Arhīvs birkai: Pilsētvide

Jaunie Rīgas ielu nosaukumi ir spēkā; izmaiņas pilsētvidē tiks veiktas pakāpeniski

, , , , ,

Jaunie Rīgas ielu nosaukumi – Latgales, Lastādijas, Jāņa Klīdzēja, Kārļa Mīlenbaha, Vilhelma Purvīša, Viļa Plūdoņa, Emīlijas Benjamiņas, Valērijas Seiles un Augusta Spariņa iela, kurus 21. februārī apstiprināja Rīgas dome, jau ir spēkā un tos var lietot. Izmaiņas valsts publiskajiem reģistriem ir iesniegtas, bet izmaiņas pilsētvidē tiks veiktas pakāpeniski.

Rīgas pašvaldība ir iesniegusi informāciju Valsts adrešu reģistram, juridiski reģistrējot pilsētas jaunos ielu nosaukumus un to atrašanās vietu. Iedzīvotāji un uzņēmēji komunikācijā un dokumentos jau var izmantot jaunos ielu nosaukumus. Karte ar jauno ielu atrašanās vietu pieejama pašvaldības mājas lapā riga.lv.

Visās valsts un pašvaldības datubāzēs, kuru galvenais informācijas avots ir Valsts adrešu reģistrs, informācija tiks nomainīta automātiski, tas attiecas gan uz iedzīvotāju deklarētajām adresēm, gan uzņēmumu un iestāžu juridiskajām adresēm. Tāpat izmaiņas ir reģistrētas Valsts zemes dienesta kadastrā. Iedzīvotājiem dokumenti nav jāmaina, jo to sagatavošanas brīdī spēkā esošā adrese bija juridiski pareiza. Īpašos gadījumos, piemēram, atļaujās, licencēs, līgumos un citos dokumentos, kur normatīvie akti un nosacījumi to pieprasa, izmaiņas jāveic pašiem iedzīvotājiem, norādot jauno ielas nosaukumu.

Citi reģistri un informatīvās kartes jaunos nosaukumus pārņems pakāpeniski. Ielu nosaukumi pašvaldības ģeogrāfisko datu portālā GeoRiga ir precizēti, bet citiem piederošos resursos, ielu nosaukumi jāmaina šo resursu turētājiem. Rīgas domes lēmums nosūtīts SIA “Jāņa sēta”, kas veiks izmaiņas www.balticmap.eu un citos savos produktos, bet Google un citos atvērto datu risinājumos izmaiņas tiks veiktas tikai tad, kad ārējie lietotāji t.i. iedzīvotāji paziņos pakalpojuma sniedzējam par izmaiņām. Kartogrāfiskajos materiālos izmaiņas tiks veiktas vispārējā kārtībā, kā to nosaka pakalpojuma sniegšanas noteikumi.

Rīgas domes lēmums nosaka, ka adrešu numurzīmju un nosaukumu zīmju maiņa jāveic trīs mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža, jo nepieciešams laiks adrešu apzināšanai, iepirkuma veikšanai, zīmju izgatavošanai un nomaiņai. Zīmju izgatavošanu veiks Rīgas domes Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvalde. Tās namu apsaimniekotājiem un īpašniekiem būs jāuzstāda pašiem. Par zīmju saņemšanas kārtību pašvaldība informēs laika gaitā.

Savukārt SIA “Rīgas satiksme” šobrīd apzina pieturvietas, kurām būs jāmaina nosaukumi. Kad pieturvietu nosaukumu maiņu apstiprinās Rīgas domes Satiksmes un Transportu lietu komiteja, uzņēmums veiks nepieciešamās izmaiņas sabiedriskā transporta ekrānos un balss paziņojumos, kā arī izgatavos un uzstādīs jaunas pieturvietu nosaukumu zīmes. Prognozēts, ka tas tiks veikts viena mēneša laikā.

Kā ziņots iepriekš, turpinot okupācijas seku novēršanu Rīgā, Rīgas dome 2024. gada 21. februārī pieņēma lēmumu par Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva, Tipogrāfijas ielu nosaukumu maiņu.

