Arhīvs birkai: Vide

Lai samazinātu nepieciešamību veidot jaunas vai paplašināt esošās kapsētas galvaspilsētā, Rīgas I Meža kapos iecerēts veidot jaunu kolumbāriju – īpašu būvju kompleksu, kur novietot urnas ar aizgājēju pelniem. Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja 2. novembrī nolēma piešķirt 36 300 eiro Mājokļu un vides departamentam jauna kolumbārija projekta izstrādei.

“Vērtējot Eiropas lielo pilsētu pieredzi, redzams, ka kapsētas var attīstīties vai nu paplašinot teritorijas, kas ir dārgi un laikietilpīgi, vai arī racionāli izmantojot esošo telpu, veicinot urnu apbedījumus un veidojot kolumbārijus. Esošais kolumbārijs jau ir aizpildīts un tagad aktīvi strādājam pie jauna, vēl plašāka kolumbārija veidošanas,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Iecere paredz I Meža kapu 10.sektorā izveidot kolumbāriju ar ne mazāk kā 500 nišām apbedījuma urnu novietošanai, kas ietver mūsdienu kvalitātes prasībām atbilstošus risinājumus apstādījumu, labiekārtojuma un infrastruktūras izbūvei.

Mājokļu un vides departaments jau ir veicis iepirkumu jaunā kolumbārija projektēšanai. Plānots, ka tagad pēc nepieciešamā finansējuma piešķiršanas projekts būs jāizstrādā deviņu mēnešu laikā, bet pēc tam varēs izsludināt iepirkumu būvniecībai.


Pilsētas pirmo kolumbāriju, kas atrodas II Meža kapos, izveidoja 2017. gadā. To veido 11 būvju komplekss dažādos līmeņos, kopā radot vienotu kompozīciju. Kopā būvēs ir 288 nišas, kurā katrā paredzēts ievietot četras urnas. Kolumbārija vidū esošai piecu līmeņu ēkai centrā izveidots stikla piemineklis, kuru rotā koks un lidojoši putni, uzraksts “Kolumbārijs”, kā arī teksts latviešu un latīņu valodā – “Viņi vienmēr būs mūsu atmiņās”. Pēdējā brīvā vieta šajā kolumbārijā tika nopirkta jau pirms diviem gadiem.

Katru gadu Rīgas kapsētās apglabā vidēji 7000 cilvēku. Aptuveni 15 % gadījumu aizgājušo radinieki lemj par labu kremēšanai.

📌 Kopumā Rīgas teritorijā ir 26 kapsētas, no kurām 22 ir pašvaldības, bet pārējās ir baznīcu pārziņā. Tā saucamās atvērtās kapsētas, kurās vēl ir vietas jauniem apbedījumiem, Rīgā ir tikai divas – Bolderājā un Jaunciemā.

📌 Rīgā ir piecas slēgtās kapsētas:

  • Torņakalna kapsēta;
  • Torņkalna pareizticīgo kapsēta;
  • Mārtiņa kapsēta;
  • Sarkandaugavas Kalna kapsēta;
  • Kapsila kapsēta.

Šajās kapsētās atļauts apglabāt tikai urnas ar pelniem jau esošās ģimenes kapavietās, par kurām noslēgts kapavietu uzturēšanas līgums. Atlikušajām kapsētām ir daļēji slēgtu kapsētu statuss, jo tur apbedījumus veic jau izveidotās kapavietās, un gadījumā, ja kapavietas uzturētāja ģimenes kapavietā nav iespējams veikt jaunu apbedījumu, var tikt piešķirta jauna kapavieta.

Visas pašvaldības kapsētas kopā aizņem vairāk nekā četrus kvadrātkilometrus no pilsētas teritorijas. Platības ziņā vislielākā kapsēta ir Jaunciemā – tā ir vairāk nekā 148 hektārus liela.

📌 Papildus informācija par kapsētām – ŠEIT

Rīgas domes Īpašumu departaments 55 galvaspilsētas mācību iestādēs veiks 9 168 luminiscējošo dienasgaismas gaismekļu nomaiņu pret LED gaismekļiem. Projektu finansēs Klimata programmas ietvaros, kuras līdzekļus paredzēts izlietot pasākumiem un aktivitātēm, kuras palīdz sasniegt Rīgas pašvaldības izvirzītos klimata mērķus.

