Arhīvs birkai: Vide

Turpinot ikgadējo koku kopšanu galvaspilsētā, aizvadītās nedēļas nogalē Alberta ielā un Antonijas ielas posmā arboristi veikuši tur augošo liepu polardēšanu jeb vainagu formēšanu.

2008.gadā tika izstrādāts apstādījumu uzturēšanas plāns Alberta ielā un nelielā posmā Antonijas ielā, paredzot kokiem izveidot piramidālas – mākslīgas formas vainagus un tos turpmāk katru gadu polardēt. Koku vainagiem tika izveidota forma un kopš tā laika tā tiek uzturēta, kokus polardējot.

Polardēšana ir griezumumu izdarīšana vienā un tajā pašā vietā, optimāli – katru gadu, bet ne retāk kā reizi trijos gados. Nozāģējot atvases, kas veidojas iepriekšējā gada griezuma vietā un katru gadu kokam aizaudzējot rētas, noslēdzot griezuma vietas, veidojas polardgalvas.

Polardēšanas metode pārsvarā tiek pielietota jauniem kokiem, kokiem, kas ir sasnieguši vēlamo koka izmēru un tad piegriežot un neļaujot tam izaugt lielākam, kā plānotā forma. To veic ārpus veģetācijas sezonas, kad kokiem nav lapu.

Rīgā, kā citās Latvijas un Eiropas pilsētās, agrāk koki tika galotņoti, nogriežot lieliem kokiem vainagu, daļu stumbra, radot lielas brūces, bojājot koku. Šodien šāda koka kopšana nav pieļaujama, to aizliedz gan Rīgas saistošie noteikumi, gan arī šāda rīcība ir pret labu koku kopšanas praksi.

Alberta un Antonijas ielā polardēšanas metodes pielietošana izstrādātajā apstādījumu uzturēšanas plānā tika paredzēta, lai saglabātu esošos, bojātos (galotņotos) kokus un turētu koku vainagus nelielus, kas sniedz iespēju apskatīt jūgendstila ēku arhitektūru, tās detaļas. Polardēšana tika veikta pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma.

Rīgā turpinās arī parastā kokaugu vainagu kopšana – patlaban sakopti  314 koku vainagi un 95 krūmi, pārsvarā ceriņi, kā arī nokaltušo un citādi bojāto koku izzāģēšana. Departamenta speciālisti veic koku apsekošanu un apkopo iedzīvotāju ziņojumus, bet pēc tam tiek saņemtas ciršanas atļaujas un šie koki, ja nav atzīti par bīstamiem, tiek pakāpeniski nozāģēti. Savukārt, ja tiek konstatēti bīstami koki vai zari, tad informācija nekavējoties tiek nodota līgumuzņēmumam steidzamai darbu izpildei. Šajā pavasarī Daugavas labajā krastā plānots kopā nozāģēt 73 nokaltušus kokus.

Valsts vides dienesta Atļauju pārvalde informē, ka tiek veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums SIA „Port Milgravis”paredzētajai darbībai -ražošanas jaudu palielināšanai ostas piestātnēs Meldru ielā 3 (zemes vienību kadastra apzīmējumi 0100 111 0194; 0100 068 0221; 0100 068 0224; 0100 068 0226), Rīgā.

Detalizētāka informācija Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē (http://www.vvd.gov.lv/strukturvienibas/lielrigas-regionala-vides-parvalde/informacija/)

Informatīvais paziņojums skatāms pielikumā.

Rīgas pilsētas kanālā starp Latvijas Nacionālās operas un baleta ēku un Nacionālo teātri patlaban joprojām dzīvo trīs bebri, kuri pastaigu laikā priecē gan rīdziniekus, gan galvaspilsētas viesus. Pašvaldība pakāpeniski ar metāla sētiņām ierobežojusi lielāko daļu koku un arī turpinās bebru piebarošanu ar zariem, jo citādi bebri mēdz nodarīt nelielus bojājumus apstādījumiem. Piespiedu pārvietošana šiem bebriem tuvāko gadu laikā nav plānota.

Pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza speciālisti jau vairākus gadus bebru novēro un piebaro. Zaru piegādi veic apmēram reizi nedēļā atkarībā no tā, cik intensīvi bebri patērē pievestos krājumus. Intensīvāka piegāde norit rudenī, jo šajā laikā šie grauzēji veido barības uzkrājumus ziemai. Tie lielos daudzumos zarus velk ūdenstilpē, lai zem ūdens varētu ar tiem mieloties, kad ziemas spelgonī ūdenstilpi pārklāj ledus kārta. Savukārt pavasarī un vasarā bebri pārtiek no dažādiem ūdensaugiem, tādēļ nepieciešamība pēc zariem ir neliela. Piebarošanai paredzētie zari tiek izvietoti divās vietās – kanālmalā pretī Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkai pie Krišjāņa Barona ielas un pie Latvijas Universitātes muzeja ēkas Kronvalda bulvārī, kas agrāk pazīstama kā LU Bioloģijas fakultāte.

Monitoringa veicēju novērojumi liecina, ka pilsētas kanālā dzīvo viena bebru ģimene – divi vai trīs dzīvnieki, kas pērn nomainījusi iepriekšējos šīs teritorijas saimniekus. Bebru saime esot mierīga un nerada būtiskus pārveidojumus pilsētas kanālā atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad jaunatnākušie teritorijas saimnieki aktīvi rosījušies un veidojuši savu kārtību un jaunu mājvietu.

Piebarošanas vietu tuvumā izvietota arī monitoringa kamera, kas ļauj speciālistiem veikt kanālā mītošo bebru ekoloģijas un etoloģijas (dzīvnieku uzvedības) pētījumus. Vasaras laikā bebri novērojami visā kanāla garumā, bet biežāk, protams, uzturas savu alu tuvumā. Saistībā ar Rail Baltica mezgla izbūvi Rīgas centrā un paaugstināto traucējumu fonu būvniecības zonā, bebri izvairās uzturēties šajā pilsētas kanāla posmā.

Galvaspilsētā ir vairāki simti citu bebru, kuru populācija strauji augusi labvēlīgo apstākļu, piemēram, dabisko ienaidnieku trūkuma dēļ,. Speciālistu rīcībā esošā informācija liecina, ka bebri ir visur, kur ir ūdens. Bebri kā lielie grauzēji dzīvo gan mazajās upītēs (Dreiliņupīte, Šmerļupīte, Mārupīte, Langa, Piķurga, Bišumuižas grāvis, Mailes grāvis u.c.), gan daļā meliorācijas sistēmu, kas ir nostāk no apdzīvotām vietām, piemēram, gar Jaunciema gatvi, Trīsciemā. Bebri dzīvo arī teritorijās, kurās nav ūdensteces, bet pie ūdens – Lucavsalā, Ķīpsalā, gar Buļļupi, pie Ķīšezera, pie Juglas ezera, gar Hapaka grāvi.

Bebriem savu dzīves apstākļu uzlabošanai ir liela vēlme veidot dambjus upītēs, grāvjos un caurtekās, appludinot plašas teritorijas, turklāt dambju būvēšanai nograužot vai sabojājot kokus lielā apmērā un plašās zonās. Tas rada zaudējumus gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai – tiek bojātas ēkas, pārpurvoti meži, pļavas, dārzi un mazdārziņi.

Pašvaldība regulāri atbrīvo upes, meliorācijas grāvjus un citas ūdenstilpnes no bebru veidotajiem dambjiem (aptuveni reizi divās nedēļās). Pēdējo trīs gadu laikā dambju nojaukšanai iztērēti vairāk nekā 27 000 eiro, kā arī tika veikta bebru bojāto koku izzāģēšana. Nojauktos dambjus bebri mēdz strauji atjaunot. Kopējos finansiālos zaudējumus bebru dēļ grūti aprēķināt, jo jāņem vērā arī dabas resursu noplicināšana, augsnes paaugstinātā mitruma ietekme uz infrastruktūru un īpašumiem, vides piesārņojums un papildus resursu izmantošana seku likvidācijai.

