Arhīvs birkai: Sabiedrības līdzdalība

Rīgā daudziem daudzdzīvokļu ēku pārvaldniekiem un īpašniekiem raizes sagādā nevienam nepiederoši un patvaļīgi gaisvadi – starp ēkām izvilkti vadi un kabeļi – sagādā raizes daudziem daudzdzīvokļu ēku pārvaldniekiem un īpašniekiem. Nereti gaisvadi ierīkoti vismaz pirms desmit gadiem un par to izbūvi nav pieejama nekāda dokumentācija. Gaisvadi bieži vien apgrūtina gan ēkas remonta darbus, gan arī tās uzturēšanu kārtībā, piemēram, ziemā tīrot sniegu no jumta. Kā pareizi rīkoties namu apsaimniekotājam, ja ir aizdomas par daudzīvokļu ēkā patvaļīgi uzstādītu gaisvadu?

Situācijas risinājumam Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir sagatavojis ieteikumus un aicina rīkoties sekojoši:

🔎 Pirmais solis ir pārliecināties, vai gaisvads ir marķēts jeb apzīmēts kā piederošs kādam telekomunikāciju operatoram. RD Pilsētas attīstības departaments ir vairākkārt aicinājis pakalpojumu sniedzējus marķēt savus vadus un kabeļus, lai tos varētu atpazīt.

🔎 Otrais solis ir vērsties RD Pilsētas attīstības departamentā (RD PAD) ar lūgumu konstatēt patvaļīgu būvniecību, veicot nesaskaņotu gaisvadu uzstādīšanu. Konstatējot patvaļīgu gaisa kabeļu un vadu izvietošanu, RD PAD būvinspektors pieņems lēmumu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu un uzliks par pienākumu gaisvada īpašniekam saskaņot patvaļīgo būvniecību, ja to pieļauj normatīvie akti vai arī atjaunot iepriekšējo tiesisko stāvokli un demontēt gaisvadu. Katrs gadījums tiek vērtēts atsevišķi, parasti tam tiek dots termiņš 6 mēneši.

🔎Trešais solis – nama pārvaldniekam pēc iedzīvotāju pieprasījuma ir tiesības organizēt gaisavada demontāžu, piesaistot būvdarbu veicēju vai pašu spēkiem. Lai to paveiktu, nepieciešams sagatavot darba zīmējumu, kurā redzams gaisavada novietojums. Ja gaisavads ir savienots ar blakusesošajām ēkām, tā demontāža ir jāsaskaņo ar to pārvaldniekiem vai īpašniekiem, lai gaisvada demontāža būtu droša.

🔎 Ceturtais solis – pēc kabeļa demontāžas RD PAD jāiesniedz izpildmērījums, kurā redzams, ka gaisa vadi ir demontēti. Tas nepieciešams, lai veiktu izmaiņas topogrāfiskajos datos.

Ja rodas jautājumi, RD PAD speciālisti aicina sazināties ar departamentu, zvanot pa tālruni 67 105 800 vai sūtot e-pastu: pad@riga.lv.

Infografika

Rīgas pašvaldība sagatavojusi izmaiņas saistošajos noteikumos par atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā, kas paredz veicināt dalīti vākto atkritumu šķirošanu un ieviest obligātus bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) konteinerus pie daudzdzīvokļu mājām, kā arī nosaka stingrākus noteikumus atkritumu konteineru izvietošanai.

Par iecerētajām izmaiņām rīdzinieki aicināti līdz 14. augustam paust viedokli pašvaldības mājaslapā https://www.riga.lv/lv/saistoso-noteikumu-projekti/grozijumi-rigas-domes-2019gada-29novembra-saistosajos-noteikumos-nr-87-par-sadzives-atkritumu-apsaimniekosanu-rigas-pilseta

Pēc sniegto viedokļu apkopošanas un izvērtēšanas noteikumu projekts tiks vērtēts Mājokļu un vides komitejas sēdē.

“Gan nesen saņemtais Eiropas Komisijas agrīnais brīdināšanas ziņojums, gan atkritumu poligonu piepildīšanās rādītāji, gan vienkārši veselais saprāts rāda, ka bioakritumu dalītajai vākšanai ir jābūt pieejamai arī daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem. Šo atkritumu dalītā vākšana ir modernas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pamats. Tajā pašā laikā ir svarīgi arī sakārtot pilsētvidi, novēršot atkritumu konteineru izvietošanu tiem nepiemērotās vietās,” uzsver Rīgas domes deputāte, Atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja Mairita Lūse.

