Arhīvs birkai: Sabiedrība

Projektā “Kultūras tilti: no svešuma līdz savējam” veicinās dialogu un piederības sajūtu sabiedrībā

Šī gada aprīlī biedrība “Sadarbības platforma” uzsāka projektu “Kultūras tilti: no svešuma līdz savējam”, kura mērķis ir izveidot inovatīvu un ilgtspējīgu kultūras un mākslas aktivitāšu kopumu, kas veicinās trešo valstu pilsoņu un vietējās sabiedrības sadarbību, savstarpējo dialogu un sekmēs piederības sajūtu vietējai kopienai. Projekts tiks īstenots līdz 2028. gada 31. augustam.

Projekta laikā paredzēts īstenot daudzveidīgas aktivitātes, kas veicinās sabiedrības saliedētību un starpkultūru izpratni. Tiks organizēti komunikācijas pasākumi un izmantotas mērķtiecīgas darba metodes, lai iesaistītu gan trešo valstu pilsoņus, gan uzņemošo sabiedrību. Tāpat plānoti iepazīstināšanas pasākumi ar vietējo kopienu dzīvi, pilsoniskās līdzdalības iespējām, sadzīvi un brīvā laika pavadīšanas veidiem.

Būtiska projekta sastāvdaļa būs kultūras un mākslas pasākumi, kas veicinās aktīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē. To vidū paredzēti kopienu teātra uzvedumi un “Draugu kultūru festivāls”, kas radīs platformu dažādu kultūru satikšanās, dialoga un savstarpējas izpratnes veicināšanai.

Projekts īpašu uzmanību pievērsīs arī vietējo kultūras, mākslas un atmiņas institūciju lomai integrācijas procesos. Tiks stiprināta sadarbība starp kultūras kvartālu “Mazjumpravas muiža” Rīgā, teātra studiju “Joriks” un nacionālo biedrību kultūras namu Rēzeknē, veidojot ilgtspējīgu sadarbību un kapacitāti iekļaujošas sabiedrības attīstībai.

Plānots, ka projekta rezultātā tiks izveidots inovatīvs kultūras aktivitāšu kopums, kas sekmēs dialogu un sadarbību starp dažādām sabiedrības grupām. Tiks palielināta trešo valstu pilsoņu līdzdalība sabiedriskajā dzīvē, organizēti starpkultūru pasākumi un stiprināta vietējo institūciju loma integrācijas veicināšanā. Projekts arī veicinās sabiedrības saliedētību, iecietību un radīs atbalstošu vidi veiksmīgai integrācijai Latvijā.

Kopumā projekta ietvaros tiks īstenoti četri iekļaujoši kultūras un mākslas pasākumi, kas apvienos dažādas sabiedrības grupas kopīgās aktivitātēs, veicinot savstarpēju sapratni un sadarbību.

Projekta aktivitātēs plānots iesaistīt 282 trešo valstu pilsoņus visā Latvijā.

Projektu “Kultūras tilti: no svešuma līdz savējam” Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros īsteno biedrība “Sadarbības platforma”. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma Nr. PMIF/13.3./2025/1/03.

Kopējais projekta finansējums sastāda 846 00 eiro, ko veido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējums 634 50 eiro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums 211 50 eiro apmērā.

Papildu informācijai:
Lauma Celma,

 29822258

celma.lauma@gmail.com

– ŠEIT.

 

Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas audzēkņi ziedo patversmei

Pēc savas iniciatīvas Rīgas Valsts vācu valsts ģimnāzijas audzēkņi organizēja ziedojumu vākšanu, lai sniegtu atbalstu cilvēkiem, kuri nonākuši grūtā dzīves situācijā. Skolēni Rīgas patversmei nodeva apģērbu un higiēnas preces, apliecinot sociālo atbildību, līdzcietību un vēlmi praktiski palīdzēt līdzcilvēkiem.

Rīgas patversmes vadība un darbinieki izsaka sirsnīgu pateicību skolotājiem par spēju ieraudzīt sabiedrības vajadzības un atsaucību, kā arī skolēniem, kuriem sirds ir īstajā vietā. Ziedojumi jau nodoti Rīgas patversmē dzīvojošajiem klientiem.

