Arhīvs birkai: Sabiedrība

12. novembrī plkst. 17.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas Ķengaraga filiālbibliotēkā (Latgales 271A) notiks tikšanās ar aktrisi un rakstnieci Zani Daudziņu.

Zane Daudziņa ir latviešu teātra un kino aktrise, rakstniece, runas pedagoģe.

Latvijas Universitātē ieguvusi augstāko izglītību latviešu valodas un literatūras specialitātē. Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi maģistra grādu skatuves runas pedagoģijas specialitātē. 2017. gadā beigusi mākslas doktorantūras studijas. Šobrīd strādā arī par runas konsultanti un docenti Latvijas Kultūras akadēmijā. Runas skolā vada praktisko kursu “Balss, dikcija, rezonatori”.

Ir pazīstama ar savām lomām seriālos “Neprāta cena” un “UgunsGrēks”, kā arī filmās “Pērku jūsu vīru!” un “Augstuma robeža”.

2020. gados pievērsusies literatūrai. Izdevusi 4 grāmatas: “Dienasgrāmata”, “Aktiera runa 21. gadsimta latviešu teātrī” ,”Mans kara gads” un “Bērnudienas komunālijā”. 2024. gadā par grāmatu “Bērnudienas komunālijā” saņēmusi LSM gada balvu “Kilograms kultūras” kategorijā “Literatūra”.

Pasākums notiek notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Pasākuma norisi finansē Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana.

 

Biedrība ”Sadarbības platforma” ceturtdien, 13. novembrī plkst. 18.00 aicina uz starpkultūru pasākumu “Skaista mana brāļa sēta”, veltītu Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinībām un Latvijas un Ukrainas draudzībai. Pasākums notiks NVO namā, Rīgā, Ieriķu ielā 43a.

Pasākuma pirmajā daļā varēs iepazīt Latvijas tradīcijas, ticējumus un dzīvesziņu, kā arī būs iespēja iesaistīties sadancī. Turpinājumā skanēs Ukrainas sveiciens – ansambļa “Perlinki” un solistu muzikāli priekšnesumi. Muzikālu sveicienu no Rēzeknes sniegs arī ukraiņu ansamblis “Vesņanka”.

Visi dalībnieki tiks aicināti uz kopbildi un simbolisku Latvijas un Ukrainas draudzības sveiciena nodošanu nākamajām paaudzēm.

Noslēgumā notiks radošās darbnīcas un Lielā sadraudzības maltīte. Būs iespēja piedalīties 3 darbnīcās: “Mājas”, “Eņģelis pār pasauli” un “Vienotības zieds”, kas simbolizēs mieru, draudzību un kopības sajūtu.

Pasākuma organizatori aicina ikvienu apmeklēt pasākumu, lai kopā atzīmētu Latvijas valsts dzimšanas dienu, iepazītu latviešu un ukraiņu kultūras tradīcijas un izjustu vienotības un draudzības garu. Laipni aicināti gan ukraiņi, kas šobrīd apmetušies Latvijā, gan vietējās kopienas pārstāvji!

Dalība pasākumā – bez maksas!

Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana. Foto un video materiāli tiks izmantoti publicēšanai biedrības “Sadarbības platforma” tīmekļvietnē, sociālo mediju kontos, kā arī projekta aktivitāšu publicitātes un sabiedrības informēšanas par biedrības darbību nolūkos. Publicētie dati būs publiski pieejami, t.sk. arī no ārvalstīm.

Pasākums tie organizēts projektā “Kopīgi Latvijā 2025” (nr. 2025.LV/UKR_KO/002/L11), ko īsteno biedrība “Sadarbības platforma”.

Šī publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild biedrība “Sadarbības platforma”.

#KulturaLVUKR2025

 

Biedrība “DIA+LOGS” aicina uz attālinātu projekta “Dialogs par ATTIECĪBĀM” noslēguma prezentāciju un jauna rīka iepazīšanu. Projekta prezentācija notiks 13.11.2025. no plkst. 18.00-20.00 tiešsaistē (Zoom platformā).

