Arhīvs birkai: Pilsētvide

Šonedēļ Vecrīgā izvietos 42 atkritumu urnas

Turpinot Vecrīgas labiekārtošanas darbus, šonedēļ Vecrīgā tiks uzstādītas 42 slēgta tipa atkritumu urnas.

Atkritumu urnas izvietos visā Vecrīgas teritorijā, tā uzlabojot tīrību pilsētvidē. To dizains apgrūtinās putnu piekļūšanu atkritumiem, vienlaikus tās ir ērtas gan atkritumu izmešanai, gan savākšanai.

Pavasarī Vecrīgā paredzēts izvietot vēl aptuveni 30 apstādījumu konteinerus ar kokiem un krūmiem, jaunus solus, kā arī ierīkot jaunas vietas atpūtai. Divas lielākās labiekārtojuma elementu grupas ar mazo augu apstādījumiem parādīsies Reformācijas laukumā un Vaļņu/Smilšu ielas krustojumā.

Lai Vecrīgas vide būtu ērta un pievilcīga iedzīvotājiem un tūristiem, tās labiekārtošana sākta 2024. gadā. Pērn Vecrīgā izvietoti jauni soli, velonovietnes un vairāk nekā 50 apstādījumu konteineri ar koku un krūmu stādījumiem. Tika nomainīti gan savu laiku jau nokalpojušie elementi, gan izveidotas pavisam jaunas atpūtas zonas.

Turpinās darbs pie risinājumu izstrādes noēnojuma radīšanai Barona laukumā

Piektdien, 21. martā, Rīgas pašvaldības pārstāvji no Ārtelpas un mobilitātes departamenta tikās ar Grīziņkalna biedrības pārstāvjiem, lai apspriestu līdzdalības budžeta konkursā iebalsotā projekta “Noēnojums Barona laukumā” tālāko virzību.

Tikšanās mērķis bija apspriest izstrādāto projektēšanas uzdevumu, kas vērsts uz alternatīvu risinājumu ieviešanu noēnojuma nodrošināšanai Barona laukumā, primāri meklējot dabā balstītus risinājumus, tajā skaitā koku stādīšanu.

Turpmākā projekta virzība ietvers darba uzdevuma izsludināšanu projektētājiem, kas vērtēs un izstrādās variantus, skices un tāmes noēnojuma nodrošināšanai, primāri kā galveno risinājumu izskatot koku stādīšanu.

Jau vēstīts, ka Rīgas pašvaldība strādā pie risinājumiem noēnojuma radīšanai Barona laukumā. Meklējot racionālāko risinājumu, kas būtu atbilstošs iedzīvotāju iebalsotā projekta mērķim – noēnojuma radīšanai laukumā, drošs apkārtējiem, kā arī izmaksu faktorā samērīgs, nesadārdzinot kopējās projekta izmaksas, pašvaldība izskata alternatīvus risinājumus, kas paredzētu mazāku skaitu koku iestādīšanu un citu noēnojuma elementu ieviešanu, kā piemēram, trošu sistēmas ar vīteņaugiem vai nojumes no HDPE poliestera auduma.

Līdzdalības budžeta konkursā iesniegtais projekts “Koki Barona laukumā” tika virzīts iedzīvotāju balsošanai ar izmaiņām. Vairākas pašvaldības iestādes sniegušas savu redzējumu un identificējušas riskus, kas tiek ņemti vērā. Informējot arī projekta iesniedzējus, projekts pārdēvēts par “Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām)”, saglabājot tā galveno mērķi – rast laukumā patvērumu no saules, lai karstajā laikā neradītu pārkaršanas riskus bērniem un citiem tā apmeklētājiem, kā arī, lai rastu iespēju pasargāt laukumā esošo segumu un rotaļu atrakcijas no pārkaršanas, kas izstaro papildu siltumu un rada drošības apdraudējumu bērniem.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus piedalīties Iļģuciema vides mākslas objekta idejas izstrādē

Plānojot jauna vides mākslas objekta izveidi Iļģuciema apkaimē, Izglītības, kultūras un sporta departaments un Pilsētas attīstības departaments aicina objekta idejas izstrādē piedalīties apkaimes iedzīvotājus. Ideju darbnīca norisināsies 29. martā plkst. 13.00 Pārdaugavas kultūras apvienības kultūras centrā “Iļģuciems”.