Apgaismojuma maiņas rezultātā nomainīs 9 168 gaismekļus, kas samazinās pašvaldības izmaksas par elektroenerģiju, kā arī samazinās CO2 izmešus par 46,29 tonnām gadā. Papildus tam jaunie LED gaismekļi piedāvās iespējas tos automatizēti ieslēgt vai izslēgt, kā arī radīs iespēju samazināt gaismekļu jaudu laikā, kad apgaismojums pilnā apjomā nav nepieciešams.

10. oktobrī Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti apstiprināja šo projektu un piešķīra Īpašumu departamentam 678 432 eiro tā īstenošanai.

Rīgas pašvaldības klimata mērķi definēti “Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānā līdz 2030. gadam”.

Rīgas pašvaldība jau 12. gadu piedāvā iedzīvotajiem iespēju oktobrī un novembrī bez maksas nodot savāktās kritušās koku un krūmu lapas.

Lapu nodošana notiks 33 vietās Rīgas apkaimēs no 21. oktobra līdz 27. novembrim, galvenokārt sestdienās un svētdienās, bet dažās vietās arī atsevišķās darba dienās. Pilns lapu nodošanas grafiks pieejams pašvaldības mājaslapā riga.lv.

🔎 Lapu nodošanas punkti kartē skatāmi – ŠEIT

“Rīgas pašvaldība arī šogad nāks pretī iedzīvotājiem, nodrošinot iespēju vairākās nedēļas nogalēs bez maksas nodot savos īpašumos savāktās lapas. Tas ne vien palīdzēs katram ietaupīt līdzekļus, kas saistīti ar bioloģisko atkritumu izvešanu, bet arī palīdzēs izturēties saudzīgāk pret vidi, jo savāktās lapas tiks nogādātas pašvaldības uzņēmumu “Rīgas ūdens” un “Rīgas meži” kompostēšanas laukumā un pēc tam atgriezīsies mūsu parkos kā vērtīgs mēslojums,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

📌 Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka lapas nevar nodot maisos – tās nodošanas punktos būs jāizber. Tāpat arī iztukšotie maisi katram iedzīvotājam pēc tam ir jāsavāc pašam. Iedzīvotājiem jāievēro, ka lapas nedrīkst iepriekš atvest un atstāt, kā arī lapām nedrīkst būt citu atkritumu piemaisījumu. Uz nodošanas punktiem nedrīkst vest nolietotu sadzīves tehniku, mēbeles vai būvgružus, vai lapas samaisīt ar sadzīves atkritumiem.

📌 Katrā no lapu savākšanas projekta norises dienām piedalīsies Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvaldes pārstāvji (TLP), sekojot līdzi situācijai, koordinējot lapu nodošanu, kontrolējot specializētā atkritumu savākšanas transporta virzību, kā arī iespēju robežās palīdzot iedzīvotājiem izbērt lapas no maisiem.

📌 Tāpat projekta norises laikā, kā arī pirms un pēc projektā noteiktajiem datumiem, lapu savākšanas punktos pastiprināti patrulēs Rīgas pašvaldības policija, lai novērstu vai ierobežotu nesankcionētu atkritumu – lapu izmešanu.

🔎 Papildus informācijai aicinām zvanīt TLP:
• Austrumu teritoriālās nodaļas kontaktpersonām (darba dienās, darba laikā) – 67026056; 67026654 vai 67013579;
• Pārdaugavas teritoriālās nodaļas kontaktpersonām (darba dienās, darba laikā) – 67037074, 67181874, 67026145 vai 67013578;
• Ziemeļu teritoriālās nodaļas kontaktpersonām (darba dienās, darba laikā) – 67013565; 67181896 vai 67105924.

Pērn iedzīvotāji šādi nodevuši 2500 tonnas lapu, savukārt 2021. gadā – 2083 tonnas.

No 4. oktobra līdz 6. oktobrim notiek Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam ikgadējais forums, kas pulcēs ap 500 dalībnieku, tai skaitā augstas amatpersonas no Baltijas jūras reģiona valstīm. Forums šogad veltīts zaļajai enerģijai, klimatam un jauniešu iesaistei.

