Arhīvs birkai: Pilsētvide

Rīgas pilsētvidē parādījušies vēl trīs animācijas filmas “Straume” varoņi

, , ,

Maija vidū Rīgas pilsētvidē animācijas filmas “Straume” kaķim pievienojušies vēl trīs filmas varoņi – suns, kapibara un lemurs, ar kuriem nofotografēties aicināts ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis.

“Straumes” varoņus var sastapt pie vides objekta “RĪGA” burtiem.

Kaķis visus sveicina Brīvības laukumā, suns pārrauga Rātslaukumu, kapibara apmetusies Uzvaras parkā un lemurs iedzīvotājus priecē Mežaparkā.

Kaķa un lemura tēlu skulptūras veidojis mākslinieks Kristaps Andersons, kapibaras tēlu darinājis lietuviešu mākslinieks Donats Mockus, savukārt suns ir mākslinieces Ineses Valteres darbs.

“Straumes” tēlus mākslinieki izgatavojuši nepilna mēneša laikā.

123

 

Sāksies veloceļa izbūve maršrutā Rīga – Ķekava

,

Šonedēļ sāksies reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Rīga – Ķekava, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs posmā no Mūkusalas rotācijas apļa līdz Rīgas pilsētas administratīvajai robežai pie autoceļa A7 un tās kopgarums būs 4,2 km. Projekta ietvaros izbūvētā veloinfrastruktūra būs nodalīta no gājējiem un autotransporta. Būvdarbus plānots pabeigt 2026. gada būvsezonā.

Projekta ietvaros izbūvējamā veloinfrastruktūra pieslēgsies jau esošajam Rīgas veloinfrastruktūras tīklam, savienojot Rīgas centru ar Ķekavu, Baložiem, Rāmavu, Katlakalnu un Valdlaučiem.

Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs paralēli Mūkusalas rotācijas apļa brauktuvei, pār Bieķengrāvi, Mūkusalas, Bauskas, Ziepniekkalna, Svilpes, Gulbju un Ūpju ielā.

Izbūvējot veloinfrastruktūru pār Bieķengrāvi izbūvēs jaunu gājēju un velosipēdistu tiltu, kas ies paralēli esošajam autotransporta tiltam. Projektā arī ir ietverts pilsētā līdz šim nebijis risinājums – Ūpju ielā veidos velo ielu. Velo iela paredz velosipēdiem priekšroku uz brauktuves, tajā pašā laikā pieļaujot autotransporta piekļuvi īpašumiem.

Visa posma garumā plānots izbūvēt gājēju ietvi un trīs metru platu veloceļu, kas atradīsies blakus viens otram un būs atdalīti ar slīpu apmali. Savukārt posmos, kuros, atbilstoši tehniskajiem parametriem, tas būs iespējams, ietvi no veloceļa atdalīs ar zaļo zonu. Lai vizuāli uzsvērtu ietves un veloceļa atšķirību, tajos būs atšķirīgs segums – ietvēm bruģakmens plāksnes, bet veloceļam asfalts. Tāpat visa posma garumā, izņemot ielu šķērsojumos, kuros intensīvas autotransporta satiksmes dēļ uzstādīs luksoforus, gājēju un velosipēdu ceļam būs prioritāte attiecībā pret auto transporta kustību. Jaunus luksoforu objektus paredzēts uzstādīt šķērsojumā ar nobrauktuvi no Salu tilta uz Mūkusalas rotācijas apli un šķērsojumā ar uzbrauktuvi no Mūkusalas rotācijas apļa uz Salu tiltu.

Projekta ietvaros veiks arī labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus, piemēram, gar Mūkusalas rotācijas apli un Bieķengrāvi plānotas iestādīt jaunas koku rindas. Visa posma garumā ir plānotas vairākas atpūtas vietas, kas būs aprīkotas ar soliem, atkritumu urnām un velo novietnes. Tāpat ir paredzēta atpūtas vieta, kurā būs pieejams dzeramā ūdens krāns un velo remonta stacija.

Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras maršruta “Rīga – Ķekava” vizualizācijas – ŠEIT.

Darbus veiks SIA “TILTS”, kopējā līgumsumma projekta realizācijai ir 5,9 miljoni eiro.

Iepriekš jau ziņots, ka reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Ķekava ir tikai viens no trīs šāda veida projektiem, kas ir iekļauti kā daļa no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANM plāns). Pārējie divi maršruti par kuru realizāciju pašvaldība drīzumā informēs atsevišķi ir “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Ulbroka” un “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Babīte – Piņķi”.

Vairāk par veloinfrastruktūru Rīgā – ŠEIT.
Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras tīmekļvietnes www.liveriga.lv “Rīgas velo ceļvedis”– ŠEIT.

 

Maijā Rīgā sāks būvēt vēl astoņus mobilitātes punktus

, , , , , , ,

Rīgas pašvaldība maijā plāno sākt vēl astoņu mobilitātes punktu būvniecību pie dzelzceļa pieturas punktiem “Šmerlis”, “Bērnu slimnīca”, “Iļģuciems”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma”, līdz 2026. gada maijam šajās vietās izveidojot ērtus un drošus savienojuma punktus starp sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju un dzelzceļa infrastruktūru.

