Arhīvs birkai: Kultūra

No šī gada 9.marta NVO namā Rīgā būs iespējams aplūkot izstādi “Cilvēktiesības saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu”. Tajā jaunieši no Latvijas, Lietuvas un Itālijas iemūžinājuši savu izpratni par šī nozīmīgā dokumenta aspektiem. Izstāde radīta projekta “NICE: Nobody Ignores Charter of European Union” ietvaros un ir noslēdzošā aktivitāte, kurā atspoguļojas ES ievērojamā loma ikkatra tās iedzīvotāja tiesību un brīvību izveidē. Izstāde norisināsies līdz 6.aprīlim un būs aplūkojama NVO nama otrajā stāvā, Ieriķu ielā 43.

Projekta ietvaros divu gadu laikā tika diskutēts par dažādām brīvībām, kas Eiropas Savienības pilsoņiem tiek nodrošinātas ikdienā. Veicot intervijas ar dažāda gadagājuma cilvēkiem, radīts ne tikai pārskatāms pētījuma dokuments un izpratne par to nozīmīgumu, bet arī radīts ievērojams video materiāls, kurā atspoguļojas tieša un ļoti personīga ES ietekme uz cilvēku dzīvēm. Lai arī projekts tika radīts ar mērķi atzīmēt Pamattiesību hartas 10.gadadienu 2019.gadā, realizēt to tieši šajā laikā bija īpaši nozīmīgi. Debates Romā norisinājās tikai mēnesi pēc kara sākuma Ukrainā un jaunieši savas ar starptautiskām tiesībām aizsargātās brīvības novērtēja īpaši augstu.

Sociālās inovācijas centrs ir pieredzējusi nevalstiskā organizācija, kuras darbības pamatmērķis ir virzīt sociālo inovāciju Latvijā un Baltijas jūras reģionā. Šis projekts realizēts sadarbībā ar Unique Projects no Lietuvas (vadošā organizācija) un Consiglio Italiano del Movimento Europeo no Itālijas.

Šī publikācija ir sagatavota projekta NICE: Nobody Ignores the Charter of Europe! Nr.617458-CITIZ-1-2020-1-LT-CITIZ-REMEM ietvaros, kurš tapis ar programmas “Eiropa pilsoņiem” atbalstu. Tajā atspoguļotie viedokļi ir autora atbildība un neatspoguļo Eiropas Komisijas oficiālo nostāju.

Video: https://www.facebook.com/uniqueprojectseu/videos/1210886049840644

Plašāka informācija par projektu: https://socialinnovation.lv/portfolio/nice/

NVO nama (Ieriķu iela 43a, Rīga) 1. stāva gaitenī līdz 31. martam apmeklētājus priecēs krāšņa bulgāru tradicionālo tautastērpu un rokdarbu izstāde. Izstāde tapusi ar “Kirila un Metodija” Latvijas bulgāru kultūras biedrības gādību.

Bulgāru autentiskie tautastērpi atspoguļo tautas savdabību, tradicionālo kultūru un ikdienas dzīvi. Nacionālo tērpu raksturo dekoratīvo elementu un ornamentu pārpilnība. Katrā Bulgārijas reģionā tautastērpam ir savas īpatnības, bet kopumā  ir raksturīgi trīs sieviešu tērpu veidi: “dubultpriekšautu” tautastērps, “sukman” tautastērps un trešais – “saja”. Izstādē ir skatāmi tautastērpi, izšuvumi, tamborējumi un austi audumi.  

NVO nams apmeklētājiem ir atvērts darba dienās no Plkst. 9:00 līdz 21:00, sestdienās no Plkst. 9:00 līdz 20:00.  

Ieeja izstādē ir brīva. Laipni aicinām visus interesentus apmeklēt izstādi un apskatīt bulgāru krāšņo kultūras mantojumu!

Gatavojoties Vispārējo latviešu XXVII Dziesmu un XVII Deju svētku Deju lieluzvedumam “Mūžīgais dzinējs” un lielkoncertam “Balts”, nedēļas nogalē Kultūras pilī  “Ziemeļblāma” un VEF Kultūras pilī norisināsies Rīgas deju kolektīvu skate, kurā piedalīsies 100 galvaspilsētas deju kolektīvi visās vecuma grupās, kā arī bērnu deju kolektīvi.

Deju kolektīvi izpildīs vienu izlozes un vienu izvēles deju no lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs“ un izlozes deju no lielkoncerta “Balts”.

3. martā Kultūras pilī  “Ziemeļblāzma” plkst. 18.00 uzstāsies jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvi, savukārt plkst. 20.00 savas prasmes rādīs vidējās paaudzes deju kolektīvi.