Saistošo noteikumu mērķis ir veicināt bioatkritumu dalīto vākšanu. Bioloģiski noārdāmie atkritumi ir aptuveni 30% no visiem sadzīves atkritumiem, bet patlaban dalīti savāktie bioatkritumi ir tikai 2% no visiem atkritumiem. Lai veicinātu šo atkritumu dalīto vākšanu, saistošie noteikumi paredz, ka daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājiem būs pienākums nodrošināt arī bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanu pie daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi un tajās ēkās, kurās atrodas atkritumu radītāji, kas darbojas kādā no pārtikas piegādes ķēdes posmiem, ja šie atkritumu radītāji to pieprasa. Pieņemot līdzīgu lēmumu un nosakot kā obligātus konteinerus vieglā iepakojuma un stikla vākšanai, Rīgai izdevās palielināt dalīti vākto atkritumu apjomu, kas nu jau pārsniedz 30%.

Saistošajos noteikumos jau ir iestrādāta prasība, ka atkritumu radītājiem, kas darbojas kādā no pārtikas piegādes ķēdes posmiem, ir pienākums dalīti vākt BNA. Ir daļa pārtikas ķēdes dalībnieku, kuru telpas atrodas daudzdzīvokļu namu pirmajā stāvā un ir saņemtas sūdzības, ka ir grūti vienoties ar namu apsaimniekotājiem par konteineru uzstādīšanu, tāpēc saistošajos noteikumos tiek iekļauta papildu prasība attiecībā uz pārtikas ķēdes dalībniekiem.

Ņemot vērā, ka šobrīd BNA konteineru uzstādīšana ir brīvprātīga un līdz ar to dalīti savāktais apjoms ir zems, ir nepieciešams šo prasību iestrādāt saistošajos noteikumos, lai veicinātu dalīti savāktā apjoma pieaugumu. Līdz ar dalīti savāktā atkritumu apjoma pieaugumu, samazināsies apglabājamo atkritumu apjoms un palielināsies resursu izmantošanas efektivitāte, radot pozitīvu ietekmi uz vidi.

Prasības attiecas uz daudzdzīvokļu mājām, jo tajās dzīvo visvairāk iedzīvotāju. Privātmājās pastāv arī BNA kompostēšanas iespēja, kas visbiežāk nav pieejama daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem. Saistošie noteikumi tiek papildināti arī ar skaidrojumu, kas ir bioloģiskie atkritumi.

Saistošo noteikumu mērķis arī ir veicināt pārskatāmu tekstilmateriālu plūsmu un apsaimniekošanu pašvaldībā, iesaistot gan atkritumu apsaimniekotājus, gan sabiedriskā labuma organizācijas. Ņemot vērā, ka pašvaldības teritorijā tekstilmateriālus vāc arī labdarības organizācijas, saistošajos noteikumos tiek iestrādāts punkts par prasībām attiecībā uz tekstilmateriālu konteineru izvietošanu, lai pašvaldība varētu veikt pilnvērtīgu uzraudzību par savākto tekstilmateriālu daudzumu un lai novērstu to, ka negodprātīgi komersanti izvieto konteinerus pašvaldības teritorijā.

Tāpat plānots veicināt sakoptāku apkārtējo vidi, izbūvējot atkritumu konteineru novietnes. Bieži tiek saņemtas sūdzības, ka atkritumu konteineri atrodas zaļajā zonā vai pārāk tuvu mājas fasādei, logiem. Konteineru novietnēs mētājas atkritumi vai konteineri netiek novietoti atpakaļ vietā pēc to iztukšošanas. Tāpat arī tiek saņemtas sūdzības par nepiederošām personām, kuras izmet atkritumus daudzdzīvokļu namu atkritumu konteineros.

