Arhīvs birkai: Sabiedrība

Rīgā apsekots vairāk nekā 500 iespējamo patvēruma vietu un turpinās to marķēšana; domes vadība kopā ar iekšlietu ministru novērtē progresu

Rīgā pašvaldībai un valstij piederošajos īpašumos apsekotas 552 iespējamās patvēruma vietas, no kurām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests par atbilstošām vai daļēji atbilstošām atzinis vairāk nekā pusi jeb 377 vietu. Šajās telpās, neskaitot privātos īpašumus, varētu izvietoties aptuveni 200 000 iedzīvotāju. Tāpat turpinās patvēruma vietu marķēšana un šobrīd Rīgā nomarķētas 32 patvēruma vietas, par to ceturtdien, 23. janvārī, patvēruma vietu apsekošanas laikā mediju pārstāvjus informēja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, vicemēre Linda Ozola un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Lai iepazītos ar situāciju un novērtētu progresu patvēruma vietu apzināšanā, sakārtošanā un marķēšanā, amatpersonas apmeklēja iespējamās patvertnes – Rīgas 49. vidusskolā, blakus pamatskolai “Rīdze” esošajā aizsargbūvē Zigfrīda Annas Meirovica bulvārī 1 un bijušajā Rīgas Tehniskās universitātes ēkā Kaļķu ielā 1.

“Patvertņu apjoms, kas ir apsekots, un to teritoriālais pārklājums pašlaik ir ļoti labs un blīvi apdzīvotās Latvijas vietās patvērumam piemērotas telpas ir ar ietilpību vismaz ap pusmiljonu cilvēku. Esmu gandarīts par Rīgā paveikto patvertņu apzināšanā un sakārtošanā. Rīgā ir lielākais iedzīvotāju blīvums un es redzu, ka pašvaldība pret šo sadaļu civilajā aizsardzībā izturas ļoti atbildīgi. Nākamais solis pēc patvertņu apzināšanas ir to marķēšana, lai iedzīvotājiem ir nepārprotami skaidrs, kur patvēruma vietas atrodas. Pašvaldību uzdevums ir marķēt esošās patvertnes, tādēļ es tiekos ar Latvijas pašvaldību vadītājiem un mudinu šajā procesā būt efektīviem un iesaistīties.”

pēc patvertņu apsekošanas uzsvēra Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

“Rīgas pašvaldības budžetu vakar apstiprinājām ar drošību un civilo aizsardzību kā vienu no galvenajām prioritātēm – esam paredzējuši finansējumu patvertņu apzināšanai un patvērumam drošu vietu sakārtošanai, tāpat pilsētas Īpašumu departamentā tiks izveidota četru cilvēku vienība, kuras uzdevums būs strādāt tieši ar patvertņu projektiem, lai pašvaldības īpašumos, tai skaitā skolās, sociālās aprūpes iestādēs un citās sabiedriskajās ēkās patvērumam drošas vietas būtu gan iekārtotas, gan atbilstoši marķētas. Rīga civilajai aizsardzībai un ar to saistītajai infrastruktūrai pievērš lielu vērību un mūsu Civilās aizsardzības pārvalde jau līdz šim ir izdarījusi ļoti daudz, vienlaikus apzināmies, ka šis process ir pastāvīgi pilnveidojams. Par patvēruma vietām, protams, jārūpējas arī privātīpašumos. Esmu jau iepriekš atgādinājis un turpināšu to darīt – iedzīvotājiem šajā procesā ir jāiesaistās un privātīpašumos patvēruma vietas, kas ir māju pagrabi, jāsakārto pašiem. Papildus Rīgā no šī gada ieviests jauns instruments, lai mudinātu ierīkot patvēruma vietas jaunbūvējamās ēkās – ja šāda vieta tiks izbūvēta, tad pašvaldība piešķirs nekustamā īpašuma atlaidi,”

norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

“Rīga dažos gados faktiski no nulles ir attīstījusi efektīvu civilās aizsardzības sistēmu. Jaunajā pašvaldības budžetā civilajai aizsardzībai esam atvēlējuši sešas reizes lielāku finansējumu, nekā pērn. Šogad Rīgā plānojam sakārtot un labiekārtot 30 droša patvēruma vietas, audzēt materiāltehnisko bāzi un reizē turpināsim arī iedzīvotāju informēšanas kampaņu, īpaši pievēršoties dažādajām Rīgas apkaimēm,”