Kopumā Rīgā tiks izbūvēti 15 mobilitātes punkti un tiem saistītā publiskā ārtelpa. Šobrīd būvniecība norit pie dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni”, “Ziemeļblāzma” un “Brasa”, bet maijā būvdarbus plānots sākt vēl astoņās vietās.

“Jo pasažieriem ērtāks būs sabiedriskais transports un dažādu sabiedriskā transporta veidu savienojumi, jo vairāk tas tiks izmantots ikdienā, un pilnvērtīgai Rīgas sabiedriskā transporta sistēmai tajā ir jāintegrē pasažieru vilciens. Ikvienā Eiropas lielpilsētā vilciens ir neatņemama sabiedriskā transporta sistēmas sastāvdaļa, uz to mērķtiecīgi ejam arī Rīgā. Transporta mijas punkti, ko izbūvējam, piesaistot ievērojamus ES fondu līdzekļus, ir obligāts priekšnoteikums ērtiem dažādu transporta veidu savienojumiem un tie ļaus nodrošināt, ka pilsētas sabiedriskais transports ir pastāvīgā un pasažieriem draudzīgā mijiedarbībā ar pasažieru vilcieniem,”

norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Mobilitātes punktu mērķis ir veicināt ilgtspējīgu mobilitāti un iedzīvotāju paradumu maiņu.

Ērta sabiedriskā transporta infrastruktūra un pārsēšanās ir būtisks priekšnosacījums, lai veicinātu cilvēku paradumu maiņu un sabiedriskā transporta lietošanu, tā mazinot vajadzību nokļūšanai pilsētas centrā un starp apkaimēm izmantot privāto autotransportu. Samazinoties transportlīdzekļu skaitam, samazināsies satiksmes intensitāte, kā arī to radītais gaisa piesārņojums un vides troksnis. Pilsētvide kļūs patīkamāka un drošāka iedzīvotājiem.

Pie dzelzceļa pieturas punktiem tiks veidota ērta un pieejama sasaiste starp dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūru. Būvdarbu vietās izveidos drošu un ērtu infrastruktūru gājējiem, velobraucējiem un mikromobilitātes rīku lietotājiem, uzlabos satiksmes drošības risinājumus, paredzot izceltās gājēju pārejas un apgaismojumu, atvērtas un segtas velonovietnes, novietnes kravas velosipēdiem, laukumus elektroskūteru novietošanai. Vietās, kur tas ir iespējams, sabiedriskā transporta pieturvietas izbūvēs maksimāli tuvu dzelzceļa pieturas punktam vai stacijai.

Lai pēc iespējas mazāk ietekmētu vidi un dzīves apstākļus apkārtējās teritorijas iedzīvotājiem, pie mobilitātes punktiem iecerēts izveidot autostāvvietas īslaicīgai stāvēšanai, kas nepieciešamas pasažieru iekāpšanai/izkāpšanai.
Ņemot vērā jauno infrastruktūru un ierobežoto pašvaldības teritoriju, mobilitātes punktu būvdarbu zonās paredzēts veikt arī atsevišķu koku ciršanu, savukārt, lai saglabātu apstādījumu līdzsvaru, mobilitātes punktu teritorijā iespēju robežās tiks paredzēti jauni apstādījumi, dažāda veida krūmi un daudzgadīgi stādījumi, kā arī labiekārtojuma elementi.

Lai nodrošinātu drošu un efektīvu būvdarbu norisi, mobilitātes punktu būvniecības laikā pie dzelzceļa pieturas punktiem pakāpeniski tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, ko iedzīvotāji un autovadītāji aicināti ievērot. Pašvaldība aicina laikus plānot savus ikdienas maršrutus un ar izpratni izturēties pret satiksmes apgrūtinājumiem. Informācija par satiksmes ierobežojumiem tiek publicēta pašvaldības mājas lapā riga.lv sadaļā “Satiksmes ierobežojumi”.

Būvdarbus veiks SIA “Baltijas būve”. Būvdarbu veicējam uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielas posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi. Būvdarbi tiek veikti, salāgojot tos ar VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa infrastruktūras attīstību.

Mobilitātes punktu “Šmerlis”, “Bērnu slimnīca”, “Iļģuciems”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma” izbūves projekts tiek īstenots ar pašvaldības un Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifiskā atbalsta mērķa 2.3.1. “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidīgu mobilitāti pilsētās” 2.3.1.2.pasākumu “Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls” līdzfinansējumu. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir vairāk kā 10 miljoni eiro, no tiem 2,27 miljoni eiro ir pašvaldības finansējums.

Projektu realizē Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde kopā ar Pilsētas attīstības departamentu.

🔎 Karte ar ielu remontdarbu un mobilitātes punktu būvdarbu zonām, kur tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi – ŠEIT.
🔎 Mobilitātes punktu vizualizācijas skatāmas – ŠEIT.

 

Pašvaldība uzlabo vides pieejamību sociālo pakalpojumu ēkās

, , , , , , , , ,

Rīgas pašvaldība veic vides pieejamības uzlabojumus 18 sociālo pakalpojumu ēkās. Šobrīd darbi ir pabeigti 16 sociālo pakalpojumu ēkās – Balvu ielā 11, Ludzas ielā 43, Latgales ielā 208, Kolkasraga ielā 18, Eiženijas ielā 1E, Vidrižu ielā 1A, Ezera ielā 21, Avotu ielā 31 k-1, Avotu ielā 31 k-2, Ūnijas ielā 49, Imantas 8. līnijā 1, Mazjumpravas ielā 8, Sudrabu Edžus ielā 11, Apes ielā 8, Imantas 7. līnijā 4 un Latgales ielā 180B.

Darbi vēl tiek realizēti Biešu ielā 6 un Burtnieku ielā 37.

Rīgas pašvaldība noslēgusi pakalpojumu līgumu ar SIA “Lejnieku projektēšanas birojs” par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi un autoruzraudzības veikšanu lifta un pandusa izbūvi sociālo pakalpojumu ēkā Burtnieku ielā 37.

Būvdarbu līgums par vides pieejamības nodrošināšanu Burtnieku ielā 37, Rīgā ir noslēgts ar Pilnsabiedrību “AKN”.

Vides pieejamības pasākumu būvuzraudzības veicējs Burtnieku ielā 37 ir SIA “IJ Vide”.

Projekta kopējās izmaksas ir 3,4 miljoni eiro, t.sk. Atveseļošanas fonda finansējums ir 2 788 056,00 eiro un Rīgas pašvaldības finansējums – 585 491,76 eiro.

Projektu realizē Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virzienu “Reģionālā politika” 3.1.2.1.i. investīcijas “Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem” pirmās kārtas “Valsts un pašvaldību ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi” ietvaros.

Projektu plānots pabeigt līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Projektu “Vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi Rīgas pašvaldības 18 sociālo pakalpojumu ēkās” administrē Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments

 

Izveidots informatīvais materiāls kā praktiski veicināt bioloģisko daudzveidību Rīgā

Rīgas ģeotelpisko datu portālā GEO RĪGA (georiga.lv) izveidota informatīva sadaļa “Bioloģiskā daudzveidība Rīgā”, kurā interesenti var iepazīt bioloģisko daudzveidību Rīgā un uzzināt praktiskus padomus, kā to saglabāt un vairot.

📌 Informatīvie materiāli par bioloģisko daudzveidību Rīgā pieejami sadaļā “Izpēti” un tapuši projekta “urbanLIFEcircles” ietvaros.

Dabas daudzveidība ir kopums, ko veido visas dzīvās būtnes konkrētā vietā, tai skaitā cilvēki, dzīvnieki, augi, sēnes un baktērijas. Bioloģiskās daudzveidības sadaļā interesenti var izpētīt Rīgas dažādos biotopus, uzzināt par dabiskajām teritorijām Rīgā un par pavisam vienkāršiem bioloģiskās daudzveidības veicināšanas paņēmieniem, kurus ikkatrs var pielietot ikdienā.

Informatīvais materiāls apkopo divas plašas sadaļas. Sadaļā “Ceļvedis dabas daudzveidībai” ir sagatavoti dažādi praktiski padomi, kā stādīt, uzlabot augsni, pļaut zāli, iekārtot vietas dzīvniekiem, apkarot invazīvās sugas, lai saglabātu Rīgā sastopamo augu un dzīvnieku daudzveidību. Savukārt sadaļā “Pilsētas daba” ir apkopota informācija par dabas daudzveidību Rīgas mežos, ūdeņos un piekrastēs, pilsētas pļavās, veciem kokiem un dižkokiem, kritalām, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

Iedzīvotāji ir aicināti uzzināt vairāk un līdzdarboties Rīgas veidošanā par zaļāku un sugām bagātāku pilsētu.

Bioloģiskās daudzveidības sadaļa izstrādāta projektā “Adaptīva sabiedrībā balstīta bioloģiskās daudzveidības pārvaldība pilsētu teritorijās, lai uzlabotu ekosistēmu savienojamību un veselību” ( urbanLIFEcircles ).

Projekta mērķis ir veicināt bioloģisko daudzveidību pilsētas vidē, tostarp izglītojot sabiedrību par iespēju pašiem rīkoties un iesaistīties bioloģisko daudzveidību veicinošās aktivitātēs. Projekta laikā iedzīvotājiem tiek rīkoti izglītojoši pasākumi, semināri un darbnīcas par bioloģisko daudzveidību veicinošām aktivitātēm, kā arī talkas, kurās var piedalīties ikviens interesents.

 

Zilais karogs šogad plīvos Vecāķos, Vakarbuļļos un pie Bābelīša

, ,

Zilais karogs šogad plīvos trīs Rīgas peldvietās – Vecāķos, Vakarbuļļos un otro gadu arī pie Bābelīša, kas apliecina šo peldvietu atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem.

Karogi Rīgas pašvaldībai tika pasniegti svinīgā pasākumā piektdien, 16. maijā, Saulkrastos.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps uzsver: “Šogad Rīga ir saņēmusi trīs Zilos karogus – tas apliecina, ka mūsu pašvaldības peldvietas atbilst augstiem kvalitātes un drošības standartiem. Esam rūpējušies par to, lai atpūta pie ūdens rīdziniekiem šovasar kļūtu ērtāka, patīkamāka un drošāka. Pērn būtiski infrastruktūras uzlabojumi veikti pie Bābelīša ezera, bet šogad uzlabojumus turpināsim Vakarbuļļu pludmalē, kur plānots atjaunot dušu paviljonu un izbūvēt glābšanas dienesta staciju. Zilais karogs ir apliecinājums tam, ka peldvietā ir nodrošināta augstas kvalitātes ūdens, laba apsaimniekošana, drošība, kā arī pieejama informācija un iespējas vides izglītībai. Pateicos Mājokļu un vides departamentam par ieguldīto darbu un aicinu rīdziniekus un pilsētas viesus izmantot Rīgas piedāvātās atpūtas iespējas.”

Vakarbuļļu pludmalē zilais karogs šogad tiks pacelts jau 18. reizi, Vecāķu pludmalē – 8. reizi, bet pie Bābelītes ezera peldvieta zilo karogu saņems jau otro reizi, kas norāda uz nemainīgi izcilu šo peldvietu kvalitāti. Zilā karoga iegūšanai peldvietām jāatbilst kopā 33 ūdens kvalitātes, pludmales servisa un apsaimniekošanas, drošības, vides informācijas un izglītības kritērijiem. Ieviešot Zilā karoga kritērijus, peldvietas tiek apsaimniekotas, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus un pievēršot lielu uzmanību vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē.

Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī, un 19 aktīvās atpūtas zonas pie ūdens, taču pie tām nedežurē glābēji. Peldsezonas laikā reizi mēnesī tiks veikts peldūdens kvalitātes monitorings – peldūdens mikrobioloģisko testēšana. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē.

Peldsezonas laikā peldvietu un aktīvās atpūtas zonu teritorijās tiek nodrošināta patstāvīga teritoriju uzturēšana – atkritumu savākšana un izvešana, zāliena pļaušana, piebraucamo ceļu un gājēju ietvju uzturēšana, apstādījumu kopšana, labiekārtojuma elementu uzturēšana, atjaunošana, peldvietās tiek veikta smilts virskārtas irdināšana.

Pērn peldvietās pašvaldība ir veikusi dažādus nozīmīgus infrastruktūras atjaunošanas darbus. Peldvietā “Vakarbuļļi” atjaunotas koka seguma pastaigu laipas 181 m2 platībā, nodrošinot vides pieejamību, labiekārtota Bābelītes ezera teritorija – uzstādīti piknika galdi, atpūtas soli, atkritumu tvertnes, grili, atjaunoti soliņi, gājēju tiltiņš un ierīkots volejbola laukums. Peldvietās “Vecāķi” un “Vakarbuļļi” tiks nodrošināti četri pārvietojamie ratiņkrēsli cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī veikts bērnu rotaļu laukumu konstrukciju remonts aktīvās atpūtas zonās pie Bolderāja karjera, Hapaka grāvja un peldvietā “Ķīpsala”. 2025. gadā paredzēts turpināt dažādus uzlabojumus.

  Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama – šeit.

 

Rīgas peldvietas gatavas jaunajai peldsezonai

, , , , , ,

Šodien, 19. maijā, Ķīpsalas peldvietā Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija (RVPP) atklāja jauno peldēšanas sezonu visās galvaspilsētas peldvietās. Patlaban Rīgā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī. Par atpūtnieku drošību visās oficiālajās peldvietās un arī peldvietā Ķīšezerā, kas vēl nav ieguvusi oficiālās peldvietas statusu, šosezon rūpēsies aptuveni 60 pašvaldības policijas glābēju.

“Neraugoties uz lēnīgo pavasari, rīdzinieki beidzot var gludināt savus peldkostīmus, jo Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija Rīgas peldvietās sāk strādāt vasaras režīmā un galvaspilsētas pludmales ir sagatavotas peldēties gribētāju un saulē zvilnētāju uzņemšanai. Lai mums visiem šogad droša, veldzējoša un gara peldsezona,”

pauž Rīgas vicemēre Linda Ozola.

“Arī šogad Rīgā turpinām uzlabot pašvaldības peldvietas, lai nodrošinātu ērtu un drošu atpūtu rīdziniekiem un pilsētas viesiem pie ūdens. Pērn labiekārtojām Bābelīša ezera apkārtni, šogad – Vakarbuļļu pludmali, kur atjaunosim dušu paviljonu un būvēsim jaunu glābšanas staciju. Rīga arī šogad saņēmusi trīs Zilos karogus – apliecinājumu augstiem kvalitātes standartiem. Paldies Mājokļu un vides departamentam par ieguldīto darbu! Aicinu ikvienu izmantot Rīgas daudzveidīgās iespējas atpūtai pie ūdens,”

pauž Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Kā ierasts, arī šogad glābēji drošību uz ūdens un peldvietās uzraudzīs katru dienu no plkst. 10.00 līdz 22.00. Savukārt naktī nepieciešamības gadījumā palīdzību varēs saņemt atsevišķās glābšanas stacijās, tomēr jāņem vērā, ka naktsmaiņās peldvietās strādā mazāks glābēju skaits nekā dienā.

“Aptuveni 17% galvaspilsētas teritorijas klāj ūdens, turklāt esam apveltīti ar garu piekrastes ūdeņu zonu – gada siltajā sezonā šie faktori paredz pastiprinātu uzmanību iedzīvotāju drošībai uz ūdens un tā tuvumā. Lai to nodrošinātu, Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija savā darbā arī šosezon turpinās izmantot dažādus tehnoloģiskos risinājumus, tostarp bezpilota lidaparātus. Ņemot vērā esošos izaicinājumus, mēs turpinām nemitīgi attīstīt pašvaldības policijas tehniskās un operacionālās spējas, lai jau tuvāko gadu laikā ieviestu arī automatizētus dronu lidojumus ar mākslīgā intelekta analītikas funkcijām,”

norāda Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass.

RVPP aicina atpūtniekus nebūt pārgalvīgiem, kā arī apdomīgi izvērtēt savas peldēšanas prasmes un apkārtējās vides riskus, jo tieši šie ir biežākie iemesli nelaimes gadījumiem uz ūdens un tā tuvumā. Vienlaikus ir būtiski vecākiem kopā ar atvasēm pārrunāt drošības noteikumus, kā arī rūpīgi sekot līdzi to uzvedībai pie ūdens un pašiem rādīt priekšzīmi jaunākajai paaudzei. Nereti pieaugušie ir tie, kuri jauniešiem rāda ne to labāko piemēru, piemēram, lēkšanu uz galvas vai peldēšanu aiz bojām un tālu no krasta.

Aizvadītajā sezonā pašvaldības policijas glābēji Rīgas oficiālajās peldvietās izglāba četras slīkstošas personas, 80 peldētājiem sniedza pirmo medicīnisko palīdzību, kā arī atrada un vecākiem nogādāja 12 nomaldījušos bērnus. Tāpat 2024. gada peldsezonas laikā glābēji deviņas reizes veica meklēšanas darbus zem ūdens un pārbaudīja 455 kuģošanas līdzekļus.

Vakarbuļļu un Vecāķu peldvietās arī šī gada peldsezonā (Vakarbuļļos 18. un Vecāķos 8. reizi) tiks pacelti Zilie karogi, kas apliecina vides izglītības un informācijas pieejamību, teicamu ūdens kvalitāti, apsaimniekošanas un servisa nodrošināšanu un drošību peldvietā. Otro reizi Zilais karogs tiks pacelts Bābelīša peldvietā.

Astoņās oficiālajās peldvietās un 19 aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpēs peldsezonas laikā reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu – peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām Mājokļu un vides departaments (MVD) ūdens monitoringu turpinās veikt arī sešās oficiālajās peldvietās.

Peldsezonā peldvietās un aktīvās atpūtas zonās būs izvietoti 72 sanitārie mezgli, no kuriem 22 paredzēti cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslos. Apkope sezonā tiks veikta katru dienu.

Sākot peldsezonu, Rīgas peldvietās jau būs pieejama uzlabota un atjaunota infrastruktūra:

  • Atjaunotas koka seguma pastaigu laipas 181 m2 platībā, nodrošinot vides pieejamību peldvietā “Vakarbuļļi”;
  • Labiekārtota Bābelītes ezera teritorija – uzstādīti piknika galdi, atpūtas soli, atkritumu tvertnes, grili. Atjaunoti soliņi, gājēju tiltiņš un ierīkots volejbola laukums;
  • Iegādāti četri pārvietojamie ratiņkrēsli cilvēkiem ar kustību traucējumiem peldvietās “Vecāķi” un “Vakarbuļļi”;
  • Veikti bērnu rotaļu laukumu konstrukciju remonta darbi aktīvās atpūtas zonās pie Bolderāja karjera, Hapaka grāvja un peldvietā “Ķīpsala”.

2025. gadā plānotie uzlabojumi:

  • Uzlabota un atjaunota infrastruktūra – pastaigu laipas, atpūtas soli, pārģērbšanās kabīnes, sauļošanās zviļņi, volejbola laukumi u.c.;
  • Pakāpeniski atjaunoti peldvietu informatīvie stendi Daugavgrīvas, Rumbulas, Ķīpsalas, Lucavsalas un Lucavsalas līča peldvietās;
  • Atjaunos smilts segumu peldvietās un aktīvās atpūtas zonās pie ūdenstilpēm – Lucavsalas peldvietā, Velnezerā, Hapaka grāvja atpūtas zonā pie Kleistu ielas, Buļļupē pie Birzes ielas u.c.;
  • Renovēs Rumbulas peldvietas pieejas gājēju celiņu;
  • Notiks Vakarbuļļu peldvietas dušas paviljona koka konstrukciju un ūdens padeves sistēmas remonta darbi;
  • Izbūvēta jauna koka seguma laipa Vecāķu peldvietas pieejā no Vēlavas ielas;
  • Uzsākta Vakarbuļļu peldvietas glābšanas dienesta stacijas būvniecība.

MVD peldsezonas laikā (vasaras sezonā) peldvietu un aktīvās atpūtas zonu teritorijās nodrošina patstāvīgu teritoriju uzturēšanu – atkritumu savākšanu un izvešanu, zāliena pļaušanu, piebraucamo ceļu un gājēju ietvju uzturēšanu, apstādījumu kopšanu, labiekārtojuma elementu uzturēšanu, atjaunošanu, peldvietās tiek veikta smilts virskārtas irdināšana.