Forums šogad notiek Rīgā, jo Latvija no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30.jūnijam ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Stratēģijā Baltijas jūras reģionam (ESSBJR). Forumu organizē Rīgas pašvaldība ciešā sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju, Vīzijas un stratēģiju apkārt Baltijas jūrai (VASAB) sekretariātu, Baltijas pilsētu savienību un Baltijas jūras stratēģijas punktu.

“Esmu lepns, ka šogad varam Rīgā uzņemt 14. Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam forumu, kura fokuss saskan arī ar Rīgas ilgtermiņa prioritātēm. Rīga 2022. gadā ir pievienojusies 100 klimatneitrālu un viedu pilsētu misijai, izvirzot ambiciozus vides un klimatneitralitātes mērķus. Tāpat Rīga aktīvi iesaistījusies ES Interreg projektā “”UrbCultural Planning”, kura gaitā radīts pilsētas modelis datorspēlē “Minecraft”, kas dod iespēju bērniem un jauniešiem ieskatīties un iesaistīties pilsētas plānošanā. Esmu pārliecināts, ka forumā gūtās atziņas, izveidotās saites un radušās idejas palīdzēs veidot jaunas auglīgas sadarbības starp Baltijas reģiona pilsētām, kas veicinās visa reģiona attīstību un izaugsmi.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

📌 Foruma nosaukums ir “Drošs un ilgtspējīgs Baltijas jūras reģions nākamajām paaudzēm” (“Safe and Sustainable Baltic Sea Region for Future generations”).

● Pirmajā dienā, 4.oktobrī, Mazajā ģildē norisinās deviņu politikas jomu koordinatoru darbnīcas, bet vakarā konferences atklāšanas vakariņas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Foruma otrajā dienā 5.oktobrī, notiks konference, kuru atklās ārlietu un klimata un enerģētikas ministri, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvji. Diskusijas paralēli notiks Lielajā un Mazajā ģildē.

● Ceturtdien, 5. oktobrī, Mazajā ģildē darbosies arī tīklošanās un ekspozīciju zona, kurā ar saviem stendiem piedalīsies dažādas Baltijas jūras reģiona valstu organizācijas. Savs atsevišķs stends būs arī Rīgas pilsētai. Foruma otrajā dienā šajā zonā notiks arī projektu un iniciatīvu tīrākam, ilgtspējīgākam, taisnīgākam un klimatnoturīgākam Baltijas jūras reģionam prezentācijas.

● Noslēdzoties pasākumiem, 6. oktobrī, Eiropas Komisijas un “Interreg” programmas pārstāvji iepazīsies ar “Interreg” finansētajiem projektiem Rīgā.

📌 Pilna pasākumu programma pieejama – ŠEIT.


ES stratēģija Baltijas jūras reģionam (EUSBSR) bija pirmā ES makroreģionālā stratēģija, ko 2009. gadā pieņēma Eiropas Komisija un apstiprināja Eiropadome. Stratēģija vieno astoņas ap Baltijas jūru esošas ES dalībvalstis, kurās dzīvo 80 miljoni cilvēku jeb gandrīz 16 % no kopējā ES iedzīvotāju skaita:8 ES dalībvalstis: Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija, Vācija (Berlīne, Brandenburga, Hamburga, Meklenburga-Priekšpomerānija, Šlēsviga-Holšteina) un Zviedrija.

Projekts tiek finansēts no INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas un Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Lai dažādotu ainavu, mazinātu konkurenci starp kokiem, saglabātu dabas daudzveidību u.c., SIA “Rīgas meži” šī gada rudenī plāno uzsākt meža kopšanu starp Jaunciema gatvi un Vadžu ielu, Rīgas mežniecības Vecāķu apgaitā, Rīgā, pie Ādažu novada robežas.

Īsumā par plānotajiem darbiem:

  • Darbu mērķi: meža ainavas izkopšana un dažādošana; dažāda vecuma koku kopšana; konkurences mazināšana priedēm, īpaši vecākajām; mežaudzes retināšana; invazīvo koku un krūmu izzāģēšana; pameža kopšana; bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.
  • Darbu platība un veidi: ap 75 ha, izlases cirte un kopšanas cirte.
  • Darbu plānotais laiks: 2023.gada rudens – 2024.gada pavasaris (ciršanas darbi nenotiks putnu ligzdošanas laikā).
  • Darbu plānotā secība: transporta vajadzībām jau veikta ceļu sakārtošana; pameža tīrīšana; koku ciršana un izvešana; zaru un ciršanas atlieku izvešana; ceļu sakārtošana. Darbi var notikt vienlaikus, pakāpeniski vai neatbilstošu laikapstākļu dēļ var tikt uz laiku apturēti.

