Arhīvs birkai: Labklājība

Diskusijā meklē labākos risinājumus Rīgas Sociālā dienesta esošajiem un nākotnes izaicinājumiem

Ceturtdien, 7. septembrī, sociālajā aprūpes centrā “Mežciems” pulcējās vairāk nekā 200 sociālā darba veicēju, lai kopā ar Labklājības departamenta pārstāvjiem diskutētu par nepieciešamajām izmaiņām un resursiem Rīgas Sociālā dienesta (RSD) uzdevumu izpildē un meklētu labākās idejas, kā uzlabot esošo pakalpojumu sniegšanu un atvieglot sociālās jomas speciālistu darbu.

“Ikviens iedzīvotājs vēlas justies droši, raugoties rītdienā. To var pilnā mērā attiecināt uz Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem, kuriem jārisina citu iedzīvotāju problēmas. Ļoti daudziem rīdziniekiem šajos grūtajos laikos nepieciešama palīdzība, tāpēc mums ir svarīgi rūpēties par Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem un pakalpojumu kvalitāti. Sociālo pakalpojumu saņēmēju skaits visu laiku pieaug, bet darbiniekus atrast arvien grūtāk. Tāpēc nepieciešams celt pakalpojumu kvalitāti un uzlabot darbinieku darba apstākļus. Šomēnes turpināsim šāda mēroga sanāksmes – prāta vētras, lai pēc iespējas ātrāk atrastu labākos risinājumus,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs.

Patlaban nopietnāki izaicinājumi RSD darbā ir kara un energokrīzes radītais klientu skaita pieaugums, kvalificētu sociālā darba speciālistu trūkums, augsta kadru mainība, sociālā darba speciālistu noslogojums un nevienlīdzīgs slodzes sadalījums, nekonkurētspējīgs atalgojums, jaunu sociālā riska grupu aktualizēšanās un jaunu sociālo pakalpojumu nepieciešamība.

Lai nodrošinātu sniegtās palīdzības un pakalpojumu kvalitātes nepazemināšanos pie resursu trūkuma un darbinieku pārslodzes, iecerēts veikt tādus pasākumus kā sociālā darba divu līmeņu darba organizācijas ieviešana, sociālās palīdzības nodrošināšana paaugstinātas intensitātes apstākļos, kā arī dienas centru un kopienas centra darbības izvērtējums, daļu funkciju nododot ārpakalpojumā.

Šodien sociāla darba speciālisti, diskutējot grupās, identificēja problēmas, kuras traucē darba pienākumu veikšanai, to cēloņus, sekas un iespējamos risinājumu variantus.

Ieskats darba grupu diskusijā

“Sociālo darbu izvēlas cilvēki, kuru aicinājums ir palīdzēt, atbalstīt. Šo darbu vienaldzīgie nevar darīt. Ir taču tik pašsaprotami, ka sociālais darbinieks būs tas, kurš atrisinās “visas neērtās problēmas”, taču nozares kapacitāte ir tuvu izsīkumam! Sociālā joma prasa cieņpilnu attieksmi, adekvātu atalgojumu un darba vidi, lai tie, kuru darbs ir palīdzēt, spētu veikt savu misiju!”

teica Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte.

Darbs, meklējot risinājumus sociālās nozares problēmām turpināsies, par rezultātiem ziņojot Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejai.

Rīgā plāno veidot jaunu dienas aprūpes centru personām ar autiska spektra traucējumiem

Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja trešdien, 23. augustā, atbalstīja jauna dienas aprūpes centra izveidošanu galvaspilsētā personām ar autiska spektra traucējumiem (AST).

Personām ar AST patlaban ir grūti iekļauties vispārēja tipa dienas aprūpes centrā (personām ar garīga rakstura traucējumiem, proti, ir grūtības sākt darbību, koncentrēties darbībai, pārorientēties no vienas darbības uz citu, ir nepieciešama asistēšana aktivitātēs, grūtības darboties lielākās grupās, zemas sociālās mijiedarbības prasmes, trauksme pie izmaiņām (dienas kārtībā, kontaktos ar nepazīstamiem cilvēkiem, u.c.), augsts sensorais jutīgums, nepieciešama adaptētā vide, u.c.

Tāpēc nepieciešams izveidot specifisku dienas aprūpes centru, kurā nodarbinātības aktivitātes tiktu pielāgotas katras personas ar AST individuālajam spēju līmenim un vajadzībām. Šovasar dienas aprūpes centra pakalpojuma saņemšanai rindā bija 18 personas, t.sk. personas ar AST. Pēdējo trīs gadu laikā personām ar AST vajadzībai pēc centra pakalpojuma ir tendence palielināties vidēji par 3-4% gadā.

“Jāatzīst, ka Latvijā ir virkne problēmu, ar kurām saskaras ģimenes, kurās aug bērni ar AST. Īpaši saasinātas tās kļūst pēc tam, kad bērns sasniedz pilngadību. Pirmkārt, mūsu valsts likumdošana neparedz pieaugušajiem šādu diagnozi uzstādīt, kas savukārt padara šiem cilvēkiem nepieejamus pakalpojumus viņu attīstības un dzīves kvalitātes nodrošināšanai. Taču katrs pieprasījums rada arī piedāvājumu, kurš šajā gadījumā, pateicoties nevalstiskajam sektoram, Rīgai sniedz priekšrocības atvērt faktiski pirmo dienas centru Latvijā, kas paredzēts specifiski pilngadīgām personām ar AST. Esmu gandarīts, ka esam spējuši sociālo pakalpojumu piedāvājumu ne tikai daudzveidot, bet arī padarīt pieejamāku rīdziniekiem,”

uzsver komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Pakalpojuma mērķis ir pilngadīgām personām ar AST un viņu ģimenes locekļiem uzlabot dzīves kvalitāti un sniegt profesionālu atbalstu, lai uzlabotu personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

Centra pakalpojumu plānots no šā gada rudens sniegt 17 personām. Atbilstoši provizoriskiem aprēķiniem centra izveidošanas izdevumiem nepieciešami aptuveni 80 000 eiro, savukārt plānotās pakalpojuma provizoriskās izmaksas 2023.gadā ir 39 780 eiro. Lai turpinātu finansēt pakalpojumu 2024.gadā, nepieciešami papildu 224 402 eiro, par kuru piešķiršanu tiks lemts nākamā gada budžeta pieņemšanas laikā.

