Esplanādē būs skatāmas Prado muzeja gleznu lielfotmāta reprodukcijas

Lai padarītu mākslas klasiskās vērtības pieejamākas sabiedrībai, no 12. jūlija līdz 14. augustam Rīgā, Esplanādes parkā būs apskatāmas gleznu lielformāta reprodukcijas no Prado muzeja Madridē.

Projektu realizē Spānijas vēstniecība Latvijā sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un Prado muzeju, kā arī ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja iesaisti. Ar izstādes atklāšanu vienlaikus tiks atzīmēta Spānijas prezidentūra ES padomē, kas norisināsies 2023. gada otrajā pusgadā.

Prado pilsētvides projekts savas gaitas uzsāka 2015. gadā, kad gleznu reprodukcijas tika eksponētas vairāku Latīņamerikas valstu galvaspilsētu ielās, pateicoties tajās esošo Spānijas kultūras centru iniciatīvām, tādā veidā iznesot gleznas no Prado muzeja un padarot tās pieejamas publiskajā telpā. 2019. gadā, svinot muzeja otro simtgadi, šis projekts uzņēma jaunus apgriezienus, apceļojot dažādas pilsētas pašā Spānijas teritorijā. Uz Rīgu gleznu reprodukcijas atvestas no Igaunijas, kur tās pagājušajā gadā tika eksponētas Kadriorgas parkā.

Šo brīvdabas izstādi veido gleznu lielformāta reprodukcijas to oriģinālajā izmērā (mērogā 1:1), rūpīgi atlasot nozīmīgākos meistardarbus no Prado muzeja kolekcijas. Skatītājs var doties nelielā ceļojumā, gūstot hronoloģisku ieskatu par dažādajām glezniecības skolām, kuras veido Prado muzeja māksliniecisko panorāmu, sākot no 12. gadsimta līdz pat 20. gadsimta pašam sākumam, iepazīstot Spānijas un Eiropas vēsturi, kā arī vispārēju rietumu mākslas vēsturi caur spāņu, itāļu, flāmu, franču, vācu un holandiešu glezniecības lielmeistaru darbiem.

Rīgā būs skatāmi 50 darbi, kurus gleznojuši tādi lielmeistari kā Velaskess, Goija, El Greko, Ticiāns, Rubenss, Boss, Rembrants u.c., lielāko uzsvaru liekot uz Spānijas glezniecību, kas lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju vēl nav tik labi pazīstama.

Iegriežot stilizēto 3D tautastērpa svārku instalāciju, Esplanādes parkā atklāj Svētku goda virsdiriģentu un virsvadītāju portretu izstādi

Esplanādes parkā, 3. jūlijā, notika XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku (turpmāk – Svētki) goda virsdiriģentu un virsvadītāju portretu izstādes atklāšana. Izstādē tika izvietoti vairāk nekā 60 personību portreti, kuri savu dzīvi ir veltījuši Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma cildināšanai, veidošanai un attīstībai. Izstādes atklāšanas pasākumā piedalījās arī Kultūras ministrs Nauris Puntulis un XVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore Daina Markova. Turklāt izstādes atklāšanā varēja sastapt arī Svētku virsvadītājus un virsdiriģentus. Izstādi veidoja tirdzniecības centrs “Spice” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru.

“Kopš pirmajiem Dziesmu un Deju svētkiem tieši izcilu personību spēks un starojums ir bijis noteicošais, lai Svētki 150 gadu laikā būtu tādi, kādi tie ir šodien. Svētkos mēs šīs personības – mūsu virsvadītājus un virsdiriģentus – cildinām un atceramies, bet ne vienmēr mēs novērtējam un zinām viņu darbu, kas tiek ieguldīts Dziesmu un Deju svētku tapšanā. Pateicoties tirdzniecības centram ’’Spice’’ tapusi Svētku goda virsdiriģentu un virsvadītāju portretu izstāde, atgādinot sev un visai sabiedrībai par šo personību devumu. Novērtēsim to un cieņa mūsu virsdiriģentiem un virsvadītājiem,”

atklāšanā pauž Nauris Puntulis, Kultūras ministrs.