  Vairāk par pašvaldības peldvietām Mājokļu un vides departamenta mājas lapā – ŠEIT.

 

Latvijas Arhitektu savienība aicina pieteikt darbus Latvijas Arhitektūras gada balvai 2025

Latvijas Arhitektu savienība līdz 20. jūnijam aicina pieteikt darbus 2025. gada Latvijas Arhitektūras gada balvai. Šogad konkursam aprit 30 gadi, un tas ir atzīts par valstiski nozīmīgu pasākumu, bet pati balva ir augstākais novērtējums Latvijas arhitektūrā. Balvai var pieteikt gan Latvijā īstenotus darbus neatkarīgi no autoru valstiskās piederības, gan tādus, kas realizēti citur pasaulē, ja to autoru piederības valsts ir Latvija.

Arī šogad Latvijas Arhitektūras gada balvas (LAGB) vietējā atlases un starptautiska fināla žūrija divās kārtās izskatīs divu veidu darbus — objektus (pabeigtus un ekspluatācijā nodotus darbus) un procesus (pētījumus, publikācijas, izglītojošus un cita veida arhitektūras notikumus). Saskaņā ar konkursa nolikumu žūrija vērtēs darbus pēc Davosas būvkultūras kvalitātes sistēmas, kas piedāvā astoņus kvalitātes kritērijus: skaistums, pārvaldība, funkcionalitāte, vide, ekonomika, daudzveidība, konteksts, vietas izjūta. Tāpat tiks ņemti vērā Latvijas Arhitektūras stratēģijā noteiktie principi.

Pirmajā kārtā darbus vērtēs atlases žūrija: žūrijas priekšsēdētāja, arhitekte, “Zaigas Gailes birojs” vadītāja, LAGB 2024 Grand Prix ieguvēja Zaiga Gaile, arhitekte, arhitektu biroja “RUUME arhitekti” līdzdibinātāja, LAGB 2024 Gada balvas laureāte Liene Adumāne-Vāvere, arhitekte, arhitektu biroja “Arhitektes Lienes Griezītes studija” vadītāja Liene Griezīte-Verpakovska, arhitekts, arhitektu biroja “space in” līdzdibinātājs, LAGB 2024 Gada balvas laureāts Normunds Kagainis, arhitekts, augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes dekāns, LAGB 2024 laureāts Rudolfs Dainis Šmits, mākslas zinātniece, publikāciju autore Anita Vanaga, būvinženieris, Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis, “AV Akustika” vadītājs Andris Veinbergs.

21. maijā plkst. 16.00 Arhitektu namā, Torņa ielā 11, Vecrīgā, notiks tikšanās ar atlases žūrijas locekļiem, kam no plkst. 17.00 sekos arhitektūras kritiķa Venta Vīnberga lekcija “Latvijas ananasi: profesionālās balvas 30 gadi”. Īpaši aicināti autori, kuri plāno iesniegt darbu šīgada konkursā, taču laipni gaidīts ikviens arhitektūras interesents. Lai apmeklētu bezmaksas pasākumu, iepriekš jāreģistrējas.

“Arhitektūras nozare saskaras ar tādiem izaicinājumiem kā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības sabalansēšana, ilgtspējīgas būvniecības nepieciešamība, sabiedrības mainīgās vajadzības, kā arī ekonomiskā nenoteiktība un ģeopolitiskā nedrošība. Tie prasa no arhitektiem drosmi, radošumu un atbildību. Mums jāspēj radīt vidi, kas ir gan estētiski augstvērtīga, gan funkcionāla, gan arī ilgtspējīga nākamajām paaudzēm.

Aicinu gan pieredzējušus profesionāļus, gan jaunos talantus dalīties ar saviem sasniegumiem, idejām un risinājumiem! Kopā mēs varam parādīt, ka Latvijas arhitektūra spēj būt inovatīva, iekļaujoša un drosmīga arī šajos izaicinājumu pilnajos laikos,”

norāda LAGB 2025 rīkotāja, Latvijas Arhitektu savienības, prezidents, arhitekts Artūrs Lapiņš.

Darbu pieteikšanas termiņš LAGB konkursā ir no 2025. gada 15. maija līdz 20. jūnijam (agrā pieteikšanās ar zemāku dalības maksu — līdz 31. maijam).

Balvas finālisti un starptautiskās žūrijas sastāvs tiks izziņoti šī gada septembrī. Balvas pasniegšanas ceremonija plānota 6. oktobrī.

Par LAGB

Latvijas Arhitektūras gada balva ir nacionālas nozīmes augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā, kas tiek pasniegts ik gadu. Šogad apbalvojums piedzīvo jau 30. gadskārtu un to organizē Latvijas Arhitektu savienība sadarbībā ar Kultūras ministriju. Balva ne tikai akcentē izcilākos sasniegumus Latvijas arhitektūrā un rūpējas par nozares attīstību, bet arī veicina sabiedrības izpratni par arhitektūru.

LAGB 2025. gadā notiek ar Lielā partnera “Caparol”, kā arī “Tikkurila”, “Latvijas Finieris”, “Komforts”, “Thermory” un citu partneru atbalstu.

  • Latvijas Arhitektūras gada balvas 2025 nolikums – ŠEIT.
  • Iepriekšējo gadu uzvarētāji – ŠEIT.

Preses relīzes attēls:

2024. gada Latvijas Arhitektūras gada balvas Grand Prix ieguvējs — Jaunais Rīgas teātris.
Arhitekti — “Zaigas Gailes birojs”, “SARMA & NORDE Arhitekti”
Foto: Ansis Starks

 

Rīgā aizvadīts otrais Vakara un nakts laika forums

Ceturtdien, 15. maijā, Splendid palace norisinājās jau otrais Vakara un nakts laika tēmām un nozarēm veltītais forums “Ceļā uz balansu”, kas vienuviet pulcēja plašu privātā, publiskā un nevalstiskā sektora pārstāvju loku.

Pieredzes stāstos par vakara un nakts laika pārvaldības plānošanu, naktsdzīves un naktsmiera balansa meklējumiem, kā arī atbalsta programmām uzņēmējiem dalījās pārstāvji no Berlīnes, Viļņas un Tallinas.

Nadja Clarus, pārstāve no Berlīnes Ekonomikas, enerģētikas un uzņēmējdarbības ministrijas foruma laikā atzina, ka naktsdzīve Berlīnē tiek atzīta par nozīmīgu ekonomikas daļu – tā nodrošina darba vietas un atbalsta uzņēmējdarbību. Pēc Covid-19 pandēmijas negatīvajām sekām pilsēta ieviesa līdzfinansējuma programmu, kas palīdz naktsklubiem uzlabot skaņas izolāciju un līdz ar to mazināt traucējumus iedzīvotājiem. Šī iniciatīva palīdz veidot līdzsvaru starp dzīvīgu naktsdzīvi un kvalitatīvu naktsmieru.

Viļņas pieredzē kā būtiskākais devums nakts ekonomikas attīstībai uzsvērts biroja darbinieku mediatora apmācības, kur darbinieki apguvuši prasmes konfliktu risināšanā, lai kalpotu kā starpnieki starp uzņēmējiem, iedzīvotājiem un pašvaldību, darbojoties pēc skaidras un strukturētas rīcības shēmas kā risināt domstarpības. Savukārt Tallinā viens no būtiskākajiem aspektiem vakara un nakts laika ekonomikas attīstībā ir nakts autobusu maršrutu ieviešana piektdienu un sestdienu naktīs.

Pēc prezentācijām secināts, ka visās trīs pilsētās naktsdzīves un naktsmiera līdzsvara meklējumi turpinās, un Berlīnei vairāk nekā 20 gadu laikā vēl joprojām nav izdevies pilnībā atrisināt izklaides trokšņošanas jautājumu.

Savu pieredzi vakara un nakts laika tēmas jautājumos izklāstīja arī dažādu nozaru pārstāvji no Rīgas. Sarunās tika aktualizēts iedzīvotāju drošības aspekts dienas tumšajā laikā, jauniešu aktivitāte, kultūras joma, darbs naktīs, trokšņi un radītais gaismas piesārņojums. Tika secināts, ka daudzās vakara un nakts laika nozarēs trūkst dati un pētījumi – piemēram, par reālo nakts darba veicēju skaitu un situāciju Latvijā un Rīgā vai par naktsdzīves meklētāju paradumiem.

Pārstāvji no Rīgas pašvaldības foruma dalībniekus informēja par Vakara un nakts laika plānošanu un pārvaldību – veiktās priekšizpētes rezultātiem un tālākajiem attīstības virzieniem. Tāpat tika sniegta informācija par pašvaldības dalību starptautiskā projektā “2nite”, vēstot par sabiedrības iesaisti drošības sajūtas veicināšanā savā apkaimē. Savukārt Rīgas pašvaldības policija informēja foruma dalībniekus par drošību Rīgā naktīs.

“Rīga ir gatava mācīties ne tikai no citu pilsētu labās, bet arī sliktās pieredzes un novērst to, kas citām pilsētām traucē rast balansu starp tik dažādajām vakarā un naktī iesaistītajām pusēm. Šis forums un tajā dzirdētās prezentācijas ir apliecinājums tam, ka nozaru ir daudz un, tās uzrunājot, pašvaldība iet pareizajā virzienā, lai vakarus un naktis Rīgā plānotu sabalansēti, iekļaujoši un visaptveroši. Rīgai vismaz uz laiku ir nepieciešama šīs jomas centralizēta plānošana un pārvaldība, lai mēs spētu veicināt dažādas, pat pretējas jomas – izcelt tieši labos naktsdzīves piemērus, sākt pievērst pastiprinātāku uzmanību naktsmiera jautājumu risināšanai, sakārtot ārtelpu, lai uzlabotu drošības apstākļus, un pievērsties arī darba, “neredzamo” sabiedrības locekļu jautājumiem,”

norāda Mārtiņš Eņģelis (Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes Nozaru politikas plānošanas nodaļas galvenais projektu vadītājs)

Foruma noslēgumā dalībniekiem bija iespēja pievienoties “Skaidrojošajām pastaigām” Rīgas pilsētvidē Centra un Purvciema apkaimēs un uz savas ādas izjust rasu minoritāšu un sieviešu pieredzējumu naktīs.

📸 FOTO 

 

Šajā nedēļas nogalē tiek atjaunots nakts sabiedriskais transports

No 17. maija nedēļas nogalēs un svētku dienās galvaspilsētas iedzīvotājiem un viesiem būs pieejami trīs nakts autobusu maršruti, kas no Rīgas centra brauks Mežciema, Imantas un Dārzciema virzienā. Nakts autobusus šajā nedēļas nogalē īpaši aicināti izmantot Muzeju nakts pasākumu apmeklētāji, lai ērti un droši nokļūtu mājās.

Nakts satiksmes autobusi būs pieejami naktīs no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas un svētdienu, kā arī svētku dienās. Pirmie autobusi sāks kursēt naktī no 16. uz 17. maiju un tiks nodrošināti līdz 28. septembrim. No Rīgas centra (Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas) uz apkaimēm autobusi izbrauks piecas reizes – plkst. 24.00, 1.00, 2.00, 3.00, 4.00.

Līdz 2020. gadam Rīgā kursēja astoņi nakts sabiedriskā transporta maršruti, bet, samazinoties pasažieru skaitam un ņemot vērā Covid 19 pandēmijas ierobežojumus, sabiedriskā transporta maršruti naktīs tika pilnībā atcelti. Lai novērtētu, vai šobrīd pēc piecu gadu pārtraukuma nakts sabiedriskā transporta pakalpojumam ir pasažieru pieprasījums, līdz 28. septembrim Rīgas pašvaldība īstenos pilotprojektu un rudenī, balstoties uz tā rezultātiem, tiks vērtēts jautājums par sabiedriskā transporta atgriešanu pastāvīgos maršrutos.

Lai novērtētu pasažieru pieprasījumu pēc nakts sabiedriskā transporta, pilotprojektam izstrādāti trīs īpaši lokveida autobusu maršruti. Tie izveidoti, lai aptvertu pēc iespējas vairāk blīvi apdzīvotas apkaimes, kā arī, lai stundas laikā autobuss spētu atgriezties sākuma punktā.

Rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti izmantot nakts satiksmes autobusus, apmeklējot dažādus kultūras un izklaides pasākumus, apskatot pilsētu vēlos vakaros un naktīs, kā arī to izmantot, lai nokļūtu uz darbu vai no darba mājās, jo to izmantošana ir drošākais veids, kā pilsētā pārvietoties diennakts tumšajā laikā.

Līdz 28. septembrim būs pieejami šādi nakts sabiedriskā transporta maršruti:

Autobuss Nr. 1 ar maršrutu “Centrs – Teika – Jugla – Mežciems” kursēs no pieturas “Centrālā stacija” pa Raiņa bulvāri, Marijas ielu, Merķeļa ielu, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu, Gaisa tiltu, Brīvības gatvi, Silciema ielu, Murjāņu ielu, Juglas ielu, Malienas ielu, Hipokrāta ielu, Biķernieku ielu, Viļa Ģelbes ielu, Brīvības gatvi, Gaisa tiltu, Brīvības ielu, Brīvības bulvāri, Raiņa bulvāri līdz pieturai “Centrālā stacija”.

Autobusa maršruts Nr.1.

 Autobuss Nr. 4 ar maršrutu “Centrs – Āgenskalns – Zolitūde – Imanta” kursēs no pieturas “Stacijas laukums” pa Marijas ielu, 13. janvāra ielu, 11. novembra krastmalu, Akmens tiltu, Uzvaras bulvāri, Bāriņu ielu, Nometņu ielu, Lapu ielu, Melnsila ielu, Kalnciema ielu, Ventspils ielu, Apuzes ielu, Anniņmuižas ielu, Rostokas ielu, Zolitūdes ielu, Jūrmalas gatvi, Anniņmuižas bulvāri, Bebru ielu, Kurzemes prospektu, Jūrmalas gatvi, Slokas ielu, Uzvaras bulvāri, Akmens tiltu, 11. novembra krastmalu, 13. janvāra ielu, Marijas ielu līdz pieturai “Stacijas laukums”.

Autobusa maršruts Nr.4

 Autobuss Nr. 6 ar maršrutu “Centrs – Purvciems – Pļavnieki – Dārzciems” kursēs no pieturas “Stacijas laukums” pa Marijas ielu, Aleksandra Čaka ielu, Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Ulbrokas ielu, Brāļu Kaudzīšu ielu, Ilūkstes ielu, Sesku ielu, Nīcgales ielu, Augusta Deglava ielu, Augusta Deglava tiltu, Valmieras ielu, Satekles ielu, Marijas ielu līdz pieturai “Stacijas laukums”.

Autobusa maršruts Nr.6

Detalizēts autobusu maršruts un pieturvietas būs pieejamas SIA “Rīgas satiksmes” mājaslapā rigassatiksme.lv un aplikācijā. Braukšanas maksa un izmantošanas kārtība saglabāsies tāda pat kā ikdienas maršrutiem.