Rīgas Sociālajā dienestā turpinās iesniegumu pieņemšana izglītības pabalstam

Rīgas Sociālais dienests līdz 31. oktobrim aicina rīdziniekus ar zemiem ienākumiem pieteikties pabalstam izglītības ieguvei. To ir tiesības saņemt mājsaimniecībai, kas ir deklarējusies un dzīvo norādītajā adresē Rīgā, un kurai piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss.

Pabalstu piešķir:

  • sākot mācību gadu, pirmsskolas vecuma bērnam no piecu gadu vecuma, kurš apgūst obligāto bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei,
  • izglītojamam, kurš nav sasniedzis 21 gadu vecumu un iegūst vispārizglītojošo vai profesionālo izglītību.
  • Pabalsta apmērs ir 50 eiro katram skolēnam.

Lai saņemtu pabalstu, bērna vecākiem vai likumiskajam pārstāvim līdz 31. oktobrim jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā:

  • uzrādot personu apliecinošu dokumentu;
  • iesniedzot rakstisku iesniegumu;
  • aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju.

Iedzīvotāju pieņemšana Rīgas Sociālajā dienestā notiek TIKAI pēc iepriekšējā pieraksta!

Aicinām izvērtēt iespēju iesniegt iesniegumu Rīgas Sociālajam dienestam attālināti:

  • parakstot ar drošu elektronisko parakstu, iesniegumu var iesniegt soc@riga.lv;
  • izmantojot e-pakalpojumu “Iesnieguma veidlapa par izglītības ieguves atbalsta pabalsta piešķiršanu“ portālā Latvija.lv;
  • izmantojot e-pakalpojumu.

Sociālā pabalsta pieprasītājs iesniegumā norāda šādas ziņas: pieprasītāja vārdu, uzvārdu; personas kodu; deklarētās dzīvesvietas adresi; elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi (ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts); tālruņa numuru; pabalsta pieprasījuma gadījumā jānorāda kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru (21 zīme). Sociālā atbalsta pieprasītājs ar savu parakstu apliecina, ka iesniegumā sniegtā informācija ir patiesa.

Papildu informāciju var saņemt, zvanot pa Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tālruni +37180005055 (P, O, T, C no plkst. 9.00 līdz 17.00 un Pt. no plkst. 9.00 līdz 16.00). Pēc darba laika darbojas balss pastkastīte. Rīgas Sociālā dienesta informatīvais tālrunis darba dienās darba laikā +37167105048. Papildus informāciju par sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem Rīgas pašvaldībā var iegūt mājas lapā.

Kā rīkoties namu apsaimniekotājam, ja ir aizdomas par daudzīvokļu ēkā patvaļīgi uzstādītu gaisvadu?

Rīgā daudziem daudzdzīvokļu ēku pārvaldniekiem un īpašniekiem raizes sagādā nevienam nepiederoši un patvaļīgi gaisvadi – starp ēkām izvilkti vadi un kabeļi – sagādā raizes daudziem daudzdzīvokļu ēku pārvaldniekiem un īpašniekiem. Nereti gaisvadi ierīkoti vismaz pirms desmit gadiem un par to izbūvi nav pieejama nekāda dokumentācija. Gaisvadi bieži vien apgrūtina gan ēkas remonta darbus, gan arī tās uzturēšanu kārtībā, piemēram, ziemā tīrot sniegu no jumta. Kā pareizi rīkoties namu apsaimniekotājam, ja ir aizdomas par daudzīvokļu ēkā patvaļīgi uzstādītu gaisvadu?

Situācijas risinājumam Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir sagatavojis ieteikumus un aicina rīkoties sekojoši:

🔎 Pirmais solis ir pārliecināties, vai gaisvads ir marķēts jeb apzīmēts kā piederošs kādam telekomunikāciju operatoram. RD Pilsētas attīstības departaments ir vairākkārt aicinājis pakalpojumu sniedzējus marķēt savus vadus un kabeļus, lai tos varētu atpazīt.

🔎 Otrais solis ir vērsties RD Pilsētas attīstības departamentā (RD PAD) ar lūgumu konstatēt patvaļīgu būvniecību, veicot nesaskaņotu gaisvadu uzstādīšanu. Konstatējot patvaļīgu gaisa kabeļu un vadu izvietošanu, RD PAD būvinspektors pieņems lēmumu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu un uzliks par pienākumu gaisvada īpašniekam saskaņot patvaļīgo būvniecību, ja to pieļauj normatīvie akti vai arī atjaunot iepriekšējo tiesisko stāvokli un demontēt gaisvadu. Katrs gadījums tiek vērtēts atsevišķi, parasti tam tiek dots termiņš 6 mēneši.

🔎Trešais solis – nama pārvaldniekam pēc iedzīvotāju pieprasījuma ir tiesības organizēt gaisavada demontāžu, piesaistot būvdarbu veicēju vai pašu spēkiem. Lai to paveiktu, nepieciešams sagatavot darba zīmējumu, kurā redzams gaisavada novietojums. Ja gaisavads ir savienots ar blakusesošajām ēkām, tā demontāža ir jāsaskaņo ar to pārvaldniekiem vai īpašniekiem, lai gaisvada demontāža būtu droša.

🔎 Ceturtais solis – pēc kabeļa demontāžas RD PAD jāiesniedz izpildmērījums, kurā redzams, ka gaisa vadi ir demontēti. Tas nepieciešams, lai veiktu izmaiņas topogrāfiskajos datos.

