Arhīvs birkai: Sabiedrība

Barikāžu dalībnieki aicināti saņemt ielūgumus uz svētku koncertu “Mēs nosargājām Latviju”

1991. gada janvāra barikādes bija laiks, kad Latvijas iedzīvotāji ar vienotību, pilsonisku drosmi un nevardarbīgu pretošanos nosargāja mūsu valsts neatkarību. 2026. gada janvārī aprit 35 gadi kopš šiem vēsturiskajiem notikumiem, un jubileja tiks plaši atzīmēta valsts un pašvaldību līmenī, godinot barikāžu dalībniekus un nododot viņu pieredzi nākamajām paaudzēm.

Kā viens no centrālajiem pasākumiem norisināsies bezmaksas svētku koncerts “Mēs nosargājām Latviju”, kas veltīts 1991. gada barikāžu dalībniekiem. Koncerts notiks svētdien, 2026. gada 18. janvārī, plkst. 13.00 Ķīpsalas izstāžu hallē, Rīgā.

Uz koncertu tiek aicināti barikāžu dalībnieki kopā ar saviem tuviniekiem.

Barikāžu dalībnieki aicināti savlaicīgi saņemt bezmaksas ielūgumus kādā no četriem Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas punktiem:

Imantas apkaimē – Slokas ielā 161 k-2;

Āgenskalna apkaimē – Eduarda Smiļģa ielā 46;

Latgales apkaimē – Daugavpils ielā 31;

Centra apkaimē – Brīvības ielā 49/53.

Aicinām barikāžu dalībniekus un viņu tuviniekus piedalīties šajā nozīmīgajā atceres pasākumā, kopīgi godinot Latvijas vēsturi un tos, kuri stāvēja uz barikādēm mūsu valsts brīvības vārdā.

 

12. janvārī sāksies pieteikšanās Rīgas pašvaldības atbalstītajiem bezmaksas latviešu valodas kursiem

No pirmdienas, 12. janvāra, tiks atvērta pieteikšanās Rīgas pašvaldības bezmaksas latviešu valodas kursiem. Šogad tajos iespēja apgūt latviešu valodu būs vismaz 596 pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu.

Jāņem vērā, ka pieteikties kursiem iespējams tikai personīgi, ievērojot mācību iestāžu noteikto pieteikšanās kārtību. Pašvaldība pieteikumus kursiem nepieņem. Lai pieteiktos kursiem, dalībniekam, sākot no 12. janvāra, jāsazinās ar izvēlēto mācību iestādi.

Iespēja bez maksas apgūt latviešu valodu šajos kursos būs pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Rīgā, izņemot skolēnus un bezdarbniekus. Kursos latviešu valodu varēs apgūt A un B valodas prasmes līmenī.

Iespēja pieteikties kursiem būs četrās mācību iestādēs, un saraksts ar šīm mācību iestādēm tiks atvērts 12. janvāra rītā Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra interneta vietnē www.apkaimes.lv sadaļā “Integrācija”, apakšsadaļā “Latviešu valodas kursi”.

Informāciju par mācību iestādēm varēs saņemt arī, zvanot uz bezmaksas Rīgas informatīvo tālruni 1201.

2026. gadā Rīgas pašvaldības bezmaksas latviešu valodas kursos plānots uzņemt ne mazāk kā 596 kursantus 46 mācību grupās.

Salīdzinājumam 2025. gadā Rīgas pašvaldības līdzfinansētos latviešu valodas kursus pabeidza 597 Rīgas iedzīvotāji, mācības notika 44 grupās. No tām 29 grupās bija iespēja apgūt latviešu valodu pamata jeb A līmenī, bet 15 grupās – vidējā jeb B līmenī. Klātienes un attālināto mācību grupu skaits bija vienāds – 20 grupas un vēl četrās grupās mācības notika gan klātienē, gan attālināti.

Kopš 2023. gada kursu dalībniekiem tiek piedāvāts latviešu valodas zināšanas papildināt arī sarunvalodas klubu nodarbībās. 2026. gadā plānots organizēt 5 sarunvalodas klubus, nodrošinot iespēju valodas prasmes papildināt vismaz 66 kursu dalībniekiem.

Kursu dalībnieki atzīst, ka Rīgas pašvaldības līdzfinansētos bezmaksas latviešu valodas kursus apmeklē, jo latviešu valodas zināšanas nepieciešamas darbā vai ir vēlme uzlabot latviešu valodas prasmi, tāpat ne visiem kursantiem ir finansiālas iespējas mācīties valodu maksas kursos.