Ņemot vērā visas šīs sūdzības, saistošajos noteikumos ir iestrādāta prasība izbūvēt atkritumu konteineru novietnes pie daudzdzīvokļu mājām uz cieta seguma, ar jumtu un ierobežotu piekļuvi tikai konkrētās mājas iedzīvotājiem un atkritumu apsaimniekotājam. Konteineriem būs jāatrodas vietā, kur var netraucēti piekļūt atkritumu apsaimniekotāja specializētais transportlīdzeklis, lai nebojātu apkārtējo infrastruktūru. Šādas prasības veicinās vides sakopšanu un vizuāli estētiskāku izskatu atkritumu konteineru novietnēm.

Saistošie noteikumi paredz retāku un vienkāršotu obligāto nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanu. Noteikumi arī tiek papildināti ar minimālo izvešanas biežumu dalītajiem sadzīves atkritumiem.

Noteikumu projekts arī paredz samazināt prasības degvielas uzpildes stacijām attiecībā uz atkritumu dalītās savākšanas punktu izveidi: atcelt šo prasību tajās degvielas uzpildes stacijās, kurās nav operatoru, jo nav, kas uzrauga atkritumu konteinerus un to piepildījumu, kā arī rodas risks ļaunprātīgam rīcībām, piemēram, konteineru dedzināšana; noteikt prasību uzstādīt tikai vieglā iepakojuma konteineru.

Tāpat plānotās izmaiņas paredz atkritumu apsaimniekotājiem reaģēt uz nekustamā īpašuma lietotāja, valdītāja, īpašnieka, apsaimniekotāja vai pilnvarotās personas ziņojumu par nepieciešamību izvest atkritumus ārpus ierastā grafika. Pēc atkritumu apsaimniekotāju lūguma, tiks noteikts ilgāks laiks lielgabarīta un būvgružu atkritumu izvešanas pieteikumu apstrādei, lai varētu laicīgi un optimāli ieplānot izvešanas laiku, ņemot vērā jau izveidotos izvešanas grafikus.

Rīgas Apkaimju alianse projekta “Rīgas apkaimes iesaisatās” ietvaros rīkos pašvaldības un apkaimju biedrību koprades iespēju izmēģināšanu.

Sadarbībā ar Teikas apkaimes biedrību un biedrību „Kundziņsala” divās vietās notiks nelieli, iedzīvotāju izvēlēti, apzaļumošanas pasākumi, kuros daļu stādu un melnzemi piegādā pašvaldība, bet biedrības piedalās ar brīvprātīgo darbu. Mērķis – padarīt pilsētu labāku, saņemt emocionālu gandarījumu par paveikto un veicināt labākas sadarbības prasmes starp iedzīvotājiem un pašvaldību.

PASĀKUMI PAREDZĒTI:

  • 7.augustā plkst. 17.30 – Kundziņsalā, pie Kundziņsalas tilta pludmales pusē – plānots veikt stādījumus tilta uzbērumā;
  • 8.augustā plkst. 18.00 – Teikā, pie Brīvības ielas 258 nama – plānots veikt līnijveida stādījumus zaļajā joslā gar Brīvības ielu.

Aicinām apkaimju aktīvistus piedalīties šajās mikrotalkās un pie reizes uzzināt par jaunajām iespējām sadarbībai ar Rīgas pilsētas pašvaldību.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Rīga ir viena no 100 Eiropas Savienības pilsētu misijas “100 klimatneitrālas un viedas pilsētas” dalībniecēm. Latvijas galvaspilsēta klimatneitralitāti nevar sasniegt bez ieinteresēto pušu līdzdalības, tādēļ Rīgas pašvaldība aicina ikvienu uzņēmēju, ražotāju, pakalpojumu sniedzēju, sabiedrisko un nevalstisko organizāciju pārstāvjus un citus interesentus pievienoties pilsētai ceļā uz izvirzīto klimata mērķu sasniegšanu un klimata aktivitāšu pārskatīšanu.

Rīgas pašvaldība izstrādā stratēģisku redzējumu klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2030. gadam, kā arī sākusi klimata aktivitāšu pārskatīšanu vairākās nozarēs: enerģētika, ēku atjaunošana, atkritumu apsaimniekošana, transports u.c. Šajā procesā Rīga aicina iesaistīties nevalstiskās, pētniecības organizācijas, valsts, reģionālās pārvaldes iestādes un privāto sektoru.