Pavasarī biedrība uzsāka darbu pie jauna, interaktīva rīka – asociatīvajām kārtīm un pavadošās grāmatiņas “Dialogs par ATTIECĪBĀM”, kas palīdzēs speciālistiem drošā un radošā veidā runāt ar jauniešiem (un arī pieaugušajiem) par veselīgu attiecību veidošanu ar sevi un apkārtējiem.

Tagad projekts tuvojas noslēgumam, un interesenti tiek aicināti uz tiešsaistes pasākumu, kur:

pastāstīsim par projekta norisi un galvenajiem secinājumiem;

iepazīstināsim ar jaunizstrādāto rīku – kārtīm un pavadošo grāmatiņu;

kopīgi izmēģināsim, kā kārtis darbojas praksē;

dalīsimies ar idejām, kā šo rīku izmantot darbā ar jauniešiem un dažādām mērķgrupām.


Pieteikšanās – ŠEIT.


Pasākums būs lieliska iespēja gan iepazīt jauno rīku, gan iedvesmoties darbam ar jauniešiem un sabiedrību plašāk!

Pasākums notiek projekta “Dialogs par ATTIECĪBĀM” ietvaros, ko līdzfinansē Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programma.

 

Pirmdien, 10. novembrī, tika pasniegta Rīgas gada balva pašvaldības izcilākajiem izglītības darbiniekiem par godprātīgu un profesionālu pedagoģisko darbu.

Svinīgajā ceremonijā piedalījās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētaja Laima Geikina un Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora p.i. Ivars Balamovskis.

“Lai izaudzinātu gudru un stipru mūsu Latvijas jauno paaudzi, ir jābūt gan spēcīgām ģimenēm, gan izciliem pedagogiem. Jo katra jaunā cilvēka vērtību pamatus ieliek ģimene, savukārt skolotāji iemāca ne tikai zināšanas, bet arī iemāca mācīties. Un dzīvojam mēs tādā laikā, kad jāmācās ir nemitīgi – pasaule ir dinamiska un mainīga, mums jābūt gataviem pielāgoties arvien jaunām prasmēm, jāprot dzīvot ar atvērtu prātu, jāgrib domāt līdzi. Pedagoga profesija ar gadiem nekļūst vieglāka un atbildība tikai palielinās, tāpēc saku lielu paldies ikkatram Rīgas pedagogam – kā skolās, tā bērnudārzos, par nesavtību, profesionalitāti un izcilību, kas ir jūsos un ko dodat tālāk saviem audzēkņiem!”

uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis

“Gluži kā mēs lepojamies ar skolēniem, kuri ar savu neatlaidību un zinātkāri sasniedz izcilus rezultātus, tāpat ir svarīgi godināt tos, kuri šo izcilību palīdzējuši iedegt – skolotājus, atbalsta personālu, vadītājus un pirmsskolu pedagogus. Rīgas Gada balva izglītībā ir iespēja pateikt paldies par darbu, kas ne tikai māca, bet arī iedvesmo, rūpējas un palīdz augt. Šī balva aptver plašu spektru – no mūža ieguldījuma līdz veiksmīgai debijai, no inovācijām un radošuma līdz atbalstam skolēniem ar īpašām vajadzībām un mūsdienīgai vadībai. Tā apliecina, ka kvalitatīva izglītība rodas tikai tad, ja tajā līdzās ir gan pieredze, gan jaunrade, gan sirds darbs. Paldies visiem, kuri ar savu profesionālo pārliecību un cilvēcību veido vidi, kurā bērni un jaunieši mācās ar prieku, jūtas redzēti un iedrošināti. Šī balva ir cieņas apliecinājums visiem, kas ik dienu stiprina Rīgas izglītību – no pirmsskolām līdz vidusskolām, no klasēm līdz vadības komandām,”

sacīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Balva “Zelta pildspalva” šogad tika pasniegta 30. reizi. Šī balva ir kļuvusi par vienu no prestižākajām un nozīmīgākajām atzinībām Rīgas pašvaldības pedagogiem, novērtējot viņu profesionalitāti un radošumu.