4. martā Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” skate norisināsies no plkst. 10.00, kad tajā startēs jauniešu deju kolektīvi, bet laikā no plkst. 13.00 līdz plkst. 14.00 žūrijai un skatītājiem savu sniegumu rādīs vidējās paaudzes deju kolektīvi.

VEF Kultūras pilī skate plkst. 17.00 sāksies ar bērnu deju kolektīvu priekšnesumiem, bet jau 18.15 deju maratona stafeti pārņems jauniešu deju kolektīvi.

Savukārt svētdien, 5. martā, VEF Kultūras pilī skate norisināsies no plkst. 12.00, kad dejotprasmi atrādīs vidējās paaudzes deju kolektīvi, bet no 16.30 līdz pat vēlam vakaram skatuves dēļus dimdinās jauniešu deju kolektīvi.

Pavisam skatē šogad piedalīsies 3192 dalībnieki, viņu vidū būs arī astoņu bērnu un deviņu vispārizglītojošo skolu deju kolektīvu dalībnieki. Kopš iepriekšējiem Dziesmu un Deju svētkiem Rīgā nodibināti četri jauni deju kolektīvi.

Skatēs Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” un VEF Kultūras pilī deju kolektīvu sniegumu vērtēs Latvijas Nacionālā kultūras centra apstiprināta žūrija piecu ekspertu sastāvā. Interesentiem uz šiem koncertiem ieeja bez maksas.

Atzīmējot Bulgārijas Atbrīvošanas dienu, bulgāru dziesmu ansamblis “Sedjanka” aicina uz koncertu, kas notiks sestdien, 2023. gada 4. martā, plkst. 14.00, NVO nama zālē (Ieriķu iela 43a, Rīga).

Bulgārijas nacionālos svētkus – Atbrīvošanas dienu svin 3. martā. Šajā dienā 1878. gadā Sanstefano tika parakstīts miera līgums starp Turciju un Krieviju, un šogad tiek atzīmēta 145. gadadiena kopš Bulgārijas atbrīvošanas no Osmaņu impērijas jūga.

Koncertā skanēs populāras bulgāru tautas dziesmas un būs iespēja vērot  tradicionālās bulgāru tautas dejas (horo), kurās varēs piedalīties arī skatītāji.

Visi interesenti laipni aicināti! Ieeja bez maksas.

Koncertu rīko Slāvu mūzikas biedrība “Sozvučije” sadarbībā ar bulgāru dziesmu ansambli “Sedjanka”.

Par godu Bulgārijas Atbrīvošanas dienai NVO namā būs skatāma arī autentisko bulgāru tautastērpu un bulgāru sieviešu rokdarbu izstāde, ko rīko “Kirila un Metodija” Latvijas bulgāru kultūras biedrība. Izstāde NVO namā būs skatāma no 3. marta līdz 31. martam 1. stāva vestibilā.

Trīs dienas – no 3. līdz 5. martam – Ķīpsalā notiks gada nozīmīgākais grāmatniecības pasākums – starptautiskā grāmatu un izdevniecību ekspozīcija “Latvijas Grāmatu izstāde”. Jau vairākus gadus ar grāmatu maiņas punktu izstādē piedalās arī Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB).

Maiņas punkts darbosies:

3. martā no plkst.10.00 līdz 18.00

4. martā no plkst.10.00 līdz 18.00

5. martā no plkst.10.00 līdz 17.00

Grāmatu maiņa tradicionāli notiek bez maksas. Izlasītās grāmatas pret nelasītām var apmainīt neatkarīgi no to satura vai cenas. Mainīties palīdzēs brīvprātīgi RCB darbinieki.

Šogad RCB Repozitārija apmaiņas krājums maiņas punktam ir sagatavojis sākumkapitālu – ap 5000 grāmatas latviešu, krievu, angļu un vācu valodās. Tie ir daiļliteratūras izdevumi, bērnu un jaunatnes literatūra un dažādu nozaru grāmatas.

Rīkotāji lūdz nenest makulatūru, bet tikai tādas grāmatas, kuras mēs paši ar prieku varētu ņemt līdzi.

Ar pilnu izstādes programmu var iepazīties BT1 mājaslapā https://www.bt1.lv/lbf/visit.php#events

Foto: Daina Ģeibaka

Kontaktinformācija:

Iveta Vaišļa,

Rīgas Centrālās bibliotēkas Bibliotēku dienesta galvenā bibliotekāre,

Tālr. 67848094

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludinājis finansēšanas konkursu galvaspilsētas radošo kvartālu un teritoriju atbalstam, lai piešķirtu līdzekļus kultūras projektiem, kas īstenojami šā gada laikā.

