Arhīvs birkai: Rīgā notiek

Ceturtdien, 27. martā, no plkst. 10.00 līdz 11.00 Rīgas rātsnamā, Zvanu zālē (511. telpa) notiks preses konference, kurā par IV Latvijas simtgadnieku salidojumu varēs uzzināt vairāk, iepazīstoties ar pasākuma organizētājiem, atbalstītājiem un dažiem galvenajiem viesiem – simtgadniekiem.

Pēc mēneša, 26. aprīlī, kultūras centrā “Ulbrokas Pērle” notiks unikāls pasākums – Latvijas simtgadnieku godināšana, kas būs jau ceturtais Latvijas simtgadnieku salidojums. Nekur citur pasaulē simtgadnieku godināšanas svētki netiek organizēti. 2017. gadā Latvijas valsts simtgades kontekstā iesāktā tradīcija pēc vairāku gadu pārtraukuma atdzimst ar vēl lielāku vērienu un tālejošiem mērķiem, ko apliecina milzīgais atbalstītāju skaits – vairāk nekā 70 salidojuma atbalstītāju.

Tika apzinātas 43 Latvijas pašvaldības, tika meklēti, uzrunāti un uz svētkiem aicināti gandrīz pussimts senioru, kas tuvojas 100 gadu jubilejai, kuri to svin šogad un kuri jau pārkāpuši simtgadnieka slieksni. Vecākajam senioram ir 104 gadi.

Šogad Latvijas simtgadnieku salidojuma organizētāji paplašināja robežas – tika aicināti ne tikai simtgadnieki no tuvējām kaimiņvalstīm, bet arī no 20 Eiropas valstīm. Dalību salidojumā jau apstiprinājuši vairāk nekā 50 senioru no citām Eiropas valstīm.

Turpinot pirmo salidojumu tradīciju, uz IV Latvijas simtgadnieku salidojumu ielūgti Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks un citas amatpersonas, novadu vadītāji un sabiedrībā pazīstami cilvēki.

Rīgā šogad plānots ieviest īpašu īres programmu jauno speciālistu – pedagogu piesaistīšanai galvaspilsētai. Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments izstrādājis attiecīgu noteikumu projektu*, kam tagad ir izsludināta sabiedriskā apspriešana.

“Šogad plānots sākt pavisam jaunu programmu – pašvaldības atbalstīts mājoklis jaunajiem speciālistiem, vispirms pedagogiem. Šovasar pieņemsim nepieciešamos noteikumus, kas ļaus segt daļu īres maksas vai arī nodrošināt uzturēšanos dienesta viesnīcā. Šim nolūkam esam budžetā rezervējuši teju pusmiljonu eiro, kas nākamajā mācību gadā ļaus galvaspilsētai piesaistīt vairāk nekā 100 jauno pedagogu ģimeņu,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

“Pedagogs ir profesija, kura ir viens no sabiedrības veidošanas stūrakmeņiem – izglītojot nākamo uzņēmēju, zinātnieku, mediķu u.c. sabiedrībai nozīmīgu speciālistu jauno paaudzi. Motivēts pedagogs un tādējādi arī kvalitatīvas izglītības iespējas bērniem ir ilgtspējīgas ne tikai pašvaldības, bet arī valsts turpināšanās un izaugsmes pamats,” norāda V. Zeps.

Iedzīvotāji, nevalstiskās organizācijas, attīstītāji un citi savus ierosinājumus par jaunajiem noteikumiem aicināti līdz 3. aprīlim paust pašvaldības mājaslapā riga.lv: https://www.riga.lv/lv/saistoso-noteikumu-projekti

Noteikumu izstrādes mērķis ir nodrošināt vispārējās izglītības pedagogu piesaisti un noturību profesijā Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs, kas var tikt īstenots, sniedzot pašvaldības atbalstu pedagogiem mājokļa maksājuma kompensēšanai.

Noteikumu projektā paredzēts pedagogiem kompensēt maksājumu par mājokli divos veidos:

  • sedzot dzīvojamās telpas īres maksu un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus;
  • sedzot ar naktsmītnes izmantošanu saistītos maksājumus.