“Jebkura palīdzība ir būtisks atbalsts mūsu bezpajumtniekiem, taču visvērtīgākā ir jauniešu spēja ne tikai saprast un just līdzi grūtībās nonākušajiem, bet arī mērķtiecīgi rīkoties un sniegt reālu palīdzību. Tas, kurš dara labu citam, dara labu arī pats sev – nevis tādēļ, lai saņemtu balvu, bet gan tāpēc, ka apziņa par paveiktu labu darbu sniedz prieku un piepildījumu. Mēs neviens neesam tik bagāti, lai vieni paši novērstu trūkumu vai nelaimes, taču kopā mēs varam tās mazināt, sniegt cerību un pārliecību, ka vismaz daļa no vajadzībām un vēlmēm tiks piepildīta,”

saka Rīgas patversmes direktore Dagnija Kamerovska.

Rīgas patversme priecājas par šo veiksmīgi uzsākto sadarbību un cer to turpināt.

Patversme nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas, uzturu, personiskās higiēnas iespējas, kā arī sociālā darba speciālista pakalpojumus. Savukārt naktspatversme nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas.

Tiesības saņemt patversmes pakalpojumu ir personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušiem cilvēkiem, pamatojoties uz patversmes sociālā darbinieka veiktu sociālās situācijas un individuālo vajadzību izvērtējumu.

Tiesības saņemt naktspatversmes pakalpojumu ir personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām. Personām ar apreibinošu vielu lietošanas pazīmēm pakalpojumi tiek sniegti patversmēs vai naktspatversmēs, kas paredzētas attiecīgajai klientu mērķa grupai.

 

Mārupītes mežaparkā atklāts jauns bērnu rotaļu laukums; plānota tālāka parka attīstība

28. aprīlī, Mārupītes mežaparkā, Ozolplacī Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks svinīgi atklāja jaunu bērnu rotaļu laukumu, kas ir daļa no pašvaldības veiktās vērienīgās mežaparka infrastruktūras uzlabošanas, lai padarītu šo iecienīto rekreācijas vietu vēl pieejamāku, drošāku un pievilcīgāku apmeklētājiem.

“Šis ir sen gaidīts labiekārtošanas projekts Pārdaugavas iedzīvotājiem, kas uzlabos atpūtas iespējas Bieriņu apkaimei. Projekta pirmajās trīs kārtās jau esam veikuši teritorijas labiekārtošanu, bet nākamajos gados pēdējās trīs kārtās – jau līdzīgi Uzvaras parkam – izveidosim aktīvā sporta un tematiskās zonas,”

uzsvēra E. Ratnieks.

“Rīgai jāattīstās ar skaidru mērķi – būt ģimenēm draudzīgai pilsētai. Šodien Mārupītes mežaparkā atklājām vietu, kas radīta bērniem, ģimenēm un kopīgai atpūtai, vienlaikus saglabājot dabas vērtības. Šādi projekti ir īpaši nozīmīgi ģimenēm ar bērniem, kurām nepieciešama pieejama, droša un kvalitatīva vide, kur bērni var augt, spēlēties un būt kopā. Paldies visiem, kuri iesaistījās šī projekta īstenošanā – gan apkaimes biedrībai, gan Mājokļu un vides departamentam – lai šī vieta kļūst par iemīļotu satikšanās un prieka telpu ikvienam!”

sacīja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas un Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija.

Projekts aptver Mārupītes mežaparka teritoriju Bieriņu apkaimē, kas stiepjas no Dauguļu ielas līdz Tēriņu ielai, kopumā 15,5 hektāru platībā. Šeit atrodas gan vērtīgas dabas teritorijas ar aizsargājamām sugām un biotopiem, gan jau zināmais Zaļais veloceliņš un Akmens dārzs ar tēlnieka Induļa Rankas darbiem.

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments šajā pavasarī pabeidzis īstenot trīs no sešām projekta kārtām.

Darbu gaitā veikti šādi uzlabojumi:

1.kārta – Mārupītes caurteku atjaunošana: uzstādītas trīs jaunas caurtekas, atjaunots grants un asfaltsegums, kā arī sakoptas esošās caurtekas.
2.kārta – Apgaismojuma un elektroapgādes izbūve: izbūvēti 6000 metru apgaismojuma tīkli un uzstādīti 196 jauni gaismekļi, kas būtiski uzlabos parka drošību un pieejamību tumšajā diennakts laikā.
3.kārta – Ozolplača labiekārtojums: šajā parka daļā tapis bērnu rotaļu laukums ar 13 dažādām koka rotaļu ierīcēm, smilšu segumu, atpūtas vietām, šūpuļtīkliem, zviļņiem un ugunskura vietu publiskiem pasākumiem.