Iesaiste klimata aktivitāšu plānošanā un ieviešanā ieinteresētajām pusēm sniegs iespējas izmantot Rīgai pieejamos atbalsta rīkus izvirzīto klimata mērķu sasniegšanai; veidot jaunus sadarbības tīklus un atrast sadarbības partnerus uz klimatneitralitāti vērstu aktivitāšu īstenošanai; inovāciju apguves un zināšanu pārnesi uzņēmējiem, jo īpaši jaunuzņēmējiem, sadarbojoties gan ar Rīgas augstskolām un pētniecības institūtiem, gan starptautiskām pētniecības un inovāciju institūcijām; nevalstiskā sektora pārstāvjiem piedāvās veidot platformu energoefektivitātes un klimatneitralitātes jautājumos izglītotas vietējās kopienas veidošanai u.c.

Lūdzam ieinteresētību apliecināt līdz 17. augustam, aizpildot anketu “100 klimatneitrālas un viedas pilsētas“ līdzdalības platformā iesaisties.riga.lv.

  • Augustā un septembrī plānota ieinteresēto pušu praktiska iesaiste diskusijās un darba grupās, vienojoties par kopīgiem un individuāliem klimatneitralitātes mērķiem un aktivitātēm.

Plānot aktivitātes un pieņemt datos balstītus lēmumus palīdzēs projekta ATELIER (info. rea.riga.lv lapā) gaitā izstrādātie modeļi Rīgai un projektā EUCITYCALC (info. rea.riga.lv lapā) izstrādātais modelēšanas rīks aktivitāšu plānošanai un to ietekmes izvērtēšanai.

Papildu informācijai: Rīgas pašvaldība 2020. gadā pievienojās Eiropas “Pilsētu mēru pakta” iniciatīvai, kurā līdz šim ir apvienojušās vairāk nekā 10 000 Eiropas pašvaldību. Pakts paredz, ka pašvaldības uzņemas saistības ne tikai sasniegt nozīmīgus CO2 emisiju samazinājuma mērķus līdz 2030. gadam, bet arī panākt klimatneitralitāti, kas ir saskaņā ar pašvaldības izstrādāto “Rīgas pilsētas ilgspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu līdz 2030.gadam”.

Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē ietvaros šī gada rudenī Rīgā norisināsies starptautiska konference “Partnerības demokrātijai, attīstībai un mieram”, kas pulcēs pilsoniskās sabiedrības organizāciju aktīvistus, valsts pārvaldes pārstāvjus, (tostarp no Eiropas Padomes struktūrām), kā arī akadēmisko aprindu pārstāvjus no Eiropas Padomes valstīm.

Konference noritēs no 11. līdz 12. septembrim, diskutējot par tādām tēmām kā:

  • mākslīgā intelekta ietekme uz demokrātiju;
  • • starptautiskās, nacionālās un vietējā līmeņa partnerības starp iedzīvotājiem un valsti;
  • • laba pārvaldība un atklātība;
  • • sociālā noturība un aktīvisms.

Tāpat konferences ietvaros dalībniekiem būs iespēja veidot personīgus kontaktus un meklēt jaunus partnerus, reģionā, ko aptver Eiropas padome, pievēršoties jautājumiem par demokrātijas, attīstības un miera izaicinājumiem un to savstarpējo saistību. Tiks demonstrēta plaša pilsoniskās sabiedrības labās prakses piemēru daudzveidība, lai veicinātu dalīšanos un turpmāko praktisko iniciatīvu attīstību reģionā un ārpus tā.
Konferences rezultātā tiks izstrādātas politikas rekomendācijas, kas tālāk tiks nodotas Eiropas Padomes institūcijām, lai uzlabotu to darbību un iedzīvotāju viedokļa iekļaušanu lēmumu pieņemšanā.

Konference norisināsies angļu valodā, šī brīža programma pieejamašeit. Pieteikšanās līdz 20. jūlijamšeit.

Konferenci organizē Latvijas Pilsoniskā alianse, Latvijas Platforma Attīstības sadarbībai un Valsts kanceleja.

Par Latvijas Pilsonisko aliansi

Latvijas Pilsoniskā alianse ir neatkarīga jumta nevalstiskā organizācija pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas stiprināšanas jomā, kuras misija ir pārstāvēt pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā biedrību un nodibinājumu kopējās intereses, kas balstītas uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām. Latvijas Pilsoniskā alianse apvieno vairāk nekā 140 biedrus, kas kopumā aptver aptuveni 70 000 privātpersonas.