Ja rodas jautājumi, RD PAD speciālisti aicina sazināties ar departamentu, zvanot pa tālruni 67 105 800 vai sūtot e-pastu: pad@riga.lv.

Infografika

Rīgā veidos jauniešu kopienas centru

Trešdien, 31. maijā Rīgas dome pieņēma lēmumu pašvaldībā veidot jauniešu kopienas centru. Centrs darbību sāks šī gada 1. jūlijā. Trīs gadu garumā kopienas centra darbību nodrošinās biedrība “Resiliences centrs”. Kopienas centrs paredz efektīvāku darbību sabiedriskā labuma nolūkos un sabiedrības iesaisti.

Kopienas centru veido, balstoties uz dienas centru pieredzi un attīstītajām idejām, kā arī efektīvāk izmantojot to materiāli tehniskos resursus.

Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Viesturs Kleinbergs norāda: “Nav viegla vai ļoti ātra risinājuma ielu un riska jauniešu atbalstam pilsētā, taču Rīgai jau ir vairāki instrumenti un sociālie pakalpojumi, kuri darbojas. Mūsu kā pašvaldības uzdevums ir stiprināt šos pakalpojumu sniedzējus, lai turpinātu meklēt ceļu pie jauniešiem un rastu atbildi – kā varam palīdzēt, lai mazinātu gan vardarbību, gan atkarību raisošo vielu lietošanu un citus jauniešiem nozīmīgus jautājumus. Mēs ļoti ceram, ka jaunā pakalpojuma ietvarā mēs varēsim ne tikai iegūt jauniešu uzticību un palīdzēt kritiskos brīžos, bet arī veidot sadarbību un meklēt risinājumus izaicinājumiem kopā”.

Iecerēts, ka jauniešu kopienas centrs nodrošinās aptuveni 50 individuālas konsultācijas vairāk kā 20 klientiem mēnesī, kā arī ik dienu pasniegs divas nodarbības grupām – vienu bērniem un vienu pilngadīgām personām. Centrā atradīsies brīvā laika telpa, kura būs atvērta no plkst. 9.30 līdz plkst. 21.30. Pirmajā dienas daļā, līdz plkst. 16.00, brīvā laika telpa galvenokārt uzņems pilngadīgos apmeklētājus, bet pēc plkst. 16.00 – bērnus un jauniešus. Iecerēts, ka reizi mēnesī biedrība organizēs pasākumus ārpus kopienas centra telpām, piemēram, ekskursijas, sporta pasākumus un citas aktivitātes. Kopienas centrs reizi pusgadā pašvaldībai sniegs informāciju par kopienas vajadzībām un idejām.

Kopienas centrs atradīsies Avotu ielā 31 k-1, kur līdz šim atradies dienas centra “Ābeļzars”. Rīgā ikvienai personai, kura izteikusi vēlēšanos darboties kopienas centrā, ir tiesības saņemt centra pakalpojumu. Centra darbības nodrošināšanai pašvaldības budžetā paredzēta ikmēneša dotācija 9457 eiro apmērā.

Kā partneris kopienas centra veidošanā un tā darbības nodrošināšanā ir izvēlēta biedrība “Resiliences centrs”. Biedrība tika izvēlēta, balstoties līdzšinējā sadarbības pieredzē ar pašvaldību. Kopš 2019. gada decembra biedrība pašvaldībai sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus jauniešiem un bērniem ar uzvedības traucējumiem.

Satekles ielā būvdarbu laikā sabrukusi neapdzīvota ēka; Rīgas pašvaldība sniedz palīdzību blakus esošo māju iedzīvotājiem

Ceturtdien, 30. martā, kvartālā starp Satekles, Elizabetes, Dzirnavu un Ernesta Birznieka-Upīša ielām būvdarbu laikā sabrukusi neapdzīvota piecstāvu ēka. Drošības apsvērumu dēļ no divām blakus esošajām ēkām evakuēti deviņi iedzīvotāji. Notikuma vietā strādā atbildīgie dienesti un iedzīvotājiem sniedz visu iespējamo palīdzību.

Šajā kvartālā SIA “Satekles biznesa centrs” bija pašvaldības akceptēts būvprojekts jaunai celtniecībai un pārbūvei, saskaņā ar kuru sabrukušo ēku Satekles ielā 1C bija plānots saglabāt un tai uzbūvēt jaunu tehnisko stāvu, kā arī sānos piebloķēt jaunbūves daļas. Ņemot vērā, ka šis būvobjekts ir 3. grupas publisku ēku komplekss, būvniecības kontroli veic Būvniecības valsts kontroles birojs.

Būvdarbu laikā pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ ēka sagruva, par ko Valsts policija sākusi kriminālprocesu. Pagaidām slēgta satiksme Dzirnavu ielas posmā starp Satekles un E.Birznieka-Upīša ielām, kā arī nedaudz mainīts 13. trolejbusa maršruts.

Sabrukušās ēkas dēļ tika evakuēti iedzīvotāji no ēkām E. Birznieka-Upīša ielā 4 un 6. E. Birznieka-Upīša ielas 6.nama ieejas mezglam uzkritušas brūkošās ēkas daļas, tādēļ pagaidām aizliegta ēkas daļas ekspluatācija.

Evakuētie iedzīvotāji tika izvietoti pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” autobusā. Pagaidu izmitināšanai pašvaldības viesnīcā patlaban pieteikušās trīs personas, kurām pašvaldības darbinieki tuvākajā laikā piedāvās arī telpas ilgstošai īrēšanai.

Ja ēka pēc ugunsgrēka vai citas nelaimes nav izmantojama, dzīvokļu īpašniekiem Rīgas pašvaldība piedāvā saņemt gan sociālo palīdzību, gan iespēju apmesties pagaidu miteklī.

