Arhīvs birkai: Sabiedrība

Rīgas pašvaldība Muzeju naktī aicina apmeklēt rātsnamu

Sestdien, 23. maijā, no plkst. 18.00 līdz 24.00 Muzeju nakts laikā rīdziniekiem un pilsētas viesiem būs iespēja apmeklēt rātsnamu un apskatīt domes galvenās telpas – Sēžu zāli, mēra un vicemēru kabinetus, karogu balkonu, Gada rīdzinieku sienu un citas vietas.

Rīgas 825. jubilejas gadā rātsnama apmeklētāji būs aicināti piedalīties radošās aktivitātēs, izmēģināt mēra krēslu, kā arī nofotografēties mākslīgā intelekta fotodarbnīcā.

Muzeju nakts laikā apmeklētājiem būs iespēja apmeklēt domes Sēžu zāli, Portretu zāli, Kamīnzāli, apskatīt Gada rīdzinieku sienu, mēra un vicemēru kabinetus, kā arī balkonu, izbaudīt klusuma brīdi rātsnama kapelā, apskatīt bišu dārzu, kur varēs satikt rātsnama bitenieku.

Šogad apmeklētājiem arī būs iespēja nofotografēties mākslīgā intelekta veidotā fotodarbnīcā, ieraugot sevi citā realitātē, un digitāli saņemt foto. Interesenti varēs piedalīties arī īpašā misijā, lai atklātu interesantus faktus par rātsnamā atrodamajām lietām. Bērniem būs iespēja darboties radošajā zonā – “Izkrāso savu Rīgu!”.

Tāpat kā pagājušogad, arī šogad apmeklētāji varēs kļūt par “Muzeju nakts mēru”, uz vienu nakti iejūtoties mēra ādā, nofotografējoties Sēžu zāles tribīnē vai mēra kabinetā un ievietojot foto savos sociālo tīklu kontos ar tēmturi #muzejunaktsmers.

Ar rātsnama vēsturi un dažādiem interesantiem faktiem par Rīgu iepazīstinās Apkaimju iedzīvotāju centra gidi. Vēl varēs noklausīties leģendu par Rīgas Bruģa sargātāju un īpaši vērīgajiem būs iespēja arī satikt klātienē šo mistisko dāmu apmetnī.

Eiropas Muzeju nakts ir starptautisks muzeju pasākums, kas kopš 2005. gada ik pavasari notiek daudzās Eiropas valstīs. Līdz ar tradicionālajām ekspozīcijām notiek arī dažādi īpaši pasākumi – radošās darbnīcas, koncerti, teātra uzvedumi. Pasākums tradicionāli norit no sestdienas vakara līdz svētdienas pirmajai rīta stundai.

Muzeju nakts šogad visā Latvijā norisināsies sestdien, 23. maijā. Šī gada vienojošā tēma ir “Priekšmeta piedzīvojumi”, kas iedvesmota no Raiņa atziņas un aicina izzināt muzeju krājumu stāstus.

Tradicionāli muzeji būs atvērti bez maksas.

Sestdien, 23. maijā, vairāk nekā 246 Latvijas muzeji un citas sabiedrisko dzīvi veidojošās organizācijas aicinās apmeklētājus izbaudīt Muzeju nakti. Rīgā un tās apkaimēs Muzeju naktī apmeklētājus gaidīs vairāk nekā 82 kultūrvietas.

Muzeju nakts pasākumu programma – ŠEIT.

 

Rīgas sieviešu un vīru koru koncerts “Liepu meitas ozolu dēli”

Gatavojoties Latvijas sieviešu un vīru koru svētkiem, 24. maijā plkst. 16.00 Kultūras pils “Ziemeļblāzma” parka multifunkcionālajā laukumā notiks Rīgas sieviešu un vīru koru koncerts “Liepu meitas ozolu dēli”.

Koncertā piedalīsies un klausītājus ar savu dziedājumu priecēs 21 sieviešu un vīru koris izcilu virsdiriģentu vadībā.

