Arhīvs birkai: Pilsētvide

Zemessargi veiks mācību uzdevumus Biķernieku mežā

Svētdien, 27. jūlijā, Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem (AMII) rota īstenos apmācību pārgājienu Biķernieku meža apkaimē, lai pilnveidotu un uzturētu iemaņas efektīvai darbībai šķēršļotā apvidū.

Zemessardzes 1. Rīgas brigādē karavīru un zemessargu militārās apmācības process tiek organizēts nepārtraukti visa gada garumā, veicot dažādus taktiskos uzdevumus gan vasaras, gan ziemas periodos. Regulāro plānveida mācību laikā karavīri uzlabo savu gatavību Zemessardzes vienību atbildības teritoriju aizsardzībai un stiprina prasmes aizsargāt Latviju dažādās situācijās.

Iedzīvotāju ievērībai!

Apmācību laikā zemessargi būs pilnā kaujas ekipējumā, taču neveiks darbības ar skaņas imitācijas līdzekļiem vai mācību munīciju. Pateicamies iedzīvotājiem par atbalstu Latvijas aizsardzības stiprināšanā.

Par Zemessardzes dienestu

Zemessardzes kandidātam jābūt Latvijas pilsonim no 18 gadu vecuma, ar valsts valodas zināšanām un ar atbilstošu veselības stāvokli. Ar kandidātu prasībām var iepazīties Zemessardzes mājaslapā www.zs.mil.lv.

Aicinām iepazīties ar informāciju par iespējām dienēt Zemessardzē tīmekļvietnes www.klustikaravirs.lv sadaļā “Dienests Zemessardzē”. Plašāku informāciju par dienestu var iegūt, zvanot uz tālruņa numuru 1811 vai rakstot uz e-pasta adresi esizemessargs@mil.lv.

Būt gatavam rītdienai nozīmē visu uzsākt šodien. Esi savas zemes sargs – stājies Zemessardzē!

 

Mīlgrāvī taps rotaļu laukums dažāda vecuma bērniem

Šonedēļ Mīlgrāvī, Lēdurgas ielā 18B, sākti būvdarbi pie jauna rotaļu laukuma izveides, ko plānots pabeigt līdz 2025. gada rudenim. Projekts tiek īstenots ar Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta atbalstu.

Izvēlētā teritorija Mīlgrāvī, Lēdurgas ielā 18B ir pašvaldībai piederošs zemesgabals, kur plānots uzlabot apkārtnes infrastruktūru, dodot ģimenēm ar bērniem iespēju veselīgai un patīkamai laika pavadīšanai. Gar Lēdurgas ielu plānots iestādīt košumkrūmus, kas kalpos kā nožogojums.

Jaunais rotaļu laukums būs apgaismots, lai apkaimes bērni varētu droši un aktīvi pavadīt brīvo laiku svaigā gaisā arī vakaros un gada tumšajā periodā.

Laukumā būs trīs rotaļu zonas un viena kāpelēšanas zona, kas paredzētas dažādām bērnu vecuma grupām.

Rotaļu laukumā plānots uzstādīt soliņus un atkritumu urnas, dažāda veida šūpoles – ar aizsargbarjeru pašiem mazākajiem, lielās šūpoles vecākiem bērniem, līdzsvara šūpoles, atsperu šūpoles, kā arī šūpoles “Stārķa ligzda”. Tajā atradīsies arī rotējošā tīkla piramīda un karuselis.

Visas rotaļu iekārtas izgatavotas no robīnijas koksnes. Tāpat visi laukuma elementi būs viegli kopjami un apkalpojami remontam. Rotaļu elementu drošības zonās kā segums izvēlētas smiltis.

Ērtībām un tīras vides uzturēšanai tiks uzstādīts informatīvais dēlis ar rotaļu laukuma lietošanas noteikumiem.

Rotaļu laukums Mīlgrāvī dos bērniem drošu, attīstošu un aizraujošu vidi aktīvai atpūtai, kur bērni varēs mācīties un veidot sociālās iemaņas ar vienaudžiem.

Projektēšanas un būvniecības darbus veic SIA “Fixman”.

 

Sākusies krustojumu pārbūve Skanstes ielā

Sākusies krustojumu pārbūve Skanstes ielā, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Pārbūves rezultātā paredzēts izveidot drošu un ērtu infrastruktūru.

Būvprojektu paredzēts īstenot četrās kārtās:

  1. kārtā paredzēta Skanstes un Zirņu ielas krustojuma pārbūve;
  2. kārtā paredzēta gājēju un velosipēdu infrastruktūra Skanstes un J.Daliņa ielas krustojuma tuvumā;
  3. kārtā paredzēta gājēju un velosipēdu ceļa izbūve Skanstes ielā, posmā no Sporta ielas līdz Zirņu ielai, un rekomendējošo velosipēdu joslu izbūve Sporta ielā, posmā no Skanstes ielas līdz Lapeņu ielai;
  4. kārtā paredzēta gājēju ceļa izbūve Skanstes ielā posmā no Sporta ielas līdz Zirņu ielai.

Papildus krustojuma pārbūvei, tiks izbūvēts gājēju un velosipēdu celiņš gar jaunizbūvēto Skanstes parku, vietā kur pašlaik nav šādas infrastruktūras un tas tiks savienots ar gājēju celiņiem, kuri pašlaik beidzas pie ‘’Skanste city” biroju kompleksa un ‘’Luminor’’ bankas.

Būvdabu rezūltātā tiks izveidota droša un ērta infrastruktūra, tādā veidā nodrošinot cilvēkiem ērtu nokļūšanu no Skanstes virsotņu puses, ‘’Skanste city” biroju kompleksa puses un ‘’Luminor’’ bankas puses uz jaunizbūvēto parka teritoriju.

Darbus veic ceļu būves firma SIA “BINDERS”, kopējā līgumsumma projekta realizācijai ir 1,2 miljoni eiro.

 

Pagarinās satiksmes ierobežojumus Keramikas, Tekstilnieku, Silikātu un Gaigalas ielas posmos

Turpinoties pilsētas sabiedriskā transporta savienojuma punkta izbūvei dzelzceļa stacijā – Bolderāja, no 26. jūlija līdz 29. jūlijam slēgs transportlīdzekļu satiksmi Keramikas ielas posmā no ēkas Silikātu ielā 1K-3 līdz Tekstilnieku ielai un Tekstilnieku ielā pirms krustojuma ar Silikātu ielu.

Tāpat minētajā laika periodā transportlīdzekļu satiksmi ierobežos Silikātu ielas posmā no ēkas Silikātu ielā 4 līdz dzelzceļa pārbrauktuvei, satiksmi regulējot ar luksoforu, un Gaigalas ielas posmā no Silikātu ielas līdz Finiera ielai.

Par darbu veikšanu atbildīgajiem uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielas posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, operatīvā transporta satiksmi, kā arī sabiedriskā transporta satiksmi, pagaidu pieturvietu izveidi un izvietot slēgtajās pieturvietās informāciju par pieturvietas slēgšanu, kā arī norādi par tuvākās pieturvietas atrašanās vietu un izvietot pagaidu pieturvietās pagaidu kustības sarakstus.

Daugavgrīvas krasta nostiprinājuma dambis atkal atvērts gājējiem un velobraucējiem

Šonedēļ pabeigti Daugavgrīvas krasta nostiprinājuma daļas remontdarbi, atjaunojot nākamo no vairāk nekā 500 metru garā BKRR dambja posmiem, un vēsturiskais dambis atkal pieejams gājējiem un velosipēdistiem.

Darbu veicējs uzņēmums SIA “Asfaltbūve” dambja remontu ir paveicis pirms termiņa. Neskatoties uz to, ka šis izrādījās vissarežģītākais no līdz šim atjaunotajiem dambja posmiem, plānoto 3 mēnešu vietā darbi tika paveikti uz pusi īsākā laikā.

“Zinot, cik daudz pilsētnieku apmeklē dambi vasaras mēnešos, centāmies darbus paveikt maksimāli īsākā laikā, lai pēc iespējas ātri atjaunotu apmeklētāju pieeju dambim un Rietumu molam,”

stāsta SIA “Asfaltbūve” projektu vadītājs Mārtiņš Lavrinovičs.

Remontdarbu ietvaros pēc Rīgas brīvostas pārvaldes pasūtījuma tika veikta dambja dzelzsbetona plākšņu demontāža 80 metru garumā un izveidota jauna krasta stiprinājuma pamatne. Dambja nostiprināšanai tika izmantotas aptuveni 300 automašīnu kravas ar Latvijas laukakmeņiem. Projekta ietvaros tiek sakārtota arī pieguļošā teritorija, nodrošinot drošu un ērtu gājēju un velobraucēju pārvietošanos dambja atjaunotajos posmos.

Ik gadu ūdens līmeņa celšanās ietekmē tiek zaudēti vairāki metri sauszemes krasta līnijas, tāpēc Rīgas ostai ir būtiski turpināt krasta nostiprināšanas darbus. Pirms remonta vēsturiskā dambja posms atradās avārijas stāvoklī. Aizvadītā gada vētru un jūras līmeņa celšanās radītā ietekmē daļa no dambja konstrukcijas pamatnes bija izskalota, daudzviet bija bojātas un salūzušas arī betona seguma plāksnes.

Pirmos BKKR dambja konstrukcijas pārbūves darbus pēc rudens vētru un jūras līmeņa izmaiņu radītiem postījumiem Rīgas brīvostas pārvalde veica jau 2020. gadā, atjaunojot nostiprinājuma līniju gandrīz 200 metru garumā. 2022. gadā ar laukakmeņu un granītu krāvumiem nostiprināti vēl 100 metri no dambja konstrukcijas. Šovasar darbi tika turpināti – atjaunojot nākamo posmu no vēsturiskā dambja konstrukcijas 80 metru garumā.

BKRR dambis kā krasta stiprināšanas būve celts 1997.gadā. Tā uzdevums – aizsargāt sauszemes un ostas teritoriju no krasta erozijas un iespējamiem pārplūšanas draudiem. Vienlaikus tā ir iedzīvotāju iemīļota pastaigu vieta nokļūšanai uz netālu esošo Rietumu molu, kas šobrīd, pēc darbu pabeigšanas, atkal ir droša un pieejama vieta rīdzinieku atpūtai.

Autors: Rīgas brīvostas pārvalde

 

Rīdziniekiem bezmaksas sporta nodarbības brīvā dabā pieejamas arī jūlijā un augustā

, , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Ņemot vērā lielo iedzīvotāju interesi un atsaucību, Rīgas pašvaldība pagarina iespēju piedalīties bezmaksas sporta nodarbībās galvaspilsētas apkaimēs līdz 23. augustam.

Ar mērķi veicināt fiziskās aktivitātes un veselīgu dzīvesveidu katru nedēļu ikvienam Rīgas iedzīvotājam ir iespēja piedalīties brīvdabas treniņos, uzlabot savu fizisko sagatavotību un aktīvi pavadīt laiku.

Bezmaksas treniņi notiek 20 apkaimēs – Torņkalnā, Āgenskalnā, Iļģuciemā, Daugavgrīvā, Grīziņkalnā, centrā, Imantā, Zolitūdē, Mežciemā, Juglā, Ķengaragā, Pļavniekos, Ziepniekkalnā, Latgales apkaimē, Mangaļsalā, Vecmīlgrāvī, Sarkandaugavā, Mežaparkā, Teikā, Purvciemā.

Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Sporta nodarbību grafiks pieejams – ŠEIT.

Aicinām izvēlēties sev ērtāko lokāciju, ņemt līdzi sporta apģērbu un pozitīvu attieksmi – tiekamies treniņos!

Nodarbības tiek īstenotas ar Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu.

 

Rīgas centrā sākta apjomīga koku stādīšana

Šovasar Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments īsteno vērienīgu un tehniski sarežģītu projektu – jaunu koku stādīšanu galvaspilsētas vēsturiskajā centrā. Desmit galvaspilsētas ielās paredzēts iestādīt 42 dažādu sugu kokus, bagātinot pilsētvides zaļo infrastruktūru un uzlabojot dzīves kvalitāti centra iedzīvotājiem un apmeklētājiem.

“Rīga jau šobrīd ir starp zaļākajām Eiropas galvaspilsētām, un mūsu mērķis ir pilsētas zaļās zonas ne tikai saglabāt, bet arī paplašināt. Koku stādīšana pilsētas centrā ir rūpīgi plānots ieguldījums gan vēsturiskā centra ainavas atdzīvināšanā, gan rīdzinieku veselīgai ikdienai,”

pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Šobrīd darbu veicējs – uzņēmums “Labie koki” – stādīšanas darbus jau ir pabeidzis Ganu, Stabu un Krišjāņa Valdemāra ielās. Jaunus kokus tuvāko nedēļu laikā stādīs arī Artilērijas, Tērbatas, Pulkveža Brieža, Lāčplēša, Merķeļa, Elizabetes un Baznīcas ielās.

Koku stādīšana Rīgas centrā prasa rūpīgu izpēti un projektēšanu, jo ielu telpas ir piesātinātas ar virszemes un pazemes inženierkomunikācijām. Katram no stādīšanas punktiem izstrādāti un saskaņoti būvprojekti – kopumā 16. Tehniskie risinājumi pielāgoti katras vietas specifikai, un atsevišķās vietās stādīšana norit nakts stundās, lai netraucētu satiksmi.

Stādīšanu uzrauga sertificēts arborists. Tiek stādīti dižstādi ar stumbra apkārtmēru 20–25 cm 1 metra augstumā, izmantojot īpaši pielāgotus augsnes substrātus, sakņu enkurojumus un TreeParker sistēmas – modulāras pazemes konstrukcijas, kas aizsargā koku sakņu zonu no sablīvēšanās, nodrošinot pietiekamu vietu, gaisu un mitrumu koka augšanai. Šādas sistēmas tiks izmantotas vietās ar ierobežotu zaļo zonu, piemēram, Elizabetes un Valdemāra ielās, kur koki jāsargā no pilsētvides slodzēm.

“Rīgā koku stādīšana vairs nav vienkāršs process – tā kļuvusi par inženiertehnisku uzdevumu. Blīvi apdzīvotās teritorijās jāizmanto īpašas metodes, kas nodrošina koka augšanu pat zem ceļiem un ietvēm. Ir patiess gandarījums, ka šādas mūsdienīgas tehnoloģijas tiek izmantotas arī Rīgā, un tas ir solis pretim ilgtspējīgākai pilsētvides attīstībai,”

uzsver SIA “Labie koki” vadītājs Edgars Neilands.

Mājokļu un vides departaments gada pirmajā pusē pilsētas ielās iestādījis jau teju 100 dižstādu un koku stādīšanu turpinās arī rudenī. Tāpat kokus stāda arī citas pašvaldības struktūrvienības un uzņēmumi. Piemēram, SIA “Rīgas meži” parkos šogad iestādīja 50 kokus un vēl tikpat plāno iestādīt rudenī. Īpašuma departaments plāno iestādīt 75 kokus Uzvaras parkā, Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde plāno iestādīt vairākus simtus koku Mūkusalas krastmalā un jaunajos mobilitātes punktos pie dzelzceļa stacijām, bet Ārtelpas un mobilitātes departaments stādīs kokus Zolitūdes piemiņas vietā, Skanstes ielā, J. Čakstes gatvē un pie jaunās veloinfrastruktūras projektiem.

 

Sākusies veloceļa izbūve maršrutā Rīga – Babīte – Piņķi

, , ,

Sākusies reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Rīga – Babīte – Piņķi. Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs posmā no Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojuma līdz Nameja krastmalai un tās kopgarums būs 7,3 km. Būvdarbus plānots pabeigt 2026. gada būvsezonā.

Projekta ietvaros izbūvējamā veloinfrastruktūra pieslēgsies jau esošajam Rīgas veloinfrastruktūras tīklam, savienojot Nameja krastmalu, pie Zunda kanāla, ar Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojumu, tādējādi veidojot savienojumu ar veloceļu, kas ved uz Babīti un Piņķiem. Savukārt Nameja krastmalā, atsevišķa projekta ietvaros, paredzēta jauna gājēju un veloinfrastruktūras tilta pār Zunda kanālu izbūve, līdz ar to nākotnē no Rīgas centra pa drošu un mūsdienīgu veloinfrastruktūŗu būs iespējams nokļūt līdz Ķīpsalai un tālāk līdz pat Babītei un Piņķiem. Tomēr jau šobrīd, pēc būvdarbu pabeigšanas, izbūvētais veloceļš veidos būtisku Pārdaugavas apkaimju savienojumu, savienojot Imantu, Dzirciemu, Zasulauku un Āgenskalnu.

Realizējot būvprojektu, daļā maršruta paredzēts izbūvēt jaunu veloinfrastruktūru un daļā – pārbūvēt esošo. Tāpat, lai nodrošinātu drošu krustojumu šķērsošanu, atsevišķos krustojumos veiks pārbūves darbus. Jaunā veloinfrastruktūra virzīsies pa Slokas ielu, Dammes ielu, Anniņmuižas bulvāri, Bebru ielu, Kurzemes prospektu, Jūrmalas gatvi, Kandavas ielu, Daugavgrīvas ielu un Durbes ielu.

Atbilstoši projektam, plānots, ka aptuveni divu kilometru garumā – Dammes ielā, Anniņmuižas bulvārī un Jūrmalas gatvē izbūvēs velosipēdu ceļu. Gandrīz piecu kilometru garumā plānots izbūvēt gājēju ietvi un trīs metru platu veloceļu, kas atradīsies blakus viens otram un būs atdalīti ar slīpu apmali un atšķirīgu segumu. Savukārt Jūrmalas gatves posmā no Anniņmuižas bulvāra līdz Kurzemes prospektam izbūvēs velo ielu. Velo ielā priekšroka visas ielas platumā būs velosipēdistiem, nodrošinot nepārtrauktu velosatiksmes maršrutu un saglabājot iespēju piekļūt teritorijai piegulošajiem īpašumiem.

Izbūvējot veloinfrastruktūru – uzlabojumi arī gājējiem

Projekta ietvaros atsevišķos krustojumos veiks pārbūves un satiksmes mierināšanas darbus, tādējādi būtiski uzlabojot gājēju drošību. Piemēram, Dammes un Slokas ielas krustojumā sašaurinās brauktuvi, krustojumu pacels ar ātrumvaļņa pieeju un izbūvēs jaunu gājēju pāreju, Anniņmuižas bulvāra un Dammes ielas krustojumā – samazinās joslu skaitu, izveidos drošības saliņu gājējiem un velobraucējiem, kā arī veidos paceltu gājēju pāreju, Anniņmuižas bulvāra un Bebru ielas krustojumu pārveidos par mazu rotācijas apli, samazinot joslu skaitu krustojuma zonā un nodrošinot brauktuves šķērsojumu ne vairāk kā pa vienu joslu. Tāpat uzlabojumi gaidāmi Anniņmuižas bulvāra, Jūrmalas gatves un Imantas 7. līnijas krustojumā – krustojumu aprīkojot ar luksoforiem, Jūrmalas gatves un Kurzemes prospekta krustojumā – krustojuma zonā sašaurinās joslas.

Būvprojekta risinājums ir veidots tā, lai maksimāli saglabātu esošo koku stādījumu. Koku ciršana paredzēta tikai gadījumos, ja nav iespējami citi alternatīvi risinājumi. Realizējot būvprojektu, plānots izcirst 256 kokus, no kuriem daudzi ir arī nokaltuši vai bojāti un nevērtīgi. Izcirsto koku vietā iestādīs 126 jaunus kokus, vairāk kā 3900 krūmus un vairāk kā 13 000 citus apstādījumus. Projekta ietvaros arī Slokas ielas koku alejā plānots nocirst 22 kokus, bet to vietā iestādīs vairāk nekā 20 jaunus kokus – dižstādus.

Visa posma garumā ir plānotas vairākas atpūtas vietas, kas būs aprīkotas ar soliem, atkritumu urnām un velo novietnēm. Tāpat atsevišķās atpūtas vietās būs pieejams dzeramā ūdens krāns un velo remonta stacija. Atpūtas vietas plānotas aptuveni 150 līdz 400m attālumā viena no otras.

Veloceļa vizualizācijas skatāmas –  ŠEIT.

Darbus veic piegādātāju apvienība “VIA un VIANOVA”, kopējā līgumsumma projekta realizācijai ir 13,2 miljoni eiro.

Iepriekš jau ziņots, ka reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Babīte – Piņķi ir tikai viens no trīs šāda veida projektiem, kas ir iekļauti kā daļa no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANM plāns). Šobrīd pārējos divos maršrutos, virzienā Rīga – Ulbroka un virzienā Rīga – Ķekava turpinās aktīva būvniecība.

 

Rīgā krāšņi zied pilsētas pļavas

, , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Rīgas dome sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu un aktīvajiem iedzīvotājiem – apkaimju biedrībām un savvaļas sēklu vācējiem – jau piekto gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – Latvijas savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai, kas tagad krāšņi uzziedējušas un priecē gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus.

Šogad pļavas tiks veidotas piecās jaunās vietās Rīgā – Skanstes parkā, Uzvaras parka atjaunotajā daļā, Buļļupes promenādē, Ķīpsalā pretim Rīgas Tehniskās universitātes peldbaseinam kā arī divas pilsētas pļavu teritorijas tiks izveidotas Latvijas Universitātes Akadēmiskā centrā. Līdz ar jaunajām savvaļas augu oāzēm Rīgas pilsētas pļavu tīklā jau būs vairāk nekā 40 teritorijas ar kopējo platību aptuveni 16 hektāri.

Jauno pilsētas pļavu ierīkošanā tiks izmantotas dažādas dabisko zālāju atjaunošanas metodes – sugām bagātas zāles pārnese no dabas lieguma “Vecdaugava ” dabiskajiem zālājiem, vietējo savvaļas augu sēklu sēšana un stādu stādīšana.

Urbānās vides loma dabas daudzveidības saglabāšanā turpina pieaugt, arī šādas teritorijas nereti kalpo kā vietējo savvaļas augu patvērumu vietas. Pilsētas pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz Latvijas dabai raksturīgo augu iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu – lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa saistīšanu augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns.

Pilsētas pļavas tiek pļautas ne biežāk kā divas reizes sezonā, turklāt paredzot visa nopļautā materiāla izvākšanu. Regulāra pļaušana jānodrošina vienīgi gar brauktuvēm, ietvēm un gājēju ceļiem. Līdz maija beigām lielākajā daļā pilsētas pļavu tika veikta pirmā pļaušanas reize. Agrā pļauja nepieciešama, lai ierobežotu nevēlamās ekspansīvās sugas – kamolzāli, vārpatu, aireni, gārsu, nātri – nodrošinot labākus augšanas apstākļus sētajiem pļavas augiem. Otrā pļaujas reize tiek organizēta pēc augu noziedēšanas, vasaras beigās, lai nepieļautu kūlas veidošanos.

Papildus teritorijas pļaušanai Pilsētas pļavās notiek arī invazīvo sugu – Kanādas zeltslotiņas, cirtainās skābenes, daudzlapu lupīnas un austrumu dižpērkones – ierobežošana, izrokot nevēlamos augus un nepieļaujot to ziedēšanu.

  Visas pilsētas pļavas redzamas interaktīvajā kartē – ŠEIT.

Katru gadu Pilsētas pļavās Latvijas Dabas fonda eksperti veic veģetācijas monitoringu, pēc kurā ievāktajiem datiem ir redzama izteikta pozitīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Gandrīz visās pļavās kopš to ierīkošanas ticis konstatēts esošo augu sugu daudzveidības pieaugums, ar izteikti vietējās floras pārsvaru. Daudzās no teritorijām, kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas pļavā, Dreiliņkalna pļavā, Imantas tirgus pļavā, Jūrmalas gatves pļavā un Juglas promenādes pļavā tikušas fiksētas arī bioloģiski vērtīgo zālāju indikatorsugas.

Pilsētas pļavu projekts tika sākts 2021. gadā projekta “urbanLIFEcircles” gaitā ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas.

Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas. Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, un tas norisināsies līdz 2027. gadam ar minimālo sasniedzamo mērķi – 45 pilsētas pļavu teritorijas ar kopējo platību 15ha. Šogad pilsētas pļavu kopējais skaits ir 44 teritorijas, ar kopējo platību 16 ha.

 

Rīdzinieki karstajā laikā aicināti veldzēties pludmalēs un pie strūklakām

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus un pilsētas viesus vasaras karstajā laikā veldzēties peldvietās vai pie strūklakām, kā arī izmantot iespēju iegūt tīru dzeramo ūdeni brīvpieejas uzpildes vietās jeb tā dēvētajos brīvkrānos.

Peldvietas

Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī, kur izvietoti glābšanas posteņi, un 19 aktīvās atpūtas zonas pie ūdens, taču pie tām nedežurē glābēji. Peldsezonas laikā reizi mēnesī tiek veikts peldūdens kvalitātes monitorings – peldūdens mikrobioloģisko testēšana. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Pēdējās veiktās analīzes liecina par labu ūdens kvalitāti visās peldvietās.

Iedzīvotājiem jārēķinās, ka Rīgas jūras līča peldvietās norit darbi vēja postījumu novēršanā un var nebūt izmantojama daļa infrastruktūras.

Peldsezonas laikā peldvietu un aktīvās atpūtas zonu teritorijās tiek nodrošināta patstāvīga teritoriju uzturēšana – atkritumu savākšana un izvešana, zāliena pļaušana, piebraucamo ceļu un gājēju ietvju uzturēšana, apstādījumu kopšana, labiekārtojuma elementu uzturēšana, atjaunošana, peldvietās tiek veikta smilts virskārtas irdināšana.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama – ŠEIT.

Strūklakas

Rīgas pašvaldības pārraudzībā ir 13 strūklakas – desmit stacionārās un trīs peldošās, kas nodotas apsaimniekošanā uzņēmumam “Rīgas meži”.

Visas strūklakas, kas atrodas “Rīgas mežu” apsaimniekošanā, šobrīd darbojas, un karstākajās dienās to stāvoklis tiek uzraudzīts pastiprināti. Katru dienu tiek veikts vizuāls strūklaku un baseinu ūdens kvalitātes novērtējums, savukārt piesārņojuma mērījumi tiek veikti vismaz reizi nedēļā.

Sezonas laikā strūklakas, kas izvietotas slēgtos jeb tā dēvētajos bradājamajos baseinos, tiek regulāri tīrītas. Tāpat uzņēmuma darbinieki operatīvi reaģē uz iedzīvotāju sniegto informāciju par iespējamu piesārņojumu kādā no objektiem. Šobrīd īpaši aktīva ir kļavu un liepu augļkopu krišana, kas var radīt iespaidu par baseinu piesārņojumu. Taču tas ir dabisks un īslaicīgs process, kas nerada apdraudējumu veselībai.

“Rīgas meži” aicina iedzīvotājus – īpaši ģimenes ar bērniem – atbildīgi izturēties pret strūklakām un bradājamajiem baseiniem. Lūgums nemest ūdenī svešķermeņus, piemēram, smiltis, un neļaut bērniem rotaļāties tajās ūdenstilpnēs, kurās redzams piesārņojums.

Līvu laukumā ir iedarbināti ūdens smidzinātāji. Tās ir nelielas strūklakas, kas paredzētas, lai ikviens varētu uz brīdi atvēsināties, ejot cauri Vecrīgai. Šādas pat strūklakas, ja būs nepieciešams, nākamnedēļ tiks uzstādītas arī Mežaparkā pie Dziesmusvētku estrādes.

Pilsētnieki, it īpaši ģimenes ar bērniem, iecienījuši Rīgas lielāko strūklaku – pie Kongresu nama un divas strūklakas ar baseiniem Esplanādē.

Vērmanes dārzā atrodas Rīgas lepnums – vecākā strūklaka “Gadalaiki”. Tās skulptūra tika izgatavota Berlīnē un uzstādīta 1869. gadā un bija tolaik greznākais šāda tipa dekoratīvais tēlniecības darbs pilsētā. Orģinālo skulptūru, kas bija cietusi vandālisma rezultātā, 1972. gadā nācās demontēt. Tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja kopiju, ko pašvaldība uzstādīja 1978. gadā.

Viena no slavenākajām Rīgas strūklakām – “Nimfa” – atrodas pie Latvijas Nacionālas Operas. Šī tēlnieka Augusts Folca 1887. gadā veidotā strūklaka ir Valsts nozīmes mākslas piemineklis. Strūklakas skulptūru bronzas kopiju 1986. gadā izveidoja tēlniece Mirdza Lukaža, orģināls glabājas Rundāles pilī.

Arī dekoratīvais baseins Grīziņkalnā pie skulptūras “Lutausis” un rekonstruētais Ziedoņdārza baseins vasaras karstajās dienās lieliski iepriecinās un atveldzēs lielus un mazus. Ziedoņdārzā atrodas arī atjaunotā strūklaka “Vardītes,” kas būvēta vienlaikus ar parka ierīkošanu.

Pie Pilsētas kanāla atrodas strūklaka “Bastejkalna kaskāde,” kuras vēsture aizsākās 1880. gadā, bet pašā kanālā novietotas trīs peldošās strūklakas.

Strūklaku klāstu plānots papildināt, pakāpeniski atjaunojot ar Kronvalda parkā esošo strūklaku “Sumpurnis, Bārenīte, Mātesmeita” un Viesturdārza strūklaku.

Dzeramā ūdens brīvpieejas uzpildes vietas

Rīgā patlaban ir gandrīz 40 dzeramā ūdens uzpildes vietas. Šogad plānots izveidot aptuveni desmit jaunus brīvkrānus, to ierīkošanas vietas izvēlēs, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentam konsultējoties ar apkaimju biedrībām.

Brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu attīstība tika sākta 2022. gadā. Brīvkrāni veidoti tādā augstumā, lai varētu ērti padzerties vai piepildīt līdzpaņemto ūdens pudeli, un būtu pieejami arī cilvēkiem ratiņkrēslos. Tāpat to konstrukcija ļauj padzerties arī dzīvniekiem. Visos šajos brīvkrānos tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.

Aktuālākajai situācijai var sekot brīvkrānu kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapā – ŠEIT.