Par Latvijas Platformu attīstības sadarbībai (LAPAS)

Latvijas Platforma attīstības sadarbībai (LAPAS) ir 2004. gadā dibināta nacionālā platforma, kas apvieno 30 Latvijas NVO, kas strādā globālās pilsoniskās izglītības, attīstības sadarbības, humānās palīdzības, ilgtspējīgas attīstības un sabiedrības noturības tēmās.

Valsts vides dienesta Atļauju pārvalde informē, ka tiek veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums SIA “SCHENKER” paredzētajai darbībai – loģistikas centra ar birojiem pārbūvei Biksēres ielā 6, zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 121 0985, Rīgā.

Detalizētāka informācija – Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldes mājas lapā: http://www.vvd.gov.lv/strukturvienibas/lielrigas-regionala-vides-parvalde/informacija/.

Ar informatīvo paziņojumu var iepazīties – Šeit.

Rīdzinieki līdz 13. augustam aicināti aizpildīt aptauju par Anniņmuižas mežaparka teritoriju. Aptauja pieejama Rīgas līdzdalības platformā iesaisties.riga.lv.

Perspektīvā Anniņmuižas mežaparka teritorija ietver sevī tagadējo Anniņmuižas mežu un Vecanniņmuižas parku. Kopējā plānotā mežaparka teritorija ir 36,65 hektāri. Lai pašvaldība varētu pieņemt saistošos noteikumus par teritorijas uzturēšanu, tai nepieciešams piešķirt mežaparka statusu, kas izdarāms, izstrādājot parka plānu un apsaimniekošanas noteikumus.

Izstrādājot mežaparka plānu, paredzēts nodrošināt Anniņmuižas meža un Vecanniņmuižas parka estētiskās, ekoloģiskās, kultūrvēsturiskās, ainaviskās, izglītojošās, bioloģiskās daudzveidības, rekreācijas un aktīvās atpūtas vērtības saglabāšanu un palielināšanu.
Iedzīvotāji aicināti izteikt viedokli un vērojumus par esošo situāciju teritorijā – pozitīvās un negatīvās tendences, kā arī ieteikumus mežaparka teritorijas labiekārtojumam.

Paredzēts, ka ievāktās atbildes un ierosinājumi tiks apkopoti līdz septembra vidum un iestrādāti pirmajā Anniņmuižas mežaparka teritorijas apsaimniekošanas saistošo noteikumu un plāna redakcijā. Plāna un saistošo noteikumu redakcija oktobrī tiks nodota iedzīvotājiem apspriešanai.

No šīs nedēļas rīdzinieki portālā iesaisties.riga.lv aicināti piedalīties vairākās iesaistes aktivitātēs, izsakot viedokli gan par drošību Rīgā, gan kopienu centriem, kā arī daloties savos dārzu un mazdārziņu apsaimniekošanas ieradumos.

No 12. jūnija līdz 30. jūnijam iedzīvotāji var izteikt viedokli par to, kādiem būtu jābūt kopienu centriem Rīgā. Kopienas centrs ir iekļaujoša, daudzveidīgi izmantojama un atvērta vieta ikvienam apkaimes un kopienas iedzīvotājam. Kopienas centrs ir vieta, kur satikties visdažādākajiem iedzīvotājiem, lai kopīgi pavadītu brīvo laiku, pārrunātu sev aktuālus jautājumus, saņemtu un sniegtu atbalstu, kā arī sadarbojoties ar citiem, radītu, darītu un mācītos. Iedzīvotāji aicināti dalīties savās domās par to, kādas iespējas, viņuprāt, būtu vissvarīgāk nodrošināt šādos centros, kā tajos vajadzētu organizēt darbu un kas būtu svarīgi, lai centra apmeklējums būtu patīkams. Iegūtās atbildes tiks izmantotas, lai līdz gada beigām izstrādātu Rīgas kopienu centru koncepciju.