🟩 Maskavas iela pārdēvēta par Latgales ielu;
🟩 Nenelielais Maskavas ielas sākumposms no 13. janvāra ielas līdz Salu tiltam (Lāčplēša ielai) pārdēvēta par Lastādijas ielu;
🟩 Latgales iela pārdēvēta par Jāņa Klīdzēja ielu;
🟩 Puškina iela pārdēvēta par Kārļa Mīlenbaha ielu;
🟩 Turgeņeva iela pārdēvēta par Vilhelma Purvīša ielu,
🟩 Ļermontova iela pārdēvēta par Viļa Plūdoņa ielu;
🟩 Gogoļa iela – par Emīlijas Benjamiņas ielu;
🟩 Lomonosova iela – par Valērijas Seiles ielu;
🟩 Tipogrāfijas iela – par Augusta Spariņa ielu.

Pārdēvēto ielu attēlojums kartē

 

Šobrīd tiek prognozēts, ka ielu nosaukumu maiņa pašvaldībai varētu izmaksāt ap 80 000 eiro (bez PVN). Šī summa paredz izdevumus par ielu nosaukumu un adrešu zīmju izgatavošanu, taču precīza summa būs pieejama tikai pēc iepirkuma veikšanas.

 

Pagarināts metu konkurss Lielo kapu memoriāla vērtību saglabāšanai un attīstīšanai

Līdz 7. maijam pagarināts metu konkurss, kas izsludināts, lai iegūtu Lielo kapu vērtību saglabāšanas un teritorijas infrastruktūras attīstības vīziju.

Piektdien, 1. martā, ir pēdējā diena, lai pieteiktos objekta apskatei klātienē, kas notiks 5. martā. Savu dalību interesenti aicināti pieteikt līdz 1. marta plkst. 17.00, rakstot uz e-pastu lieliekapi@metukonkurss.lv.

✅ Starptautiskā konkursa mērķis ir iegūt radošas idejas un piedāvājumus, kā cieņpilni saglabāt Lielo kapu apbedījumus, kultūrvēsturiskās un dabas vērtības nākamajām paaudzēm, kā īstenot teritorijas saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, un kā izmantot esošās zaļās infrastruktūras potenciālu kā bioloģiski daudzveidīgu un Eiropas mērogā unikālu vēsturisku ainavu. Tāpat par mērķi izvirzīta pilsētvides kvalitātes uzlabošana un Lielo kapu pieejamība Rīgas iedzīvotājiem un viesiem.

✅ Konkursa galvenie uzdevumi ir iegūt Lielo kapu esošo kultūrvēsturisko un dabas vērtību saglabāšanas un atjaunošanas funkcionālu plānojumu un teritorijas zonējumu, kas atbilst pilsētvides kontekstam, plūsmu organizāciju, autostāvvietu risinājumu un vides pieejamības nodrošināšanu. Tāpat arī plānots iegūt kapu teritorijas celiņu tīkla izveides plānojumu un dizainu, zaļās zonas sakopšanas un uzturēšanas plānu un vides objektu un norāžu sistēmas dizainu.

Kopējais konkursa godalgu fonds ir 30 000 eiro. Pirmajai vietai plānots piešķirt 15 000 eiro, otrajai – 10 000 eiro, bet trešajai – 5000 eiro.

Metu iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 7. maija plkst. 17.00, tos iesniedzot Rīgā, Torņa ielā 11. Konkurss ir atklāts un uzskatāms par notikušu, ja noteiktajā termiņā ir iesniegti vismaz trīs meta piedāvājumi.

Vairāk par konkursu var uzzināt mājaslapā: https://lieliekapi.metukonkurss.lv, kurā ir ievietoti arī konkursa dokumenti, kā arī Latvijas Arhitektu savienības mājas lapā https://www.latarh.lv/konkursi/latvijas.

Ar Inovāciju fonda atbalstu tapis risinājums drošas pilsētvides plānošanā un veidošanā

Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments savā darbā sācis izmanto risinājumu, kas pašvaldībai sniedz iespēju operatīvi iegūt informāciju par ceļu satiksmes negadījumiem pilsētā. Risinājums ir noderīgs rīks drošas pilsētvides plānošanā un veidošanā, un tas ieviests ar Rīgas pašvaldības Inovāciju fonda atbalstu.

Ārtelpas un mobilitātes departaments skaidro, ka dati, kas iegūti no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja datu bāzes sniedz ieskatu ceļu satiksmes negadījumu tendencēs ilgākā laika periodā. Mainot atlases kritērijus, iespējams iegūt datus par ceļu satiksmes negadījumiem visā pilsētā vai konkrētā vietā, piemēram, konkrētā krustojumā vai rotācijas aplī. Veicot konkrētas vietas monitoringu ir iespējams noskaidrot diennakts laiku, kurā tur notikušo negadījumu skaits ir lielāks, kā arī iespējams salīdzināt negadījumu skaita izmaiņas pa gadiem vai mēnešiem. Tāpat ir iespējams apskatīt situāciju konkrētā ielas posmā pirms un pēc veiktajām satiksmes organizācijas izmaiņām vai būvdarbu realizācijas.