Rīgas apkaimju attīstībai ir arvien pieaugoša loma rīdzinieku lokālās piederības un dzīves kvalitātes veicināšanā. Šobrīd norit aktīvs darbs pie Iļģuciema apkaimes centra telpiskās attīstības konceptplāna, kas koordinēs pašvaldības ieguldījumus mobilitātes, publiskās ārtelpas un vietas identitātes veidošanas jomās, tajā skaitā mākslas objektu izvietojumu pilsētvidē.

Lai apkaimes iegūtu personiskākus vaibstus un aktualizētu savu identitāti, sākta Apkaimju vides mākslas objektu programma, kurā šogad prioritāra ir Iļģuciema apkaime. Apkaimes iedzīvotāju biedrībām un ikvienam interesentam ir iespēja sniegt savu ieguldījumu apkaimes attīstībā, kopā ar profesionāliem māksliniekiem iezīmējot vīziju mākslas objekta novietojumam un tematikai, tādējādi veidojot savu apkaimi pievilcīgāku.

Norises laiks un vieta – 29.martā no plkst. 13.00 līdz 17.00 Pārdaugavas kultūras apvienības kultūras centrā “Iļģuciems”, Lidoņu ielā 27 k-2.

Pieteikšanās darbnīcai līdz 24. martam, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu: https://forms.office.com/e/8Qf6tprtQx

Informēs par ietvju un brauktuvju kopšanu Rīgā pēc ziemas sezonas

Piektdien, 21. martā, plkst. 8.30, Jāņa Dikmaņa ielā (pretim “Luminor” Klientu apkalpošanas centram) notiks preses konference, kurā Rīgas pašvaldības pārstāvji informēs par aktualitātēm un veicamajiem darbiem ietvju un brauktuvju sakopšanā pēc ziemas sezonas.

Pasākumā piedalīsies Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange, Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldes vadītājs Viktors Admidiņš, uzturētāju pārstāvji, kā arī laipni aicināti mediji.

Pasākuma laikā pašvaldības speciālisti pastāstīs par aizvadīto ziemas sezonu, par ielu un ietvju uzkopšanas kārtību pēc tās, informēs par jaunākajām aktualitātēm, kā arī būs iespēja klātienē apskatīt pilsētai pieejamo ielu un ietvju uzkopšanas tehniku.

Precīzas pasākuma norises vietas koordinātas atrodamas šeit: https://maps.app.goo.gl/TvpZyDRSfTjHDGJi9

Jau ziņots, ka kopš marta sākuma pilsētas ielās pakāpeniski sākta ietvju un brauktuvju sakopšana pēc ziemas sezonas. Vispirms tiek sakoptas sabiedriskā transporta pieturvietas un drošības saliņas, zaļās zonas, kā arī ietves. Pakāpeniski sākta arī brauktuvju malu sakopšana 1. un 2. uzturēšanas klases ielās, kurās ir intensīvāka satiksmes plūsma.

Rīgas pašvaldība “Zemes stundas” laikā izslēgs apgaismojumu pie Brīvības pieminekļa un vairākās ēkās

,

Rīgas pašvaldība arī šogad iesaistīsies globāli lielākajā Pasaules Dabas fonda rīkotajā akcijā “Zemes stunda.” Sestdien, 22. martā, no plkst. 20.30 uz vienu stundu simboliski tiks izslēgts Brīvības pieminekļa un laukuma dekoratīvais apgaismojums, apgaismojums uz Vanšu tilta vantīm, kā arī gaismu izslēgs vairākās pašvaldības iestāžu un uzņēmumu ēkās.