Dalībniekiem kursos visvairāk patīk tas, ka ir iespēja praktizēt latviešu valodu, uzzināt daudz jauna par Latviju un tās vēsturi. Kuranti arī atzinīgi novērtē to, ka šajos kursos ir zinoši pasniedzēji, ir iespēja praktizēt valodu ar grupas biedriem, kuriem ir līdzīgas problēmas, intereses un mērķi, ir iespēja gūt psiholoģisko atbalstu un pleca sajūtu. Daļai kursu dalībnieku ir svarīga arī iespēja apgūt valodu tiešsaistes nodarbībās.

Latviešu valodas kursus rīdziniekiem Rīgas pašvaldība organizēs jau sešpadsmito gadu. Pirmo reizi šāda iespēja rīdziniekiem tika piedāvāta 2011. gadā, un šajā laikā kursus ir pabeiguši vairāk nekā 16 300 rīdzinieku. 2026. gadā bezmaksas latviešu valodas kursu rīkošana no pašvaldības budžeta izmaksās 150 188 eiro.

 

Rīdzinieki aicināti baudīt ziemas priekus slēpošanas trasē Uzvaras parkā

Visiem ziemas sporta entuziastiem ir iespēja baudīt sagatavotu slēpošanas trasi ar savu inventāru bez maksas. Uzvaras parkā pieejama arī inventāra noma, kas darbosies katru dienu no plkst. 10.00 līdz 21.00.

Pieaugušajiem inventāra nomas izmaksas ir 5 eiro stundā, pensionāriem un bērniem 4 eiro stundā par distanču slēpošanas komplektu (slēpes, nūjas, zābaki).

Papildu informācija par slēpošanas iespējām Rīgā mājaslapā www.rigaslepo.lv vai pa tālruni: +371 29511244.

Ja laikapstākļi būs piemēroti, nedēļas nogalē sāks veidot arī Dreiliņkalna slēpošanas trasi Purvciemā, Lielvārdes ielā 141.

Aicinām visus aktīvās atpūtas cienītājus izmantot šo iespēju un baudīt ziemas priekus Rīgā!

NVO nams janvārī aicina uz trim tiešsaistes semināriem

Janvārī NVO nams aicina Rīgas NVO pārstāvjus piedalīties trīs tiešsaistes semināros. Apmācības vadīs pieredzējuši lektori, kuri sniegs ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktiskus padomus un piemērus no savas profesionālās darbības.

Ieskatieties NVO nama janvāra semināru piedāvājumā un reģistrējieties:

 

 15. janvāris plkst. 14.00–17.00 – “Mākslīgais intelekts NVO: praktisks ceļvedis MI rīkos iesācējiem”,

lektors Artis Gustovskis.

Aicinām reģistrēties – ŠEIT.

21. janvāris plkst. 15.00–17.00 – “Dažādība: iekļaušanas vai atstumšanas pamats?”,

lektore Sigita Zankovska-Odiņa.

Aicinām reģistrēties – ŠEIT.

28. janvāris plkst. 14.00–17.00 – “Biedru sapulces sasaukšana, norise un dokumenti”,

lektore Kitija Kalsnava.

Aicinām reģistrēties – ŠEIT.

Visi semināri notiks tiešsaistē un ir bez maksas.

NVO nama semināri ir lieliska iespēja biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem ne tikai iegūt jaunas prasmes, bet arī veidot kontaktus un dalīties pieredzē ar citām NVO.

 

No 5. janvāra Rīgā sāks darboties īsais vienotais pašvaldības tālruņa numurs 1201

No 5. janvāra rīdziniekiem būs pieejams vienkāršots vienotais pašvaldības tālruņa numurs 1201, kas turpmāk nodrošinās operatīvu saziņu gan ikdienas jautājumos, gan krīzes situācijās. Numuru būs viegli paturēt atmiņā, jo tas ir tāds pats kā Rīgas dibināšanas gads.

Īsais numurs nodrošina ātru, atpazīstamu un ērtu saziņu. Līdzīga pieeja jau tiek izmantota daudzās lielajās Eiropas pilsētās – Varšavā ir 19115, Kijivā īso numuru sistēma ir plaši attīstīta (1539, 1545, 1547), bet Viļņā darbojas 1664.

Īsajiem numuriem ir būtiska priekšrocība – tos viegli atcerēties, īpaši situācijās, kad mobilā interneta darbība ir traucēta un nav iespējams ātri sameklēt garo numuru.