Atbalsts tiktu sniegts uz diviem gadiem, maksimālā kompensējamā summa mēnesī būtu 250 eiro, maksimālais atbalsta apmērs vienam pedagogam – līdz 6000 eiro (3000 eiro gadā).

Vispirms atbalstu plānots sniegt vispārējās izglītības pedagogiem, bet turpmākajos gados arī citiem pašvaldībai nozīmīgās profesijās nodarbinātiem speciālistiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas informācija liecina, ka reģionu vērtējumā, lielākais pedagogu trūkums ir tieši Rīgā, pie tam jauno pedagogu ataudze ir bijusi vien 1% no visiem nozarē strādājošiem, īpaši trūkst skolotāju latviešu valodas, matemātikas un dabaszinību mācību priekšmetos. Pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta pakļautības iestādēs pērn bija pieejamas 208 vakances, no kurām pirmsskolas skolotāji – 67, sākumskolas skolotāji – 13, priekšmetu speciālisti – 63, logopēds – 3, speciālais pedagogs – 1, sociālais pedagogs – 1, pedagoga palīgs – 2.

Šā gada februārī bija 104 pedagogu vakances vispārējās izglītības posmā, no tām 21 mūzikas skolotāja vakance, 17 latviešu valodas skolotāja vakances, kā arī 16 sākumskolas skolotāja vakances. Savukārt pirmsskolas skolotāju grupā bija 40 vakances.

Pašvaldības atbalstam mājokļa maksājuma kompensēšanai šā gada budžetā ir atvēlēti 450 000.

 

* Saistošie noteikumi “Par pašvaldības palīdzību pedagogam, sedzot dzīvojamo telpu īres maksu un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus”

Pieminot 1949. gada 25. marta deportācijas un komunistiskā genocīda upurus, galvaspilsētā ar vairākiem pasākumiem atzīmēs Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu.

Atceres dienas pasākumi sāksies 9.30 Šķirotavas stacijā. Tajā piedalīsies Rīgas Latgales priekšpilsētas Politiski represēto biedrības un pašvaldības pārstāvji,Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolas skolēni un skolas jaunsargi, kā arī mūziķi Daumants Kalniņš un Romāns Vendiņš.

Plkst.11.00 laukumā pie Latvijas Okupācijas muzeja notiks svinīgs piemiņas pasākums pie memoriāla “Vēstures taktīla”, kurā piedalīsies Latvijas politiski represēto biedrību pārstāvji, valsts un pašvaldības augstākās amatpersonas.

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīts koncerts “Mājupceļš” izskanēs “Mazajā ģildē” plkst.18.00. Koncertā piedalīsies dziesminiece Anta Eņģele un koklētāja Laima Jansone. Programmā iekļautas gan latviešu tautasdziesmas, atgādinot par dzīvības ritējumu dabā un tautā, gan autordarbi, kas tapuši atmodas laikos, gan trimdā, kā, piemēram, dziesmas ar Andreja Eglīša dzeju, gan Sibīrijas tālēs, kā Margaritas Strazdiņas un Valda Atāla daiļrade. Ieeja koncertā bez maskas.

Savukārt Kara muzejā no plkst. 19.00 līdz 20.00 norisināsies Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīts koncerts “Sapņu zeme – Latvija”, kurā izskanēs patriotiskas un spēcīgas latviešu komponistu oriģināldziesmas un tautas dziesmu apdares, kuras izpildīs kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” vīru koris “Tēvzeme” un Latvijas Universitātes sieviešu koris “Minjona”. Koncertu vadīs Mārtiņš Počs. Ieeja koncertā bez maksas.

Savukārt koncertā “Atceries mani” Rīgas Domā plkst.19.00 tiks atskaņots Deivida Maslankas skaņdarbs “Atcerēties mani: mūzika čellam un ansamblim”, kas ir skaudrs, Viljama Šīrera grāmatas “Trešā reiha celšanās un krišana” iedvesmots skaņdarbs par holokausta notikumu – 5000 ebreju iznīcināšanu mazā pilsētiņā – aculiecinieka apraksts par ebreju ģimeni, kuru gatavojas nogalināt– māti, tēvu, desmit gadus vecs dēlu un vecmāmiņu, kas maigi mierina gadu vecu mazuli. Šī mūzika ir veltījums šim mazulim – vienai nāvei, caur kuru iespējams piedzīvot pret cilvēkiem vērstas iznīcības šausmu apmēru.

Koncerta apmeklētājiem tiks piedāvāts noklausīties arī Riharda Dubras skaņdarbu – Divertisments Nr. 4 orķestra kamersastāva izpildījumā. Lai bagātinātu pūtēju orķestru repertuāru, orķestris “Rīga” pasūtījis jaunajam komponistam Gaitim Jānim Pujātam lielformas jaundarbu, kura pirmatskaņojums būs dzirdams šajā koncertā
Ieeja pasākumā, iepriekš izņemot ielūgumus “Biļešu paradīzes” kasēs.

Izstādē “Māja 2025”, kas no 27. līdz 30. martam norisināsies Ķīpsalas izstāžu zālē, konsultācijas par būvniecību, ēku siltināšanu un atjaunošanu sniegs Rīgas pašvaldības eksperti no Pilsētas attīstības departamenta un Rīgas enerģētikas aģentūras.

Pilsētas attīstības departamenta speciālisti sniegs konsultācijas par dažādiem ar būvniecību saistītiem jautājumiem un nosacījumiem, kas jāņem vērā:

  • plānojot jaunu būvniecību, ēku pārbūvi vai atjaunošanu, tostarp logu, durvju, jumtu nomaiņu, lodžiju un fasādes atjaunošanu,
  • veicot teritorijas labiekārtošanu – žogu, atkritumu konteineru novietņu, rotaļu iekārtu, stāvlaukumu, gājēju celiņu u.c. izbūvi,
  • izvietojot uz ēkām vai pilsētvidē dažādas iekārtas, piemēram, kondicionierus, saules paneļus, siltumsūkņus, pakomātus u.c.,
  • novēršot patvaļīgas būvniecības sekas vai sakārtojot bīstamās un degradētās būves.

Savukārt Rīgas enerģētikas aģentūras eksperti skaidros par:

  • daudzdzīvokļu ēku energoefektīvu atjaunošanu,
  • par līdzfinansējumu ēkas tehniskās dokumentācijas izstrādei,
  • ēku energoefektivitātes projektu vadību,
  • pašvaldības līdzfinansējuma programmām ēku atjaunošanai,
  • Rīgas vēsturisko ēku energoefektīvu atjaunošanu.

Saņemt konsultācijas klātienē aicināts ikviens interesents – dzīvokļu īpašnieki, dzīvokļu īpašnieku biedrības, namu apsaimniekotāji, uzņēmēji un citi interesenti.

Paralēli plašajam izstādes piedāvājumam norisināsies dažādi semināri un prezentācijas.

Izstāde “Māja I 2025” ir lielākais būvniecības nozares notikums Latvijā, kas atspoguļo celtniecības attīstības tendences, tehnoloģiju jaunumus, kā arī sekmē tiešu dialogu starp būvniecības un citu saistītu nozaru profesionāļiem un galapatērētājiem vietējā un starptautiskā līmenī.

Rīgas pašvaldība aicina piedalīties saistošo noteikumu projekta “Par sadarbību Rīgas valstspilsētas pašvaldības publiskās infrastruktūras attīstībā” sabiedriskajā apspriešanā un līdz 27. martam Rīgas pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv izteikt viedokli vai priekšlikumus.

Saistošo noteikumu projekts “Par sadarbību Rīgas valstspilsētas pašvaldības publiskās infrastruktūras attīstībā” izstrādāts ar mērķi uzlabot publisko infrastruktūru pilsētā un vienlaicīgi veicināt mājokļu pieejamību, kas ir valsts un Rīgas pašvaldības prioritāte.

Mājokļu izbūve vienmēr ir saistīta arī ar publiskās infrastruktūras attīstību, tādēļ, lai veicinātu daudzīvokļu māju būvniecību, Rīgas dome plāno kompensēt uzņēmējiem līdz 80% no būvniecības būvizstrādājumu izmaksām, kas ieguldīti publiskās infrastruktūras attīstībā – ielu un lietus ūdens kanalizācijas izbūvē, bet maksimālā kompensācija nevarēs pārsniegt 1 miljonu eiro (bez PVN). Tā uzņēmēji varēs veikt nepieciešamās publiskās infrastruktūras būvdarbus par saviem līdzekļiem, vēlāk no pašvaldības saņemot kompensāciju.

Noteikumu projekts paredz, ka kompensācija būs pieejama uzņēmējiem un attīstītājiem, kuri plāno būvēt daudzdzīvokļu mājas. Minimālajai uzņēmēja investīciju summai teritorijā, kas atrodas ārpus Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteiktās prioritāri attīstāmās teritorijas, jābūt vismaz 10 miljoniem eiro; pašvaldības prioritāri attīstāmajā teritorijā investīcijām jābūt vismaz 3 miljonu eiro apmērā, bet tajos zemesgabalos, kas atsavināti no pašvaldības ar nosacījumu tos izmantot dzīvojamai apbūvei – bez ierobežojuma.

Uz kompensāciju varēs pretendēt, ja informācija par publiskās infrastruktūras tās izbūvi, pārbūvi, atjaunošanu ir noteikta publiskās infrastruktūras turētāja tehniskajos noteikumos, ja tās būvniecībai ir izdota būvatļauja vai veikta atzīme par būvniecības ieceres akceptu, kā arī ieguldījumu summa publiskajā infrastruktūras izbūvē ir vismaz 100 000 eiro. Gan daudzīvokļu mājas, gan publiskās infrastruktūras izbūve jāveic trīs gadu laikā no līguma noslēgšanas brīža.

Lai izslēgtu to, ka paredzētā infrastruktūra attiecināma tikai uz konkrēto attīstītāja ieceri, infrastruktūrai ir jāatbilst vairākiem kvalitātes kritērijiem, proti, paredzētajai publiskajai infrastruktūrai jābūt plaši pieejamai un nozīmīgai apkaimes attīstībā. Risinājumiem jāuzlabo ielu funkcionalitāte, ērtības gājējiem un velobraucējiem, jārada pozitīva ietekme uz satiksmes plūsmu. Sakārtota un izbūvēta publiskā infrastruktūra padarīs pilsētas vidi patīkamāku, uzlabos dzīves kvalitāti un piesaistīs konkrētajai apkaimei un vietai iedzīvotājus un uzņēmējus.

Par kompensācijas piešķiršanu katrā gadījumā lems Rīgas dome un savstarpējā līgumā tiks noteiktas prasības un kompensācijas izmaksas laiks.

Lai iepazīstinātu ar saistošo noteikumu projektu, 20. martā plkst. 16.00 Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments tiešsaistē MS Teams vidē organizē informatīvu vebināru, kurā aicināts piedalīties ikviens interesents. Vebinārs tiks pārraidīts Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – “Rīga attīstās”. Lai būtu iespēja uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā MS Teams vidē, interesenti aicināti reģistrēties līdz 20. martam plkst. 12, aizpildot reģistrēšanās formu: https://forms.office.com/e/ceJss1KTMb

Ar saistošo noteikumu projektu iepazīties un iesniegt savu viedokli var Rīgas pašvaldības mājas lapā www.riga.lv, sadaļā “Pašvaldība” un apakš sadaļā “Normatīvie akti un projekti”. Skatīt šeit.

Pirmdien, 17. martā, no 17.00 līdz 18.00 pie Gunāra Astras pieminekļa Baumaņa skvērā Rīgā, notiks Nacionālās pretošanās kustības piemiņai veltīts svinīgs pasākums. Šī diena Latvijas valsts vēsturē oficiāli tiks atzīmēta ceturto reizi.

17. martā mēs godinām arī Latvijas Centrālās padomes un tā vadītāja Konstantīna Čakstes 1944. gadā paveikto – Latvijas valsts neatkarības faktiskās atjaunošanas memoranda parakstu vākšanu, pirmās pretestības grupas 1940. gada PSRS okupācijai, daudzos trimdas darbiniekus Rietumos, kas uzturēja dzīvu Latvijas prasību pēc taisnīguma, cilvēkus, kuri izvairījās no mobilizācijas okupācijas varas bruņotajos spēkos un glāba okupācijas varas vajātos cilvēkus, bēgļu pārcēlājus pāri jūrai, nacionālos partizānus un nevardarbīgās pretošanās varoņus – tos cilvēkus, kuri cīnījās par vienu mērķi – 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Pasākumā piedalīsies cilvēki, kuriem ir saistība ar latviešu nacionālās pretošanās kustības piemiņu, Atmodas laiku un šo norišu pārmantojamību. Šogad klātesošos uzrunās vēsturnieks un politiķis, Atmodas un barikāžu laika aktīvists Odisejs Kostanda un Latvijas Nacionālā arhīva pētnieks, vēsturnieks Gints Zelmenis, akcentējot, ka pašreizējās ģeopolitiskās situācijas kontekstā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena cieši sasaucas ne tikai ar piemiņu un atceri, bet ar šodien aktuālo. Pasākumā piedalīsies ar vēstures doktors, Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas kurators Kārlis Dambītis.

Svinīgo pasākumu vadīs aktrise Zane Vaļicka, bet uzrunu starplaikos muzicēs vīru kopa “Vilkači”.

Savukārt uz LED ekrāna pasākuma norises vietā visas dienas garumā tiks demonstrēta Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieka, vēstures doktora Ulda Neiburga veidotā izstāde “Pretošanās. Nesamierināšanās. Atmoda.”, kas īsi, bet visaptveroši atspoguļo informāciju par cilvēkiem un notikumiem, kas saistīti ar nacionālās pretošanās kustību Latvijā no 1940. līdz 1990. gadam.

Piektdien, 2. augustā, svinīgi atklāti jaunie vides dizaina un mākslas objekti, kas turpmāk iezīmēs Vecrīgas vaibstus un priecēs rīdziniekus un pilsētas viesus. Jaunumi apmeklētājus gaidīs 11.novembra krastmalā, kur izbūvēts deviņu skulptūru ansamblis “Laika upes liecinieki”, Līvu laukumā, kur atrodas objekts “Paviljons”, un Doma laukumā izstaigāt varēs objektu “Kopā pie Doma”.

Svinīgā objektu atklāšana notika vairākās daļās, aicinot visus pastaigāties pa Vecrīgu – kā pirmais tika atklāts objekts Doma laukumā, atklāšanu ieskandinot Doma baznīcas zvaniem un mūziķa Kārļa Rundas performancei, savukārt, pēc tās pasākuma dalībnieki devās uz Līvu laukumu, kur ar Rīgas cirka dalībnieku uzstāšanos tika atklāts objekts “”Paviljons”. Pastaiga noslēdzās 11.novembra krastmalā, kur grupas “Orbīta” pavadībā tika atklāts skulptūru ansamblis “Laika upes liecinieki”.

“Vides mākslu objektu izveide Vecrīgā ir lieliska ideja, kā piesaistīt rīdzinieku un tūristu uzmanību un priecētu tos ar krāšņumu mūsu pilsētas sirdī. Šāda veida mākslas darbu izvietošana Vecrīgā atsvaidzinās tās šarmu un piedos mūsdienīgu pieskaņu. Esmu priecīgs, ka šajā konkursā tika iesniegts 21 mets, kas parāda to, ka mums ir idejas, kā padarīt mūsu vidi interesantāku. Šie mākslas darbi ne tikai atdzīvinās publisko telpu, bet arī izcels Rīgas vēsturisko un kultūras mantojumu. Vides mākslas objekti Rīgas iedzīvotājiem un viesiem būs skatāmi līdz septembra nogalei, tāpēc aicinu ikvienu tos aplūkot,” aicina Rīgas mēra p.i., Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Jaunizveidotie vides dizaina un mākslas objekti Vecrīgā ir lielisks apliecinājums radošuma spēkam un mūsu pilsētas kultūras bagātībai. Šie mākslas objekti piešķir Rīgas ielām jaunu elpu, veidojot saikni starp tradīcijām un mūsdienām, un veicinot kultūras dzīvotspēju. Rīgai ir svarīga mākslas klātbūtne ikdienā. Vides mākslas objekti ne tikai bagātina pilsētas vizuālo tēlu, bet arī veicina sabiedrības iesaisti un kultūras izpratni. Rīga ir moderna un dinamiska pilsēta, kas novērtē un atbalsta mākslu visās tās izpausmēs. Esmu priecīga par iespēju piedzīvot šo unikālo mākslas un dizaina integrāciju pilsētas vidē, kas noteikti iedvesmos gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus, un raisīs pozitīvas pārdomas, kā arī radīs jaunas satikšanās vietas!” sacīja Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

“Laika upes liecinieki” 11. novembra krastmalā

“Laika upes liecinieki” ir mākslinieka Andra Eglīša vides mākslas objekts, ko fiziskā formātā veido deviņu lielformāta praktiski “apdzīvojamu” skulptūru ansamblis, vienlaikus pildot atpūtas vietas funkciju Daugavas krastmalā.

Ansambļa skulptūras veidotas no betona un zemes pigmentiem, kurus Eglītis bieži izmantojis savā glezniecībā. Skulptūras atveido priekšmetus, kas asociējas gan ar latviskām laika zīmēm, gan sadzīvisko ikdienu. Tēlu savstarpējais dialogs iecerēts kā “priekšmetu poētikas” darbs, idejiskā līmenī apspēlējot tematiskus pavedienus, ko vieno laika simbolika.

Galvenais iedvesmas avots darba idejai ir vērojumi par 11. novembra krastmalas atmosfēru, kur starp upi, tiltiem un pilsētu jūtams krustpunkts ikdienišķajam un pārlaicīgajam, dabīgajam un cilvēka radītajam.

“Kopā pie Doma” Doma laukumā

“Kopā pie Doma” ir interaktīvs, apdzīvojams pilsētvides mākslas objekts Rīgas vēsturiskā centra sirdī. Instalācija būs izvietota Doma laukumā un pieejama galvaspilsētas iedzīvotājiem un viesiem sākot no 2. augusta līdz 30. septembrim, ar mērķi radīt draudzīgu sociālās mijiedarbības, līdzāspastāvēšanas un estētiskās pievilcības notikumu vecpilsētas lielākajā laukumā.

Vietā, kur sastopas septiņas Rīgas ielas, mākslas instalācija aicina cilvēkus no dažādām sabiedrības grupām baudīt un mijiedarboties no jauna atdzīvinātajā publiskajā telpā, tādējādi instalācijas lietotājiem kļūstot par neatņemamu projekta daļu un kolektīvi aizpildot laukumā esošo brīvo telpu.

“Kopā pie Doma” ir sajūtu ceļojums, ko dziļi iedvesmojusi pilsētas arhitektūra: viduslaiku velves, Doma krusteja, pusloka logu ģeometrijas un apkārtējās apbūves ailas, kas iezīmē būtiskus Rīgas attīstības periodus. Vides objekts nodrošina ne tikai rotaļu un atpūtas laukumu, bet arī telpu, kas atspoguļo un respektē pilsētas vēsturisko un kultūras mantojumu.

Mākslas objekta autori it apvienība “Lightfoot”: Toms Kampars, Hori-Zonte, Antonella Amesberger, Jurgis Gečys un Artis Neilands.

“Paviljons” Līvu laukumā

“Paviljona” dizains ir laikmetīga atsauce uz Rīgas arhitektūras valodas elementiem. Tas ir raksturā romantisks – kā jau īsts pilsētas parka paviljons. Tas veidots torņa formā, taču necitē nevienu konkrētu vecpilsētas ēku, bet gan interpretē noteikta rakstura torni kā viduslaiku pilsētai ikonisku elementu.

Šis paviljons ir kā dažnedažādu Rīgas arhitektūras atsauču kolāža, kurā atspoguļots eklektiskās pilsētas tēls visā tā daudzveidībā. Tas ir kā tikšanās vieta vai pieturpunkts ceļā, kur pasēdēt un papļāpāt, vērojot Vecrīgas kņadu un baudot ledus karameļu lati. Darba autori ir SIA “Sampling”.

Jau ziņots, ka Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments rīkoja metu konkursu vides mākslas objektu izveidei Vecrīgā, kura rezultātā iegūti divu vides mākslas objektu dizaini un tehniskie risinājumi. Konkursā kopumā tika pieteikts 21 mets četrām vietām Vecrīgā – 11. novembra krastmalā, Doma laukumā, Līvu laukumā un Reformācijas laukumā.

Vides mākslas objekti Rīgas iedzīvotājiem un viesiem būs skatāmi līdz septembra nogalei. Objektus citās apkaimju lokācijās plānots izvietot arī nākamajos gados.