnu ciematu īstenotajās atbalsta programmās gada laikā palīdzību saņem vairāk nekā 1500 bērnu.

Papildu informācijai:
Gunta Purvēna
Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija
Tālr. 26324894
E-pasts: gunta.purvena@sosbca.lv
Vairāk par SOS bērnu ciematiem: www.sosbernuciemati.lv