Konkursa mērķis ir veicināt radošo kvartālu un teritoriju attīstību Rīgā, nodrošinot daudzveidīgu kultūras pakalpojumu sniegšanu, kultūras jaunradi un sabiedrības izglītošanu. Tas tiek rīkots, lai radītu publiski pieejamu, radošu un atvērtu mijiedarbības telpu, veicinot jaunu un radošu sadarbības formu attīstību, kā arī sekmētu mūsdienīgas, intelektuālas kultūrvides un kultūras infrastruktūras attīstību pilsētā.

Konkursā aicinātas piedalīties juridiskas personas, kas darbojas Rīgā, nodrošinot pilsētai nozīmīgu radošo kvartālu un teritoriju attīstību atbilstoši Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam.

Projektu pieteikumi iesniedzami elektroniskā formātā līdz 24. februāra plkst. 12.00, nosūtot uz e-pasta adresi iksd@riga.lv vai oficiālo elektronisko adresi.

Konkursa nolikums, pieteikuma forma un citi dokumenti pieejami mājaslapā kultura.riga.lv .

Papildu informācija: Kristīne Krūze, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes Kultūras institūciju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas galvenā speciāliste, tālrunis: 67043412, e-pasts: Kristine.Kruze@riga.lv .

“Šī gada februārī mēs piedalījāmies Dziesmu un deju svētku skatē un ieguvām augstāko pakāpi! Esam piedalījušies visos Dziesmu un deju svētkos gandrīz 20 gadu garumā! Tagad aktīvi gatavojamies šī gada svētkiem. Pagājušajā vasarā piedalījāmies skaistajā folkloras festivālā “Baltica”, kas norisinājās vairākās Latvijas pilsētās. Vēl – esam ierakstījuši mūsu jauno kompaktdisku, kurā skan ukraiņu un krievu dziesmas. Arī ar to mēs ļoti lepojamies!” tā par “Tradicionālās kultūras centra “Rada”” sasniegumiem stāsta tā vadītāja Olga Gabrjuna.

Februāra “NVO nama ziņu” numura ievadā iepazīstinām ar biedrību “Tradicionālās kultūras centrs “Rada””, kuras mērķu sarakstā ir gan integrācijas ideju attīstīšana, gan Latvijā dzīvojošo mazākumtautību etniskās identitātes un kultūras mantojuma saglabāšana. Lai uzzinātu plašāk par biedrību un tās darbību, uz sarunu aicinājām “Rada” valdes priekšsēdētāju Olgu Gabrjunu.  

Lai iepazītu biedrību “Tradicionālās kultūras centrs “Rada””, aicinām izlasīt pilnu interviju!

Vēl izdevumā atradīsiet ziņas par gaidāmajiem semināriem un pasākumiem NVO namā, NVO aktualitātes, informāciju par izsludinātajiem projektu konkursiem un citas noderīgas ziņas!

Ieskatieties februāra “NVO nama ziņās”

Rīgas Centrālās bibliotēkas Iļģuciema filiālbibliotēkā (Lidoņu ielā 27 k-2) turpinās pasākumu cikls “Durvis”. Sestdien, 18.februārī, plkst.14.00. aicinām uz tikšanos ar rakstniecēm Ramonu Indriksoni un Viju Laganovsku.

Prozaiķe Ramona Indriksone dzimusi Rīgā, dzīvo Cēsīs. Studējusi Latvijas Kristīgajā akadēmijā un Liepājas Universitātē. Jaunībā sākusi rakstīt romantiskus garstāstus par mīlestību. Strādājot sociālā darba jomā un bērnu krīzes centrā, uzkrātā dzīves pieredze pārtapa pirmajos stāstos. Rakstniecības prasmes pilnveidojusi Latvijas Rakstnieku savienības Literārajā Akadēmijā. Ramonas stāsti publicēti žurnālos “Domuzīme”, “Jaunā Gaita”, mēnešrakstā “konTEKSTS” un citviet.

2019. gadā apgādā “Zvaigzne ABC” dienasgaismu ieraudzīja autores pirmais stāstu krājums “Pāris metru zem ūdens”. 2021. gadā iznāca romāns “Es biju cita”.

Dzejniece, rakstniece, tulkotāja, izdevēja Vija Laganovska dzimusi Rugāju novadā, bijušajā Balvu rajonā. Dzīvo Krimuldas pagastā. Studējusi pedagoģiju un sociālās zinātnes, teātra režiju un psiholoģiju. Mācījusies Rakstnieku Savienības Literārās Akadēmijas dzejas un prozas meistardarbnīcās.