Tirdzniecības centrs “Spice” iestājas par patriotiskām vērtībām, tādēļ, pateicoties Latvijas kultūrai nozīmīgām personībām, tika izveidota Dziesmu un Deju Svētku goda virsdiriģentu un virsvadītāju portretu izstāde. Svētku izstādi veido 65 virsdiriģentu, virsvadītāju un goda vadītāju portreti, kas cauri gadiem godinājuši Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi un vērtības. Visas Svētku nedēļas garumā izstādē būs iespējams iepazīties ar šīm izcilajām personībām, ne tikai foto veidā, bet to papildina arī katras personības neliels apraksts, iezīmējot viņu sniegto artavu svētku tapšanā. Savukārt, virsdiriģentus un goda virsdiriģentus, kā arī virsvadītājus un goda virsvadītājus fotoattēlos iemūžināja fotogrāfs Gatis Gierts.

“Šī izstāde ir tapusi pateicoties lieliskai sadarbībai. Visi diriģenti, kas ir redzami radītajā portretu izstādē, šobrīd ir klātesoši kopā ar saviem dalībniekiem pasākumu norises vietās gan Daugavas stadionā, gan Mežaparkā, gan arī Arēna Rīga. Prieks, ka ir tverti arī netradicionāli rakursi un neierasti mirkļi, kas ļauj dzīvākā, patiesākā un vienkāršākā kontekstā paskatīties uz viņu dažkārt nenopietno un cilvēcisko pusi.”

Daina Markova, XVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore

Svētku portretu izstādi un Esplanādes parka teritoriju papildina vēl viens iespaidīgs objekts – stilizēta 3D tautastērpa svārku instalācija, kas apvieno četru kultūrvēsturisko novadu tautastērpu svārku rakstus. Tie, reaģējot uz garāmgājēju kustībām, katra apmeklētāja priekam savērpsies virpulī. Atklāšanas pasākuma laikā stilizētie 3D tautastērpa svārki piedzīvoja savu pirmo svinīgo griezienu – jauniešu deju kolektīvs ’’Mārupe’’ ar brašiem deju soļiem iegrieza virpulī Latvijas novadu vienojošo tautastērpu svārku rakstu. Iespaidīgā instalācija vēl vairāk izceļ latviešu kultūrvēsturisko krāšņumu, aicinot ikvienu Svētku nedēļas laikā ļauties deju soļiem un iegriezt pašiem Vislatvijas tautastērpu svārkus.

Tirdzniecības centra “Spice” radītā Svētku goda virsdiriģentu un virsvadītāju portretu izstāde un tautastērpa svārku instalācija pievienojas citām kultūras un izklaides aktivitātēm, kas norisinās Svētku nedēļas laikā, sniedzot iespēju apmeklētājiem piedzīvot un apbrīnot bagātīgo latviešu kultūru, tās izpausmes un mantojumu.

Atjaunots vēsturiskais ūdensavota namiņš Raiņa bulvārī

Pirmdien, 3. jūlijā, rīdzinieku un pilsētas viesu lietošanai atklāts atjaunotais vēsturiskais ūdensavota namiņš Raiņa bulvārī, kurš pilda arī brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietas funkcijas. Šis ir jau astoņpadsmitais galvaspilsētas brīvkrāns.

Ūdensavota namiņš Raiņa bulvārī ir celts 1901. gadā, kad tas kalpoja kā dzeramā ūdens ņemšanas vieta. 20. gadsimta otrajā pusē tas tika sabojāts, bet 2001. gada augustā atjaunots kā SIA “Rīgas ūdens” dāvana Rīgai tās 800 gadu jubilejā. Diemžēl tas atkal tika sabojāts, tādējādi uz ilgu laiku pārtraucot brīvkrāna darbību. Šobrīd vēsturiskais namiņš ir piedzīvojis otrreizējo atjaunošanu.