Ņemot vērā apkopoto informāciju, pašvaldība var vieglāk pieņemt lēmumus par nepieciešamajām izmaiņām, kas uzlabos satiksmes drošību konkrētajā vietā. Uzlabojumus var panākt, veicot vai nu izmaiņas luksoforu programmā vai satiksmes organizācijā. Tāpat reizēm noderīgi ir ieviest konkrētus laika ierobežojumus vai manevru ierobežošanu krustojumos. Attiecīgi, izstrādātais risinājums palīdz pilsētvides plānotājiem izvērtēt, kurš no iespējamajiem uzlabojumiem būtu visefektīvākais drošības palielināšanai konkrētajā vietā.

Rīgas pašvaldības Inovāciju fonda izveidošanas mērķis ir veicināt Rīgas viedās pilsētas attīstību, sniegt atbalstu pašvaldības institūcijām inovatīvu projektu īstenošanā un pakalpojumu uzlabošanā. Tāpat fonda atbalstītās aktivitātes veicina pilotteritoriju attīstību Rīgā, dodot iespēju testēt izstrādātos risinājumus pilsētvidē un novērtēt to atbilstību lietotāju un sabiedrības vajadzībām, kā arī sniedz atbalstu izpētēm, t.sk. sadarbībā ar pētniecības institūcijām.

Fonda finansējumu veido Rīgas pašvaldības pamatbudžeta līdzekļi un tā administrēšanu nodrošina Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

Koplietošanas elektroskrejriteņiem un velosipēdiem noteiks ātruma ierobežošanas un novietošanas zonas

Rīgas pašvaldība noteiks koplietošanas elektroskrejriteņu un velosipēdu ātruma ierobežošanas un novietošanas zonas pilsētā – tā pirmdien, 26.februārī, Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē lēma deputāti.

Izmaiņas Koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas saistošajos noteikumos veiktas ar mērķi palielināt visu ceļu satiksmes dalībnieku drošību, ieviešot koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus, ātruma ierobežojuma zonas un to novietošanas aizlieguma zonas.

Mērķa īstenošanai tika apzināti objekti un teritorijas, kur ieviešams ātruma ierobežojums, kā arī ieviešamas novietošanas aizlieguma zonas. Šie objekti, galvenokārt, atrodas Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, taču tiek apzinātas arī jaunas vietas.

Noteikumi paredzēs, ka koplietošanas transportlīdzekļu ātruma ierobežojuma zonas un novietošanas aizlieguma zonas tiks publiskotas pašvaldības datu publiskošanas portāla “Geo Rīga” tīmekļvietnes www.georiga.eu sadaļā “Satiksme un mobilitāte”.

Secināts, ka koplietošanas elektroskrejriteņi un velosipēdi nereti tiek novietoti pie izglītības iestādēm, medicīnas un rekreācijas iestādēm un citur, kur tie būtiski traucē un apdraud citus ceļu satiksmes dalībniekus. Tādēļ šāda kārtība nepieciešama, lai aizsargātu sabiedrības drošību un intereses.

“Koplietošanas transportlīdzekļu popularitāte un izmantošana pēdējā laikā strauji augusi. Diemžēl to lietotāji nereti pārkāpj gan ceļu satiksmes noteikumus, gan neapdomīgi izturas pret to novietošanu, tādā veidā būtiski traucējot un pat apdraudot citus satiksmes dalībniekus. Lai tiktu aizsargātas visu tiesības, kā arī ievērojot to, lai netiktu aizšķērsoti veikalu, dzīvojamo ēku, iestāžu ieejas, un novērsti negadījumi, tajā skaitā, veicināti koplietošanas transportlīdzekļu vadītāju droša pārvietošanās, šādi noteikumi ir nepieciešamība,”

uzsver Transporta un satiksmes lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Ar izmaiņām saistošajos noteikumos tiks panākts, ka Rīgas teritorijā koplietošanas transportlīdzekļu lietotāji tiks disciplinēti, tie varēs pārvietoties ar tādu maksimālo braukšanas ātrumu, ko pats lietotājs nevar uzstādīt, kā arī lietotājs būs spiests novietot koplietošanas transportlīdzekli tā, lai tas neapdraud citus ceļu satiksmes dalībniekus.

