10. maijā rātsnamā norisinājās Rīgas domes un nevalstisko organizāciju (NVO) forums, kura centrā bija sabiedrības līdzdalības jautājumi. Rīgas NVO pārstāvji guva pārskatu par pašvaldībā esošajiem līdzdalības rīkiem un diskutēja ar pašvaldības politiķiem un speciālistiem par līdzdalības rīku uzlabošanu, līdzdalības budžeta nākotni un apkaimju attīstības sekmēšanu. Forumā piedalījās aptuveni 100 dalībnieku, tajā skaitā 75 NVO pārstāvji, pārstāvot gan apkaimju biedrības, gan plašu citu nozaru NVO spektru. Forumu vadīja sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore un vadošā pētniece labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos Iveta Kažoka. 

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis savā uzrunā uzsvēra savstarpējās uzticēšanās nozīmīgumu. Ir veikti dažādi darbi pašvaldības un NVO sadarbības stiprināšanai un apkaimju kapacitātes celšanai, tostarp uz pašvaldības un NVO sadarbības memoranda bāzes izveidota šī memoranda īstenošanas padome. Jaunā līmenī pacelts līdzdalības budžeta projektu konkurss. Apkaimju koordinatoru skaits pieaudzis līdz septiņiem, tiek nodrošinātas nepieciešamās telpas NVO aktivitātēm, rīkoti dažādi semināri, lekcijas un tīklošanās pasākumi; ikgadējās tikšanās laikā no apkaimēm gūtas lieliskas idejas nākamā gada budžetam. Klātesošie uzzināja arī par augsti novērtētu līdzdalības platformu, ar kuru gatava dalīties Kijevas pilsēta – rīku, kas palīdzētu pieņemt lēmumus, balstoties uz datiem nevis emocijām.

Foruma dalībnieki tika iepazīstināti ar prezentāciju par plašo pašvaldībā esošo līdzdalības rīku klāstu. Informācija par pašvaldības rīkotajām aktuālo jautājumu publiskajām apspriešanām, viedokļu noskaidrošanu par saistošo noteikumu projektiem, aptaujām un pētījumiem, par pašvaldībā pieejamajiem memorandiem, dažādu nozaru konsultatīvajām padomēm un komisijām, kā arī darba grupām atrodama vienkopus www.riga.lv/sabiedribas-lidzdaliba. Pašvaldība sniedz plašu atbalstu NVO līdzdalības veicināšanai – telpas, aprīkojumu, konsultācijas, apmācības un tīklošanās iespējas, kā arī finansiālo atbalstu gan biedrībām, gan uzņēmējiem projektu konkursu/grantu veidā. Pašvaldības līdzfinansējums dzīvojamajām mājām, kultūrvēsturiskām ēkām un sakrālajam mantojumam sniedz iespēju sakārtot savu pilsētu kopumā. Gadījumā, ja NVO jūtas “apmaldījušās” pašvaldībā, tās aicinātas griezties pie apkaimju koordinatoriem – pašvaldības labās rokas. Būtiskākais ir atrast sev piemērotāko jēgpilnas līdzdalības veidu, un tas iespējams, atbildot uz jautājumiem, kādi ir iesaistīšanās mērķi, vai tiks risinātas personiskas/grupas vai plašākas sabiedrības problēmas/intereses, kā arī, cik laika tam veltīt.

Foruma centrālajā daļā notika paneļdiskusija par Rīgas apkaimju biedrību attīstību un lomu pašvaldībā. Paneļdiskusijā piedalījās Rīgas domes priekšsēdētājs un Memoranda padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, Memoranda padomes priekšsēdētāja vietnieks, biedrības “Rīgas Apkaimju alianse” valdes priekšsēdētājs Māris Jansons, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās pārvaldes vadītājs Guntars Ruskuls, Bieriņu apkaimes attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Sanita Dika-Bokmeldere un Biedrības “Daugavgrīva – Bolderāja” pārstāve Vera Auziņa.

Ņemot vērā Pašvaldību likumu un tajā aktualizēto iedzīvotāju padomju jautājumu, diskusijas mērķis bija noskaidrot, kāda jauda ir apkaimju biedrībām un kādi ir to galvenie izaicinājumi. Biedrību skaita pieaugums Rīgā un tas, ka, apkopojot datus no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, lielākā daļa biedrību reģistrētas pēdējos 5-7 gados, parāda, ka piederības sajūta pilsētai aug. 2019. gadā ieviestais Līdzdalības budžets devis labu atspēriena punktu apkaimju biedrību dibināšanai. No 58 Rīgas apkaimēm lielākajā daļā ir apkaimju biedrības, 32 apkaimju biedrības apvienojušās “Apkaimju aliansē”, 17 apkaimēs vēl nav biedrību.