“Zelta pildspalva”- Gada balva Rīgas pašvaldības skolu pedagogiem

Rīgas pašvaldības skolu pedagogiem septiņās nominācijās tika pasniegta balva “Zelta pildspalva”, Veicināšanas balvas, goda raksts, kā arī Rīgas pašvaldības piešķirtā naudas balva, lai izteiktu atzinību par profesionālu, radošu un inovatīvu darbu, kas tiek ieguldīts skolēnu izglītošanā un audzināšanā.

Balvu “Zelta pildspalva” nominācijā “Par mūža ieguldījumu“ saņēma:

  • Rīgas 71.vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ramona Šemarova;
  • Rīgas Imantas vidusskolas mūzikas, interešu izglītības skolotājs Eduards Grāvītis;
  • Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas direktore vietniece izglītības jomā Rita Nazarova;
  • Rīgas Dārzciema vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Māra Bidere.

Kā arī veicināšanas balvu ieguva:

  • Rīgas 85.pamatskolas, vizuālās mākslas skolotāja Lilita Jansone;
  • Rīgas 6. vidusskolas klavierspēles skolotāja Lizete Stapāne;
  • Rīgas 25. vidusskolas sākumskolas skolotāja Inese Geķe;
  • Rīgas Franču liceja dabaszinības skolotāja Aina Mekone;
  • Rīgas Juglas vidusskolas mūzikas, interešu izglītības skolotāja Iveta Bērziņa;
  • Rīgas 10. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ieva Grahoļska.

Balvu “Zelta pildspalva” nominācijā “Par veiksmīgāko pedagoga debiju” saņēma:

  • Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas matemātikas skolotāja Anna Dārija Roze, Š. Dubnova;
  • Rīgas Ebreju vidusskolas Latvijas un pasaules vēstures un sociālās zinātnes skolotājs Ādams Arvo Brūvers.

Veicināšanas balvu šajā pašā nominācijā saņēma:

  • Andreja Pumpura Rīgas 11.pamatskolas vizuālās mākslas, dabas zinības un vizuālās mākslas pulciņa skolotāja Paula Romule;
  • Rīgas pamatskolas “Rīdze” sporta un veselības skolotājs Kristaps Zālītis;
  • Rīgas Purvciema vidusskolas matemātikas skolotāja Nataļja Jukova.

Balvu “Zelta pildspalva” nominācijā “Par radošumu un inovācijām izglītības procesā” saņēma:

  • Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolas Latvijas un pasaules vēstures, ģeogrāfijas, sociālās zinības, sociālās zinātnes un uzņēmējdarbības pamati skolotāja Dace Lāma;
  • Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas sociālās zinības un izglītības metodiķe Marija Škutāne;
  • Rīgas 84. vidusskolas sākumskolas skolotāja Gunta Sakaviča;
  • Rīgas 95. vidusskolas Latviešu valodas un literatūras skolotāja Maija Berķe;
  • Rīgas Centra humanitārās vidusskolas angļu valodas skolotāja Liene Paneva;
  • Rīgas Daugavgrīvas pamatskolas Latvijas un pasaules vēstures, sociālās zinības skolotāja, direktores vietniece izglītības jomā Inga Paparde.

Veicināšanas balvu šajā nominācijā saņēma:

  • Rīgas 34. vidusskolas sākumskolas skolotāja Tatjana Panova;
  • Rīgas 49. vidusskolas angļu valodas skolotāja Jana Baltace;
  • Rīgas Friča Brīvzemnieka pamatskolas vizuālās mākslas, interešu izglītības skolotāja Sarmīte Sedliņa;
  • Rīgas Igauņu pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Inita Ozola;
  • Rīgas Iļģuciema pamatskolas sākumskolas skolotāja Rudīte Putāne;
  • Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas angļu valodas skolotāja Iveta Leišavniece;
  • Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ieva Kučika;
  • Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas matemātikas skolotāja Laura Čerņevska;
  • Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas kultūras pamati skolotāja Valērija Frolovičeva.