Kormūzikas tradīcija Latvijā nebeidz pārsteigt ar niansētu, tieši Latvijas tautai raksturīgu un nepārprotamu skanējumu. Dzidrais, smalkais un mīlestības caurvītais dziedājums, ir nepārtraukts radošā darba, emociju un unikālu tautas vērtību kopums ar kuru klausītājiem tiek pateikts tik daudz. Latvijas koru skanējums ir mūsu tautas vērtība, kurā ar katru vārdu tiek izdziedāta mīlestība pret savu zemi, valsti, nāciju un vienam pret otru. Šajā koncertā piedalīsies Rīgas sieviešu kori “Minjona”, “Sapnis”, “Balta”, “Delta”, “Latve”, Studenšu Prezidiju Konventa koris, “Ausma”, “Rīgas kamerkoris”, “Stradiņi”, “Skanda”, “Cantus”, “Līga”, “Straume”, meiteņu kori “Tonika” un vīru kori “Frachori”, “Gaudeamus”, “Dziedonis”, “Absolventi”, “Tēvzeme”, “Latvis” un Latvijas Universitātes Prezidiju konventa vīru koris.

Koncertu diriģēs virsdiriģenti Ilze Valce, Māra Marnauza, Rudīte Tālberga, Andris Veismanis, Arvīds Platpers, Ingus Leilands, Jānis Mežinskis, Jevgeņijs Ustinskovs, Jurģis Cābulis, Raimonds Gulbis, Romāns Vanags, Tālivaldis Gulbis un Uldis Kokars.

Koncerta koncertmeistares Dzintra Vīcupe un Līga Paegle.

Ieeja bez maksas.

 

Vairāk nekā 30 Rīgas mākslinieki vienu vakaru bez maksas atvērs savas studijas apmeklētājiem

, , , , , , , ,

Otrdien, 26. maijā, no plkst. 17.00 līdz 21.00 Rīgas mākslinieki bez maksas atvērs savas studijas ikvienam interesentam. Mākslinieku Atvērto Studiju Otrdiena ir viena no pirmajām šāda veida iniciatīvām Latvijā un daļa no Riga Art Week 2026 programmas. Kā norāda organizatori – tā nav izstāde vai gadatirgus, bet gan personiska tikšanās tur, kur top māksla.

Vēl nesen mākslas darba iegāde lielākoties nozīmēja galerijas apmeklējumu. Šodien arvien biežāk tā nozīmē tikšanos mākslinieka studijā, rezidencē vai neformālā sarunā ar pašu autoru. Mākslinieku Atvērto Studiju Otrdiena ir vieta, kur šādi scenāriji – tiešs kontakts, tiešs atbalsts un arī tiešs mākslas darba iegādes process – kļūst iespējams arī Rīgā.

Iniciatīvu organizē FOLLOW.ART – bezalgoritmiska digitālā infrastruktūra māksliniekiem un kuratoriem, kurā pēdējo 10 mēnešu laikā apvienojušies aptuveni 3000 mākslinieki un kuratori no 100 valstīm.

“Latvijas vizuālās mākslas vide ir dzīva un starptautiski atzīta. Latvijas mākslinieki eksponē darbus prestižās Rietumeiropas galerijās, piedalās starptautiskās rezidenču programmās un pārstāv valsti nozīmīgos pasākumos. Tomēr vietējā infrastruktūra mākslinieku un auditorijas tiešai savienošanai joprojām ir nenobriedusi. Mēs vēlamies iedrošināt publiku uzsākt nepiespiestu sarunu ar māksliniekiem. Auditorijas klātbūtne un interese ir ārkārtīgi vērtīga, tā ir iespēja māksliniekam izstāstīt savu stāstu, kļūt redzamākam un veidot personīgus sakarus. Aiz katra darba ir personība, pieredze un stāsts, un tieši to kopā ar RIGA ART WEEK komandu mēs vēlamies atklāt,”

stāsta pasākuma organizatore Diāna Novicka.

Sabiedrībai laikmetīgā māksla nereti šķiet grūti pieejama vai nesaprotama, bet šī ir reta iespēja iepazīt to no “iekšpuses”, redzēt, kur un kā tā top, satikt autoru un uzdot jautājumus. Organizatori norāda, ka pašiem māksliniekiem šāda veida iesaiste ir milzīga iedvesma. Svarīgi arī saprast, ka attiecību veidošana ar mākslinieku nenozīmē obligāti iegādāties mākslas darbu. Tomēr, ja ir vēlme, apmeklētāji tiek aicināti pievienoties mikro-mecenātisma kustībai un atbalstīt māksliniekus ar nelieliem ziedojumiem, lai viņi var turpināt savu radošo darbu.

