Arhīvs birkai: Vide

Publiskā apspriešana par ārpus mežu augošu koku aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu Rīgas valstspilsētā

No 14. decembra, līdz 2024. gada 14. janvārim iedzīvotāji aicināti sniegt savu viedokli par Rīgas domes jauno saistošo noteikumu projektu “Par ārpus mežu augošu koku aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu Rīgas valstspilsētā”.

Saistošo noteikumu projekts “Par ārpus mežu augošu koku aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu Rīgas valstspilsētā” nosaka ārpus meža augošu koku aizsardzību, uzturēšanu un ciršanas izvērtēšanas un publiskās apspriešanas procedūras kārtību, kā arī zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību Rīgā. Ar šiem saistošajiem noteikumiem spēku zaudēs Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra saistošie noteikumi Nr. 204 “Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi” un Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošie noteikumi Nr. 154 “Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamo koku uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi”.

✅ Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 4. janvārī plkst. 13 tiešsaistes platformā MS TEAMS. Tiešraidi varēs vērot Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

✅ Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, līdz 3.janvārim plkst. 12.00, iepriekš reģistrējies – ŠEIT .

✅ Ar saistošo noteikumu projektu var iepazīties elektroniski www.riga.lv.

✅ Rakstiskus priekšlikumus var iesniegt līdz 2024. gada 22. janvārim:

  • tīmekļvietnē www.riga.lv,
  • nosūtot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam elektroniski uz e-pastu sabiedriba@riga.lv
  • vai pa pastu uz adresi Dzirnavu iela 140, Rīga, LV-1050.

Rīdziniekiem pieejami tipveida atkritumu konteineru novietņu projekti

Lai veidotu sakoptāku pilsētvidi, pasargātu atkritumu konteinerus no nokrišņu ietekmes un nepiederošu personu piekļuves, Rīgas pilsētas arhitekta dienests ir izstrādājis tipveida atkritumu konteineru novietņu projektus. Tos rīdzinieki var izmantot, lai uzlabotu un sakoptu vidi savā dzīvesvietā, kā arī ietaupītu laiku un līdzekļus, kas nepieciešami šādu projektu sagatavošanai.

✅ Tipveida atkritumu konteineru novietņu projekti pieejami Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv.

✅ Gatavos projektus var izmantot ikviens dzīvojamās mājas īpašnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopība, lai saskaņotu, izgatavotu un uzstādītu jaunu segtu atkritumu konteineru novietni pie savas dzīvojamās mājas vai uzlabotu esošo.

Iedzīvotājiem pieejami vairāku izmēru, krāsu un komplektācijas atkritumu konteineru novietņu projekti, kas piemēroti dažādas ietilpības konteineru izvietošanai. Nojumēm ir vienkārša metāla rāmja konstrukcija ar koka dēļu aizpildījumu un metāla lokšņu jumts, pieejami modeļi ar slēdzamiem vārtiem un bez tiem. Nojumēm izstrādāti trīs krāsojuma varianti — gaiši pelēks, tumši pelēks un gaiši brūns, kas laika gaitā tiks papildināti. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties ražotāju, kurš izgatavos un uzstādīs nojumi, izmantojot pašvaldības sagatavotos rasējumus.

Papildus rasējumiem izveidota arī pamācība atkritumu konteineru novietnes projekta saskaņošanai, skaidrojošā apraksta sagatave, ko būvniecības ierosinātājam aizpildīt un iesniegt Būvniecības informācijas sistēmā, kā arī ilustrētas vadlīnijas novietnes izvietošanai zemesgabalā.

Izstrādātajām vadlīnijām un dizainam ir ieteikuma raksturs. Ja iedzīvotāji izvēlēsies izvietot atkritumu novietni ar citu dizainu, tad pašiem jārūpējas par projekta izstrādi.

RĪGAS MEŽI aicina: necērt Ziemassvētku eglīti Rīgas un Pierīgas mežos, bet atpūties tajos un baudi ziemu!

Tuvojoties brīvdienām, kad, visticamāk, daudzi plāno lūkoties pēc Ziemassvētku zaļās rotas, SIA “Rīgas meži” aicina necirst eglītes Rīgas un Pierīgas mežos! Vienlaikus uzņēmums piedāvā savas plašās teritorijas atpūtai, pastaigām, ziemas baudīšanai!

✅ “Rīgas mežu” teritorijas atrodas galvaspilsētā un apmēram 40 – 50 km rādiusā ap to, pamatā – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu un Salaspils novados, kā arī Limbažu pusē. Uzņēmuma aprūpētos mežus var atrast arī www.mdps.rigasmezi.lv.

“Rīgas mežu” teritorijās ir dabas daudzveidība un vērtības, kas reti sastopamas lielu pilsētu un to tuvumā esošajos mežos. Arī egles uzņēmuma mežos sastopamas reti – to ir tikai nepilni 10%. Turklāt tās ir speciāli audzētas mūsu kokaudzētavā “Norupe”, lielākoties pašu stādītas mežā, koptas un arī sargātas no egļu astoņzobu mizgrauža uzbrukumiem.

Ilglaicīgāki un ilgtspējīgāki risinājumi

Vienlaikus “Rīgas meži” aicina domāt par ilglaicīgākiem un ilgtspējīgākiem risinājumiem, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotājiem būtu iespējas Ziemassvētkus svinēt pie augošas, nevis pie nocirstas zaļās rotas. Piemēram, kur tas iespējams – iestādīt eglīti daudzīvokļu mājas pagalmā, privātmājas dārzā vai apkaimes iedzīvotāju iecienītā atpūtas un pulcēšanās vietā.