““Dziesmu un deju svētku jubilejas gadā atveram vēl vienu ūdens brīvpieejas vietu Rīgā, vēsturiskajā centrā, lai rīdziniekiem, svētku dalībniekiem un visiem galvaspilsētas viesiem būtu iespēja veldzēties ar garšīgo Rīgas ūdeni no tāda vēsturiskā ūdensavota namiņa, kāds tas bijis izskatā pirms vairāk nekā 100 gadiem. Tomēr ir liela atšķirība, jo namiņš tagad ir pieslēgts Rīgas ūdensvadam. Lai tiktu pie šodienas rezultāta, ceļš nav bijis vienkāršs – namiņa piederības jautājumu un atjaunošana aizņēma laiku un resursus, bet rezultāts ir lielisks un uz palikšanu,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

“Prieks, ka mums izdevies atjaunot senu un vēsturisku pagājušā gadsimta sākuma Rīgas pilsētvides sastāvdaļu, kas turklāt izmantojama arī praktiski – pilsētnieki un Rīgas viesi noteikti novērtēs šī brīvkrāna tīro un kvalitatīvo ūdeni, kas tek no pilsētas ūdensvada un tagad būs brīvi pieejams pašā galvaspilsētas centrā!”

SIA “Rīgas ūdens” valdes loceklis Normunds Zvaunis

Lai uzlabotu pilsētnieku apgādi ar tīru dzeramo ūdeni, 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Rīgas centrā tika iekārtoti vairāki desmiti arhitektoniski un mākslinieciski izveidotu artēzisko aku. Ievērojamākās no tām bija ar Rolanda statuju rotātā aka Rātslaukumā un aka ar tā saucamo Zelta bruņinieku Basteja laukumā. Saglabājies arī SIA “Rīgas ūdens” tagad atjaunotais ūdensavota namiņš Raiņa bulvārī iepretim ēkai Nr. 3 un ažūra kaluma ūdensņemšanas vieta Raiņa bulvārī iepretī ēkai Nr.29.

Pilsētas brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietas skatiet SIA “Rīgas ūdens” mājas lapā: https://www.rigasudens.lv/lv/udens-brivkranu-karte

Esplanādes parkā izstādīs unikālu objektu – lielformāta, kustīgus 3D tautastērpu svārkus

Dziesmu un Deju svētku nedēļas ietvaros, Esplanādes parkā no 3. līdz 9. jūlijam būs skatāma XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku goda virsvadītāju un virsdiriģentu, kā arī virsvadītāju un virsdiriģentu portretu izstāde. To papildinās unikāls un iespaidīgs objekts “Neapstājies griezies” – kustīgi 3D tautastērpa svārki, kas atdzīvosies un griezīsies virpulī, reaģējot uz izstādes apmeklētāju kustībām.

“Tautastērps ir viena no košākajām pērlēm mūsu kultūrvēsturiskajā mantojumā. Katrs tērps nes sava novada stāstu, lepnumu un vērtības, kas atspoguļots spilgtajās krāsās un rakstu rindās. Tirdzniecības centrs “Spice” iestājas par nacionālo vērtību saglabāšanu un cildināšanu, tādēļ ar šo instalāciju vēlamies pietuvināt ikvienu Svētku nedēļas apmeklētāju tautastērpa svārku radītajam enerģijas virpulim,”

stāsta Iveta Priedīte, Tirdzniecības centru “Spice” un “Spice Home” vadītāja.