Numuram 1201 ir arī simboliska nozīme – tas sasaucas ar Rīgas dibināšanas gadu. Tas ļaus rīdziniekiem krīzes brīžos intuitīvi atcerēties, kur zvanīt pēc palīdzības.

Rīgas pašvaldība jau no 1. jūlija ir centralizējusi saziņas sistēmu, apvienojot vairākus līdzšinējos informatīvos tālruņus vienotā bezmaksas numurā 80001201. Tagad šim bezmaksas tālrunim ieviests arī īsais analogs – 1201, kas sāks darboties nākamā gada sākumā. Abus numurus pagaidām varēs izmantot paralēli.

Vienotais pašvaldības tālrunis nodrošina:

 informāciju par pašvaldības pakalpojumiem darba dienās no plkst. 8.00 līdz 18.00;

 ziņojumu pieņemšanu par notikumiem pilsētvidē 24/7 režīmā;

 operatora atzvana iespēju.

Tālruņa darbu nodrošina diennakts operators un vairāki operatori darba laikā, nepieciešamības gadījumā piesaistot papildu resursus. Šāda sistēma ļauj pašvaldībai ātrāk koordinēt informāciju un reaģēt krīzes brīžos.

Rīgas pašvaldības uzņēmumu – “Rīgas satiksmes”, “Rīgas ūdens”, “Rīgas namu pārvaldnieks” u. c. – informatīvie tālruņi pagaidām netiek iekļauti centralizētajā sistēmā.

 

Rīgas pašvaldība veidos patvertnes 146 ēkās

Rīgas dome trešdien, 17. decembrī, nolēma piedalīties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētajā programmā, lai pielāgotu 146 pašvaldības ēkas patvertņu funkcijas nodrošināšanai. Projekta pieteikums tiks iesniegts Centrālās finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA).

Plānots, ka patvertnes tiks izveidotas:

 123 pašvaldības ēkās, kas atrodas Īpašuma departamenta pārraudzībā;

23 pašvaldības īres namos, kas atrodas Mājokļu un vides departamenta pārraudzībā.

Kopā šajās patvertnēs varēs uzturēties vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju. Izmantojot ERAF finansējumu, plānots izveidot arī divas patvertnes AS “Rīgas siltums” ēkās, par ko lēmums būs jāpieņem uzņēmuma valdei.

“Stājoties amatā, patvertņu izbūvi izvirzīju kā savu prioritāti. Tas ir ļoti nozīmīgs projekts Rīgas iedzīvotājiem un pašvaldībai. Šobrīd patvertnes ir jāpielāgo tādiem apstākļiem, lai tajās iedzīvotāji var patiešām uzturēties, ne tikai tās būtu marķētas. Ar atbildīgo pašvaldību departamentu speciālistiem esam ļoti īsā laikā spējuši izstrādāt tehniskos projektus 148 objektiem, lai iesniegtu ERAF finansējuma saņemšanai. Ar to ir par maz, tāpēc tikpat lielus līdzekļus pašvaldība piešķirs no sava budžeta. Pēc projektu apstiprinājuma un līdzfinansējuma piešķiršanas plānojam 40 % finansējuma izlietot jau 2026. gadā, bet pārējais finansējums patvertņu izbūvei tiks pabeigts 2027.gadā,”

uzsver Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš

Kopējās projekta provizoriskās izmaksas sasniegs līdz 11 356 000 eiro, no kuriem ERAF finansējums būs līdz 5 685 386 eiro, bet pašvaldības līdzfinansējums – līdz 5 670 614 eiro. Projekta īstenošana paredzēta 2026. – 2027. gadā.

Ēku pielāgošanas darbi patvertņu vajadzībām ietvers obligātos nosacījumus saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) rekomendācijām, tostarp:

  • ieejas durvju nomaiņu uz nedegošiem materiāliem;
  • ventilācijas, autonomas elektroapgādes un sanitāro higiēnisko apstākļu nodrošināšanu;
  • mobilās sakaru un uzlādes iespēju ierīkošanu;
  • dzeramā ūdens pieejamības izveidi;
  • informatīvo zīmju un norāžu izvietošanu.

Daudzas telpas tiks pielāgotas duālai izmantošanai, lai tās kalpotu ikdienas vajadzībām, bet būtu gatavas civilās aizsardzības situācijām, piemēram, katastrofām, militāram iebrukumam vai karam.

Plašāka informācija pat patvertņu izveidošanas vadlīnijām, kā arī pašvaldības apsekoto un marķēto patvēruma vietu karte pieejama šeit.