Atpūtas iespējas “Rīgas mežu” teritorijās

Aicinām saģērbties atbilstoši laikapstākļiem, doties uz mūsu teritorijām gan Rīgā, gan Pierīgā atpūsties, baudīt ziemu, slēpot vai celt sniegavīrus!

✅ Piemēram, izstaigāt mūsu projekta #RadiTakasRīgasMežos takas gan Rīgā, gan Pierīgā: https://ej.uz/wyb7 (nepieciešama lietotne Komoot); doties slēpot mežos vai mūsu apsaimniekotajos Rīgas parkos (Lucavsalā, Mežaparkā, Uzvaras parkā); pieteikties izzinošai ekskursijai dabā mūsu sniegotajā vides izglītības centrā “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”, Ogres pievārtē.

Meži ir skaisti piesniguši, bet sniegs ir kļuvis “smagāks”, tādēļ vietām vērojamas zaru liekšanās jeb snieglieces. Tādēļ aicinām netuvoties kokiem, ja to zari ir pārāk noliekušies. Tāpat svarīgi nenovietot auto zem šādiem kokiem.

Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 446 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gadā “Rīgas mežiem” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021.gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023.gadā “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā – ierindojās Zelta kategorijā, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions” par straujāko izaugsmi Ilgtspējas indeksā.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023.gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle”, kā mērķis ir rūpēties par “Rīgas mežu” darbiniekiem, viņu veselību un drošību.

RĪGAS MEŽI uzsāks kopšanas darbus Šmerļa mežā

SIA “Rīgas meži” decembra sākumā plāno uzsākt kopšanas darbus Šmerļā mežā starp Kvēles, Murjāņu un Malienas ielām.

Darbu mērķi: saglabāt dabas vērtības un mežam raksturīgo priedi (Pinus sylvestris); atbrīvot mežu no invazīvām un attīstību traucējošām sugām; radīt estētisku ainavu ar dažādiem elementiem (gan neskartas vietas, kur patverties meža dzīvniekiem, gan īpaši izcelt reljefa formas); veicināt meža dabisku atjaunošanos, jo Šmerļa mežs ir pilsētas mežs un viens no tā būtiskākajiem uzdevumiem ir būt daļai no Rīgas “plaušām”.

Pirms meža kopšanas “Rīgas meži” iepazīstināja sabiedrību ar darbu mērķiem un gaitu, kā arī uzklausīja iedzīvotāju un speciālistu viedokļus un priekšlikumus. Tā rezultātā noteikta vēl viena teritorija “Reljefs” (113.kvartālā) – tā tiks atsegta no ārpuses, veidojot ainavu un izzāģējot apkārt esošo pamežu un atbrīvojot lielās priedes. Tāpat no jauna noteikta teritorija “Mitra ieplaka” (113.kvartāls), kur darbi nenotiks.

Kopšanu paredzēts veikt līdz 2024.gada pavasarim (izņemot putnu ligzdošanas laiku). Pēc tam, 2024.gada vasarā / rudenī, meža apmeklētāju ērtībām plānots ierīkot atpūtas vietas, izvietojot soliņus. Savukārt, lai novērstu meža izbraukāšanu un atkritumu izgāšanu, uz atsevišķiem iebraucamajiem ceļiem plānots uzstādīt barjeras, kā arī mežā izvietot video novērošanas kameras.

Darbi tiks veikti atbilstoši šim mežam speciāli izveidotam meža ainavu dizaina plānam, kurā ņemtas vērā konkrētās teritorijas vērtības, kā arī atbilstoši uzņēmuma “Meža apsaimniekošanas plānam” (MAP). Šajā plānā lielāka nozīme piešķirta bioloģiski vērtīgu, dabas un rekreācijas teritoriju saglabāšanai, bet samazinātas intensīvās mežsaimniecības teritorijas.

“Rīgas meži” turpinās iepazīstināt sabiedrību ar Šmerļa meža kopšanu. Visērtāk tai iespējams sekot līdzi sociālās saziņas platformā Facebook, izmantojot mirkļbirku #ŠmerļaMežaKopšana.

📌Meža apmeklētāji darbu laikā aicināti ievērot drošības prasības un netuvoties darbu teritorijai!

Par plānotajiem darbiem Šmerļa mežā:

🔸 Darbu mērķis: meža ainavas izkopšana un dažādošana; dažāda vecuma koku kopšana; konkurences mazināšana priedēm, īpaši vecākajām; mežaudzes retināšana; invazīvo koku un krūmu izzāģēšana; pameža kopšana; bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.
🔸 Darbu plānotais laiks: 2023.gada decembra sākums – 2024.gada pavasaris (darbi netiks veikti putnu ligzdošanas laikā).
🔸 Darbu platība un veids: ap 70 ha; kopšanas cirte (zili strīpota) un izlases cirte (zaļi strīpota).
🔸 Darbu plānotā secība: ceļu sakārtošana atbilstoši transporta vajadzībām (jau veikta); pameža tīrīšana; koku ciršana; materiālu izvešana; zaru un ciršanas atlieku izvešana; ceļu sakārtošana. Darbi var notikt vienlaikus, pakāpeniski vai neatbilstošu laikapstākļu dēļ var tikt uz laiku apturēti.

Kopjamajā meža masīvā, izvērtējot dabas vērtības un plānojot darbus, identificētas vairākas teritorijas:

● Bioloģiski vērtīga teritorija (rozā krāsā). Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, šajā teritorijā mežizstrādes darbi nenotiks (114.kvartāla 3.nogabals).