uzsvēra Rīgas vicemēre Linda Ozola

Rīgā šogad gaidāms ievērojams izrāviens civilās aizsardzības stiprināšanā, palielinot ieguldījumus šajā jomā aptuveni sešas reizes un pašvaldības pieņemtajā budžetā tam atvēlot kopā 2,5 miljonus eiro. No šīs summas 1,5 miljoni eiro paredzēti droša patvēruma vietu labiekārtošanai, remontam, pielāgošanai un pašvaldības iestāžu darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, piemēram, ģeneratoru piegādei sociālās aprūpes centros un pašvaldības slimnīcās.

📸 FOTO

 

Atkārtoti izsludina konkursu Zolitūdes Atceres dārza izbūvei

Atkārtoti izsludināts konkurss Zolitūdes Atceres dārza izbūvei Priedaines ielā 20, veicot grozījumus iepirkuma dokumentācijā. Pretendenti savus piedāvājumus varēs iesniegt līdz šā gada 21.februāra plkst. 10.00.

Iepriekš izsludinātais konkurss par Atceres dārza izbūvi tika pārtraukts saistībā ar konstatētajām neatbilstībām konkursa dokumentācijā, kas attiecās uz vienotu finanšu rezervju apjoma norādīšanu. Ņemot vērā projekta nozīmību un nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgu piedāvājumu izvērtēšanu, tika pieņemts lēmums pārskatīt un precizēt konkursa nosacījumus.

Jau ziņots, ka Zolitūdes traģēdijas vietā, kur plānots izveidot Atceres dārzu, noslēgusies pazemes autostāvvietas demontāža, kas bija jāveic, lai sagatavotu un atbrīvotu piemiņas vietai nepieciešamo teritoriju. Vienlaikus noslēgusies būvprojekta izstrāde.

Pazemes autostāvvietas daļas demontāžu organizēja Īpašuma departaments. Demontēta tika pazemes autostāvvietas daļa, kas ir nepieciešama piemiņas vietas izbūvei, kas saskaņā ar noslēgto līgumu starp pašvaldību un otru nekustamā īpašuma kopīpašnieku – SIA “Prana Property”, pēc īpašumu sadales un apvienošanas nonāks pašvaldības īpašumā. Demontāžas darbu dokumentācija tika izstrādāta pēc SIA “Prana Property” pasūtījuma, bet demontāžas darbus veica SIA “Apsa būve”. Patlaban sadarbībā ar SIA “Prana Property” tiek veikta nepieciešamās dokumentācijas izstrāde, kas nepieciešama nekustamā īpašuma Priedaines ielā 20 reālajai sadalei, kuras procesu plānots pabeigt nākamgad.

Atceres dārza atklāšana plānota 2025. gadā. Atceres dārzs tiks veidots kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus atgādinot un sniedzot informāciju par traģisko notikumu. Risinājums tapis, respektējot biedrības “Zolitūde 21.11.” pausto vīziju un vēlmes.

Ideja Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei izvēlēta 2022. gadā organizētajā metu konkursā kur par labāko tika atzīts “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi iesniegtais meta piedāvājums.

 

Rīgas domē godinās barikāžu aizstāvjus un atklās barikādēm veltītu fotogrāfiju izstādi

Pirmdien, 20. janvārī, Rīgas domē tiks godināti 1991. gada barikāžu aizstāvji un atklāta Latvijā vēl nebijusi Nīderlandes fotogrāfa Jorisa van Velzena fotogrāfiju izstāde “Brīvība 1991”.

Barikāžu dalībniekus un 1991. gada janvāra notikumos kritušo tuviniekus godinās 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda dibinātājs un tā prezidents Renārs Zaļais, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, vicemēre Linda Ozola, vicemērs Edvards Ratnieks, kā arī jaunsargi. Ar muzikālu priekšnesumu un dzeju dalībniekus sveiks aktieris Mārtiņš Vilsons un pianiste Agnese Egliņa.

Pasākuma noslēgumā ap plkst. 17.20 domes foajē tiks atklāta Jorisa van Velzena fotogrāfiju izstāde “Brīvība 1991”. Šie fotoattēli Latvijā būs apskatāmi pirmo reizi. Tie uzņemti 1991. gada janvārī, kad toreiz jaunais fotokorespondents Joriss van Velzens dāņu laikraksta “Berlingske Tidende” uzdevumā tika nosūtīts uz Rīgu, lai iemūžinātu vēsturiskos notikumus Latvijas galvaspilsētā.

Melnbaltās fotogrāfijas tika attīstītas viesnīcas “Intūrists” vannas istabā un nosūtītas uz Kopenhāgenu. Diemžēl, daļa no materiāliem pazuda ceļā, saglabājoties tikai divām filmiņām, kas uzņemtas 1991. gada 20. janvārī – upuru bēru dienā. Pārskatot savu arhīvu pēc vairākiem gadu desmitiem, Joriss atklāja unikālus vēl neredzētus attēlus no barikāžu notikumiem, kurus ikviens interesents varēs aplūkot izstādē.

Pasākums sāksies plkst. 16.00 Rīgas domes Sēžu zālē. Aicināti piedalīties arī mediju pārstāvji.

Fotogrāfiju izstāde Rīgas domes 1. stāvā būs apskatāma līdz 3. februārim.

*Attēla autors: Joriss van Velzens (Brīvība 1991)

 

Rīgas pašvaldība aicina uz barikāžu atceres koncertu “Barikādes un bērni”

,

1991. gada barikāžu 34. gadu atceres gadadienā, 20. janvārī plkst. 18.00, pašvaldība aicina uz orķestra “Rīga” koncertu Rīgas Domā.

Koncertā “Barikādes un bērni” piedalīsies orķestris “Rīga”, soliste Ieva Segliņa un ērģelnieks Aigars Reinis, diriģents Valdis Butāns, pasākuma režisors ir Kārlis Anitēns, video mākslinieks Toms Zeļģis.

Šoreiz barikāžu atceres gadadienas koncerta centrā ir tā laika bērni, kuriem 1991. gadā bija pieci, seši vai desmit gadi, un kuri šobrīd pārstāv Latvijas četrdesmitgadnieku paaudzi. Ar emocionāli piesātinātiem audio lasījumiem un videoprojekcijām, kas savij mūziku ar barikāžu laika bērnu atmiņām, koncerts vēsta par to, kā viņi atminas šos notikumus un kā no šodienas skatupunkta vērtē savas atmiņas. Tās apkopotas mākslinieciskās esejās, kuras koncertā dzirdēsim audio lasījumu formā, sasaistot ar īpaši izvēlētiem un pirmatskaņotiem skaņdarbiem.

Koncerta scenogrāfija iecerēta ar video projekcijām, kurās kustīgās atmiņu bildēs būs redzami barikāžu laika bērnu zīmējumi, kas glabājas vairākos Latvijas muzejos. Koncerta vizualizācijas un projekciju izvietojumu veidojis Latvijas Nacionālā teātra videomākslinieks Toms Zeļģis.

Programmā izskanēs Selgas Mences “Kad(e) pārnāksi, bāleliņ” no kantātes “Laika vējos”, Anitras Tumševicas “Zvaigzne”, kā arī Imanta Kalniņa 4. simfonijas 1. daļa, Jēkaba Jančevska svīta no izrādes “Brands”, kas tiks pirmatskaņota pārlikumā pūtēju orķestrim un solistam. Pirmatskaņojums notiks Riharda Durbas skaņdarbam “Rītausmu sagaidot”.

Koncertu bez maksas un bez iepriekšējas rezervācijas aicināts apmeklēt ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis.

Doma laukumā plkst. 10.00 barikāžu aizstāvju atceres dienai veltītu uzrunu teiks Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš aizdedzinās piemiņas ugunskuru, kas jaunsargu uzraudzībā degs visas dienas garumā līdz plkst. 21.00. Doma laukumā būs apskatāma arī izstāde “Plakāts 1991. gada barikādēs”, muzeobusa ekspozīcija “Ikaruss”, 12 unikāli mākslas darbi, kas izgatavoti no maskēšanās tīkliem. Vakarā visi aicināti uz sadziedāšanos pie ugunskura, kas kļuvusi par patriotisku tradīciju.