Par sociālo palīdzību

Evakuētajiem iedzīvotājiem, kuri nevarēs atgriezties savās dzīvesvietās, ir tiesības pašvaldībā saņemt krīzes pabalstu – līdz 620 eiro vienam cilvēkam vai līdz 1240 eiro ģimenei.

Pabalstu krīzes situācijā var pieprasīt divu mēnešu laikā no krīzes situācijas rašanās dienas.

Iedzīvotāji var vērsties ar iesniegumu krīzes pabalsta saņemšanai Rīgas Sociālajā dienestā, teritoriālajā centrā “Avoti”, Avotu ielā 31 k 2, sazinoties pa tālruni 67037679.

Tāpat iedzīvotāji aicināti vērsties Sociālajā dienestā, ja nepieciešama kāda cita palīdzība, piemēram, apģērbs, pārtikas pakas, dokumentu atjaunošana, vai vēl kāds cits sociālais atbalsts. Plašāka informācija par sociālās palīdzības iespējām pieejama pa tālruni 80005055.

Par pagaidu mājvietu

Iedzīvotājiem, kam nepieciešama pagaidu dzīvojamā telpa, šobrīd tiek piedāvāta istaba pašvaldības viesnīcā (līdz 5 dienām). Par izmitināšanas iespējām viesnīcā aicinām sazināties ar pašvaldības policiju pa tālruni 110.

Cietušajām un apdraudētajām personām ir tiesības pieteikties pagaidu dzīvojamai telpai un vienreizējam pabalstam remontam gadījumā, ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā un Pilsētas attīstības departaments pieņēmis lēmumu aizliegt dzīvojamās mājas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai.

Lai saņemtu pašvaldības izīrētu dzīvojamo telpu, kur var uzturēties līdz 6 mēnešiem, bet ne ilgāk par gadu, iedzīvotājiem jāvēršas  ar iesniegumu Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā Brīvības ielā 49/53. Konsultāciju gadījumā lūgums sazināties pa tel. nr. 67474700.

Ja telpas tiks atzītas par atjaunojamām, dzīvokļu īpašnieki varēs pieteikties uz vienreizēju pabalstu remontam – līdz 10 000 eiro.

Svarīgi! Iedzīvotāji arī var iesniegt iesniegumus un vērsties klātienē par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem arī Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC). Detalizētāka informācija saņemama, rakstot uz AIC e-pastu: aic@riga.lv vai zvanot AIC uz bezmaksas tālruni: 80000800.

Āgenskalna apkaimē uz laiku slēgs siltā ēdiena izdales vietu maznodrošinātajiem

, , , , , ,

Ēdināšanas pakalpojumu uzņēmums, kas līdz šim nodrošināja siltā ēdiena izdali maznodrošinātajiem rīdziniekiem Āgenskalnā, nolēmis neturpināt savu darbību šajā apkaimē, tāpēc no 1. aprīļa tiks slēgts siltā ēdiena izdales punkts Slokas ielā 33, informē Rīgas domes Labklājības departaments.

Siltā ēdiena izdale mazaizsargātajiem iedzīvotājiem galvaspilsētā turpināsies, tāpēc iedzīvotāji aicināti sekot līdzi informācijai par adresēm, kurās vietās tā tiks nodrošināta.

Lai nodrošinātu ēdināšanas pakalpojumu, Rīgas pašvaldība katru gadu rīko iepirkuma procedūru, kuras rezultātā departaments slēdz pakalpojuma līgumu ar ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem par ēdiena sagatavošanu, izdalīšanu un nepieciešamo telpu nodrošināšanu ēdiena izdalei.

2023. gadā SIA “Rīdze” nav iesniegusi iepirkuma piedāvājumu par ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanu Āgenskalna apkaimē, tāpēc, atbilstoši iepriekš noslēgtajam pakalpojuma līgumam, uzņēmums ēdiena izdali nodrošinās līdz 31. martam.

Siltā ēdiena izdales vietas pagaidām turpinās darboties astoņās vietās galvaspilsētā:

  • Sarkandaugavā, Aptiekas ielā 8,
  • Vecmīlgrāvī, Meldru ielā 2,
  • Ziepniekkalnā, Ziepju ielā 13,
  • Bolderājā, Kaņepju ielā 16,
  • Bolderājā, Gobas ielā 23,
  • Ķengaragā, Maskavas ielā 264,
  • Ķengaragā, Maskavas ielā 250A,
  • Juglā, Brīvības gatvē 369.

Silto ēdienu šajos punktos persona var saņemt, ja ir noformēts iesniegums par ēdināšanas pakalpojuma saņemšanu Rīgas Sociālajā dienestā, uzrādot Rīdzinieka karti, un ja ir Rīgas Sociālā dienesta izziņa.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka, neuzrādot dokumentus, siltu ēdienu joprojām bez izmaiņām var saņemt kādā no četrām bezmaksas zupas virtuvēm. Ēdiens tiek izsniegts tikai līdzi nešanai savos traukos.

Zupas virtuves atrodas šādās adresēs:

  • Pārdaugavā, Daugavgrīvas ielā 1, strādā darba dienās no plkst. 12.00–13.00
  • Rīgas centrā, Kr. Barona ielā 56, strādā katru dienu no plkst. 9.00–10.00 un svētdienās no plkst. 16.00-17.00
  • Rīgas centrā, Kr. Barona ielā 126, strādā katru dienu no plkst. 12.00 – 13.00
  • Vecmīlgrāvī, Zandartu iela 2A, strādā darba dienās no plkst. 13.00 – 14.00

Tāpat desmit vietās Rīgā turpinās Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pārtikas un higiēnas preču paku izsniegšana. Par izsniegšanas vietām informācija atrodama: www.ld.riga.lv/lv/socialie-pakalpojumi-102/socialie-pakalpojumi-49/partikas-pakas-trucigajiem-rigas-iedzivotajiem.html

Rīgā marts būs Sociālā darba mēnesis

Rīgā marts pasludināts par Sociālā darba mēnesi, kura laikā galvaspilsētā notiks dažādi pasākumi iepazīstināšanai ar sociālās nozares aktualitātēm un sociālā darba nozīmi.