● Rekreācijas teritorijas jeb pamata zona (dzeltenā krāsā). Te meža kopšanas darbus plānots veikt divos veidos – kopšanas cirte un izlases cirte.

Šajās teritorijās mērķis ir izretināt mežaudzi, tādejādi radot paliekošajai audzei labvēlīgākus augšanas apstākļus – mazināt konkurenci par barības vielām, palielināt audzes noturību pret tādiem apkārtējās vides apstākļiem kā, piemēram, sniegs un vējš.

Tāpat izlases cirtēs tiks izpunktēti jeb speciāli izvēlēti un atzīmēti zāģējamie koki, lai atbrīvotu vecos kokus / vecās priedes, lai uzlabotu ap tiem esošo “telpu” un veicinātu šo koku dabisko augšanu.

Veicot kopšanas un izlases cirtes rekreācijas teritorijas pameža stāvā (līdz 6 metru augstumam) tiks izcirsti priežu mežam neraksturīgie un invazīvie pameža krūmi un koki, piemēram, vārpainā korinte (Amelanchier spicata), parastā kļava (Acer platanoides). Bet netiks izcirstas lazda (Corylus avellana), mežābele (Malus sylvestris), kadiķis (Juniperus).

Šāda pameža kopšana notiks arī turpmāk, ik pa 2-3 gadiem, atkarībā no aizzelšanas ātruma.

Rekreācijas teritorijas valdaudzē un mežaudzes zemākajā stāvā tiks izcirsta lielākā daļa traucējošu lapu koku, izņemot ozolus (Quercus robur), liepas (Tilia), kā arī atsevišķas ainaviskas kļavas un bērzus (Betula). Pamatā tiks retināta arī priežu audze, primāri izcērtot atpalikušos, slimību bojātos un invadētos kokus.

● Reljefs (rozā iesvītrota teritorija). Šeit mežizstrāde netiks veikta. Šīs vietas ir izteiktas reljefa formas, kuras tiks dabā tiks akcentētas un kur tik veidota ainava, izzāģējot tām apkārt esošo pamežu un atbrīvojot lielās priedes (113.kvartāls un 114.kvartāls).

Izceltajā reljefa teritorijā ir daudz atsevišķi kalniņi, pauguri, ieplakas. Piemēram, Dzeguzeņu kalniņš, Zābakkalniņš, Skaistā lauce, Saliņleja, Dzeguzeņu lauce, Žagatiņu kalniņš, Staipekļu kalniņš, Augstā kāpa u.c.

Katram reljefa teritorijas objektam ir savs stāsts par to, kā tas ieguvis nosaukumu. Piemēram, Augstā kāpa, kas atrodas 114.kvartālā, nosaukumu ieguva, jo tā ir Šmerļa meža augstākā kāpa un tai ir divas virsotnes, kas paceļas aptuveni 16 metrus virs jūras līmeņa.

●  Mitra ieplaka. Lai nodrošinātu meža ainavas dažādību, kā arī, lai saglabātu neskartu šo vietu, atsevišķi izdalīta mežaudzes daļa, kas ir mitra – 113.kvartālā. Šajā vietā meža kopšanas nenotiks darbi.

● Atvērumi (sarkans aplis ar punktu). Kopjot mežaudzi, tiks izveidoti divi līdz 0,2 ha lieli atvērumi, kur tiks izcirsti visi koki un krūmi. Meža atvērumu mērķis ir radīt apstākļus, lai dabiski atjaunotos priede, kā arī radīt nepieciešamos apstākļus stabilas, dažāda vecuma mežaudzes izveidei ilgtermiņā. Atvērumiem izvēlētas vietas, kur tie jau dabiski ir sākuši veidoties.

Savukārt nākamā gada pavasarī, lai veicinātu priežu sēklu dabisku nonākšanu un iesēšanos minerālaugsnē, atvērtumos plānota augsnes virskārtas viegla skarificēšana jeb uzirdināšana. Turpmāk, lai mazinātu konkurenci jaunajiem kociņiem, atvērumos plānota pameža tīrīšana – lakstaugu un krūmu pļaušana.

Plānojot meža kopšanas darbus Šmerļa mežā, izmantota arī Aivara Jakoviča grāmata “Šmerlis – Rīgas ekotūrisma ceļvedis”, Rīga, Jumava, 2012.

 

Par Šmerļa mežu un tā dabas vērtībām

Mežs nosaukumu ieguvis no Šmerļa muižiņas, kas atradās tagadējās Brīvības gatves malā – blakus vietai, kur pašlaik ir Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. Senāk šo mežu mēdza dēvēt par Šmerļa kāpām vai Šmerļa priedēm.

Šmerļa mežs atšķiras no citiem galvaspilsētas meža masīviem ar to, ka te saglabājušās ap 200 gadus vecas priežu audzes. Šmerļa smiltājos pārsvarā aug sausieņu meži, kuros dominē parastā priede. No mežaudžu tipiem šeit pamatā sastopams mētrājs un lāns, nelielās platībās ir arī sils. Tāpat šajā mežā ir vislielākā bioloģiskā daudzveidība Rīgas centra tuvumā. Proti, Šmerļa mežā aug ap 300 dažādas augu un lakstaugu sugas.