Iespaidīgos lielformāta svārkus veido četru Latvijas kultūrvēsturisko novadu tautas tērpu fragmenti. Kurzemi atspoguļo Bārtas tautas tērpa svārki, Zemgali Platones tērpa svārki, Vidzemi Kusas tērps un Latgali Kārsavas tautastērpa svārku raksti. Tautas tērpi izvēlēti sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Kultūras centru (LNKC), ar kuru palīdzību veikta arī oriģinālo tērpu 3D skenēšana. Tā veikta, lai, apdrukājot tekstilu, iespējami precīzāk spētu atdarināt tērpos izmantotos toņus un rakstus.

Šis objekts būs ne tikai patīkams acīm, bet arī aizraujošs ikvienam garāmgājējam, jo svārku virpuli aktivizēs kustību sensors. Proti, tuvojoties objektam, sensors uztvers kustību un tad iespaidīgā konstrukcija uzsāks griezties, gluži tā pat kā dejotāji ar deju soļiem iekustina tautas tērpu deju laukumā. Tieši svārku pacelšanās virpulī iedvesmojusi šī objekta mākslinieci Daci Izabellu Grundšteinu.

“Domājot par Dziesmu un Deju svētkiem, viena no spilgtākajām asociācijām ir tautastērpa svārku griešanās. Tā ir maģiska kustība, ko gribas sajust. Parasti šī griešanās pieredze ir gaužām īsa, tāpēc objekta ideja ir šo mirkli padarīt ilgāku un lielāku, pastiprināt un pievilkt tuvāk. Parasti cilvēks ir vai nu svārku griezējs vai vērotājs, toties tagad skatītājs ir divi vienā – pats var gan griezt, gan vērot,”

stāsta Dace Izabella Grundšteina, Magic B40 māksliniece.

Aicinām visus Rīgas viesus un iedzīvotājus no 3. līdz 9. jūlijam doties uz Esplanādes parku, kur būs iespēja apskatīt goda virsvadītāju un virsdiriģentu, kā arī virsvadītāju un virsdiriģentu portretu izstādi un kustīgo 3D svārku instalāciju. Turpretim pēc Svētku nedēļas izstāde ceļos uz tirdzniecības centra “Spice” Promenādi, kur to varēs aplūkot visas vasaras garumā, bet iespaidīgā svārku instalācija apceļos Latviju un būs skatāma tādās pilsētās kā Cēsis, Sigulda un Mārupe.

Rīga gatava ielīgošanas pasākumiem

, , , , , , , , ,

Rīga saposusies svētkiem, un ar plašu ielīgošanas pasākumu programmu ikviens galvaspilsētas iedzīvotājs līdz 22. jūnijam dažādās Rīgas apkaimēs ir aicināts baudīt svētku gaisotni ar tradicionālām dziesmām un dejām, vainagu pīšanu un brīvdabas kino vērošanu.

“Rīgas pašvaldība šogad Jāņos izsaka vēlējumu: lai zied visa pasaulīte! Jāņu svinēšana pilsētā notiks ziedos un zaļumos – Mežaparka Zaļajā teātrī, Dzegužkalnā un Grīziņkalnā, un pirms tam pilsētniekus priecēs arī tradicionālais Zāļu tirgus. Vienlaikus virkne ielīgošanas pasākumu, pilsētvides noformējums un daudzi citi pārsteigumi pilsētas laukumos, pļavās un parkos uzburs ziedošu svētku gaisotni pilsētā jau tagad. Turklāt svētku burvība Rīgā nepazudīs, jo uzreiz pēc Jāņiem pilsētā sāksies Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku aktivitātes,”

saka Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Rīga šajos saulgriežos uzzied un pilsētvides noformējumu rotā pļavu ziedi. Jāņos viens no svarīgākajiem elementiem ir vainags – aizsardzības, saules un spēka simbols – tāpēc ar pilsētvides stendu palīdzību simboliski pilsēta ievīta ziedošā aizsardzības aplī. Pilsētas karogu konstrukcijas rotā saules elementi.