Balvu “Zelta pildspalva” nominācijā “Par ieguldījumu un sasniegumiem darbā ar talantīgajiem skolēniem” ieguva:

  • Rīgas 40. vidusskolas fizikas skolotāja Svetlana Sokolova;
  • Rīgas 64. vidusskolas latviešu valodas un literatūras, interešu izglītības skolotāja Ilze Ruduka;
  • Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas vācu valodas skolotāja Inga Zeltiņa;
  • Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas Latvijas un pasaules vēstures skolotāja Daiga Bērziņa.

Veicināšanas balvu saņēma:

  • Rīgas Ķengaraga pamatskolas dizaina un tehnoloģijas un interešu izglītības skolotāja Jūlija Korennaja;
  • Rīgas 92. vidusskolas matemātikas skolotājs Zahars Siņevolnovs;
  • Rīgas 88. vidusskolas Latvijas un pasaules vēstures skolotāja Vilma Jermolajeva.

Balvu “Zelta pildspalva” nominācijā “Par ieguldījumu un sasniegumiem atbalsta pasākumu nodrošināšanā skolēniem” saņēma:

  • Rīgas Teikas vidusskolas logopēde Jana Jankovska.

Balvu “Zelta pildspalva” nominācijā “Par ieguldījumu un sasniegumiem darbā ar bērniem ar speciālām vajadzībām” saņēma:

  • Rīgas 1. pamatskolas – attīstības centra speciālās izglītības skolotāja Arta Eversone.

Veicināšanas balvas saņēma:

  • Rīgas 5. pamatskolas – attīstības centra speciālās izglītības skolotāja, montesori nodarbību pedagogs Dace Kārkliņa;
  • Rīgas Arkādijas vidusskolas ritmikas, interešu izglītības skolotāja, direktores vietniece izglītības jomā Jūlija Plavoka;
  • Rīgas Valda Avotiņa pamatskolas vizuālās mākslas, interešu izglītības skolotāja Līga Jukša;
  • Rīgas 3. pamatskolas vizuālās mākslas skolotāja Aina Hoiere.

Balvu “Zelta pildspalva” nominācijā “Par mūsdienīgu izglītības darba vadību un organizāciju” saņēma:

  • Rīgas 1.pamatskolas- attīstības centra skolas direktore Laila Lapiņa;
  • Rīgas Kultūru vidusskolas direktora vietnieks izglītības jomā Mārtiņš Bērziņš.

Veicināšanas balvu saņēma:

  • Rīgas Mežciema pamatskolas angļu valodas skolotāja, direktora vietniece izglītības jomā Inita Alvatere;
  • Rīgas 9. vidusskolas sociālās zinātnes skolotāja, direktora vietniece izglītības jomā Kristīne Ābele;
  • Rīgas 96. vidusskolas dizaina un tehnoloģijas skolotāja, direktora vietniece izglītības jomā Dace Boldāne -Gabrāne

Gada balva pirmsskolu pedagogiem un darbiniekiem

Balvas labākajiem bērnudārzu darbiniekiem ik gadu tiek pasniegtas, lai sekmētu sistēmisku Rīgas pirmsskolu darbinieku ieguldījuma izvērtēšanu, lai motivētu darbiniekus darba kvalitātes paaugstināšanai, kā arī lai izteiktu atzinību par sasniegumiem un ieguldījumu pirmsskolas izglītībā un tās attīstībā Rīgā.

Nominācijā “Par ieguldījumu pirmsskolā” tika godināti seši izglītības iestāžu darbinieki:

  • Rīgas 215. pirmsskolas izglītības iestādes pirmsskolas izglītības skolotāja Madara Sūruma;
  • Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes “Dzintariņš” speciālais pedagogs Inessa Lubgina;
  • Rīgas 221. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Inga Korule;
  • Rīgas 244. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Vaira Bogdanova;
  • Rīgas 173. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Anna Staceviča;
  • Rīgas 273. pirmsskolas izglītības iestādes vadītājas vietniece Diāna Ružkovska.