📌 Pirms darbu uzsākšanas “Rīgas meži” iepazīstina ar meža kopšanas mērķiem, mežaudzes funkcionālo zonējumu un plānotajiem darbiem.

Meža kopšana notiks tikai teritorijās, kuras ir iekļautas uzņēmuma “Meža apsaimniekošanas plānā” – “Rīgas pašvaldības meži Rīgas pilsētas teritorijā 2018. – 2026.” (101., 102., 103.kvartāli).

● Darbu mērķis ir radīt meža apmeklētājiem tīkamu ainavu ar dažādiem tās elementiem. Tostarp, saglabāt gan neskartas vietas, kur patverties meža dzīvniekiem, gan īpaši izcelt reljefa formas, lai tās piesaistītu apmeklētāju skatienus un dažādotu meža vizuālo izskatu.

● Tāpat darbu mērķis ir mežaudzes retināšana, invazīvo koku un krūmu izzāģēšana, pameža kopšana, rūpes par bioloģisko daudzveidību, kā arī konkurences mazināšana priedēm, īpaši vecākajām, tādējādi paildzinot to dzīves ilgumu.

Priedēm, īpaši vecākām, ir nepieciešama gaisma ne tikai galotnes daļai, bet arī stumbriem. Meža kopšana un konkurences mazināšana priedēm ir svarīga arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un attīstībai, radot labvēlīgus apstākļus sūnu un ķērpju augšanai. Tie savukārt ir svarīga ekosistēma dažādiem kukaiņiem. Piemēram, priežu sveķotājkoksngrauzim (‘Nothorhina punctata’). Suga ir visnotaļ prasīga pret dzīves apstākļiem – apdzīvo tikai vecas priedes ar biezu mizu (parasti vecākas par 150 gadiem) un svarīgi, lai šie koki ir saules apspīdēti.

Šajā meža masīvā ir salīdzinoši daudz skudru pūžņi – ap desmit. Ap tiem ir atzīmēta teritorija, kas darbu laikā netiks skarta.

Kopjamajā meža masīvā, izvērtējot dabas vērtības un plānojot darbus, identificētas vairākas teritorijas:

  • Rekreācijas teritorijas jeb pamata zona. Šī ir lielākā teritorija kopjamajā teritorijā. Te darbu mērķis ir izretināt mežaudzi, tādejādi radot paliekošajai audzei labvēlīgākus augšanas apstākļus – mazināt konkurenci par barības vielām, palielināt audzes noturību pret tādiem apkārtējās vides apstākļiem, kā, piemēram, sniega un vēja postījumiem.

Šeit meža kopšanas darbus plānots veikt divos veidos – kopšanas cirte un izlases cirte. Veicot kopšanas un izlases cirtes rekreācijas teritorijas pameža stāvā (līdz 6 m augstumam) tiks izcirsti priežu mežam neraksturīgie un invazīvie pameža krūmi un koki, piemēram, vārpainā korinte (‘Amelanchier spicata’), parastā kļava (‘Acer platanoides’). Tiks saglabātas lazdas, mežābeles un kadiķi.

Šāda pameža kopšana notiks arī turpmāk, ik pa 2-3 gadiem, atkarībā no aizzelšanas ātruma un nepieciešamības.

Savukārt rekreācijas teritorijas valdaudzē un mežaudzes zemākajā stāvā tiks izcirsta lielākā daļa traucējošu lapu koku, izņemot ozolus, liepas, kā arī atsevišķas ainaviskas kļavas un bērzus. Pamatā tiks retināta arī priežu audze, primāri izcērtot atpalikušos, slimību bojātos un invadētos kokus.

Rekreācijas teritorijā (101.kvartālā) ir arī dobumains koks un īpatnējs koks.