Sociālā darba profesionāļu ikdienas pienākumi ir saistīti ar cilvēku savstarpējām attiecībām, sabiedrības vajadzību izzināšanu, atbalsta un palīdzības sistēmu attīstīšanu un cieņas veicināšanu. Sociālajiem darbiniekiem ir būtiska loma saliedētas sabiedrības veidošanā, jo īpaši šajā mainīgajā laikā.

“Jāatzīst, ka sabiedrībai kopumā ir vāja izpratne par to, kas ir sociālais darbs. Aizvien sakaramies ar gadījumiem, kad augsta līmeņa politiķi savā retorikā nezina atšķirību starp sociālo darbinieku un aprūpētāju. Tādēļ vēl jo svarīgāk ir runāt par sociālā darba nozīmi un kādu izaugsmi tas pienes valsts ekonomikai. Katrs krīzes vai sociālā riska situācijā esošs cilvēks, kuram zinošs un profesionāls sociālais darbinieks, labi darot savu darbu, palīdz atgriezties pie normālas sociālas un ekonomiskas funkcionēšanas, ir pienesums valstij,” uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.   

Vispasaules sociālā darba diena

Vispasaules sociālā darba diena ir svētki, kuru mērķis ir izcelt sociālā darba sasniegumus, palielināt sociālo pakalpojumu atpazīstamību sabiedrības nākotnei un aizstāvēt sociālo taisnīgumu un cilvēktiesības. Katru gadu Pasaules sociālā darba diena tiek atzīmēta marta trešajā otrdienā, un tie ir svētki, kas kļuvuši par sociālā darba kalendāra augstāko punktu, un sociālie darbinieki visā pasaulē atzīmē un popularizē profesijas ieguldījumu indivīdos, ģimenēs, kopienās un plašākā sabiedrībā. Pirmo reizi Vispasaules sociālā darba diena tika atzīmēta 2007. gadā. Vispasaules sociālā darba diena ar devīzi – “Cienot dažādību, strādājam kopā!”  šogad  notiks 21. martā.

Atvērto durvju dienas un darba birža

Rīgas domes Labklājības departaments aicina topošos sociālā darba speciālistus uz Atvērtajām durvju dienām, kas notiks 7. martā no plkst. 10.00 līdz 12.00 Baznīcas ielā 19/23.

Pasākuma laikā  apmeklētāji varēs pārliecināties, ka Rīgas pašvaldība ir konkurētspējīgs un inovatīvs darba devējs sociālajā jomā. Studentus informēs par pilsētas lielo sociālo pakalpojumu klāstu un sociālā darba prakses iespējām (gan mikro līmenī, gan makro līmenī), kā arī iespēju veikt vispārīgo sociālā darba praksi vai specializēties darbā ar noteiktu mērķa grupu vai problemātiku.

Studenti varēs uzzināt par darba iespējām Rīgas sociālajā sistēmā un iestādēs – kādi ir pašvaldības piedāvātie bonusi, vakances, noteiktā mēnešalga un vidējā atlīdzība, notiks arī darba birža.

Politiķu un sociālās jomas uzņēmēju “brīvās sarunas”

Ieguldījumi sociālajā jomā bieži vien vēsturiski tiek norakstīti “zaudējumos” un sabiedrībā joprojām trūkst izpratnes, ka ieguldījumi sociālos projektos ir investīcija šodienā un nākotnē.

Kā jūtas sociālās jomas uzņēmēji? Vai sociālie pakalpojumi ir perspektīvs uzņēmējdarbības veids?  Par to 31 .martā pirmo reizi tiks rīkotas politiķu un sociālās jomas uzņēmēju “brīvās sarunas”.

Diskusija “Ēnu cilvēki”

31. martā notiks jau trešā konference-profesionāļu/politiķu diskusija “Ēnu cilvēki”. Šoreiz “neredzamo” lomā – sociālā darba speciālisti. Kādas ir sociālā darba perspektīvas un izaicinājumi, kā savu attīstību izvēlētajā profesijā redz jaunie speciālisti, vai politiskajā dienaskārtībā ir ieguldījumi cilvēkkapitālā – par šo tiks diskutēts ar pētniekiem, augstskolu mācībspēkiem, nozares profesionāļiem, praktiķiem un politiķiem.

Par sociālajiem pakalpojumiem Rīgā

Galvaspilsētā piedāvātais sociālo pakalpojumu klāsts ir daudzveidīgs un diferencēts atbilstoši konkrēto mērķgrupu vajadzībām: bērniem, pieaugušajiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bezpajumtniekiem, senioriem, bez darba palikušajiem un citiem. Sociālo pakalpojumu sniegšanā aktīvi piedalās sociālie partneri – nevalstiskās organizācijas un privātie pakalpojumu sniedzēji, tādējādi nodrošinot, lai sociālo palīdzību saņemtu ikviens rīdzinieks, kam tas ir nepieciešams.

Rīgas domes Labklājības departamentā un sešās tā pakļautības iestādēs: Rīgas Sociālajā dienestā (RSD), Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centrā, Rīgas patversmē, trīs sociālās aprūpes centros strādā 1300 darbinieku, tai skaitā 416 sociālā darba speciālisti.

Kopumā sociālo darbinieku skaits Rīgā ir daudz lielāks, tie ir cilvēki, kuri strādā dienas aprūpes un krīzes centros, pansionātos, patversmēs, un palīdz cilvēkiem izprast un orientēties sarežģītajās situācijās, konsultē par iespējamajiem palīdzības veidiem, lai uzlabotu dzīves kvalitāti.

RSD nodarbojas ar sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu organizēšanu un sniegšanu Rīgas iedzīvotājiem. Pie sociālajiem darbiniekiem pēc palīdzības un atbalsta var vērsties ikviena pašvaldības teritorijā dzīvojoša ģimene vai persona neatkarīgi no tās statusa. Sociālo darbinieku konsultācijas ir pieejamas bez maksas. Jāuzsver, ka katrs klients un katrs gadījums ir individuāls un sociālais darbinieks izvērtē, ko tieši piedāvāt. Darbinieki strādā, ievērojot konfidencialitāti un ņemot vērā likumus un normatīvos aktus.

Pašlaik rīdziniekiem ir nodrošināti 17 sociālie pabalsti un vairāk nekā 62 sociālo pakalpojumu veidi. RSD darbinieki strādā 11 teritoriālajos centros un šobrīd darbs ar klientiem notiek klātienē, bet iepriekš pierakstoties pie darbinieka.

Rīgas Sociālajā dienestā strādā vairāku jomu sociālā darba speciālisti, lai klients vienuviet varētu saņemt pēc iespējas plašāku pakalpojumu klāstu – sākot no sociālās palīdzības noformēšanas, kas ir izziņas par atbilstību noteiktam statusam vai ienākumu līmenim un pabalsti, beidzot ar sociālā darba pakalpojumu, kas palīdz risināt dažādas sociālās problēmas gadījumos, kad klientam nav pietiekami resursi, lai pats tās spētu risināt.

Jāatzīmē, ka arvien ir novērojams sociālā darba speciālistu trūkums. Lai to risinātu, noslēgts līgums ar Rīgas Stradiņa universitāti līgums, ka jaunie speciālisti var iziet praksi Rīgas pašvaldības iestādēs, un pēc tam kļūt par pašvaldības darbiniekiem.

Ar plašāku informāciju par Rīgas pašvaldībā pieejamo sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem, iestāžu atrašanās adresēm un sniegto pakalpojumu veidiem var iepazīties Labklājības departamenta mājas lapā ld.riga.lv. Plašāku informāciju iespējams iegūt, zvanot pa bezmaksas informatīvo tālruni 80005055, ārpus darba laika darbojas balss pastkastīte vai darba dienās darba laikā pa Rīgas Sociālā dienesta informatīvo tālruni 67105048 vai 25770080.

Brīvprātīgā darba projektu īstenošanai Latvijā papildus piešķirti vairāk nekā 200 tūkstoši eiro

Foto: ©European Commission, 2016

Eiropas Savienības (ES) programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgā darba projektu īstenošanai Eiropā 2023. gadā papildu piešķirti 16,5 miljoni eiro, tai skaitā 208 212 eiro Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) Latvijā administrētiem brīvprātīgā darba projektiem, kas vērsti uz vides, veselības un citām būtiskām prioritātēm. Šis papildu finansiālais atbalsts ir nodrošināts no ES pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis Eiropa” budžeta.

Ar papildu programmai “Eiropas Solidaritātes korpuss” sniegto 16,5 miljonu finansiālo atbalstu kopējais programmas brīvprātīgā darba projektu budžets 2023. gadā ir vairāk nekā 92 miljoni eiro. Gan pamata programmas budžets, gan papildu sniegtais budžets tiek sadalīts starp visām programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” administrējošo valstu aģentūrām, ņemot vērā katras valsts iedzīvotāju skaitu un citus kritērijus.

Programmas “Apvārsnis Eiropa” piešķirtais finansējums paredzēts, lai atbalstītu tādus brīvprātīgā darba projektus, kas popularizē vides, veselības, digitālo, kultūras, civilās drošības, kā arī pārtikas un bioekonomikas tematiku, tādejādi veicinot projektu skaita pieaugumu šajās jomās. Tāpat projekta aktivitāšu plānošanā un īstenošanā uzmanība jāvērš “Eiropas Solidaritātes korpuss” vadlīnijās noteiktajām prioritātēm: iekļaušanu un dažādību, digitālo transformāciju, vides ilgtspēju un klimata jautājumiem, kā arī dalību demokrātiskajā dzīvē.

“2021.gadā 27% no apstiprinātajiem brīvprātīgā darba projektiem tika īstenoti, integrējot tajos zaļo praksi, vienlaikus vēršot uzmanību uz vides aizsardzības, klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas attīstības tematiem. 2022.gadā šādu projektu īpatsvars sasniedza jau 75%. Tas pierāda, ka šī tēma gan ikdienā, gan projektos paliek arvien aktuālāka, kas ir ļoti iepriecinošs rādītājs. Ir svarīgi, ka gan jaunieši, gan organizācijas ar projektu palīdzību pievērš uzmanību vides jautājumiem, tādējādi veicinot gan savu, gan apkārtējās sabiedrības izglītošanu un attieksmes maiņu, ” uzsver JSPA ES programmu departamenta direktore, direktora p.i. Maija Kolberga.

“Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgā darba projektu konkurss

Programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgā darba projektu mērķis ir popularizēt solidaritāti kā vērtību, palīdzēt risināt vietējai sabiedrībai aktuālus izaicinājumus un uzlabot brīvprātīgā kompetences, īstenojot regulāras un strukturētas brīvprātīgā darba aktivitātes.

2023. gadā Latvijā programmā “Eiropas Solidaritātes korpuss” ir paredzēti divi projektu konkursi. Brīvprātīgā darba projektu finansējuma pieprasījumu var iesniegt līdz 23. februāra plkst. 13.00 pēc vietējā laika. Finansējuma pieprasījumi iesniedzami elektroniski “Erasmus+” un “Eiropas Solidaritātes korpuss” vienotajā platformā un tiem var pieteikties tikai organizācijas, kurām ir piešķirta kvalitātes zīme vadošās organizācijas lomai. Ja februāra projektu konkursa uzsaukumā viss finansējums netiks apgūts, tad tiks izsludināts oktobra projektu konkurss, kurā pieteikumus varēs iesniegt līdz 4. oktobra plkst. 13.00 pēc vietējā laika.