 

Uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par Rīgas pašvaldības darbu

Šogad uzlabojies Rīgas iedzīvotāju vērtējums par galvaspilsētas pašvaldības darbu un novembrī veiktajā aptaujā to pozitīvi vērtēja 44 % rīdzinieku, liecina pētījumu centra “SKDS” veiktā aptauja.

“Rīgas domē mēs katru lēmumu pieņemam, domājot par to, vai un kā tas reāli palīdz rīdziniekiem. Pirmajā vietā vienmēr ir pilsētas iedzīvotāju intereses, viņu ikdiena, drošība un apziņa, ka pilsēta strādā viņu labā. Tāpēc ir patīkami redzēt, ka ieguldītais darbs un rūpes par Rīgu tiek novērtētas un vērtējums uzlabojas. Tajā pašā laikā es labi apzinos, ka mums vēl ir, kur augt. Lai īstenotu patiesas pārmaiņas, ir jāmaina domāšana – jāuzdrošinās darīt labāk, jāatbalsta jaunas idejas un jārada vide, kur iniciatīva tiek gaidīta, nevis sodīta,”

saka Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs

Salīdzinājumā ar iepriekš veikto iedzīvotāju aptauju maijā, vērtējuma indekss pieaudzis par 7,3 procentpunktiem.

Lūgti novērtēt domes darbu dažādu pašvaldības funkciju izpildē, visatzinīgāk novembrī respondenti vērtēja ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanu (80 %).

Ne mazāk kā puse respondentu pozitīvi vērtēja parku, skvēru, zaļo zonu ierīkošanu un uzturēšanu, siltumapgādes nodrošināšanu, rūpes par kultūras dzīvi pilsētā, komunālo pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, pilsētas apgaismojuma nodrošināšanu, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, skolu ēku un bērnudārzu uzturēšanu, veselīga dzīvesveida un sporta veicināšanu un Rīgas domes pārziņā esošās teritorijas labiekārtošanu un tīrības nodrošināšanu.

Aptaujātie Latvijas pilsoņi domes darbu vērtējuši atzinīgāk nekā respondenti bez pilsonības. Respondenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem un no 65 līdz 75 gadiem, grupa ar augstāko izglītību, tie, kuri ģimenē runā galvenokārt latviešu valodā, aptaujas dalībnieki ar zemiem, vidēji zemiem vai vidēji augstiem ienākumiem, kā arī Centra un Kurzemes rajonos dzīvojošie biežāk nekā caurmērā bija snieguši atzinīgus vērtējumus domes darbam. Kritiskāk nekā caurmērā Rīgas domes darbu vērtēja respondenti vecumā no 55 līdz 64 gadiem, krievvalodīgie, kā arī Vidzemes un Latgales priekšpilsētās dzīvojošie.

Aptauja notika novembrī, tiešajās intervijas respondentu dzīves vietās aptaujājot 801 respondentu vecumā no 18 līdz 75 gadu vecumam.

Ar visiem sabiedrības domu pētījumiem var iepazīties pašvaldības mājaslapā – ŠEIT.

 

Iznācis “NVO nama ziņas” decembra numurs

“NVO nama ziņas” decembra numurā uz sarunu aicinājām biedrības “Latvijas Zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācija” dibinātāju un valdes priekšsēdētāju Sandru Lasi, lai uzzinātu vairāk par biedrības misiju, galvenajām aktivitātēm un projektu “Topošo un jauno vecāku skola”, kas sniedz praktisku un emocionālu atbalstu ģimenēm vienā no dzīves gaišākajiem posmiem.

“Biedrības nodarbības un satikšanās notiek arī NVO nama telpās, kas kļuvušas par svarīgu satikšanās vietu jaunajiem vecākiem un speciālistiem.
Es gribētu uzsvērt – lūgt atbalstu nav vājuma pazīme, bet gan rūpes par sevi un savu ģimeni. Vecāka ceļš nav jāiet vienatnē, un ir pilnīgi normāli, ka pirmie soļi var būt sarežģīti”.

Sandra Lase

Interviju, informāciju par gaidāmajiem NVO nama semināriem, aktualitātēm un projektu konkursiem lasiet decembra “NVO nama ziņas” numurā!

“NVO nama ziņas” – decembra numurs!