  • Reljefs. Te mežizstrāde netiks veikta. Šajās teritorijās ir izteiktas reljefa formas, kuras tiks akcentētas dabā un kur tik veidota ainava, izzāģējot tām apkārt esošo pamežu un atbrīvojot lielās priedes. Izceltajā reljefa teritorijā ir daudz atsevišķi kalniņi, pauguri, ieplakas.
  • Atvērumi. Kopjot mežaudzi, faktiski visā tās teritorijā tiks veidoti līdz 0,2 ha lieli atsevišķi atvērumi. Tajos tiks izcirsti visi neatbilstošie koki un krūmi. 15 atvērumiem izvēlētas vietas, kur tie jau ir dabiski sākuši veidoties.
    • Meža atvērumu mērķis ir radīt apstākļus, lai dabiski atjaunotos priede, lai pakāpeniski veidotos dažāda vecuma mežaudze, lai radītu nepieciešamos apstākļus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ilgtermiņā.
    • Savukārt nākamā gada pavasarī, lai veicinātu priežu sēklu dabisku nonākšanu un iesēšanos minerālaugsnē, atvērtumos plānota augsnes virskārtas viegla skarificēšana jeb uzirdināšana. Turpmāk, lai mazinātu konkurenci jaunajiem kociņiem, atvērumos plānota pameža tīrīšana – lakstaugu un krūmu pļaušana.
  • Ekoloģisko koku grupa. Veidojot ainavu dizaina plānu un izvērtējot pieejamās dabas vērtības, atstātas atsevišķas ekoloģisko koku grupas. Tās ir gan lapu koku, gan skuju koku grupas.
  • Pilsētas zaļās zonas meži. Te mežsaimnieciskā darbība šajā kopšanas ciklā nenotiks. Savukārt daļā pilsētas zaļās zonas meža – 103.kvartāla 4.nogabalā, ir priežu jaunaudze, kuru plānots izkopt laika gaitā.

Darbu laikā lūgums ievērot drošības prasības un pārvietošanās ierobežojumus!


Rīgas Meži logo

Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 446 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

  • Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.
  • Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gadā “Rīgas mežiem” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021.gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023.gadā “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā – ierindojās Zelta kategorijā, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions” par straujāko izaugsmi Ilgtspējas indeksā.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023.gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle”, kā mērķis ir rūpēties par “Rīgas mežu” darbiniekiem, viņu veselību un drošību.

Piektdien, 22. septembrī, no plkst.12.00 līdz 15.00 dabas parka “Piejūra” teritorijā Daugavgrīvā notiks informatīvs pasākums “Zaļā pēcpusdiena”, kura laikā ik viens aicināts iepazīties ar dabas liegumā veiktajām biotopu, zālāju apsaimniekošanas darbībām un to nozīmi.

Pasākumu rīko Rīgas domes Mājokļu un Vides departamenta Vides pārvalde sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi Eiropas ilgtspējīgās attīstības nedēļas laikā.

“Zaļajā pēcpusdienā” paredzētas arī izziņas lekcijas/ ekskursijas dabas ekspertu Dainas Bojāres un Arņa Zacmaņa pavadībā, kur apmeklētājus iepazīstinās ar dabas parka “Piejūra” dabas lieguma zonas “Daugavgrīva” nozīmi putnu un augu sugu daudzveidības saglabāšanā.

PASĀKUMA PROGRAMMA

12:00 – Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta un Dabas aizsardzības pārvaldes stāstījums par dabas parku “Piejūra”, dabas parka dabas lieguma zonā “Daugavgrīva” veiktajiem biotopu, zālāju apsaimniekošanas pasākumiem
13:00 – Lekcija/ekskursija ar dabas eksperti Dainu Bojāri par sastopamajām botāniskajām vērtībām
14:00 – Lekcija/ekskursija ar dabas ekspertu Arni Zacmani par sastopamo putnu sugu daudzveidību, kopīga putnu vērošana.

Darbosies Dabas aizsardzības pārvaldes telts. Pasākums piemērots arī bērniem.

📌Tikšanās vieta: stāvlaukums pie Birutas Baumanes bruģētās takas sākuma. Nokļūšanas iespējas ar sabiedrisko transportu: kursē 3. autobuss maršrutā Pļavnieki- Daugavgrīva. Skatīt kartēŠEIT

📌Vēlama iepriekšējā pieteikšanās – ŠEIT

Lai gan Baltijas jūras reģiona valstis jau ilgstoši strādā pie barības vielu un bīstamu vielu emisijas mazināšanas, pa pilsētu lietus ūdens sistēmām vidē joprojām nokļūst naftas produkti, metāli (svins un varš), organiskais piesārņojums un citas videi kaitīgas vielas. Projekts MUSTBE plāno uzlabot lietusūdens attīrīšanu, apvienojot dabā balstītus risinājumus (NBS) ar digitālajām tehnoloģijām, tādējādi maksimāli palielinot attīrīšanas procesa efektivitāti un palielināt pašvaldību spēju uzraudzīt to kvalitāti.

PROJEKTA MĒRĶIS

Izstrādāt jaunus tehnoloģiskus un digitālus daudzdimensiju risinājumus lietusūdens pārvaldībai un apsaimniekošanai, demonstrējot lietusūdens attīrīšanas, monitoringa un atkārtotas izmantošanas iespējas pilsētā. Projekta rezultātā samazināsies bīstamo vielu un toksīnu ieplūdes apjoms, kas nonāk Baltijas jūrā projektā iesaistīto pilsētu pilotteritorijās, nodrošinot a) plūdu riska samazināšanos mainīgajā klimatā, b) ūdens kvalitātes uzlabošanos lietusūdens izplūdes vietās, c) uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu un pilsētas ūdens cikla pārvaldību un d) noturīgāko pilsētvidi iedzīvotājiem.

Paredzams, ka jaunie izstrādātie viedie dabā balstītie risinājumi nodrošinās piesārņojuma attīrīšanas efektivitāti vismaz 60% apmērā suspendētajām vielām, 30% kopējam slāpeklim, 60% patogēniem (e-Coli), 50% ogļūdeņražiem (naftas produktiem), 40% smagajiem metāliem.

PROJEKTA PLĀNOTĀS AKTIVITĀTES

● Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas datu bāzes izstrāde pilsētu pilotteritorijām, lai apvienotu pieejamos datus vairāku faktoru analīzei;
● Pilotteritoriju izpēte (t.sk. ģeodēziskie darbi, lietusūdens analīzes);
● Tehnisko risinājumu daudzdimensiju analīze lietusūdens attīrīšanai un izstrāde;
● Uzturēšanas vadlīniju sagatavošana izstrādātajiem risinājumiem;
● Risinājumu izbūve/uzstādīšana partnerpilsētu izvēlētās pilotteritorijās;
● Pilotteritoriju monitorings, t.sk. monitoringa programmas izstrāde;
● Komunikācijas un pieredzes apmaiņas aktivitātes.

PROJEKTA PARTNERI

  • Vīmsi pašvaldība (Igaunija) Vadošais partneris
  • Satakuntas Lietišķo zinātņu universitāte (Somija)
  • Tallinas Tehnoloģiju universitāte (Igaunija)
  • Tallinas pilsēta (Igaunija)
  • Pori pilsēta (Somija)
  • Sēderhamnas pašvaldība (Zviedrija)
  • Rīgas valstspilsētas pašvaldība (Latvija)
  • Rīgas Tehniskā universitāte (Latvija)

PROJEKTA FINANSĒJUMS

Projekta visu partneru kopējais budžets 3 980 476 EUR. Rīgas pilsētai paredzētais budžets 638 584 EUR apmērā, no kuriem Eiropas Savienības fonda finansējums veido 80 %, jeb 510 867,20 EUR.

MUSTBE projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds Interreg Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam ietvaros.

PROJEKTA ĪSTENOŠANAS TERMIŅŠ: 01.05.2023. – 30.04.2026.

Kontaktinformācija: Projektu vadītāja Marija Balabka, E-pasts: marija.balabka@riga.lv

Logo_MUSTBE_Interreg

Latvijas Dabas fonds (LDF) sadarbībā ar Rīgas domi un apkaimju biedrībām jau trešo gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai. Šogad teritorijās pirmo reizi parādījās ziedošas dzirkstelītes, pļavas dzelzenes, parastās pīpenes un citi savvaļas augi. Pilsētas pļavu tīklā iekļautas jau 36 teritorijas dažādās vietās galvaspilsētā, kuras redzamas – šeit .

“Šajā pavasarī Juglas promenādes un Akmens tilta nogāzes pļavās varēja ieraudzīt ziedošas gaiļbiksītes un vairākās teritorijās bija labi sadīguši zvaguļi. Diemžēl ekstrēmais sausums, kuru piedzīvojām maijā un jūnijā, iznīcināja lielu daļu pļavu augu, kuri bija sākuši attīstīties. Tomēr svarīgi atzīmēt, ka savvaļas augu attīstība notiek pakāpeniski – ne visas sēklas steidz dīgt pie pirmās izdevības, tās var augsnē saglabāties pat vairākus gadus pēc sēšanas. Līdz ar to vasaras otrajā pusē pēc pamatīgām lietavām pamodās liela daļa savvaļas augu. Tā šovasar vairākās pilsētas pļavās pirmo reizi parādījās ziedoši pērkonamoliņi, dzirkstelītes, pļavas dzelzenes, parastās pīpenes, savvaļas burkāni. Tāpat pirmo reizi Dreiliņkalna pakājē un Uzvaras parkā uzziedēja birztalu nārbuļi, bet Iļģuciema un Dzirciema apkārtnē esošajās pilsētas pļavās – dzeltenās ilzītes. Dreiliņkalna pilsētas pļavā uzziedējusi arī ļoti reta un īpaši aizsargājama savvaļas suga, kas raksturīga piejūras zālājiem – zemeņu āboliņš.”

stāsta LDF pilsētas pļavu projekta eksperte Rūta Sniedze-Kretalova

Kopumā pilsētas pļavās sētie pļavu augi attīstās ļoti lēni, tāpēc ne visus var redzēt jau ziedošus. Piemēram, vairākās vietās ir ieaugusies lielziedu vīgrieze un ārstniecības ancītis, tomēr pat otrajā attīstības sezonā šie augi vēl nezied. Manāmas pārmaiņas pilsētas pļavu veģetācijā jāgaida vairākas sezonas.

Šajā sezonā veikti arī nevēlamo sugu, piemēram, Kanādas zeltslotiņas, blīvās skābenes un austrumu dižpērkones ierobežošanas pasākumi, izrokot tās un veicot agro pļauju. Savukārt jūlijā Tekstilnieku ielas pļavā pirmo reizi izmantota sugām bagātas zāles pārneses metode. Materiāls tika pārvietots no dabiskās pļavas Vakarbuļļos.

  • Vēl viena pilsētas pļava ierīkota Ķengaraga promenādē, LDF Pļavas festivāla laikā kopīgi izmētājot pļavas augu sēklu bumbas. Tāpat LDF turpina uzstādīt informācijas stendus par pilsētas pļavās sastopamajiem augiem.
Info stends Šarlotes ielā
  • Rudenī plānotas publiskas jauno pilsētas pļavu sēšanas talkas. Jaunas pilsētas pļavu teritorijas tiks veidotas zālājā pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Slāvu apļa, Buru ielas skvērā, Maskavas forštatē pie Siena tirgus, Zunda kanāla skvērā, pļavā pie Strazdupītes un Dreiliņkalna apkārtnē.

Pilsētas pļavas tiek veidotas LDF projektā “urbanLIFEcircles” ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas. Projektu īsteno LDF kopā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas.

Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts norisināsies līdz 2027. gadam.

Atsaucoties iedzīvotāju iniciatīvai un realizējot līdzdalības budžeta projektu, šovasar Vecāķu pludmalē vairāku simtu metru garumā izbūvēta jauna koka pastaigu laipa, kas gar jūras malu savieno Vecāķu glābšanas stacijas pieeju Selgas ielā un Pludmales ielas pieeju.

Projektu 2021. gadā līdzdalības budžeta konkursā iesniedza “Vecāķu biedrība” un to īstenoja Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

Izmantojot šādu pastaigu laipu iedzīvotāji varēs izbaudīt jūras skatu, pastaigājoties gar krastu, piekļūt vasaras laikā pludmalē ierīkotajām kafejnīcām, ērti tikt no Pludmales ielas līdz glābšanas stacijai un otrādi, kā arī tikt līdz cietajām smiltīm un peldvietai. Laipa izvietota starp ģērbtuvēm un volejbola laukumiem, netraucējot aktīvās atpūtas zonai.

Izbūvētās laipas kopējais garums ir 255 metri. Pie tās izveidotas divas atpūtas terases ar soliņiem. Projekts uzlabo vides pieejamību, organizē intensīvo cilvēku plūsmas pārvietošanos peldvietā, nodrošina ērtu pārvietošanos peldvietas smilšainajā daļā cilvēkiem ar kustību traucējumiem, ģimenēm ar bērnu ratiņiem.

Izbūvētā pastaigu laipa ir sezonāla būve, līdz ar to rudens periodā laipu demontēs un uzstādīs atpakaļ pavasarī pirms peldsezonas atklāšanas.

Projekta gaitā tika pilnā apjomā realizēta “Vecāķu biedrības” iesniegtā ideja. Projekta izmaksas bija gandrīz 50 000 eiro.

🔎 No 1. oktobra iedzīvotāji līdzdalības budžeta konkursā varēs balsot par šogad iesniegtajām idejām, ar kurām var iepazīties pašvaldības tīmekļvietnē balso.riga.lv.

Dabas parka Piejūra” teritorijā Vakarbuļļos ir izveidota labiekārtota Veselības taka, kurā dažāda vecuma cilvēki ar atšķirīgu fizisko sagatavotību var izkustēties, atrodoties dabā, vienlaikus mazinot apmeklētāju antropogēno slodzi uz Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem.

📌 Veselības takā pieejami:
● vingrošanas elementi un bērnu rotaļu elementi;
● soliņi;
● izveidotas velosipēdu novietnes;
● uzstādīti informatīvi stendi, kas ir kā pieturas punkti, kuros ir norādīti viegli saprotami, uz vietas izpildāmi un visām vecuma grupām pielāgoti vingrinājumi, t.sk. informatīvais stends, kurā iekļauta informācija par dabas parku “Piejūra”.

Informācija par vingrojumiem ir pieejama arī braila rakstā. Lai jauno taku varētu izmantot pastaigām diennakts tumšajā laikā, tā marķēta ar gaismu atstarojošām norādēm.

“Veselības taka ir lieliska iespēja Rīgas iedzīvotājiem un viesiem būt fiziski aktīviem un baudīt dabas tuvumu. Jaunā taka ir paredzēta ikvienam, neatkarīgi no dzimuma un vecuma – bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem un senioriem. Tā piemērota arī māmiņām ar ratiņiem un personām ar kustību traucējumiem, jo pieejama infrastruktūra ērtai taku lietošanai ratiņos un ratiņkrēslos,”

stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks.

Veselības taka ir izveidota, pateicoties Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta projektam “Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras attīstība un biotopu statusa uzlabošana dabas parka “Piejūra” (Natura 2000 vieta)” (Projekta Nr.5.4.3.2/22/A/008). Tā mērķis ir attīstīt antropogēno slodzi mazinošu infrastruktūru dabas parkā “Piejūra” iedzīvotāju, pilsētas viesu un teritorijas apsaimniekotāju vajadzībām, kā arī veikt kompleksus apsaimniekošanas pasākumus. Projektā arī izbūvēti jauni ceļa segumi operatīvā transporta vajadzībām, kā arī plānota piejūras kāpas kvalitātes uzlabošana Mangaļsalā un zālāju biotopa apsaimniekošana un atjaunošana.

PAR DABAS PARKU

Dabas parks “Piejūra” ir izveidots 1962. gadā un tā platība ir 4315 ha. Dabas parks “Piejūra” ir Natura 2000 teritorija, putniem starptautiski nozīmīga vieta, kas ietver trīs lielāko Latvijas upju — Lielupes, Daugavas un Gaujas — ietekas Rīgas jūras līcī. Dabas parks izveidots, lai saudzētu vecos piejūras mežus un kāpas, kā arī retas augu un dzīvnieku sugas. Projekts “ Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras attīstība un biotopu statusa uzlabošana dabas parka “„Piejūra” (Natura 2000 vieta)” Nr. Nr.5.4.3.2/22/A/008 ir īstenots ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

Natura 2000 tīkls Eiropā izveidots ar mērķi aizsargāt un pārvaldīt apdraudētās sugas un biotopus to dabīgajā areālā Eiropā, neatkarīgi no valsts robežām. Vienotajā Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklā iekļaujas katra dalībvalsts ar savu aizsargājamo teritoriju sistēmu. Latvija Natura 2000 tīklā ir kopš 2004.gada – tās ir 333 Natura 2000 teritorijas (326 sauszemes un septiņas jūras teritorijas) un kopumā aptver 12% Latvijas teritorijas.

Informatīvais stends