Pirmo trīs projekta kārtu realizācija izmaksāja aptuveni 1,1 miljonu eiro, ierēķinot PVN.

Bērnu rotaļu laukuma izveide ir arī sabiedrības līdzdalības panākums – ideja 2022. gadā uzvarēja līdzdalības budžeta konkursā, ko iesniedza Bieriņu apkaimes biedrība. Tā tika iekļauta mežaparka infrastruktūras attīstības projektā, nodrošinot daļēju finansējumu no līdzdalības budžeta līdzekļiem.

Turpmākajās trīs projekta kārtās nākamajos gados plānots turpināt parka teritorijas labiekārtošanu, tostarp jaunu tiltu, laipu, skatu platformu un atpūtas zonu izbūvi, kā arī tiks izveidota skeitošanas un strītbola zona, velosipēdu remonta stacija, suņu pastaigu un mācību laukums u.c. elementi.

2023. gadā Mājokļu un vides departaments realizēja Bieriņu apkaimes biedrības līdzdalības budžeta konkursā iesniegto projektu “Bieriņu apkaimes revitalizācija – mūsu jaunā Rīga”. Projekta gaitā tika sākta parka centrālā laukuma sakārtošana, ierīkota autostāvvieta, norobežota parka teritorija no Slampes ielas. Infrastruktūras izbūves projektā paredzēts šos darbus turpināt.

Bērnu laukuma atklāšana Mārupītes mežaparkā (28.04.26.)30

Kopienas centrā eS14 notiks talka lielās puķudobes iekopšanai

Lielās Talkas dienā, 25. aprīlī, plkst. 10–16, iedzīvotāji aicināti talkot Sarkandaugavas kopienas centrā eS14, Sīmaņa ielā 14.

Kopienas centrs Sarkandaugavā darbojas tieši vienu gadu, un liela tā papildu vērtība ir plašais pagalms. Laikā, kad cēlajā ēkā darbojās 18. vidusskola, pagalma puķudobes bija pilnas ziedu. Pēc skolas slēgšanas ēka divus gadus bija bez dzīvības.

Pateicoties Sarkandaugavas attīstības biedrības iniciatīvai “Sarkandaugavas dārznieks”, tiks atjaunots lielās pagalma priekšdobes krāšņums. Ainavu arhitekts Artūrs Galilejevs ir izstrādājis dobes detalizācijas plānu ar konkrētu augu izvēli, kas ar ziedēšanas laiku un formu priecēs visos gadalaikos.

25. aprīlī rīdzinieki aicināti palīdzēt sakopt pagalma esošos augus, sagatavot zemi un stādīt daļu no ieplānotajiem augiem: astilbes, salvijas, brūnactiņas.

Līdzi jāņem savi darba cimdi, darbarīki tiks nodrošināti.

Talkošana notiks arī nelabvēlīgos laikapstākļos, ar darbiem iekštelpās.

Vairāk par projektu “Sarkandaugavas dārznieks” lasiet – ŠEIT. 

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Āgenskalna tirgū svinēs “Bezglutēna dienu Rīgā”

Šī gada 10. maijā, Mātes dienā, Āgenskalna tirgū no plkst. 10.00 līdz 17.00 norisināsies pasākums “Bezglutēna diena Rīgā”. Latvijas Celiakijas pacientu biedrība “Dzīve bez glutēna” aicina ikvienu apmeklēt lekciju, meistarklases un bezglutēna tirdziņu.

Pasākums notiek Celiakijas atpazīstamības mēneša ietvaros, kad biedrības visā pasaulē rīko dažādas aktivitātes. Tas ir atvērts un iekļaujošs notikums, kurā gaidīts ikviens – gan tie, kuri ikdienā ievēro bezglutēna diētu, gan tie, kuri vēlas uzzināt vairāk.