Kopumā 2022. gadā JSPA tika iesniegti 72 “Eiropas Solidaritātes korpuss” projektu pieteikumi, tai skaitā 27 brīvprātīgā darba projekti, no kuriem apstiprināti – 23. Tāpat pagājušajā gadā Latvijā iebrauca 90 individuālie Eiropas brīvprātīgie un 136 grupu darba brīvprātīgie, savukārt 8 organizācijas iesaistīja 10 Ukrainas bēgļus brīvprātīgā darba aktivitātēs.

Organizāciju pieredze brīvprātīgā darba projektos

Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestāde jau desmit gadus iesaistās programmā “Eiropas Solidaritātes korpuss” un pie sevis uzņem Eiropas brīvprātīgos. Projektu koordinatore Lāsma Lapkaša uzskata, ka tas sniedz neskaitāmus ieguvumus: “Brīvprātīgā uzņemšana dod ne tikai neskaitāmus ieguvumus uzņemošajai organizācijai un vietējai sabiedrībai, bet ļauj arī veidot kontaktu un paziņu loku dažādās Eiropas valstīs.” Ar Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādes pieredzes stāstu aicinām iepazīties tīmekļa vietnē jaunatne.gov.lv.

Tāpat interesentus aicinām ieskatīties organizācijas “Alternatīvā Realitāte” brīvprātīgā darba pieredzes stāsta video, kā arī organizācijas “Radi Vidi Pats” pieredzē. Gan šie, gan citi pieredzes stāstu video skatāmi JSPA Youtube kanālā.

Plašāka informācija par programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgā darba projektiem, projektu konkursu un dalību tajā ir pieejama JSPA tīmekļa vietnē. Neskaidrību un jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar ES programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” nodaļas ekspertiem.

Par programmu “Apvārsnis Eiropa”

Programma “Apvārsnis Eiropa” ir ES pētniecības un inovācijas programma 2021.-2027. gada periodam. Programmas kopējais finansējums ir 95,5 miljardi eiro, padarot to par visu laiku vērienīgāko un ambiciozāko pētniecības un inovāciju programmu, ko īstenojusi ES.

Par “Eiropas Solidaritātes korpuss” programmu

Programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” plānošanas periods no 2021.-2027. gadam ir turpinājums iepriekšējam programmas posmam, kas ilga no 2018. līdz 2020. gadam. Programma “Eiropas Solidaritātes korpuss” sniedz iespēju jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem iesaistīties solidaritātes aktivitātēs un jauniešiem no 18 līdz 35 gadiem iesaistīties humānās palīdzības aktivitātēs, kas risina sabiedrībai aktuālus izaicinājumus, uzlabo jauniešu kompetences, sekmē sociālo iekļaušanu un Eiropas vērtību stiprināšanu. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā ministrija par programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” īstenošanu Latvijā, savukārt Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra  nodrošina  programmas ieviešanu.

Par JSPA

JSPA darbojas kopš 1999. gada. Tā ir izglītības un zinātnes ministres pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgajā darbā, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību. JSPA administrē dažādas starptautiskas un valsts līmeņa programmas: “Erasmus+”; “Eiropas Solidaritātes korpuss”, Eiropas Komisijas informācijas tīklu jauniešiem “Eurodesk”, “eTwinning”, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmu, Jauniešu garantijas projektu “PROTI un DARI!”, kā arī projektu 7.2.1.2 (“Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros”).

Rīgas pašvaldība sniedz palīdzību mājokļa izdevumu segšanai

Ņemot vērā komunālo izdevumu straujo pieaugumu, Rīgas pašvaldība atgādina, ka ikvienam galvaspilsētā deklarētajam iedzīvotājam ir tiesības pretendēt uz mājokļa pabalstu īres, apsaimniekošanas un citu komunālo maksājumu segšanai, ja pēc šiem izdevumiem paliek mazāk nekā 327 eiro pirmajam vai vienīgajam cilvēkam ģimenē un 288 eiro katram nākamajam cilvēkam ģimenē.

Pieaugot komunālajiem izdevumiem, Rīgā pērn turpināja palielināties iedzīvotāju pieprasījums pēc pašvaldības palīdzības mājokļa izdevumu segšanai. Mājokļa pabalstam 2022. gadā izlietots par 106% jeb 5,95 miljoniem eiro vairāk nekā 2021. gadā, bet pabalsta saņēmēju skaits pieaudzis par 82% jeb 6813 personām. Mājokļa pabalstam 2022. gada decembrī izlietots par 0,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2021. gada decembrī, bet pabalsta saņēmēju skaits pieaudzis par 116% jeb 5684 personām.

Pabalsta piešķiršanai tiek vērtēti ģimenes izdevumi, uzkrājumi un piederošie īpašumi, savukārt izmaksājamā pabalsta apjoma aprēķinā tiek arī ņemti vērā normatīvi dažādiem komunālajiem maksājumiem – ne vienmēr mājokļa pabalsts sedz pilnu summu par mājokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem un daļa maksājuma var būt veicama mājsaimniecībai pašai.

Kādas personas vai ģimenes var pretendēt uz mājokļa pabalstu?

Tiesības saņemt pabalstu ir vientuļām personām vai ģimenēm, ja:

  • Deklarējušies un dzīvo Rīgā;
  • Kopējie uzkrājumi nepārsniedz 272 eiro;
  • Pieder ne vairāk kā viena automašīna (ja ģimenē ir bērni, tad ne vairāk kā divi transportlīdzekļi ar motoru);
  • Pieder ne vairāk kā pieci hektāri zemes un neliels skaits saimniecības ēku;
  • Pēc rēķinu apmaksas paliek mazāk nekā 327 eiro pirmajam vai vienīgajam cilvēkam ģimenē un 228 eiro katram nākamajam cilvēkam ģimenē;
  • Ja nepārkāpj citus likumā* noteiktos ierobežojumus;

*Viss, kas drīkst piederēt, lai būtu tiesības saņemt mājokļu pabalstu, ir noteikts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktā.