  • Vasaras saulgriežos, 21. jūnija vakarā, kultūrtelpā “Strops” Lucavsalā brīvdabas kino seansā rādīs kulta filmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Tāpat kultūrtelpā “Strops” pļavnieku Zaļajā birzī uzstāsies folkloras kopa “Putni”. Šajā dienā arī pie kultūras centra “Imanta” ielīgošanas pasākumā “Sit, Jānīti, vara bungas” varēs iesaistīties spēļu aktivitātēs kopā ar “Lielās koka spēles” un skatīties etno kompānijas “Zeidi”, deju kolektīvu “Imantieši”, “Mazais Andžiņš” un “Artava” koncertu.
  • Jau tradicionāli 22. jūnijā Doma laukumā rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt “Zāļu tirgu”. Doma laukumā varēs atrast un iegādāties Latvijas zemnieku un amatnieku ražojumus un darinājumus, ozollapu un ziedu vainagus un jāņuzāles no smaržīgām vasaras pļavām, kas piešķir Zāļu tirgum īpašu noskaņu.
  • Ielīgošanas pasākumu programmu, 22. jūnijā pirms Līgo nakts, noslēgs kultūrtelpas “Strops” ielīgošana Ķengaragā, Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas teritorijā, kopā ar jauniešu folkloras kopas “Banga” koncertu.

Bet Līgo vakarā, 23. jūnijā, jau no plkst. 20.00, rīdzinieki un pilsētas viesi šogad gaidīti veselās trīs svētku svinēšanas vietās:

  • Mežaparka Zaļajā teātrī pasākumā “Rīgas zaļumballe” uzstāsies tādi populāri mūziķi, kā Marts Kristiāns Kalniņš, grupas “Citi zēni” un “Jauno Jāņu orķestris”, Ivo Fomins, grupa “Apvedceļš”.
  • Savukārt pasākumā “Līgo Rīga Grīziņkalnā!” par svētku noskaņu parūpēsies muzikālā apvienība “Raxtu Raxti”, tautas mūzikas grupa “Teikas muzikanti”, kā arī folkloras kopas un īpaši šai diena sarūpēta DJ programma Rīgas etno ballītei.
  • Tikmēr Dzegužkalnā, kā ik gadu, gaidīti tie jāņubērni, kas svētkus vēlas svinēt tradicionālā noskaņā – ar aplīgošanos, postfolkoras grupas “Iļģi” uzstāšanos, rotaļās iešanu kopā ar Rīgas Danču klubu, Jāņuguns iedegšanas rituālu, tumsas kliedēšanu muzikālās apvienības “Rahu the Fool” spēlētos ritmos un jautru saules sagaidīšanu kopā ar folkroka grupu “Laimas Muzykanti”.

Pasākumus organizē Rīgas pašvaldība sadarbībā ar kultūras centriem un biedrībām. Ar visiem pašvaldības rīkotajiem Rīgas vasaras kultūras pasākumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē vasara.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”.

Noskaidroti Rīgas Filharmonijas arhitektūras konkursa otrās kārtas pretendenti

Rīgas Filharmonijas arhitektūras konkursa otrajai kārtai izvirzīti seši meti.

Līdz konkursa otrās kārtas rezultātu paziņošanai tiek saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Otrajai kārtai izvirzītie meti:

  • 9_RIG19900504
  • 17_EKADEFT
  • 18_M0L7Y21T0L8
  • 21_RCFNIL4
  • 34_Baltic Shine
  • 37_TAKE FIVE

Vizualizācijas skatāmas šeit: https://bit.ly/43TcBcL.
Konkursa žūrijas ziņojums skatāms šeit:  https://rf.metukonkurss.lv/zurijas-zinojums/

Papildināti meti konkursa otrajā kārtā būs jāiesniedz 18 nedēļu laikā pēc uzaicinājuma saņemšanas. Konkursa otrās kārtas rezultātus – trīs godalgotās vietas – paziņos šī gada beigās.
Visus konkursam iesniegtos 38 metus ir iespējams apskatīt Rīgas Kongresu namā no 12. līdz 16. jūnijam no plkst. 10.00 līdz 16.00. Konkursa darbi ir izvietoti trijos Rīgas Kongresu nama stāvos.

