16. novembrī Lāčplēša ielā 106/108, Rīgā norisinājās 18. novembra svētku
pasākums Sadovņikova ielas apkaimes iedzīvotājiem un viņu ģimenēm, kura mērķis bija
veicināt pilsonisko līdzdalību apkaimes kopienās, savstarpējo sadarbību, komunikāciju,
iesaisti projektu īstenošanā, un informētību par aktualitātēm un iespējām.
Pasākuma pirmajā daļā notika diskusija par biedrību, kuras pārvalda savus
īpašumus – daudzdzīvokļu dzīvojamās
mājas, Latgales priekšpilsētā, aktualitātēm, problēmām un risinājumiem.
Diskusijā piedalījās 7 apkaimes biedrību
pārstāvji – īpašnieku biedrības “Dzirnavu 119”, Kopīpašnieku biedrības
“Krāslava 7”, Dzīvokļu īpašnieku biedrības “Katoļu 2”, Biedrības “Strūgu nams”,
Biedrības “Jēkabpils 9” un Dzīvokļu īpašnieku biedrības “Firsa Sadovņikova iela
25” pārstāvji, Rīgas apsaimniekotāju asociācijas pārstāve Ilona Lūsēna, Rīgas
domes mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes eksperts Ēriks
Vītols un Rīgas domes Īpašumu departamenta Būvju sakārtošanas pārvaldes pārstāve
Irīna Miķelsone.
Irīna Miķelsone, atsaucoties uz savu pieredzi, diskusijā norādīja, ka
“biedrība šodienas apstākļos un pie esošā tiesiskā regulējuma ir visdrošākais
un ekonomiski visizdevīgākais veids, kā pārvaldīt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju.
Jāatceras, ka likums pasaka – vienīgā persona, kas atbild par to, kas notiek
dzīvojamā mājā, ir dzīvokļa īpašnieks. Neviena cita institūcija, firma vai SIA
par māju neatbild. Katra īpašnieka attieksme pret to, kā notiek pārvaldīšana,
ir vissvarīgākā”.
Ēriks Vītols savukārt atzina, ka biedrībām māju pārvaldīšanas tiesību
pārņemšanā šķēršļi netiek likti, taču šajā procesā ir ļoti skrupulozi
jāaizpilda dokumenti, kas ir galvenā problēma lielai daļai biedrību. Tādēļ,
pirmkārt, biedrības tiek aicinātas vērsties Rīgas domes Mājokļu un vides
departamentā, lai saņemtu konsultācijas un dokumentu paraugus. Viņš arī atzina,
ka “ja biedrības pārvalda mājas, pirmais ieguvums ir naudas līdzekļu ekonomiska
izlietošana. Tuvāko 100 gadu laikā bez iedzīvotāju naudas nekādu citu līdzekļu
piešķiršana šīm mājām nebūs.” Līdz ar to īpašnieki savas mājas pārvaldīšanā var
rēķināties tikai ar saviem finanšu līdzekļiem.
Atsaucoties uz iedzīvotāju jautājumu, kā tiek veidots mājas uzturēšanas
budžets situācijā, kad liela daļa mājas iedzīvotāji ir pensionāri. Biedrības
dalījās pieredzē, ka maksa par īpašuma pārvaldīšanu un uzkrājumi remontdarbiem
par kvadrātmetru sastāda aptuveni 0,70 EUR izmaksas. Šī pieredze bija
attiecināma gan gadījumos, ja uzkrājumus veic pati biedrība, darot darbus
pakāpeniski, gan arī situācijās, kad tiek ņemts bankas aizņēmums kompleksai
mājas
atjaunošanai.
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka apkaimes biedrībām ir
jādibina kontakti un jāsadarbojas dažādu jautājumu risināšanā. Apvienojoties un
sadarbojoties, ir lielākas iespējas veiksmīgāk risināt dažādus jautājumus arī
ar valsts un pašvaldības iestādēm.
Pasākuma otrajā daļā pasākuma apmeklētājus priecēja Aivara Hermaņa un Ērika
Upenieka.- dueta Bague duo ģitārkoncerts.
Svētku pasākums tika līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas projekta ietvaros.