🟩 Īpaši akcentējamas ir vairākas Šmerļa mežam raksturīgas dabas vērtības:

✅ Mežciema lielā priede: lai arī tā ir nokaltusi, bet joprojām priedei ir vērtība. Tā tiks sakopta un saglabāta bioloģiskajai daudzveidībai – mājvieta dažādām kukaiņu sugām. Priede atrodas 113.kvartāla 2.nogabalā, pie 115.kvartāla robežstigas, ejot no Malienas ielas pa stigu, ap 250 soļi ZA virzienā. Priedes stumbra apkārtmērs ap 3,2 metri.
✅ Dižpriede: tā atrodas kāpu grēdā pie taciņas, 108.kvartāla 4.nogabala centrālajā daļā. Priedes stumbra apkārtmērs ap 2,5 metri.
✅ Raganu ieleja: no visām pusēm ar kāpu vaļņiem ieskauta ieplaka. Iespējams, ka nosaukums saistīts ar netālā Dambjapurva ezera otru nosaukumu – Raganu ezers. Raganu ieleja atrodas 114.kvartāla 6.nogabalā.
✅ Raganu ielejas pirmā priede: Raganu ielejas uzkalniņa virsotnē (114.kvartāla 6.nogabala centrālā daļa). Priedes stumbra apkārtmērs ap 2,30 metri.
✅ Raganu ielejas otrā priede: Raganu ielejā, ap 10 soļi no taciņas (114.kvartāla 6.nogabala centrālā daļa). Priedes stumbra apkārtmērs ap 1,3 metri.
✅ Bijusī kokaudzētava: vēsturiski Šmerļa mežā bija kokaudzētava (114.kvartāla 3.nogabals). Tajā audzētas liepas, kas tur iepriekš iestādītas un aug joprojām. Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, šajā vietā mežizstrādes darbi nenotiks.

Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 446 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gadā “Rīgas mežiem” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021.gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023.gadā “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā – ierindojās Zelta kategorijā, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions” par straujāko izaugsmi Ilgtspējas indeksā.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023.gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle”, kā mērķis ir rūpēties par “Rīgas mežu” darbiniekiem, viņu veselību un drošību.

Plānoti meža kopšanas un ainavu veidošanas darbi “Mežaparkā”

“Rīgas meži” decembra sākumā plāno uzsākt meža kopšanas un ainavu veidošanas darbus uzņēmuma apsaimniekotajā kultūras un atpūtas parkā “Mežaparks”. Darbi notiks starp bijušo slidotavu un Lielo bērnu rotaļu laukumu.

Pirms darbu uzsākšanas “Rīgas meži” rīkoja sabiedrisko apspriedi uz vietas mežā, iepazīstināja ar plānoto meža kopšanu, kā arī uzklausīja priekšlikums. Kopumā sabiedrība un “Mežaparka” iedzīvotāji atbalsta plānotos meža kopšanas darbus “Mežaparkā”.

Savukārt pētījumu centra SKDS aptaujas rezultāti liecina:

  • 78% iedzīvotāju atbalsta “Rīgas mežu” plānotos meža kopšanas un ainavu veidošanas darbus;
  • 76% respondentu uzskata, ka “Mežaparkā” jāizcērt slimie un bīstamie koki;
  • vistīkamākā ainava, atpūšoties šajā mežā, minēta caurskatāms dažāda vecuma priežu mežs bez krūmiem (vidējais vērtējums: 5,43 no 7);
  • pausta vēlme meža darbus veikt lēnāk un klusāk, nekā mežsaimnieciskajās teritorijās ārpus apdzīvotām vietām.

Gan sabiedriskās apspriedes, gan aptaujas rezultāti ņemti vērā, plānojot kopšanas darbus.

Tāpat kopšanas darbi notiks atbilstoši tieši “Mežaparka” lokāplānojumam un uz tā pamata veidotajam “Meža apsaimniekošanas plānam”. Darbi notiks arī tieši šim meža masīvam izstrādātajam meža ainavu dizaina plānam. Tajā apvienots dabas, rekreācijas un ainavisko vērtību lokālais izvērtējums, t.sk. ievērojot mežaudžu stāvokli, kā arī tas paredz specifiskus un tieši šīm teritorijām atbilstošus darbus. Kopjot mežu, tiks ievēroti atbildīgas un ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principi, ko nosaka “Rīgas mežiem” piešķirtie starptautiskie sertifikāti. Tāpat tiks ņemts vērā, ka šajā mežā ir Eiropas nozīmes biotopi – veci boreāli meži un iekšzemes kāpas.

“Rīgas meži” turpinās iepazīstināt sabiedrību ar “Mežaparka” meža kopšanas gaitu. Visērtāk darbu gaitai iespējams sekot līdzi sociālās saziņas platformā Facebook, izmantojot mirkļbirku #MežaparkaMežaKopšana.

Par plānotajiem darbiem “Mežaparka” mežā:
● Darbu mērķis: izkopt mežu, nodrošināt atpūtas iespējas iedzīvotājiem, saglabāt dabas un ainaviskās vērtības, kā arī saglabāt neskartas vietas mazajiem meža iemītniekiem.
● Plānotais darbu laiks: 2023.gada decembra sākums – 2024.gada 15.aprīlis un 2024.gada oktobris – 2025.gada 15.aprīlis (darbi nenotiks putnu ligzdošanas laikā).
● Darbu platība: 28 ha.
● Galveno darbu secība: pameža tīrīšana; koku ciršana; kokmateriālu izvešana; zaru savākšana un izvešana; meža celiņu un stigu sakārtošana. Darbi var notikt vienlaikus, pakāpeniski vai neatbilstošu laikapstākļu dēļ var tikt uz laiku apturēti.
● Darbus uzsāks: no Meža prospekta puses – labajā pusē iebraucamajiem ceļam “Mežaparkā” uz bijušo slidotavu.