Vienu nedēļu, no 12. jūnija līdz 19. jūnijam, rīdzinieki iesaisties.riga.lv kartē aicināti atzīmēt tās vietas pilsētā, kurās nejūtas droši un kuras uzskata par potenciāli bīstamām, piemēram, pagalmus, pieturvietas, parkus, ielu posmus, pamestas mājas u.c. Saņemtā informācija tiks iesniegta Rīgas pašvaldības policijai potenciālo apdraudējumu izvērtēšanai. Tāpat līdz Jāņiem plānots iedzīvotāju sniegtās atbildes apkopot, un pārrunāt rezultātus ar iedzīvotājiem vebinārā.

Vēl līdz 17. jūnijam iedzīvotāji var dalīties saviem mazdārziņu un dārzu kopšanas paradumiem. Iegūtie dati tiks izmantoti, lai palielinātu zināšanas par dārzu un pilsētnieku lomu pilsētas dabas veidošanā un apzinātu izglītojošos pasākumos, praktiska un finansiāla atbalsta saņemšanā ieinteresēto rīdzinieku loku.

Vietne iesaisties.riga.lv ir veidota uz starptautiskās platformas “Citizen Lab” bāzes, pielāgojot to Rīgas pašvaldības vajadzībām. Tā kā platforma darbojas testa režīmā, ja iedzīvotāji pamana kļūdas vai saskaras ar tehniskiem sarežģījumiem, par to jāziņo, rakstot uz e-pastu iesaisties@riga.lv.

Lai apspriestu Rīgas Apkaimju centru attīstības plāna 2024.–2028. gadam 1. redakciju, 7. jūnijā plkst.17.00 Rīgas rātsnama Sēžu zālē notiks publiskās apspriešanas sanāksme, kurai varēs sekot līdzi tiešsaistē.

Sanāksme notiks tiešsaistē MS Teams vidē, kā arī tiks pārraidīta interneta vietnēs riga.lv, rdpad.lv un pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās. Lai saņemtu aktīvā dalībnieka pieeju MS Teams vidē vai pieteiktos uz dalību publiskās apspriešanas sanāksmē klātienē, aicinām iepriekš reģistrēties šeit līdz 7. jūnija plkst. 12.00. Sanāksmē varēs piedalīties tikai reģistrētas personas. Saite uz sanāksmi tiks nosūtīta individuāli katram reģistrētajam dalībniekam.

Apkaimju centru attīstības plāns 2024. – 2028. gadam ir politikas plānošanas dokuments, kas koordinē pašvaldības ieguldījumus apkaimju centrālo teritoriju publiskās ārtelpas attīstībā turpmākajiem pieciem gadiem. Šobrīd Rīgā ir 33 apkaimju centri, kas iepriekš noteikti pašvaldības plānošanas dokumentos, tostarp 2021.gadā apstiprinātajā Rīgas teritorijas plānojumā. Plāns izstrādāts, lai izveidotu ietvaru saskaņotai apkaimju centru attīstībai un koordinētu ar to saistīto projektu izstrādi un ieviešanu tādās jomās kā publiskā ārtelpa, mobilitāte, vietu identitāte un mazā uzņēmējdarbība.

Plānā ir noteikti trīs rīcības virzieni un ietverts 21 īstenošanas pasākums, kas vērsts uz apkaimju centru identitātes veicināšanu, publiskās ārtelpas kvalitātes uzlabošanu un mazās uzņēmējdarbības sekmēšanu. Plāna īstenošanas periodā no 2024.-2028.gadam apkaimju centros paredzēts veikt uzlabojumus ielu telpā, atjaunojot gājēju ietves, uzlabojot pārvietošanās drošību, veicot apzaļumošanu, uzstādot solus, atkritumu urnas, velosipēdu statīvus un citus labiekārtojuma elementus. Apkaimju centrus paredzēts iedzīvināt ar kultūras notikumiem.

Plānu ir izstrādājis Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, iesaistot plāna izstrādes darba grupu, citas pašvaldības iestādes. Izmantota  arī piesaistītā konsultanta SIA “Grupa93” veiktā sākotnējā situācijas analīze, piedāvātie risinājumi, izstrādātie prioritārās attīstības kritēriji, kā arī sākotnējās mērķa grupu iesaistes rezultāti.