Kādus izdevumus ņem vērā, aprēķinot mājokļa pabalstu?

Atbilstoši noteikumos** paredzētajam, ņem vērā šādus izdevumus (kas nepārsniedz normatīvos noteiktos) par:

  • īri;
  • apsaimniekošanu;
  • apkuri;
  • auksto un karsto ūdeni;
  • elektroenerģiju;
  • dabasgāzi;
  • kanalizāciju vai asenizāciju;
  • sadzīves atkritumiem;
  • telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu;
  • par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju.

**Normatīvi noteikti Rīgas domes saistošajos noteikumos “Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā”. Piemēram, uz vienu personu karstā ūdens patēriņš paredzēts līdz trīs kubikmetriem ūdens mēnesī un, ja patēriņš būs lielāks, to neieskaitīs attaisnotajos izdevumos.

Kāds ir mājokļa pabalsta apmērs?

Mājokļa pabalstu aprēķina, piemērojot valstī noteikto Garantētā minimālā ienākuma (GMI) apmēru.

Pēc mājokļa izdevumu apmaksas mājsaimniecības rīcībā ir jāpaliek valstī noteiktajam GMI, kura apmērs patlaban ir 327 eiro pirmajam vai vienīgajam cilvēkam ģimenē vai un 228 eiro katram nākamajam cilvēkam ģimenē.

Mājokļa pabalsts = 327 eiro pirmajam cilvēkam + 228 eiro katram nākamajam cilvēkam +  faktiskie izdevumi mājoklim (kas atbilst normatīviem)  –  mājsaimniecības kopējie ienākumi.

1.piemērs

Vientuļam pensionāram, kam pensija ir 400 eiro, komunālo maksājumu summa ir 200 eiro, no kuriem normatīviem atbilst 160 eiro.

Mājokļa pabalsts būs 327 + 160 – 400 = 87 eiro.

2. piemērs

Ģimenē ir divi pieaugušie un divi bērni, ģimenes kopējie ienākumi 1300 eiro, komunālie maksājumi 500 eiro, no kuriem normatīviem atbilst 450 eiro.

Mājokļa pabalsts būs 327 + 3*228 + 450 – 1300 = 161 eiro

3. piemērs (kad pabalsts nepienākas)

Vientuļam strādājošam cilvēkam alga ir 800 eiro, komunālie maksājumi 300 eiro, kas nepārsniedz normatīvos noteikto.

Aprēķins: 327 + 300 – 800 = -173 eiro. Rezultāts: pēc mājokļa izdevumu samaksas paliek ienākumi, kas lielāki par noteikto slieksni, tāpēc pabalsts nepienākas.

Tām mājsaimniecībām, kurām mājokļa pabalsts piešķirts pirms 1.oktobra un ir spēkā Iztikas līdzekļu deklarācija, mājokļa pabalsta aprēķinā jaunais GMI slieksnis tiks piemērots automātiski, bez jauna iesnieguma iesniegšanas.

Kā pieteikties mājokļa pabalstam?

Lai piešķirtu pabalstu, Rīgas Sociālajam dienestam jāizvērtē mājsaimniecības materiālā situācija. To var izdarīt, piesakoties gan elektroniski, gan klātienē.

Elektroniski:

  • iespējams iesniegt dokumentus, parakstot ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz e-pastu soc@riga.lv.
  • Aizpildot deklarāciju portālā latvija.lv izvietotajā e-pakalpojumā “Pieteikšanās iztikas līdzekļu deklarācijas iesniegšanai Rīgas Sociālajā dienestā”. Adrese: https://latvija.lv/lv/Epakalpojumi/EP219/Apraksts

Klātienē:

  • pa tālruni 67105048 jāpiesaka vizīte Rīgas Sociālā dienesta rajona nodaļas teritoriālajā centrā, lai pārrunātu sociālā atbalsta saņemšanas iespējas. Līdzi jāņem visi nepieciešamie dokumenti, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītus izdevumus, uzrāda mājokļa lietošanas apliecinošus dokumentus (piemēram, īres līgumu), ja šādu dokumentu nav sociālā dienesta rīcībā;
  • jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija, kurā personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, deklarē  savus ienākumus un materiālo stāvokli un uzrāda ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumu apliecinošos dokumentus.

Laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam iesniegtos iesniegumus par materiālās situācijas izvērtēšanu, sociālās palīdzības pabalstu un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanu izskata 40 darbdienu laikā pēc minētā iesnieguma un nepieciešamo dokumentu saņemšanas un pieņem lēmumu par mājokļa pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt šo pabalstu.

Mājokļa pabalstu mājsaimniecībai piešķir ar mēnesi, kad saņemts personas iesniegums.

Mājokļa pabalstu, kas piešķirts par laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam, pārrēķina pēc 2022./2023. gada apkures sezonas beigām, bet ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Uzmanību! Lemjot par mājokļa pabalsta piešķiršanu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tiek ņemti vērā dažādi nosacījumi, t.i., vai nav kāds šķērslis, kādēļ persona var nekvalificēties mājokļa pabalsta saņemšanai, piemēram, tiek vērtēti personas īpašumi un uzkrājumi. Ne vienmēr mājokļa pabalsts sedz pilnu summu par mājokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem un daļa maksājuma var būt veicama mājsaimniecībai pašai.

Neskaidrību gadījumā iedzīvotāji aicināti zvanīt pa bezmaksas informatīvo tālruni 80005055.

Tāpat pašvaldība atgādina, ka iedzīvotājiem ir tiesības pretendēt arī uz citiem sociālajiem pabalstiem un pakalpojumiem. Plašāka informācija par pabalstiem pieejama Labklājības departamenta mājaslapā ld.riga.lv