Plānojot meža kopšanas darbus, šai teritorijai izveidots speciāls meža funkcionālais zonējums. Tas nodrošinās, ka mežs tiks veidots pēc iespējas dažādāks – saglabājot neskartas vietas, kur patverties mazajiem meža dzīvniekiem, īpaši izceļot ainaviski estētiskas reljefa formas, uzlabojot veco koku dzīvošanas apstākļus, dodot iespēju jaunās paaudzes priežu attīstībai:

● Pilsētas zaļās zonas meža teritorija (zaļā krāsa): te darbi tuvākajā laikā nav paredzēti. Pirms to uzsākšanas tiks veikta detalizēta darbu plānošana.
● Potenciāli ainaviski vērtīga teritorija (dzeltenā krāsa): te darbu mērķis ir izveidot meža apmeklētājiem tīkamu ainavu ar dažādiem tās elementiem, kā arī mazināt konkurenci starp vecāku paaudžu priedēm, tādējādi paildzinot to dzīvi. Te paredzēts īpaši izcelt teritorijas, kurās aug 100 un vairāk gadus vecas priedes.

Teritorijā tiks izzāģēti pamatā meža valdošajiem kokiem – priedēm, traucējošie koki un krūmi, lai nodrošinātu gaismas piekļuvi. Gaisma ir nepieciešama gan priežu galotnēm, gan stumbriem, īpaši vecajiem kokiem, lai saglabātu un attīstītu bioloģisko daudzveidību, kā arī, lai radītu labvēlīgus apstākļus dažādu sūnu un ķērpju augšanai. Tie savukārt ir svarīga ekosistēma dažādiem kukaiņiem.

Veicot ainavu veidošanas cirtes, šo audžu pameža stāvā (augstumā līdz 6 m) tiks izcirsti priežu mežam neraksturīgie un traucējošie krūmi un koki – vārpainā korinte un parastā kļava. Lai nodrošinātu atbilstošus augšanas apstākļus meža daļas valdošajiem kokiem, šāda pameža tīrīšana notiks arī turpmāk, ik pa 2-3 gadiem, atkarībā no aizzelšanas ātruma.

Arī valdaudzē un mežaudzes zemākajā stāvā tiks izcirsti šai teritorijai neraksturīgie un valdošajiem kokiem traucējošā lielākā daļa lapu koku, izņemot ozolus, kā arī atsevišķas ainaviskas kļavas un bērzus. Tiks izcirsta arī neliela daļa jaunāko priežu, kas rada vai nākotnē var radīt nevajadzīgu konkurenci vecākajai un vērtīgākajai priežu audzei.

Šajā teritorijā netiks cirstas lazdas, mežābeles un kadiķi.

Lai labāk akcentētu meža vērtības un estētiku, potenciāli ainaviski vērtīgajā teritorijā (dzeltenā krāsa) izdalīti dažādi meža dizaina elementi:
● Atvērums (oranža sešstūris): lai radītu nepieciešamos apstākļus jaunu priedīšu dabiskai atjaunošanai un dažāda vecuma mežaudzes veidošanai, tiks veidoti trīs atsevišķi meža atvērumi, to platība – līdz 0,2 ha. Atvērumi tiks radīti vietās, kur tie jau sākuši veidoties, līdz ar to, paredzams, ka koku un krūmu izciršana būs minimāla. Nākamajā pavasarī šajās vietās plānota viegla augsnes virskārtas skarificēšana jeb atbrīvošana no vecās zāles stiebriem, sūnām, ķērpjiem utml. Tādejādi tiks veicināta priežu sēklu dabiska nonākšana minerālaugsnē. Turpmāk, lai mazinātu konkurenci jaunajiem kociņiem, tiek plānota lakstaugu un krūmu pļaušana.
● Mitra ieplaka (gaiši zils): kopjot mežu, tiks saglabātas arī mitras vietas. Tas tiek darīts, lai saglabātu neskartas vietas mazākajiem meža iemītniekiem un veicinātu bioloģisko daudzveidību.
Ieplaka (oranžs): lai dažādotu ainavu, tiks saglabātas dabiski izveidojušās ieplakas.
● Pameža grupa (violets): veicot kopšanas darbus, tiks atstātas atsevišķas skaistas lazdu un citu pameža krūmu grupas.
● Paugurs (sarkans): potenciāli ainaviski vērtīgajā daļā tiks atstātas vietas, kur netiks veiktas nekādas darbības. Tie ir izteiktas reljefa formas pauguri, kuri, izkopojot apkārtējo pamežu un atbrīvojot lielās priedes, veidos un izcels ainavas dažādību.
“Rīgas mežu” aprūpētais “Mežaparks” ir teju 400 ha liels. “Mežaparka” mežs ir īpašs, jo tajā ir bagāta ekosistēma, liela bioloģiskā daudzveidība. Turklāt šis ir pilsētas mežs. Tāpat šī ir viena no vietām Latvijā, kurā ir visaugstākais dižkoku – priežu, īpatsvars.

Iedzīvotāji un teritorijas apmeklētāji darbu laikā aicināti ievērot drošības prasības un pārvietošanās ierobežojumus!

PAR SIA “RĪGAS MEŽI”

Lasīt vairāk

No 1. līdz 3. decembrim norisināsies ikgadējais hakatons «Climathon»

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrs izsludina dalībnieku uzņemšanu hakatonā «Climathon’23: tīrs gaiss un klimatam draudzīga pilsētvide», kas norisināsies no 1. līdz 3. decembrim. Hakatona mērķis ir veicināt izpratni par klimata pārmaiņu radītājiem izaicinājumiem un sekmēt ilgtspējīgu un klimatam draudzīgu pilsētvides risinājumu izstrādi. Pieteikšanās dalībai hakatonā līdz 24. novembrim.