Šī gada 27. maijā no pulksten 12:00 līdz 18:00 notiks Pilsētas kabatas (Maskavas 7) un Lastādijas kvartāla (Turgeņeva 13, Rīgā) talka, savukārt 28. maijā jau no 11:00 notiks Vasarassvētku svinības ar tirdziņu.

27. maijā Lastādijas kvartāls aicina Tuvējās forštates apkaimes iedzīvotājus iesaistīties savas apkaimes veidošanā un piedalīties Pilsētas kabatas skvēra (Maskavas ielā 7) labiekārtošanas darbos. Skvērā plānots ierīkot celiņu, atpūtas un zaļo zonu, kur patverties no pilsētas steigas. Skvēra pirmos labiekārtošanas darbus plānots pabeigt līdz 4. jūnijam, kad notiks skvēra un Lastādijas apkaimes svētki. Talcinieku darbs tiks novērtēts ar gardām pusdienām. Uz vietas būs pieejami instrumenti un cimdi darbam, bet par piemērotu apģērbu jāgādā katram pašam.

28. maijā Lastādijas kvartālā ar plašu programmu tiks svinēti Vasarassvētki. No plkst. 11:00 notiks amatnieku tirdziņš, no plkst. 12:00 sāksies kopīgs pikniks, bet plkst. 13:00 notiks stop-motion animācijas darbnīca bērniem un pieaugušajiem “Nespēlējies ar ēdienu”.

  • No pulksten 11:00 līdz pat pasākuma noslēgumam notiks radošais tirdziņš. Ar saviem darbiem tirdziņā piedalīsies kā vietējie Lastādijas kvartāla amatnieki, tā arī citi tirgotāji, tostarp keramiķes Tatjana no WintersunCeramics un Polina Krasavina, ilustratores Diāna Renžina un Karlīna Dzene (SIA Dreamy Society), un aksesuāru un dekoru meistares Ilva Minajeva un Monta Grīnvalde (HookedbyMonta) un rotu meistaru apvienība WitchcraftsLV, un citi. Tirgotājiem joprojām ir iespējams pieteikt savu dalību tirdziņā, ejot uz saiti ej.uz/join-market.
  • No plkst. 13:00 būs iespēja darboties animācijas darbnīcā “Nespēlējies ar ēdienu” kopā ar mākslinieci Dainu Šteinerti-Kalniņu. Tajā varēs piedalīties kā bērni, tā pieaugušie. Darbnīcas ietvaros tiks veidota stop-motion filmiņa, kurā galvenajās lomās būs dažādi pārtikas produkti. Darbnīca notiks no 13:00 līdz 16:00 uz Lastādijas skatuves – pirmās 2 stundas tiks veidota pati animācija, pēdējā stundā – ierakstīts un pievienots skaņu celiņš, savukārt 17:30 notiks gatavās animācijas prezentācija.
  • No pulksten 12:00 notiks kopīgs pikniks, kurā projekta “Radošā komūnas virtuve” jaunieši būs sagatavojuši vegāniskas uzkodas, taču ikviens apmeklētājs ir aicināts ierasties ar savu ciensatu kopīgajam galdam. Lai izvairītos no nevēlamiem pārpratumiem, vēlams pierakstīt cienastā esošās sastāvdaļas. To būs iespējams izdarīt uz vietas. Gardākās receptes jaunieši aicina arī pierakstīt viņu veidotā Recepšu grāmatā, kuru projekta noslēgumā plānots arī digitāli publicēt. Paralēli tam darbosies Oranžērijas kafejnīca.

Dalība aktivitātēs ir bez maksas.

Talka un labiekārtošanas darbi notiek projekta “Pilsētas kabata – brīva vieta apkaimes iniciatīvām” ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
Savukārt Vasarassvētki notiek Solidaritātes projekta “Radošā komūnas virtuve” ietvaros, finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un viedokli, un ne obligāti Eiropas Savienības, Eiropas Komisijas vai Nacionālās aģentūras (Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras) viedokli, kuras nav atbildīgas par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Seko līdzi aktualitātēm Lastādijas kvartāla Facebook vai Instagram lapās:

https://www.facebook.com/lastadija

https://www.instagram.com/lastadija/

Ja esi no Tuvējās forštates apkaimes, pievienojies apkaimes Facebook grupai:

Vai piesakies saņemt jaunumus WhatsApp vai e-pastā: