Arhīvs birkai: Kultūra

Aicinām pieteikt brīvprātīgos godināšanai pasākumā “Rīgas brīvprātīgo godināšana 2025”

Tuvojoties 5. decembrim, kad visā pasaulē atzīmē Starptautisko brīvprātīgo dienu, Rīgas valstspilsētas pašvaldība aicina pieteikt godināšanai brīvprātīgā darba veicējus, kuri šajā gadā devuši ievērojamu ieguldījumu sabiedrības labā.

Godināšanas mērķis ir pateikties tiem rīdziniekiem, kas savu laiku ziedo brīvprātīgajam darbam, kā arī popularizēt brīvprātīgā darba kustību pašvaldībā.

Rīgas valstspilsētas pašvaldība brīvprātīgo godināšanas pasākumu organizēs jau 12. reizi. Šogad pasākums notiks 5. decembrī.

Godināšanai var izvirzīt brīvprātīgā darba veicēju, kas brīvprātīgo darbu veic pašvaldības administratīvājā teritorijā un kurš nav bijis godināts 2024. gadā. Brīvprātīgā darba veicējam jābūt vismaz 13 gadus vecam. Pieteikumu brīvprātīgā darba veicēja nominēšanai var iesniegt biedrības un nodibinājumi, valsts un pašvaldību iestādes un sociālie uzņēmumi, aizpildot pieteikuma anketu.

Pieteikumi jāiesniedz līdz 2025. gada 10. novembrim,

nosūtot uz elektroniskā pasta adresi integracija@riga.lv vai Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra oficiālo e-adresi.

Pagājušajā gadā Rīgas domes pateicības rakstus saņēma 110 brīvprātīgie un 5 nevalstiskās organizācijas. Godinātie rīdzinieki iesaistījušies brīvprātīgajā darbā, atbalstot Ukrainu, līdzdarbojoties Rīgas apkaimju labiekārtošanā, strādājot ar bērniem un jauniešiem, organizējot kultūras un sporta pasākumus, veicot brīvprātīgo darbu sociālās aprūpes centros, patversmēs, atbalstot cilvēkus ar invaliditāti un paliatīvās aprūpes pacientus, strādājot Rīgas sociālā dienesta dienas centros un kopienas centrā. Visvairāk brīvprātīgo godināšanai bija pieteikti sociālā atbalsta jomā.

Pielikumā:

Nolikums

Pieteikums

Informācija par personas datu apstrādi

 

Tikšanās ar aktieri un tulkotāju Gundaru Āboliņu

11. novembrī plkst. 16.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas Juglas filiālbibliotēkā (Brīvības gatve 430A) notiks tikšanās ar aktieri un tulkotāju Gundaru Āboliņu.

Gundars Āboliņš mācījies Tautas kinoaktieru studijā, studējis aktiermākslu Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā Dailes teātra 7. studijā, strādājis Ādolfa Šapiro vadītajā Jaunatnes teātrī, vēlāk atgriezies Dailes teātrī, kopš 2000. gada darbojas Jaunajā Rīgas teātrī. Trīs gadus bijis štata aktieris Minhenes teātrī “Münchner Kammerspiele”. Gundars Āboliņš ir arī daudzu spilgtu kino lomu aktieris.

Divreiz saņēmis Spēlmaņu nakts balvu: 1998/1999. gadā kā gada aktieris otrā plāna lomā, bet 2005./2006. gadā — kā gada aktieris, par lomām Jaunā Rīgas teātra izrādēs “Soņa” un “Ledus”. Godalgots ar Harija Liepiņa un Žaņa Katlapa balvām. 2008. gadā saņēmis apbalvojumu “Triju zvaigžņu IV šķiras ordeņa virsnieks”.

Aktīvi darbojas Latvijas radio dažādu raidījumu veidošanā un vadīšanā. Viens no literatūras raidījumu ciklu “Radio mazā lasītava” veidotājiem. Kopš 1964. gada piedalās Radioteātra izrādēs.