Kopumā mākslas cienītāji varēs apmeklēt 28 lokācijas un satikt 32 māksliniekus.

  • Rīgas centrā un Vecrīgā savu mākslas studiju durvis vaļā vērs mākslinieki: Katrīna Biksone, Jeļena Horste-Pirha, Anna Egle, Evija Freidenfelde, Inga Jurāne, Santa Kristiāna Krūze, Aleksandra Federika Krastiņa, Eka Kereselidze, Marija Matvejeva, Envija, Linda Vilka, Sandra Strēle un Rasa Jansone un Mairita Jonikāne.
  • Sarkandaugavā un Čiekurkalnā varēs apmeklēt mākslinieku Andra Eglīša, Roberta Bāliņa, Zojas Golubevas, Denisa Evina, Ievas Stalšenes, Agneses Kurzemnieces un Lauras Prikules mākslas studijas.
  • Dārzciemā, Purvciemā un Teikā apmeklētājus gaidīs mākslinieki Bruno Mellis, Beatrise Kaktiņa un Alina Burlakova.
  • Pārdaugavā varēs satikt tādus māksliniekus kā Monta Beca, Sabīne Līva un Elza Leimane.
  • Pierīgā apmeklētājus gaidīs Keita Melle, Verners Lazdāns, Ieva Caruka, Rita Pranča un Andrejs Bovtovičs.

Plašāku informāciju par pasākuma dalībniekiem un interaktīvo pasākuma norises vietu karti var apskatīt – šeit.

Par FOLOOW.ART

FOLLOW.ART ir bezalgoritmiska digitālā infrastruktūra māksliniekiem un kuratoriem -risinājums prakses centralizēšanai, profesionālu un publisku attiecību veidošanai un tiešā finansiālā atbalsta saņemšanai no auditorijas. Platforma apvieno aptuveni 3000 karšu lietotājus no 100 valstīm un sadarbojas ar mākslas pasākumiem, kultūras asociācijām un augstākās izglītības iestādēm visā pasaulē. 2026. gadā FOLLOW.ART saņēmusi Webby Award par izcilību digitālā dizaina funkcionalitātē. FOLLOW.ART Veidots Latvijā un darbojas visā pasaulē.

Plašāka informācija:
Liene Pālēna
Projektu vadītāja
Tel.: +371 26104145
e-pasts: liene.palena@olsen.lv

 

Dzimtsarakstiem Latvijā – 105

Šogad Latvijas dzimtsarakstu sistēma atzīmē nozīmīgu jubileju — 105 gadus kopš tās izveides. Tas ir stāsts par valsts attīstību, tradīciju saglabāšanu, ģimenes vērtībām un cilvēku dzīves svarīgāko notikumu dokumentēšanu vairāk nekā gadsimta garumā.

Maijs arī Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra dzimtsarakstu nodaļām ir īpašs svētku mēnesis. Jubileja ir iespēja atskatīties uz paveikto, novērtēt sasniegto un izvirzīt jaunus mērķus turpmākajam darbam, turpinot nodrošināt profesionālu, atbildīgu un cilvēcīgu darbu sabiedrības labā.

Svētku noskaņā Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra vadība apmeklēja Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas, lai sveiktu darbiniekus nozīmīgajā jubilejā, pateiktos par ieguldīto darbu un novēlētu veselību, izturību un neizsīkstošu enerģiju arī turpmāk šajā atbildīgajā un valstiski nozīmīgajā darbā.

Pirms 105 gadiem – 1921. gada 18. februārī Latvijas Satversmes sapulces III sesijā tika pieņemts likums “Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju”, ko izsludināja Valsts prezidents Jānis Čakste. Ar šo likumu civilstāvokļa aktu reģistrācija pirmo reizi tika nodota valsts pārziņā, izveidojot laicīgu un vienotu dzimtsarakstu sistēmu visā Latvijā.

Līdz 1921. gada februārim dzimšanas, laulības un miršanas faktus reģistrēja baznīcas, ierakstus veicot baznīcu grāmatās. Jaunais likums ieviesa būtiskas pārmaiņas — turpmāk šo pienākumu uzņēmās dzimtsarakstu nodaļas.

1921.gada 2. maijā darbu sāka pirmā dzimtsarakstu nodaļa Latvijā — Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa. Jau tā paša gada 1. jūlijā dzimtsarakstu nodaļas tika atvērtas arī Bauskā, Cēsīs, Jūrmalā, Kandavā, Limbažos, Valmierā un citviet Latvijā. Kopumā tika izveidotas 378 nodaļas.

Dzimtsarakstu nodaļu tīkla attīstība turpinājās vēl 15 gadus un tika pilnībā pabeigta līdz 1937. gadam. Latvijas brīvvalsts laikā valstī darbojās jau 579 pilsētu un pagastu dzimtsarakstu nodaļas. To darbību uzraudzīja vietējie miertiesneši, bet augstāko uzraudzību īstenoja tieslietu ministrs. Jau kopš sistēmas pirmsākumiem dzimtsarakstu nodaļas tika uzturētas no pašvaldību līdzekļiem, un šis princips saglabājies arī mūsdienās.

105 gadu laikā dzimtsarakstu nodaļās sastādīti vairāk nekā 10 miljoni reģistru ierakstu. Tie ir ne tikai juridiski dokumenti, bet arī unikāla kultūrvēsturiska liecība par Latvijas cilvēku dzīves svarīgākajiem notikumiem un valsts vēsturi.

 

Arī šovasar rīdziniekiem ir iespēja bez maksas atjaunot vēsturisko ēku koka logus

Arī šovasar Rīgas pašvaldība piedāvā rīdziniekiem iespēju piedalīties bezmaksas praktiskajās apmācībās “Vēsturisko ēku koka logu restaurācija”, kas notiks “Koka Rīga” telpās, Krāsotāju ielā 12.

“Šogad tika ieviestas izmaiņas pieteikšanās kārtībā – iespēja piedalīties tika dota ne tikai vēsturisko ēku īpašniekiem, bet arī viņu pilnvarotajām personām: laulātajiem, partneriem, bērniem un mazbērniem. Priecājamies, ka jaunā iespēja tika aktīvi izmantota, tostarp arī dalībnieku vidū, kuriem iepriekšējā gadā vietu apmācībās iegūt neizdevās,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Līdzīgi kā pagājušā gadā, arī šogad par praktiskajām apmācībām “Vēsturisko ēku koka logu restaurācija” tika izrādīta liela interese. Šovasar apmācībās piedalīsies četrpadsmit interesenti. Visplašāk ir pārstāvēts Rīgas centrs, taču restaurēti tiks arī vēsturiskie logi no Zasulauka, Vecāķu un Bieriņu apkaimēm.

Praktiskās apmācības paredzētas Rīgas vēsturisko ēku un dzīvokļu īpašniekiem, kuri vēlas apgūt autentiskas koka logu restaurācijas prasmes un saglabāt sava īpašuma vēsturisko vērtību. Meistara vadībā apmācību dalībnieki soli pa solim atjaunos savus logus, vienlaikus iepazīstot tradicionālos materiālus un restaurācijas metodes.

Apmācību laikā dalībnieki praktiski apgūs logu ķitēšanu, stiklošanu, krāsošanu, furnitūras attīrīšanu, kā arī iegūs zināšanas par autentisku materiālu izvēli un to pareizu pielietošanu. Logu ārējo vērtnu atjaunošanas darbi tiek veikti speciāli aprīkotā restaurācijas darbnīcā, un katram dalībniekam tiek izstrādāts individuāls restaurācijas apraksts un darba grafiks, pamatojoties uz konkrētā loga tehnisko stāvokli. Iegūtās zināšanas īpašniekiem palīdzēs arī nākotnē rūpēties par vēsturiskajiem koka logiem un saglabāt tos nākamajām paaudzēm.

Apmācības šogad norisinās no 11. maija līdz 11. septembrim. Viena loga ārējo vērtņu atjaunošanai katram dalībniekam tiks paredzētas 100 stundas.

Pēc veiksmīgas apmācību pabeigšanas Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments kompensēs restaurācijas procesā izmantoto materiālu izmaksas (krāsu, furnitūru, stiklu u.c.).

 

Rīgas pieminekļu aģentūra aicina uz “Klusuma stāstiem” Lielajos kapos

Pirmo reizi Muzeju nakts pasākumos iesaistās Rīgas pieminekļu aģentūra, piedāvājot “Klusuma stāstus” Lielajos kapos – īpašu vakara programmu, kas izgaismos un atdzīvinās vienu no senākajām un noslēpumainākajām Rīgas vietām.

Pasākums notiks 23. maijā no plkst. 21.00 līdz 23.00.

Apmeklētājiem tiks atvērtas trīs vēsturiskas kapličas, kas ikdienā nav pieejamas publikai:

• Rīgas rātskunga Hermaņa Ādama Krēgera kapliča,
• turīgā Rīgas pilsoņa Šrēdera dzimtas kapliča,
• Rīgas aptieku īpašnieka Mihaela Veicenbreijera dzimtas kapliča.

Šīs kapličas tiks īpaši izgaismotas, ļaujot ieraudzīt to arhitektūras detaļas un laika zīmju slāņus. Katrā no tām skanēs dzejas lasījumi – Aspazijas un Raiņa darbi, kā arī citu autoru teksti, kas tematiski sasaucas ar klusuma, atmiņu un pārejas motīviem.

Dalība Muzeju naktī ir Rīgas pieminekļu aģentūras apzināts solis, lai senām vietām piešķirtu jaunu dvesmu un veidotu Lielos kapus kā mūsdienīgu kultūrtelpu, kur vēsture sastopas ar mākslu un laikmetīgu pieredzi. “Klusuma stāsti” ļaus apmeklētājiem ne tikai ielūkoties parasti slēgtās apbedījumu vietās, bet arī piedzīvot tās citā gaismā – burtiski un simboliski.

 

Zilais karogs šogad plīvos jau četrās Rīgas peldvietās; pirmo reizi – Daugavgrīvā

, , ,

Zilais karogs šogad plīvos jau četrās Rīgas peldvietās – Vecāķos, Vakarbuļļos, Bābelītī un pirmo reizi arī Daugavgrīvā, kas apliecina šo peldvietu atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem. Karogi Rīgas pašvaldībai tika pasniegti svinīgā pasākumā pirmdien, 18. maijā, Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā.

“Rīgā aktīvi turpinām atpūtas zonu un peldvietu labiekārtošanu un Zilā karoga piešķiršana jau ceturtajai peldvietai ir apliecinājums mūsu pašvaldības peldvietu kvalitātei. Turpināsim strādāt, lai paplašinātu un uzlabotu atpūtas zonu klāstu, kur droši atpūsties visiem iedzīvotājiem, īpaši ģimenēm ar bērniem. Pateicos Mājokļu un vides departamentam par ieguldīto darbu un novēlu, lai nākotnē Zilo karogu saņemtu arī pārējās peldvietas,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija.

“Apsveicot Zilā Karoga saņēmējus un pateicoties pašvaldībām un apsaimniekotājiem par ieguldīto darbu, priecājamies arī par Zilā karoga ģeogrāfijas paplašināšanos Latvijā, programmā ienākot arvien jaunām peldvietām un pašvaldībām. Tas apliecina, ka drošas atpūtas iespējām un vides kvalitātei ir būtiska loma pašvaldību darbā un ceram, ka tā tikai pieaugs,”

norāda Jānis Ulme, Zilā Karoga programmas nacionālais koordinators.

Vakarbuļļu pludmalē karogu šogad pacels jau 19. reizi, Vecāķu pludmalē – 9. reizi, bet pie Bābelīša – jau trešo gadu, kas norāda uz nemainīgi izcilu šo peldvietu kvalitāti. Zilā karoga iegūšanai peldvietām jāatbilst kopā 33 ūdens kvalitātes, pludmales servisa un apsaimniekošanas, drošības, vides informācijas un izglītības kritērijiem. Ieviešot Zilā karoga kritērijus, peldvietas tiek apsaimniekotas, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus un pievēršot lielu uzmanību vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē.

Rīgā kopā ir deviņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, Ķīšezerā, Lucavsalā, Lucavsalas līcī un Bolderājas karjerā. Tāpat ir arī 19 atpūtas vietu pie ūdens, bet pie tām nedežurē glābēji.

Vairāk par Rīgas pašvaldības pedvietām – šeit.

Rīgas peldvietās reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu jeb peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Veselības inspekcija monitoringu veic oficiālajās peldvietās, bet Mājokļu un vides departaments aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpēs. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām, MVD ūdens monitoringu turpina veikt vairākās oficiālās peldvietās.

Visās oficiālās peldvietās ir atļauts peldēties, pašiem peldētājiem ievērojot piesardzību un drošību uz ūdens, jo Rīgas pašvaldības policijas glābēji uz vietas glābšanas darbus organizē tikai oficiālajā peldsezonā, no 15. maija līdz 15. septembrim, pēc sezonas beigām dežūras notiek tikai Vecāķos.

Daugavas peldvietas “Lucavsalas līcis” un “Ķīpsala” saņēmušas izcilu ilglaicīgās kvalitātes novērtējumu pēc ES direktīvas kritērijiem.

 

“Rīgas meži” un Dabas aizsardzības pārvalde aicina: ko ienes mežā, to iznes no meža!

SIA “Rīgas meži” pakāpeniski ievieš atbildīgāku pieeju mežu apsaimniekošanā, samazinot atkritumu urnu skaitu meža teritorijās un aicinot iedzīvotājus ievērot vienkāršu principu: ko ienes mežā, to iznes no meža.

Lai novērstu kaitējumu meža ekosistēmai un nodrošinātu apmeklētājiem tīru un patīkamu vidi, Biķernieku un Šmerļa mežā tiks noņemtas publiskās atkritumu urnas. Diemžēl meža apmeklētāji tajās regulāri atstāja ne tikai pastaigu laikā radušos sīkos atkritumus, bet arī sadzīves atkritumu maisus no mājsaimniecībām..

“Šādā situācijā urna vairs nekalpo tīrības uzturēšanai. Tā faktiski pārvēršas par nelegālu sadzīves atkritumu izmešanas vietu. Mūsu rūpes par mežu liek mainīt pieeju – vairāk uzraudzības, līdzatbildības un skaidrs princips, ka mežs nav atkritumu savākšanas punkts,”

uzsver “Rīgas mežu” Mežsaimniecības daļas vadītājs Modris Martinovs.

Līdzīga pieeja tiek īstenota arī citās dabas teritorijās Latvijā un Eiropā, jo pieredze rāda, ka atkritumu urnas mežā ne vienmēr samazina piesārņojumu. Atsevišķās vietās tās kļūst par nelegālām sadzīves atkritumu izmešanas vietām.

Pirms astoņiem gadiem Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) kopā ar Pasaules Dabas Fondu aizsāka kampaņu “Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes!”, aicinot ikvienu izvērtēt savus ieradumus, dodoties dabā.

“Toreiz tā bija drosmīga diskusija par atkritumu urnu noņemšanu dabas takās, bet šodien tā ir kļuvusi par visas Latvijas kopīgo dabas aizsardzības filozofiju,” norāda DAP Komunikācijas un dabas izglītības departamenta direktore Elīna Ezeriņa. “Sabiedrība kļūst apzinīgāka, tomēr jautājums joprojām ir aktuāls. Arī Biķernieku mežs nav pilsētas parks – atkritumu urnas dabas taku malās nerisina problēmu, bet rada jaunus riskus: tās piesaista savvaļas dzīvniekus, tajā skaitā arī grauzējus, un putnus, kas veicina atkritumu izvazāšanu pa visu mežu.”

DAP aicina atcerēties: tukšs iepakojums sver mazāk nekā pilns, tāpēc aiznest to līdz mājām vai tuvākajai atkritumu tvertnei ārpus meža ir vienkāršākais veids, kā rūpēties par tīru vidi.

Mežs nav parks

“Rīgas meži” atgādina, ka mežs pēc būtības atšķiras no pilsētas parka. Mežā infrastruktūrai jābūt samērīgai ar dabas teritorijas raksturu, savukārt apmeklētājiem jāuzņemas atbildība par cieņpilnu uzvedību mežā un līdzi paņemto sadzīves lietu izmantošanu, saudzējot dabas vērtības.

Tas nozīmē – ja cilvēks dodas uz mežu ar kafiju, uzkodām, piknika pārtiku vai citu iepakojumu, arī radušies atkritumi jāpaņem līdzi, ejot prom. Šis princips ir īpaši svarīgs pavasara un vasaras sezonā, kad mežos pieaug apmeklētāju skaits.

Vairāk uzraudzības un līdzatbildības

Urnu noņemšana nenozīmē, ka teritorijas paliks bez uzraudzības. “Rīgas meži” arī turpmāk regulāri apsekos Biķernieku, Šmerļa un citus Rīgas pilsētas mežus. Teritorijās darbojas video novērošana, kameru izvietojumu var mainīt, un pārkāpumu gadījumos informācija tiek nodota pašvaldības policijai.

“Rīgas mežu” mērķis ir saglabāt Rīgas pilsētas mežus tīrus, drošus un pieejamus iedzīvotājiem. Lai to panāktu, nepieciešama gan apsaimniekotāja rīcība, gan sabiedrības līdzdalība.

Dodoties dabā, “Rīgas meži” aicina apmeklējumu plānot atbildīgi – ņemt līdzi atkārtoti izmantojamu ūdens pudeli, termosu vai traukus, bet iepakojumus un citus atkritumus paņemt sev līdzi un izmest tiem paredzētā vietā ārpus meža teritorijas.

Ko ienesam mežā, to iznesam no meža!

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Rīgā turpina uzlabot gājēju infrastruktūru

, , , , , , , , , , , , , , ,

Lai uzlabotu gājēju pārvietošanos un nodrošinātu drošu un ērtu vidi visiem iedzīvotājiem, Rīgas pašvaldība turpina gājēju ietvju apmaļu pazemināšanu pašvaldībai piederošajos zemesgabalos. Vidēji mēnesī tiek pazemināti aptuveni 400 metri gājēju ietvju apmaļu.

Gājēju apmaļu pazemināšana tiek veikta krustojumos un ielu šķērsošanas vietās, lai uzlabotu vides piekļūstamību. Tas atvieglo pārvietošanos ne tikai cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bet arī vecākiem ar bērnu ratiņiem un citiem iedzīvotājiem ikdienā.

Standarta situācijās ietves tiek pazeminātas tā, lai pazeminātā daļa būtu vismaz divus metrus plata. Pazemināšanas apjoms konkrētajās vietās var atšķirties — tas galvenokārt ir atkarīgs no esošās ietves platuma un ielas mezgla konfigurācijas.

Darbi tiek organizēti rindas kārtībā, cenšoties tos loģiski apvienot vienas apkaimes ietvaros. Ja konkrētajā vietā ir plānota seguma nomaiņa, papildu darbi netiks veikti.

  • Aprīlī apmaļu pazemināšana veikta 62 adresēs, kopējam darbu apjomam sasniedzot 500 metrus. Darbi veikti Ķīpsalas, Rostokas, Tadaiķu, Mazās Nometņu, Pārslas, Atpūtas, Katlakalna, Lubānas, Valmieras, Matīsa, Biķernieku, Ieriķu, Ainavas, Rubeņu un Tālivalža ielās, kā arī Čiekurkalna 1. līnijā.
  • Maijā darbi tiek veikti un turpināsies Torņakalna, Āgenskalna, Pleskodāles, Ziepniekkalna, Ķengaraga, Pļavnieku, Dārzciema, Čiekurkalna, Purvciema un Brasas apkaimēs.

2025. gadā apmales pazeminātas vairāk nekā 1520 metru apjomā, darbi veikti vairāk nekā 70 adresēs.

Aicinām iedzīvotājus iesniegt arī savus priekšlikumus GeoRīga platformā līdz š.g 29.maijam

Ierosinājumus iespējams nosūtīt arī uz e-pastu: apmales@riga.lv, norādot precīzu adresi, GPS koordinātas un, ja iespējams, pievienot fotoattēlu.

 

Ar Eiropas Savienības pilotprojektu “Just streets” pārveido Meža un Puķu ielu krustojumu Āgenskalnā

Starptautiskā projekta “Drošas, taisnīgas un patīkamas mobilitātes veicināšana pilsētvidē (Just Streets)” ietvaros kopā ar ārvalstu ekspertiem ir izstrādāts un pakāpeniski tiek ieviests satiksmes drošības risinājums projekta pilotteritorijā – Meža un Puķu ielu krustojumā Āgenskalnā, lai bez pārbūves darbiem sakārtotu vidi un padarītu krustojumu pārredzamāku visiem satiksmes dalībniekiem.

Satiksmes dati rāda, ka nedēļas laikā krustojumā satiksmē piedalās vidēji 31 000 jeb 55,5% transportlīdzekļu, kā arī vairāk nekā 25 000 jeb 44,5% gājēju un velosipēdistu. Vienlaikus 28,5% autovadītāju pārsniedza atļauto 30 km/h ātrumu, savukārt lielākais fiksētais braukšanas ātrums sasniedza pat 68 km/h, kas norāda uz nepieciešamību krustojumu padarīt ērtāku un drošāku visiem satiksmes dalībniekiem.

Lai īstenotu pilotprojektu, krustojumā jau veikti pirmie priekšdarbi – pazeminātas ietvju apmales un atjaunots ietves segums, demontētas barjeras, esošie stabiņi un atdures, kā arī attīrīta brauktuve. Tāpat uzklāti jauni ceļa apzīmējumi, pārvietotas ceļa zīmes un izvietotas pagaidu zīmes, kas darba dienās no plkst. 9 līdz 17 aizliedz transportlīdzekļu apstāšanos darbu zonā. Foto fiksācijas ar paveikto – šeit.

Līdz jūlija sākumam jaunizveidotajās gājēju zonās paredzēts izveidot māksliniecisku asfalta krāsojumu, kura dizainu mākslinieki Anna Vaivare un Mārtiņš Zutis radījuši aprīlī organizētajās koprades darbnīcās ar Montessori skolas bērniem un apkaimes iedzīvotājiem un biedrībām.

Krāsojums tiks veidots kā košs “paklājs”, kas izcels gājēju zonas, padarot autovadītājus uzmanīgākus. Pēc krāsojuma izveides gājēju zonā pakāpeniski uzstādīs soliņus, velostatīvus, atkritumu tvertnes, puķu podus un citus elementus. Visus darbus plānots pabeigt jūlijā, kā arī nākamos divus gadus krāsojums pēc nepieciešamības tiks atjaunots.

Plānojot risinājumus, tika iesaistīti vietējie iedzīvotāji. No 2025. gada augusta līdz oktobrim notika iedzīvotāju un uzņēmēju aptauja, kurā piedalījās 781 respondents. Tāpat 2024.gada septembrī un šā gada aprīlī notika četras darbnīcas ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem, bērniem, augstskolu un baznīcas pārstāvjiem, lai apspriestu teritorijas vajadzības, labiekārtojuma plānus un kopīgi izstrādātu idejas asfalta krāsojumam.

Pilotprojektā ieviestie risinājumi pilsētvidē atradīsies vismaz divus gadus, lai novērtētu to ietekmi uz pārvietošanās paradumiem un pieņemtu lēmumus par pastāvīgu izmaiņu ieviešanu. Kā arī izmaiņu novērtēšanai pēc risinājuma ieviešanas paredzēts atkārtoti apkopot satiksmes datus un aptaujāt iedzīvotājus, lai apkopotu viedokļus un priekšlikumus.

“Just Streets” projekta mērķis ir ar nelieliem pagaidu risinājumiem veidot drošu, pieejamu un sakārtotu vidi apkaimēs ar paaugstinātiem satiksmes drošības riskiem, lai pārbaudītu, kuri risinājumi darbojas visefektīvāk, pirms veikt pastāvīgas pārmaiņas. Projekts tiek īstenots Āgenskalnā – vietā ar intensīvu satiksmi, plašu un nepārredzamu krustojuma zonu un daudzfunkcionālu pilsētvidi, kur atrodas restorāni, kafejnīcas, izglītības iestādes, zinātnes centrs “Futurimo”, baznīca un citi pakalpojumu sniedzēji.

Drošības risinājumu ieviešana pilsētvidē ir tikai viens no “Just Streets” projekta uzdevumiem. Vienlaikus Rīgas pašvaldība kopā ar Rietumnorvēģijas Lietišķo zinātņu universitāti apkopo iedzīvotāju aptauju datus un izstrādā pilsētvides telpiskās analīzes modeli, kas palīdzēs virtuāli veikt simulācijas, kā dažādi pilsētvides projekti var ietekmēt vidi un pārvietošanos, ļaujot pieņemt datos balstītus lēmumus. Tāpat tiek izstrādāta taktiskā urbānisma rokasgrāmata un apgūta citu pilsētu pieredze. Kopējais Rīgas pašvaldībai pieejamais Eiropas Savienības finansējums projekta aktivitātēm ir 597 882 eiro, kuras pilnībā sedz “Horizon Europe” programma.

Vairāk informācijas par projektu pieejama Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē – ŠEIT , gan projekta mājas lapā – ŠEIT.

Vizualizācijas:

Eiropas Savienības projekta "Just Streets" vizualizācijas