“Piedaloties “Zemes stundā”, Rīga solidarizēsies ar daudzām pasaules galvaspilsētām, lai demonstrētu vienotību un ieinteresētību klimata krīzes risināšanā. Mums kopā jārīkojas savas planētas labā, saudzīgi un efektīvi izmantojot dabas resursus. Aicinu ikvienu solidarizēties un uz stundu izslēgt apgaismojumu savās mājās,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Apgaismojumu izslēgs Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas ēkās – fasādes apgaismojumu gan Rātsnamā, gan Apkaimju iedzīvotāju centra fasādēm Ieriķu ielā 43a un E. Smiļģa ielā 46.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami” izslēgs fasādes apgaismojumu Melngalvju namam un kinoteātrim “Splendid palace”. Apgaismojums tiks izslēgts arī Rīgas Dzemdību nama ārējā teritorijā, kurā gaismas trūkums neapdraud pacientu drošību.

AS “Rīgas siltums” samazinās apgaismojumu samazinās apgaismojumu četrās siltumcentrālēs, vienā katlumājā un administratīvajās ēkās, vēršot sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām un apliecinot uzņēmuma rīcību videi draudzīgai rīcībai ikdienā. Piedaloties Zemes stundā, sagaidāmais elektroenerģijas patēriņš samazināsies aptuveni par 20 kW. Viszaļākā, lētākā un neatkarīgākā enerģija ir tā, ko nepatērējām, tādēļ uzņēmums aicina siltināt ēkas un pārveidot siltumapgādes sistēmas, lai efektīvi regulētu siltumu mājās.

Sestdien, 22. martā, pasaulē lielākā vides akcija – Zemes stunda atgriezīsies jau deviņpadsmito gadu pēc kārtas, lai iedvesmotu ikvienu rūpēties par mūsu planētu. Pasaulē, kas kļūst arvien sašķeltāka, Zemes stunda ir cerības un iedvesmas brīdis, kas apvieno miljoniem cilvēku un mudina ikvienu līdzdarboties.

Kopš 2007. gada Zemes stunda ir pazīstama ar “gaismas izslēgšanas” brīdi. Izslēdzot apgaismojumu objektos un mājokļos, visā pasaulē iedzīvotāji tiek aicināti simboliski veltīt stundu Zemei. Šo gadu laikā Zemes stunda ir izaugusi par globālu notikumu.

Aicinājums “Velti stundu Zemei” mudina cilvēkus ne tikai simboliski izslēgt apgaismojumu un ierīces, bet veltīt 60 minūtes, darot labu planētai un reizē sev pašiem. Pastaiga mežā, lai iepazītu dabas daudzveidību, mājokļa sakārtošana, nomainot neilgtspējīgus produktus pret videi draudzīgām alternatīvām, vai sevis izglītošana – ir neskaitāmas iespējas, ko ikviens šajā stundā var darīt.

Zemes stunda ir vairāk nekā tikai mirklis – tā ir kustība, kas jau 19 gadus turpina iedvesmot cilvēkus visā pasaulē, atgādinot par mūsu kolektīvo atbildību radīt cerīgāku un noturīgāku nākotni mūsu planētai.

Zemes stunda, kas aizsākās Sidnejā 2007. gadā, ir kļuvusi par pasaulē lielāko vides kustību, iedvesmojot cilvēkus, kopienas, uzņēmumus un organizācijas vairāk nekā 190 valstīs un teritorijās rīkoties mūsu planētas labā. Zemes stundā gaismas tiek izslēgtas daudzos pasaules ievērojamākajos objektos, sākot ar “Londonas aci” Anglijā un beidzot ar Eifeļa torni Francijā un Kolizeju Itālijā.

 

Rīgas pašvaldība izveidojusi galvaspilsētas kultūrvietu karti

Informatīvajā platformā GEO RĪGA izveidota galvaspilsētas iekštelpu un brīvdabas kultūrvietu karte, kurā apkopota informācija par publiskā un nevalstiskā sektora kultūrvietām Rīgā. Otrdien, 18. martā, Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā tika godinātas nevalstiskā sektora pārstāvētās kultūrvietas – galerijas, mākslas telpas, mūzikas klubi, koncertvietas, teātri, muzeji un citas kultūrvietas, kurās norisinās rīdzinieku un pilsētas viesu iecienīti kultūras notikumi.