Rīgas vides kvalitāti ietekmē arvien pieaugošie gaisa piesārņojuma riski, kā arī ar to saistītie klimata pārmaiņu izaicinājumi. Gaisa kvalitātes pasliktināšanās ietekmē arī vides degradāciju un pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veselību.

Rīgas pilsēta un «Rīgas enerģētikas aģentūra» (REA) hakatona «Climathon» dalībniekus aicinās radīt jaunas idejas un inovatīvus risinājumus, kas varētu palīdzēt uzlabot gaisa kvalitāti un samazināt tā piesārņojumu, šos risinājums īpaši pielāgojot pilsētvides apstākļiem ar nolūku ievērojami uzlabot Rīgas gaisa kvalitāti un mazināt klimata pārmaiņu radītās sekas. Hakatona dalībniekiem būs iespēja attīstīt tādus risinājumus, kas dotu iespēju arī iedzīvotājiem aktīvi piedalīties gaisa kvalitātes uzraudzībā un klimata pasākumu atbalstīšanā.

Labāko ideju autori sacentīsies par balvām, kopējais balvu fonds ir 5000 eiro.

«Climathon» dalībniekiem risinājumu izstrādēs procesa gaitā būs iespēja piekļūt dažādiem datiem, ko nodrošinās tehnoloģiju uzņēmums «Tet», «Rīgas meži», kā arī galvaspilsētas ģeotelpisko datu publicēšanas platforma «GEO RĪGA». Lai veicinātu šo datu sekmīgu izmantošanu dažādu inovāciju attīstībā, 2. decembrī norisināsies atsevišķa šim tematam veltīta darbnīca.

📌 Hakatonā aicināti piedalīties vides un klimatneitralitātes entuziasti ar dažādām kompetencēm un profesionālajām prasmēm. Pieteikšanās komandām un individuāliem ideju autoriem līdz 24. novembrim, aizpildot anketu – ŠEIT

«Šobrīd vides mērķu kontekstā arvien lielāku lomu iegūst ne tikai globālie, bet arī vietējie Latvijas uzņēmumi, jo īpaši tie, kuru piedāvāto produkciju izmanto dažādos ražošanas, rūpniecības un būvniecības procesos. Visi šie darbības veidi būtiski ietekmē arī apkārtējo vidi un gaisa kvalitāti Rīgā. Tāpēc ilgtspējas principu ievērošana ikvienā no ražošanas posmiem ietekmē gan visus procesa dalībniekus, gan arī kopējo galarezultātu.

«Schneider Electric» varam raksturot kā ilgtspējas ietekmes līderi, kas gan vietējā, gan globālā līmenī cenšas sekmēt ilgtspējīgu rīcību. Uzņēmuma Rīgas rūpnīcā kā tirdzniecības, tā loģistikas komandās mērķtiecīgi strādājam pie tā, lai mazinātu radīto CO2 emisiju pēdu, kā arī – lai vide, kurā dzīvojam, kļūtu ne vien tīrāka, bet arī iekļaujošāka. Esam aktīvi vairākos līmeņos – ar pašu darbiniekiem, sadarbības partneriem, klientiem, kā arī sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un nevalstisko sektoru,» uzsver «Schneider Electric» mārketinga vadītājs Latvijā Artūrs Zālītis.

«Lai sasniegtu klimatneitrālas un klimatnoturīgas Rīgas mērķus, Rīgas pašvaldībai ir izstrādāts rīcības plāns, kurā izvirzīti sasniedzamie mērķi enerģētikas jomā, CO2 emisiju samazināšanā, gaisa piesārņojuma samazināšanā, kā arī definēti pielāgošanās rīki klimata pārmaiņām. Daļa no tiem jau tiek ieviesta praksē (pašvaldības ēku atjaunošana, energoefektīvi gaismekļi, saules paneļu uzstādīšana, finanšu instrumenti iedzīvotājiem ēku atjaunošanai). Ilgtermiņa risinājumi ir nepieciešami mums visiem, tāpēc esam gandarīti par jauniešu interesi, iesaisti, redzējumu un priekšlikumiem. Šoruden esam uzsākuši darbu pie aprites ekonomikas rīcības plāna 2026.-2030. gadam izstrādes, kura virsmērķis ir samazināt cilvēku, uzņēmumu un pilsētvides ietekmi uz vidi,»

skaidro «Rīgas enerģētikas aģentūras» direktors Jānis Ikaunieks.

«Climathon» norisināsies RTU Zinātnes un inovāciju centra telpās Ķīpsalas ielā 6A, ar iespēju pieslēgties pasākumam arī attālināti. Vairāk informācijas – ŠEIT.

Hakatonu organizē RTU ZIC sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, REA, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, «Schneider Electric Latvija»,«Rīgas meži», «Tet» un «GEO RĪGA».

Rīgas Meža kapos plāno būvēt jaunu kolumbāriju

Lai samazinātu nepieciešamību veidot jaunas vai paplašināt esošās kapsētas galvaspilsētā, Rīgas I Meža kapos iecerēts veidot jaunu kolumbāriju – īpašu būvju kompleksu, kur novietot urnas ar aizgājēju pelniem. Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja 2. novembrī nolēma piešķirt 36 300 eiro Mājokļu un vides departamentam jauna kolumbārija projekta izstrādei.