Āgenskalna tirgus šajā dienā kļūs par satikšanās vietu ražotājiem, speciālistiem un ģimenēm. Apmeklētāji varēs degustēt un iegādāties bezglutēna produktus, iegūt uzticamu informāciju, apmainīties pieredzē ar citiem, kā arī piedalīties lekcijā, meistarklasēs un citās aktivitātēs. “Siltumnīcas” zonā tiks izvietots biedrības “Dzīve bez glutēna” stends, kā arī par veselīgu uzturu konsultēs RSU Uzturzinātnes studentu zinātniskais pulciņš. Pasākuma dalībniekiem būs iespēja piedalīties loterijā un laimēt bezglutēna balvas no atbalstītājiem.

Pasākums ir īpašs atskaites punkts biedrībai “Dzīve bez glutēna”, kas darbojas 15 gadus un šobrīd ir vienīgā organizācija Latvijā, kura aizstāv celiakijas pacientu intereses.

Biedrības “Dzīve bez glutēna” vadītāja Anna Vilsone uzsver:

“Mūsu mērķis ir pārvērst ierobežojumus iespējās. Šajā dienā vēlamies radīt vidi, kur cilvēki ar celiakiju vai bezglutēna diētu jūtas droši un saprasti. Mēs svinam 15 gadus, kuros no domubiedru grupas esam izauguši par spēcīgu kopienu, kas spēj atbalstīt, izglītot un iedvesmot.”

Pasākuma laikā būs iespēja nodegustēt un / vai iegadāties bezglutēna produktus no tādiem zīmoliem / ražotājiem kā Schär, Nestle brokastu pārslas, Muesli Graci, Cake Break (ex Dabas dimanti), Liepkalni, SainVie, Prosvego, BEZGLUTĒNA BODE, Better Bread, Old El Poso, Alpro, Mazo lāču putra, Mazo lāču maizīte, Floradix vitamīni.

Praktiska informācija:

  • Visas pasākuma aktivitātes ir bez maksas. Atsevišķām aktivitātēm nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās biedrības mājaslapā.
  • Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Aktuālā informācija un pasākuma programma:

– ŠEIT.

– ŠEIT.

– ŠEIT.

 

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienā Rīga aicina domāt par mūsu valsts pamatvērtībām – brīvību, atbildību, pēctecību

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienai veltītā pilsētvides vizuālās identitātes kampaņa Rīgā meklē saikni starp jauno paaudzi un viņu dzimtas mantojumu, atklājot saikni starp vērtībām, ko pārmantojam no paaudzes paaudzē un nesam tālāk, un mūsu pašu ieguldījumu, kas mijiedarbojoties nodrošina stipras un ilgtspējīgas valsts attīstību.

Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienai veltītā kampaņa pilsētvidē ir vizuāls un emocionāls stāsts par paaudžu nepārtrauktību, identitāti un dzimtas vērtībām mūsdienu sabiedrībā. Tā centrā ir mūsdienu Rīgas jaunietis savā darba, mācību vidē, kuru papildina viņa dzimtas senča fotogrāfija no pirmā Latvijas neatkarības posma, veidojot simbolisku dialogu starp pagātni un tagadni.

Rīgas 4. maija kampaņa pilsētvidē atspoguļo mūsdienu jauniešu profesijas un dzīvesveidu, vienlaikus saglabājot un aktualizējot dzimtas arhīvus. Tā veicina interesi par ģimenes vēsturi, stiprina piederības sajūtu un rosina dialogu starp paaudzēm.

Projekts realizēts diptiha formā – divi attēli līdzās: jaunietis tagadnē un senču – dzimtas attēls pagātnē, saglabājot cieņu pret arhīva materiāliem un izceļot kontrastus – apģērbs, darba vide, tehnoloģijas.

Pilsētvides vizuālo noformējumu veidojis fotogrāfs Reinis Hofmanis, grafisko dizainu – Matīss Zvaigzne.

Latvija nav tikai ģeogrāfiska teritorija kartē — tā ir kultūras, valodas un vēsturiskās pieredzes kopums, kas veido cilvēka piederības sajūtu. Latvijas vēsture ir daudzu paaudžu veidots stāsts, kurā brīvība ne vienmēr bijusi pašsaprotama. Neraugoties uz dažādiem pārbaudījumiem, latviešu tauta ir spējusi saglabāt savu identitāti, valodu un kultūru. Latvijas pagātne ir cieši saistīta ar tās tagadni, un ikviens sabiedrības loceklis ir šīs nepārtrauktības daļa.

Dzimtas mantojums nav tikai pagātnes liecība, bet nozīmīgs resurss personīgajā izaugsmē. Tas sniedz piederības sajūtu, iekšēju stabilitāti un izpratni par savu vietu sabiedrībā. Raugoties nākotnē, jaunieši apzinās savu atbildību ne tikai saglabāt dzimtas un tautas mantojumu, bet arī to attīstīt.

Rīgas pašvaldība aicina ikvienu arī savās sociālo tīklu platformās, pievienojot mirkļbirku #manadzimta, dalīties ar fotogrāfijām profesionālajā vidē – birojā, darbnīcā, slimnīcā, uz skatuves, sportojot, mācībās vai citviet, blakus šim attēlam pievienojot dzimtas senča fotogrāfiju no pirmā Latvijas neatkarības posma, tādējādi pastāstot savu un savas dzimtas stāstu.

Kampaņas sauklis “Mana Latvija. Mana atbildība” ir Latvijas Zemessardzes rosināta iniciatīva, kuras nolūks ir mudināt ikvienu no mums aizdomāties par mūsu personisko lomu un rīcību Latvijas stiprināšanā.

 

Pārdaugavā atvērts modernākais sociālās palīdzības un pakalpojumu centrs Rīgā

Otrdien, 21. aprīlī, tika atklāts Pārdaugavas rajona Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu centrs Baldones ielā 2. Tas ir pašlaik modernākais šāda veida centrs Rīgā, kur vienuviet pieejami gan sociālās palīdzības, gan sociālo pakalpojumu speciālisti, būtiski atvieglojot iedzīvotāju ikdienu.

Iedzīvotāji jau novērtējuši būtisku jauninājumu – iespēju saņemt konsultāciju arī bez iepriekšēja pieraksta, kas līdz šim nebija iespējams. No 31. marta līdz 17. aprīlim tika apkalpoti 1955 cilvēki, un gandrīz puse jeb 751 klients ieradās bez iepriekšēja pieraksta.

“Labāk, lai sociālo pakalpojumu centrs atrodas nedaudz tālāk no dzīvesvietas, ja tas nozīmē, ka cilvēkam vairs nav jādodas no vienas iestādes uz otru un pakalpojumu var saņemt daudz ātrāk. Šajā centrā vienuviet pieejami speciālisti būtiski atvieglo rīdzinieku ikdienu, un Rīgā ir pietiekami attīstīts sabiedriskā transporta un mobilitātes tīkls, lai šādu risinājumu padarītu ērti izmantojamu,”

saka Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

“Pakalpojumu sniegšanas pieejai ir jāmainās – tai jābūt mūsdienīgai, efektīvai un cilvēkam ērtai. Šajā centrā tas tiek nodrošināts: speciālisti ir uzreiz pieejami, pakalpojumi ir digitāli atbalstīti. Tas ir solis uz modernāku sociālo atbalstu, kas atbilst mūsdienu dzīves ritmam,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

“Šis ir sen lolots jauns sākums sociālajam atbalstam – pieeja, kas nav stigmatizējoša un ir vajadzīga ikvienam, ne tikai atsevišķām grupām. Mēs virzāmies uz modernu, atvērtu un cilvēkam draudzīgu pakalpojumu sniegšanu, kur palīdzība ir pieejama vienkārši, saprotami un bez liekām barjerām,”

norāda Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte.

Sociālās palīdzības speciālisti šajā laikā snieguši atbalstu 603 cilvēkiem ar iepriekšēju pierakstu, savukārt 57 personas ar funkcionāliem traucējumiem saņēmušas individuālu sociālās palīdzības konsultāciju. Pieprasītas ir arī konsultācijas dažādās jomās – sociālās palīdzības jautājumos sniegtas 223 konsultācijas, bet sociālo pakalpojumu jomā – 312. Iedzīvotāji izmantojuši arī iespēju saņemt ergoterapeita atbalstu, un šajā periodā notikušas 9 konsultācijas.