Lai akcentētu nevalstiskā sektora nozīmi Rīgas kultūrvides veidošanā, tika godinātas uzņēmēju un nevalstisko organizāciju pārstāvētās kultūrvietas, pasakot paldies kultūrvietu dibinātājiem un menedžmenta komandu pārstāvjiem par viņu ieguldījumu Rīgas kultūras dzīves veidošanā. Plānots, ka šāda ceremonija varētu notikt katru gadu, izceļot jaundibinātās kultūrvietas, kā arī, lai veidotu platformu ciešākai sadarbībai starp pašvaldību un nevalstisko kultūras sektoru. Šogad tika suminātas un īpašo Rīgas kultūrvietas uzlīmi saņēma 143 iekštelpu un ārtelpas kultūrvietas.

“Rīgas kultūrvietas ir pilsētas zelta dzīsla – tās vilina, iedvesmo un aicina ikvienu iepazīt Rīgas garu arvien dziļāk un plašāk. Tās nav tikai vietas, bet dzīvas satikšanās telpas, kurās ir radošums un tradīcijas, drosme un jaunrade, pagātne un nākotne. Šo vietu veidotāji un aktivitāšu radītāji ir Rīgas kultūras sirds – viņi ne tikai iededz jaunas idejas, bet arī uztur dzīvīgu mākslu, mūziku un sarunas, kas bagātina mūsu pilsētu. Un, protams, apmeklētāji – tie, kas klausās, vēro, līdzdarbojas un iedvesmojas, ir neatņemama šī kultūras stāsta daļa. Šajā godināšanas pasākumā mēs teicām sirsnīgu paldies visiem, kas ar savu darbu, degsmi un klātbūtni padara Rīgu tik bagātīgu, atvērtu un neaizmirstamu pilsētu,” uzsvēra Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

“Rīgu un tās nākotni veidojam mēs visi kopā, tādēļ, turpinām sarunāties un uzklausīt nevalstiskās organizācijas un uzņēmumus, lai veidotu mērķētus un efektīvus atbalsta mehānismus. Nosakot un īpaši atzīmējot Rīgas kultūrvietas, kurās pastāvīgi pulcē rīdziniekus un pilsētas viesus, mēs uzsveram, ka to darbība ir svarīga Rīgas identitātes veidošanai un pilsētas izaugsmei,” norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Rīgas kultūrvietas tika kartētas Rīgas pašvaldības kultūrpolitikas pamatnostādņu 2025.–2028. gadam izstrādes gaitā, kā rezultātā tika identificētas kopumā 327 pašvaldības, valsts un nevalstiskā sektora kultūrvietas.

Pašvaldības informatīvajā platformā Georiga.lv izveidota Rīgas kultūrvietu karte, kurā apkopotas gan akadēmiskas un tradicionālas kultūrvietas, kā piemēram, muzeji, bibliotēkas, koncertzāles, kultūras centri, izstāžu zāles u.c., gan tādas kultūrvietas kā radošie kvartāli, kultūrkafejnīcas, mūzikas klubi u.tml. Karti plānots regulāri aktualizēt un papildināt, un nākotnē, sadarbībā ar Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, tā angļu valodā būs pieejama arī tūristiem.

Ar Rīgas kultūrvietu karti iespējams iepazīties pašvaldības informatīvajā platformā georiga.lv: https://georiga.lv/portal/apps/webappviewer/index.html?id=bf7245b7634542c0b7cc4502dda3c234&locale=lv

Detalizētāka informācija par Rīgas kultūrvietu kartēšanu pieejama: https://ej.uz/3vjv

Iedzīvotājiem lietošanai nodotas pirmās vienotā dizaina sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes

Iedzīvotājiem lietošanai nodotas pirmās divas vienotā dizaina sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes. Pirmdien, 17.martā, Ārtelpas un mobilitātes departamenta speciālisti apsekoja uzstādītās nojumes un pieņēma tās ekspluatācijā. Pakāpeniski notiks arī pārējo 1.posmā uzstādīto nojumju pieņemšana ekspluatācijā.

Nojumes iedzīvotājiem lietošanai pieejamas Imantā – Kurzemes prospektā “Rigondas gatve” un Jūrmalas gatvē “Imantas 7.līnija”.

Kopumā patlaban ir uzstādītas 47 no 50 plānotajām pieturvietu konstrukcijām, un tās arī ir iestiklotas. Trīs nojumes vēl jāuzstāda Deglava ielā. 41 nojumei tiks nodrošināts elektrības pieslēgums, bet deviņas būs bez elektrības pieslēguma. Četrām no uzstādītajām nojumēm paredzēts “zaļais” jumta segums, kas paredz ekstensīvu augu klājumu – materiāls tiks ieklāts tiklīdz to atļaus ražotāja norādītie laikapstākļi. Visām uzstādītajām nojumēm ir apbetonētas vertikālo konstrukciju balsta pēdas.

Jau ziņots, ka būvuzņēmējs “Palami” ir novērsis būvekspertīzē atklātās sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju nepilnības, tās ir atzītas par atbilstošām un drošām, un ir atsākta nojumju uzstādīšana pilsētā.

Tāpat ziņots, ka Rīgā turpmāko gadu laikā plānots nomainīt vairumu novecojušo sabiedriskā transporta pieturvietu, aizstājot tās ar ērtākām un mūsdienu prasībām atbilstošākām. Kopumā pašvaldība plāno nākotnē labiekārtot visas pieturvietas tās administratīvajā teritorijā, kopā uzstādot 500 jaunu nojumju.

Rīgā norisināsies starptautiskais EUROCITIES mobilitātes forums

Šonedēļ, no 19. līdz 21. martam, Rīgā notiks starptautiskais EUROCITIES Mobilitātes forums, kas pulcēs ap 150 ekspertu no visas Eiropas. Šā gada galvenā tēma būs “Gudras un integrētas transporta sistēmas ilgtspējīgai pilsētu nākotnei”, kur tiks apspriesti pilsētu transporta sistēmu un sabiedriskā transporta attīstības jautājumi, mobilitāte kā pakalpojums (MaaS), zemo emisiju zonas, 5G tehnoloģijas un datu vadītās inovācijas.

Forums notiks Rīgā, veicinot sadarbību starp pilsētām un daloties labās prakses piemēros, lai attīstītu viedu, ilgtspējīgu un uz datiem balstītu mobilitāti. Rīga prezentēs dažādus projektus un vietējos risinājumus, piemēram, “Rail Baltica” projektu, sabiedriskā transporta e-biļešu sistēmu, viedos luksoforus un koplietojamās mobilitātes iniciatīvas, kas veicina ilgtspējīgu transporta infrastruktūru.

Pirmajā dienā, 19. martā, notiks paneļdiskusija par transporta tehnoloģiju inovācijām pilsētās, kur piedalīsies eksperti no Turīnas, Helsinkiem, EIT Urban Mobility un Rīgu pārstāvēs Rīgas digitālās aģentūras direktors Arnis Gulbis. Darba grupās eksperti diskutēs par ātruma ierobežojuma 30 km/h zonām un satiksmes ātruma pārvaldību, par veloinfrastruktūru, datiem un Eiropas Savienības Deklarācijas par riteņbraukšanu ietekmi uz velobraukšanas attīstību.