Lai risinātu jautājumu saistībā ar bebru daudzumu un to radīto kaitējumu, Rīgas domes Medību koordinācijas komisija, kurā pārstāvēti dažādu jomu eksperti, pagājušajā gadā vienbalsīgi nolēma veikt bebru skaita samazināšanu, piesaistot licencētu mednieku, jo tikai medniekiem ir tiesības veikt savvaļas dzīvnieku populācijas regulēšanu.

Nav vietas, uz kurieni bebrus pārvietot, jo lauksaimniekiem un zemes īpašniekiem tie nodara zaudējumus. Tādēļ tika nolemts, ka daļu Rīgas nomalēs dzīvojošo bebru tiks noķerti, izmantojot slazdus. Nav plānots izķert visus bebrus, tikai samazināt bebru aktivitāti, lai plūdu risku novēršanas un avārijas darbi nebūtu jāveic katru otro nedēļu.

Bebru aktivitāšu ierobežošanai galvaspilsētā tika piešķirts finansējums un izsludināts iepirkuma konkurss, kurā diemžēl neviens pretendents nepieteicās. Pēc tam ar medniekiem notika sarunu procedūra, kuras rezultātā ar vienu no medniekiem noslēgts līgums par bebru izķeršanu līdz 2024. gada beigām. Līguma summa ir 30 000 eiro (vidēji 1250 eiro mēnesī) un līguma izpildes laikā iecerēts noķert 60 līdz 80 bebrus.

Saskaņā ar līgumu, medniekam jāveic bebru medīšana ar slazdiem, kas regulāri jāpārbauda, kā arī jāveic nomedīto dzīvnieku utilizācija. Papildus tam, medniekam jāveic profesionāla bebru dzīvotņu un postījumu vietu apsekošana, apzināšana un kartēšana, bebru novērošana ar medību kamerām un termokamerām tumšajā laikā, kā arī iegūtā informācija jānodod pašvaldībai tālākai analīzei.

Rīgas pašvaldība ikdienā rūpējas par dzīvniekiem – gan veicot klaiņojošo mājdzīvnieku kontroli un nogādāšanu patversmēs, gan nogādā uz Rīgai attālākiem mežiem galvaspilsētā nejauši iekļuvušos lielos savvaļas dzīvniekus, piemēram, aļņus un mežacūkas.

Ceturtdien, 16. februārī, pirmo reizi Latvijā notiks SIA “CleanLiving Trade” sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību organizēts starptautisks seminārs par “BIOLOĢISKO ATKRITUMU ŠĶIROŠANAS PIEREDZI EIROPĀ UN LATVIJĀ”, kurā savas jomas eksperti dalīsies pieredzē. Seminārs notiks BELLEVUE PARK HOTEL RIGA, SLOKAS IELĀ 1, RĪGĀ no plkst. 10:00 līdz plkst. 16:00.

Bioloģisko atkritumu šķirošanas sistēma Latvijā vēl ir tikai sākuma stadijā. Šo atkritumu industriālā kompostēšana šobrīd notiek tikai Rīgas apkārtnē – SIA “Getliņi EKO” poligonā, bet jau 2024.gadā šādas kompostēšanas iekārtas būs pieejamas vēl piecos atkritumu pārstrādes laukumos – Grobiņā, Daugavpilī, Tukumā, Jelgavā un Valmierā. No visiem Rīgā radītajiem sadzīves atkritumiem, tikai 2% ir dalīti vākti bioatkritumi, bet pētījumi liecina, ka tie veido pat 35% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma.