Biedrību pārstāvēm, kas piedalījās diskusijā, bija atšķirīgi viedokļi par apkaimju biedrību jēgu un darba lietderību: Bieriņu apkaimes attīstības biedrībai jau pēc 3 gadu darbības izdevies panākt rezultatīvu sabiedrisko apspriešanu, viena no veiksmes atslēgām – katram jāļauj izpausties jomā, kurā viņš jūtas kompetents. Savukārt, pirms 2 gadiem izveidotās biedrības “Daugavgrīva – Bolderāja” pārstāve atzina, ka atbalsta biedrību ideju, taču netic sadarbībai ar Rīgas domi, jo nav izdevies pietiekami ātri panākt cerētos rezultātus, kas radījis šaubas par to, vai pašvaldība ir gatava strādāt ar cilvēkiem, kas konkrētajās apkaimēs dzīvo jau paaudzēs.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis atklāja, ka šogad apkaimju platformai būs 15 gadi, 2008. gada rudenī tika organizēts 1. apkaimju forums, pirms tā Rīgā bija tikai 3 apkaimju biedrības. Pašvaldība kā sarunu partnerus vēlas redzēt apkaimju biedrības, jo koprade ir ļoti vajadzīga. Tajās 17 apkaimēs, kurās pagaidām nav apkaimju biedrību, pašvaldība sadarbojas ar neformālajām kustībām. Ja pašvaldība pieņem lēmumus teritorijas labiekārtošanas, saimnieciskās darbības vai kultūras jomas attīstīšanas jomā, jāprasa iedzīvotāju viedoklis un vislielākā nozīme ir jēgpilnai iedzīvotāju iesaistei. Būtiski arī, lai iedzīvotāji saprastu, ka ne visi jautājumi risināmi pašvaldības līmenī, kas palīdzētu kopīgiem spēkiem tiekties uz attīstību.

Saskaņā ar Pašvaldību likumā noteikto iedzīvotāju padomju mērķis ir veicināt iedzīvotāju interešu pārstāvību, kas atbilst apkaimju biedrību definīcijai. Iedzīvotāju padomes nav obligātas, līdz ar to aktuāls ir jautājums, vai Rīgā pastāv abpusēja – pašvaldības un iedzīvotāju – vēlme un nepieciešamība tās veidot. Pilsētas attīstības departaments atzina, ka redz apkaimju biedrības kā gana labu alternatīvu iedzīvotāju padomēm. Notika diskusija par to, ka Pašvaldību likumā galvenokārt domāts par novadu pašvaldībām nevis lielpilsētām, jo īpaši Rīgu. Rīgā varētu apsvērt veidot vairākas padomes, taču ne katrai apkaimei savu (58), bet, līdzīgi kā apkaimju koordinatoriem, vienai padomei pārstāvot vairākas apkaimes, taču tādējādi tiktu izveidota papildu institūcija, kas varētu vairot birokrātiju un mazināt jēgpilnumu. Potenciāli padomes varbūt palīdzētu risināt gadījumus, ja vienā apkaimē ir vairākas pretēji noskaņotas apkaimju biedrības, vienlaikus būtu jādomā par pārstāvniecību arī no mazākām apkaimēm. Kopumā tomēr dominēja viedoklis, ka padomju jēgpilnums Rīgas gadījumā ir stipri apšaubāms, būtu arī vajadzīga vesela vēlēšanu sistēma.

Būtiskākā atšķirība starp padomēm un apkaimju biedrībām ir lēmumprojektu iesniegšanas iniciatīva, līdz ar to aktuāls ir jautājums, vai, stiprinot alternatīvo risinājumu – apkaimju biedrības – to tiesības vajadzētu paplašināt. No Bieriņu apkaimes attīstības biedrības puses izskanēja viedoklis, ka, iespējams, apkaimju biedrības varētu pildīt padomju funkciju, taču tādā gadījumā būtu nepieciešams papildu finansējums, jo likumprojektu gatavošanai vajadzīgi resursi. Diskusijas dalībnieki vienojās, ka šobrīd apkaimju biedrības lieliski pilda savu funkciju, līdz ar to tās būtu jāstiprina. No svara būtu daudzskaitlīga apkaimju interešu pārstāvēšana.

Foruma noslēgumā darba grupas sniedza kopsavilkumu par diskutēto.

• Darba grupas “Esošie līdzdalības rīki Rīgas pašvaldībā – nepieciešamie uzlabojumi, t.sk. Memoranda padome un tās iespējamā attīstība” ietvaros tika diskutēts par esošo līdzdalības mehānismu kapacitāti un uzlabošanu, kā arī – kāds ir Pašvaldības un NVO sadarbības memoranda īstenošanas padomes jēgpilnums. Tika secināts, ka informācija par līdzdalības mehānismiem ir gana plaša un pieejama, NVO tā mērķtiecīgāk jāmeklē un esošie mehānismi aktīvāk jāizmanto. Mehānismi strādā daudz efektīgāk, ja darbs notiek racionāli nevis emocionāli un abos virzienos. Pašvaldībai, savukārt, jāizvērtē un nepieciešamības gadījumā jāuzlabo pieejamā informācija. Runājot par Pašvaldības un NVO sadarbības memoranda īstenošanas padomi, tika secināts, ka vairāk kā 200 sadarbības memorandu parakstījušās NVO ir ļoti dažādas un nav viegli atrast tēmas, kas būtu interesantas visām. Nav vienkārši arī atrast piemērotu sadarbības modeli – apmēram puse klātesošo gribētu runāt par svarīgiem, visai sabiedrībai būtiskiem jautājumiem, savukārt, otra puse – katrs par savu jautājumu. Atziņa, kas gūta diskusijā – svarīgākais būtu noteikt padomes darba kārtību un sasniedzamos rezultātus. Viena no padomes iespējamajām funkcijām būtu uzraudzība esošajiem līdzdalības mehānismiem. NVO ir jāiestājas vienai par otru un jāseko līdzi, lai sabiedrības līdzdalība strādātu visās jomās.

• Darba grupa “Līdzdalības budžets – kādam tam būt, sākot ar 2025. gadu”, risināja jautājumu par to, kādu Rīgas iedzīvotāji vēlētos redzēt līdzdalības budžetu no 2025. gada, kad, saskaņā ar Pašvaldību likumu, visām pašvaldībām būs pienākums organizēt līdzdalības budžetu un Rīgā tā kopsummai būs jāpieaug – esošo 700 000 euro vietā šim budžetam būs jārezervē, mazākais, 3,5 miljoni euro. Diskusijā tika risināts jautājums, vai līdzdalības budžets būtu jāatver arī “mīkstajiem” projektiem ārpus publiskās telpas iekārtošanas, lai iztērētu pieejamos līdzekļus, kā arī par iespēju sadalīt Rīgu apgabalos/lotēs, jo projekta summa ir jāaprēķina, pieturoties pie iedzīvotāju skaita. Bija ierosinājums apsvērt arī projektus, kas vērsti uz pašvaldības pakalpojumu/sociālo pakalpojumu uzlabošanu. Publiskās ārtelpas projekti paver iespēju aptvert daudz lielāku teritoriju un izmantot vairāk līdzekļu.

• Darba grupa “Apkaimju attīstības sekmēšana – lomas, soļi, atbildības: biedrības, apkaimju koordinatori, Rīgas apkaimju attīstības komisija un citi”  diskutēja par apkaimju koordinatoru darbu un sadarbību ar Rīgas apkaimju attīstības komisiju. Tika akcentēts tikko apstiprinātais apkaimju centru attīstības plāns – Rīgā 33 vietās iekartēts, kur būtu jābūt šādiem centriem. Būtu nepieciešams, lai iedzīvotāji varētu saņemt informāciju tieši par savu apkaimi, kā arī izvietot vides reklāmu stendus iedzīvotāju informēšanai. Divi svarīgākie virzieni, kas būtu jāīsteno: jādara viss, lai varētu veikt priekšdarbus, kas nepieciešami kopienu centru izveidei, jo apkaimju biedrības ir tik aktīvas, ka tām vajag savas mājas; jāaktivizē apkaimes, kurās nav apkaimju biedrību. Apkaimju biedrības visbiežāk rodas, lai cīnītos ar problēmām, taču to izveidei jāmeklē pozitīvi iemesli, piemēram, līdzdalības budžets.

Klātesošie tika uzaicināti izteikt pozitīvus ceļa vārdus turpmākajām darbībām un tie tika formulēti šādi:

• Pēctecība, ilgtspēja, konsekvence;
• Plānot arvien lokālāk, arvien tuvāk iedzīvotājiem un veikt apkaimju iesaisti plānošanas līmenī;
• Lai pēc diviem gadiem piederības sajūta un līdzdalība būtu 100%, jo visi kopā mēs veidojam Rīgu!

Prezentācija par pašvaldībā esošajiem līdzdalības rīkiem un foruma videoieraksts.