Šis centrs ir pirmais solis plašākā Rīgas Sociālā dienesta modernizācijas un restrukturizācijas procesā, kura mērķis ir padarīt pakalpojumu saņemšanu ērtāku, ātrāku un pieejamāku visā pilsētā. Pēc trīs nedēļu darba, kopš Pārdaugavas rajona Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu centrs darbu organizē pēc uzlabotās klientu apkalpošanas sistēmas, vidējais gaidīšanas laiks, lai saņemtu pakalpojumu, ir 13 minūtes, bet apkalpošanas laiks – 17 minūtes. Rīgas Sociālā dienesta vadītājs Andris Izinkēvičs uzsver, ka pašlaik darbinieki var apkalpot pat divreiz vairāk apmeklētāju nekā ieprirekš.

Apmeklētājiem pieejami koplietošanas datori elektroniskās deklarāciju iesniegšanai kopā ar konsultantu, bet iepriekš viņiem bija jāmāk patstāvīgi iesniegt deklarāciju. Tagad klients var pierakstīties sev ērtā laikā vai vērsties centrā arī bez pieraksta un tiks pieņemts. Ja nepieciešama papildu konsultācija pakalpojumu vai palīdzības jomā, to var nodrošināt tajā pašā dienā, ietaupot apmeklētāja laiku. Darbinieku trūkums nekavē apkalpošanu, jo ir iespējams operatīvi nodrošināt pakalpojuma sniegšanu. Tādējādi tiek izlīdzināta slodze sociālā dienesta darbiniekiem un nodrošināts mazāks noslodzes pieaugums uz vienu darbinieku vakances gadījumos.

 

Iznācis “NVO nama ziņas” aprīļa numurs

Ikmēneša elektroniskā izdevuma “NVO nama ziņas” aprīļa numurā pieejama informācija par gaidāmajiem semināriem un pasākumiem NVO namā, apkopoti aktuālie projektu konkursi un NVO jaunumi, kā arī lasāma intervija ar Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāju Lindu Veisu.

Sarkandaugava pēdējos gados kļuvusi par vienu no aktīvākajām Rīgas apkaimēm, kur iedzīvotāji ne tikai novēro pārmaiņas, bet paši tās veido. Par kopienas iniciatīvām, pilsētvides kvalitāti un robežu starp vandalismu un mākslu sarunājamies ar Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāju Lindu Veisu. Šai tēmai būs veltīts arī 20. maija pasākums NVO namā “Sienas gleznojums Tavā apkaimē – strīdus ābols vai kultūras daudzveidība?”

“Ne tikai Sarkandaugavā, bet visās Rīgas apkaimēs vēlētos vairāk pārdomātus, kvalitatīvus, variētus publiskās ārtelpas mākslas objektus. Manā skatījumā pašas galvaspilsētas un iedzīvotāju interesēs ir svarīgi, lai tie masīvi nekoncentrējas tikai vienā pilsētas rajonā. Tas ir viens lokāls ceļš, kuru var attīstīt, tomēr pilsēta būtu ieguvēja, ja mākslas darbi tiktu izkaisīti vienmērīgi un tieši tur, kur tajā brīdī sakrīt visi ielu mākslas un menedžmenta puzles gabaliņi-”

Linda Veisa.

“NVO nama ziņas” aprīļa numurs!

 

Rīgas Meža kapos būvēs jaunu kolumbāriju ar 1000 nišām urnu ievietošanai

Patlaban noslēdzies iepirkuma konkurss un Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 16. aprīlī, nolēma piešķirt gandrīz 700 000 eiro Mājokļu un vides departamentam projekta īstenošanai. Kolumbārija izbūvi plānots veikt pusgada laikā pēc līguma noslēgšanas ar konkursā uzvarējušo uzņēmumu.

“Kolumbārija izveide ir visai mūsdienīgs un ilgtspējīgs risinājums, pēc kura Rīgā pieprasījums turpina pieaugt. Tieši Meža kapi ir īstā vieta, kurā izveidot cieņpilnu atceres vietu, kas organiski iekļausies kultūrvēsturiskajā vidē. Esmu pārliecināts, ka šis nebūs vienīgais šāda veida projekts un tuvākajā nākotnē radīsim iespēju rast līdzīgus risinājumus arī citās Rīgas kapsētās,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājas vietnieks Edgars Ikstens.

Kolumbārijs iecerēts kā telpiski lakonisks komplekss, kas izvietots uz raksturīga reljefa un pakārtots kopējai kapsētas struktūrai. Projektā paredzēta galvenā kolumbārija ass, kā arī sekundāra ass, kas savieno kapsētas pakalnu ar blakus esošo zonu. Kolumbārija celiņi integrēti reljefā, veidojot krusta formas kompozīciju, savukārt kompleksa centrā paredzētas kolumbārija sienas urnu novietošanai.

Projekta gaitā plānots labiekārtot aptuveni 3300 kvadrātmetru plašu teritoriju, bet pašas kolumbārija būves platība būs aptuveni 50 m². Kolumbārijam būs 1000 nišas urnu ievietošanai, no tām 120 nišas būs četrvietīgas, bet 880 nišas divvietīgas. Kolumbārija teritorijā iecerētas desmit automašīnu stāvvietas un piecas velosipēdu novietnes, nodrošinot ērtu piekļuvi kapsētas apmeklētājiem.

Kolumbārija izveide ir būtisks solis, lai risinātu urnu novietošanas vietu pieejamību Rīgā, jo pieprasījums pēc šāda veida apbedīšanas risinājumiem turpina pieaugt. Jaunais kolumbārijs nodrošinās iedzīvotājiem mūsdienīgu, sakārtotu un cieņpilnu piemiņas vidi tuvinieku piemiņas saglabāšanai.

Rīgas pašvaldība turpina darbu pie kapsētu infrastruktūras attīstības, lai nodrošinātu rīdziniekiem pieejamu, sakārtotu un ilgtspējīgu vidi tuvinieku piemiņas godināšanai.

Pilsētas pirmo kolumbāriju, kas atrodas II Meža kapos, izveidoja 2017. gadā. Kolumbāriju veido 11 būvju komplekss dažādos līmeņos, kopā radot vienotu kompozīciju. Kopā būvēs ir 288 nišas, kurā katrā paredzēts ievietot četras urnas. Kolumbārija vidū esošai piecu līmeņu ēkai centrā izveidots stikla piemineklis, kuru rotā koks un lidojoši putni, uzraksts “Kolumbārijs”, kā arī teksts latviešu un latīņu valodā – “Viņi vienmēr būs mūsu atmiņās”. Pēdējā brīvā vieta šajā kolumbārijā tika nopirkta jau pirms diviem gadiem.

Katru gadu Rīgas kapsētās apglabā vidēji 7000 cilvēku. Aptuveni 10 % gadījumu aizgājušo radinieki lemj par labu kremēšanai.

Kopumā Rīgas pašvaldības pārziņā ir 22 kapsētas. Tā saucamās atvērtās kapsētas, kurās vēl ir vietas jauniem apbedījumiem, Rīgā ir tikai divas – Bolderājā un Jaunciemā.

Trīs kapsētas – Torņakalna, Mārtiņa un Kapsila – ir slēgtās. Šajās kapsētās atļauts apglabāt tikai urnas ar pelniem jau esošās ģimenes kapavietās, par kurām noslēgts kapavietu uzturēšanas līgums. Atlikušajām kapsētām ir daļēji slēgtu kapsētu statuss, jo tur apbedījumus veic jau izveidotās kapavietās, un gadījumā, ja kapavietas uzturētāja ģimenes kapavietā nav iespējams veikt jaunu apbedījumu, var tikt piešķirta jauna kapavieta.

Visas pašvaldības kapsētas kopā aizņem vairāk nekā četrus kvadrātkilometrus no pilsētas teritorijas. Platības ziņā vislielākā kapsēta ir Jaunciemā – tā ir vairāk nekā 148 hektārus liela.

Vairāk par Rīgas pašvaldības kapsētām Mājokļu un vides departamenta mājaslapā – šeit.
Vairāk par Latvijas kapsētām – šeit.

 

Galvaspilsētā atklāts Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centrs – viens no modernākajiem Baltijā

Līdz ar Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centra atklāšanu galvaspilsēta var lepoties ar vienu no modernākajiem videonovērošanas un krīžu vadības centriem Baltijā. Tas uzraudzīs kārtību Rīgā ar teju 600 videonovērošanas kameru tīklu pilsētā.

Jaunizveidotais centrs ir stratēģisks ieguldījums policijas izaugsmē un drošības stiprināšanā galvaspilsētā, kas ļaus Rīgas pašvaldības policijai operatīvāk reaģēt uz apdraudējumiem un krīzēm, tādējādi veicinot sabiedrības uzticēšanos policijai.

“Jaunais Vienotās vadības un videonovērošanas centrs ļaus būtiski uzlabot drošību Rīgā, paceļot to jaunā drošības līmenī. Tas ir ilgi gaidīts projekts, kas, pateicoties augsti attīstītām tehniskajām iespējām, ļaus Rīgas pašvaldības policijai daudz operatīvāk uzturēt kārtību Rīgā, kā arī novērst un atklāt pārkāpumus. Vienlaikus mums ir jāturpina attīstīt videonovērošanas tīklu, katru gadu to paplašinot ar jaunām videokamerām – Rīgai drošības jomā ir jābūt “gudrai” pilsētai, kas izmanto jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Vienotās vadības un videonovērošanas centra atklāšana ir ne vien būtisks solis Rīgas pašvaldības policijas ilgtermiņa attīstības stratēģijā, bet arī atbilde uz arvien pieaugošajām drošības prasībām un iedzīvotāju gaidām. Centralizēta notikumu pārvaldība apvienojumā ar mūsdienīgiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un apmācību infrastruktūru stiprinās policijas spējas operatīvi reaģēt uz apdraudējumiem galvaspilsētā, efektīvāk pārvaldīt policijas resursus un nodrošināt augstāku darbinieku sagatavotību krīzes situācijām, tādējādi veicinot sabiedrības uzticēšanos policijas darbam,”

norāda Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass.

Īstenojot vienotās vadības modeli, sagaidāmi vairāki būtiski ieguvumi – operativitāte, resursu racionāla izmantošana, kopējais redzējums par operatīvo situāciju pilsētā un, viens no būtiskākajiem, iespēja maksimāli vienmērīgi sadalīt slodzi uz pilsētā patrulējošām ekipāžām.

“Ņemot vērā videonovērošanas tīkla paplašināšanas projektu, agrākā videonovērošanas centra kapacitāte bija neatbilstoša un neļāva izmantot visu mūsdienu tehnoloģiju potenciālu. Jaunā ēka ļauj dubultot policistu skaitu, kas diennakts režīmā sekos līdzi sabiedriskajai kārtībai un drošībai pilsētā izvietotajās videonovērošanas kamerās. Turklāt agrāk pašvaldības policijas resursu dislokācija un vadība bija piesaistīta pilsētas administratīvi teritoriālam dalījumam, proti, vēsturiskām priekšpilsētām, kas vairs neatbilda pilsētas esošajam funkcionālajam dalījumam apkaimēs. Visu struktūrvienību darbs tika vadīts no sešām teritoriālajām pārvaldēm. Centralizējot pašvaldības policijas dežūrdaļu vadību, mēs varēsim panākt operatīvāku reaģēšanu uz izsaukumiem un dažādiem pārkāpumiem pilsētā,”

uzsver Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš.

Vienlaikus centrs apvienos arī mūsdienīgas taktikas apmācības un treniņu telpas. Jaunajā ēkā un tai piegulošajā teritorijā ir izvietota policijas darbinieku apmācību infrastruktūra ar mūsdienīgu sporta zāli, tuvcīņas zāli, sporta laukumu un taktisko apmācību ēku, kas agrāk nebija pašvaldības policijas rīcībā.

Savukārt Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Dainis Locis uzsvēra ēkas inženiertehniskos risinājumus – tā būvēta pēc mūsdienu energoefektivitātes principiem un uz tās ir uzstādīti saules paneļi. Ēkas arhitektoniskie un inženiertīklu risinājumi ir augsti novērtēti arī konkursā “Latvijas Būvniecības Gada balva”, šogad martā saņemot atzinību nominācijā “Pārbūve”.

Jaunais Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centrs atrodas Lēdurgas ielā 26.

Kopējais projekta finansējums ir 7,96 miljoni eiro būvniecībai un aptuveni miljons eiro centra aprīkošanā. Tajā strādā aptuveni 100 Rīgas pašvaldības policijas darbinieku.

2024. gadā Rīgas dome atbalstīja ēkas atjaunošanu Lēdurgas ielā 26 (bijušās Rīgas 29. vidusskolas ēka), pārveidojot to par Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centru.

RPP vadības centra atklāšana (15.04.26.)85