  • Ātruma ierobežojuma zonā koplietošanas transportlīdzekļa ātrums nedrīkstēs pārsniegt 20 km stundā.
  • Būs aizliegts novietot koplietošanas transportlīdzekli novietošanas aizlieguma zonās, izņemot kartē norādītās novietošanas vietas.
  • Koplietošanas transportlīdzekļu pakalpojumu sniegšanai būs atļauts izmantot tikai tādus koplietošanas transportlīdzekļus, kuri aprīkoti ar tādu sistēmu, kas regulē ātrumu un novietošanu, pielāgojot to kartē norādītajām koplietošanas transportlīdzekļu ātruma ierobežojuma zonām un novietošanas aizlieguma zonām.
  • Koplietošanas transportlīdzekļu pakalpojumu sniedzējam būs nodrošina koplietošanas transportlīdzekļu (kas novietoti stāvēšanai novietošanas aizlieguma zonā) pārvietošanu nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju stundu laikā pēc administratīvā akta spēkā stāšanās brīža.
  • Saistošo noteikumu ievērošanu kontrolēs Rīgas pašvaldības policija.

Jautājums vēl tiks skatīts Rīgas domes sēdē.

Iepriekš ziņojām, ka pašvaldība nodevusi sabiedrības viedokļa noskaidrošanai saistošo noteikumu projektu par koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanu. Publiskās apspriešanas laikā tika saņemti 25 viedokļi.

Rīgā pērn ieviestas trīsdesmit mikromobilitātes rīku novietošanas zonas. Mikromobilitātes rīku novietošanas zonas ieviestas uz ietvēm starp pilsētvides labiekārtošanas elementiem, kur tās netraucē ne gājējiem, ne velobraucējiem. Arī šā gada siltajā sezonā darbs pie zonu ieviešanas atsāksies, uzmanību pievēršot gan pilsētas centram, gan apkaimēm.

 

Velnezerā plānota ezera attīrīšana skābekļa daudzuma palielināšanai

Jau šajā pavasarī plānots sākt Juglas apkaimē esošā Velnezera attīrīšanu, lai paaugstinātu ūdenī esošā skābekļa daudzumu.

Vairāku mēnešu garumā veiktā ezera priekšizpēte apstiprina, ka ezera ekoloģiskais stāvoklis ir slikts un to pierāda masveida zivju slāpšana ziemās, kad izveidojas ledus. Izņēmums arī nav šī ziema, kad, izveidojoties ledus slānim, skābekļa daudzums strauji samazinājies un zivis aizgājušas bojā. Pat virsējā slānī skābekļa saturs ir divas reizes zemāks par zivīm nepieciešamo (tikai 2 miligrami litrā).

Masveida zivju slāpšana ziemā ir raksturīga barības vielām bagātos (eitrofos) ezeros – tādos kā Velnezers. Šogad izveidojusies biezā un noturīgā ledus kārta ir pastiprinājusi zivju bojāeju. Ezeru eitrofikāciju izraisa pārlieku liels barības vielu (tai skaitā fosfora) daudzums, kas skaidrojams ar izteiktu cilvēku darbības ietekmi Velnezerā. Sadaloties barības vielām, tiek patērēts skābeklis un rodas draudi ezerā dzīvojošajām zivīm.

Latvijas Hidroekoloģijas institūts ir saņēmis ziņas no satrauktiem vietējiem iedzīvotājiem par mirušām zivīm Velnezerā. Vietējo iedzīvotāju bažām, ka zivju masveida bojāeja ir saistīta ar plānotajiem ezera attīrīšanas darbiem, nav pamata, jo ezera attīrīšana vēl nav notikusi. Ezera attīrīšanu plānots sākt maijā un pašlaik norisinās priekšizpēte un sagatavošanās darbi.

Plānotā ezera attīrīšana tiks īstenota projekta TRUST ALUM gaitā, tādā veidā risinot Baltijas reģionam aktuālo ekoloģisko problēmu – eitrofikāciju. Viens no attīrīšanas ieguvumiem būs tieši skābekļa apstākļu uzlabošana.

Par ALUM metodi un darbu aktualitāti

Vēsturiskais fosfora piesārņojums veicina aļģu ziedēšanu vasarās, skābekļa daudzuma samazināšanos un ezeru aizaugšanu. Rezultātā samazinās ezeru piemērotība rekreācijai (makšķerēšana, peldēšana), mazinās bioloģiskā daudzveidība un rodas draudi iedzīvotāju veselībai zilaļģu ziedēšanas laikā.

ALUM attīrīšanas metodi plaši izmanto dzeramo ūdeņu un notekūdeņu apstrādē, bet metodes pamatā ir polialumīnija hlorīda jeb PAC pielietošana fosfora saistīšanai nogulumos. Zviedrijā ar panākumiem ALUM attīrīšanas metodi izmanto vairāk nekā 60 gadus un ir vairāki desmiti pozitīvu piemēru. Metodes priekšrocības ir ātrs rezultāts (ūdens dzidrums palielinās jau dažu dienu laikā) un ilgtermiņa pozitīva ietekme, kas var saglabāties gadiem. Velnezers izvēlēts par Baltijas mērogā pirmo ALUM metodes demonstrācijas vietu.

Kādēļ attīrīs tieši Velnezeru?

Velnezers ir beznoteces brūnezers, kas atrodas daudzstāvu māju ielokā – Rīgā, Juglas apkaimē. Ezers vienmēr bijis nozīmīgs vietējiem iedzīvotājiem. Te mazgāta veļa, peldināti zirgi, apkārtējā teritorija kādreiz izmantota lauksaimniecībai, līdz tika blīvi apbūvēta. Cilvēku darbības rezultātā ezerā nonāca lieli fosfora apjomi. Velnezera bioloģiskā daudzveidība ir noplicināta, ūdenī ir maz skābekļa un vasarās var novērot aļģu ziedēšanu. Ezera kvalitāte ir zema un tas aizaug.

Par projektu

Aktivitātes norisināsies projekta TRUST ALUM (Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam) gaitā, kurā deviņas partnerorganizācijas no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas sadarbosies ALUM metodes popularizēšanā un ieviešanā Baltijas valstīs. Vairāk par projektu – ŠEIT.

Interesenti aicināti pieteikties Rūpniecības preču tirgus demontāžā iegūto materiālu atkārtotai izmantošanai

Drīzumā plānoti demontāžas darbi Rīgas Centrāltirgus Rūpniecības preču tirgus teritorijā. Pirms demontāžas darbu sākšanas SIA “Rīgas nami” sadarbībā ar Rīgas enerģētikas aģentūru 29. februārī no plkst. 9.00-12.00 un 1. martā no plkst. 14.00-17.00 piedāvā akciju “No tirgus uz mājām – dod materiāliem jaunu dzīvi”, kurā iedzīvotājiem, biedrībām un uzņēmumiem pieteikties uz atkārtotai izmantošanai derīgiem materiāliem.

“Tik bieži izmetam lietas, kas varētu kalpot vēl ilgi. Tās nonāk atkritumu poligonā vai labākajā gadījumā – pārstrādē. Demontējot Rūpniecības preču tirgu, dosim jaunu iespēju materiāliem un iekārtām, nodrošinot to pieejamību jebkuram interesentam. Atkārtota izmantošana vai pārveidošana ļauj saglabāt un pat paaugstināt materiāla vērtību. Vēl vairāk, otrreizējo materiālu tirgus paver jaunas iespējas gan māksliniekiem un dizaineriem, gan jebkuram interesentam, kas meklē ko īpašu. Tādējādi tiek samazināts gan atkritumu apjoms, gan nepieciešamība pēc pirmreizējiem resursiem,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Viesturs Zeps.

Šī aktivitāte ļaus novērtēt sabiedrības interesi un apjaust, kādiem nolūkiem interesenti meklē materiālus, kā arī izpētīt, cik un kādi izmantošanai derīgi materiāli paliek pēc demontāžas. Tas ir sākums pieejai materiālus izmantot pēc iespējas saimnieciskāk, meklējot iespējas to atkārtotai izmantošanai pirms nodot pārstrādei vai noglabāšanai poligonā. Tādējādi tiks iegūti secinājumi turpmākiem saudzīgas demontāžas iepirkumiem, kā arī pašvaldības materiālu laukuma izveides nepieciešamībai.

“”Rīgas nami” īpašumā un apsaimniekošanā ir liels īpatsvars gan vēsturiskā mantojuma, gan vienkārši novecojošu ēku. Tāpēc mūsu izaicinājums ir rast veidu kā tās apsaimniekot vienlaikus efektīvi un ar cieņu pret vēsturi. Rūpniecības preču tirgus ēku demontāža un materiālu otrreizējā izmantošana būs nozīmīgs projekts, kurā mācīsimies lietderīgāk izmantot tos būvmateriālus, kas mums jau ir. Šis ne vienmēr ir vienkāršākais ceļš, taču, domājot par ilgtspējīgu attīstību, noteikti atbildīgākais risinājums, kurā plānojam iesaistīt arī sabiedrību,” skaidro SIA “Rīgas Nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Lai pieteiktos Rūpniecības preču tirgus apskatei un materiālu atlasei, jāaizpilda veidlapa. Papildu informācija pieejama, rakstot uz e-pastu davis.smoteks@riga.lv vai zvanot pa tālruni 28009283 (Dāvis). Izvešanai būs pieejami tikai tie materiāli, kas būs pieteikti. Pēc demontāžas pabeigšanas pieteiktos materiālus varēs saņemt 14. martā no plkst.9.00-12.00 un 15. martā no plkst.14.00-17.00. Materiālu iekraušana un transportēšana jānodrošina pašiem.

Lielas atsaucības gadījumā organizatori patur tiesības atteikt iespēju piedalīties akcijā tiem, kas pieteiksies vēlāk, kā arī ierobežot saņemto materiālu daudzumu. Akcijā iegūtos materiālus nedrīkst izmantot komerciāliem nolūkiem, t.i., pārdot, nodot pārstrādei vai izmantot komercproduktu ražošanā. Organizatori apņemas pēc iespējas saudzīgi demontēt un nodot visus pieteiktos materiālus, taču negarantē, ka tas izdosies atkārtotai izmantošanai pienācīgā kvalitātē.

Demontāžas darbus nodrošina SIA “Rīgas nami”. Materiālu pieejamību iedzīvotājiem organizē Rīgas enerģētikas aģentūra Eiropas Savienības starpreģionu sadarbības programmas URBACT IV 2021.-2027. gadam projekta “Pāreja uz aprites ekonomiku (LET’S GO CIRCULAR!)” ietvaros. Papildu informācija par projektu: https://urbact.eu/networks/lets-go-circular un https://rea.riga.lv/lv/aktualie-projekti/projekti/lets-go-circular.

Rīgā pārdēvēs Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva ielas

, ,

Rīgas dome trešdien, 21. februārī, nolēma mainīt nosaukumus Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva ielām.

“Praktiski ar šo var teikt, ka esam pārvarējuši visus viedokļu šķēršļus, lai pavisam drīz Rīgā vairs nebūtu imperiālistiskās Krievijas ideoloģiju nesoši ielu nosaukumi. Maskavas iela ir viena no centrālajām Rīgas ielām, un tās nosaukums nav pareizs signāls ne vietējai, ne starptautiskai sabiedrībai. Tās esošais nosaukums grauj mūsu nacionālo nostāju un arī valstiskumu. Rīga nes nacionālas pilsētas ideju. Un tam ir jāsaskan ar darbiem. Paldies kolēģiem, ka varējām atrast kompromisus ar jauniem ielu nosaukumiem. Tagad jāsper pēdējie administratīvie soļi, lai kartē un ēku plāksnēs parādās jaunie ielu nosaukumi,” norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Maskavas ielu pārdēvēs pamatā par Latgales ielu, kas ir vēsturiskais kādreizējais šīs ielas nosaukums. Taču tā kā Rīgā jau ir neliela iela, kas nosaukta par Latgales ielu un arī šai ielai ir nepieciešams jauns atbilstošs un ar Latgali saistīts nosaukums, tādēļ esošo Latgales ielu pārdēvēs par Jāņa Klīdzēja ielu. Jānis Klīdzējs bija latviešu rakstnieks un dzejnieks no Latgales, pēc viņa romāna “Cilvēka bērns” motīviem uzņemta populārā režisora Jāņa Streiča tāda paša nosaukuma filma. Savukārt, nelielo Maskavas ielas sākumposmu no 13. janvāra ielas līdz Salu tiltam (Lāčplēša ielai) pārdēvēs par Lastādijas ielu. Tas pamatā tiek darīts iedzīvotāju drošības dēļ, lai operatīvajiem dienestiem nebūtu kļūdaini izsaukumi uz iepriekšējām adresēm.

Puškina ielu pārdēvēs par izcilā latviešu valodnieka Kārļa Mīlenbaha ielu, Turgeņeva ielu – par izcilā latviešu gleznotāja Vilhelma Purvīša ielu, Ļermontova ielu – par latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa ielu, Gogoļa ielu – par ievērojamās latviešu žurnālistes, izdevējas un sabiedriskās darbinieces Emīlijas Benjamiņas ielu, bet Lomonosova ielu pārdēvēs par Valērijas Seiles ielu, kas bija pirmā sieviete Latvijas valdībā.

Savukārt Tipogrāfijas ielu pārdēvēs par Augusta Spariņa ielu – militārista (lidotāja) vārdā, kas piedalījies Bermonta armijas izdzīšanā no Pārdaugavas, dzimis un dzīvojis Torņakalnā un bijis Lāčplēša ordeņa kavalieris.

E. Ratnieks norāda, ka jaunie nosaukumi pierāda, ka gadiem nav doti nosaukumi par godu izcilībām Latvijas vēsturē – cilvēkiem, kas veidojuši mūsu latvisko identitāti. Šie nosaukumi savā ziņā ir goda atdošana šiem cilvēkiem par to uzdrīkstēšanos un sasniegumiem mūsu tautas attīstībā.

Izstrādāti vienoti kritēriji īslaicīgo tirdziņu dizainam

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izstrādājis vienotus kritērijus īslaicīgo jeb tā dēvēto “pop-up” tirdziņu dizainam. Kritēriji izstrādāti, uzklausot tirdziņu organizatorus un dalībniekus, kā arī izprotot to iespējas. Ieviestie kritēriji būs spēkā līdz brīdim, kad Rīgas pašvaldībai tiks izstrādāts un ieviests pilsētas dizaina kods.

Īslaicīgo tirdziņu dizaina prasības izstrādātas diviem teritoriju veidiem – Rīgas vēsturiskajam centram un ārpus tā. Rīgas vēsturiskā centra kritēriji paredz baltas un gaišu pasteļtoņu vienslīpju, divslīpju un četrslīpju nojumes. Tāpat ir vēlams vienojošs tirdzniecības vietu noformējuma elements. Savukārt Vecrīgā, t.sk. Kaļķu/Vaļņu ielā, un citās vietās, kā arī Vērmanes dārzā, Esplanādē un Kronvalda parkā īslaicīgo tirdziņu dizains ir baltas nojumes ar obligātu, vienojošu tirdzniecības vietas noformējuma elementu, atbilstoši tirdziņa identitātei.
Ārpus Rīgas vēsturiskā centra kritēriji paredz vienslīpju, divslīpju un četrslīpju nojumes jebkādā krāsā. Savukārt pie tirdzniecības centriem prioritāri jāsaglabā jau iedibinātā individuālā identitāte, bet organizējot jaunus tirdziņus, tonāli tā jāintegrē ēkas vizuālajā identitātē.

Plašāk ar informāciju par īslaicīgo tirdziņu vadlīnijām iespējams iepazīties šeit.

Pilsētas attīstības departaments novērtē un izsaka atzinību tirdziņu organizatoriem, kuri ieviesuši vienotu vizuālo identitāti, atbilstoši Rīgas valstspilsētas ārtelpas prasībām. Tā ir kalpojusi kā labs paraugs citiem organizatoriem ne tikai Rīgā, bet arī citviet reģionos.

Kritēriji īslaicīgo tirdziņu dizainam

Rīgas pašvaldība aicina pieteikties līdzfinansējumam ēku siltināšanas dokumentācijas izstrādei

Lai veicinātu māju īpašnieku lēmumu pieņemšanu un samazinātu finansiālo slogu māju siltināšanas procesā, arī šogad Rīgas pašvaldība piedāvā iespēju pieteikties programmai, kas līdzfinansē mājas energosertifikāta un/vai tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādi daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanai.

Energosertifikāta un tā pielikumu izstrādei pašvaldības līdzfinansējums ir 70 % apmērā no tā izmaksām, bet ne vairāk kā 800 eiro. Tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādei līdzfinansējums ir 70 % apmērā no atzinuma izmaksām, bet ne vairāk kā 1100 eiro. Vienlaicīgi var pieteikties gan mājas energosertifikāta, gan tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādes dokumentu līdzfinansējumam. Atbalsts mājai tiek piešķirts vienu reizi par katru tehniskās dokumentācijas veidu. Ja uz zemes vienības ir divas vai vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, tad pieteikties līdzfinansējumam var iesniedzot atsevišķus pieteikumus par katru māju.

Līdzfinansējumam var pieteikties, ja daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā un ir nodota ekspluatācijā līdz 1993. gadam vai neatkarīgi no ekspluatācijas nodošanas gada tās apkures patēriņa (kWh/m2) references līmenis ir F klase; daudzdzīvokļu dzīvojamā māja ir klasificēta kā ēka, kurā ir vismaz trīs dzīvokļi; daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai ir izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība, kas veic mājas pārvaldīšanu, vai arī iedzīvotāji ir noslēguši līgumu par mājas kopīpašumā esošās daļas apsaimniekošanu, izņemot gadījumus, kad daudzdzīvokļu dzīvojamā māja pieder vienam īpašniekam.

Līdzfinansējumu izmaksā pēc tam, kad mājas tehniskā dokumentācija ir izstrādāta un pašvaldībai ir iesniegti dokumenti, kas apliecina maksājumu par sniegto pakalpojumu.

Ar programmas nolikumu un iesniedzamajiem dokumentiem iespējams iepazīties šeit: https://renove.lv/eku-atjaunosana/atbalsta-formas-un-iespejas/. Līdz šim izmaksāto līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskās dokumentācijas izstrādei saraksts pieejams šeit: https://rea.riga.lv/lv/lapas/energoefektivitate.

Līdzfinansējuma programmu administrē Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas enerģētikas aģentūra.”

Rīgas enerģētikas aģentūra ir atbalsta punkts katram iedzīvotājam, kurš vēlas atjaunot savu mājokli, pieteikties līdzfinansējumam, izmantot atjaunīgos energoresursus vai mainīt siltumapgādes iekārtas, vai arī dibināt biedrību. Bezmaksas konsultācijām iespējams pieteikties: https://renove.lv/eku-atjaunosana/ka-renove-lv-var-jums-palidzet/ vai zvanot uz tālruni +37167012437.

Uzsāks transporta un mobilitātes attīstības plānojuma izstrādi Rīgas vēsturiskajam centram un tā aizsardzības zonai

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pirmdien, 12. februārī, atbalstīja ieceri uzsākt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas (RVC AZ) transporta un mobilitātes attīstības plānojuma izstrādi turpmākajiem 25 gadiem.

Transporta sistēma un ielu tīkls pilsētā ir galvenais infrastruktūras elements, kas nodrošina tās funkcionēšanu un mobilitāti, tādēļ, izstrādājot jauno RVC AZ teritorijas plānojumu, tajā paredzēts nostiprināt detalizētu šīs teritorijas transporta infrastruktūras un mobilitātes attīstības plānojumu turpmākajiem 25 gadiem. Tas nodrošinās ilgtspējīgu RVC AZ teritorijas un transporta sistēmas attīstību, palielinot transporta sistēmas efektivitāti un samazinot tās negatīvo ietekmi uz vidi un iedzīvotājiem.

RVC AZ transporta infrastruktūras un mobilitātes attīstības tematisko plānojumu paredzēts izstrādāt līdz 2025. gada beigām, izpētot esošo transporta sistēmu un normatīvos aktus, analizējot attīstības potenciālu, modelējot transporta intensitāti un plūsmas, un izstrādājot transporta un mobilitātes attīstības plānu. Transporta un mobilitātes attīstības plānā paredzēts iekļaut risinājumus un priekšlikumus kā attīstīt ielu tīklu, gājēju telpu, velotransportu un mikromobilitāti, sabiedriskā transporta, ūdenstransporta, dzelzceļa transporta (kravu un pasažieru) un autotransporta infrastruktūru, kur izbūvēt transportlīdzekļu novietnes un kā organizēt satiksmi Vecrīgā.

Visos tematiskā plānojuma izstrādes posmos plānots iesaistīt arī sabiedrību, tā nodrošinot informācijas pieejamību, caurskatāmību un iespēju iedzīvotājiem izteikt savu viedokli.

Plānojumā izstrādē pašvaldība sadarbosies ar nozares ekspertiem, Satiksmes ministriju, VSIA “Latvijas valsts ceļi”, VAS “Latvijas dzelzceļš”, VSIA “Autotransporta direkcija”, SIA “Rīgas satiksme”, Rīgas Brīvostas pārvaldi, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, AS “Pasažieru vilciens”, nevalstiskajām organizācijām, kaimiņu pašvaldībām u.c.

Par plānojuma īstenošanu vēl lems Rīgas domes sēdē. Par tā izstrādi atbildīgs Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.