Pēdējos gados pievērsies tulkošanai. Iztulkojis Ivana Gončarova romānu “Oblomovs”, Vladimira Zismaņa grāmatu par dzīvi orķestrī “Ceļvedis orķestra pasaulē un tās pažobelēs”, gruzīnu režisora Georgija Danelijas grāmatu “Pasažieris bez biļetes”. Šī gada sākumā Gundara Āboliņa tulkojumā no vācu valodas iznācis Joahima Meierhofa romāns “Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa!”.

Pasākums notiek notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Pasākuma norisi finansē Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana.

 

NVO nams aicina uz pieredzes apmaiņas pasākumu “Kas notiek, kad tradīcijas satiekas?”

NVO nams aicina Rīgas nevalstiskās organizācijas kā arī ikvienu interesentu piedalīties pieredzes apmaiņas un tīklošanās pasākumā “Kas notiek, kad tradīcijas satiekas?”. Tas notiks 6. novembrī no plkst. 17.30 līdz 20.30 NVO namā, Rīgā, Ieriķu ielā 43A.

Kādas pārmaiņas notiek sabiedrībā, kad dažādu tautu tradīcijas sastopas? Vai svinam kopīgus svētkus? Kā saglabāt savu identitāti un vienlaikus veidot kopīgu telpu, kas balstīta cieņā un dialogā?

Pasākumu ievadīs starpkultūru ekspertes, Latvijas Universitātes pētnieces Ineses Dāvidsones stāstījums “Identitāte kā mājas sajūta: kad tradīcijas satiekas” par kultūras un identitātes mijiedarbību mūsdienu sabiedrībā, veicinot izpratni un dialogu starp dažādām kopienām. Vakara gaitā pieredzē dalīsies Latvijas Folkloras biedrība, Ukraiņu kultūras centrs “Džerelo”, “Kirila un Metodija” Latvijas bulgāru kultūras biedrība un Šrilankas kopienas pārstāvji Rīgā.

Par rosīgām sarunām gādās moderatore Ieva Niedre, Fonda INITIUM valdes priekšsēdētāja, kultūras producente un Pārdaugavas radošā centra kuratore. Programmu papildinās muzikāli un deju priekšnesumi latviešu un ukraiņu valodā, kā arī Šrilankas kopienas pārstāvja muzikāls sniegums, iezīmējot kultūru saskarsmes daudzveidību. Aicinām NVO, kultūras jomas pārstāvjus un citus interesentus iepazīties, dalīties pieredzē un veidot dialogu par dažādu kultūru mijiedarbību mūsdienu Latvijā.

Aicinām dalībai pasākumā iepriekš reģistrēties, aizpildot anketu – ŠEIT.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par pasākumu NVO nama publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai.

Pasākumu rīko Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.

 

Eduarda Smiļģa muzejā notiks trīs folkloras kopu Mārtiņlaika sadziedāšanās

Ceturtdien, 30. oktobrī plkst. 19.00 LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā notiks Mārtiņlaika sadziedāšanās ar folkloras kopām “Skandinieki”, “Delve” un “Laiksne”!

Ieeja bez maksas.

Folkloras kopas “Skandinieki” vadītāja Julgī Stalte stāsta:

“Mirklī, kad satiekas draugi, rodas īpašs sajūtu lauks. Satiekoties, mēs katrs papildinām viens otru dziesmā, kustībā, domā, sajūtā. Radot nevis koncertu, bet kopbūtnes mirkli, mēs nojaucam robežas un ļaujam būt mūsu kultūrai dzīvai, elpojošai un klātesošai kā mātes siltajam lakatam, kas mūs apņem.”

Trīs folkloras kopu tikšanās vakarā notiks muzikālas performances, domnīcas un radošas aktivitātes, kas vieno trīs skatījumus mūsu tradicionālajā kultūrā. Folkloras un draugu kopa “Skandinieki”, kas savīs kopīgu stāstu ar citām radošām kopienām – folkloras kopām, māksliniekiem, amatniekiem, filozofiem, teātra un kustības meistariem.

Šī Mārtiņlaika sadziedāšanās aicina būt klāt – dziedāt, ieklausīties, smaidīt un būt kopā. Tā būs siltuma, prieka un iedvesmas pilna tikšanās ar dziesmām un cilvēkiem, kam latviskās tradīcijas ir ikdienas sastāvdaļa arī šobrīd.

Pasākums tiek rīkots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības finansiālu atbalstu.

 

Aicina pieteikties tradicionālajam lāpu gājienam

,

Latvijas valsts svētku mēnesi aizsākot, 31. oktobrī Rīgā jau ceturto gadu notiks lāpu gājiens un svinīgā piemiņas ceremonija, godinot karavīrus, kuri 1919. gadā piedalījās Neatkarības cīņās.

Piemiņas pasākums sāksies plkst. 16.45 ar lāpu gājienu no Autotanku pulka pieminekļa Pulka un Slokas ielas stūrī. Gājiena dalībnieki dosies nepilnus divarpus kilometrus garā ceļā uz Sudrabkalniņu Slokas ielā pie Kurzemes prospekta. Šis maršruts simbolizē ceļu, ko 1919. gadā mēroja karavīri no kazarmām uz cīņu vietu. Lāpu gājiens tiks pavadīts ar kora līdzdziedāšanu.

Pasākums noslēgsies plkst. 17.45 ar svinīgu ceremoniju pie pieminekļa 6. Rīgas pulka karavīriem – pilsētas aizstāvjiem Sudrabkalniņā, Slokas ielā, pie Kurzemes prospekta.

Ceremonijā piedalīsies Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas valdes priekšsēdētājs Jēkabs Vanags, Zemessardzes 1. Rīgas brigādes pārstāvis, Nacionālo Bruņoto spēku kapelāns, Rīgas pieminekļu aģentūras pārstāvji un citi. Muzikālu priekšnesumu sniegs Nacionālo bruņoto spēku orķestris.

Ikviens interesents ir aicināts piedalīties pasākumā, lai godinātu karavīrus, kuri cīnījās par Latvijas neatkarību. Iedzīvotāji aicināti pie apģērba piespraust sarkanbaltsarkanu lentīti.

Dalību lāpu gājienā lūdzam pieteikt līdz 30. oktobrim, rakstot uz e-pastu:  mansvaronis@riga.lv.

Piemiņas pasākumu rīko Rīgas pieminekļu aģentūra.

 

Jauktais koris “Medera” aicina uz svētku koncertu “Latvija. Vienīgā. Tev.”

Jauktais koris “Medera” un tā mākslinieciskā vadītāja Gunta Vāvere 2025. gada 14. novembrī plkst. 19.00 VEF Kultūras pils Kamerzālē piedāvā klausītājiem Lāčplēša dienai un Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienai veltītu svētku koncertu “Latvija. Vienīgā. Tev.”

Jauktais koris “Medera” vēlas dāvāt klausītājiem siltu svētku gaisotni un ar savu muzikālo izvēli papildināt Lāčplēša dienas un Latvijas dzimšanas dienas svinību norisi. Kora, solistu un instrumentālistu sniegumā izskanēs patriotiskām emocijām piepildīta programma – mūzika, kas vibrē sirdī un prātā vēl ilgi pēc tam, kad izskanējis pēdējais akords.

Koncertprogrammā skanēs gan izcilu latviešu komponistu darbi, gan pazīstamas strēlnieku dziesmas, kuras caurvij mīlestība pret Latviju, tās vērtībām un tradīcijām.

Kopā ar kori muzicēs solisti Sniedze Kaņepe (mecosoprāns) un Ansis Bētiņš (tenors), pianiste Jolanta Barinska un mūziķi Jānis Griķis (ģitāra), Otto Trapāns (vijole), Krišjānis Rudzāts (akordeons) un Arnis Stepiņš (sitaminstrumenti). Koncertu vadīs Pēteris Ersts.

Kora un koncerta mākslinieciskā vadītāja Gunta Vāvere, diriģents Agnis Augustinovičs.

Ieeja koncertā bez maksas.

 

Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolā Purvciemā paredzēts izbūvēt mūsdienīgu āra sporta kompleksu

Rīgas dome un Jana Olševska fonds “Palīdzība poļiem Austrumos” noslēgusi sadarbības līgumu par Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolas sporta kompleksa būvniecību un modernizāciju Nīcgales ielā 15, Rīgā.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks informē, ka kopējās projekta izmaksas plānotas 916 523 eiro. No tām fonda līdzfinansējums būs 833 125 eiro, kā arī Rīgas pašvaldības līdzfinansējums 83 525 eiro: “Pēdējos gados mērķtiecīgi esam uzsākuši programmu sporta infrastruktūras attīstībai izglītības iestādēs Rīgā, lai tā atbilstu mūsdienu prasībām. Kā Rīgas pilsēta esam pateicīgi Jana Olševska fondam, ar kura finansiālu atbalstu izveidosim āra multifunkcionālu sporta laukumu ar vietu tāllēkšanai, skrejceļu, āra trenažieru zonu un boulderingu jeb kāpšanas alpīnisma sienu, kā arī vingrošanas un rotaļu laukumu dažāda vecuma pirmskolas bērniem.”

“Polija un Latvija ir ne tikai stratēģiskie partneri, bet arī tuvi kaimiņi, kurus vieno kopīga vēsture un vērtības. Ar lielu prieku atbalstām infrastruktūras modernizācijas projektu Rīgā – pirms dažiem gadiem tika atjaunota skolas fasāde, bet šobrīd ieguldām sporta infrastruktūrā. Mēs patiesi priecājamies, ka varam reāli atbalstīt dzīvojošus Latvijā poļus, radot labākus apstākļus mācībām un attīstībai. Sadarbība ar vietējo pašvaldību un partneriem norit nevainojami – tas tikai apliecina, cik daudz laba var paveikt kopā.”

Mikolajs Falkovskis, Jana Olševska fonda “Palīdzība poļiem Austrumos” valdes priekšsēdētājs

“Mūsu skolas infrastruktūras modernizācija ir nozīmīs solis uz priekšu, kas ne tikai uzlabos mācību vidi, bet arī simboliski iezīmēs skolas attīstību. Nākamgad svinēsim skolas 35. jubileju, un šis projekts būs kā īpaša dāvana visai mūsu skolas saimei – skolēniem, pedagogiem un vecākiem. No sirds pateicamies poļu partneriem par atbalstu – projekts tiek īstenots ar Polijas Ārlietu ministrijas līdzekļiem. Mūsu skola jau daudzus gadus cieši sadarbojas ar poļu partneriem, kopīgi īstenojot vērtīgus un iedvesmojošus projektus. Esam skola ar dziļām saknēm, un mēs ar lepnumu turpinām kopt savas vērtības un tradīcijas.”

Kristīne Barkovska, Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolas direktores p.i.

Darbu ietvaros plānoti arī teritorijas labiekārtošanas darbi un apgaismojuma izbūve, kā arī sporta zāles skolā ventilācijas sistēmas sakārtošana un sporta zāles grīdas seguma nomaiņa skaņas izolācijas prasību uzlabošanai.

Projektu plānots īstenot 2025.-2026. gadā. Par tā īstenošanu atbildīga Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskola un Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

Skola izveidota 1991.gadā, un tās sastāvā ietilpst pirmskola, pamatskola un vidusskola. Skolā mācās 441 bērni.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka šogad Rīgas izglītības iestāžu infrastruktūras atjaunošanai ir atvēlēti 35 miljonu eiro, kas ir viens no lielākajiem gada finansējumiem izglītības iestāžu infrastruktūrā. No tiem 29 miljoni eiro tiks ieguldīti skolu, bet 6 miljoni eiro pirmsskolas iestāžu renovācijā. Pašvaldība īsteno āra sporta infrastruktūras atjaunošanas programmu skolu teritorijās. Šoruden bērni varēs sportot četros atjaunotos āra sporta laukumos – Ziemeļvalstu ģimnāzijā, Rīgas Franču licejā (Mēness ielā), Rīgas Dārzciema vidusskolā (Sesku ielā) un Rīgas 85. pamatskolā. Savukārt pērn tika atklāti pieci šādi laukumi – Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā (Ruses ielā), Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolā (Slokas ielā), Rīgas 47. vidusskolā (Skaistkalnes ielā), Rīgas 63. pamatskolā (Baltezera ielā) un Rīgas 66. vidusskolā (Katrīnas ielā). Kopumā šogad plānots uzsākt vēl piecu sporta laukumu atjaunošanu dažādās apkaimēs, kuru nodošana plānota nākamgad.

Pēc aiziešanas no aktīvās politikas, bijušais Polijas premjerminists Jans Olševskis (Jan Olszewski, 1930.-2019.) izveidoja fondu „Palīdzība poļiem austrumos”, kas atbalsta ārpus Polijas dzīvojošo poļu kopienas. Viņš ir izcila personība Polijas vēsturē, jurists, politiķis un antikomunistiskās opozīcijas darbinieks. Aktīvi iesaistoties 80. gados opozīcijas kustībā, veicināja cīņu par demokrātiskām pārmaiņām Polijā. Būdams pirmais nekomunistiskās valdības premjers pēc politiskās transformācijas (1991.-1992.), viņš koncentrējās uz politisko un ekonomisko reformu ieviešanu. Janam Olševskim bija nozīmīga loma mūsdienu Polijas izveidē.

Papildu informācijai: Inese Ozoliņa Rīgas vicemēra E.Ratnieka padomniece inese.ozolina@riga.lv

 

Vēl četras dienas, lai pieteiktu fotogrāfijas fotokonkursam “Meklējot Pārdaugavu 2025”

Pārdaugavas kultūras apvienība jau otro gadu pēc kārtas aicina profesionālus un amatierfotogrāfus, kā arī vizuālo mediju entuziastus piedalīties fotokonkursā “Meklējot Pārdaugavu 2025” un līdz 30. oktobrim iesniegt fotogrāfijas, kurās iemūžināta Pārdaugava un kas tapušas 2024. un 2025. gadā.

Konkursā iesniegtās fotogrāfijas vērtēs profesionāla žūrija – fotogrāfs, 2024. gada fotokonkursa “Meklējot Pārdaugavu” laureāts Valters Poļakovs, portreta žanra un dokumentālās fotogrāfijas meistare Inta Ruka un fotogrāfs, Rīgas Stradiņa universitātes docents Alnis Stakle.

Fotogrāfijas tiks vērtētas trīs kategorijās:

● Notikums;
● Kontrasti;
● Emocijas.

Katrā no kategorijām var iesniegt līdz 3 fotogrāfijām.

Lai iesniegtu fotogrāfijas, augšupielādē tās portālā www.failiem.lv, faila nosaukums jānoformē pēc sekojoša piemēra: Kategorija_Vārds_Uzvārds_Nosaukums_gads un saite jānosūta uz e-pastu ieva.naglina@riga.lv ar norādi Fotokonkursam Meklējot Pārdaugavu. E-pastā jānorāda pieteicēja vārds, uzvārds, kontakttālrunis, e-pasta adrese, uzņemšanas vieta (apkaime, iela utt.) un gads, kurā uzņemta fotogrāfija.

Labākās fotogrāfijas tiks eksponētas ceļojošā izstādē Kultūras centros “Imanta” un “Iļģuciems”. Kopējais Konkursa balvu fonds ir EUR 1350,00, kas tiek sadalīts sekojoši: Katrā kategorijā 1. vieta – EUR 200,00; Katrā kategorijā 2. vieta – EUR 150,00; Katrā kategorijā 3. vieta – EUR 100,00. Plašāka informācija un konkursa nolikums pieejams – ŠEIT.

Fotokonkursa “Meklējot Pārdaugavu 2025” izstādes atklāšana norisināsies 28. novembrī plkst. 18.00 Kultūras centrā “Imanta”.

Papildu informācija:
Ieva Nagliņa
Pārdaugavas kultūras apvienība
Projektu vadītāja
Ieva.naglina@riga.lv
+371 67181940

 

Rīgā veido karti ar publiskās mākslas objektiem pilsētvidē; iesaisties tās veidošanā

Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portālā GEO RĪGA ir izveidota publiskās mākslas karte, kurā apkopoti gandrīz 500 pilsētā izvietoti un publiski pieejami mākslas un dizaina darbi.

Kartē var apskatīt vietas, kur Rīgā atrodas pieminekļi un piemiņas vietas, sienu gleznojumi (murāļi), skulptūras, strūklakas, īpaši labiekārtojuma elementi un unikāli ēku dekori.

Iedzīvotāji aicināti iesaistīties Rīgas publiskās mākslas kartes veidošanā un informēt par maz zināmiem mākslas un dizaina objektiem, kas atrodas publiski pieejamās vietās. Ja kartē nav atzīmēts kāds mākslas un dizaina darbs, aicinām aizpildīt anketu un norādīt tā atrašanās vietu kartē, pievienot fotogrāfiju un, ja iespējams, papildu informāciju par objektu vai tā izcelsmes stāstu. Objekti var atrasties privātā īpašumā, bet tiem jābūt publiski pieejamiem. Šajā kartē netiek iekļauti iekštelpās esoši objekti.

Publiskās mākslas karte tapusi, lai apzinātu dažādos laika periodos tapušu mākslas un dizaina objektu atrašanās vietu pilsētā, informētu pilsētas iedzīvotājus un viesus.

 Ar mākslas darbu izvietojumu Rīgas administratīvajā teritorijā ikviens var iepazīties Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portālā georiga.lv tematiskajā kartē “Pilsētvide” zem šķirkļa “Pilsētvides objekti” – skatīt ŠEIT.

 Iesniegt informāciju par kādu mākslas un dizaina objektu var – ŠEIT.

Anketa būs aktīva līdz 30. septembrim.

Publiskās mākslas karti veido Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Pilsētas arhitekta dienests.

 

Rīga aicina pieteikt pretendentus apbalvojumam – Gada rīdzinieks 2025

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pieteikt pretendentus apbalvojumam “Gada rīdzinieks 2025”. Laureātu nosauks 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā, Rīgas domes svinīgās sēdes laikā.

“Gada rīdzinieks ir cilvēks, kurš ar savu talantu un ieguldījumu nes Rīgas vārdu pasaulē, kļūstot par simbolu tam, kas ir mūsu pilsēta. Tās ir personības, ar kuru lepojas visa Rīga, jo viņu sasniegumi ir ne tikai viņu pašu, bet arī visas sabiedrības veidoti. Mēs ikdienā lepojamies ar mūsu līdzcilvēkiem – kaimiņiem, radiniekiem, draugiem, kolēģiem un ar tiem, kuri katru dienu veido mūsu pilsētas garu, kas ir dzīvespriecīgs. Taču svarīgi ir ne tikai to apzināties, bet arī novērtēt un pateikt paldies. Šis apbalvojums ir mūsu veids, kā pateikt lielu paldies tiem, kuri ir izcili savā jomā un kuri ir patiess mūsu pilsētas lepnums, jo viņu veikums ir vērtība, kas mūs visus iedvesmo un paceļ,”

norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Pretendents pašvaldības apbalvojumam var būt jebkuras valsts piederības un tautības persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu un šogad ar savu talantu un darbu veicinājusi Rīgas vārda atpazīstamību Latvijā un pasaulē kultūras, zinātnes, sporta, inovāciju, pilsoniskās līdzdalības u.c. jomās, pievēršot sabiedrības uzmanību Latvijas galvaspilsētai.

Pretendentus apbalvojumam “Gada rīdzinieks 2025” ikviens var pieteikt līdz 8. novembrim, aizpildot anketu pašvaldības portālā riga.lv.

Iesūtītos pieteikumus vērtēs komisija Rīgas domes priekšsēdētāja Viestura Kleinberga vadībā. Žūrijā šogad iekļauti sociologs, SIA “SKDS” direktors Arnis Kaktiņš, fonda “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš, Latvijas Sabiedriskā medija žurnālists Jānis Domburs un Rīgas vicemēru biroju vadītāji.

Piesaki savu pretendentu – ŠEIT.

Kopš 2009. gada Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pieteikt pretendentus galvaspilsētas apbalvojumam „Gada rīdzinieks”. Līdz šim apbalvojumu “Gada rīdzinieks” saņēmuši sabiedrībā pazīstami mūziķi, sportisti, zinātnieki, mākslinieki un citu profesiju pārstāvji.