Lai veicinātu šķirošanu un iedzīvotāju paradumu maiņu, Latvijā no 2022. gada oktobra vidus līdz 2023. gada janvāra vidum tika īstenots pilotprojekts “biovaig”. Projekta ietvaros tika pētīti mājsaimniecību bioatkritumu šķirošanas paradumi, kā arī piedāvāta iedzīvotājiem ērta alternatīva metode, lai veicinātu šķirošanu. Rīgas iedzīvotāji saņēma speciālu bioatkritumu šķirošanas komplektu, kurā ietilpst šķirošanai paredzēts konteiners un bionoārdāmie maisiņi, kas šķirošanu ikdienā padara ērtāku.

No 2024. gada Latvijā būs obligāta bioatkritumu šķirošana, daudzas Eiropas valstis to jau dara gadiem. Šajā seminārā būs iespēja dzirdēt Eiropas valstu ekspertu pieredzes stāstus bioatkritumu šķirošanā no Itālijas, Norvēģijas, Igaunijas un Dānijas.

Iepriekšēja reģistrēšanās semināram ir obligāta, pieteikties ir iespējams rakstot uz e-pasta adresi: info@cleanliving.lv vai zvanot uz informatīvo tālruni 27017197.

Saistība ar plānotiem meža teritorijas kopšanas un ainavu veidošanas darbiem kultūras un atpūtas parkā “Mežaparks”, SIA “Rīgas Meži” līdz 10.februārim aicina izteikt argumentētus viedokļus par:

Ceturtdien, 26.janvārī, plkst.15.00, “Rīgas meži” iepazīstinās ar šogad plānotajiem meža kopšanas darbiem kultūras un atpūtas parka “Mežaparks” mežā un tā apkārtnē, kas saistīti gan ar drošības uzlabošanu, gan ar meža ainavas veidošanu. Īpaši gaidīti “Mežaparka” un apkaimju biedrību pārstāvji un iedzīvotāji.

Pasākums notiks vienā no “Mežaparka” meža masīviem, kurā plānots izzāģēt bīstamās papeles: https://ej.uz/5e6g.

Pulcēšanās no plkst. 14:45, laukumā pie Lēdurgas un Mores ielām: https://ej.uz/3sbj. Šajā apkārtnē iespējams novietot arī transportlīdzekļus.

Pasākumā piedalīsies “Rīgas meži”, aicināti arī nozares speciālisti. Paredzēts, ka arī pēc pasākuma iedzīvotāji varēs iepazīties ar plānotajiem meža kopšanas darbiem, kā arī sniegt savus argumentētus viedokļus un priekšlikumus par tiem. Informācija būs pieejama “Rīgas meži” mājaslapā un Facebook lapā, mirkļbirkas: #BīstamāsPapeles un #MežaparkaMežaKopšana, e-pasts: rigasmezi@rigasmezi.lv (temats “Mežaparka meža kopšana”).

Īsumā par plānotajiem darbiem:

  • Bīstamo papeļu zāģēšana “Mežaparka” mežā un pie Sarkandaugavas kapiem. Šie darbi tiks veikti, atsaucoties iedzīvotāju lūgumam, kā arī ievērojot Valsts meža dienesta atzinumu par sanitāro cirti un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojumu.

Darbu mērķis: izzāģēt bīstamos kokus, sagatavot augsni jaunu priežu stādīšanai. Darbu plānotais laiks: 2023.gada februāra vidus – aprīlis.

  • Tiks turpināta “Mežaparka” meža kopšana, daļā pie Meža prospekta. Šie darbi notiks atbilstoši “Mežaparka” lokālplānojumam un uz tā pamata veidotajam “Meža apsaimniekošanas plānam”.

Darbu mērķis: izkopt mežu, nodrošināt atpūtas iespējas iedzīvotājiem, saglabāt dabas un ainaviskās vērtības, kā arī saglabāt neskartas vietas mazajiem meža dzīvniekiem. Darbu plānotais laiks: 2023.gada februāra vidus – 15.aprīlis un 2023.gada septembris – 2024.gada 15.aprīlis (darbi nenotiks putnu ligzdošanas laikā).