Otrajā dienā, 20. martā, konferences dalībniekus uzrunās Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, kam sekos Eiropas pilsētu (Malme, Budapešta u.c.) vadību diskusija par liela mēroga sadarbības projektiem, Trans-Eiropas transporta tīkla (TEN-T) iniciatīvām un sadarbību ar dalībvalstīm. Tāpat būs paneļdiskusija par lielajiem transporta infrastruktūras projektiem, to īstenošanas izaicinājumiem, politisko vadību un sabiedrības iesaisti. Diskusijās piedalīsies politiķi no dažādām Eiropas pilsētām, tostarp Porto un Romas. Rīgu šajās diskusijās pārstāvēs pilsētas izpilddirektors Jānis Lange un Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Pēc diskusijām norisināsies četras grupu sesijas, kurās eksperti no Londonas, Madrides, Zagrebas, Lionas, Roterdamas, Gēteborgas, Briseles u.c. pilsētām spriedīs par zemo emisiju zonu un normatīvā regulējuma izveidi, par drošu, pieejamu un cilvēkiem centrētu ielu telpu veidošanu, diskutēs par satiksmes mierināšanas pasākumiem, multimodāliem mezgliem, pilsētu pāreju uz automatizētu mobilitāti un sabiedrības uzvedības maiņu.

Noslēdzošajā dienā, 21. martā, eksperti no Štutgartes, Florences, Berlīnes, Lionas un Rīgas dalīsies ar transporta mobilitātes attīstības veiksmes stāstiem. Foruma noslēgumā dalībnieki dosies lietišķajā vizītē pilsētvidē, lai iepazītu Rīgas realizētos projektus un nākotnes attīstības ieceres klātienē. Dalībnieki apskatīs “Rail Baltica” infrastruktūras attīstību, gājēju infrastruktūru “Zināšanu jūdzes” teritorijā, Rīgas Tehniskās universitātes pilotprojektu teritoriju, Rīgas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstību (ūdeņraža uzpildes staciju un inovatīvo elektroautobusu uzlādes staciju), Rīgas vēsturiskā centra pilsētplānošanu, ielu tipoloģiju un pilsētas dizainu, Rīgas zemo emisiju zonas teritoriju nākotnē.

Forumu organizē Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas digitālā aģentūra” sadarbībā ar Pilsētas attīstības departamenta Mobilitātes plānošanas pārvaldi. Forums norisināsies Latvijas Universitātes Zinātņu mājā. Pilna programma pieejama šeit: https://eurocities.idloom.events/Mobility_Forum_2025/pages/programme

Izstādē “Māja 2025” varēs saņemt konsultācijas par būvniecību, ēku siltināšanu un atjaunošanu

Izstādē “Māja 2025”, kas no 27. līdz 30. martam norisināsies Ķīpsalas izstāžu zālē, konsultācijas par būvniecību, ēku siltināšanu un atjaunošanu sniegs Rīgas pašvaldības eksperti no Pilsētas attīstības departamenta un Rīgas enerģētikas aģentūras.

Pilsētas attīstības departamenta speciālisti sniegs konsultācijas par dažādiem ar būvniecību saistītiem jautājumiem un nosacījumiem, kas jāņem vērā:

  • plānojot jaunu būvniecību, ēku pārbūvi vai atjaunošanu, tostarp logu, durvju, jumtu nomaiņu, lodžiju un fasādes atjaunošanu,
  • veicot teritorijas labiekārtošanu – žogu, atkritumu konteineru novietņu, rotaļu iekārtu, stāvlaukumu, gājēju celiņu u.c. izbūvi,
  • izvietojot uz ēkām vai pilsētvidē dažādas iekārtas, piemēram, kondicionierus, saules paneļus, siltumsūkņus, pakomātus u.c.,
  • novēršot patvaļīgas būvniecības sekas vai sakārtojot bīstamās un degradētās būves.

Savukārt Rīgas enerģētikas aģentūras eksperti skaidros par:

  • daudzdzīvokļu ēku energoefektīvu atjaunošanu,
  • par līdzfinansējumu ēkas tehniskās dokumentācijas izstrādei,
  • ēku energoefektivitātes projektu vadību,
  • pašvaldības līdzfinansējuma programmām ēku atjaunošanai,
  • Rīgas vēsturisko ēku energoefektīvu atjaunošanu.