Rīgā atzīmēs Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu

, ,

Trešdien, 14. jūnijā, pieminot Komunistiskā genocīda upurus, galvaspilsētā vairākās vietās norisināsies piemiņas brīži. Savukārt Rīgas Sv. Jāņa baznīcā, Rīgas Domā un Mazajā ģildē skanēs piemiņas koncerti.

Plkst. 10.00 pie dzelzceļa stacijas “Šķirotava” notiks piemiņas brīdis, kuru vadīs dziesminieks Arnis Miltiņš. Tajā piedalīsies Latgales priekšpilsētas politiski represēto biedrības biedri un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Pie padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla “Vēstures taktīla” Vecrīgā plkst. 12.00 norisināsies svinīgs atceres pasākums. Pieminot vairāk nekā 15 tūkstošus Latvijas pilsoņu, ko padomju okupācijas režīms izsūtīja uz Sibīriju, valsts augstākās amatpersonas, Latvijas Politiski represēto apvienība un ikviens, kas vēlas godināt upuru piemiņu, noliks ziedus pie memoriāla “Vēstures taktīla” – simboliska apliecinājuma saiknei starp šodienu un mūsu tautas traģēdiju. Pasākumā uzrunu teiks Valsts prezidents Egils Levits un Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Simsons. Pēc tam sekos Latvijas Politiski represēto apvienības rīkots ikgadējs gājiens no Latvijas Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli, ko pavadīs vīru kopa “Vilki”.

Savukārt plkst. 15.00 piemiņas brīdis notiks pie dzelzceļa stacijas “Torņakalns”, kurā piedalīsies politiski represēto biedrības “Kurzemes rajona Politiski represēto klubs” biedri.  

Vakarā plkst. 18.00 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā par godu šai piemiņas dienai skanēs koncerts “Aizvestajiem”. Koncerts veltīts 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju aizvestajiem Latvijas bērniem. Pasākumā piedalīsies Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā, soliste Ilze Reine (ērģeles). Koncerta programmā paredzēts pirmatskaņojums komponista Artura Maskata skaņdarbam ar rakstnieces Annas Sakses vārdiem “Maza dziesma”. Ieeja koncertā būs bez maksas.

Pieminot vēstures notikumus, Rīgas kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” plkst. 18.00 ikviens aicināts apmeklēt bezmaksas koncertu “Laiks ir mainīgs kā burvis”, kurā muzikālo priekšnesumu sniegs koklētāju ansamblis “Teiksma”. Koncerta programmā kokles skaņās tiks atskaņota latviešu komponistu oriģinālmūzika: Vilnis Salaks, Raimonds Pauls, Vita Ruduša, Laura Jēkabsone, Valts Pūce, Jānis Lūsēns un Raimonds Tiguls.

Piemiņas dienu plkst. 19.00 Rīgas Domā noslēgs koncertprogramma “Elēģija”, kurā uzstāsies orķestris “Rīga”. Pie diriģenta pults būs orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Valdis Butāns un viņiem pievienosies solists, Lielās Mūzikas balvas 2022 laureāts – sitaminstrumentu virtuozs Guntars Freibergs. Īpašs notikums koncertā būs Viļņa Šmīdberga skaņdarba “Elēģija” atskaņojums un ne velti šīs mūzikas nosaukums dots arī koncertam. Šmīdbergs skaņdarbu oriģināli rakstījis simfoniskajam orķestrim un tā pirmatskaņojums Sinfonietta Rīga un diriģenta Normunda Šnē lasījumā izskanēja 2009. gadā. Taču 14. jūnija koncertā, kad komponists svin arī savu dzimšanas dienu, šī mūzika pirmo reizi skanēs pūšaminstrumentu orķestra redakcijā. Bezmaksas ielūgumi būs pieejami no 7. jūnija www.bilesuparadize.lv, kā arī “Biļešu paradīzes” un Rīgas Doma kasē.

Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem turpinās darba biržas

,

Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem jau gadu notiek regulāras darba biržas, kurās kopā līdz šim piedāvāti gandrīz 2000 vakanču un darbu atraduši vairāki simti ukraiņu. Tuvākā darba birža notiks 15. jūnijā no plkst. 12.00 līdz plkst.14.00.

Darbs Ukrainas civiliedzīvotājiem nozīmē neatkarību, stabilitāti un iespējas iekļauties Rīgas sabiedrībā. Tāpēc jau gadu Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem notiek darba biržas, kur Ukrainas civiliedzīvotāji var satikt darba devējus, pārrunāt darba iespējas un arī veiksmīgi atrast darbu.

Kā atzinuši arī darba devēji, kuri piedalās darba biržās, īsā laikā iespējams atrast darbiniekus, kurus, izmantojot sludinājumus, nav veicies atrast vairākus mēnešus. Arī Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības regulāri piedalās šajās darba biržās un ir pārstāvētas arī šajā festivālā, šobrīd kopā nodarbina gandrīz 100 Ukrainas civiliedzīvotājus, kuri strādā Rīgas slimnīcās, vada Rīgas sabiedriskā transporta autobusus un trolejbusus, palīdz rūpēties par pilsētas teritorijām un īpašumiem.

Ceturtdien, 15. jūnijā, darba biržā piedalīsies deviņi uzņēmumi, kuri piedāvās kopā 112 vakances. Darbu pārtikas ražošanā piedāvās uzņēmums “Orkla Latvija” un SIA “Forevers”. Ar saviem darba piedāvājumiem biržā viesosies “Semarah Hotels”.

Darbu celtniecībā piedāvās SIA “Ulre” un SIA “Rīgas namīpašnieks”, savukārt kuģu būves un metāla konstrukciju ražošanas nozarē SIA “Pakum Industrial”. Darba birža piedalīsies arī papīra un kartona izstrādājumu ražotājs “Austra Pak”, kā arī IT uzņēmums “Telus International” un ķīmiskā tīrītava “Lindo Grupa”.

Uzņēmēji, kuri ir gatavi piedāvāt darbu Ukrainas civiliedzīvotājiem nākamajās darba biržās Rīgas atbalsta centrā, aicināti aizpildīt anketu par piedāvātajām vakancēm.

Papildu informāciju var saņemt pie Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem projektu koordinatores Rūtas Rutkas, e-pasts ruta.rutka@riga.lv,  tālrunis +371 26171368.

Aicina apskatīt Rīgas Filharmonijas arhitektūras konkursam iesniegtos metus

No 12. līdz 15. jūnijam mediju pārstāvjiem, studentiem un citiem interesentiem būs iespēja apskatīt Rīgas Filharmonijas starptautiskajam arhitektūras metu konkursam iesniegtās ieceres.

Konkursam iesniegtos 38 metu maketus būs iespējams apskatīt Rīgas Kongresu namā no plkst. 10.00 līdz 16.00. Konkursa darbi būs izvietoti trijos Rīgas Kongresu nama stāvos.

Rīgas Filharmonijas metu konkursa pirmajā kārtā, kas noslēdzās 10. maijā, iesniegti meti no Eiropas un Āzijas valstīm. Konkursa pirmajā kārtā žūrija izvēlēsies sešus metus, aicinot to autorus piedalīties konkursa otrajā kārtā. Līdz konkursa otrās kārtas rezultātu paziņošanai tiek saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte. Meti otrajai kārtai būs jāiesniedz 18 nedēļu laikā pēc uzaicinājuma saņemšanas. Konkursa otrās kārtas rezultātus – trīs godalgotās vietas – paziņos šī gada beigās.

Piesaistot ES finansējumu, īstenos projektus zaļākai un ērtākai Rīgai

, , , , , ,

Šogad Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (RD PAD) ir piesaistījis vēsturiski lielāko finansējumu no ārējiem avotiem, kas dod iespēju Rīgā izmēģināt un nākotnē ieviest inovatīvus risinājumus, kas uzlabos pilsētvides kvalitāti un palīdzēs pielāgoties klimata pārmaiņām.

Šogad uzsākts darbs pie vairākiem zaļās infrastruktūras attīstības projektiem Rīgā:

  • LIFE LATESTadapt projektā Tērbatas iela tuvāko piecu gadu laikā sekos pasaules metropoļu piemēram un veidos vairākas apzaļumotas zonas, tostarp zaļās sienas, zaļos jumtus un lietusdārzu, lai karstajās vasaras dienās iedzīvotāji varētu atveldzēties un Rīgas centrs labāk pielāgotos klimata pārmaiņām;
  • LIFE projektā urbanLIFEcircles plānota zālāju biotopu atjaunošana Jaunciema dabas liegumā, kā arī plašas aktivitātes Lucavsalā, veidojot publiskos augļu un ogu dārzus, kur demonstrēt klimata pārmaiņas, kā arī ar dažādām aktivitātēm atbalstīt mazdārziņu entuziastus;
  • Paralēli notiek darbs pie Mustbe projekta, kur tiks rasti risinājumi inovatīvai lietusūdens attīrīšanai un tā novadīšanai Daugavā, kā arī otrreizējai izmantošanai. Satsdisfaction projektā plānots izmantot satelītdatus pilsētvides kvalitātes un izmaiņu uzraudzībai.

Uzsākti arī vairāki projekti, kuros plānots uzlabot esošo infrastruktūru.

  • Vairākos no projektiem paredzēts veikt uzlabojumus Rīgas centrā, gan optimizējot piegādes transportu vēsturiskajā centrā (Horizon Unchain), gan arī citos projektos attīstot un labiekārtojot gājēju infrastruktūru.
  • Projekta Natura 2000 ietvaros paredzēts pārbūvēt dabas parka “Piejūra” Rīgas pašvaldības teritoriju Buļļu un Daugavgrīvas apkaimēs, tostarp veikt ceļa seguma izbūves darbus, un veikt biotopu apsaimniekošanas pasākumus Buļļu, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēs. Projekta ietvaros plānotas darbības saskaņā ar dabas parka “Piejūra” dabas aizsardzības plānu 2020.-2031.gadam un ir vērstas uz darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.4.3. specifiskā atbalsta mērķa “Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai” 5.4.3.2. pasākuma “Kompleksu apsaimniekošanas pasākumu īstenošana Natura 2000 teritorijās” mērķa sasniegšanu – mazināt antropogēnās slodzes, tai skaitā tūrisma, eitrofikācijas, erozijas un vides piesārņojuma iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem un sugām, veidojot kvalitatīvu, epidemioloģiski drošu tūrisma un dabas izziņas infrastruktūras tīklu, kā arī kompleksu apsaimniekošanas risinājumu ieviešanu Natura 2000 teritorijās, lai veicinātu Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu dzīvotņu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanu.

RD PAD strādā arī pie vairākiem sadarbības projektiem sabiedrības līdzdalības uzlabošanā, dodot iedzīvotājiem iespēju pašiem lemt kā veidot vidi sev apkārt. Projektā Desire mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas tiks iesaistītas sociālās mājas Ziepju ielā 11 un tās apkārtnes zaļās renovācijas plānošanā, bet projektā Impetus tiks izveidots atbalsta mehānisms, lai veicinātu un regulētu pagaidu ēku un teritoriju izmantošanu līdz tām atrasts pastāvīgs pielietojums. Projektā Liveability pašvaldība kopā ar iedzīvotājiem meklēs risinājumus kā veicināt dzīvotspējīgākas pilsētas attīstību, balstoties uz vietējās kopienas vajadzībām.