Nominācijā “Par ilggadēju darbu profesijā” godināja:

  • Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes “Bizmārītes” pirmsskolas izglītības skolotāju Larisu Anufrijevu;
  • Rīgas 243. pirmsskolas izglītības iestādes pirmsskolas izglītības skolotāju Innu Maļikovu;
  • Rīgas Skanstes pirmsskolas pirmsskolas izglītības skolotāju Lolitu Butāni;
  • Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes “Ābeļzieds pirmsskolas izglītības skolotāju Annu Grīnbergu;
  • Rīgas 220. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāju Helēnu Birznieci.

 

Atzīmējot Latvijas Republikas Proklamēšanas 107. gadadienu, 18.novembrī plkst. 17.00 Mazās ģildes Lielajā zālē aicinām uz svētku koncertu “Tu mana zeme. Tu mana Latvija”, kurā piedalīsies KTMC “Mazā ģilde” jauktais koris “Sonore” (mākslinieciskais vadītājs Andis Groza), Kuldīgas KC kamerkoris “Rāte” (mākslinieciskais vadītājs Andis Groza) un instrumentālā grupa Valda Zilvera vadībā.

Īpaši svētkiem veidotajā koncertprogrammā būs dzirdamas latviešu komponistu Jāņa Lūsēna, Valta Pūces, Mārtiņa Brauna un Valda Zilvera mūzika.

Koncerta muzikālo stāstu paspilgtinās soliste Inese Krūmiņa, instrumentālā grupa: komponists Valdis Zilveris (klavieres), Rūdolfs Ozols (ģitāra), Andris Grunte (basģitāra), Raimonds Kalniņš (sitaminstrumenti). Koncertu vadīs Latvijas Nacionālā teātra aktieris Egils Melbārdis.

Ieeja bez maksas.

Koncertu ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde”.

Šis ir viens no Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienai veltītajiem pasākumiem Rīgā.

Ar visiem valsts svētku pasākumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē kultura.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālajos tīklos lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Ar piemiņas brīžiem un svinīgiem koncertiem 11. novembrī galvaspilsētā tiks atzīmēta Lāčplēša diena.

Rīgas pasākumu programmu aizsāks tradicionālais piemiņas brīdis Sudrabkalniņā, kurā piedalīsies Rīgas domes un pašvaldības pārstāvji, Rīgas Kurzemes rajona Politiski represēto biedrības valdes priekšsēdētājs Bierants Ignāts, kapelāns Guntis Kalme, Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas jauktais koris “Āgenskalns”, Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” vīru kopa “Vilki”, Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris, Zemessardzes Studentu kājnieku bataljona pārstāvji.

Savukārt plkst. 16.00 ar piemiņas brīdi kritušo karavīru piemiņai Rīgas Brāļu kapos sāksies ikgadējais pasākums “Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem”, kura laikā ikviens aicināts pievienoties lāpu gājienam no Rīgas Brāļu kapiem līdz Brīvības laukumam un plkst. 18.00 pie Brīvības pieminekļa brīvības cīnītāju godināšanai, piedaloties vīru kopai “Vilki”. Pēc tā gājiens turpināsies līdz 11. novembra krastmalai un noslēgsies plkst. 18.40 ar uguns plosta palaišanu Daugavā pie Akmens tilta. Pēc plkst. 19.00 paredzēta sadziedāšanās Daugavmalā pie Rīgas pils mūra vīru kopas “Vilki” vadībā.

Koncertprogramma Uzvaras parkā, koncerti “Mazajā ģildē”, koncertzālē “Ave Sol”, Ziemeļblāzmas parkā

Godinot Latvijas brīvības cīņās kritušos cīnītājus, no plkst. 19.00 līdz plkst. 22.30 Uzvaras parku pieskandinās koncertprogramma “Saules mūžs”. Tajā piedalīsies postfolkloras grupa “Iļģi”, jaunfolka grupa “Jauno Jāņu orķestris”, bet koncerta kulminācijā izskanēs jaundarbu programma “Saules mūžs”, vairākiem iemīļotiem dziedātājiem izpildot īpaši šim pasākumam komponētas dziesmas ar tautas dziesmu vārdiem. Dainu atlasi veica Krišjāņa Barona muzeja speciālisti, savukārt tās komponēt tika aicināti Valts Pūce, Sniedze Prauliņa, Jānis Strazds, Uldis Marhilēvičs, Kristaps Krievkalns, Ingars Viļums, Kaspars Zemītis, Arturs Maskats, Uģis Prauliņš, Jēkabs Nīmanis, Jānis Lūsēns un Kārlis Lācis.

Jaundarbu programmu ar Latvju dainām “Saules mūžs” izpildīs Aija Vītoliņa, Antra Stafecka, Emilija, Daumants Kalniņš, Miks Galvanovskis, Ludvigs un pavadošais mūziķu sastāvs Kristapa Krievkalna vadībā.

Savukārt kultūras pils “Ziemeļblāzma” svētku laukumā plkst. 19.00 norisināsies pasākums “Sveces liesmu iededzam” – sadziedāšanās pie ugunskuriem kopā ar mūziķiem Kasparu Markševicu (ģitāra, balss) un Māri Ozolu (klavieres). Būs silta tēja, patriotiskas dziesmas un sirsnīga kopā būšana. Klausītāji un skatītāji aicināti ierasties ar savu svecīti.

Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” plkst. 19.00 izskanēs koncerts “Latvijas pakalnos ozoli deg!”, kurā piedalīsies kamerkoris “Frachori” (mākslinieciskais vadītājs Ingus Leilands, diriģents Andrejs Mūrnieks), solisti Guntars Ruņģis, Annija Putniņa, Jānis Ruņģis (ģitāra) un Māris Žagars (klavieres).

Lāčplēša dienas vakarā jau tradicionāli noritēs pasākums arī koncertzālē “Ave Sol” “Daugavmalā mierīgs vakars”, kurā no plkst. 19.00 līdz pat 22.00 ar īpaši šim vakaram gatavotu programmu uzstāsies Emīla Dārziņa jauktais koris, Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Aigars Reinis (ērģeles), Agnese Egliņa (klavieres), Mārtiņš Zvīgulis (tenors), Marta Paula Pauliņa (kokle), Toms Timofejevs (basģitāra), Kārlis Matīss Zitmanis (elektriskā ģitāra).

Šajā pašā laikā – 19.00 pretējā Daugavas pusē, Rīgas Lutera baznīcā Torņakalnā uz koncertu “Brīvības gaismā” aicina Orķestris “Rīga”, akordeonists Artūrs Noviks un diriģents Artūrs Oskars Mitrevics. Bezmaksas ielūgumi uz šo koncertu no 4. novembra plkst. 10.00 pieejami “Biļešu paradīzes” kasēs un bilesuparadize.lv.

No 11. līdz 18. novembrim muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” gaidāma patriotisma nedēļa. 11. novembrī no plkst. 12.00 līdz 13.00 un no plkst. 14.00 līdz 15.00 notiks lekcija “Latvijas valsts dibināšana”. Ieeja ar derīgu ieejas biļeti muzejā. Obligāta pieteikšanās, rakstot uz e-pasta adresi jugendstils@riga.lv vai zvanot pa tālruni 67181465.


Vairāk par valsts svētku mēneša pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas pašvaldības sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.


 

Rīgas vicemēri Edvards Ratnieks un Māris Sprindžuks otrdien, 11. novembrī plkst.10.00 Rātsnama 1. stāva foajē atklās Latgales etnogrāfiskās vēstniecības izstādi “Mantojums”.

Izstāde “Mantojums” apvieno divus projektus – “Lobs ar lobu sasatyka” un tautastērpu fotoprojektu “Pēcgarša”. Tā veltīta Latvijas valsts svētku mēnesim un tautas mantojuma saglabāšanai caur tautastērpu, kas simbolizē piederību savai zemei, valstij un kultūrai.

Mazās tautumeitas no izstādes “Lobs ar lobu sasatyka” tika izgatavotas par godu Latgales kongresa 2022. gada gadadienai. To pamatā ir rūpnīcas “Straume” ražotā lelle “Baiba”, kas 1967. gadā pārstāvēja Latviju pasaules izstādē EXPO Monreālā. Lelles tērptas dažādu Latvijas novadu tautastērpos, un izstāde jau pabijusi vairāk nekā 80 vietās pasaulē – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Dubaijā, Dublinā, Belostokā un citur, nesot latviešu tradīciju un stāstu pasaulē.

Fotoprojekts “Pēcgarša” tapis kā turpinājums šim darbam. Tajā fotogrāfes Sintijas Lazdiņas darbos mazās tautumeitas redzamas kopā ar tautastērpu nēsātājiem, radot simbolisku tiltu starp paaudzēm. Fotogrāfijas papildina Zviedrijā dzīvojošās mākslinieces Kristīnes Lagzda Haapanen akvareļu un līniju zīmējumi, kā arī multimākslinieces Evikas Muižnieces darbi, kuros atspoguļots cilvēka mūža ritējums, savijoties ar Baltu zīmēm.

Izstāde jau bijusi skatāma lidostā “Rīga”, Cēsīs, Latgalē un pat Sicīlijā, bet tagad tā “piestājusi” Rīgā – kā iedvesmas un piederības apliecinājums.

“Izstāde “Mantojums” lai ir kā iedvesma – varbūt pat ceļam uz skatītāja tautastērpu! Mūsu moto ir: ‘Audzē sevī tautu meitu, audzē sevī tautu dēlu!’ Būsim stipri un patriotiski savas zemes, savas valsts un savas pilsētas dēli un meitas!”

uzsver Latgales etnogrāfiskās vēstniecības vadītāja Iveta Seimanova

Izstāde tapusi sadarbībā ar Rīgas domi un Rātsnamā būs skatāma līdz 19. novembrim.

 

Šogad rudens lapu nodošanas punkti darbu sāka 1. novembrī, un šobrīd Rīgā darbojas kopumā 34 punkti, no kuriem daļa izveidota, reaģējot uz iedzīvotāju iniciatīvu un vajadzībām.


Nodošanas punktu saraksts un darba grafiks pieejams www.riga.lv, sadaļā “Rudens lapu nodošana”,

kā arī iedzīvotājiem ir pieejama nodošanas punktu karte vietnē GEO RĪGA.


Lapu nodošana notiek, ievērojot iepriekšējo gadu pieredzi – galvenokārt sestdienās un svētdienās, bet atsevišķos punktos arī darba dienās.

Pirmajā nedēļa no 1. līdz 9. novembrim kopā rīdzinieki nodevuši 967 tonnu lapu, kas ir līdzīgs rādītājs iepriekšējiem gadiem.

Ņemot vērā pirmās nedēļas pieredzi, pašvaldība atkārtoti rosina ievērot lapu nodošanas kārtību – neatstāt punktos iztukšotos maisus, vest lapas tikai punktu darba laikos un rūpēties, lai tām nav piejaukti klāt citi atkritumi.

Tāpat Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus ievērot ceļu satiksmes drošības noteikumus, būt savstarpēji iecietīgiem un cienīt citam citu, rūpējoties par drošu un sakārtotu pilsētvidi.

Neskaidrību gadījumā, aicinām iedzīvotājus zvanīt uz Rīgas pašvaldības bezmaksas informatīvo tālruni 80001201, jautājums tiks novirzīts par lapu nodošanas projektu atbildīgajai pašvaldības struktūrvienībai.

Mediju pārstāvji aicināti klātienē iepazīties ar rudens lapu nodošanas punkta ikdienu un ielūkoties, kā norit rīdzinieku iesaistīšanās pilsētas vides uzturēšanā. 15. novembrī no plkst. 12.00 līdz 12.30 rudens lapu nodošanas punktā Mežaparkā pie Siguldas prospekta 12.

Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāvji un punktu darbinieki klātienē informēs par aktuālajiem darba organizēšanas jautājumiem rudens lapu nodošanas akcijas laikā.

 

Novembris ir laiks, kad pieminam un godinām tos, kuri ziedojuši savu dzīvību par mūsu valsts brīvību. Cilvēki dodas pie pieminekļiem un piemiņas vietām, aizdedz sveces, tādā veidā izrādot pateicību un cieņu.

Aicinām ikvienu būt atbildīgiem un saudzīgiem pret piemiņas vietām:

  • sveces ieteicams novietot pieminekļu tuvumā, bet ne uz pašiem objektiem, lai liesma, vasks, parafīns, plastmasas iepakojums nesaskartos ar akmeni, metālu vai citu materiālu;
  • plastmasas trauki mēdz izkust no karstuma, radot neatgriezeniskus bojājumus;
  • drošāk ir izvēlēties sveces stikla traukos, kas labāk pasargā gan liesmu, gan pašu pieminekli.

Sveces izvēlē svarīgi ņemt vērā ne tikai estētiku, bet arī praktiskos aspektus – drošību, laikapstākļu ietekmi un degšanas ilgumu. Stikla trauki lēnāk uzkarst, pasargā liesmu no vēja un nodrošina vienmērīgāku degšanu, tādēļ sveces kalpo ilgāk un harmoniski iekļaujas piemiņas vietas vidē.

Patriotu mēnesī visbiežāk tiek apmeklētas ar bermontiādi saistītās piemiņas vietas Rīgā. Tās atgādina par 1919. gada novembra kaujām, kad Latvijas armija kopā ar sabiedrotajiem aizstāvēja un atbrīvoja galvaspilsētu.

Nozīmīgākās piemiņas vietas:

 Sudrabkalniņš – piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka kareivjiem, kuri 1919. gada novembrī padzina bermontiešus no Anniņmuižas;

piemiņas plāksne Daugavgrīvas cietoksnī, veltīta Lielbritānijas un Francijas karakuģu apkalpēm, kas palīdzēja bermontiādes laikā;

Bumbu kalna piemiņas vieta – Latgales divīzijas komandpunkts bermontiādes laikā;

piemiņas plāksne 11. novembra krastmalā, pie pils vaļņa mūra – veltījums karavīriem, kas cīnījās par Rīgas atbrīvošanu;

Brīvības piemineklis un Brāļu kapi – lai gan tie nav tieši veltīti bermontiādei, Brīvības piemineklī attēlots kaujas motīvs uz Dzelzs tilta, bet Brāļu kapos apbedīti daudzi brīvības cīņu dalībnieki;

piemiņas akmens uzvarai pār bermontiešiem Mūkusalas ielā, pie Dzelzceļa tilta. Šajā vietā 1919. gada novembrī notika izšķirošas kaujas par Rīgas atbrīvošanu. Būvuzņēmējs nodrošinās piekļuvi šai piemiņas vietai.


Vairāk par visiem Rīgas pieminekļiem – ŠEIT


 

Līdz 29. novembrim NVO nama 2. stāva gaitenī skatāma “Kirila un Metodija” Latvijas bulgāru kultūras biedrības izstāde “Godpilnākajā veidā: Bulgārijas apvienošanās 140. gadadienas svinības”, kas tapusi sadarbībā ar Plovdivas Reģionālo vēstures muzeju.

Izstāde veltīta 1885. gada 6. septembra notikumam – Bulgārijas kņazistes un Osmaņu impērijas Austrumrumēlijas provinces apvienošanai, kas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem brīžiem Bulgārijas valstiskuma veidošanās ceļā.

Apvienošanās, ko īstenoja slepenas revolucionārās komitejas un atbalstīja Bulgārijas princis Aleksandrs I, notika par spīti lielvaru politiskajam spiedienam un kļuva par simbolu tautas vienotībai un neatkarības garam. Šodien šis notikums tiek atzīmēts kā Bulgārijas valsts svētki – Apvienošanās diena.

Izstāde piedāvā daudzveidīgu vēsturisku materiālu klāstu – artefaktus, fotogrāfijas, gleznas un dokumentus, kas atklāj šī notikuma politisko un kultūras nozīmi.

Aicinām ikvienu interesentu iegriezties NVO namā un iepazīties ar bulgāru kultūrvēsturisko mantojumu!

Izstāde bez maksas apskatāma NVO nama darba laikā – darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.