2018.gadā apgāds “Jānis Roze” izdod dzejas krājumu “2 soļi pirms Pleskavas divīzijas”, tad  2020. gadā ar apgāda “Zvaigzne ABC” starpniecību klaja nāk stāstu krājums “Pirms un pēc”, 2022. gadā – romāns “Viltus saules”.

Abu autoru grāmatas rodamas mūsu bibliotēkās.  

Laipni gaidīti visi interesenti!

Bibliotēkas darba laiks:

  • P, T, Pk: no Plkst. 10:00 – 18:00;
  • O, C: no Plkst. 11:00 – 19:00;
  • Sestdienās: no Plkst. 10:00 – 17:00;
  • Sv: slēgts.

Kontaktinformācija: tālr. 67043607, e-pasts: rcb.ilguciems@riga.lv

Pasākums tiks fotografēts/filmēts. Fotografētie/filmētie materiāli tiks izmantoti RCB publicitātes vajadzībām un sabiedrības informēšanai, publicējot tos RCB tīmekļvietnē, profilos sociālajos medijos, kā arī citos publicitātes materiālos.

Prozaiķe Ramona Indriksone

Rīga kļuvusi par 159. Starpkultūru pilsētu tīkla locekli un pirmo Latvijas pilsētu Eiropas Padomes programmas “Starpkultūru pilsētas” dalībnieci. Programmas mērķis ir atbalstīt pilsētas starpkultūru stratēģiju izstrādē vai pārskatīšanā, lai veicinātu kultūras daudzveidību, kā arī migrantu un minoritāšu integrāciju. Pievienojoties programmai “Starpkultūru pilsētas”, Rīga ir apliecinājusi apņemšanos pārskatīt savu politiku un pārvaldību no starpkultūru perspektīvas aspekta un turpināt veidoties par iekļaujošu, tolerantu un daudzveidīgu pilsētu, kuras politikas pamatā ir starpkultūru integrācijas pieejas principi – vienlīdzība, daudzveidība, mijiedarbība un līdzdalība. Nodomu deklarāciju parakstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un Eiropas Padomes ģenerālsekretāra vietnieks Bjerns Berge (Bjørn Berge).

Programma “Starpkultūru pilsētas” atbalsta vietējās un reģionālās pašvaldības visā pasaulē un palīdz tām pārskatīt savu politiku caur starpkultūru un starpsektorālu  prizmu. Programmas pilsētu vidū ir, piemēram, Jonova (Lietuva), Krakova un Ļubļina (Polija), Hamburga, Minhene, Kopenhāgena, Lisabona, Parīze, Bukareste, Barselona, Oslo, Reikjavika, Dublina, Strasbūra, Liona, Hamburga, Minhene, Ženēva, Roterdama, Bergena,  Rijeka, Saragossa, Milāna, Venēcija, kā arī pilsētas Austrālijā, Kanādā, ASV un citās valstīs.

Parakstītā līguma ietvaros Rīga kā programmas dalībniece apņemas pārskatīt savu politiku un pārvaldību no starpkultūru perspektīvas aspekta, iesaistot amatpersonas, kas pārstāv dažādas partijas, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī starptautiskos ekspertus un partnerus no citām pilsētām. Rīgas pašvaldībā ir izstrādātas Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas pamatnostādnes 2019.–2024. gadam. Ņemot vērā, ka tuvākajā laikā plānots uzsākt darbu pie Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas pamatnostādņu izstrādes nākamajam periodam, šī ir lieliska iespēja, kas ļaus Rīgas pašvaldībai pārskatīt dažādas pārvaldības/politikas jomas, kas veicina starpkultūru integrāciju, novērtējot to, kāda ir pašvaldības politikas un ieguldīto resursu ietekme. Izmantojot programmas “Starpkultūru pilsētas” rīkus, būs iespējams noteikt, kurās jomās centienus būtu nepieciešams koncentrēt vairāk, formulējot mērķus, rādītājus un izstrādājot rīcības plānu, tādējādi radot iespēju pieņemt daudz informētākus lēmumus pašvaldības politikas veidošanā un īstenošanā.