Iedzīvotāji un teritoriju apmeklētāji meža darbu laikā aicināti ievērot drošības prasības un pārvietošanās ierobežojumus!

Pērnā gada beigās, publiska iepirkuma rezultātā, pētījumu centrs “SKDS” veica sabiedrības aptauju par plānotajiem meža kopšanas un ainavu veidošanas darbiem “Mežaparka” mežā. Galvenie secinājumi:

  • 78% respondenti norādīja, ka nepieciešama “Mežaparka” meža kopšana un ainavu veidošana, 9% pauda, ka tas nav nepieciešams, savukārt 13% norādīja, ka nezina vai grūti pateikt;
  • Respondentiem “Mežaparkā” pieņemamāks būtu caurskatāms dažāda vecuma priežu mežs bez krūmiem(7 punktu skalā vidējais vērtējums: 5,43). Salīdzinoši lielu respondentu īpatsvaru apmierina arī dažāda vecuma priežu mežs ar atsevišķiem krūmu puduriem un melleņu mētrām (4,77) un viena vecuma priežu mežs ar atsevišķiem krūmu puduriem (4,75). Salīdzinoši mazākam respondentu īpatsvaram patiktu dažāda vecuma priežu mežs ar atsevišķiem krūmu puduriem (4,03), caurskatāms viena vecuma priežu mežs bez krūmiem (3,66) un dažāda vecuma priežu mežs ar biezu krūmu stāvu (3,25). Vismazāk patīkamā “Mežaparka” ainava – viena vecuma priežu mežs ar biezu krūmu stāvu;
  • Raksturojot tieši “Mežaparka” mežā nepieciešamos uzlabojumus, lielākoties respondenti vēlētos, lai izcērt slimos / bīstamos kokus (76%). Salīdzinoši mazāks respondentu īpatsvars norāda, ka jāatklāj dižkoki (39%), jāpadara mežs caurskatāmāks, tādejādi arī drošāks (32%) un jāizcērt priežu mežam neraksturīgie koki, krūmi. 5% respondenti pauda, ka nekas nav jādara.

Tāpat “Mežaparkā” pastāvīgi notiek bīstamo koku kopšana un zāģēšana gar celiņu un stigu malām, kuru tuvumā vairāk uzturas teritorijas apmeklētāji. Tāpat bīstamie koki regulāri tiek kopti citās uzņēmuma pārziņā esošajās teritorijās galvaspilsētā.

Darbi “Mežaparkā” ir svarīgi arī tādēļ, ka jūlijā te notiks liela daļa XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku pasākumu. Līdz ar to būtiski, lai vietas, kur uzturēsies svētku dalībnieki un apmeklētāji, būtu pēc iespējas atbrīvotas no bīstamajiem kokiem, drošas un estētiski pievilcīgas.

“Rīgas meži” turpinās iepazīstināt sabiedrību ar sagatavošanos “Mežaparka” meža kopšanas darbiem, to gaitu un rezultātiem.

Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 399 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem (125 objekti), kā arī par kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” (385 ha) un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmums īsteno vides izglītības programmu “Zaļā klase”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gada septembrī “Rīgas meži” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Savukārt 2021.gada decembrī uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2022.gadā “Rīgas meži” pirmo reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā un ieguva Sudraba kategorijas balvu.

Atkritumu apsaimniekotāji Rīgā šogad Ziemassvētku eglītes izvedīs bez maksas. Iedzīvotāji aicināti pievērst uzmanību, ka katrā atkritumu apsaimniekošanas zonā noteikts dažāds termiņš eglīšu izvešanai.

  • “CleanR” apsaimniekotajā 1.un 2. zonā eglītes bez maksas izvedīs līdz 31. janvārim;
  • “Lautus Vide” apsaimniekotajā 3. zonā – līdz 29. janvārim;
  • “Eco Baltia vide” apsaimniekotajā 4. zonā eglītes bez maksas tiks izvestas līdz 10. janvārim.

Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji aicināti pareizi atbrīvoties no Ziemassvētku eglītes – novietojot to atkritumu konteineru laukumā vai pie atkritumu konteinera. Eglītes sadzīves atkritumu konteinerā ievietot aizliegts. Eglītēm jābūt atbrīvotām no svētku rotājumiem.

Eglītes var noderēt kā kurināmais vai komposta saturs tiem, kuriem ir izveidota speciāla vieta komposta veidošanai. Tāpat, ja eglīte pēc svētkiem vēl ir zaļa, to var nodot arī briežu audzētavās, iepriekš ar tām sazinoties.

Lai izstrādātu atbalsta pasākumu mājsaimniecībām, prioritāri sociāli mazaizsargātām personām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija veic izvērtējumu par azbestu saturošu šīfera jumta seguma apjomu Latvijas pašvaldībās un aicina iedzīvotājus aptaujā sniegt informāciju par šāda veida atkritumiem.

Valsts atbalsta pasākumi paredzēti izmaksu segšanai azbestu saturošo atkritumu apsaimniekošanas darbiem: jumta segumu demontāžai, šīfera plākšņu savākšanai, transportēšanai uz atkritumu poligonu, drošai apglabāšanai. Izmaksas būs attiecināmas arī uz izveidotiem azbestu saturošu atkritumu uzkrājumiem (šīfera plāksnēm, kas jau ir demontētas no jumtiem, bet nav nogādātas uz atkritumu poligonu).

Izvērtējumam nepieciešamo azbestu saturošo atkritumu apjomu un potenciālo atbalsta saņēmēju apzināšanai, saskaņā ar darba uzdevumu, ir jāveic pašvaldību un iedzīvotāju aptauja.

Aptauja pieejama šeit

Aptauja noritēs līdz 13. janvārim.

Getliņi EKO Vides izglītības centrs piedāvā skolām bezmaksas ekskursijas!

Apmeklējot poligonu “Getliņi”, jums būs iespēja uzzināt par:

  • Sadzīves atkritumu ceļu – no mājām līdz atkritumu kalnam;
  • Atkritumu pārstrādi un šķirošanas nozīmi;
  • Atkritumu apglabāšanu videi draudzīgā veidā;
  • Atkritumu gāzes ieguvi un elektrības ražošanu;
  • Atšķirību starp poligonu un izgāztuvi.
  • Kā arī būs iespēja viesoties Getliņu siltumnīcā.

Ekskursiju saturs piemērots sociālo un dabas zinību mācību procesā, fizikas, ķīmijas, bioloģijas un ekonomikas mācību stundās.

Ekskursijas saturs tiek piemērots atbilstoši vecumposmam.

Ekskursijas garums 90 minūtes.

Ekskursiju veido divas daļas:

  • pirmajā notiek pastaiga pa poligonu (jebkuros laikapstākļos);
  • otrajā – diskusija un spēles Vides izglītības centrā.

Lūdzu reģistrējiet ekskursiju sev piemērotā laikā: https://www.getlini.lv/vides-izglitiba/

Video no Vides izglītības centra atklāšanas: https://www.facebook.com/getlini/videos/825820775094444

Rīgas pašvaldība noteikusi divas sniega izvešanas vietas pilsētā, kur apsaimniekotāji un iedzīvotāji var izvest sniegu no attīrītajām teritorijām.

Sniega izvešanas vietas:

Pirms sniega izvešanas aicinām nosūtīt sekojošu informāciju uz e-pastu ptl@riga.lv:

  • auto reģistrācijas numuru;
  • vārdu, uzvārdu vai komersanta nosaukumu, kurš veic izvešanu;
  • izvedamā sniega apjomu;
  • uz kuru no abām vietām sniegs tiks vests.

Atgādinām, ka vedot sniegu uz norādītajām vietām, jāievēro Aizsargjoslu likums gar augstspriegumu līnijām (7m), kā arī jāseko, lai sniegs nav ar sadzīves atkritumiem.