Saņemt konsultācijas klātienē aicināts ikviens interesents – dzīvokļu īpašnieki, dzīvokļu īpašnieku biedrības, namu apsaimniekotāji, uzņēmēji un citi interesenti.

Paralēli plašajam izstādes piedāvājumam norisināsies dažādi semināri un prezentācijas.

Izstāde “Māja I 2025” ir lielākais būvniecības nozares notikums Latvijā, kas atspoguļo celtniecības attīstības tendences, tehnoloģiju jaunumus, kā arī sekmē tiešu dialogu starp būvniecības un citu saistītu nozaru profesionāļiem un galapatērētājiem vietējā un starptautiskā līmenī.

Rīgā pie dzelzceļa pieturas punktiem sāks mobilitātes punktu izbūvi

, , ,

Šonedēļ Rīgas pašvaldība pakāpeniski sāks mobilitātes punktu būvniecības darbus pie dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma”, līdz 2026. gada maijam šajās vietās izveidojot ērtus un drošus savienojuma punktus starp sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju un dzelzceļa infrastruktūru. Būvdarbu laikā konkrētajās vietās tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, kas laika gaitā atbilstoši būvdarbiem var mainīties.

Mobilitātes punktu izbūves laikā paredzēts labiekārtot dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām piegulošo teritoriju un savienot pasažieru platformas ar satiksmes un sabiedriskā transporta infrastruktūru. Visos mobilitātes punktos paredzēts izveidot drošu un ērtu infrastruktūru gājējiem, velobraucējiem un mikromobilitātes rīku lietotājiem, uzlabot satiksmes drošības risinājumus, paredzot izceltās gājēju pārejas un apgaismojumu, segtas velonovietnes, kā arī uzlabot pilsētas sabiedriskā transporta saikni ar vilcienu satiksmi. Vietās, kur tas ir iespējams, sabiedriskā transporta pieturvietas izbūvēs maksimāli tuvu dzelzceļa pieturas punktam vai stacijai.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis norāda: “Sabiedriskais transports Rīgā piedzīvo renesansi – mērķtiecīgi gan ar rutīnas darbiem, gan ar jaunievedumiem veidojam sabiedrisko transportu ātrāku, ērtāku un pieejamāku, lai arvien lielākam skaitam rīdzinieku tā būtu primārā izvēle ikdienas gaitās. Dzelzceļa integrācija Rīgas sabiedriskajā transportā ir kopējās sistēmas neatņemama sastāvdaļa un vienoti satiksmes punkti objektīva nepieciešamība, ko Rīga īsteno, piesaistot gandrīz 30 miljonus eiro lielu ES fondu finansējumu.”

Lai pēc iespējas mazāk ietekmētu vidi un dzīves apstākļus apkārtējās teritorijas iedzīvotājiem, pie mobilitātes punktiem iecerēts izveidot autostāvvietas īslaicīgai stāvēšanai, kas nepieciešamas pasažieru iekāpšanai/izkāpšanai un koplietošanas autostāvvietas. Veidojot labiekārtojumus, šajos mobilitātes punktos kopumā paredzēts iestādīt 178 kokus un vairāk nekā 11 tūkstošus dažāda veida krūmus.

Mobilitātes punktu mērķis ir veicināt ilgtspējīgu mobilitāti, veidojot sasaisti starp dzelzceļa infrastruktūru un pilsētas sabiedrisko transportu, veloinfrastruktūru, gājēju infrastruktūru. Ērta sabiedriskā transporta infrastruktūra un pārsēšanās ir būtisks priekšnosacījums, lai veicinātu cilvēku paradumu maiņu un sabiedriskā transporta lietošanu, tā mazinot vajadzību nokļūšanai pilsētas centrā un starp apkaimēm izmantot privāto autotransportu. Samazinoties transportlīdzekļu skaitam, samazināsies satiksmes intensitāte, kā arī to radītais gaisa piesārņojums un vides troksnis. Pilsētvide kļūs patīkamāka un drošāka iedzīvotājiem.

Būvdarbus veiks SIA “ACBR”. Kaspars Kalniņš, SIA “ACBR” valdes priekšsēdētājs, uzsver “Mēs apzināmies, cik būtiski ir šie mobilitātes punkti Rīgas transporta infrastruktūras attīstībai un ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai. To izbūve ir svarīgs solis ceļā uz ērtāku, drošāku un pieejamāku pārvietošanos pilsētā, kur sabiedriskais transports, velobraucēji un gājēji var ērti un efektīvi izmantot modernu un sakārtotu infrastruktūru. Mūsu komanda darīs visu iespējamo, lai būvdarbi noritētu raiti, ar iespējami mazāku ietekmi uz satiksmi, kā arī tiktu īstenoti atbilstoši augstākajiem kvalitātes standartiem un plānotajiem termiņiem.”

Mobilitātes punktu izbūves laikā pie vairākiem dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, lai nodrošinātu būvdarbu drošu un efektīvu norisi. Pirmie ierobežojumi stāsies spēkā jau šonedēļ. Pie dzelzceļa pieturas punkta “Dauderi” līdz 31. augustam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Zāģeru ielas posmā no Sarkandaugavas ielas līdz dzelzceļa sliedēm, kā arī Sarkandaugavas iela no Zāģeru ielas līdz Sarkandaugavas ielai 21. Pie stacijas “Zemitāni” no 14. marta līdz 1. jūlijam transportlīdzekļu satiksmei tiks slēgts Kroņu ielas posms, kas savieno Kroņu ielu un Ieriķu ielu. Līdz 1. jūlijam ierobežos transportlīdzekļu satiksmi un gājēju kustību Zemitāna ielas posmā zem Jorģa Zemitāna tilta. Tāpat minētajā laika periodā slēgs transportlīdzekļu satiksmi ielas posmā no Zemitāna ielas līdz dzelzceļa stacijas “Zemitāni” ēkai un ielas posmā pie īpašuma Brīvības ielā 198A. 2025. gada būvniecības sezonā tiks ieviests joslas sašaurinājums Zemitānu ielā – zonā zem tilta un krustojumā ar A. Čaka ielu. Pie stacijas “Ziemeļblāzma” īslaicīgi tiks sašaurināta brauktuve uz Vecāķu prospekta un Jaunciema gatves, bet pie dzelzceļa pieturas punkta “Bolderāja” būs ierobežota gājēju kustība Gaigalas ielā, kā arī transportlīdzekļu satiksmei tiks slēgta Keramikas iela no Silikātu ielas līdz Silikātu ielai 1K-2. Pie stacijām “Sarkandaugava” un “Šķirotava” būtiski satiksmes ierobežojumi šobrīd nav plānoti.

Būvdarbu veicējam uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielas posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi.

Būvdarbi tiek veikti, sinhronizējot tos ar VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa infrastruktūras attīstību.

Mobilitātes punktu “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma” izbūvi Rīgas pašvaldība īstenos ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu, investējot videi draudzīgos uzlabojumos Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir 33 447 742 eiro, no tām, Eiropas Savienības finansējums – 27 642 762 eiro.

Projektu realizē Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments kopā ar Rīgas domes Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldi. Būvprojektu izstrādi veica SIA “BM projekts”.

Kopumā Rīgas pašvaldība plāno izbūvēt mobilitātes punktus un mobilitātes punktu publisko ārtelpu 15 dzelzceļa pieturas punktos un stacijās. Šogad plānots sākt būvdarbus arī pie dzelzceļa pieturas punktiem “Alfa”, “Bērnu slimnīca”, “Slokas iela”, “Brasa”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma”. Arī šo mobilitātes punktu būvniecību paredzēts īstenot ar pašvaldības un Eiropas Savienības fondu finansējumu.

Mobilitātes punktu “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma” vizualizācijas: https://www.flickr.com/photos/103426396@N05/albums/72177720324369186