Savukārt Eiropas padome apņemas sniegt konsultācijas un atbalstu Rīgai  programmas “Starpkultūru pilsētas” īstenošanas gaitā; nodrošināt saikni starp šo un citām saistītām programmām vietējā, valsts un starptautiskajā līmenī; nodrošināt ekspertu vizītes un sagatavot Rīgas starpkultūru profilu, kuru publicēs Starpkultūru pilsētu mājaslapas Rīgas sadaļā. Programmas ietvaros būs nodrošinātas starpkultūru ekspertu konsultācijas par pilsētas politikas pārskatīšanu no starpkultūru perspektīvas un stratēģijas aspekta, kā arī notiks tematiski un izglītojoši pasākumi saskaņā ar programmas darba plānu, kas tiek saskaņots ar projektā iesaistītajām pilsētām.

Rīgas dome un Eiropas Padome apņēmās periodiski pārskatīt un izvērtēt šīs nodomu deklarācijas īstenošanas gaitu.

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) kopā ar diriģentu Andri Pogu februāra beigās dosies koncertturnejā uz Franciju, lai uzstātos Eksanprovansā, Mecā un Francijas sirdī – Parīzē. Tūrē uz skatuves kopā ar orķestri un diriģentu kāps gan viena no atzītākajām pasaules ērģelniecēm Iveta Apkalna, gan mūsdienās pieprasītais pianists Andrejs Korobeiņikovs.

“Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris jau sesto reizi dosies koncertturnejā uz Franciju. Otro reizi uzstāsimies arī slavenajā Parīzes filharmonijas zālē. Skaidrojums  mūsu īpašajām attiecībām ar Franciju ir veiksmīgā sadarbība ar Francijas aģentūru Productions Internationales Albert Sarfati, kura aizsākās 2015. gadā ar ļoti veiksmīgu koncertu vēsturiskajā Elizejas lauku teātra (Théâtre des Champs Elysées) zālē. Savukārt pirmo reizi Parīzes filharmonijā uzstājāmies 2018. gadā, pēc tam bija liels gods saņemt uzaicinājumu vēlreiz atgriezties uz šīs skatuves. 24. februāra koncertā kopā ar LNSO un Andri Pogu uz skatuves būs arī izcilā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna, kura atskaņos Pētera Vaska skaņdarbu Hymnus ērģelēm solo, kā arī kopā ar LNSO izpildīs Fantāziju un fūgu par korāli Ad nos salutarem undam leģendārā franču ērģelnieka Marsela Diprē (Marcel Dupré) aranžijā. Francijas turnejas laikā sniegsim vēl divus koncertus – Eksanprovansā un izcilajā Mecas koncertzālē Arsenāls (Arsenal de Metz). Šajā laikā, kad orķestru turnejas pasaulē kļūst par arvien retāku parādību, esam ļoti priecīgi un gandarīti par iespēju pārstāvēt Latviju Eiropas mūzikas metropolē. LNSO Francijas tūre norisināsies ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu,’’ komentē LNSO valdes locekle Indra Lūkina.

Pirmais LNSO tūres koncerts notiks trešdien, 22. februārī, Lielajā teātrī Eksanprovansā (Grand Théâtre de Provence). Kopā ar LNSO un Andri Pogu uz skatuves kāps viens no mūsdienu pieprasītākajiem pianistiem Andrejs Korobeiņikovs. Klausītājiem tiks piedāvāts Pētera Vaska dziļas katarses pilnais darbs Musica serena, kā arī Sergeja Rahmaņinova Otrais klavierkoncerts un Sergeja Prokofjeva mūzika no baleta “Romeo un Džuljeta”.

Piektdien, 24. februārī, LNSO dosies uz Parīzi, lai uzstātos Parīzes filharmonijas Pjēra Bulēza Lielajā zālē (Grande salle Pierre Boulez). Tur LNSO un Andri Pogu redzēsim uz skatuves kopā ar vienu no atzītākajām pasaules ērģelniecēm – Ivetu Apkalnu. Kopējā sadarbībā skanēs Franča Lista Fantāzija un fūga par korāļa Ad nos, ad salutarem undam tēmu. Francijas publiku gaida arī Pētera Vaska opusa Hymnus ērģelēm solo un Sergeja Prokofjeva baleta svītas “Romeo un Džuljeta” daļu atskaņojums.

Francijas tūre noslēgsies 25. februārī ar LNSO uzstāšanos Mecā. Arī šeit orķestrim un Andrim Pogam pievienosies harizmātiskais pianists Andrejs Korobeiņikovs, atskaņojot Pētera Vaska, Sergeja Rahmaņinova un Modesta Musorgska mūziku.

LNSO koncertturneju uz Franciju atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

Aktuālajiem LNSO notikumiem aicinām sekot LNSO mājaslapā – https://www.lnso.lv/ – kā arī orķestra Facebook lapā – https://www.facebook.com/LNSO.lv