Noslēdzies Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta rīkotais metu konkurss “Neatkarības laukuma attīstība”, kura mērķis bija iegūt labāko ainavisko risinājumu laukuma atjaunošanai un māksliniecisku piedāvājumu neatkarību simbolizējošam vides objektam. Metu konkursā mērķi nav izdevies sasniegt, un žūrijas komisija lēmusi pirmās trīs vietas metu konkursā nepiešķirt. Trīs metu autori saņems veicināšanas godalgas.
Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta rīkotajā metu konkursā, kas tika izsludināts šā gada martā, kopumā tika saņemti deviņi meti. Lielākā daļa konkursa dalībnieku piedāvāja veidot skulpturālus ansambļus laukuma centrā, sakārtojot un atjaunojot esošos apstādījumus un labiekārtojumu. Starp piedāvājumiem bija vairāki ugunskurus simbolizējoši skulpturāli ansambļi, Latvijas novadu un upju attēlojums, par neatkarības atjaunošanu stāstošas laika līnijas, arī Baltijas ceļu attēlojoši motīvi.
Izskatot pieteikumus, žūrijas komisija vērtēja Neatkarības laukuma un vides objekta rakstura vienotību, arhitektoniski telpisko, ainavisko un pilsētbūvniecisko kvalitāti, māksliniecisko vērtību, atbilstību vides mērogam un citus aspektus.
Diskusiju rezultātā žūrijas komisija vienbalsīgi lēma pirmās trīs vietas metu konkursā nepiešķirt, jo neviens no saņemtajiem piedāvājumiem netika atzīts par īstenojamu bez būtiskām izmaiņām piedāvātajās koncepcijās. Vienlaikus tika piešķirtas trīs veicināšanas balvas darbiem, kuros žūrija saskatīja konceptuāli skaidrākās, oriģinālākās un mākslinieciski vērtīgākās idejas gan vides objektam, gan laukuma teritorijai.
Žūrijas komisijas priekšsēdētājas vietnieks, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks atzīmē: “Paldies visiem, kas piedalījās Neatkarības laukuma attīstības metu konkursā un ieguldīja savu laiku, radošumu un profesionālās prasmes šī nozīmīgā pilsētvides projekta attīstībā, darbs nebūt nebija vienkāršs. Apkopojot žūrijas komisijas locekļu individuālos vērtējumus, jāatzīst, ka kopvērtējuma galvenais secinājums ir tāds, ka rezultāts nevis atspoguļo ideju trūkumu vai pretendentu profesionalitāti, jo darbi tiešām ir izstrādāti profesionāli, bet gan vietas sarežģītība gan praktiskā, gan simboliskā nozīmē ir būtiska. Savukārt, lai spētu to noformulēt kā vajadzību metu darba uzdevumā, nepieciešama plašāka ieinteresēto pušu iesaiste – nodefinēt skaidru un saprotamu līdzsvaru starp māksliniecisko ieceri, tās plašo tvērumu un pilsētvidei piemērotu, ilgtspējīgu risinājumu. Līdz ar to, tas ir mājasdarbs pie kura attiecīgi arī strādāsim, lai Neatkarības laukuma attīstība tiktu īstenota kā sabiedrībai nozīmīgs Valsts neatkarības simbols šodienas sabiedrībā.”
Žūrijas komisijas locekle, biedrības “4. maija Deklarācijas klubs” prezidente Velta Čebotarenoka: “Pateicamies visiem konkursa dalībniekiem par ieguldīto darbu, radošo enerģiju un drosmi piedāvāt savu redzējumu par Neatkarības laukumu un tā vides objektu. Katrs iesniegtais mets bija kā unikāls skatpunkts uz to, kas mums visiem ir kopīgs – neatkarību. Neatkarība nav tikai vēsturisks fakts vai politisks statuss – tā ir dzīva būtne mūsu tautas apziņā. Tā ir kā elpa, kas atdzīvina cerību, kā sakne, kas stiprina mūsu identitāti. Tā ir vērtība, kas prasa cieņu, izpratni un spēju to attīstīt laikmetā, vēlmi to sargāt, kurā mainās formas, bet paliek būtība. Mēs meklējām risinājumu, kas spētu iedvesmot, vienot un atspoguļot neatkarības nozīmi mūsdienu sabiedrībā. Šī ideja ir pārāk svarīga, lai tai pieietu kompromisu ceļā, tāpēc žūrija nolēma nevirzīt nevienu darbu kā uzvarētāju, saglabājot iespēju turpināt meklējumus pēc patiesi atbilstoša risinājuma.”
Veicināšanas balvu saņēma mets ar devīzi “RE100” (autori — SIA “Studio SIJA”, SIA “Arhitektes Lienes Griezītes studija”, SIA “Via Verde”, SIA “Nemoralis”), kurā piedāvāts Neatkarības laukumā izveidot plašu atvērtu telpu, kas piepildīta ar dažādu vides objektu kompozīciju. Otra veicināšanas balva piešķirta metam ar devīzi “LUX Libertatis” (autori — SIA “Pillar Contractor”), kurā kā simbols kopīgai valsts veidošanai izvēlēta skudra, bet trešā veicināšanas balva — metam ar devīzi “KLĀJAM BALTU GALDAUTU” (autori — SIA “ARHITEKTU BIROJS JAUNROMĀNS UN ĀBELE”), kurā par neatkarību vēstīts, telpiski interpretējot mūsdienās ieviesto 4. maija svinēšanas tradīciju.
Žūrijas komisijā strādāja biedrības „4. maija Deklarācijas klubs” prezidente Velta Čebotarenoka, ainavu arhitekte Natālija Ņitavska, arhitekts Andris Kronbergs, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne, scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Dagnis Samausks un Lelde Jukāma. Žūrijas komisiju vadīja Rīgas pašvaldības Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola.
Pēc devīžu atšifrējumu atvēršanas sanāksmes Pilsētas attīstības departaments pārbaudīs metu konkursa dalībnieku atbilstību konkursa nolikumā noteiktajām profesionālās klasifikācijas prasībām.
Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas un metu konkursa mērķis bija izveidot šim nozīmīgajam vēsturiskajam notikumam īpašu vietu galvaspilsētā. Metu konkursa idejas autors ir biedrība “4.maija Deklarācijas klubs”, pēc kuras ierosinājuma 2018.gadā Jēkaba laukums pārdēvēts par Neatkarības laukumu.