Visi NVO nama ziņu numuri – ŠEIT

 

Rīgā jau sesto gadu apkaimēs iemirdzas Ziemassvētku egles

Jau sesto gadu Rīgā tiek īstenota apkaimju Ziemassvētku egļu iniciatīva, kas veicina kopienu saliedētību un svētku noskaņu pilsētas apkaimēs. Šogad egles uzstādītas 16 Rīgas apkaimēs, savukārt pavasarī vairākās vietās iestādītas arī pastāvīgās egles, kas rotātas jau šogad un paredzētas svētku noformējumam arī turpmākajos gados.

Šogad cirstās egles uzstādītas 16 apkaimēs: Berģos (pirmo reizi), Mežciemā, Mangaļsalā, Vecmīlgrāvī, Brasā, Mežaparkā, Kundziņsalā, Grīziņkalnā, Avotos, Skanstē, Pļavniekos, Dārziņos, Ķengaragā, Dārzciemā, Šampēterī un Buļļos.

Papildus tam pavasarī egles iestādīja sešās apkaimēs – Jaunciemā, Juglā, Rumbulā, Iļģuciemā, Torņakalnā un Bišumuižā (darbus veica Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments).

Lielākā daļa egļu jau ir izrotātas un iemirdzas svētku gaismās, savukārt dažās apkaimēs vēl gaidāmi svinīgi egļu iedegšanas pasākumi.

Septiņām eglēm – Juglā, Brasā, Mežaparkā, Grīziņkalnā, Skanstē, Ķengaragā un Dārzciemā – lampiņas nodrošina Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes Pilsētvides mākslas un noformējuma nodaļa, bet pārējās apkaimēs apgaismojumu un rotājumus sarūpējušas pašas biedrības.

Tām apkaimju biedrībām, kas pieteicās eglēm, egļu sagādi nodrošināja SIA “Rīgas meži”, bet Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvalde gādāja par egļu piegādi, uzstādīšanu, elektroenerģijas pieslēgumu un elektroapgādi egļu eksponēšanas laikā (aptuveni līdz janvāra vidum). Visas izmaksas tiek segtas no Rīgas pašvaldības un SIA “Rīgas meži” budžeta. Procesu koordinē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs.

Vairākās apkaimēs egļu rotāšana kļuvusi par kopienas pasākumu, pulcējot iedzīvotājus uz svētku aktivitātēm un kopīgu darbošanos, stiprinot piederības sajūtu savai apkaimei.

 

Rīgas dome apstiprina grozījumus uzņēmēju atbalsta programmās un parkletu programmas iekļaušanu pirmā stāva atbalsta programmā

Rīgas domes sēdē apstiprināti grozījumi vairākās Rīgas pašvaldības uzņēmēju atbalsta programmās, pilnveidojot to saturu, pieteikšanās formu. Vienlaikus pieņemts lēmums par atsevišķas līdzšinējās parkletu līdzfinansējuma programmas slēgšanu un tās integrēšanu atbalsta programmā ēku pirmajos stāvos strādājošajiem komersantiem.

Pilnveidots atbalsts pirmajos stāvos strādājošajiem uzņēmējiem

Apstiprinātie grozījumi paredz līdzfinansējumu līdz 10 000 eiro ar 90 % intensitāti. Programma papildināta ar jaunām atbalstāmajām aktivitātēm, kas veicina gan pilsētvides kvalitāti, gan uzņēmējdarbības attīstību, tostarp:

  • parkletu ierīkošanu (saskaņā ar pašvaldības katalogu);
  • markīžu uzstādīšanu;
  • vides pieejamības uzlabojumiem ārpus telpām (ieejas, pandusi, kāpnes u.c.);
  • skatlogu dekoratīvo noformēšanu, saglabājot iespēju uz to pretendēt katru gadu.

Izmaiņas atbalstā publisku pasākumu rīkotājiem Rīgas vēsturiskajā centrā

Rīgas dome apstiprināja arī grozījumus atbalsta programmā publisku pasākumu rīkotājiem Rīgas vēsturiskajā centrā. Programma paredz līdzfinansējumu līdz 20 000 eiro (ar intensitāti 50 % iekštelpās un 75 % ārtelpās). Veiktās izmaiņas padara programmu skaidrāku, elastīgāku un videi draudzīgāku.

Būtiskākās izmaiņas:

  • vienkāršota pieteikšanās procedūra un samazināts iesniedzamo dokumentu apjoms,;
  • precizēti uzņēmēju apvienību dalības nosacījumi;
  • ieviestas ilgtspējas prasības, tostarp atkārtoti izmantojamu trauku lietošana pasākumos.

Plašāka informācija par atbalsta programmām un pieteikšanās kārtību pieejama Rīgas uzņēmēju atbalsta vietnē – ŠEIT.