“Vērtējot Eiropas lielo pilsētu pieredzi, redzams, ka kapsētas var attīstīties vai nu paplašinot teritorijas, kas ir dārgi un laikietilpīgi, vai arī racionāli izmantojot esošo telpu, veicinot urnu apbedījumus un veidojot kolumbārijus. Esošais kolumbārijs jau ir aizpildīts un tagad aktīvi strādājam pie jauna, vēl plašāka kolumbārija veidošanas,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Iecere paredz I Meža kapu 10.sektorā izveidot kolumbāriju ar ne mazāk kā 500 nišām apbedījuma urnu novietošanai, kas ietver mūsdienu kvalitātes prasībām atbilstošus risinājumus apstādījumu, labiekārtojuma un infrastruktūras izbūvei.

Mājokļu un vides departaments jau ir veicis iepirkumu jaunā kolumbārija projektēšanai. Plānots, ka tagad pēc nepieciešamā finansējuma piešķiršanas projekts būs jāizstrādā deviņu mēnešu laikā, bet pēc tam varēs izsludināt iepirkumu būvniecībai.

Pilsētas pirmo kolumbāriju, kas atrodas II Meža kapos, izveidoja 2017. gadā. To veido 11 būvju komplekss dažādos līmeņos, kopā radot vienotu kompozīciju. Kopā būvēs ir 288 nišas, kurā katrā paredzēts ievietot četras urnas. Kolumbārija vidū esošai piecu līmeņu ēkai centrā izveidots stikla piemineklis, kuru rotā koks un lidojoši putni, uzraksts “Kolumbārijs”, kā arī teksts latviešu un latīņu valodā – “Viņi vienmēr būs mūsu atmiņās”. Pēdējā brīvā vieta šajā kolumbārijā tika nopirkta jau pirms diviem gadiem.

Katru gadu Rīgas kapsētās apglabā vidēji 7000 cilvēku. Aptuveni 15 % gadījumu aizgājušo radinieki lemj par labu kremēšanai.

📌 Kopumā Rīgas teritorijā ir 26 kapsētas, no kurām 22 ir pašvaldības, bet pārējās ir baznīcu pārziņā. Tā saucamās atvērtās kapsētas, kurās vēl ir vietas jauniem apbedījumiem, Rīgā ir tikai divas – Bolderājā un Jaunciemā.

📌 Rīgā ir piecas slēgtās kapsētas:

  • Torņakalna kapsēta;
  • Torņkalna pareizticīgo kapsēta;
  • Mārtiņa kapsēta;
  • Sarkandaugavas Kalna kapsēta;
  • Kapsila kapsēta.

Šajās kapsētās atļauts apglabāt tikai urnas ar pelniem jau esošās ģimenes kapavietās, par kurām noslēgts kapavietu uzturēšanas līgums. Atlikušajām kapsētām ir daļēji slēgtu kapsētu statuss, jo tur apbedījumus veic jau izveidotās kapavietās, un gadījumā, ja kapavietas uzturētāja ģimenes kapavietā nav iespējams veikt jaunu apbedījumu, var tikt piešķirta jauna kapavieta.

Visas pašvaldības kapsētas kopā aizņem vairāk nekā četrus kvadrātkilometrus no pilsētas teritorijas. Platības ziņā vislielākā kapsēta ir Jaunciemā – tā ir vairāk nekā 148 hektārus liela.

📌 Papildus informācija par kapsētām – ŠEIT

Rīgas izglītības iestādēs uzstādīs energoefektīvus gaismekļus

Rīgas domes Īpašumu departaments 55 galvaspilsētas mācību iestādēs veiks 9 168 luminiscējošo dienasgaismas gaismekļu nomaiņu pret LED gaismekļiem. Projektu finansēs Klimata programmas ietvaros, kuras līdzekļus paredzēts izlietot pasākumiem un aktivitātēm, kuras palīdz sasniegt Rīgas pašvaldības izvirzītos klimata mērķus.

Apgaismojuma maiņas rezultātā nomainīs 9 168 gaismekļus, kas samazinās pašvaldības izmaksas par elektroenerģiju, kā arī samazinās CO2 izmešus par 46,29 tonnām gadā. Papildus tam jaunie LED gaismekļi piedāvās iespējas tos automatizēti ieslēgt vai izslēgt, kā arī radīs iespēju samazināt gaismekļu jaudu laikā, kad apgaismojums pilnā apjomā nav nepieciešams.

10. oktobrī Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti apstiprināja šo projektu un piešķīra Īpašumu departamentam 678 432 eiro tā īstenošanai.

Rīgas pašvaldības klimata mērķi definēti “Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānā līdz 2030. gadam”.

Rīdzinieki arī šoruden bez maksas var nodot savāktās koku un krūmu lapas

Rīgas pašvaldība jau 12. gadu piedāvā iedzīvotajiem iespēju oktobrī un novembrī bez maksas nodot savāktās kritušās koku un krūmu lapas.

Lapu nodošana notiks 33 vietās Rīgas apkaimēs no 21. oktobra līdz 27. novembrim, galvenokārt sestdienās un svētdienās, bet dažās vietās arī atsevišķās darba dienās. Pilns lapu nodošanas grafiks pieejams pašvaldības mājaslapā riga.lv.

🔎 Lapu nodošanas punkti kartē skatāmi – ŠEIT

“Rīgas pašvaldība arī šogad nāks pretī iedzīvotājiem, nodrošinot iespēju vairākās nedēļas nogalēs bez maksas nodot savos īpašumos savāktās lapas. Tas ne vien palīdzēs katram ietaupīt līdzekļus, kas saistīti ar bioloģisko atkritumu izvešanu, bet arī palīdzēs izturēties saudzīgāk pret vidi, jo savāktās lapas tiks nogādātas pašvaldības uzņēmumu “Rīgas ūdens” un “Rīgas meži” kompostēšanas laukumā un pēc tam atgriezīsies mūsu parkos kā vērtīgs mēslojums,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

📌 Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka lapas nevar nodot maisos – tās nodošanas punktos būs jāizber. Tāpat arī iztukšotie maisi katram iedzīvotājam pēc tam ir jāsavāc pašam. Iedzīvotājiem jāievēro, ka lapas nedrīkst iepriekš atvest un atstāt, kā arī lapām nedrīkst būt citu atkritumu piemaisījumu. Uz nodošanas punktiem nedrīkst vest nolietotu sadzīves tehniku, mēbeles vai būvgružus, vai lapas samaisīt ar sadzīves atkritumiem.