Visas dienas garumā ikviens aicināts nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā arī pie bojāgājušo piemiņas akmeņiem Raiņa bulvārī 6 un Bastejkalnā.

Vairāk par 1991. gada barikāžu atceres pasākumiem Rīgā var uzzināt:

 

Izstrādās risinājumus drošības sajūtas uzlabošanai Purvciemā vakaros un naktīs

Rīga sākusi dalību Eiropas Savienības projektā “2nite”, lai kopā ar partnervalstīm Itāliju, Spāniju, Portugāli un Rumāniju izstrādātu rīcības plānu, kā publiskajā ārtelpā vakaros un naktīs paaugstināt vietējo iedzīvotāju drošības sajūtu. Par projekta pilotteritoriju izvēlēta visapdzīvotākā Rīgas apkaime – Purvciems, un rīcības plāna izstrāde notiks ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un uzņēmējiem.

Itālijas pilsēta Turīna ir izstrādājusi metodoloģiju un labās prakses vadlīnijas, kā blīvi apbūvētās un apdzīvotās vietās apkaimēs diennakts tumšajā laikā paaugstināt iedzīvotāju drošības sajūtu. URBACT IV programmas inovāciju pārneses tīkla projektā “Kopā: Baudāma Naktsdzīve (Šonakt) / 2gether: a Nightlife To Enjoy (2Nite)” Turīna dalīsies ar savu inovatīvo praksi, pieredzi un metodēm, bet projekta dalībvalstis – Latvija, Rumānija, Spānija un Portugāle, vadoties no tām, izstrādās konkrētu rīcības plānu savām pilotteritorijām.

Rīgā par projekta pilotteritoriju izvēlēts Purvciems, kas ir vispapdzīvotākā Rīgas apkaime ar 52 tūkstošiem iedzīvotāju. Apkaimē dominē padomju laika daudzstāvu apbūve, tur ir maz attīstīta publiskā infrastruktūra, dzīvo dažādu tautību cilvēki, un tai raksturīga zema iedzīvotāju līdzdalība sabiedriskajās aktivitātēs. Ņemot vērā, ka līdzīgi padomju laikā veidoti mikrorajoni ir arī citviet, projektā izstrādātās metodes un risinājumus drošības paaugstināšanai varēs pielietot arī citās apkaimēs un pilsētās. Šīs metodes un risinājumi tiks izmantoti arī izstrādājot Rīgas nakts laika plānošanas un pārvaldības politiku.

Kā norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, “Drošības sajūtai diennakts tumšajās stundās ir liela nozīme naktsdzīves un arī ekonomikas attīstībā, jo pēc Covid-19 pandēmijas pieaug iedzīvotāju sabiedriskā aktivitāte un vajadzības pēc ikdienas un izklaižu pakalpojumiem. Rīga ir sākusi darbu pie vakara un nakts laika plānošanas politikas izstrādes, lai risinātu tādus jautājumus kā sabiedriskā drošība, trokšņu pārvaldība, sabiedriskais transports un uzņēmējdarbība, un šis pilotprojekts ir viena no aktivitātēm, ko pilsēta var veikt, lai attīstītu šo jautājumu. Piedaloties šajā projektā, Rīga var pārbaudīt Turīnas pieredzi savās apkaimēs un pēc tam par rezultātiem stāstīt citiem.”

Projekta īstenotājs Rīgā ir Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, kura komanda novembrī devās uz pirmo klātienes tikšanos ar projekta partneriem un projekta vadošo ekspertu Turīnā. Nākamais lielākais notikums projektā būs vadošā partnera un vadošā eksperta vizīte Rīgā 2025. gada janvārī.

Projekta īstenošanā iesaistītas apkaimju biedrības, nevalstiskās organizācijas, vietējie uzņēmēji, akadēmiskā puse un pašvaldības iestādes, kas atbild gan par infrastruktūru, gan par fizisko drošību.

Izpētot reālo situāciju Purvciemā, paredzēts identificēt gan nepieciešamos infrastruktūras attīstības projektus, gan pakalpojumus vai citas tieši Purvciemam nepieciešamās rīcības. Piemēram, tiks noteiktas vietas, kur jāizbūvē papildu apgaismojums, kur jāpalielina pašvaldības policijas klātbūtne. Kā norāda Turīnas eksperti, nozīmīga loma drošības sajūtas paaugstināšanai ir pilsētvidei un iedzīvotāju iesaistei, īpaši apkaimēs, kuras ir plaši apbūvētas un kurās dzīvo liels skaits cilvēku. Pēc problēmu identificēšanas taps rīcības plāns, ko pilsēta, iedzīvotāji un organizācijas varēs īstenot kopējas drošības sajūtas paaugstināšanai.

Mārtiņš Eņģelis, Pilsētas attīstības departamenta Nozaru politikas plānošanas nodaļas galvenais projektu vadītājs, norāda: “Priekšizpētes dati par vakara un nakts laika politikas plānošanu Rīgā liecina, ka iedzīvotāju drošības sajūta apkaimēs būtiski atšķiras. Rīdzinieki drošāk jūtas pilsētas vēsturiskajā centrā nekā apkaimēs, kur ir liela augstceltņu apbūve un nepārskatāma pilsētvide. Tas rada nedrošības sajūtu pat tad, kad reālais drošības līmenis teritorijā ir statistiski augsts, un pilsētai šīs problēmas ir jārisina.”

Viena no rīdzinieku iesaistes aktivitātēm, ko plānots īstenot 2025. gadā, ir skaidrojošās pastaigas ar Purvciema iedzīvotājiem, kuru laikā iedzīvotāji skaidros savas vajadzības un sajūtas, atrodoties publiskajā ārtelpā diennakts tumšajā laikā. Tas ļaus identificēt iemeslus, kādēļ cilvēkiem rodas nedrošības sajūta.

Projekts norisināsies līdz 2026. gada augustam. Tā kopējais finansējums ir 93 612 eiro, no kura 74 889 eiro ir Eiropas Savienības finansējums.

Konkursa aktivitāte

 

RĪGAS MEŽI piedāvā trīs orientēšanās poligonus

SIA “Rīgas meži” piedāvā Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem trīs orientēšanās poligonus. Divi no tiem atrodas galvaspilsētā Mežaparkā un Biķernieku mežā, bet viens – vides izglītības centrā “EkVidO”, kas ir Ogres pievārtē. Bezmaksas orientēšanās poligoni ir piemēroti visām vecuma grupām un sagatavotības līmeņiem, sniedzot iespēju ne tikai fiziski izkustēties, bet arī izzināt mežu ekosistēmu un dabas aizsardzību.

Poligoni ir izveidoti, sadarbojoties ar Latvijas Orientēšanās federāciju. Poligonos pieejamo distanču garumi svārstās no 1,3 kilometriem līdz pat 13,5 kilometriem, un tajos ir izvietoti līdz 50 kontrolpunktiem, līdz ar to mežus var izskriet / iziet gan ģimenes ar bērniem, gan jaunieši un pieaugušie, gan arī pieredzējuši orientēšanās profesionāļi.

Pirms došanās uz orientēšanās poligonu ieteicams izdrukāt karti, kā arī visās orientēšanās vietās rezultātu fiksēšanai ir izmantojams viedtālrunis ar lejupielādētu aplikāciju “QREvented”. Vidējās un garās distances prasa laika apstākļiem piemērotu apģērbu.

“Rīgas meži” piedāvā šādus orientēšanās poligonus un distances:

  • Mežaparka poligonā ir pieejamas vairākas distances, sākot no vienkāršas, īsas trases ģimenēm un iesācējiem līdz pat izaicinošām, garām distancēm pieredzējušiem sportistiem. Tāpat pieejama arī izzinoša pastaigu trase, kur dalībnieki var uzzināt interesantus faktus par Mežaparka vēsturi un dabu. Starta vieta atrodas informatīvajā stendā par orientēšanās poligonu netālu no restorāna “Dabamamma”.
  • Biķernieku mežā distances variē no vieglām, īsām trasēm, līdz vidējām un garām distancēm, kurās var pat trenēties pieredzējuši orientieristi. Šeit iespējams arī izmantot apvienoto karti un brīvi izvēlēties kontrolpunktus, izbaudot meža ekosistēmu. Poligona sākums ir pie Biķernieku ielas 70. stāvvietas.
  • Vides izglītības centrā “EkVidO” orientēšanās apvienota ar vides izglītību. Īsākas distances dod iespēju vienkāršākai pastaigai, savukārt garākas trases sniedz izaicinājumu pārvarēt aizaugušu un purvainu meža vidi. Tāpat pieejama apvienotā karte visiem kontrolpunktiem, kas ļauj plānot brīvas izvēles maršrutus. Poligons sākas pie “EkVidO” biroja mājas.

“EkVidO” teritorija piedāvā ne tikai aktīvu atpūtu, bet arī iespēju iepazīt dabu un tās likumsakarības, jo orientēšanās šeit apvienota ar izglītojošu pieredzi. Teritorijas daudzveidīgais reljefs, purvainās vietas un bioloģiskā daudzveidība padara orientēšanos īpaši interesantu un izaicinošu. Vides izglītības centra “EkVidO” teritorija ir pieejama ikvienam interesentam katru dienu no plkst. 7.00 līdz 19.00.

📌 Kartes un papildus katra poligona apraksts ir atrodams SIA “Rīgas meži” mājas lapās sadaļā “Aktīvā atpūta” (rigasmezi.lv/atputas-iespejas).

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums, kas ir ceturtais lielākais meža zemju apsaimniekotājs Latvijā. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2023. gadā SIA “Rīgas meži” saņēma Platīna kategoriju Ilgtspējas indeksā, piedaloties tajā jau trešo gadu pēc kārtas. Platīna līmenis apliecina uzņēmuma apņemšanos rūpēties par vidi un sabiedrību. Tas rāda to, ka uzņēmums būs motivēts attīstīt ilgtspējīgas pieejas arī pārējās darbības jomās.

 

Jauno gadu rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti sagaidīt sešos Vecrīgas laukumos

Jauno, 2025. gadu, rīdzinieki un pilsētas viesi šogad ir aicināti sagaidīt sešos Vecrīgas laukumos – Rātslaukumā, Līvu laukumā, Pils laukumā, laukumā pie Pulvertorņa, 11. novembra krastmalas paralēlajā ielā starp Poļu un Bīskapa gāti un Kaļķu ielas posmā starp Vaļņu ielu un Aspazijas bulvāri, kur jautrā atmosfērā varēs izdejoties, izdziedāties un līksmi sagaidīt Jauno gadu.

Jaunā gada svinības norisināsies no 31. decembra plkst. 21.00 līdz 1. janvāra plkst. 2.00. Jaunā gada sagaidīšanas svinībās uzstāsies gan Latvijā, gan ārpus tās populāri un iemīļoti DJ un atbilstoši svētku noskaņai uz ēku fasādēm būs skatāmas Rīgas pilsētas jauno mākslinieku, bērnu un jauniešu veidotās svētku video projekcijas.

Vecrīgas laukumos par līksmību un dejām gādās DJ Ella, DJ Makree, Funky DJ Elegant, DJ PM2AM, DJ Monsta un TV raidījumu vadītājs Armands Simsons, pirms pulkstenis sitīs pusnakti, visi sanākušie vienosies kopīgā laika atskaitē, lai kopīgi uzgavilētu Jaunajam gadam.

Svētku apmeklētāju ērtībai pasākumu norišu vietās būs pieejami karsti un atspirdzinoši dzērieni, kā arī uzkodas. Vecrīgā tiks izvietotas Rīgas pilsētas Jaunā gada sagaidīšanas svinību deju laukumu kartes, lai katrs spētu atrast tieši sev piemērotāko laukumu, kurā līksmi sagaidīt 2025. gadu.

Vairāk par adventes, Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Mārupītes mežaparkā uzbūvēts jauns tiltiņš

Lai nodrošinātu ērtu pārvietošanos Mārupītes mežaparka apmeklētājiem, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments Bieriņu apkaimē pabeidzis tiltiņa atjaunošanu pār Mārupīti un tas tagad atvērts parka apmeklētājiem. Jaunais tiltiņš atrodas Zaļā veloceliņa maršrutā, posmā starp parka centrālo laukumu un Ozolplaci.

“Esam uzbūvējuši jaunu, skaistu un izturīgu tiltiņu, kas gan labi iekļaujas Mārupītes mežaparka ainavā, gan nodrošina iespēju pastaigāties un aktīvi atpūsties. Vēlos atgādināt, ka tiltiņš domāts tikai gājēju un velo kustībai, tāpēc aicinu ziņot pašvaldības policijai, ja pār to pārvietojas mehanizēti transportlīdzekļi vai kāds jauno būvi tīšam bojā,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Jau vēstīts, ka aizvadītajā vasarā tiltiņš sabruka, jo to neatļauti izmantoja motorizēti transportlīdzekļi. Departaments šoruden noslēdza līgumu ar SIA “Baltijas būve” par jauna tiltiņa būvniecību. Tilta būvniecība izmaksāja 67 777 eiro bez PVN.

Mārupītes mežaparka pastāvīgie apmeklētāji, tostarp Bieriņu apkaimes iedzīvotāji, ir aktīvi iesaistījušies parka attīstībā un kopšanā. Tāpēc, ņemot vērā apkaimes biedrības intensīvo līdzdalību apkārtnes sakopšanā, šīs teritorijas attīstība tiek uzskatīta par nozīmīgu visā apkaimē. Mārupītes mežaparks ir iecienīta vieta ikdienas pastaigām un aktīvai atpūtai – skriešanai, nūjošanai un citām aktivitātēm.

 

Rīdzinieki varēs iepazīties ar aprites ekonomikas principiem jaunajā koptelpā “Sadarbnīca”

Decembra sākumā Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) paspārnē atklāta jauna aprites ekonomikas telpa “Sadarbnīca”, kas būs multifunkcionāla vieta, kurā iedzīvotāji varēs iepazīties ar aprites ekonomikas principiem, kā arī kokapstrādes darbnīcā atjaunot un paildzināt dažādu saimniecības lietu mūžu; tajā notiks arī pasākumi – meistarklases, semināri un nodarbības. Iepriekš piesakoties, telpa būs pieejama ikvienam rīdziniekam.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Viesturs Zeps atzīmēja, ka “Sadarbnīca” ir nozīmīgs solis Rīgas ceļā uz klimatneitralitāti un aprites ekonomikas principu integrēšanu ikdienas dzīvē. Viņš uzsvēra: “Mēs esam apņēmušies līdz 2030. gadam samazināt CO2 emisijas un līdz 2050.gadam sasniegt klimatneitralitāti, piedaloties Eiropas Pilsētu mēru paktā un citās starptautiskās iniciatīvās. Lai to panāktu, ar energoefektivitātes pasākumiem vien nepietiek – būtiski ir arī mazināt resursu patēriņu un radīto atkritumu apjomu. “Sadarbnīca” būs vieta, kur sabiedrība un speciālisti varēs mācīties, sadarboties un strādāt pie šiem izaicinājumiem kopā.”

V. Zeps arī norādīja uz nepieciešamību pēc kopdarbības: “Neviens liels projekts nav sasniedzams bez visu pušu iesaistes – gan pašvaldības struktūru, gan sabiedrības, gan uzņēmēju. “Sadarbnīca” ir instruments, lai nodrošinātu šo sadarbību un izveidotu praktisku platformu ideju īstenošanai.”

REA projektu vadītāja Ieva Kalniņa, iepazīstinot ar “Sadarbnīcas” izveidošanas vēsturi atzina: “Mēs vēlējāmies, lai Rīgas pilsētas aprites ekonomikas telpa nes apritīguma vēstījumu vēl pirms kāds tā darbinieks ir sācis stāstīt par to. Tas nozīmē, ka telpu iekārtojumam jābūt radoši un interesanti veidotam, demonstrējot aprites ekonomikas risinājumus.”

Telpas dizains tapis, iedvesmojoties no Latvijas augstskolu studentu ideju konkursa, un tā iekārtojums izstrādāts atbilstoši aprites ekonomikas principiem, sadarbojoties ar “Tandeems Biedrība”.

Ieva Kalniņa pateicās Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam par telpu nodrošināšanu, vairākiem Rīgas uzņēmumiem par ieguldījumu telpas iekārtošanā un Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) kolektīvam par ieguldījumu projekta realizācijā, īpaši uzsverot darbinieku iniciatīvu un entuziasmu Citādās darba dienas laikā, kad tika veikti remontdarbi un telpu sagatavošana.

Jaunās aprites ekonomikas telpas atklāšanā piedalījās Klimata un enerģētikas ministrijas, Rīgas domes un kapitālsabiedrību pārstāvji, uzņēmēji un Rīgas apkaimju aktīvisti – visi, kas ieinteresēti izmantot aprites ekonomikas telpas sniegtās priekšrocības. Sanākušos ar muzikālu priekšnesumu iesildīja grupa “Santehniķi”, izmantojot no otrreiz izmantotiem priekšmetiem darinātus mūzikas instrumentus. Īsu ieskatu kopdarbnīcas ikdienā sniedza Tartu darbnīcas “Paranduskelder” dibinātājs un vadītājs Lauri Mei.

Rīgas aprites ekonomikas telpa “Sadarbnīca” izveidota ar starptautiskā projekta “Centri resursu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei pilsētvidē (CURE+)” atbalstu, kas finansēts no Eiropas Klimata iniciatīvas (EUKI). Projekta mērķis ir uzlabot mājsaimniecību radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu un celt pašvaldības darbinieku zināšanas un kapacitāti aprites ekonomikas pasākumu plānošanā, izstrādē un īstenošanā. Projekta partneri: Rīgas enerģētikas aģentūra, Tartu pašvaldība (Igaunija), Amsterdamas Tehniskā universitāte (Nīderlande), Elisava, Barselonas inženierzinātņu un dizaina augstskola (Spānija), Kavalas pašvaldība (Grieķija).

Rīgas enerģētikas aģentūra aicina sabiedrību izmantot “Sadarbnīcas” piedāvājumus un kopīgi veidot ilgtspējīgāku Rīgu!

“Sadarbnīca” atrodas Krišjāņa Valdemāra ielā 145, K-1, bijušajās “Latvijas pasta” nodaļas telpās.

Plašāka informācija par “Sadarbnīcu” – ŠEIT.

📸 FOTO

 

Sarkandaugavas attīstības biedrība aicina uz Mazākās egles iedegšanu Sarkandaugavas Kalna parkā

Sarkandaugavieši un viesi no citām apkaimēm tiek aicināti uz iespējams, mazākās eglītes Rīgā iedegšanas svētkiem. Tā pati eglīte, kuru Sarkandaugavas attīstības biedrība iestādīja 2021.gada Lielās talkas laikā Kalna parkā, tagad beidzot varēs rotāties un nest prieku.

Tādēļ apkaimes iedzīvotāji un viesi aicināti sestdien, 14.decembrī plkst. 17.00 uz Mazākās eglītes iedegšanu un rotāšanu. Par siltu atmosfēru gādās uz ugunskura sildītais karstais upeņu dzēriens un silti pīrādziņi. Šī būs arī iespējas satikties ar Sarkandaugavas attīstības biedrības aktīvistiem un uzzināt vairāk par tuvākajiem plāniem.

Savukārt, pirms šī notikuma no plkst. 14.00 – 16.00 visi tiek aicināti uz BJC “Laimīte” ikgadējo Ziemassvētku tirdziņu, kura laikā ielūdzam piedalīties eglīšu bumbuļu apgleznošanas meistarklasē kopā ar mākslinieci, kuras vārdu var atpazīt domājot par mozaīkas mākslu un viņa ir arī autore Sarkandaugavas simbolu mozaīkai – Irinu Kričalo.

Turpat tirdziņa laikā par ziedojumiem būs iespēja iegādāties Sv. Jāņa palīdzības senioru centra “Duntes Ozoli” radītos rokdarbiņus, atbalstot viņu sirds darbu – rūpējoties par demences pacientu labbūtību.

Aicinām nokļūšanai Dauderu muzejā izmantot “Rīgas satiksmes” sabiedrisko transportu – 5. tramvaju (pieturvieta “Sarkandaugava”).

Pasākuma laikā notiks fotografēšana un filmēšana, un iegūtie attēli var tikt ievietoti Sarkandaugavas attīstības biedrības mājaslapā, sociālajos tīklos.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Ieeja pasākumā ir bez maksas.