📌 Katrā no lapu savākšanas projekta norises dienām piedalīsies Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvaldes pārstāvji (TLP), sekojot līdzi situācijai, koordinējot lapu nodošanu, kontrolējot specializētā atkritumu savākšanas transporta virzību, kā arī iespēju robežās palīdzot iedzīvotājiem izbērt lapas no maisiem.

📌 Tāpat projekta norises laikā, kā arī pirms un pēc projektā noteiktajiem datumiem, lapu savākšanas punktos pastiprināti patrulēs Rīgas pašvaldības policija, lai novērstu vai ierobežotu nesankcionētu atkritumu – lapu izmešanu.

🔎 Papildus informācijai aicinām zvanīt TLP:
• Austrumu teritoriālās nodaļas kontaktpersonām (darba dienās, darba laikā) – 67026056; 67026654 vai 67013579;
• Pārdaugavas teritoriālās nodaļas kontaktpersonām (darba dienās, darba laikā) – 67037074, 67181874, 67026145 vai 67013578;
• Ziemeļu teritoriālās nodaļas kontaktpersonām (darba dienās, darba laikā) – 67013565; 67181896 vai 67105924.

Pērn iedzīvotāji šādi nodevuši 2500 tonnas lapu, savukārt 2021. gadā – 2083 tonnas.

Rīgā norisinās Baltijas jūras reģiona forums

No 4. oktobra līdz 6. oktobrim notiek Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam ikgadējais forums, kas pulcēs ap 500 dalībnieku, tai skaitā augstas amatpersonas no Baltijas jūras reģiona valstīm. Forums šogad veltīts zaļajai enerģijai, klimatam un jauniešu iesaistei.

Forums šogad notiek Rīgā, jo Latvija no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30.jūnijam ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Stratēģijā Baltijas jūras reģionam (ESSBJR). Forumu organizē Rīgas pašvaldība ciešā sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju, Vīzijas un stratēģiju apkārt Baltijas jūrai (VASAB) sekretariātu, Baltijas pilsētu savienību un Baltijas jūras stratēģijas punktu.

“Esmu lepns, ka šogad varam Rīgā uzņemt 14. Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam forumu, kura fokuss saskan arī ar Rīgas ilgtermiņa prioritātēm. Rīga 2022. gadā ir pievienojusies 100 klimatneitrālu un viedu pilsētu misijai, izvirzot ambiciozus vides un klimatneitralitātes mērķus. Tāpat Rīga aktīvi iesaistījusies ES Interreg projektā “”UrbCultural Planning”, kura gaitā radīts pilsētas modelis datorspēlē “Minecraft”, kas dod iespēju bērniem un jauniešiem ieskatīties un iesaistīties pilsētas plānošanā. Esmu pārliecināts, ka forumā gūtās atziņas, izveidotās saites un radušās idejas palīdzēs veidot jaunas auglīgas sadarbības starp Baltijas reģiona pilsētām, kas veicinās visa reģiona attīstību un izaugsmi.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

📌 Foruma nosaukums ir “Drošs un ilgtspējīgs Baltijas jūras reģions nākamajām paaudzēm” (“Safe and Sustainable Baltic Sea Region for Future generations”).

● Pirmajā dienā, 4.oktobrī, Mazajā ģildē norisinās deviņu politikas jomu koordinatoru darbnīcas, bet vakarā konferences atklāšanas vakariņas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Foruma otrajā dienā 5.oktobrī, notiks konference, kuru atklās ārlietu un klimata un enerģētikas ministri, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvji. Diskusijas paralēli notiks Lielajā un Mazajā ģildē.

● Ceturtdien, 5. oktobrī, Mazajā ģildē darbosies arī tīklošanās un ekspozīciju zona, kurā ar saviem stendiem piedalīsies dažādas Baltijas jūras reģiona valstu organizācijas. Savs atsevišķs stends būs arī Rīgas pilsētai. Foruma otrajā dienā šajā zonā notiks arī projektu un iniciatīvu tīrākam, ilgtspējīgākam, taisnīgākam un klimatnoturīgākam Baltijas jūras reģionam prezentācijas.

● Noslēdzoties pasākumiem, 6. oktobrī, Eiropas Komisijas un “Interreg” programmas pārstāvji iepazīsies ar “Interreg” finansētajiem projektiem Rīgā.

📌 Pilna pasākumu programma pieejama – ŠEIT.

ES stratēģija Baltijas jūras reģionam (EUSBSR) bija pirmā ES makroreģionālā stratēģija, ko 2009. gadā pieņēma Eiropas Komisija un apstiprināja Eiropadome. Stratēģija vieno astoņas ap Baltijas jūru esošas ES dalībvalstis, kurās dzīvo 80 miljoni cilvēku jeb gandrīz 16 % no kopējā ES iedzīvotāju skaita:8 ES dalībvalstis: Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija, Vācija (Berlīne, Brandenburga, Hamburga, Meklenburga-Priekšpomerānija, Šlēsviga-Holšteina) un Zviedrija.

Projekts tiek finansēts no INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas un Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem.